Anotācija (ex-ante)

Valsts robežsardzes sniegtā informācija norāda, ka Baltkrievijas Republika jau kopš 2021. gada īsteno nelegālās migrācijas instrumentalizāciju, kas vērtējama kā koordinēta hibrīdkara apdraudējuma sastāvdaļa pret Latviju, kā arī pret Eiropas Savienības un NATO ārējo robežu kopumā.
No 2026. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 27. jūlijam no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturētas 8886 personas, kas ir par 14,5 % vairāk nekā 2025. gada salīdzināmajā periodā. 2026. gada pirmajā pusgadā fiksētas 6782 personas, bet no 1-27.jūlijam vēl 2104.
Apdraudējumu raksturo: 1) ilgstoša trešo valstu valsts piederīgo koncentrēšana pie Eiropas Savienības ārējās robežas; 2) personu virzīšana uz konkrētiem Latvijas robežas posmiem; 3) intensitātes regulēšana un maršrutu maiņa; 4) vairāku robežas posmu vienlaicīga vai secīga noslogošana; 5) noziedzīgu pārvadātāju izmantošana personu tālākai pārvietošanai; 6) iespējamu masu nekārtību, robežpārkāpumu un provokāciju riska uzturēšana; 7) informatīvās ietekmes izmantošana pret Latviju un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm; 8) Latvijas reakcijas, robežas apsardzības spēju un lēmumu pieņemšanas mehānismu pārbaude.
Faktiski nelegālās migrācijas spiediens joprojām ir nemainīgs un augsts un prasa ievērojamu Valsts robežsardzes un citu dienestu resursu. Ilgstošais pastiprinātas robežapsardzības sistēmas darbības režīms ir radījis ilgstošu paaugstinātu slodzi Valsts robežsardzes personālam. Esošo cilvēkresursu kapacitāte ir ierobežota, lai vienlaikus nodrošinātu divus kritiskus uzdevumus: pilnvērtīgu kontroles veikšanu robežšķērsošanas punktos un fizisku "zaļās" robežas apsardzību.
Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.¹ panta otro daļu izsludinot pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, Ministru kabinetam ir tiesības visā pierobežā vai tās daļā noteikt vienu vai vairākus pasākumus, tostarp, paredzēt konkrētu robežšķērsošanas vietu darbības pilnīgu vai daļēju apturēšanu. Arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulas (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (turpmāk – Regula 2016/399) 5. panta 4. punktu  dalībvalstis, jo īpaši migrantu instrumentalizācijas situācijā var uz laiku slēgt konkrētas robežšķērsošanas vietas.
Tāpat Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līguma par Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas režīmu 14. panta 2. punkts pieļauj robežkontroles punktu darbības apturēšanu. Savukārt Latvijas Republikas Valdības un Baltkrievijas Republikas Valdības vienošanās par robežas caurlaides punktiem 5. pants paredz, ka kustība caurlaides punktos var tikt pārtraukta vai ierobežota, tostarp, ja rodas draudi sabiedrības drošībai.
Baltkrievija ilgstoši turpina pieļaut un veicināt nekontrolētu trešo personu valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, tādējādi apzināti radot savas kaimiņvalsts – Latvijas drošības apdraudējumu, kas tostarp izpaužas kā nepamatota administratīvās slodzes radīšana valsts resursiem. Kā jau minēts, šobrīd, lai nodrošinātu nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas novēršanu, gar Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežu ir izsludināts pastiprinātais robežapsardzības sistēmas darbības režīms, radot Valsts robežsardzei un citiem iesaistītiem dienestiem apstākļus nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas novēršanai. Tomēr joprojām uz autoceļa izveidotā robežšķērsošanas vieta "Pāternieki" – robežkontroles punkts uz Latvijas–Baltkrievijas robežas, turpina savu darbību šajos apstākļos, tādējādi saglabājot plašāku iespēju pret Latviju īstenot ilgstošu hibrīdkara operāciju, kā arī papildu instrumentu spiediena, provokāciju un izlūkošanas rakstura darbību īstenošanai.
Tādējādi, lai garantētu valsts neaizskaramību, novērstu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai, radītu vēl labvēlīgākus apstākļus Valsts robežsardzes un citu iesaistīto dienestu pienākumu izpildei nelikumīgas valsts robežas šķērsošanas novēršanā, kā arī optimizētu Valsts robežsardzes rīcībā esošos resursus krīzes apstākļos, paredzēts veikt grozījumu Ministru kabineta 2024. gada 12. marta rīkojumā Nr. 184 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu" un apturēt uz autoceļa izveidotās robežšķērsošanas vietas "Pāternieki" darbību.

Projekts paredz papildināt Ministru kabineta 2024. gada 12. marta rīkojumu Nr. 184 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu" ar jaunu punktu un apturēt uz autoceļa izveidotās robežšķērsošanas vietas "Pāternieki" darbību.
Norādāms, ka atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūrai Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija pieprasa, lai personām būtu nodrošināta patiesa un efektīva piekļuve likumīgas ieceļošanas iespējām, tostarp robežprocedūrām, kas ļautu iesniegt patvēruma pieteikumu (skatīt, piemēram, N.D. un N.T. pret Spāniju (iesniegums Nrs.8675/15 un 8697/15), ECT Lielās palātas 2020.gada 13.februāra spriedums, 208.-211.rindkopa; A.A. un citi pret Ziemeļmaķedoniju (iesniegums Nr.55798/16), 2022.gada 5.aprīļa spriedums, 114.-116.rindkopa). Lai gan līdz ar robežšķērsošanas vietas "Pāternieki" darbības apturēšanu uz Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas vairs nedarbojas neviena sauszemes robežšķērsošanas vieta, personām joprojām tiek nodrošināta iespēja īstenot tās tiesības un likumiskās intereses, no kurām atkāpe nav pieļaujama. Regulas 2016/399 5. panta 2. punkts paredz izņēmumus no nosacījuma šķērsot ārējo robežu tikai noteiktajās robežšķērsošanas vietās un noteiktā darba laikā, tostarp personām vai personu grupām neparedzamu ārkārtas situāciju gadījumā. Tāpat personām saglabājas iespēja likumīgi šķērsot Eiropas Savienības ārējo robežu, izmantojot citus reģionā esošos atvērtos robežšķērsošanas punktus (piemēram, Lietuvas Republikā vai Polijas Republikā), kā arī gaisa telpas robežšķērsošanas vietas (lidostas)."