Anotācija (ex-ante)

Šobrīd Likumā nefinanšu mērķi tiek skaidroti kā kapitālsabiedrības mērķi, kas izriet no kapitālsabiedrībai noteiktā vispārējā stratēģiskā mērķa, tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem un ir saistīti ar publiskai personai noteikto funkciju izpildes nodrošināšanu. Šāda definīcija nosaka šauras nefinanšu mērķu robežas, liedzot noteikt kapitālsabiedrībai tādus nefinanšu mērķus, kas nav tieši saistīti ar publiskai personai noteikto funkciju izpildes nodrošināšanu. Tomēr nefinanšu mērķu klāstā var būt arī tādi darbības izaugsmes, efektivitātes paaugstināšanas, ilgtspējas u.c. mērķi, kas nav tieši saistīti ne ar publiskai personai noteiktajām funkcijām, ne paredzēti kapitālsabiedrībai noteiktā vispārējā stratēģiskā mērķa definējumā, un kurus tomēr nepieciešams izvirzīt, izstrādājot īpašnieka gaidu vēstuli un vidēja termiņa darbības stratēģiju. 2023.gada septembrī ir publiskotas jaunās G20/OECD izstrādātās korporatīvās pārvaldības vadlīnijas (G20/OECD Principles of Corporate Governance), kas papildinātas ar VI sadaļu “Ilgtspēja un noturība”. Atbilstoši vadlīnijās sniegtajam skaidrojumam, labas korporatīvās pārvaldības ietvaros, uzņēmumam nepieciešams izvirzīt piemērotus ilgtspējas mērķus (piemēram, emisiju samazināšanas mērķus, dažādības politikas, atalgojuma politikas mērķi u.c.). Kapitālsabiedrību nefinanšu mērķi, kas ietilpst šajā kategorijā bieži būs individualizēti, tādēļ nebūs aptverti ar vispārīgo stratēģisko mērķi vai saprotami definēti politikas dokumentos un tiesību aktos. Līdz ar norādīto, tiek paplašināta Likuma 1.panta pirmās daļas 16.punktā norādītā nefinanšu mērķu definīcija, papildinot to ar norādi, ka nefinanšu mērķu klāstā ietilpst arī kapitālsabiedrības darbības attīstības, izaugsmes vai efektivitātes paaugstināšanas mērķi un kapitālsabiedrības ilgtspējas mērķi, tajā skaitā korporatīvās sociālās atbildības mērķi. Praksē šādi mērķi tiek noteikti sasaistē ar kvalitatīviem rādītājiem vai izteikti procentuālu koeficientu veidā, piemēram - ieiešana jaunos preču/pakalpojumu tirgos, tirgus daļas palielināšana, pakalpojumu struktūras uzlabošana, klientu apmierinātības rādītāju uzlabošana u.t.t. Detalizēti ar publisku personu kapitālsabiedrībām izvirzāmo finanšu un nefinanšu mērķu struktūru un skaidrojumu attiecībā uz to izstrādi, iespējams iepazīties Valsts kancelejas Pētījumu un publikāciju datu bāzē, KPMG izstrādātajā pētījumā "State ownership policy review in Latvia (Latvijas valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas izvērtējums) - Pētījumu un publikāciju datubāze (mk.gov.lv) (https://ppdb.mk.gov.lv/datubaze/state-ownership-policy-review-in-latvia-latvijas-valsts-kapitalsabiedribu-parvaldibas-politikas-izvertejums-2/). 
Precizēts arī termina "finanšu mērķi" skaidrojums, dodot mērķa izvirzītājam iespēju izvēlēties kapitālsabiedrībai izvirzāmo finanšu mērķu spektru, pretstatā līdzšinējai definīcijai, kas paredzēja izvirzīt finanšu mērķus attiecībā uz visiem definīcijā noteiktajiem rādītājiem, kas ne vienmēr bija piemēroti, ņemot vērā dažādu publisku personu kapitālsabiedrību darbības īpatnības.
Papildus Likumā iekļautas definīcijas: komerciāla valsts kapitālsabiedrība, no valsts atkarīga komerciāla kapitālsabiedrība un no valsts atkarīga nekomerciāla kapitālsabiedrība, īpašnieka gaidu vēstule, jo saistībā ar šiem terminiem Likumā paredzēts iekļaut jaunas prasības. Savukārt termina "atkarīgā kapitālsabiedrība" definīcija pārnesta uz 1.pantu no Likuma 8.panta, jo šis termins tiek lietots arī ārpus 8.panta regulējuma priekšmeta. Pants papildināts ar terminu "likuma subjekti" , lai Likumā ieviešot normas, kas attiecas uz visiem Likumā minētajiem subjektiem, izvairītos no visu subjektu uzskaitījuma un sarežģīta normu teksta.

Līdzšinējā koordinācijas institūcijas prakse liecina, ka Likuma subjekti nereti savus Likuma normās noteikto pienākumu izpildē īsteno ļoti formālu pieeju, kas nenodrošina būtisku publiskas personas kapitālsabiedrību pārvaldības principu piemērošanu. Īpaši tas attiecināms uz kapitālsabiedrības kā tiesību subjekta un valsts (sabiedrības) interešu sabalansēšanu, kā arī uz informācijas publiskošanas prasību izpildi un risku kontroli. Minētā iemesla dēļ nepieciešams nostiprināt principus, saskaņā ar kuriem interpretējamas uz Likuma subjektiem attiecināmās tiesību normas un vērtējama Likuma subjektu rīcība.

Likuma normas ir izstrādātas, pamatojoties uz OECD izstrādātajiem principiem labas valsts kapitālsabiedrību pārvaldības nodrošināšanai (OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības vadlīnijas izstrādātas 2005.gadā, atjaunotas 2015.gadā), balstoties uz Komerclikumā nostiprināto kapitālsabiedrību modeli. Ņemot vērā, ka publiskas personas kapitālsabiedrībās tiek investēti un to pārvaldīšanā nodoti publiskie līdzekļi, Likuma normas vērstas uz publisko interešu aizsardzību, maksimāli respektējot kapitālsabiedrību kā tiesību subjekta statusu, un Likuma regulējuma uzdevums ir sabalansēt kapitālsabiedrības intereses darboties neatkarīgi ar akcionāra interesēm nodrošināt kontrolētu, paredzamu, caurskatāmu un atbildīgu publisko līdzekļu izmantošanu. Līdz ar norādīto, Likuma normu piemērošanai jābūt tādai, kas nodrošina jēgpilnu, nevis formālu Likumā ietverto publisko interešu nodrošināšanas mehānismu izmantošanu. Tā kā nav iespējams Likumā paredzēt visas iespējamās situācijas, ir svarīgi, lai Likuma subjekti vadītu savu rīcību un lēmumus, ņemot vērā publisko (sabiedrības) interešu aspektu, kas atklājas vispārējos publiska kapitāla pārvaldības principos: mērķtiecīgā resursu izmantošanā, kontroles nodrošināšanā, informācijas pieejamībā sabiedrībai. Savukārt jēgpilna Likuma subjektu pienākumu, tiesību un pilnvaru īstenošana nodrošina mehānismu minēto principu realizācijai dabā, tādēļ nepieciešams nodrošināt Likuma subjektu savstarpēju sadarbību.
Ņemot vērā norādīto, Likums tiek papildināts ar 3.¹ pantu, kurā nostiprināti tie OECD publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldības principi, kas attiecināmi uz kapitālsabiedrību strukturālo pārvaldību un informācijas atklātību. Vispārējo kapitālsabiedrību pārvaldības principu nostiprināšana Likumā padziļinās tiesību piemērotāju izpratni par Likuma normu interpretāciju, nākotnē novēršot, ka Likuma subjekti pilda savus uzdevumus formāli, bez saturiskā piepildījuma. 
Likuma 3.¹ pantā minētais informēta un aktīva īpašnieka princips paredz, ka publiska persona skaidri definē publiskas personas līdzdalības kapitālsabiedrībā vispārējo stratēģisko mērķi un būtiskos uzdevumus, kā arī periodiski izvērtē to aktualitāti. 
Aktīva īpašnieka principa īstenošanai ir nepieciešams nodrošināt vispusīgas informācijas par kapitālsabiedrību nodrošināšanu akcionāram, lai publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmums nebūtu tikai formalitāte, bet pamatots, izvērtēts un mērķtiecīgs investora lēmums un lai publiskas personas kapitāla daļu turētājam būtu pieejama pietiekama informācija kapitālsabiedrības stratēģisko perspektīvu noteikšanai. Princips ietver ne vien akcionāra tiesības būt informētam, bet arī pienākumu iesaistīties augsta līmeņa darbības mērķu izvirzīšanā kapitālsabiedrībai, tādējādi nodrošinot kapitālsabiedrības darbības vadību atbilstoši politikas plānošanas dokumentos izvirzītajām prioritātēm, ciktāl tās attiecināmas.

Likuma 3.¹ pantā minētais mērķorientācijas princips paredz, ka publiskas personas kapitāla daļu pārvaldībā tiek īstenota publiskās personas aktīvu lietderīga ieguldīšana kapitālsabiedrībā un pieņemti uz kapitālsabiedrības vispārējo stratēģisko mērķu sasniegšanu orientēti lēmumi. Tā īstenošana izpaužas kapitālsabiedrības pārvaldībā iesaistītajām institūcijām izstrādājot tādus risinājumus un pieņemot lēmumus, kas atbilst sākotnēji definētam sasniedzamajam rezultātam, kurš ir loģiskā sasaistē ar kapitālsabiedrībai izvirzītajiem mērķiem. 

Likuma 3.¹ pantā minētais risku vadības princips paredz, ka publiskas personas kapitāla daļu  pārvaldībā tiek nodrošināta pārskatāma un saprotama kapitālsabiedrības pārvaldības procesu vadība. Principa īstenošana ietver dažādu kapitālsabiedrības pārvaldības politiku izstrādi, risku vadības sistēmas ieviešanu. 
Informācijas atklātības princips skaidrots kā pienākums publiskas personas kapitāla daļu pārvaldībā nodrošināt informācijas pieejamību par kapitālsabiedrību, ievērojot informācijas atklātības un publiskošanas prasības. Pienākums īstenojams tādā veidā, lai attiecībā uz normatīvajos aktos norādītās publiskojamās informācija saturu, nodrošinātu iespējami aktuālas, pilnīgas un pārbaudāmas informācijas atklāšanu pārskatāmā veidā. Principa īstenošanā īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai pārtrauktu radušos praksi, kad ziņu (informācijas par faktiem)  vietā informācijas publiskotāji norāda atsauces uz citiem dokumentiem, informācijas sistēmām vai tiesību aktiem, kuri vai nu nav pieejami, vai kuros nav atrodama aktuālā informācija.

Likuma 3.¹ pantā minētais sadarbības princips paredz, ka publiskas personas kapitāla daļu pārvaldība tiek īstenota, sadarbojoties šā Likuma subjektiem, tai skaitā nodrošinot vispusīgu un operatīvu informācijas apmaiņu, kapitāla daļu pārvaldības uzlabošanai nepieciešamas informācijas saglabāšanu, kā arī ziņošanu koordinācijas institūcijai par kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmā identificētiem trūkumiem. Sadarbības principa mērķis ir novērst tādus šķēršļus Likuma subjektu uzdevumu izpildei, kas saistīti ar darbības veikšanai, situācijas izvērtēšanai vai lēmuma pieņemšanai nepietiekamu informācijas apjomu vai trūkumiem Likuma subjektu sadarbības koordinācijā, tai skaitā novērst gadījumos, kad pieprasītā informācija tiek sniegta nepilnīgi vai novēloti. Minētais princips nepaplašina Likuma subjektu tiesības vai kompetences jomas un nerada Likuma subjektiem jaunus patstāvīgus pienākumus, bet paredz pienākumu rīkoties tā, lai citi attiecīgās kapitālsabiedrības pārvaldībā iesaistītie Likuma subjekti varētu veikt savus uzdevumus operatīvi un pamatojoties uz pilnīgu un precīzu informāciju.

Cita starpā princips ietver arī Llikuma subjektu uzdevumu sniegt koordinācijas institūcijai informāciju par kapitālsabiedrību pārvaldībā identificētiem trūkumiem, kas nepieciešams, lai koordinācijas institūcija spētu savlaicīgi ierosināt un īstenot publisku personu kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmas uzlabojumus. Likuma subjektu uzdevums nodrošināt kapitāla daļu pārvaldības uzlabošanai nepieciešamas informācijas saglabāšanu ietver Likuma subjektu pienākumu saglabāt tādu informāciju (ziņas par faktiem), kas pēc Likuma subjekta ieskata liecina par subjekta konstatētajiem publisku personu kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmas trūkumiem, un šī pienākuma mērķis ir nodrošināt kapitālsabiedrības pārvaldes orgāniem un koordinācijas institūcijai sistēmas trūkumu vispusīgu, objektīvu un pamatotu izvērtēšanu pirms attiecīgu kapitālsabiedrības pārvaldības politiku vai koordinācijas institūcijai – pirms tiesību normu vai vadlīniju izstrādes.

Likuma 3.¹ panta ceturtajā daļā paredzēts aizliegums publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas, kapitāla daļu turētāja, kapitāla daļu turētāja pārstāvja, kapitālsabiedrības valdes un padomes funkciju izpildi un tiesības nodot privātpersonām civiltiesiska darījuma vai deleģēšanas līguma ceļā. Vispārējais deleģējumu ierobežojumu princips paredzēts VPIL 41.pantā, nosakot, ka nav deleģējami pārvaldes uzdevumi, kas, cita starpā, ietver iestāžu un pārvaldes amatpersonu uzraudzību, publisku personu budžeta apstiprināšanu, finanšu resursu sadali programmu un apakšprogrammu līmenī, finanšu resursu kontroli, kā arī privātpersonām nevar deleģēt uzdevumus, kuri pēc savas būtības ir valsts pārvaldes funkcijas pamats un kurus drīkst veikt tikai iestādes. Ņemot vērā, ka Likuma 12. un 13.pantos tieši norādīts, ka publiskas personas kapitāla daļu turētāja pienākumus pilda valsts amatpersonas, ņemot vērā, ka valdes un padomes locekļu pilnvarojums balstās uzticības attiecībās un nav nododams tālāk, kā arī apstākli, ka atbilstoši likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" publiskas personas kapitālsabiedrības, publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības tiek pielīdzinātas publiskas personas institūcijām un to valdes un padomes locekļiem ir valsts amatpersonu statuss, kā arī, ievērojot to, ka kapitālsabiedrības pārvaldes orgāni faktiski pārvalda publisko resursu kopumu, ir saskatāma gan likumdevēja leģitīma griba noteikt īpašas prasības attiecībā uz publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldē iesaistītajām personām, tostarp paredzot paaugstinātas interešu konflikta novēršanas prasības un atbildību.

Tā kā funkciju deleģēšanas ierobežojums Likumā tiešā veidā nav nostiprināts un tas praksē radījis atšķirīgu tiesību normu interpretāciju, pieļaujot situācijas, kad publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas funkcijas (tai skaitā tiesības lemt par rīcību ar kapitālsabiedrības peļņu) tikušas nodotas privātpersonai, ir nepieciešams ierobežojumu nepārprotamā veidā nostiprināt Likumā, lai turpmāk novērstu šādu gadījumu atkārtošanos un mazinātu publisko institūciju līdzekļu nepārdomātas izmantošanas risku, Likumā nostiprināms aizliegums tās funkcijas, ko likumdevējs uzticējis valsts amatpersonām, nodot privātpersonām.

Funkciju nodošanas aizliegums nav uzskatāms par valdes rīcības ierobežojumu noslēgt civiltiesiska rakstura (darba, uzņēmuma, pilnvarojuma u.tml.) līgumus kapitālsabiedrības operatīvās darbības nodrošināšanai un atsevišķu uzdevumu veikšanai, tomēr, ņemot vērā, ka Likuma 113.panta otrajā daļā valdes kompetence definēta ne vien kā uzraudzības un atbildības, bet arī vadības funkcija, tad funkciju nodošanas aizliegums tomēr attiecināms uz tādu civiltiesisku līgumu noslēgšanu, kas dublē attiecīgo vadības funkciju (par vadības funkciju dublēšanu var liecināt vispārīgas vadības kompetences piešķiršana darbiniekam, valdes loceklim līdzvērtīgu profesionālo kompetenču prasības vai atbildības noteikšana).

Likuma 22.pants tiek papildināts ar normām, kas īsteno Ministru kabineta 2022. gada 15. septembra rīkojumā Nr. 618 "Par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām" 1.5.punktā norādīto uzdevumu ieviest centralizētākas pārvaldības elementus, precizējot koordinācijas institūcijas funkcijas attiecībā uz kapitāla daļu turētāja pienākumu izpildi un pienākumu nodošanas kārtību,  attiecībā uz ko konceptuālajā ziņojumā ietverts un atbalstīts risinājums, ka gadījumos, kad augstākā lēmējinstitūcija,  veicot kapitāla daļu turētāju pārraudzību, secina, ka Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktie kapitāla daļu turētāja uzdevumi nav izpildīti, var tikt rosināta kapitāla daļu turētāja maiņa.
Izstrādātais risinājums ietverts 22.panta 5² punktā, kas paredz koordinācijas institūcijas tiesības,  konstatējot ilgstošus vai būtiskus valsts kapitāla daļu pārvaldības trūkumus vai būtiskas nepilnības kapitāla daļu turētāja pienākumu izpildē, rosināt kapitāla daļu turētājam veikt piemērotus kapitāla daļu pārvaldības korektīvos pasākumus noteiktā termiņā un  7⁵ punktā, kas koordinācijas institūcijai nosaka pienākumu reizi gadā pēc ikgadējā publiskā pārskata sagatavošanas informēt Ministru kabinetu par konstatētajām būtiskajiem trūkumiem un nepilnībām valsts un valsts kontrolēto kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldībā, norādot veiktos vai ieteicamos korektīvos pasākumus un, ja nepieciešams, rosinot kapitāla daļu turētāja maiņu. Šāds mehānisms nepieciešams, lai stiprinātu koordinācijas institūcijas funkciju izpildi un nodrošinātu Ministru kabineta informētību par valsts kapitālsabiedrību labas korporatīvās pārvaldības prasību un standartu ievērošanu.
Risinājums nepieciešams, jo šobrīd Likumā nav paredzēta kārtība valsts kapitāla daļu turētāja pienākumu izpildes uzraudzībai un nodrošināšanai, tādēļ praksē konstatējami gadījumi, kad valsts kapitāla daļu turētājs nenodrošina  tādu būtisku uzdevumu izpildi kā savlaicīga nominācijas procesu organizēšana, īpašnieka gaidu vēstules izstrāde, informācijas publiskošanas prasību izpilde.

Līdz šim būtiskas nepilnības konstatētas VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, kurā trīs padomes locekļi ir ievēlēti uz pagaidu laiku, kas saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 31.panta astotās daļas otro punktu un devīto daļu nedrīkst būt ilgāks par vienu gadu.  VAS “Valsts nekustamie īpašumi” padomes priekšsēdētājs uz laiku iecelts 2020. gada 8. janvārī (reģistrēts LR Uzņēmumu reģistrā) un pārējie 2 padomes locekļi 2021. gada 19. oktobrī, līdz ar to secināms, ka uz laiku iecelto padomes locekļu pilnvaru termiņi būtiski pārsniedz tiesiskajā regulējumā noteikto vienu gadu. Valsts kanceleja minēto pārkāpumu norādīja 2023. gada 6. aprīļa vēstulē nr. 2023-11.1.2./11-908 (tāpat arī PKC 2022. gada vēstulē) Finanšu ministrijai. Neskatoties uz minēto, līdz šim nav saņemta informācija no FM par nominācijas procesa uzsākšanu.
AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” nav apstiprināts vispārējais stratēģiskais mērķis. Valsts kanceleja minēto pārkāpumu norādīja 2023. gada 6. aprīļa vēstulē nr. 2023-11.1.2./11-908 (tāpat arī PKC 2022. gada un 2021. gada vēstulē) Finanšu ministrijai. Neskatoties uz minēto, līdz šim nav sagatavots tiesību akta projekts par kapitālsabiedrības vispārējā stratēģiskā mērķa noteikšanu.
Valsts līdzdalība SIA “Latvijas Standarts” bija jāpārvērtē līdz 2022. gada 1. augustam, bet šis uzdevums nav izpildīts. Tāpat nav veokts līdzdalības izvērtējums valsts līdzdalība akciju sabiedrībā “Rīgas siltums” un akciju sabiedrībā “Latvijas Gāze”. Valsts kanceleja 2023. gada 6. aprīļa vēstulē Nr. 2023-11.1.2./12-909 (tāpat arī PKC 2022. gada vēstulē) Ekonomikas ministrijai atgādināja par nepieciešamību izvērtēt valsts līdzdalību šajās kapitālsabiedrībās, tomēr līdz šim nepieciešamās darbības nav veiktas.
SIA “Latvijas Standarts” un SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” nav aktuālas spēkā esošas vidēja termiņa darbības stratēģijas. Ekonomikas ministrijai minētais tika atgādināts Valsts kancelejas 2023. gada 6. aprīļa vēstulē Nr. 2023-11.1.2./12-909. SIA “Latvijas Standarts”  vidēja termiņa darbības stratēģija bija spēkā līdz 2023. gadam, savukārt  SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” vidēja termiņa darbības stratēģija nav spēkā kopš 2021. gada (VAS “Privatizācijas aģentūra”).  Šobrīd stratēģiju projekti Valsts kancelejā nav saņemti.

Ar piedāvātajiem grozījumiem tiek izveidots tiesiskas mehānisms, kas kapitāla daļu turētāja pienākumu neizpildes gadījumā koordinācijas institūcijai ļauj iesaistīties pienākumu izpildes nodrošināšanā, koordinējot korektīvos pasākumus.  Tā kā kapitāla daļu pārvaldības nepilnības ir atšķirīga rakstura un tām var būt objektīvi dažādi iemesli, to novēršanai nepieciešamie pasākumi un termiņš arī ir atšķirīgs, līdz ar ko Likumā nav nepieciešams noteikt precīzus katrai iespējamai korektīvai darbībai. Šādu darbību izpildes termiņus paredzēts noteikt sadarbojoties koordinācijas institūcijai un valsts kapitāla daļu turētājam, katrā gadījumā vienojoties par saprātīgu, nepieciešamo darbību izpildei nepieciešamo laika periodu. Neveiksmīgas sadarbības gadījumā koordinācijas institūcija sniedz informāciju Ministru kabinetam, kas ir tiesīgs izvērtēt kapitāla daļu turētāja atbilstību turpmākai pienākumu veikšanai, vai dot saistošus norādījumus. 

Nepieciešamība aktīvāk īstenot valsts kā akcionāra intereses kapitālsabiedrību pārvaldībā.
Viens no OECD akcentētajiem valsts kapitālsabiedrību labas pārvaldības principiem ir aktīva īpašnieka (investora) princips, kuru raksturo skaidra valsts līdzdalības mērķu definēšana un jēgpilna iesaiste kapitālsabiedrību pārvaldībā. OECD norāda, ka valstij kā aktīvam un profesionālam īpašniekam, ir jāveido un regulāri jāpārskata sava īpašumtiesību politika kapitālsabiedrībās, lai apzinātu un definētu iemeslus un prioritātes, kāpēc tā caur līdzdalību ir ieguldījusi publiskos līdzekļus kādā konkrētā kapitālsabiedrībā, un izvērtētu valsts līdzdalības turpināšanas pamatojumu, cita starpā norādot arī kapitālsabiedrību pārvaldības politikas īstenošanā iesaistīto valsts iestāžu attiecīgās lomas un pienākumus

Šobrīd Latvijas publisku personu kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības, tai skaitā līdzdalības kapitālsabiedrībās, politika ir sadrumstalota: tā sakņojas dažāda līmeņa un formas dokumentos. Pamata normatīvo regulējumu publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldībai veido Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk - VPIL) 88.pants, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, Nacionālās drošības likums, kā arī normatīvie akti par atsevišķu kapitālsabiedrību dibināšanu. Dinamiku izpratnē par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās mērķi un valsts kā akcionāra dotajiem uzdevumiem kapitālsabiedrībām veido valsts ilgtermiņa un vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumenti, piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija, Latvijas Nacionālais attīstības plāns un valdības deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību, un no tiem atvasinātie nozaru politikas dokumenti. Tomēr nozaru politikas dokumentos valsts kapitālsabiedrību mērķi tiek noteikti vai nu ļoti vispārēji, vai sektorāli, kā rezultātā tie netiek attiecināti uz visām valsts kapitālsabiedrībām. Vienlaikus, veidojas situācija, kurā norādes uz valsts līdzdalības mērķiem kapitālsabiedrībās ir izkliedētas vairākos politikas dokumentos, radot sadrumstalotu un fragmentāru izpratni.
Koordinācijas institūcijas pasūtījuma ietvaros PwC 2021. gadā veiktajā pētījumā tika izgaismoti vairāki trūkumi pašreizējā valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikā, tai skaitā aktīva investora principa neīstenošana praksē, vienota nākotnes attīstības virziena neesamība, pārvaldības prakses atšķirības u.c., kas ierobežo kapitālsabiedrībās ieguldītā publiskā kapitāla izmantošanas efektivitāti. Pētījumā norādīts, ka nepieciešams veicināt investora principa īstenošanu ne vien augstākās lēmējinstitūcijas, bet arī kapitāla daļu turētāja līmenī, radot instrumentu, kas dotu kapitāla daļu turētājam iespēju un uzdevumu precīzāk noteikt sagaidāmos darbības virzienus un rezultātus no kapitālsabiedrības.

Lai īstenotu efektīvu valsts kapitālsabiedrību un valsts kapitāla daļu pārvaldību, nepieciešams nodrošināt, ka valsts kā akcionāra iesaiste kapitālsabiedrību stratēģiskās darbības plānošanā ir objektīvi iespējama visās tās kapitālsabiedrībās, neatkarīgi no kapitālsabiedrību piederības Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17.panta pirmajā daļā nosaukto subjektu lokam, un ka akcionāra pieņemtie lēmumi ir balstīti uz vispusīgu, faktos bāzētu informāciju. Šobrīd spēkā esošais akcionāra instruments – Likuma 7.pantā paredzētā publiskas personas līdzdalības kapitālsabiedrībā pārvērtēšana – nosaka tikai vispārējus līdzdalības izvērtēšanas principus un izslēdz no līdzdalības vērtēšanas subjektu loka publiskas personas kapitālsabiedrības, kuru kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas (šajās kapitālsabiedrībās tiek pārvērtēts tikai stratēģiskais mērķis). Regulējuma vispārīgā rakstura dēļ publiskas personas augstākajai lēmējinstitūcijai ne vienmēr tiek sagatavota pilnīga informācija par tās kapitālsabiedrību izaugsmes un attīstības potenciālu, liedzot gūt pilnīgu priekšstatu un izvirzīt tādus uzdevumus un mērķus, kas vērsti uz kapitālsabiedrības sniegtā labuma sabiedrībai paaugstināšanu kopumā, kā arī liedzot savlaicīgi konstatēt neefektīvu kapitāla ieguldījumu esamību.

Lai novērstu valsts līdzdalības politikas sadrumstalotību, Konceptuālajā ziņojumā tika piedāvāts un MK rīkojumā Nr. 618 atbalstīja risinājumu ieviest vairākus aktīva īpašnieka interešu īstenošanas instrumentus, tai skaitā nostiprināt Likumā kārtību regulārai valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politikas pārskatīšanai Ministru kabineta līmenī katrā politiskajā ciklā, norādot konkrētus pārvaldības aspektus, kas tajā jāietver, ieviešot kapitālsabiedrību grupēšanu pēc to ieņēmumu avotiem precīzākai mērķu un uzdevumu definēšanai, kā arī nostiprinot pienākumu kapitāla daļu turētājiem izstrādāt īpašnieka gaidu vēstules sasaistē ar pārvaldības politikas dokumentā definētajām prioritātēm, tādējādi kaskadējot valsts līdzdalības mērķus līdz kapitālsabiedrību vidējā termiņa darbības stratēģijai.
Risinājuma īstenošanai Likums tiek papildināts ar 24.¹ pantu Valsts kapitāla daļu pārvaldības politikas veidošana, kas paredz deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību vai rīcības plānā deklarācijas īstenošanai ietvert: 1) valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās pamatnostādnes, ja nepieciešams, lemjot par ārkārtas līdzdalības izvērtēšanas darbību uzsākšanu konkrētās kapitālsabiedrībās; 2) valsts nozīmes stratēģiskos uzdevumus; 3) plānotā perioda ilgtspējas mērķu ietvaru valsts kapitālsabiedrību grupām vai konkrētām kapitālsabiedrībām un 4) ja nepieciešams, arī valsts attīstībai vai drošībai stratēģiski svarīgus īpašumus, kas izveidojami vai pārvaldāmi ar valsts kapitālsabiedrību iesaisti, vai novēršamas tirgus nepilnības, vai tādas preces un pakalpojumus un to grupas, kuri ir stratēģiski svarīgi valsts attīstībai vai drošībai un kuru nodrošināšanu paredzēts sekmēt ar valsts līdzdalību kapitālsabiedrībās.
Valsts kapitāla daļu pārvaldības politikas būtiskāko jautājumu  aktualizēšana politiskā cikla sākumā ļaus veidot vienotu skatījumu attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību lomu (iesaisti) valsts sociālekonomiskajā apritē, nodrošinot valsts kapitāla daļu pārvaldībā iesaistīto institūciju saskaņotāku rīcību. Lai arī risinājums paredz Ministru kabineta iespēju noteikt uzdevumu veikt ārkārtas līdzdalības izvērtēšanas darbību uzsākšanu konkrētās kapitālsabiedrībās, minētā iespēja paredz tikai ārkārtas pārvērtēšanas uzdevuma došanu, kura izpilde norit politiskā cikla turpmākajā periodā, līdz ar ko šis uzdevums saprotams kā politiska vienošanās vērtēt līdzdalības aspektus, bet ne lēmums, kas tieši ietekmē valsts līdzdalību.  Risinājumā paredzētā iespēja dot valsts kapitālsabiedrībām valsts nozīmes stratēģiskos uzdevumus vai noteikt plānotā perioda ilgtspējas mērķu ietvaru valsts kapitālsabiedrību grupām vai konkrētām kapitālsabiedrībām, veidos pamatu īpašnieka gaidu vēstulē izvirzāmajiem mērķiem.
Ņemot vērā norādīto, šis risinājums vērtējams kā augstākās lēmējinstitūcijas instruments, kas vispārīgi iezīmē augstākās prioritātes mērķus kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldībā.


Ar grozījumiem Likumā tiek nostiprināts publiskas personas kapitālsabiedrību pārvaldības instruments - īpašnieka gaidu vēstules (turpmāk - Gaidu vēstule) institūts, kas šobrīd kapitālsabiedrībās tiek izstrādāts atbilstoši MK rīkojumam Nr. 618 un, pamatojoties uz koordinācijas institūcijas izstrādātajām vadlīnijām. Gaidu vēstule ir dalībnieku vai akcionāru sapulces apstiprināts dokuments, kas detalizē kapitālsabiedrības vispārējo stratēģisko mērķu tvērumu un robežas, un sniedz skaidrojumu par akcionāra (dalībnieka) iecerēm, ko valsts kā īpašnieks vēlas sasniegt ar līdzdalību kapitālsabiedrībā plānotajā periodā. Gaidu vēstule ietver akcionāra definētu kapitālsabiedrības sagaidāmo attīstības virzienu, kas jāņem vērā, nosakot kapitālsabiedrības stratēģiskos finanšu un nefinanšu mērķus. Gaidu vēstules izstrāde ir secīga darbība valsts līdzdalības izvērtēšanas veikšanai un vispārējā stratēģiskā mērķa noteikšanai un tās izstrādē kapitāla daļu turētājs sadarbojas ar nozares ministriju un valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas institūciju. Likumprojektā ir noteiktas prasības gaidu vēstules satura veidošanai.
Pienākums izstrādāt gaidu vēstuli tiek noteikts valsts kapitāla daļu turētājiem valsts kapitālsabiedrībās un valsts kontrolētās kapitālsabiedrībās, bet atvasinātu publisku personu augstākā lēmējinstitūcija var izmantot šo akcionāra instrumentu pēc izvēles. Gaidu vēstule tiek iekļauta publiskojamās informācijas apjomā.
 
Ar izstrādātajiem grozījumiem tiek piedāvāts ieviest valsts kapitālsabiedrību segmentāciju grupās pēc to ieņēmumu avotiem un iekļaušanas vispārējā valdības sektorā, kas dos iespēju augstākās lēmējinstitūcijas līmenī izvirzīt kapitālsabiedrību grupām specifiskus finanšu un nefinanšu attīstības mērķus, izstrādāt grupai specifiskus pārvaldības standartus, dividenžu noteikumus, atlīdzības principus vai dot uzdevumus. Kapitālsabiedrību segmentācija pēc to ieņēmumu avotiem (atkarības no publiskas personas finansējuma) ierosināta Eiropas Komisijas finansētajā un Pārresoru koordinācijas centra vadītajā 2021.gada pētījumā "Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības izvērtējums (2. daļa) – metodoloģija optimālas kapitāla struktūras izveidei", kas 2021.gadā tika veikts ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) atbalstu un finanšu un juridisko ekspertu komandas atbalstu “PricewaterhouseCoopers Latvia” (PwC) (turpmāk - PwC pētījums), un šāds risinājums atbalstīts ar MK rīkojumu Nr.618. Kapitālsabiedrību segmentēšanas mērķis pēc ieņēmumu avotiem un iekļaušanas vispārējā valdības ir vienkāršākas stratēģiskās plānošanas sistēmas izveide. Kapitālsabiedrību dalījums grupās dod iespēju vieglāk identificēt katras grupas darbības mērķus kopsakarā ar attiecīgā politiskā plānošanas perioda tendencēm un iecerēm, kā arī ļauj pārskatāmāk vērtēt kapitālsabiedrību darbības rezultātus, ieviest atšķirīgus pārvaldības elementus. Piedāvātais risinājums paredz segmentēt kapitālsabiedrības 3 grupās:
I grupa – komerciāla valsts kapitālsabiedrība;
II grupa – no valsts atkarīga komerciāla valsts kapitālsabiedrība;
III grupa – no valsts atkarīga nekomerciāla valsts kapitālsabiedrība.
Kapitālsabiedrības grupas piederība tiek noteikta līdz ar gada pārskata apstiprināšanu, ņemot vērā pēdējo trīs gadu darbības rezultātus, kā arī apstākļus, kas šos rezultātus ietekmējuši - t.i., ja kapitālsabiedrības darbības rezultātus būtiski ietekmējuši valsts atbalsta maksājumi, vai citi apstākļi, kas nav raksturīgi kapitālsabiedrības darbībai (piemēram - Covid 19 pandēmijas ierobežošanas vai seku novēršanas pasākumu ietvarā saņemts atbalsts), tad veicams kapitālsabiedrības individuāls izvērtējums, nosakot kapitālsabiedrības grupas piederību pēc tai tipiska ieņēmumu veida.

Papildus iepriekš minētajam, lai nodrošinātu publiskas personas kā aktīva akcionāra iespējas gūt pilnīgu priekšstatu par kapitālsabiedrībās ieguldītā kapitāla izmantošanas lietderību un turpmāk nodrošinātu pamatotāku un izsvērtāku augstākās lēmējinstitūcijas lēmumu pieņemšanu, kā arī vienlaikus uzlabotu līdzdalības kapitālsabiedrībā izvērtēšanas procesa  kvalitāti, tiek rosināts papildināt Likuma 7.pantu "Publiskas personas līdzdalības kapitālsabiedrībā izvērtēšana” ar jauniem noteikumiem, kas nosaka kapitāla daļu turētāja sagatavotā līdzdalības stratēģiskā izvērtējuma saturu. Atbilstoši MK rīkojuma Nr. 618. 2.4. punktam, tiek paredzēts veikt arī to valsts kapitālsabiedrību stratēģiskās attīstības izvērtēšanu, kuru kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas un atbilstoši 2.6. punktam – noteikt, ka izvērtējumā ietver līdzdalības kapitālsabiedrības meitas sabiedrībās tiesiskās nepieciešamības un ekonomiskās lietderības vērtējumu.
Likuma 7.pantā izvērsti norādītas izvērtējuma saturiskās prasības, ietverot gan līdzdalības tiesisko priekšnoteikumu, gan tirgus konkurences apstākļu izvērtējumu, kas tika prasīts arī līdz šim, papildinot ar prasību ietvert kapitālsabiedrības darbības vērtējumu par iepriekšējo darbības periodu sasaistē ar īpašnieka gaidu vēstulē noteiktajiem uzdevumiem, uzdevumu vērtēt līdzdalības apmēra pamatojumu, kā arī  kapitālsabiedrības stratēģiskās attīstības potenciālu no finansiālā, konkurences tirgus un inovāciju iespēju aspekta. Skaidrojam, ka 6. apakšpunktā norādītais vērtējums attiecībā uz kapitālsabiedrības stratēģiskās attīstības potenciālu no finansiālā, konkurences tirgus un inovāciju iespēju aspekta, ietver kapitāla daļu turētāja (atvasinātu publisku personu kapitālsabiedrībās - kapitāla daļu turētāja pārstāvja) vērtējumu (pamatotu viedokli), par to, kāda kapitālsabiedrības attīstība paredzama nākamajā darbības periodā: kādas ir prognozes attiecībā uz tās izaugsmei nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem, kādas ir inovāciju iespējas attiecībā kapitālsabiedrības sniegtajiem pakalpojumiem un kā nākamajā periodā plānotā kapitālsabiedrības izaugsme var ietekmēt konkurences tirgu. Vērtējums attiecībā uz kapitālsabiedrības stratēģiskās attīstības potenciālu no finansiālā, konkurences tirgus un inovāciju iespēju aspekta izriet no kapitāla daļu turētāja pārstāvja līdzšinējā pienākuma - izstrādāt un iesniegt publiskas personas augstākajai  lēmējinstitūcijai pamatotu priekšlikumu vispārējo stratēģisko mērķu noteikšanai, tādēļ tas nav uzskatāms par jaunu pienākumu un administratīvo resursu ietilpīgu pasākumu. Stratēģiskās attīstības potenciāla vērtējums ir nozīmīgs instruments, kas ļauj publiskas personas augstākajai lēmējinstitūcijai prognozēt kapitālsabiedrības turpmākās darbības ietekmi uz publiskās personas funkcijām un uzdevumiem, kā arī prognozēt nākotnes riskus.
Likuma 7.panta pirmās daļas 5.punktā paredzēts izvērtēt kapitālsabiedrības iesaistes apjomu konkrētos preču vai pakalpojumu tirgos iepriekšējā periodā un publiskas personas līdzdalības apmēra ietekmi uz konkurenci. Skaidrojam, ka gadījumos, kad tirgū darbojas 100% publiskas personas kapitālsabiedrība, kuras veiktā  komercdarbība aptver būtisku tirgus daļu, tas mazina privātā sektora konkurentu izaugsmes iespējas un var mazināt vēlmi ienākt tirgū jauniem privātajiem tirgus dalībniekiem.  Turklāt var pastāvēt situācijas, kad privātā sektora tirgus dalībnieki varētu nodrošināt pilnvērtīgu attiecīgā pakalpojuma sniegšanu sabiedrībai bez publiskās personas kapitālsabiedrības līdzdarbības tirgū. Šādos gadījumos, vadoties no Konkurences padomes informatīvajā materiālā "Priekšnoteikumi publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā un tās izvērtēšana" sniegtā skaidrojuma, faktiski nepastāv tiesiskais pamats publiskas personas kapitālsabiedrības darbībai pakalpojumu tirgū. Šādos gadījumos, kas nav uzskatāmi par konkurences neitralitātes neatbilstību, publiskai personai būtu 1) nepieciešams apsvērt konkrētās komercdarbības ietekmes samazināšanu (atbilstoši sašaurinot komercdarbību vai samazinot tās apjomu), vērtējot, šāda risinājuma ietekmi uz uzņēmuma interesēm un pakalpojumu pieejamību sabiedrībai, vai 2) ļaut privātā sektora investoriem ienākt tirgū, iegādājoties publiskās personas kapitālsabiedrības kapitāla daļas. 
Konkurences padomes informatīvajā materiālā "Priekšnoteikumi publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā un tās izvērtēšana", 33. paragrāfā skaidrots, ka gadījumos, kad publiskai personai vairs nepastāv kāds no VPIL 88.panta pirmajā daļā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem līdzdalības saglabāšanai kapitālsabiedrībā, taču tā vēl nav atguvusi ieguldītos finanšu līdzekļus, tad publiskā persona, veicot rūpīgu ekonomisko izvērtējumu un ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas likumā noteiktās prasības, var lemt, par konkrētās kapitālsabiedrības atsavināšanu privātajiem tirgus dalībniekiem, tādējādi nepieļaujot publisko līdzekļu un mantas izšķērdēšanu, vienlaikus novēršot nepamatotu publiskas personas līdzdalību kapitālsabiedrībā.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka dodot iespēju privātajiem investoriem iegādāties daļu no publiskai personai piederošajām kapitāldaļām, iespējams rast balansu starp publiskas personas interesēm un privāto tirgus dalībnieku interesēm. Proti, ja  publiska persona, paturot līdzdalību kapitālsabiedrībā 100% apmērā, var negatīvi ietekmēt tirgus attīstību, tad samazināts līdzdalības apmērs var nodrošināt pakāpenisku privātā sektora iesaisti attiecīgajā tirgus segmentā, sekmējot konkurenci un kapitālsabiedrībā investēto publisko līdzekļu atgriešanos publiskās personas budžetā. 
Savukārt Likuma 7.panta pirmās daļas 2.apakšpunktā prasītais vērtējums par publiskas personas līdzdalības apmēra ietekmi uz vispārējo stratēģisko mērķu un vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu, ietver kapitāla daļu turētāja vērtējumu par to, vai kapitālsabiedrības vidēja termiņa darbības stratēģijā noteiktos kapitālsabiedrības darbības mērķus ir iespējams sasniegt, samazinot publiskas personas līdzdalības apmēru kapitālsabiedrībā, un kāds ir pieļaujamais minimālais līdzdalības apjoms, kas nepieciešams, lai neradītu risku izvortzīto mērķu sasniegšanai.

Likuma 7.panta jaunajā redakcijā paredzēts ietvert ziņas par to, vai kapitālsabiedrība izvērtējuma periodā ir saņēmusi komercdarbības atbalstu un vai attiecībā uz kapitālsabiedrību izvērtējuma periodā ir konstatēts nelikumīgs komercdarbības atbalsts. Risinājums nepieciešams, lai vienkopus nodrošinātu publisku pieejamu informāciju sabiedrībai par kapitālsabiedrību izmantotajiem atbalsta mehānismiem, bet šī prasība neietver iepriekš piešķirta komercdarbības atbalsta pārvērtēšanu, t.sk. atmaksāšanu, vai nākotnē plānota jauna komercdarbības atbalsta izvērtēšanu vai tā saņemšanas ierobežošanu."

Izstrādātajā Likuma 7.panta redakcijā norādītās izvērtējuma un augstākās lēmējinstitūcijas lēmuma satura prasības nav ierobežojošas. Ņemot vērā Likumā noteikto publiskās personas augstākās lēmējinstitūcijas kompetences apjomu, veicot publiskas personas līdzdalības stratēģijas izvērtējumu, var paredzēt un ietvert stratēģisku risinājumu - vispārējo atļauju kapitālsabiedrības līdzdalības iegūšanai citās kapitālsabiedrībās (meitas sabiedrībās), neidentificējot konkrētas kapitālsabiedrības. Šādā gadījumā, izvērtējumā norādāmi tie apstākļi (pamatojums), kas tiktu vērtēti, lemjot par līdzdalības iegūšanu konkrētā kapitālsabiedrībā - Likuma 5.pantā norādītie apstākļi, ieguldījuma maksimālais apmērs, darījumu robežas u.c. apstākļi, kuru izvērtēšana nodrošina augstākās lēmējinstitūcijas informētību un plānotā ieguldījuma lietderību, kā arī augstākās lēmējinstitūcijas attiecīgā lēmumā jāparedz atskaitīšanās kārtība par šāda piešķirtā pilnvarojuma (vispārējās atļaujas)  izmantošanas rezultātiem.

Ņemot vērā, ka atsevišķu kapitālsabiedrību kapitāla daļas ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17.pantu, ir noteiktas kā neatsavināmas, attiecībā uz šīm kapitālsabiedrībām resursu ekonomijas nolūkos izveidots īpašs risinājums, paredzot, ka izvērtējumā un augstākās lēmējinstitūcijas nolēmumā neietver sadaļu par publiskas personas līdzdalības kapitālsabiedrībā saglabāšanas lietderību un stratēģiskā mērķa sasniegšanai nepieciešamo līdzdalības īpatsvaru pamatkapitālā. Vienlaikus, stiprinot akcionāra lomu kapitālsabiedrību pārvaldībā, izstrādāta iespēja augstākajai lēmējinstitūcijai rosināt līdzdalības kapitālsabiedrībā ārkārtas pārvērtēšanu (ārpus Likumā noteiktā 5 gadu perioda), ārkārtas līdzdalības izvērtēšanas procesā paredzot arī iespēju vērtēt par publiskas personas līdzdalības kapitālsabiedrībā saglabāšanas lietderību un stratēģiskā mērķa sasniegšanai nepieciešamo līdzdalības īpatsvaru pamatkapitālā attiecībā uz kapitālsabiedrībām, kuru kapitāla daļas (akcijas) nav atsavināmas un augstākās lēmējinstitūcijas rīcību gadījumā, ja izvērtējuma rezultātā konstatēts, ka 100% līdzdalības kapitālsabiedrībā nav nepieciešama. Šis instruments var tikt izmantots, piemēram, ja tiek plānots tāds politisks vai stratēģisks risinājums, kura ietvaros paredzēta valsts līdzdalības samazināšana vai izbeigšana vai citu akcionāru (kapitāla daļu turētāju) piesaiste, vai arī, ja būtiski mainījusies kapitālsabiedrības stratēģiska nozīmība.
Tikai pēc šāda līdzdalības izvērtējuma veikšanas ir iespējams rosināt Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 17.panta (Rīcība ar tautsaimniecībai svarīgiem objektiem) grozījumus, precizējot neprivatizējamo jeb neatsavināmo valsts kapitālsabiedrību sarakstu.

Jautājums par ārkārtas līdzdalības izvērtēšanu varētu iegūt aktualitāti arī saistībā ar valdības virzītajiem kapitāla tirgus attīstības plāniem, tādēļ precizētais regulējums nodrošinās publiskai personai iespēju, īstenojot privātā kapitāla piesaistes risinājumus kapitālsabiedrībās, pirms lēmuma pieņemšanas tiks vispusīgi izvērtēts, vai privātā kapitāla piesaiste negatīvi neietekmēs publiskas personas līdzdalības mērķa sasniegšanu.

Nepieciešamība precizēt Likuma regulējumu, pēc iespējas vienkopus norādot katra Likuma subjekta – augstākās lēmējinstitūcijas, kapitāla daļu turētāju, kapitālsabiedrību un tās orgānu, kā arī koordinācijas institūcijas funkcijas un uzdevumus, kā arī precizēt pārvaldības elementus, kas saistoši publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kapitālsabiedrību kontrolētām kapitālsabiedrībām.
Likums izstrādāts 2014.gadā, pēc tam tajā izdarot papildinājumus un grozījumus dažādās Likuma normās visu Likuma subjektu funkciju un darbības regulējumā, kā rezultātā Likuma subjektu tiesību un pienākumu kopums vēsturiski izveidojies sadrumstalots un nepārskatāms.

Precizēti kapitāla daļu turētāja pienākumi, publiskas personas kontrolētās kapitālsabiedrībās. Tā, Likuma 8.pantā paredzēts, ka kapitāla daļu turētāja pienākums ir nodrošināt, ka publiskas personas kapitālsabiedrībā tiek izstrādāta un publiskota kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu atlīdzības politika. Šāds precizējums nepieciešams, jo Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra noteikumi Nr. 63 "Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu, kā arī valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru" nav attiecināmi uz publisku personu kontrolētām kapitālsabiedrībām, tādēļ no publiskā kapitāla korporatīvās pārvaldības aspekta, ir nepieciešams, lai šajās kapitālsabiedrībās tiktu izstrādāta valdes un padomes locekļu atalgojuma politika, kas ļautu pārliecināties, ka finanšu līdzekļi, kas paredzētu kapitālsabiedrības vadības un nodarbināto atalgojumam, publiskas personas kontrolētā kapitālsabiedrībā tiek izmantoti lietderīgi un efektīvi.
Precizētas arī Likuma 66.un 67.pantā norādītās dalībnieku sapulces un dalībnieka un Likuma 94.un 95.pantā norādītās akcionāru sapulces un akcionāra kompetences.
Papildus minētajiem jautājumu blokiem, izdarīti arī atsevišķi precizējumi Likumā, precizējot jau esošo regulējumu, lai padarītu to pārskatāmāku.
Piemēram, ņemot vērā Likuma 82.panta trešajā daļā noteikto, 66.pantu (līdzīgi kā 118.pantu) tiek rosināts papildināt, dalībnieku sapulces kompetences jautājumu lokā iekļaujot arī iepriekšējas piekrišanas izteikšanu uzņēmuma iegūšanai vai atsavināšanai un konkrētu darbības veidu pārtraukšana un jaunu darbības veidu uzsākšana.
Likuma 67.pants papildināts ar 1.¹ daļu, norādot vienkopus jautājumu loku, par ko lemj kapitālsabiedrības augstākā lēmējinstitūcija.
Likuma 62.pantā, kas šobrīd nosaka ekskluzīvu dalībnieku sapulces kompetenci pamatkapitāla palielināšanas jautājumā, paredzēts noteikt, ka sabiedrības dalībnieku sapulce lēmumu par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu pieņem saskaņā ar publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas iepriekš pieņemtajiem lēmumiem vai publiskas personas budžeta apropriācijām. Šāds risinājums nepieciešams, lai nodrošinātu publiskas personas budžeta kompetentās institūcijas kontroli pār kapitālsabiedrību peļņu kā potenciālo budžeta līdzekļu avotu, jo lēmums par pamatkapitāla palielināšanu kapitālsabiedrībā ietver jautājumu par akcionāra investīciju (līdzdalības) apjomu. Publiskas personas kapitālsabiedrību pamatkapitālā tiek ieguldīti publiskie līdzekļi un lemt par publisko līdzekļu izlietojumu ir tiesības tikai  publiskas personas augstākajai lēmējinstitūcijai. Līdz ar norādīto, tikai tad, ja publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija ir konceptuāli nolēmusi veikt publisko līdzekļu investīciju kapitālsabiedrības pamatkapitālā, ir pieļaujama pamatkapitāla atbilstoša palielināšana ar akcionāru sapulces tehnisku lēmumu. Publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas iepriekš attiecībā uz kapitālsabiedrības pamatkapitālu pieņemto lēmumu spektrā var būt gan individuāli rīkojumi, gan konceptuāli lēmumi, gan “Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru” paredzētie asignējumi.
Prasība pamatot dalībnieku sapulces lēmumu ar publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas lēmumu, un pamatkapitāla samazināšanas gadījumā – rīcību ar daļu dzēšanas rezultātā publiskai personai piekrītošajiem līdzekļiem, nepieciešama ne vien, lai nodrošinātu publiskas personas finanšu lēmumu pieņemšanas konsekvenci, bet arī pārskatāmu (izsekojamu) un disciplinētu publiskās personas augstākās lēmējinstitūcijas nolēmumu izpildi un prognozējamu publiskas personas budžeta ieņēmumu plūsmu.

Likuma 22.panta otrās daļas 2. apakšpunktā precizēts, ka koordinācijas institūcija atzinumu par kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem finanšu mērķiem un darbības finanšu rādītājiem (dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, peļņas rādītājiem, kapitāla atdevi u. c.), kā arī to saskaņotību ar kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem nefinanšu mērķiem tikai kapitāla daļu turētājiem valsts kapitālsabiedrībās, kurās nav izveidotas padomes. Šobrīd spēkā esošā Likuma redakcija izvirza prasību visām valsts izšķirošā ietekmē esošām kapitālsabiedrībām, pirms izstrādātās vidēja termiņa darbības stratēģijas apstiprināšanas saņemt koordinācijas institūcijas atzinumu, un šī prasība tika noteikta, lai nodrošinātu, ka vidēja termiņa darbības stratēģijas izvērtēšanā (stratēģijā izvirzīto finanšu mērķu un darbības finanšu rādītāju (dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, peļņas rādītāju, kapitāla atdevi u. c.) piemērotību, kā arī to saskaņotību ar kapitālsabiedrību vidēja termiņa darbības stratēģijā izvirzītajiem nefinanšu mērķiem) tiek piesaistīta persona ar atbilstoša līmeņa profesionālo kompetenci finanšu jomā, kas ir pieejama ne visām kapitālsabiedrībām un kapitāla daļu turētājiem. 
Praksē šobrīd kapitālsabiedrību padomes tiek veidotas tā, lai tās pārklātu virkni dažādu profesionālās kompetences, tai skaitā finanšu, jomu. Papildus norādītajam, atbilstoši kapitālsabiedrību padomēm Komerclikumā (2023.gada 11.maija likuma redakcijā, kas stājas spēkā 2023.gada 1.jūnijā) piešķirtajai “jaunajai lomai”- sabiedrības interešu pārstāvība (nevis akcionāra interešu pārstāvība kā iepriekš), arī Likumā tiek precizēta padomes loma, tādējādi stiprinot padomes neatkarību no akcionāra ietekmes un pastiprinot padomes atbildību par kapitālsabiedrības uzdevumiem un situācijai atbilstošu finanšu mērķu noteikšanu. Līdz ar norādīto, kapitālsabiedrību padomēm ir gan pietiekama kompetence, gan atbildības līmenis, lai kvalitatīvas vidēja termiņa darbības stratēģijas izstrādi kapitālsabiedrībā spētu nodrošināt bez koordinācijas institūcijas iesaistes.

Ar grozījumiem no Likuma paredzēts izslēgt deklaratīvas normas, kurām nav nozīme Likuma regulējuma īstenošanā. Šobrīd Likuma 26.panta vienpadsmitajā daļā noteikts, ka nozares ministrija,  koordinācijas institūcija un koordinācijas institūcijas padome,  kas šajā likumā noteiktajā kārtībā sniedz atzinumu valsts kapitāla daļu turētājam vai valsts kapitālsabiedrības padomei (ja tāda ir izveidota), ir atbildīgas par to sniegto vērtējumu, tomēr ne šajā Likumā, ne citos likumos nav noteikts specifisks atbildības veids attiecībā uz vērtējumu sniegšanu un šādas atbildības robežas, līdz ar ko pašreiz spēkā esošā 26.panta vienpadsmitās daļas norma ir deklaratīva.
VPIL VIII nodaļā noteikta kārtība pārvaldes lēmuma pārbaudei un atbildība par pārvaldes lēmumiem, ietverot gan lēmuma tiesiskuma pārbaudes mehānismu, gan atbildības veidus, tādēļ nav nepieciešams Likumā norādīt par iestādes atbildību, ja netiek noteiktas specifiskas prasības.
2016.gadā Valsts kancelejas sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Labklājības ministriju un Ārlietu ministriju izstrādātajā “Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmatā” norādīts uz nepieciešamību tiesību normas formulēt tā, lai tās būtu vienkārši piemērojamas un izvairīties no deklaratīvām tiesību normām. Tiek norādīts “par deklaratīviem un nevēlamiem atzīstami ne tikai tādi noteikumi, par kuriem jau iepriekš paredzams, ka tos nebūs iespējams īstenot praktisku, ekonomisku, politisku vai citu iemeslu dēļ, bet arī tādi noteikumi, kuriem nav noteikts īstenošanas mehānisms vai kurus vispār nav paredzēts īstenot, jo tie satur tikai apgalvojumu, paziņojumu vai faktu konstatāciju. Šādas normas ir juridiski nevērtīgas, liekas un nepamatoti palielina normatīvā akta apjomu.”

Ņemot vērā iepriekš norādīto, 26.panta vienpadsmitās daļas norma uzskatāma par deklaratīvu un tā no tiesību akta izslēdzama.

Likuma normas par valstij izmaksājamo dividenžu apmēru nav efektīvi piemērojamas. Spēkā esošās Likuma 28.panta trešās un ceturtās daļas normas paredz iespēju noteikt no Ministru kabineta 2022. gada 25. janvāra noteikumiem Nr. 72 "Kārtība, kādā tiek prognozēti, noteikti un veikti maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu" atšķirīgu valsts budžetā iemaksājamo dividenžu apjomu ar koordinācijas institūcijas, Finanšu ministrijas un valsts kapitāla daļu turētāja vienošanos. Šāds instruments (vienošanās par atšķirīgu dividenžu apmēru) ne vien praksē netiek īstenots, bet būtu pretrunā Ministru kabineta 2022. gada 25. janvāra noteikumi Nr. 72 "Kārtība, kādā tiek prognozēti, noteikti un veikti maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu" un neatbilstu labas korporatīvās pārvaldības praksei.

Precizēts Likuma 28.pants, paredzot, ka valsts budžetā iemaksājamo dividenžu apjomu nosaka Ministru kabinets un valdes priekšlikums par prognozējamo peļņas daļu, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamo peļņas daļu var būt zemāks par vidēja termiņa darbības stratēģijā noteikto apjomu, kas izmaksājama dividendēs, tikai normatīvos aktos tieši norādītos gadījumos. Šobrīd kapitālsabiedrību dividenžu prognozēšanas, aprēķina un samaksas kārtību nosaka Ministru kabineta 2022. gada 25. janvāra noteikumi Nr. 72 "Kārtība, kādā tiek prognozēti, noteikti un veikti maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu".
Sniedzot priekšlikumu Ministru kabinetā par samazināta dividenžu apjoma noteikšanu, priekšlikumam jāpievieno priekšlikuma ekonomisko un tiesisko pamatojumu, raksturojot rosinātā lēmuma ietekmi uz kapitālsabiedrības darbību. 

Nepieciešams ieviest procesuālu uzlabojumu publiskas personas kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) sapulču regulējumā, jo šobrīd spēkā esošās normas paredz dalībnieku sapulču sasaukšanu jebkuros Likuma 66.panta un 94.pantā norādītajos jautājumos, nosakot stingru dalībnieku sapulču izsludināšanas un lēmumu pieņemšanas kārtību.
Komerclikuma regulējums ir turpinājis attīstīties un šobrīd paredz iespēju attālinātai dalībai un balsošanai dalībnieku sapulcē (Komerclikuma 214.¹ pants) un lēmuma pieņemšanu bez dalībnieku sapulces sasaukšanas (Komerclikuma 215.pants). Publisku personu kapitālsabiedrībās dalībnieka lēmums tiek pieņemts kapitāla daļu turētāja atrašanās vietā, bet citas uz sapulci aicinātās personas var piedalīties sapulcē arī izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.

Publiskas personas kapitālsabiedrībās dalībnieku un akcionāru sapulces tiek rīkotas nevis ar mērķi informēt un sapulcināt visus dalībniekus (jo, ar atsevišķiem izņēmumiem, publiskās kapitālsabiedrībās ir tikai viens kapitāla daļu pārstāvis), bet gan ar mērķi, nodrošināt visu kapitālsabiedrības pārvaldības procesā tieši iesaistīto pušu piedalīšanos sapulcē. Līdz ar norādīto, publiskas personas dalībnieku sapulce (neatkarīgi no lēmuma pieņemšanas procedūras un sagatavošanas formas) pēc būtības atbilst dalībnieka lēmuma pieņemšanai pēc kapitālsabiedrības pārvaldes institūciju viedokļa uzklausīšanas un izstrādāto dokumentu izskatīšanas, tādēļ, ņemot vērā elektronisko saziņas līdzekļu attīstību, nav nepieciešams visos gadījumos rīkot klātienes dalībnieku vai akcionāru sapulces.
Līdz ar minēto, Likuma 68. un 96. pants papildināts ar trešo daļu, paredzot, ka dalība dalībnieku sapulcē var tikt organizēta klātienē vai izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Norma  iekļauta Likuma sadaļā "Publiskas personas sabiedrība ar ierobežotu atbildību", tādēļ, šajā sadaļā ietvertās normas regulē procesu kapitālsabiedrībās, kurās ir viens dalībnieks. Līdz ar norādīto, tehniski, dalībnieku sapulces lēmuma pieņemšanas vieta būs kapitāla daļu turētāja atrašanās vieta sapulces laikā. Atšķirībā no Komerclikuma 214.1 panta normas, kuras uzdevums ir reglamentēt balsošanas iespējas un leģitimitāti vairāku dalībnieku gadījumā, attiecībā uz publisku personu kapitālsabiedrībām šāds regulējums nav aktuāls, tādēļ nav nepieciešams veidot īpašu regulējumu pēc analoģijas ar Komerclikumu. Attālinātas norises dalībnieku vai akcionāru sapulces forma ietver iespēju rīkot sapulces arī hibrīdsapulces formā, kur daži sapulces dalībnieki piedalās sapulcē klātienes formā, bet citi - pieslēdzas sapulcei, izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus.

Papildus norādītajam, ir virkne lēmumu, kurus kapitāla daļu turētājs izlemj formāli – pēc publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas saistoša rīkojuma (lēmuma) pieņemšanas (piemēram, par kapitālsabiedrības reorganizāciju, likvidāciju, pārveidi), un kuros tādēļ ir iespējams pieņemt lēmumu bez dalībnieku sapulces sasaukšanas, tādējādi nodrošinot efektīvāku augstākās lēmējinstitūcijas lēmumu īstenošanu.
Līdz ar norādīto, izstrādātie Likuma grozījumi paredz papildināt Likuma 74. un 102. pantus, paredzot plašāku jautājumu loku, par kuriem dalībnieku vai akcionāru sapulce var pieņemt lēmumus arī tad, ja tie nav bijuši norādīti paziņojumā par sapulces sasaukšanu vai sapulce sasaukta, neievērojot noteikumus par dalībnieku sapulces sasaukšanas kārtību. Likums papildināts ar iespēju rīkot dalībnieku (akcionāru) sapulces izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus (attālinātas norises dalībnieku sapulce) formā, attiecīgi ieviešot papildus prasības uz šādu sapulču protokolēšanas gaitu.
Pie norādītā jāmin, ka papildus konkretizēts publiskas personas kapitālsabiedrības augstākās lēmējinstitūcijas kompetencē ietilpstošo jautājumu loks, ietverot tajā arī jautājumus par pamatkapitāla izmaiņām. Šobrīd (pēc Komerclikumā noteiktā funkciju sadalījuma) Likuma 62.pantā norādīts, ka lēmumus par pamatkapitāla palielināšanu un samazināšanu pieņem dalībnieku (akcionāru) sapulce. Lai respektētu augstākās lēmējinstitūcijas kā publiskas personas budžeta kompetentās institūcijas atbildības jomu (ņemot vērā, ka kapitāla daļu turētājs rīkojas ar esošām daļām, bet nevarētu lemt par jaunu daļu iegūšanu vai to dzēšanu), izstrādātais risinājums, kas paredz, ka jautājumos, kas skar augstākās lēmējinstitūcijas budžeta avotus vai ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā pārvaldības jautājumus, kapitāla daļu turētājam vai tā pārstāvim, ir jāsaņemt augstākās lēmējinstitūcijas piekriš,ana ar to saprotot, ka kapitāla daļu turētājam, pirms dalībnieka (akcionāra) lēmuma pieņemšanas sapulcē ir jāpārliecinās, vai augstākā lēmējinstitūcija ir pieņēmusi lēmumu/rīkojumu par attiecīga apmēra budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatkapitāla palielināšanai un vai izpildīti šo līdzekļu piešķiršanas nosacījumi, vai arī pēc lēmuma pieņemšanas jāsaņem dalībnieka (akcionāra) piekrišana. Augstākā lēmējinstitūcija var pieņemt lēmumus par nepieciešamību palielināt vai samazināt pamatkapitāla apmēru, vai šo darbību mērķiem un principiem jebkurā lēmumu formā - izdodot lēmumu, vai rīkojumu, vai paredzot attiecīgu budžeta apropriāciju, vai dodot atļauju. Likuma 64.pants (Pamatkapitāla samazināšana) izteikts jaunā redakcijā, precizējot rīcību ar līdzekļiem, kas izmaksājami/atdodami publiskai personai pēc sabiedrības kapitāla daļu dzēšanas, jo praksē koordinācijas institūcija sastopas ar situācijām, kur publiskas personas kapitāla daļu turētājam ir neskaidrība par rīcību ar pamatkapitāla samazināšanas rezultātā dalībniekam izmaksājamām summām, vai arī nav saprotams, kādai jābūt rīcībai ar nekustamo īpašumu, kas ieguldīts kapitālsabiedrības pamatkapitālā ar nosacījumu "kamēr tas nepieciešams kapitālsabiedrības komercdarbības veikšanai". Precizētajā regulējumā paredzēts, ka  ieguldījuma priekšmets, ko publiska persona ieguldījusi sabiedrības pamatkapitālā ar atceļošu nosacījumu, pēc nosacījuma iestāšanās atdodams publiskai personai, samazinot kapitālsabiedrības pamatkapitālu par nosacīti ieguldītā īpašuma patieso vērtību. Saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteikto, termins "patiesā vērtība" apzīmē summu, kādu saņemtu, pārdodot aktīvu, vai maksātu, izpildot saistības parastā darījumā starp tirgus dalībniekiem minētā aktīva vai saistību novērtēšanas datumā.
 

Jaundibinātu publisko kapitālsabiedrību valdes un padomes iecelšanas kārtība nenodrošina atklātu, godīgu un profesionālu valdes un padomes locekļu atlasi, līdz ar ko nesekmē profesionālas un kompetentas kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas izveidi. Spēkā esošā Likuma 47.panta norma nosaka, ka jaunas kapitālsabiedrības dibināšanas gadījumā līdz sabiedrības reģistrācijai izveidotā valde un padome tiek ievēlēta, kā arī revidents iecelts uz pilnu pilnvaru termiņu. Ņemot vērā, ka kapitālsabiedrības dibināšanas gadījumā ne vienmēr tiek rīkots valdes vai padomes locekļu nominācijas process atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 7. janvāra noteikumiem Nr. 20 “Valdes un padomes locekļu nominēšanas kārtība kapitālsabiedrībās, kurās kapitāla daļas pieder valstij vai atvasinātai publiskai personai”, 47.panta norma nenodrošina tiesisko mehānismu, Likuma 31.panta otrajā daļā un 37.panta otrajā daļā ietverto prasību izpildei “(2) Valdes un padomes locekļa nominēšanas process atbilst korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, nodrošina atklātu, godīgu un profesionālu valdes un padomes locekļu atlasi, kas veicina profesionālas un kompetentas kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas izveidi.”

Ar grozījumiem tiek veikti precizējumi Likuma 47.pantā, 31.panta astotajā daļā un 37.panta astotajā daļā, paredzot, ka jaunas publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšanas gadījumā, ja kandidāti netiek izraudzīti publiskā kandidātu pieteikšanās procedūrā, valdes un padomes locekļi tiek iecelti uz termiņu, kurš nepārsniedz vienu gadu un šajā kārtībā ieceltā persona amata pienākumus pilda līdz brīdim, kad valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome amatā ievēlē nominācijas procesā izraudzītu pretendentu.

Nepieciešams nodrošināt, ka publisku personu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu amatos bez nominācijas procesa rīkošanas netiek pārapstiprinātas uz laiku ieceltās kapitālsabiedrības amatpersonas.  Spēkā esošā Likuma 31.panta devītās daļas un 37.panta devītās daļas normas ļauj kapitālsabiedrībās par valdes vai padomes locekli pēc kapitāla daļu turētāja ieskata bez nominācijas procesa rīkošanas iecelt kandidātu, kas atbilst attiecīgajam valdes vai padomes locekļa kandidātam nepieciešamās profesionalitātes un kompetences kritērijiem. Lai gan panta devītā daļa nosaka, ka šādā kārtībā ieceltais valdes vai padomes loceklis pilda savus pienākumus līdz brīdim, kad valsts kapitāla daļu turētājs vai valsts kapitālsabiedrības padome amatā ievēlē nominācijas procesā izraudzītu pretendentu un šis termiņš nedrīkst pārsniegt vienu gadu, praksē vērojams, ka atsevišķi kapitāla daļu turētāji, nerīkojot nominācijas procesus, vairākkārtīgi pārapstiprina valdes un padomes locekļu amatos tos pašus kandidātus.

Ņemot vērā, ka panta devītajā daļā paredzētais viena gada termiņš ir pietiekams laiks, lai izraudzītos atbilstošus valdes vai padomes locekļus nominācijas procesā, ar mērķi novērst nominācijas principiem neatbilstošu valdes locekļu izraudzīšanās kārtību, Likuma 31.panta devītās daļas un 37.panta devītās daļas normas papildinātas, norādot, ka nav atļauts personu iecelt attiecīgajā amatā atkārtoti, izņemot, ja nominācijas procesa rīkošana ir nelietderīga saistībā ar kapitālsabiedrības likvidāciju vai reorganizāciju, vai ir uzsākts nominācijas process uz amatu, kuru tā pilda.

2021.gada 1.novembrī koordinācijas institūcijai (Pārresoru koordinācijas centram) tika dots Ministru prezidenta uzdevums 21-MPI-6 sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē nepieciešamos grozījumus VPIL 88. pantā, izslēdzot no VPIL 88.panta normas, kas paredz vispārēju Ministru kabineta noteikumu izdošanu par valsts kapitālsabiedrību dibināšanu un attiecīgu pašvaldības saistošo noteikumu izdošanu. Uzdevuma izpildei koordinācijas institūcija izstrādāja tiesību akta projektu 22-TA-155, nododot to starpinstitūciju saskaņošanā, paredzot, ka pēc grozījumu spēkā stāšanās, publisku personu kapitālsabiedrību augstākās lēmējinstitūcijas rīkojumos vai lēmumos par to kapitālsabiedrību dibināšanu vai līdzdalības iegūšanu, vai izmaiņām līdzdalības apjomā, kā arī līdzdalības saglabāšanu vai izbeigšanu kapitālsabiedrībā izstrādes un pieņemšanas procesā jāizvērtē plānoto rīcību pamatojošie nosacījumi atbilstoši VPIL 88.panta pirmās daļas regulējumam, jānorāda arī publiskas personas funkcijas, kuru izpildes nodrošināšanai nepieciešama līdzdalība kapitālsabiedrībā, un kapitālsabiedrības komercdarbības virzieni (atbilstoši NACE klasifikatora nozaru grupējumam nodaļu līmenī), kā arī kapitālsabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis.
Uzdevuma pilnvērtīgai izpilde ir nepieciešams no VPIL izslēgto regulējumu saturiski integrēt Likumā, saglabājot VPIL 88.panta trešajā un ceturtajā daļā noteikto publisku personu pienākumu izvērtēt kapitālsabiedrību dibināšanas stratēģisko nepieciešamību un noteikt darbības pamatus, tomēr nosakot vērtēšanu katram kapitālsabiedrību dibināšanas gadījumam individuāli, neveidojot jaunus, vispārējus kapitālsabiedrību dibināšanas normatīvos noteikumus.

Papildinātas Likuma 42.un 43.panta normas, ietverot tajās VPIL 88.panta trešās un ceturtās daļas prasības, attiecīgi valsts kapitālsabiedrību dibināšanas lēmumos uz atvasinātu publisku personu dibināšanas lēmumos norādīt: valsts kapitālsabiedrībām - tos valsts attīstībai vai drošībai stratēģiski svarīgus īpašumus (vai grupas), ko paredzēts veidot vai pārvaldīt ar kapitālsabiedrības palīdzību, vai tādas valsts attīstībai vai drošībai stratēģiski svarīgas preču un pakalpojumu grupas, kuru nodrošināšanas mērķiem kapitālsabiedrība tiek dibināta un  publiskas personas funkcijas, kuru nodrošināšanai kapitālsabiedrība tiek dibināta un kapitālsabiedrības darbības pamatvirzienus, un atvasinātu publisku personu kapitālsabiedrībām - tirgus nepilnību vai tādus pašvaldības īpašumus, vai preces un pakalpojumus, kas ir stratēģiski svarīgi pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai un publiskas personas funkcijas, kuru nodrošināšanai kapitālsabiedrība tiek dibināta un kapitālsabiedrības darbības pamatvirzienus. Par kapitālsabiedrības darbības pamatvirzieniem atzīstamas tādas komercdarbības jomas, kas NACE saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas katalogā (Eiropas Kopienā), ietvertas klasifikatora nodaļās bez apakšsekcijām - piemēram nodaļā ar kodu "01" ietilpst Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības. Precizēta arī Likuma 7. un 7.¹ panta norma attiecībā uz publiskas personas līdzdalības kapitālsabiedrībā periodiskā un ārkārtas izvērtējuma saturu.

Ņemot vērā, ka risinājumu saturiski veido no VPIL 88.panta pašreizējā regulējuma pārnestas normas, risinājums nav uzskatāms par pilnībā jaunu, vien paredz, ka publiska persona izvērtē minētos jautājumus individuāli katras kapitālsabiedrības gadījumā. Šāds risinājums nodrošinās akcionāra atbildīgāku iesaisti, operatīvāku lēmumu pieņemšanu un individuālu apstākļu vērtējumu, ko praktiski nav iespējams nodrošināt, izdodot vispārēja normatīvu aktu attiecībā uz visu publiskās personas kapitālsabiedrību kopumu.

Nepieciešams precizēt valdes locekļu un padomes locekļu pienākumu apjoma tvērumu, jo praksē konstatēts, ka atsevišķās publiskas personas kapitālsabiedrībās operatīvās vadības funkcijas nodrošināšanai tiek algoti otrā līmeņa vadītāji, vienlaikus nosakot valdes locekļiem maksimālo atlīdzības apmēru, kamēr citās kapitālsabiedrībās valdes locekļi paši veic operatīvās vadības funkciju. 

Šobrīd spēkā esošā Likuma 80. un 113.panta redakcija, nenosaka valdes pienākumu apjomu, nosakot, ka “valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību kopīgi”, bet definīcijas nesniedz valdes pienākumu tvērumu, atstājot vietu brīvai interpretācijai par to, cik lielā mērā valdes loceklim jābūt tieši iesaistītam publiskas personas kapitālsabiedrības ikdienas operatīvās vadības nodrošināšanā.
Plašā interpretācija radījusi situāciju, ka atsevišķās publisku personu kapitālsabiedrībās valde nodrošina tikai operatīvās darbības pārraudzību, bet kapitālsabiedrības ikdienas procesu vadību veic otrā līmeņa vadītāji, vienlaikus uzstājot, ka normatīvajos aktos noteiktā valdes atlīdzība paredzēta par valdes nepārtraukto atbildības aspektu, nevis iesaisti operatīvās vadības procesā.
Lai arī aprakstītais kapitālsabiedrības pārvaldes modelis ir pieļaujams privātā sektora kapitālsabiedrībās (tādēļ Komerclikums nereglamentē valdes pienākumu apjomu), publisko kapitālsabiedrību pārvaldībā ņemami vērā papildus apstākļi.
Komerclikumā dotā definīcija tikai daļēji atbilst publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldības regulējuma nepieciešamībai, jo Komerclikuma 301.panta otrajā un trešajā daļā nosaka, ka valde pārzina un vada sabiedrības lietas. Tā atbild par sabiedrības komercdarbību, kā arī par likumam atbilstošu grāmatvedību, pārvalda sabiedrības mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši likumiem, statūtiem un akcionāru sapulces lēmumiem.”
Atšķirībā no privātā sektora kapitālsabiedrībām, kur dalībnieki var noteikt valdes locekļu atlīdzības apmēru un kārtību atbilstoši pašu noteiktajam valdes pienākumu apjomam un kapitālsabiedrības pārvaldes struktūrai, publisku personu kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības apmēra sliekšņi ir noteikti ar normatīvo aktu - Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra noteikumiem Nr. 63 "Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu, kā arī valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru".
Atlīdzības noteikumos noteiktais atlīdzības maksimālais apmērs ir salīdzinoši augsts un noteikts sasaistē ar noteiktas pieredzes un kvalifikācijas kritērijiem, paredzot, ka valdes locekļi, šo pieredzes un zināšanu kopumu izmantos kapitālsabiedrību ikdienas vadībā.
Ņemot vērā, ka publiskas personas kapitālsabiedrības pienākums ir rīkoties ar tās finanšu līdzekļiem lietderīgi, ir nepieciešams novērst iespēju tādai valdes locekļa pienākumu apjoma interpretācijai, kas atļauj valdei deleģēt kapitālsabiedrības operatīvo ikdienas procesu vadību nākamā līmeņa vadītājiem.
Līdz ar minēto, ar ierosinātajiem grozījumiem tiek noteikts, ka atšķirībā no Komerclikumā noteiktā regulējuma privātām kapitālsabiedrībām, kurā valdes pienākumu spektrs definēts caur atbildības prizmu un tādēļ var tikt nolemts izdalīt sabiedrības operatīvās vadības funkciju un deleģēt to otrā līmeņa vadītājiem, publisku personu kapitālsabiedrības valdes locekļiem operatīvās vadības funkcija ir jāpilda patstāvīgi. Šāds regulējums nepieciešams kontekstā ar valdes locekļu fiksēto atlīdzības regulējumu, kurš veidots tā, lai ietvert atlīdzību gan par kapitālsabiedrības lietu pārzināšanu un atbildību, gan par operatīvo vadību – personisku iesaisti vadības procesos.
Regulējums ietver Komerclikumā noteikto valdes pienākumu apjomu, to paplašinot. Lai arī formāli šāds risinājums rada normu dublēšanās iespaidu, tas nepieciešams, lai neveidotos normu kolīzija un interpretācijas ceļā no publisku personu kapitālsabiedrību valdes pienākumu apjoma netiktu izslēgti pienākumi vai atbildība, kas tiem noteikti ar Komerclikumu.

Valdes un padomes locekļa atsaukšanas no amata regulējums iestrādāts vairākos Likuma pantos, izmantojot savstarpējās atsauces, kā rezultātā atsaukšanas no amata regulējums ir sadrumstalots un grūti uztverams un rada Likuma piemērotāju atšķirīgas interpretācijas. Precīzāks valdes locekļa atsaukšanas no amata regulējums nepieciešams arī, lai novērstu atšķirīgu interpretāciju, nodrošinātu taisnīgu attieksmi pret valdes locekļiem un novērstu kapitālsabiedrību finanšu līdzekļu izšķērdēšanu, nepamatoti izmaksājot valdes locekļu atsaukšanas pabalstus.

Izstrādātais risinājums paredz pamata nosacījumus atsaukšanas pabalsta izmaksai negrozīt un noteikt valdes locekļa atlīdzības regulējuma ietvaros, bet atsaukšanas procesuālos aspektus apvienot vienā normā – Likuma 81.pantā attiecībā uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un 116.pantā attiecībā uz akciju sabiedrībām.
Ar grozījumiem jaunā, paplašinātā redakcijā tiek izteikts Likuma 81. un 116.pants, kas reglamentē valdes locekļa atsaukšanu no amata. Jaunajā redakcijā precizēti atsaukšanas iemesli un principi attiecībā uz atsaukšanas pabalsta izmaksu. Tiek paredzēts, ka valdes locekli var atsaukt no amata arī ilgstošas prombūtnes gadījumā, ja šāda prombūtne kavē valdes locekļa pienākumu izpildi vai prombūtnes periods pārsniedz trīs mēnešus un nav panākta vienošanās par valdes funkciju nodrošināšanas kārtību  valdes locekļa prombūtnes laikā. Šāds risinājums nepieciešams, jo publiskas personas kapitālsabiedrības darbības nepārtrauktības nodrošināšana visā valdes locekļa pilnvaru laikā ir valdes locekļa pienākums, tādēļ valdes loceklis nevar atrasties ilgstošā prombūtnē, nenodrošinot kapitālsabiedrības operatīvo vadību prombūtnes laikā. Ņemot vērā valdes ekskluzīvo kompetenci un funkcijas, valdes locekļu “klātbūtne” tiek īstenota (izpaužas) caur valdes sasniedzamību, kas nozīmē, ka valdes loceklim, lai arī nav pastāvīgi jāatrodas uzņēmumā, ir jābūt pastāvīgi sasniedzamam, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus.
Līdz ar norādīto, par valdes locekļa prombūtni uzskatāms laiks, kurā valdes loceklis nav sasniedzams un neveic kapitālsabiedrības operatīvās vadības funkcijas.
Valdes loceklim ir tiesības uz atpūtas laiku, tai skaitā, atrodoties ilgstošā, saskaņotā prombūtnē, ja šajā (atpūtas)  laikā tiek nodrošināta valdes funkciju izpilde (ja ir vairāki valdes locekļi) vai valdes loceklis ir izveidojis mehānismu kapitālsabiedrības operatīvās vadības nepārtrauktības nodrošināšanai.
Neplānotas valdes locekļa prombūtnes gadījumā tiek apdraudēta kapitālsabiedrības operatīvās vadības nepārtrauktība un rīcībspēja  vai plašāka valdes sastāva gadījumā – valdes kopējā profesionālā kompetence, līdz ar minēto, nesaskaņota ilgstoša valdes locekļa prombūtne nav pieļaujama – kapitāla daļu turētājs, rūpējoties par kapitālsabiedrības rīcībspējas nodrošināšanu, ir tiesīgs šādos gadījumos atbrīvot valdes locekli no amata, ieceļot citu valdes locekli.
Tomēr var būt gadījumi, kad valdes loceklis neplānoti spiests doties ilgstošā prombūtnē, piemēram veselības vai ģimenes locekļa veselības apstākļu dēļ vai bērna kopšanas gadījumā. Atzīstot, ka atrašanās attaisnotā prombūtnē ne vienmēr ir plānojama, valdes locekļa tiesības līdzsvarojamas ar kapitālsabiedrības interesēm, un pieļaujama valdes locekļa ilgstoša prombūtne, ja pēc īpašo apstākļu iestāšanās valdes loceklis spēj nodrošināt, ka tiek turpināta kapitālsabiedrības operatīvā vadība un kapitāla daļu turētājs vai padome (ja tāda ir izveidota) ir piekritis tādam risinājumam. 
Tomēr arī valdes locekļa ilgstoša attaisnota prombūtne var radīt kapitālsabiedrības rīcībspējas apdraudējumu vai zaudējumu risku, jo kapitālsabiedrības vadībā ilgstoši trūkst valdes locekļa īpašās profesionālās kompetences, tādēļ, ievērojot kapitālsabiedrības intereses, valdes loceklim dodams laiks- trīs mēnešu periods, kurā (ja plānots, ka prombūtne pārsniegs 3 mēnešus) kopīgi ar kapitāla daļu turētāju rast kapitālsabiedrības interesēm atbilstošu kapitālsabiedrības vadības risinājumu. Valdes loceklis ir atbildīgs par risinājuma nodrošināšanu, tādēļ ja tas netiek rasts 3 mēnešu periodā, kapitāla daļu turētājam dodama iespēja atsaukt no amata prombūtnē esošo valdes locekli, ieceļot amatā citu. Attiecībā uz ilgstošu prombūtni bērna kopšanas gadījumā, jāmin, ka Tieslietu ministrija ir izstrādājusi regulējumu Komerclikumā, kas noteiks vispārējo kārtību, kā valdes locekļi izmanto iespēju uz atvaļinājumu bērna kopšanas gadījumā (23-TA-3296, MK sēdes protokola un paragrāfa Nr. 24 50. §). Tā kā likumprojekts vēl nav pieņemts Saeimā, lai novērstu normu vai procesuālā risinājuma kolīzijas, šobrīd nav iespējams integrēt Kapitālsabiedrību pārvaldības likumā Tieslietu ministrijas izstrādātos risinājumus, paredzot, ka līdz speciāla risinājuma izstrādei, publiskas personas kapitālsabiedrības piemēros Komerclikuma normas attiecībā uz valdes locekļu atvaļinājumiem bērna kopšanas gadījumā.
Ņemot vērā, ka valdes locekļa prombūtnes regulējums bērna kopšanas atvaļinājuma izmantošanas gadījumā tiek noteikts Komerclikumā, dalībnieku sapulcei nav tiesības atsaukt no amata valdes locekli saistībā ar ilgstošu prombūtni, ja valdes loceklis atrodas pieteiktā bērna kopšanas atvaļinājumā arī tad, ja atvaļinājums pārsniedz 3 mēnešu periodu.

Plašāki grozījumi izstrādāti Likuma G sadaļā “Publiskas personas kapitālsabiedrību reorganizācija” un I sadaļā “Publiskas personas kapitālsabiedrības kļūšana par publiski privāto kapitālsabiedrību vai privāto kapitālsabiedrību”, precizējot publiskas personas kapitālsabiedrību reorganizācijas kārtību atbilstoši Komerclikuma spēkā esošai redakcijai, vienlaikus precizējot arī reorganizācijas dokumentu satura prasības un strukturējot normas pārskatāmākā veidā, t.i. – izdalot publiskas personas kapitālsabiedrību reorganizācijas vispārējos noteikumus un īpašās prasības.

Izstrādātie grozījumi paredz atteikties no Likuma 128.panta trešajā daļā noteiktā aizlieguma publiskas personas kapitālsabiedrības sadalīšanai piemērot nodalīšanas paņēmienu (Komerclikuma 336.panta ceturtā un piektā daļa). Šāds risinājums tiek virzīts, lai nodrošinātu iespēju publiskām kapitālsabiedrībām (tai skaitā tām, kuru kapitāla daļas nav atsavināmas), privātā kapitāla piesaistei komercializējamos investīciju projektos nodalīt uzņēmuma daļu.

Papildinātas prasības attiecībā uz reorganizācijas procesu, kura rezultātā publiska kapitālsabiedrība kļūst par privātu kapitālsabiedrību (156.pants). 
Līdz šim Likums nereglamentēja prasību, publiskas personas kapitālsabiedrībai apvienojoties ar privātu kapitālsabiedrību, nodrošināt zvērināta revidenta pārbaudi reorganizācijas līguma projektam, bet ar grozījumiem šāda pārbaude paredzēta kā obligāta.
Komerclikuma 340.pantā jautājums par zvērināta revidenta veiktu reorganizācijas līguma pārbaudi nodots dalībnieku ieskatam, tādēļ izstrādājot normas redakciju izvērtēts publiskas personas interešu apdraudējums, ja Likumā tiek atļauts piesaistīt privāto kapitālsabiedrību, neveicot zvērināta revidenta pārbaudi reorganizācijas līgumam. Atbilstoši Komerclikuma 341.pantam zvērināts revidents atzinumā ietver skaidrojumu par to, vai, revidenta ieskatā, sabiedrības noteiktais atlīdzības apmērs dalībniekiem, kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficients un piemaksu lielums ir uzskatāms par atbilstošu atlīdzību, tātad tas tieši attiecas uz dalībnieka (publiskas personas) finanšu interesēm.
Likuma 156.pantā paredzētā reorganizācijas procesa rezultātā samazinās publiskas personas kontrole kapitālsabiedrībā, tādēļ, sabiedrības interešu aizsardzības nolūkos nepieciešams veikt reorganizācijas līguma revidenta pārbaudi, lai pārliecinātos, ka metodi vai metodes, kas izmantotas, lai noteiktu atlīdzības apmēru dalībniekiem, kapitāla daļu (akciju) apmaiņas koeficientu un piemaksu lielumu, un to, vai attiecīgās metodes ir atbilstošas un reorganizācijas dokumenti sagatavoti uz pienācīgi sagatavotu dokumentu pamata.

Atsevišķi grozījumi Likumā izstrādāti, pamatojoties uz 2023. gada 11. maija likumu "Grozījumi Komerclikumā", kas paredz padomes funkciju paplašināšanu, vārdu “iekšējā revīzija" aizstāšanu ar vārdiem "īpašā pārbaude", sabiedrības kontroliera amata likvidēšanu un kapitālsabiedrību reorganizācijas procesa izmaiņas. Šajos jautājumos Likuma regulējums attiecīgi salāgots ar Komerclikuma normām.

Šobrīd informācijas par publisku personu kapitāla daļu pārvaldību ieguve, apstrāde un analīze notiek individuālas sarakstes veidā ar katru kapitālsabiedrību un datu apstrāde tiek veikta manuāli, patērējot ievērojamus darba un laika resursus, un šāda kārtība nenodrošina operatīvu informācijas apriti un monitorēšanu, liedzot kapitālsabiedrību pārvaldībā iesaistītajām personām pastāvīgi monitorēt informācijas aprites saistību izpildi un pagarinot informācijas apkopošanai, analīzei un publiskošanai nepieciešamo laiku.

Likumprojekta 11.pantā paredzēts papildināt Likuma 22.panta otro daļu ar punktu 5¹, paredzot koordinācijas institūcijai uzturēt publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldības informācijas sistēmu.
Ņemot vērā koordinācijas institūcijai paredzēto papildu funkciju pārraudzīt valsts kapitāla daļu turētāju pienākumu izpildi, kā arī pārraudzīt, kā valsts kapitālsabiedrībās tiek izpildīts Likuma 31.panta prasības nominācijas procesu rīkošanai, koordinācijas institūcijai uzdevuma izpildei būs nepieciešams iegūt ziņas par kapitālsabiedrībās plānotajiem, uzsāktajiem nominācijas procesiem un to virzību, kā arī saņemt informāciju par nominācijas komisiju izvirzīto kandidātu noraidīšanu un tās iemesliem. Koordinācijas institūcija izstrādās informācijas sniegšanas ieteikumus vai vadlīnijas, bet līdz to izstrādei valsts kapitāla daļu turētājiem, īstenojot sadarbības principu - nodrošinot vispusīgu un operatīvu informācijas sniegšanu pēc koordinācijas institūcijas pieprasījuma.
Risinājums paredzēts, lai vienkāršotu koordinācijas institūcijas, publisku personu kapitāla daļu turētāju un kapitālsabiedrību savstarpējās informācijas apriti. Publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldības informācijas sistēmu paredzēts veidot, piešķirot tiesības publisku personu kapitāla daļu turētājiem un kapitālsabiedrībām ievietot tajā, pārskatīt un papildināt tādu informāciju, kas atbilstoši Likumam iesniedzama koordinācijas institūcijai gada pārskata sagatavošanai vai publiskošanas prasību izpildes nodrošināšanai.
Sistēmas izveide publisku personu kapitāla daļu pārvaldē iesaistītajiem subjektiem ļautu tiešsaistes režīmā pārliecināties par Likumā noteikto pienākumu izpildi, termiņiem, kavējumiem, trūkstošās informācijas apjomu, koordinācijas institūcijas ziņojumiem un atzinumiem, bet koordinācijas institūcijai – dotu iespēju vienkopus uzglabāt un automatizētā veidā apstrādāt iesniegtos datus, tādējādi paātrinot gada pārskata sagatavošanu. Vienlaikus tā nodrošinātu dokumentu izsekojamību, novēršot līdzšinējā praksē konstatētos gadījumus, kur kāda no kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijām rīkojas, pamatojoties uz dokumenta redakciju, kas ir zaudējis aktualitāti vai grozīts, vai nav apstiprināts Likumā paredzētajā kārtībā. Sabiedrībai šādas sistēmas izveide ļautu vienkopus, salīdzinošā veidā iegūt aktuālos datus par publisku personu kapitālsabiedrībām, negaidot gada pārskata publiskošanu.