Anotācija (ex-ante)

Tieslietu ministrija ir konstatējusi, ka Eksāmena noteikumu 8. punktā augstskolām paredzētais pienākums līdz katra gada 15. septembrim sniegt prognozes par studējošo skaitu, kuriem attiecīgajā akadēmiskajā gadā paredzēts kārtot kvalifikācijas eksāmenu pirmo reizi, nesasniedz tam paredzēto mērķi. Praksē konstatēts, ka augstskolu prognožu novirze no faktiskā eksāmena pirmreizējo kārtotāju skaita ir 6–87% amplitūdā. Līdz ar to augstskolu sniegtā informācija par prognozēto studentu skaitu, kas eksāmenu kārto pirmo reizi, nav pietiekami precīza, lai to būtu pamats izmantot eksāmena komisijas proporcionālā sastāva noteikšanai atbilstoši Eksāmena noteikumu 11.punkta prasībām.

Noteikumu projekts paredz svītrot 8. punktu. Ņemot vērā, ka komisijas sastāva proporcionalitāti turpmāk noteiks, balstoties uz faktiski kvalifikācijas eksāmenu pirmo reizi kārtojušo studējošo skaitu iepriekšējos gados, augstskolām noteiktais prognožu iesniegšanas pienākums rada nelietderīgu administratīvo slogu un ir svītrojams.

Svītrojot 8. punktu, noteikumos vairs netiek pieteikts vārdkopas "augstskola, kas īsteno maģistra studiju programmu maģistra grāda un jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanai (turpmāk – augstskola)" saīsinājums. Papildus, ņemot vērā pieaugušo studējošo skaitu, kas kārto kvalifikācijas eksāmenu, Eksāmena noteikumu 9. punktā paredzēts noteikt, ka kvalifikācijas eksāmena komisijā ir vismaz 45 locekļi, tādējādi nodrošinot iespēju palieliināt komisijas locekļu skaitu, vienlaikus saglabājot proporcionalitātes principu

Noteikumu projekts paredz izteikt 9. punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka komisijas sastāvā ietilpst augstskolu, kas īsteno maģistra studiju programmu maģistra grāda un jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanai pārstāvji. Tāpat noteikts, ka komisijas sastāvā ir vismaz 45 locekļi.

Tieslietu ministrija ir konstatējusi, ka Eksāmena noteikumu 11. punkta regulējums, kas tika ieviests ar Ministru kabineta 2023. gada 29. augusta noteikumiem Nr. 484 "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 15. janvāra noteikumos Nr. 46 "Valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena kārtība"", nenodrošina faktiskajai situācijai atbilstošu augstskolu pārstāvības proporcionalitāti kvalifikācijas eksāmena komisijā, jo studējošo skaits, kas faktiski kārto eksāmenu attiecīgajā gadā pirmo reizi, atšķiras no prognozētā skaita.

Noteikumu projekts paredz izteikt 11. punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka augstskolas pēc tieslietu ministra uzaicinājuma dalībai komisijā izvirzīs tieslietu ministra noteiktu pārstāvju skaitu proporcionāli studējošo skaitam, kuri iepriekšējos trijos akadēmiskajos gados kārtojuši kvalifikācijas eksāmenu pirmo reizi, bet ne mazāk par diviem pārstāvjiem. Tādējādi ar Noteikumu projektu tiks mainīta kārtība, kādā tiek noteikta proporcionalitāte pārstāvju skaitam, balstot to uz faktiski kvalifikācijas eksāmenu pirmo reizi kārtojušo studējošo skaitu iepriekšējos gados (nevis prognozēm attiecīgajā akadēmiskajā gadā atbilstoši līdzšinējais kārtībai). Attiecīgi projekts paredz svītrot 8. punktu.

Grozījumu noteikumu 11. punktā plānots piemērot ar 2027. gada ziemas kvalifikācijas eksāmenu.

Eksāmena noteikumu 15. punkts šobrīd nosaka ierobežojumu komisijas priekšsēdētāja un tā vietnieku vēlēšanas procesā. Proti, Eksāmena noteikumu 15. punkts paredz, ka komisijas priekšsēdētājs un komisijas priekšsēdētāja vietnieki nevar būt augstskolas pārstāvji, kā arī Eksāmena noteikumu 12. punktā minēto institūciju pārstāvji, kas piedalās studiju programmas īstenošanā augstskolā. Noteikumu tapšanas brīdī šāds regulējums tika uzskatīts par optimālu, lai nodrošinātu komisijas locekļu objektivitāti lēmumu pieņemšanā, mazinātu interešu konflikta riskus un nodrošinātu konfidencialitāti eksāmena organizēšanas procesā.

Līdzšinējā prakse pierāda, ka eksāmena organizēšanas procesā nav bijuši apstākļi, kas būtu par pamatu turpināt noteikt šādu ierobežojumu. Turklāt augstskolu pārstāvji, ievērojot viņu akadēmiskā darba pieredzi, sniedz būtisku pienesumu eksāmena satura izstrādē un šādu personu ievēlēšana eksāmena komisijas priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka amatā būtu noderīga eksāmena satura veidošanā. Pašreizējais regulējums nepamatoti ierobežo to personu loku, kuras var tikt izvirzītas un ievēlētas par komisijas priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku, tādējādi apgrūtinot arī eksāmena komisijas sastāva izveidi un darba organizāciju, kā arī ierobežo iespējas piesaistīt komisijā jomas profesionāļus un nozares speciālistus.

Ņemot vērā, ka minētajam ierobežojumam nav pamatota nepieciešamība un interese, Eksāmenu noteikumu 15. punkts tiek izteikts jaunā redakcijā, svītrojot otro teikumu ar attiecīgo ierobežojumu.

Šobrīd noteikumu 23.¹ punktā ir noteikts, ka Tieslietu ministrija vismaz trīs darbdienas pirms kvalifikācijas eksāmena pirmās jomas kārtošanas dienas elektroniski informē augstskolas, Ģenerālprokuratūru un attiecīgo tiesu sistēmas institūciju par komisijas locekļiem, kas to pārstāv un piedalīsies kvalifikācijas eksāmena uzraudzībā. Ņemot vērā, ka Eksāmena noteikumu 12.punktā minētās institūcijas izvirza pārstāvi darbam eksāmena  komisijā un līdz ar to ir informētas par pārstāvja dalību, objektīvi nav nepieciešams atsevišķi informēt institūcijas par izvirzītā pārstāvja dalību kvalifikācijas eksāmena uzraudzīšanā. Līdz ar to minētais noteikums ir svītrojams, nodrošinot valsts pārvaldes procesu efektivizāciju un mazinot nelietderīgu administratīvo slogu gan Tieslietu ministrijai, gan iesaistītajām institūcijām.

Ar grozījumiem precizēts 23.¹ punkts, svītrojot tā pēdējo teikumu.

Eksāmenu noteikumu 30. punkts nosaka personu loku, kas piedalās kvalifikācijas eksāmena jautājumu un uzdevumu (kāzusu) noteikšanā. Tieslietu ministrija, pildot komisijas sekretāra pienākumus, ir secinājusi, ka jautājumu un uzdevumu noteikšanā būtiskākā loma ir tieši komisijas priekšsēdētājam un komisijas priekšsēdētāja vietniekiem konkrētajā jomā. Ņemot vērā nostiprināto praksi, kā arī paredzētos grozījumus noteikumu 15. punktā, attiecīgi grozāms ir arī noteikumu 30. punkts.

Tieslietu ministrija ir sagatavojusi grozījumus Eksāmenu noteikumu 30. punktā, kas paredz izslēgt Eksāmena noteikumu 12. punktā minēto institūciju pārstāvju dalību eksāmena jautājumu un uzdevumu (kāzusu) noteikšanā. Tādējādi tiks samazināts Eksāmena noteikumu 12.punktā minēto institūciju pārstāvju administratīvais slogs, kā arī uzlabota un padarīta efektīvāka eksāmena jautājumu un uzdevumu (kāzusu) noteikšanas procedūra.

Eksāmena noteikumu 30.² punkts paredz, ka komisijas priekšsēdētāja vietnieki sadarbībā ar Tieslietu ministriju atbilstoši kvalifikācijas eksāmena vērtējuma noteikšanas principiem (2. pielikums) nodrošina kvalifikācijas eksāmena jautājumu un uzdevumu (kāzusu) vērtēšanas vadlīniju sagatavošanu. Ņemot vērā, ka par eksāmena jautājumu un uzdevumu (kāzusu) atbild komisija, savukārt Tieslietu ministrija nodrošina tehnisku atbalstu, šis punkts ir attiecīgi labojams.

Paredzēts svītrot 30.² punktā vārdus "sadarbībā ar Tieslietu ministriju".

Spēkā esošais regulējums paredz, ka studējošie kvalifikācijas eksāmenu kārto attiecīgās augstskolas telpās. Tomēr praksē var rasties situācijas, kurās ir nepieciešama lielāka organizatoriskā elastība, piemēram, ja augstskolas infrastruktūra konkrētajā brīdī nav pieejama vai ja citu apsvērumu dēļ eksāmena norises vietas maiņa ir lietderīga. Tiesiskās skaidrības nodrošināšanas nolūkā noteikumos nepieciešams tieši paredzēt, ka augstskolas, savstarpēji vienojoties, var noteikt, ka vienas augstskolas studējošie kvalifikācijas eksāmenu kārto citas augstskolas telpās.

Ar projektu paredzēts precizēt noteikumu 34. punktu nosakot, ka augstskolām vienojoties, vienas augstskolas studējošie kvalifikācijas eksāmenu drīkst kārtot citas augstskolas nodrošinātā eksāmena norises vietā.

Pašreiz spēkā esošā Eksāmenu noteikumu redakcija tieši neparedz aizliegumu studējošam eksāmena laikā izmantot neatļautus palīglīdzekļus, bet gan nosaka, kas ir izmantojamie palīgmateriāli. Ar grozījumiem plānots tieši noteikt, ka kvalifikācijas eksāmena laikā pie studējošā nedrīkst atrasties neatļautie palīglīdzekļi, tādējādi nostiprinot akadēmiskā godīguma ievērošanas pienākumu.

Ar grozījumiem paredzēts papildināt 42. punktu ar noteikumu, ka kvalifikācijas eksāmena laikā pie studējošā nedrīkst atrasties neatļautie palīglīdzekļi. Papildus, lai uzsvērtu, ka kvalifikācijas eksāmena teorētiskajā daļā nav pieļaujami nekādi palīglīdzekļi, grozījumu projekts paredz papildināt 40.punktu ar precizējumu, ka teorētiskajā daļā palīglīdzekļus (papīra un jebkādā citā formā) izmantot aizliegts.

Eksāmena noteikumu 43.punkts noteic, ka akadēmiskā godīguma pārkāpuma konstatēšanas gadījumā komisijas loceklis par konstatēto faktu izdara piezīmi elektroniskajā vidē. Normas redakcija ir orientēta uz pārkāpuma konstatēšanu eksāmena laikā, tomēr komisijas praksē 43. punkts vairākkārt piemērots gadījumos, kad pārkāpums konstatēts eksāmena darbu vērtēšanas procesā. Spēkā esošais regulējums šādu gadījumu tieši neregulē, radot nenoteiktību attiecībā uz piemērojamo procedūru. Vienlaikus jānorāda, ka apstāklis, ka pārkāpums nav konstatēts eksāmena laikā, nevar būt šķērslis 43. punktā nostiprinātā principa piemērošanai, proti, ja studējošais pārkāpj akadēmiskā godīguma principus, eksāmens uzskatāms par nenokārtotu. Arī Augstskolu likuma 59. panta piektajā daļā paredzētas augstskolu beznoilguma tiesības anulēt valsts atzītu augstākās izglītības diplomu, ja tiek konstatēts, ka piešķirtais grāds vai profesionālā kvalifikācija vai piešķirtais grāds un profesionālā kvalifikācija ir iegūta, pārkāpjot augstskolas akadēmiskā godīguma noteikumos paredzēto akadēmisko godīgumu, kā arī negodprātīgas rīcības, tostarp plaģiātisma, rezultātā.

Ņemot vērā minēto, nepieciešams precizēt 43. punktu, paredzot vienotu un skaidru kārtību pārkāpuma konstatēšanai un apstrīdēšanai neatkarīgi no tā, kad akadēmiskā godīguma pārkāpums atklāts.

Grozījumi paredz precizēt 43.punkta redakciju, nosakot, ka, ja ir pārkāpti akadēmiskā godīguma principi, kvalifikācijas eksāmenu atzīst par nenokārtotu. Komisijas locekļa lēmumu studējošais var apstrīdēt apelācijas komisijā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Spēkā esošais regulējums nenoteic, vai eksāmena laikā konstatēta akadēmiskā godīguma pārkāpuma gadījumā studējošajam ir jāpārtrauc vai jāļauj turpināt eksāmena kārtošana. Ņemot vērā, ka lēmumam par akadēmiskā godīguma pārkāpuma konstatēšanu un eksāmena atzīšanu par nenokārtotu ir uz āru vērstas tiesiskas sekas, tas ir apstrīdams un pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Ja studējošais eksāmena kārtošanu ir pārtraucis, taču lēmuma pieņemšanas, apstrīdēšanas vai pārsūdzības laikā akadēmiskā godīguma pārkāpuma fakts tomēr netiek konstatēts, studējošajam būtu atkārtoti jākārto eksāmens nākamajā eksāmena sesijā. Šāda kārtība nebūtu samērīga no privātpersonas interešu viedokļa.

Lietderīgāk ir Eksāmena noteikumos noteikt, ka gadījumā, ja akadēmiskā godīguma pārkāpuma pazīmes konstatētas eksāmena kārtošanas laikā, studējošajam ir tiesības pabeigt eksāmena kārtošanu. Šāda pieeja nodrošina, ka studējošā darbs ir iesniegts un novērtēts parastajā kārtībā un var tikt studējošajam paziņots gadījumā, ja akadēmiskā godīguma pārkāpums netiek konstatēts. Savukārt gadījumā, ja akadēmiskā godīguma pārkāpums tiek apstiprināts galīgajā lēmumā, eksāmena darba vērtējums zaudē nozīmi, jo eksāmens tiek atzīts par nenokārtotu. Tādēļ nepieciešams papildināt Eksāmena noteikumus ar 43.¹ punktu, paredzot studējošā tiesības pabeigt kvalifikācijas eksāmena kārtošanu. Šīs tiesības attiecināmas uz kvalifikācijas eksāmenu kopumā, neatkarīgi no jomas, kurā konstatētas akadēmiskā godīguma pārkāpuma pazīmes. 

Vienlaikus Eksāmena noteikumu 54.punktā ir nosakāma īpaša kārtība eksāmena rezultātu paziņošanai gadījumā, ja ir uzsākta akadēmiskā godīguma pārkāpuma izskatīšana.

Eksāmenu noteikumu 46.punkts noteic, ka kvalifikācijas eksāmens tiek organizēts ne ilgāk kā triju nedēļu garumā, nodrošinot, ka pārtraukums starp kvalifikācijas eksāmena jomām ir vismaz divas dienas. Šāds triju nedēļu laika posms nenodrošina pieteikumu organizatorisko elastību neparedzētu apstākļu gadījumā, ja eksāmena norises diena jāpārceļ vai jāorganizē atkārtots eksāmens objektīvu iemeslu dēļ. Esošais regulējums ierobežo iespējas to paveikt attiecīgajā sesijā.

Ar grozījumiem precizēts Eksāmena noteikumu 46. punkts, nosakot, ka izņēmuma gadījumā komisija ir tiesīga noteikt atsevišķas eksāmena jomas kārtošanu ārpus šā perioda. Par šādiem izņēmumiem varētu tikt uzskatīti, piemēram, nepārvarami tehniski traucējumi, ilgstoši sakaru pārtraukumi, publiski paziņoti drošības apdraudējumi vai ārkārtas situācijas eksāmena norises vietā, dabas katastrofas vai epidemioloģiski apstākļi, kā arī eksāmena konfidencialitātes pārkāpumi, kas apdraud eksāmena objektivitāti, vai citi no eksāmena organizatoru gribas neatkarīgi apstākļi, kas objektīvi liedz nodrošināt eksāmena norisi noteiktajā dienā.

Eksāmena noteikumu 52. punkts nosaka gadījumus, kuros studējošā eksāmena darbu nevērtē un eksāmenu uzskata par nenokārtotu. Noteikumu 52.3. apakšpunkts paredz, ka eksāmenu nevērtē un tas uzskatāms par nenokārtotu, ja elektroniskajā vidē ir izdarīta komisijas locekļa piezīme par akadēmiskā godīguma pārkāpumu. Līdz ar grozījumiem 43. punktā un 43.¹ punktā, kas paredz, ka lēmumu par akadēmiskā godīguma pārkāpumu komisijas loceklis pieņem atsevišķi, to ir iespējams apstrīdēt apelācijas komisijā un ka studējošajam ir tiesības pabeigt eksāmena kārtošanu neatkarīgi no konstatētajām pārkāpuma pazīmēm, 52.3. apakšpunkta regulējums vairs nebūtu atbilstošs. Turklāt automātiska eksāmena darba nevērtēšana, pamatojoties tikai uz piezīmi elektroniskajā vidē, rada nesamērīgu slogu studējošajam, ja pārkāpums vēlāk netiek apstiprināts. Ja darbs sākotnēji nav novērtēts, tā vērtēšana vairs nevar notikt anonīmi, jo komisijai jau ir zināma studenta identitāte. Tādējādi 52.3. apakšpunkta saglabāšana pārkāpj gan samērīguma principu, gan anonimitātes prasību, kas ir viens no eksāmena objektivitātes pamatnosacījumiem.

Svītrot 52.3. apakšpunktu.

Eksāmena noteikumu 54. punkts paredz, ka kvalifikācijas eksāmena rezultātus studējošajam paziņo četru nedēļu laikā no eksāmena pēdējās jomas kārtošanas dienas. Tomēr gadījumā, ja eksāmena kārtošanas laikā vai vērtēšanas procesā konstatētas akadēmiskā godīguma pārkāpuma pazīmes un uzsākta pārkāpuma izskatīšana saskaņā ar 43. punktu, eksāmena rezultātu paziņošana noteiktajā termiņā nav iespējama, jo lēmums par pārkāpuma konstatēšanu vai noraidīšanu tieši ietekmē eksāmena rezultātu. Spēkā esošais regulējums šo situāciju tieši neregulē, radot nenoteiktību par piemērojamo kārtību.

Ar grozījumiem 54. punkts papildināts ar noteikumu, ka gadījumā, ja uzsākta akadēmiskā godīguma pārkāpuma izskatīšana, eksāmena rezultātus paziņo pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas. Šāda kārtība atbilst Administratīvā procesa likuma 64. panta otrās daļas regulējumam, kas pieļauj likumā noteiktā termiņa pagarināšanu, ja tas nepieciešams objektīva iemesla dēļ. Tā kā eksāmena rezultāts ir tieši atkarīgs no tā, vai pārkāpums tiks konstatēts, rezultātu paziņošana pirms lēmuma pieņemšanas nav lietderīga. Piedāvātais regulējums nodrošina, ka studējošajam tiek paziņots galīgais rezultāts, vienlaikus saglabājot tiesisko noteiktību par paziņošanas brīdi.

Līdzšinējā kartība paredz, ka studējošais iesniegumu par kvalifikācijas eksāmena rezultāta apstrīdēšanu iesniedz Tieslietu ministrijā, kas to anonimizē un nodod komisijas priekšsēdētājam. Iesniegumu anonimizēšana ir manuāls darbs, kas nesamērīgi patērē Tieslietu ministrijas administratīvos resursus, kā arī rada risku, ka cilvēciskas kļūdas dēļ personas dati netiek pilnībā anonimizēti un tādējādi tiek pārkāptas Eksāmena noteikumu prasības. Ņemot vērā, ka eksāmena rezultāta apstrīdēšanas iesniegums tiek skatīts koleģiāli triju komisijas locekļu sastāvā, kā arī saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 14.¹ pantā nostiprināto procesuālā taisnīguma principu lēmuma pieņēmējam, par kura objektivitāti ir pamatotas šaubas, ir pienākums atteikties no lēmuma pieņemšanas, anonimizācijas veikšana rada nesamērīgu administratīvo slogu bez līdzvērtīga procesuālā ieguvuma.

Ar grozījumiem precizēts Eksāmena noteikumu 56. punkts, kur paredzēts mainīt līdzšinējo kārtību un noteikt, ka studējošais iesniegumu par kvalifikācijas eksāmena apstrīdēšanu iesniedz komisijas priekšsēdētājam, nosūtot to Tieslietu ministrijai. Saskaņā ar jauno kārtību Tieslietu ministrija neveiks anonimizēšanu, tādējādi mazinot administratīvo slogu Tieslietu ministrijā.

Eksāmena komisijas sastāvs tiek aktualizēts katra akadēmiskā gada sākumā un attiecīgi tiek plānots komisijas darbs ziemas un vasaras sesijā. Jaunās proporcionalitātes noteikšanas kārtības tūlītēja piemērošana pēc grozījumu spēkā stāšanās prasītu komisijas sastāva pārskatīšanu ārpus ierastā cikla, kas radītu nepamatotu organizatorisku slogu un izjauktu komisijas darbu kārtējā akadēmiskajā gadā.

Noteikt, ka grozījumi piemērojami nevis no grozījumu spēkā stāšanās dienas, bet ar jauno akadēmisko gadu, kad uzsāk nākamā ziemas eksāmena organizēšanu, nodrošinot pietiekamu laiku komisijas sastāva aktualizēšanai atbilstoši jaunajām prasībām kārtējā akadēmiskā gada sākumā.

Eksāmena noteikumu 2. pielikuma 1. punktā ir norādīts, ka teorētiskās daļas jautājums sastāv no trim komponentēm. Vārds "komponente" šajā kontekstā ir lietots neatbilstoši latviešu valodas noteikumiem, jo "komponente" apzīmē fizikālu vai matemātisku sastāvdaļu, savukārt komponents ir sastāvdaļa; materiāla, priekšmeta, parādības, procesa u.tml. daļa, elements. Līdz ar to eksāmena jautājumu kontekstā pareizi ir lietot vārdu "komponents".

Ar grozījumiem precizēts Eksāmena noteikumu 2. pielikums, aizstājot vārdu "komponente" ar vārdu "komponents" attiecīgajā locījumā.