Anotācija (ex-ante)

1.2.3.1. pasākuma ietvaros pieejamais finansējums ir 87 249 026 euro, savukārt LIAA ar sadarbības iestādi ir noslēgusi vienošanos par projekta īstenošanu 65 983 919 euro apmērā. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – Regula Nr. 2021/1060), Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam nosacījumiem, katras prioritātes ietvaros dalījumā pa Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondiem ir nosakāms elastības finansējums. Elastības finansējums ir kļuvis pieejams ES fondu projektu atlasēm ar 2025.gada 15.decembri, kad saņemts Eiropas Komisijas lēmums par Latvijas iesniegto vidusposma pārskatu un aktuālo elastības finansējuma sadalījumu (turpmāk – Eiropas Komisijas lēmums). Līdz ar to stājas spēkā MK noteikumu Nr.407 7.punkts, un LIAA kā finansējuma saņēmējs var plānot pasākuma īstenošanai kopējo finansējumu pilnā apmērā.

Eiropas Savienības  Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam noteiktas ERAF finansējuma sadalījums pa intervences kodiem, atbilstoši Noteikumu projektā paredzētajām atbalstāmajām darbībām, ir šāds:
 - 24. intervences kods (Uzlaboti atbalsta pakalpojumi MVU un MVU grupām (tostarp vadības, tirgvedības, dizaina pakalpojumi)  - Inovācijas un uzņēmējdarbības motivācija) 4 194 527 euro;
 - 25. intervences kods (Inkubācija, atbalsts jaunu uzņēmumu izdalīšanai no jau esošiem uzņēmumiem, jaunu uzņēmumu atdalīšanai no jau esošiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem - Biznesa inkubatori) 34 710 928 euro;
 - 21. intervences kods (MVU uzņēmējdarbības attīstība un internacionalizācija - eksporta veicināšana un jaunu tirgu apgūšana) 35 256 217 euro.
Finansējuma sadalījums starp intervences kategorijām ir arī indikatīvs finansējuma sadalījums starp šīs programmas pasākumiem.

1.2.3.1. pasākuma ietvaros LIAA sniedz atbalstu komersantu eksporta veicināšanai, finansējot dažādas aktivitātes, tostarp tirgus pētījumu veikšanu, mārketinga materiālu izstrādi, reklāmas kampaņu izstrādi un īstenošanu, eksporta stratēģiju izstrādi, telemārketingu un citas līdzīgas darbības, kā arī aktivitātes ar tiešu ārējo tirgu apguves raksturu, piemēram, dalību starptautiskās izstādēs, konferencēs, kontaktbiržās un produktu sertificēšanu.
Vienlaikus jāņem vērā, ka 1.2.3.1. pasākuma ietvaros pieejamais finansējums eksporta veicināšanas pasākumiem ir ierobežots, tādēļ nepieciešama stingrāka izlietojuma fokuss uz aktivitātēm ar augstāku ekonomisko atdevi, skaidri identificētiem rezultātiem un pārbaudāmu ietekmi. Ņemot vērā minēto, nepieciešams izslēgt vai precizēt atbalstāmās darbības, attiecībā uz kurām konstatēti riski, ka publiskais finansējums netiek izmantots mērķtiecīgi vai nesniedz būtisku ieguldījumu projekta mērķu sasniegšanā. Līdz ar to nepieciešams pārskatīt eksporta veicināšanas atbalsta ietvaros atbalstāmās darbības.

2025. gada 26. augustā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 527 “Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 407 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 1.2.3. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un darba vietu radīšanu MVU, tostarp ar produktīvām investīcijām” 1.2.3.1. pasākuma “Atbalsts MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai" īstenošanas noteikumi””, ar ko gala labuma guvēju atbalstāmajās darbībās tika iekļauts atbalsts starptautisku sporta pasākumu organizēšanai, kas var parādīt ietekmi Latvijas tautsaimniecībā vismaz 6 000 000 euro apmērā. Šāda atbalsta iekļaušana 1.2.3.1. pasākumā bija jāskaņo ar Eiropas Komisiju. Ekonomikas ministrija 2025. gada 20.oktobrī saņēma Eiropas Komisijas atbildi par šāda atbalsta nesaskaņošanu. Līdz ar to ar Noteikumu projektu nepieciešams svītrot šāda atbalsta saņemšanu un ar to saistītos nosacījumus.

Sākot ar 2025. gada 1. jūliju, mazie uzņēmēji un saimnieciskās darbības veicēji, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, var pieteikties un izmantot īpašu reģistrācijas kārtību Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk – PVN) apliekamo personu reģistrā (turpmāk – PVN maksātāju reģistrs). Jaunā kārtība ļauj vienkārši administrēt un samaksāt PVN. Šajā kārtībā reģistrētās personas maksā PVN tikai atsevišķos gadījumos – par saņemtajiem pakalpojumiem un/vai iepirktajām precēm, bet PVN nav jāmaksā par gūtajiem ieņēmumiem no pakalpojumu vai preču pārdošanas. Jaunās kārtības izmantošana ir brīvprātīga izvēle.
 
Reģistrēšanos īpašajā PVN reģistrēšanās kārtībā paredz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139.² pants, kas stājās spēkā 2025.gada 1.jūlijā. Īpašā PVN reģistrācijas kārtība ir paredzēta mazajiem uzņēmumiem, kuriem nav iestājies obligāts pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā vispārīgajā kārtībā. Tas nozīmē, ka apgrozījums kalendāra gadā nav sasniedzis 50 000 euro un šāds slieksnis nav bijis sasniegts arī iepriekšējā gadā. Izvēloties īpašo PVN reģistrācijas kārtību, nebūs tiesību atskaitīt priekšnodokli.
Lai varētu attiecināt PVN komersantiem, kas atbilst īpašajam nodokļu režīmam, nepieciešams pārskatīt PVN attiecināšanas nosacījumus.

Ņemot vērā, ka 2021. - 2027. gada plānošanas periodā mainījusies pieeja un Eiropas reģionālās attīstības fonda atbalstam kvalificējas komersanti, kas attīsta aizsardzības nozīmes produktus, kā arī ņemot vērā plānotās izmaiņas eksporta veicināšanas aktivitātes kvalificēšanās nosacījumos, ir atcelti ierobežojumi, kas liedz komersantam turpināt saņemt struktūrfondu atbalstu, ja produkts vai tehnoloģija kļūst tikai par aizsardzības nozīmes produktu.  

Elastības finansējuma atbrīvošana 
2025. gada 15. decembrī Eiropas Komisija pieņēma lēmumu par Latvijas iesniegto vidusposma pārskatu un aktuālo elastības finansējuma sadalījumu.
Līdz ar to ar Noteikumu projektu kopējam pieejamajam finansējumam tiek pievienots elastības finansējums 21 265 107 euro apmērā. 
Attiecīgi 1.2.3.1. pasākuma ietvaros plānotais kopējais pieejamais finansējums ir 87 249 026 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 74 161 672 euro un valsts budžeta finansējums – 13 087 354 euro.
Vienlaikus ar Noteikumu projektu tiek svītrots MK noteikumu Nr. 407 7.punkts.

Ņemot vērā finansējuma izmaiņas, kā arī LIAA sniegto informāciju par faktiskajiem rādītājiem uz 2026. gada 31. martu 1.2.3.1. pasākumā, tiek precizēti 8.2. punktā noteiktie sasniedzamie rādītāji.

Attiecīgi 1.2.3. rādītāju pasē tiek precizētas sasniedzamo rādītāju vērtības, kurā ir skaidrota šo rādītāju uzskaites un sasniegšanas metodoloģija. Noteikumu projektā tiek noteikti tādi paši rādītāji un to vērtības, kas noteiktas 1.2.3. rādītāju pasē. 1.2.3.1. pasākumā tiek plānots atbalstīt lielāku komersantu skaitu, savukārt Noteikumu projektā ir noteikta horizontāla pieeja to vērtību uzskaitei, paredzot SAM līmeņa plānoto sasniedzamo rādītāju metodoloģiju to uzskaitei.

Attiecīgi ar MK noteikumu projektu tiek precizēti šādi rādītāji:

līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami šādi iznākuma rādītāji:
- ar grantiem atbalstītie uzņēmumi - 990;
- nefinansiālu atbalstu saņēmušie uzņēmumi - 1035;
- atbalstītie jaunie uzņēmumi - 391 uzņēmumi;

Gala labuma guvēju atbalstāmo darbību pārskatīšana eksporta veicināšanas aktivitātē 
1.2.3.1. pasākuma ietvaros sniegtā atbalsta piemērošanā ir konstatēts, ka finansējuma saņēmējs jeb LIAA daļai līdz šim atbalstīto aktivitāšu rezultātu izcelsmi, izstrādes procesu un praktisko izmantošanu nevar objektīvi verificēt, kā arī šo aktivitāšu ietekme uz eksporta rezultātiem bieži ir netieša un grūti izmērāma. Ņemot vērā digitālo risinājumu attīstību un satura ģenerēšanas iespējas ar mākslīgā intelekta palīdzību, pieaug risks, ka atsevišķu aktivitāšu ietvaros iesniegto rezultātu faktiskā izstrāde un pievienotā vērtība nav pietiekami pārbaudāma, kas palielina neatbilstību un publiskā finansējuma neefektīvas izmantošanas risku. 
Ņemot vērā pieejamo finansējumu eksporta veicināšanas grantiem, nepieciešama stingrāka finansējuma koncentrācija uz atbalstāmajām darbībām ar augstāku ekonomisko atdevi un pārbaudāmu rezultātu un ar eksporta attīstību tieši sasaistāmu rezultātu, tostarp dalību starptautiskās izstādēs, biznesa kontaktu veidošanas pasākumos, starptautiskās konferencēs un produktu sertificēšanā.
Līdz ar to nepieciešams pārskatīt atbalstāmo darbību klāstu, izslēdzot aktivitātes ar netiešu vai nepārbaudāmu rezultātu un saglabājot atbalstu darbībām, kas nodrošina tiešu komersantu klātbūtni ārējos tirgos, starptautisko sadarbību un izmērāmu ieguldījumu eksporta attīstībā. 

Ņemot vērā minēto, ar Noteikumu projektu tiek grozīts: 
Telemārketinga pakalpojuma saturs un sasniedzamie rezultāti, nosakot, ka atbalstāmas ir darbības, kuru ietvaros tiek identificēti un uzrunāti potenciālie ārvalstu klienti vai sadarbības partneri, nodrošinātas notikušas biznesa tikšanās un sagatavots potenciālo klientu vai sadarbības partneru saraksts. Minimālais rezultāts tiek noteikts kā notikušas tikšanās ar potenciālajiem ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem, lai nodrošinātu atbalsta samērīgumu, rezultāta objektīvu pārbaudāmību un vienveidīgu normas piemērošanu praksē. Notikušu tikšanos konstatēšana ļauj pārliecināties par faktiski sasniegtu uzņēmējdarbības attīstības rezultātu, nevis tikai kontaktēšanās darbību veikšanu. Telemārketinga pakalpojums ietver mērķtirgus izpēti, kontaktpersonu identificēšanu, komunikāciju un biznesa tikšanos koordinēšanu un noorganizēšanu.

Ņemot vērā, ka vienkāršoto izmaksu metodikā nav iekļautas 45.11. apakšpunktā minētās darbības kā tiešās attiecināmās izmaksas, 50. punkts izteikts jaunā redakcijā.

Savukārt, ar Noteikumu projektu tiek svītrotas šādas atbalstāmās darbības:
Preču zīmes stratēģijas izstrāde – ņemot vērā projekta mērķtiecīgu eksporta veicināšanu, tika izvērtētas plānotās aktivitātes un pozicionētas tās, kurām ir izmērāma ietekme uz eksporta attīstību. Tādēļ tika pārskatītas aktivitātes, kuru pienesums eksportam ir netiešs vai kuras šobrīd iespējams efektīvi nodrošināt ar mākslīgā intelekta risinājumu palīdzību, kā arī tās, kurām ir ierobežotas iespējas objektīvi novērtēt to pievienoto vērtību projekta ietvaros. Attiecīgi projekta resursi tiek koncentrēti uz tām darbībām, kas sniedz tiešu un izmērāmu ieguldījumu eksporta veicināšanā. 
Preču zīmes izstrāde galvenokārt ir uzskatāma par uzņēmuma mārketinga un zīmola attīstības aktivitāti, kuras ietekme uz eksporta veicināšanu pārsvarā ir netieša un ilgtermiņā izpaužama. Lai gan kvalitatīvi izstrādāta preču zīme var veicināt uzņēmuma atpazīstamību un konkurētspēju, tās izveide pati par sevi nenodrošina tūlītēju piekļuvi ārvalstu tirgiem vai tieši izmērāmus eksporta rezultātus.
Preču zīmes ietekme uz eksporta attīstību lielā mērā ir saistīta ar turpmākajām uzņēmuma aktivitātēm un stratēģisko rīcību, kas bieži vien sniedzas ārpus konkrētā projekta ietvara. Līdz ar to šādu ieguldījumu tiešais pienesums eksporta veicināšanā var būt grūtāk precīzi izmērāms.
 
Reklāmas kampaņas izstrāde – ņemot vērā mākslīgā intelekta rīku plašo pieejamību un dažādu digitālo rīku plašas izmantošanas iespējas, reklāmas kampaņu izstrāde un ieviešana bieži ir standartizējams un ar digitāliem rīkiem viegli reproducējams pakalpojums, kas jebkuram lietotājam ir brīvi pieejams bez maksas vai par ļoti zemām izmaksām. Vienlaikus LIAA nav iespējams viennozīmīgi pārliecināties, ka attiecīgie iesniegtie nodevumi ir faktiski iegādāti vai izstrādāti ārpakalpojuma ietvaros, nevis ģenerēti ar automatizētu rīku palīdzību. Tas būtiski apgrūtina gan izmaksu pamatotības, gan rezultātu kvalitātes un atbilstības izvērtēšanu, lai pārliecinātos par finansējuma lietderīgu izmantošanu. Tāpat secināts, ka iesniegtie nodevumi bieži ir vispārīgi un teorētiski, bez tiešas praktiskas izmantojamības uzņēmuma eksporta attīstībā, turklāt šo aktivitāšu rezultātu ietekme lielā mērā ir atkarīga no turpmākām uzņēmuma darbībām, kuras projekta ietvaros netiek kontrolētas. Papildus tam reklāmas kampaņas izstrāde uzskatāma par netiešu atbalsta formu, kuras ietekme uz eksporta aktivitātēm ir atkarīga no turpmākām uzņēmuma darbībām, kas projekta ietvaros netiek kontrolētas vai uzraudzītas. Līdz ar to ir ierobežotas iespējas objektīvi novērtēt šādu aktivitāšu efektivitāti un tiešo pienesumu eksporta veicināšanā. 

Mērķa tirgus pētījuma izstrāde un iegāde – iesniegtie nodevumi bieži ir vispārīgi, teorētiski un praktiski neizmantojami uzņēmuma izaugsmei vai eksporta veicināšanai, kā arī ģenerēti ar mākslīgā intelekta palīdzību. Nav iespējams objektīvi noteikt to  faktisko izmantošanu, sasniedzamību vai ietekmi uz eksporta rezultātiem.  

Ārvalstu atbilstošās nozares eksperta piesaiste eksporta tirgos eksporta tirgus stratēģijas izstrādei – eksporta stratēģijas izstrāde ir netieša atbalsta forma, kuras ietekme uz eksporta aktivitātēm ir atkarīga no turpmākām uzņēmuma darbībām, kas projekta ietvaros netiek kontrolētas vai uzraudzītas. Tas palielina risku, ka publiskais finansējums netiek izmantots mērķtiecīgi vai nesniedz būtisku ieguldījumu projekta mērķu sasniegšanā. 
Ņemot vērā atbalstāmo darbību svītrošanu, ar Noteikumu projektu tiek precizēts MK noteikumu Nr.407 51.punkts, noņemot atsauces uz svītrotajiem apakšpunktiem. 

Vienlaikus ar Noteikumu projektu tiek svītrots atbalsts starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā, kur ārvalstu apmeklētāju un (vai) ārvalstu dalībnieku skaits ir ne mazāk kā 5 000 un ietekme uz Latvijas tautsaimniecību ir vismaz 6  000 000 euro apmērā. Grozījumi veikti, ņemot vērā Eiropas Komisijas 2025. gada 20. oktobra atbildi Ekonomikas ministrijai, ka nesaskaņo šādas atbalstāmās darbības iekļaušanu 1.2.3.1. pasākumā. Attiecīgi ar Noteikumu projektu tiek svītrots MK noteikumu Nr. 407. 45.14. apakšpunkts, 49.¹., 70.¹., 71.¹ un 72.¹ punkts. 

Vienlaikus, lai nodrošinātu skaidru nosacījumu atbalstāmo sporta pasākumu organizēšanai, veikts tehnisks precizējums MK noteikumu Nr. 407 49.punktā, nosakot, ka starptautiskā sporta pasākuma ilgums ir vismaz divas dienas pēc kārtas. Prasība nodrošina, ka atbalsts tiek piešķirts pasākumiem ar pietiekamu norises apjomu un nozīmību, veicina ārvalstu dalībnieku un apmeklētāju piesaisti un palielina ekonomisko ietekmi.

PVN attiecināšana īpašā kārtā reģistrētajiem nodokļa maksātājiem 
Saskaņā ar MK noteikumu Nr.407 77. punktu pasākuma atbalstāmo darbību ietvaros PVN ir attiecināms tiešajām attiecināmajām izmaksām atbilstoši Regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta c) apakšpunkta nosacījumiem, ja tas nav atgūstams saskaņā ar  normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.  
Savukārt MK noteikumu Nr.407 78.punktā nosaka, ka gala labuma guvējs, kurš nav PVN maksātājs, var attiecināt pievienotās vērtības nodokļa izmaksas. 
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 139.² panta devītajā daļā noteikts, ka īpašā kārtībā reģistrētam nodokļa maksātājam nav tiesību atskaitīt priekšnodokli no valsts budžetā maksājamās nodokļa summas.
Ņemot vērā minēto regulējumu, kā arī Regulas Nr. 2021/1060 64. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikto, secināms, ka komersantiem, kuri īpašā kārtībā reģistrēti nodokļa maksātāji, PVN izmaksas projekta ietvaros ir attiecināmas. 
Vienlaikus jāuzsver, ka LIAA pirms PVN izmaksu attiecināšanas, jāpārliecinās par gala labuma guvēja reģistrāciju īpašajā PVN reģistrācijas kārtībā, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta publiski pieejamo datu bāzi.  
 
Atbalsta nosacījumu precizēšana attiecība uz divējāda lietojuma un aizsardzības nozīmes produktiem 
Ņemot vērā, ka 2021. - 2027. gada plānošanas periodā mainījusies pieeja un atbalstam var kvalificēties arī komersanti, kas attīsta aizsardzības, tai skaitā duālās nozīmes produktus, kā arī ņemot vērā plānotās izmaiņas eksporta veicināšanas aktivitātes kvalificēšanās nosacījumos, ir atcelts ierobežojums komersantam turpināt saņemt struktūrfondu atbalstu, ja produkts vai tehnoloģija kļūst tikai par aizsardzības nozīmes produktu.

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2025. gada 18. septembra Regulu (ES) 2025/1914, ar ko groza Regulas (ES) 2021/1058 un (ES) 2021/1056 attiecībā uz īpašiem pasākumiem stratēģisku problēmu risināšanai vidusposma pārskatīšanas kontekstā (turpmāk – Regula Nr. 2025/1914) tika ieviesti papildu konkrētie mērķi atbalstam no ERAF, Kohēzijas fonda un Taisnīgas pārkārtošanās fondu (TPF). Ar Regulu Nr. 2025/1914 ieviestie jaunie konkrētie mērķi aptver investīcijas, kas vērstas uz ES konkurētspējas, stratēģiskās autonomijas, teritoriālās un sociālās kohēzijas, noturības un sagatavotības uzlabošanu. Precīzāk, jaunie konkrētie mērķi sniedz iespēju atbalstīt investīcijas ES divējāda lietojuma un aizsardzības spēju stiprināšanā, kas ļaus risināt ģeopolitiskas problēmas, kā arī investīcijas enerģijas starpsavienotājos un kritiski svarīgās energoinfrastruktūras aizsardzībā nolūkā palielināt ES noturību pret jebkādiem potenciāli nelabvēlīgiem, ar klimatu saistītiem vai nesaistītiem notikumiem un uzlabot ES sagatavotību šādiem notikumiem.
 
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1058 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (turpmāk – Regula Nr. 2021/1058) 3. panta 1. punktā c) noteiktajiem politikas mērķiem ERAF atbalsta noturīgās aizsardzības infrastruktūras attīstību, prioritāti piešķir divējāda lietojuma infrastruktūrai, tostarp nolūkā veicināt militāro mobilitāti Savienībā, kā arī uzlabojot civilo sagatavotību. Līdz ar to atbalstu varēs turpināt saņemt komersanti ja produkts vai tehnoloģija kļūst tikai par aizsardzības nozīmes produktu, saskaņā ar Regulā Nr. 2021/1058 un Regulā Nr. 2021/1060 noteikto.

Veiktās izmaiņas attiecināmas uz gala labuma guvēju pieteiktajām atbalstāmajām darbībām, kas tiks apstiprinātas pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas. Attiecīgi tās neattieksies uz jau apstiprinātajiem gala labuma guvēju finanšu atbalsta pieteikumiem, bet tikai uz jaunajiem pieteikumiem

Pēc Noteikumu projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā finansējuma saņēmējam, jeb LIAA,  divu nedēļu laikā pēc noteikumu spēkā stāšanās jāiesniedz Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai, kā Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda sadarbības iestādei, noslēgtās vienošanās par projekta īstenošanu grozījumus, precizējot arī projekta stratēģiju.