Anotācija (ex-ante)

22-TA-464: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts
Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” (turpmāk – Likumprojekts) ir izstrādāts atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojuma Nr. 210 „Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” uzdevuma Nr. 027 pasākumam 27.3. Likumprojekts veicinās finanšu sektora konkurētspēju un sekmēs īstenot Finanšu sektora attīstības plānā 1.2.11. punktā ietverto pasākumu – pilnveidot vērtspapīrošanas regulējumu, ņemot vērā Latvijas kapitāla tirgus specifiku.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Finanšu ministrija ir izstrādājusi likumprojektu „Vērtspapīrošanas likums”, kura normas nepieciešams saskaņot ar Kredītiestāžu likuma normām.
Tāpat Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" ir nepieciešams, lai ieviestu atsevišķas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija Direktīvas 2013/36/ES normas, kā arī, lai risinātu situācijas, kad kredītiestādes maksātnespējas vai likvidācijas (arī pašlikvidācijas) procesā kreditors nepiesaka savu prasījumu vai piesaka savu prasījumu, taču tālākā komunikācijā nav sasniedzams.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Likums stājas spēkā vienlaikus ar Vērtspapīrošanas likumu.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Vērtspapīrošana ir darījums vai shēma, kas aizdevējam, piemēram, kredītiestādei vai komercsabiedrībai, dod iespēju refinansēt aizdevumu, riska darījumu vai debitoru parādu kopumu (piemēram, aizdevumus mājokļa iegādei, automašīnu izpirkumnomas darījumus, patēriņa kredītus, kredītkaršu vai pircēju un pasūtītāju parādus), tos pārveidojot par tirgojamiem vērtspapīriem. Aizdevējs apkopo un pārstrukturē portfelī savus aizdevumus un tos sagrupē pa dažādām riska kategorijām, kas paredzētas dažādiem ieguldītājiem, tādējādi ieguldītāji var ieguldīt aizdevumos un citādos riska darījumos, kas parasti tiešā veidā nebūtu iespējams. Peļņu ieguldītājiem rada pamatā esošo aizdevumu naudas plūsmas.
Eiropas Savienībā 2018. gadā tika pieņemts tiesiskais ietvars vērtspapīrošanas jomā, kas stājās spēkā 2019. gada 1. janvārī. Minēto tiesisko ietvaru veido divas regulas:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regula (ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (turpmāk – Regula Nr. 2017/2402);
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra regula (ES) 2017/2401, ar ko groza regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (turpmāk – Regula Nr. 2017/2401).
Ar minēto tiesisko ietvaru ir:
Ieviesta vērtspapīrošanas definīcija un vienkāršas, pārredzamas un standartizētas (turpmāk – VPS) vērtspapīrošanas jēdziens, nosakot detalizētus kritērijus, kuriem jāatbilst darījumam, lai to apzīmētu kā VPS vērtspapīrošanu.
Ieviešot jauno kvalitātes marķējumu “VPS” vērtspapīrošana, tirgū ir ienākušas jaunas puses, jo īpaši VPS vērtspapīrošanas trešo pušu verificētāji, kas pārbauda, vai iniciatori atbilst visiem VPS kritērijiem, un repozitoriji, kas apkopo visus datus un dokumentāciju par darījumiem, lai nodrošinātu, ka visa informācija ir centralizēta, pieejama un pārredzama ieguldītājiem.
Uzraudzības jomā ir noteiks, ka valsts līmenī dalībvalstīm ir jāizraugās kompetentās iestādes VPS kritēriju īpašai uzraudzībai un atļauju izsniegšanai trešajām pusēm, kas pārbauda atbilstību VPS prasībām. Kompetentajām iestādēm ir arī cieši jāsadarbojas ar Eiropas uzraudzības iestādēm (EUI). Uzraudzības jomā ir izveidota īpaša Eiropas uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja.
Minētās regulas paredz pilnvarojumus (piemēram, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (turpmāk – EVTI), Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestāde) (EBI)) izstrādāt tehniskos standartus, vadlīnijas un ziņojumus, bet Eiropas Komisijai pieņemt deleģētās un īstenošanas regulas.
Eiropas Rekonstrukciju un attīstības banka (turpmāk – ERAB) savā 2019. gada 7. februāra pētījumā Finanšu ministrijai ir norādījusi, ka Latvijai saskata vērtspapīrošanas potenciālu: bankām kā aktīvus izmatot tos, kas nekvalificējas segto obligāciju seguma portfelim, kā arī tādus aktīvus, kuru vērtspapīrošana ļautu mazināt slogu kapitālam. Tāpat ERAB redz potenciālu citiem aizdevējiem, kas nav bankas.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Likumprojektā “Vērtspapīrošanas likums” jautājums par neizpaužamu ziņu izpaušanu tiek regulēts 9. un 10. pantā, bet attiecīgais regulējums nav saskaņots ar Kredītiestāžu likuma 62. pantu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 4. pants paredz grozīt Kredītiestāžu likuma 62. panta vienpadsmito daļu, paredzot, ka kredītiestādes rīcībā esošās neizpaužamās ziņas var tikt izpaustas citām personām saskaņā ar Vērtspapīrošanas likumu. Normas mērķis ir vienas tiesību sistēmas ietvaros izveidot skaidru un saskaņotu tiesisko regulējumu.
Problēmas apraksts
Regula Nr. 2017/2402 paredz vērtspapīrošanas darījumu vai shēmu veidot atbilstoši īstas pārdošanas principam, jo īpaši gadījumos, kad tiek veikta vienkārša, pārredzama un standartizēta vērtspapīrošana. Atbilstoši minētajai regulai tradicionālās vērtspapīrošanas gadījumā tiek veidota īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu (vērtspapīrošanas sabiedrība), ar mērķi nošķirt iniciatora aktīvus no vērtspapīrošanas sabiedrības aktīviem, lai nodrošinātu ieguldītāju interešu aizsardzību gadījumos, kad maksātnespējīgs kļūst iniciators. Lai nodrošinātu to, ka iniciatora vai parādus apkalpojošās sabiedrības, kas praksē parasti arī ir pats iniciators, maksātnespēja neietekmē ieguldītājus, ir nepieciešams grozīt Kredītiestāžu likuma 172. panta pirmo daļu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 7. pants paredz papildināt Kredītiestāžu likuma 172. panta pirmo daļu ar 3. punktu. Minētie grozījumi veidoti pēc līdzības ar Kredītiestāžu likuma 172. panta pirmās daļas 2. punkta regulējumu attiecībā uz segto obligāciju sabiedrību. Minētā norma nepieciešama, lai nodrošinātu to, ka kredītiestādes mantas sarakstā neiekļauj citu kredītiestādes turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu, proti, uz vērtspapīrošanas sabiedrības vai parādus apkalpojošās sabiedrības vārda atvērtā kontā esošos līdzekļus. Minētās normas mērķis ir saskaņot Kredītiestāžu likuma normas ar likumprojekta “Vērtspapīrošanas likums” normām, kas paredz vērtspapīrošanas sabiedrības aktīvu nodalīšanu no iniciatora aktīviem.
Problēmas apraksts
Praksē aizvien vairāk izgaismojas situācijas, kad kredītiestādes maksātnespējas vai likvidācijas (arī pašlikvidācijas) procesā kreditors nepiesaka savu prasījumu vai piesaka savu prasījumu, taču tālākā komunikācijā ar maksātnespējas administratoru vai likvidatoru nav sasniedzams, kā arī neiesniedz visus nepieciešamos dokumentus.. Tādējādi maksātnespējas un likvidācijas (arī pašlikvidācijas) process nav efektīvs, jo ilgstoši juridiski neatrisināts un neskaidrs ir jautājums par tādiem naudas līdzekļiem, par kuriem īpašnieki turpina neizrādīt nekādu interesi.
Risinājuma apraksts
Risinājums paredzēts Likumprojekta 5., 6., 8. un 9.pantā.
Grozījumi paredz, ka, ja personas, kuras līdz šim kredītiestādes maksātnespējas vai likvidācijas (arī pašlikvidācijas) procesā nav atsaukušās saziņai ar likvidatoru vai administratoru un nav iesniegušas visus nepieciešamos dokumentus, lai likvidators vai administrators varētu veikt pārbaudes un kreditora prasījuma izmaksu, arī grozījumos noteiktā pārejas perioda laikā to neizdara, personas zaudē tiesības uz minēto īpašumu un tas tiek atzīts par piekritīgu valstij. Līdz ar to būtiski saprast, vai grozījumi paredz īpašumu piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām (īpašuma atņemšanu) vai īpašuma izmantošanas kontroles pasākumu.
Grozījumu mērķis nav tiesību atņemšana kādas no maksātnespējīgās vai likvidējamās (arī pašlikvidējamās) kredītiestādes kreditoriem. Grozījumu pamatmērķis ir stimulēt naudas līdzekļu īpašniekus – kreditorus – aktīvi līdzdarboties kredītiestāžu maksātnespējas un likvidācijas (arī pašlikvidācijas) procesā, komunicējot ar administratoru vai likvidatoru un iesniedzot visus nepieciešamos dokumentus, lai administrators vai likvidators varētu īstenot normatīvajos aktos noteiktās pārbaudes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un segt kreditoru prasījumus. Līdz ar to grozījumi būtu atzīstami par īpašuma tiesību kontroles pasākumu, nevis īpašuma tiesību atsavināšanu jeb atņemšanu. Grozījumi paredz mantas piekritību valstij tikai tad, ja personas pēc ilgstošas uzrunāšanas un informēšanas kampaņas un pārejas perioda vēl joprojām neizrāda interesi par saviem finanšu līdzekļiem un faktiski to atmet (analoģija saskatāma Satversmes tiesas lietā, kur vērtēta Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 19. panta piekto daļu, kas paredz, ka atsevišķos gadījumos manta, kas palikusi pēc uzņēmuma izslēgšanas no uzņēmumu reģistra, ir piekritīga valstij).
Attiecīgi grozījumi būtu vērtējami kā tiesību uz īpašumu ierobežojums, nevis kā īpašuma piespiedu atsavināšana vai atņemšana.
Gan Eiropas Cilvēktiesību tiesa, gan Satversmes tiesa ir atzinusi, ka termiņa, kurā lietas īpašniekam ir jāveic noteiktas darbības vai jāizmanto tiesības, noteikšana un tiesību uz īpašuma zaudēšana pienākuma neizpildes vai tiesību neizmantošanas gadījumā, ja tam ir leģitīms mērķis, var nodrošināt sabiedrības labklājības interešu un citu personu tiesību aizsardzību. Arī konkrētajā gadījumā naudas līdzekļu, par kuriem īpašnieki turpina neizrādīt nekādu interesi un kas var tikt iztērēti neefektīva kredītiestādes maksātnespējas vai likvidācijas (arī pašlikvidācijas) procesa veikšanai, atzīšana par piekritīgiem valstij var sasniegt leģitīmo mērķi.
Grozījumi nodrošinātu, ka maksātnespējīgu un likvidējamo (arī pašlikvidējamo) kredītiestāžu kreditoru atmestā manta tiek ieskaitīta valsts budžetā, kas dotu iespēju finansēt citas vispārējās sabiedrības vajadzības. Līdz ar to pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis tiktu sasniegts.
Vērtējot tiesību uz īpašumu ierobežojuma samērīgumu, jāņem vērā, ka jebkura šobrīd notiekošā kredītiestādes maksātnespējas vai likvidācijas (arī pašlikvidācijas) process ilgst jau vismaz 4 līdz 5 gadus. Grozījumi paredz pamattiesību ierobežojumu tikai tām personām, kuras, lai gan sākotnēji īstenoja savas tiesības pieteikt kreditora prasījumu, visu kredītiestādes maksātnespējas vai likvidācija (arī pašlikvidācijas) procesa laiku nav sadarbojušās ar administratoru vai likvidatoru un izrādījušas interesi par savu  naudas līdzekļu saņemšanas iespējām un šādu interesi neizrādītu arī grozījumos noteiktajā pārejas termiņā, kas sekotu informēšanas kampaņai. Jāņem vērā, ka, kamēr personai piederošie naudas līdzekļi atrodas maksātnespējīgā vai likvidējamā (arī pašlikvidējamā) kredītiestādē, tie ir iesaldēti un persona ar tiem nevar rīkoties. Turklāt šie kreditoru līdzekļi var tikt izmantoti, lai segtu maksātnespējas vai likvidācijas procesa izdevumus.
Ievērojot minēto, secināms, ka jau šobrīd, ilgstoši nesadarbojoties ar administratoru vai likvidatoru un tādēļ nesaņemot savu kreditora prasījuma izpildi, naudas līdzekļu īpašnieki savas bezdarbības dēļ pacieš faktisku savu tiesību uz īpašumu aizskārumu, jo īpašnieki ar savu mantu nevar brīvi rīkoties un tās vērtība samazinās. Satversmes tiesa ir secinājusi – jo persona ilgāk pacieš savu tiesību aizskārumu, jo tā ir mazāk ieinteresēta savu konstitucionālo tiesību aizsargāšanā (Nr. 2002-09-01).
Problēmas apraksts
Kredītiestāžu likumā nepieciešams ieviest atsevišķas Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija Direktīvas 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK normas. Direktīvas 2013/36/ES normas jāpārņem, jo 2022.gada 31.maijā stājās spēkā Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums un likums "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā". Līdz ar to tiesiskais regulējums, kas attiecas uz ieguldījumu brokerus sabiedrībām, ir iekļauts Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, kura normas nepieciešams saskaņot ar Kredītiestāžu likumu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekta 1.panta regulējums ievieš Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 15. punkta otrajā teikumā noteikto prasību. Šī prasība paredz, ka, ja nosakot globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu, kopējās sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, kas attiecināta uz kredītiestādi, summāri ar augstāko no tai noteiktajām globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu un citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu pārsniedz 5 procentus, ir nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas atļauju. Latvijas Republikas finanšu sektora uzraudzībā līdz šim šāda situācija nav iestājusies. Lai arī minētās Direktīvas prasība tiešā veidā neietekmē tirgus dalībniekus (tā tikai nosaka ārpuskārtas procedūru saziņai ar ES institūcijām, Latvijas Bankai pieņemot lēmumu par kapitāla rezervju normām, kas kopsummā pārsniedz 5 procentus), uzskatām, ka ir nepieciešams to atrunāt KIL tekstā, lai radītu skaidrību, ka nepieciešamības gadījumā tiks ievērota minētajā Direktīvā paredzētā procedūra.
Likumprojekta 2.panta regulējums precizē citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normas noteikšanas līmeņus atbilstoši Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 5. punktam, kā arī lai ieviestu Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 15. punkta otrajā teikumā noteikto prasību. Šī prasība paredz, ka, ja, nosakot citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu, kopējās sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, kas attiecināta uz kredītiestādi, summāri ar augstāko no tai noteiktajām globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu un citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu pārsniedz 5 procentus, ir nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas atļauju. Latvijas Republikas finanšu sektora uzraudzībā līdz šim šāda situācija nav iestājusies, bet tas ir iespējams nākotnē. Lai arī minētās Direktīvas prasība tiešā veidā neietekmē tirgus dalībniekus (tā tikai nosaka ārpuskārtas procedūru saziņai ar ES institūcijām, Finanšu un kapitāla komisijai pieņemot lēmumu par kapitāla rezervju normām, kas kopsummā pārsniedz 5 procentus), uzskatām, ka ir nepieciešams to atrunāt Kredītiestāžu likuma tekstā, lai radītu skaidrību, ka nepieciešamības gadījumā tiks ievērota minētajā Direktīvā paredzētā procedūra.
Likumprojekta 3.panta regulējums nodrošina saskaņotas redakcijas starp 35.18 panta 32 daļas ievaddaļu un 35.18 panta 3.2 daļas 2. punktu, kā ievieš Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 15. punkta otrajā teikumā noteikto prasību. Šī prasība paredz, ka, ja nosakot sistēmiskā riska kapitāla rezerves normu, kopējās sistēmiskā riska kapitāla rezerves norma, kas attiecināta uz kredītiestādi, summāri ar augstāko no tai noteiktajām globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu un citas sistēmiski nozīmīgas iestādes kapitāla rezerves normu pārsniedz 5 procentus, ir nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas atļauju. Latvijas Republikas finanšu sektora uzraudzībā līdz šim šāda situācija nav iestājusies, bet tas ir iespējams nākotnē. Lai arī minētās Direktīvas prasība tiešā veidā neietekmē tirgus dalībniekus (tā tikai nosaka ārpuskārtas procedūru saziņai ar ES institūcijām, Finanšu un kapitāla komisijai pieņemot lēmumu par kapitāla rezervju normām, kas kopsummā pārsniedz 5 procentus), uzskatām, ka ir nepieciešams to atrunāt KIL tekstā, lai radītu skaidrību, ka nepieciešamības gadījumā tiks ievērota minētajā Direktīvā paredzētā procedūra.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Tika vērtēta iespēja likumprojektā “Vērtspapīrošanas likums” un ar to saistīto likumprojektu paketē regulēt tikai jautājumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Regulas Nr. 2017/2402 tiešo piemērojamību, proti, tikai uzraudzības un atbildības jomu. Taču secināts, ka šāds risinājums nenodrošinās vērtspapīrošanas darījumu veicināšanu Latvijā, ja vienlaikus netiks arī regulēti jautājumi par vērtspapīrošanas sabiedrības Latvijā dibināšanu, darbību un darbības izbeigšanu, kā arī aktīvu, kurus vērtspapīrošanā iesaistītais iniciators atsavinājis vai nodevis vērtspapīrošanas sabiedrībai, aizsardzību pret iniciatora kreditoru prasījumiem.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Parādnieks, nodrošinājuma devējs, kreditors
Ietekmes apraksts
Likumprojektā “Vērtspapīrošanas likums” un ar to saistīto likumprojektu paketē ietvertais tiesiskais regulējums varētu ietekmēt jebkuru fizisko vai juridisko personu:
1) attiecībā uz kuras datiem iniciators rīkojas kā pārzinis un nodot datus vērtspapīrošanas sabiedrībai,
2) kas ir kreditori iniciatora un parādus apkalpojošās sabiedrības maksātnespējas procesā.
Juridiskās personas
  • Parādnieks, nodrošinājuma devējs, kreditors
Ietekmes apraksts
Likumprojektā “Vērtspapīrošanas likums” un ar to saistīto likumprojektu paketē ietvertais tiesiskais regulējums varētu ietekmēt jebkuru fizisko vai juridisko personu:
1) attiecībā uz kuras datiem iniciators rīkojas kā pārzinis un nodot datus vērtspapīrošanas sabiedrībai,
2) kas ir kreditori iniciatora un parādus apkalpojošās sabiedrības maksātnespējas procesā.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

-

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

-

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Vērtspapīrošana ir netiešs mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas instruments, kas atvieglo finansējuma piesaistīšanu.

2.2.5. uz konkurenci:

-

2.2.6. uz nodarbinātību:

-

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
-

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-

4.1.1. Likumprojekts "Vērtspapīrošanas likums" (22-TA-439)

Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija

4.1.2. Likumprojekts "Grozījums Maksātnespējas likumā" (22-TA-466)

Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija

4.1.3. Likumprojekts  "Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā" (22-TA-467)

Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija

4.1.4. Likumprojekts "Grozījums Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā" (22-TA-468)

Pamatojums un apraksts
-
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
32013L0036
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK
Apraksts
Likumprojekts nodrošina atsevišķu Direktīvas 2013/36/ES normu pārņemšanu

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK 131. panta 15. punkta otrais teikums
Likumprojekta 1., 2. un 3.pants
Pārņemtas pilnībā
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK 131. panta 5. punkts
Likumprojekta 2.pants
Pārņemtas pilnībā
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu un kapitāla tirgus komisija
Nevalstiskās organizācijas
Latvijas Finanšu nozares asociācija
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Komentāri, iebildumi vai priekšlikumi netika saņemti.

6.4. Cita informācija

Sabiedrības līdzdalība nodrošināta atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā”. Ieinteresētajām personām ir tiesības izteikt viedokli un sniegt rakstiskus priekšlikumus.

Finanšu ministrijas tīmekļvietnē 2020. gada 6. oktobrī ievietota uzziņa par likumprojektu “Vērtspapīrošanas un segto obligāciju likumprojekts”: https://www.fm.gov.lv/lv/uzzina-par-likumprojektu-vertspapirosanas-un-segto-obligaciju-likums.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk