Anotācija (ex-ante)

Skat. sadaļu "Pašreizējā situācija".

 

Izstrādātais noteikumu projekts pilnveido MK noteikumos Nr.667 ietverto regulējumu attiecībā uz adoptējamā bērna adopciju uz ārvalstīm, precizējot bāriņtiesas kompetences jautājumus, lai nodrošinātu efektīvāku bāriņtiesas darbību bērna tiesību un tiesisko interešu aizsardzībā, kā arī nosacījumus ārvalsts adopcijas procesa uzsākšanai.
Noteikumu projekta plānotie grozījumi ir šādi:
1) BTAL 31.panta trešajā daļā noteikts, ka bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja bāriņtiesa [..] saņem komisijas atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst šajā likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm. Nolūkā precizēt normu attiecībā uz nosacījumiem, kuriem pastāvot pieļaujama ārvalstu adopcija, noteikumu projekts paredz MK noteikumu Nr.667 63.punktu  izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka adopcija uz ārvalstīm pieļaujama, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt adoptējamā bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimenē, un bāriņtiesa, kas lēmusi par ārpusģimenes aprūpi, pēc tam, kad ir saņemts komisijas atzinums, kurā ietverts secinājums, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst BTAL noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm, ir pieņēmusi attiecīgu lēmumu (lēmums par bērna adopciju uz ārvalstīm). Tādējādi noteikumu projektā iekļauta prasība pirms lēmuma par bērna adopciju uz ārvalstīm pieņemšanas saņemt pozitīvu komisijas atzinumu, vienlaikus nepārprotami norādot uz to, ka komisijas atzinums neaizstāj kompetentās bāriņtiesas lēmumu, proti, bāriņtiesai arī turpmāk savas kompetences ietvaros jāpieņem lēmums par bērna adopciju uz ārvalstīm.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.667 58.punktā noteiktajam ārzemnieks, kam nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, vai ārvalstī dzīvojoša persona var adoptēt arī otra laulātā bērnu, kā arī bērnu no aizbildņa ģimenes vai audžuģimenes, ja bērnu adoptē viņa radinieki. Ja bērnu adoptēs viņa radinieks vai, ja tiks adoptēts otra laulātā bērns, bērnu varēs adoptēt bez Ārvalstu adopcijas komisijas atzinuma saņemšanas. Minēto paredz Bērnu tiesību aizsardzības likuma 31.panta trešā daļa. (Norma, kas atrunā gadījumus, kuros nav nepieciešamība saņemt Ārvalstu adopcijas komisijas atzinumu, stājusies spēkā 2023.gada 16.maijā).

2) noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr.667 ar regulējumu, kas precizē kārtību, kādā bāriņtiesa iesniedz komisijai pieprasījumu komisijas atzinuma saņemšanai, proti, ja bāriņtiesa konstatē, ka adoptējamā bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimenē Latvijā nav iespējams nodrošināt, un bāriņtiesas rīcībā ir informācija, ka adopcijas reģistrā ir ziņas par ārvalsts adoptētāju, kurš adopcijas pieteikumā ir paudis vēlmi adoptēt šādu bērnu, bāriņtiesa pirms lēmuma par bērna adopciju uz ārvalstīm pieņemšanas iesniedz ministrijā komisijai adresētu rakstveida pieprasījumu atzinuma par bērna adopcijas uz ārvalsti atbilstību BTAL noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm sniegšanai (63.¹ punkts). Minētais atzinums tiek sniegts atbilstoši Bērnu tiesību konvencijas 3.pantam, kas nodrošina bērnam tiesības uz viņa interešu (vajadzību) izvērtējumu katrā konkrētā situācijā, kurā bērns atrodas. Paredzēts, ka komisijas atzinums balstīts Bērnu tiesību konvencijas un BTAL nostiprinātajos bērna tiesību aizsardzības principos, bērna intereses nosakot atbilstoši tiesību aktos definētajiem bērna labāko interešu noteikšanas kritērijiem.
Noteikumu projektā iekļautā norma neuzliek par pienākumu bāriņtiesai ikvienā gadījumā sniegt pieprasījumu komisijai, kā arī rosināt administratīvo lietu par bērna adopciju uz ārvalstīm. Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums arī nenosaka, kurā brīdī bāriņtiesai jāpieņem lēmums par bērna adopciju uz ārvalstīm. MK noteikumu Nr.667  63.punktā noteikts, ka adopcija uz ārvalstīm pieļaujama, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt adoptējamā bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimenē un bāriņtiesa [..] par to pieņēmusi lēmumu. Administratīvā procesa likums nosaka, ka administratīvo lietu iestāde var ierosināt arī pēc savas iniciatīvas. Tādējādi arī turpmāk bāriņtiesas rīcība, kas attiecas uz pieprasījuma iesniegšanu, būs atkarīga no apstākļiem konkrētā bērna lietā, rūpīga bērna interešu izvērtējuma atbilstoši konkrētā bērna vajadzībām, kā arī bāriņtiesai zināmiem faktiem par situāciju ārvalsts adopcijā kopumā (ģimenēm, kuras izteikušas vēlmi adoptēt bērnu no Latvijas) u.c.  Līdz ar to arī turpmāk, ja bāriņtiesa savas kompetences ietvaros būs apzinājusi ģimeniskas vides nodrošināšanas iespējas bērnam un bāriņtiesas rīcībā būs informācija, kas apliecina, ka bērnam nav iespējams nodrošināt audzināšanu un aprūpi ģimenē Latvijā, tad bāriņtiesa pēc rūpīga bērna situācijas un interešu izvērtējuma būs tiesīga iesniegt komisijai pieprasījumu atzinuma saņemšanai, ievērojot nosacījumu, ka šāda pieprasījuma iesniegšana paredzēta pirms lēmuma par bērna adopciju uz ārvalstīm pieņemšanas. Vienlaikus bāriņtiesai vērā ņemams nosacījums, kas attiecas uz pieprasījuma iesniegšanu, būs informācija par to, vai adopcijas reģistrā ir ziņas par ārvalsts adoptētāju, kurš adopcijas pieteikumā paudis vēlmi adoptēt bērnu atbilstoši konkrētā bērna vecumam, dzimumam, veselības stāvoklim, kā arī bērnu skaitam. MK noteikumu Nr.667 3.punktā noteikts, ka ministrija veic adoptētāju uzskaiti. Savukārt minēto noteikumu 68.punkts paredz, ka ministrija izvērtē ārvalsts kompetentās iestādes iesniegto ārvalsts adoptētāja dokumentu atbilstību normatīvajiem aktiem. Tādējādi minētā informācija noskaidrojama sadarbībā ar ministriju. Informācija par ārvalsts adoptētāju pieteikumiem ir būtiska, ievērojot prasības, kas noteiktas BTAL 31.panta trešajā daļā, proti, ka bērnu var adoptēt uz ārvalsti, kurai ir saistoša Hāgas konvencija,  Bērnu tiesību konvencija un ar kuru Latvija ir noslēgusi divpusēju līgumu. Tādējādi atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam ministrija pieņem ārvalsts adoptētāju pieteikumus un dokumentus tikai no tām valstīm,  kuras atbilst visiem trim nosacījumiem. Līdz ar to prognozēt, cik nākotnē būs adopcijas pieteikumu no ārvalsts adoptētājiem, šobrīd nav iespējams. Minētās informācijas ieguves veidi praksē iespējami dažādi. Piemēram, ministrija savas kompetences ietvaros rakstveidā informē bāriņtiesas par bērna adopcijas iespējām, proti, tajos gadījumos, kad informācija par bērnu sniegta Latvijas adoptētājiem, bet neviens nav izteicis vēlmi iepazīties ar bērnu un uzsākt bērna adopcijas procesu. Izvērtējot ārvalsts adopcijas iespējas, bāriņtiesa tiesīga sadarbībā ar ministriju pēc savas iniciatīvas iegūt rakstveidā vai telefoniski informāciju par to, vai bērnam ir ārvalsts adoptētāji atbilstoši viņa vecumam, dzimumam, veselības stāvoklim vai bērnu skaitam. Atkarībā no ārvalsts adopcijas tendencēm kā alternatīvs ziņu ieguves veids nākotnē varētu būt arī ministrijas tīmekļa vietnē publicētā informācija par ārvalsts adoptētāju saņemtajiem pieteikumiem ministrijā. 
Gadījumā, ja ministrijas rīcībā nebūs ziņu par ārvalsts adoptētājiem atbilstoši konkrētā bērna vecumam un dzimumam, veselības stāvoklim, bērnu skaitam vai bāriņtiesa uzskatīs, ka bērna interesēs nav attiecīga pieprasījuma iesniegšana komisijai, tā savas kompetences ietvaros turpinās meklēt bērnam ģimeniskas vides nodrošināšanas iespējas Latvijā;

3) vienlaikus noteikumu projekts paredz noteikt informācijas un dokumentu apjomu, kāds pievienojams bāriņtiesas pieprasījumam, lai komisija varētu sniegt atzinumu (63.¹ punkts);
Bērnu tiesību konvencijā[1] noteiktas bērnu tiesības uz to, lai vienmēr, kad attiecībā uz konkrēto bērnu tiek veiktas kādas darbības vai pieņemti lēmumi, primārais apsvērums būtu viņa intereses. Bērnu tiesību konvencija[2] paredz, ka adopcijā bērna vislabākajām interesēm jābūt “svarīgākajam” apsvērumam.
BTAL un Noteikumu projekts par adopcijas komisiju nosaka, ka komisija sniedz atzinumu par adopcijas uz ārvalsti atbilstību BTAL noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm. Komisijas kompetence ir izvērtēt kompetentās bāriņtiesas pieprasījumu un tam pievienotos dokumentus un sniegt motivētu atzinumu par adopcijas procesa uz ārvalsti atbilstību bērna labākajām interesēm, atzinumā ietverot izvērtējumu konkrētā lēmuma pamatojumam. Ievērojot minēto, paredzēts, ka komisija savas kompetences ietvaros izvērtēs katra bērna gadījumu individuāli atbilstoši konkrētā bērna situācijai, ņemot vērā viņa personīgos apstākļus, stāvokli un vajadzības. Lai izvērtētu, kas bērnam der vislabāk, proti, kāds risinājums bērnam ir vispiemērotākais, komisijai būtiski iepazīties ar informāciju un izvērtēt dokumentāciju, kam ir būtiska nozīme ārvalstu adopcijas izvērtējuma kontekstā. Tādējādi bāriņtiesai, aizstāvot konkrētā bērna intereses un sekmējot savlaicīgu un kvalitatīvu pieprasījuma izskatīšanu un atzinuma sniegšanu, jānodrošina, lai komisijai tiktu iesniegta precīza un pilnīga informācija, kas nepieciešama atzinuma pieņemšanai. Iesniedzamo dokumentu veidi atkarībā no sniedzamās informācijas bāriņtiesām var atšķirties, tomēr iesniedzamās informācijas saturiskajam apjomam jābūt atbilstošam noteikumu projektam. Attiecīgās informācijas iztrūkuma gadījumā komisija ir tiesīga atlikt kompetentās bāriņtiesas pieprasījuma izskatīšanu, ja nepieciešams iegūt papildu informāciju vai uzklausīt pieaicināmo personu viedokli.
Pieprasījumā bāriņtiesai svarīgi norādīt:
- pamatinformāciju par bērnu (vārds, uzvārds, dzimšanas datums, ziņas par ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma sniedzēju u.c.);
- informāciju par bērna brāļiem (pusbrāļiem) un māsām (pusmāsām) un viņu atrašanos ārpusģimenes aprūpē, minot ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma sniedzēju, ja attiecināms, un ziņas nav pievienotas pieprasījumam pielikumā;
- atzinuma pieprasīšanas tiesisko pamatojumu (atsauci uz normatīvo regulējumu);
- lūgumu sniegt atzinumu;
- pieprasījumam pievienoto dokumentu sarakstu un lapu skaitu.
Tāpat bāriņtiesai pieprasījumā vēlams norādīt viedokli par bērna iespējamās adopcijas uz ārvalstīm atbilstību tā interesēm, kā arī citu bāriņtiesas ieskatā papildus būtisku informāciju konkrētā atzinuma pieņemšanai, kas nav pievienota pieprasījumam pielikumā.

Iesniedzamā informācija un dokumenti:
- dokumenta, kas apliecina, ka bērns ir adoptējams, kopija.

Lai komisija varētu pārliecināties, ka pieprasījums atzinuma saņemšanai iesniegts par adoptējamu bērnu, paredzēts pieprasījumam pievienot dokumentu, kas apliecina, ka bērns atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam atbilst adoptējama bērna statusam. Proti, par adoptējamu bērnu uzskatāms katrs bērnu aprūpes iestādē ievietots bērns, kura vecāki devuši piekrišanu bērna adopcijai, vecākiem ar tiesas spriedumu atņemtas bērna aizgādības tiesības, bērna vecāki ir miruši, bērna vecāki vai viņu dzīvesvieta nav zināma. Tādējādi atkarībā no konkrētā bērna situācijas pieprasījumam pievienojama vecāka piekrišanas bērna adopcijai kopija, tiesas sprieduma, ar kuru vecākam atņemtas bērna aizgādības tiesības, kopija, miršanas apliecības kopija, bērna dzimšanas apliecības kopija, ja bērns ir atradenis. Tiesas spriedumā fiksētā informācija par vecākiem sniegs komisijai arī plašāku ieskatu par bērna aizgādības tiesību atņemšanas iemesliem, apstākļiem, kuru dēļ nebija iespējams novērst bērna attīstībai nelabvēlīgus apstākļus, bērnam paliekot vecāku aprūpē;

-bāriņtiesas lēmuma par bērna ārpusģimenes aprūpi noraksts.

MK noteikumu Nr.667 58.punktā noteikts, ka ārvalsts adoptētājs var adoptēt otra laulātā bērnu, bērnu no aizbildņa vai audžuģimenes, ja bērnu adoptē viņa radinieki, bērnu, kurš atrodas bērnu aprūpes iestādē, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt viņa pienācīgu audzināšanu un aprūpi ģimenē. Tādējādi paredzēts, ka bāriņtiesa komisijai iesniedz bāriņtiesas lēmumu, kas apliecina, ka bērnam nodrošināta ārpusģimenes aprūpe, proti, aprūpe bērnu aprūpes iestādē.
Atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajam bāriņtiesa lemj par bērna ievietošanu bērnu aprūpes iestādē, ja ārpusģimenes aprūpi bērnam nav iespējams nodrošināt audžuģimenē vai pie aizbildņa. Tādējādi šis lēmums vienlaikus var sniegt komisijai informāciju par iemesliem konkrētā bērna ievietošanai bērnu aprūpes iestādē, apstākļiem, kuru dēļ bērnam nav iespējama vai nav piemērota aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē;

-ziņas par esošo un iepriekšējiem ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma sniedzējiem, tostarp iemesliem ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma sniedzēju maiņai.

Noteikumu projekts par adopcijas komisiju nosaka komisijas tiesības uzaicināt viedokļa sniegšanai piedalīties komisijas sēdē bērna likumisko pārstāvi. Tāpat minēto noteikumu projekts nosaka, ka komisijas sekretariāts 10 darbdienu laikā pēc atzinuma sniegšanas nosūta komisijas lēmuma atzinuma veidā norakstu kompetentajai bāriņtiesai un bērna likumiskajam pārstāvim. Ņemot vērā to, ka bāriņtiesas lēmums par bērna ievietošanu bērnu aprūpes iestādē nesatur informāciju par bērna faktisko atrašanās vietu, ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma sniedzēju, būtiski norādīt bērnu aprūpes iestādes, kurā bērns atrodas, nosaukumu un iestādes vadītāja vārdu un uzvārdu.
Komisijai ir tiesības uzaicināt piedalīties komisijas sēdē arī personas, kuras iepriekš ir nodrošinājušas bērna ārpusģimenes aprūpi (aizbildni, audžuģimeni vai specializēto audžuģimeni, bērnu aprūpes iestādes pārstāvi). Tādējādi būtiski, lai bāriņtiesa sniegtu precīzu informāciju arī par bērna iepriekšējo atrašanos ārpusģimenes aprūpē. Pilnīgam ieskatam svarīgi norādīt laika periodu, no kura līdz kuram datumam bērns atradies pie aizbildņa, audžuģimenes aprūpē vai bērnu aprūpes iestādē. Tāpat svarīgi norādīt ziņas par konkrēto aprūpētāju (aizbildnis vai audžuģimene), fiksējot arī viņa vārdu, uzvārdu. Ja bērns atradies aizbildnībā, svarīgi fiksēt, vai aizbildnis ir radinieks vai cita persona. Ja bērns atradies bērnu aprūpes iestādē, tad norādāms šīs iestādes nosaukums. Minētā informācija sniegs komisijai ieskatu par adoptējamā bērna situāciju, jo bieža ārpusģimenes aprūpes formu maiņa var ietekmēt bērna emocionālo stāvokli, uzvedību, kā arī bērna attīstību u.c. Tādējādi svarīgi, lai bāriņtiesa pievienotu informāciju arī par ārpusģimenes aprūpes maiņas iemesliem, kas var sniegt komisijas pārstāvjiem būtisku priekšstatu par bērna ārpusģimenes aprūpes pieredzi, tajā skaitā traumatisku pieredzi, ko bērns guvis. Atsevišķos gadījumos minētās ziņas var norādīt uz grūtībām bērnam atrast piemērotu ģimeni vai aprūpes iestādi. Iepriekš minēto informāciju par esošo un iepriekš nodrošināto ārpusģimenes aprūpi bāriņtiesa var norādīt savā pieprasījumā vai fiksēt atsevišķi un pievienot kā pielikumu;

-dokumenta, kas apliecina bērna viedokli par ārvalstu adopciju, kopija, ja bērns, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi, ir spējīgs to formulēt vai informācija par apstākļiem, kuru dēļ bērna viedokli nav iespējams noskaidrot.

Bērnu tiesību konvencijā[3] noteikts, ka dalībvalstis nodrošina, lai ikvienam bērnam, kas ir spējīgs formulēt savu viedokli, būtu tiesības brīvi to paust visos jautājumos, kas viņu skar, turklāt bērna viedoklim jāpievērš pienācīga uzmanība atbilstoši bērna vecumam un brieduma pakāpei. Šajā nolūkā bērnam tiek dota iespēja tikt uzklausītam jebkādā ar viņu saistītā tiesvedībā un administratīvā procesā vai nu tieši, vai ar pārstāvja vai attiecīgas iestādes starpniecību. Turklāt Bērnu tiesību konvencijā nostiprinātajam bērna uzskatu respektēšanas principam ir nozīme, nosakot kādas ir bērna vislabākās intereses konkrētajā situācijā.
Noteikumu projektā par adopcijas komisiju noteikts, ka komisija ņem vērā un atzinumā iekļauj bērna viedokli par adopciju uz ārvalstīm. Ievērojot minēto, noteikumu projektā paredzēts, ka bāriņtiesa iesniedz komisijai dokumenta, kas apliecina bērna viedokli par ārvalstu adopciju, kopiju. Proti, komisija vērtē bērna viedokli par adopciju uz ārvalsti, kas iesniegts rakstveidā noformēta sarunas protokola veidā vai pārskata veidā, ja viedoklis noskaidrots neverbālās saziņas formā. Ja bērna veselības vai attīstības dēļ, mazā vecuma dēļ vai citu apstākļu dēļ (piemēram, bērns nevēlējās paust viedokli) viedokli noskaidrot nav iespējams, bāriņtiesa iesniedz pārskata veidlapu, kurā skaidroti apstākļi, kādēļ nav iespējams noskaidrot bērna viedokli. Ja bērna viedoklis par ārvalstu adopciju bāriņtiesas ieskatā ir svārstīgs vai nepārliecinošs, bāriņtiesa norāda iespējamos iemeslus, ja šāda informācija ir bāriņtiesas rīcībā. Tāpat būtiski komisiju informēt situācijā, ja bāriņtiesa noskaidrojusi bērna viedokli, bet bāriņtiesas ieskatā bērns tomēr nav pilnvērtīgi izpratis adopcijas būtību, norādot iespējamos iemeslus. Ja bērna viedokli skaidrojis psihologs, bāriņtiesa iesniedz attiecīgu dokumentu, kas apliecina, ka veikta saruna ar bērnu un noskaidrots bērna viedoklis par ārvalsts adopciju. Ja bāriņtiesa lūgusi psihologam novērtēt bērna spēju paust viedokli, piemēram, gadījumā, kad bērnam ir garīga rakstura traucējumi, bāriņtiesa iesniedz komisijai psihologa sniegto novērtējumu. Bāriņtiesa, noskaidrojot bērna viedokli, ievēro Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas izstrādātajā informatīvajā metodisko materiālu apkopojumā – “Rokasgrāmata bāriņtiesām”[4] sniegtos vispārīgos ieteikumus attiecībā uz bērna viedokļa noskaidrošanu.
Lai komisija varētu veikt kvalitatīvu bērna interešu izvērtējumu, bāriņtiesai bērna viedoklis par ārvalstu adopciju noskaidrojams pilnvērtīgi un vispusīgi. Bērna viedokli bāriņtiesa noskaidro pirms pieprasījuma iesniegšanas. Praksē iespējamas situācijas, kad bāriņtiesa jau agrāk skaidrojusi bērna viedokli par ārvalstu adopciju, līdz ar to bāriņtiesai atkarībā no tā, cik ilgs laiks pagājis, kā arī bērna individuālajām īpatnībām u.c. apstākļiem, jāvērtē nepieciešamība atkārtoti noskaidrot bērna viedokli minētajā jautājumā (ja tas nav pretrunā ar  bērna interesēm), ņemot vērā, ka bērna viedoklis tik sensitīvā jautājumā kā ārvalsts adopcija dažādu faktoru ietekmē mēdz būt mainīgs.
Hāgas konvencija paredz, ka adopcija var notikt tikai tad, ja izcelsmes valsts ir nodrošinājusi, ka ņemot vērā bērna vecuma un brieduma pakāpi, bērns ir konsultēts un pienācīgi informēts par adopcijas sekām un viņa piekrišanu adopcijai. Tādējādi būtiski, lai bāriņtiesa pirms viedokļa noskaidrošanas bērnam saprotamā valodā atbilstoši bērna sapratnes līmenim izskaidrotu, ko nozīmē ārvalstu adopcija, kāda ir tās būtība, kā pārcelšanās uz citu valsti var ietekmēt bērna attiecības un iespējas uzturēt kontaktus ar radiniekiem un citām bērnam tuvām personām u.c. Bērns spēs paust apzinātu attieksmi par ārvalstu adopciju tikai pēc attiecīgā skaidrojuma saņemšanas. Svarīgi gūt apstiprinājumu, ka bērns izprot, kā pieņemtais lēmums potenciāli varētu ietekmēt viņa turpmāko dzīvi. Tāpat svarīgi bērnam izskaidrot, kāpēc šis viedoklis tiek skaidrots un kāda nozīme ir šim viedoklim, proti, kāpēc svarīgi noskaidrot bērna viedokli. Ja bērna viedokli iespējams noskaidrot, būtiski, lai bāriņtiesa to noskaidrotu pēc iespējas plašāk, aptverot tajā skaitā tādus aspektus kā attiecību uzturēšana ar brāļiem (māsām) un citiem radiniekiem vai bērnam tuvām personām, izpratne par vietējās un ārvalstu adopcijas atšķirībām, iespējamo turpmāko uzturēšanos aprūpes iestādē vai potenciālo iespēju uzturēties pie aizbildņa vai audžuģimenē u.c.

- dokumenta, kas apliecina bērna likumiskā pārstāvja viedokli par bērna adopciju uz ārvalstīm, kopija.

Likumiskais pārstāvis pārstāv ārpusģimenes aprūpē ievietotā bērna personiskās un mantiskās intereses un tiesības, kā arī pārzina bērna vajadzības, individuālās īpatnības, bērna fiziskās un psihosociālās attīstības aspektus u.c. būtiskus apstākļus, kas skar bērnu. Tādējādi komisijai svarīgi noskaidrot bērna likumiskā pārstāvja viedokli jautājumā par iespējamo adopciju uz ārvalstīm. Bāriņtiesa pieprasījumam var pievienot, piemēram, šādus dokumentus, kuros fiksēts attiecīgs likumiskā pārstāvja viedoklis: sarunas protokolu, pārskatu par saņemto informāciju, vēstuli u.c.

- dokumenta, kas apliecina bāriņtiesas un citu institūciju veiktās darbības, lai nodrošinātu adoptējamā bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimenē, kopija.

Bērnu tiesību konvencijā[5] noteikts, ka starpvalstu adopcija var tikt uzskatīta kā alternatīvs bērnu aprūpes līdzeklis, ja bērns nevar tikt ievietots audžuģimenē vai adopcijas ģimenē vai citā piemērotā veidā aprūpēts bērna izcelsmes valstī. Tādējādi valstu pienākums ir veikt aktīvus pasākumus, lai nodrošinātu visu iespējamo pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu piemērotu aprūpi bērnam savā izcelsmes valstī.
Gan Civillikumā, gan MK noteikumos Nr.667 paredzēts, ka bērnu var adoptēt uz ārvalstīm tikai tad, ja Latvijā nav iespējams nodrošināt bērna pienācīgu aprūpi un audzināšanu ģimenē. Noteikumu projekta kontekstā jēdziens “ģimene” interpretējams plaši, aptverot ne tikai bērna bioloģisko ģimeni un adoptētājus, bet arī ģimeniskas vides nodrošināšanu audžuģimenē vai pie aizbildņa. Noteikumu projekts par adopcijas komisiju paredz, ka komisija sniedz atzinumu, kurā ietverti tajā skaitā secinājumi par to, vai kompetentās iestādes ir paveikušas visu iespējamo, lai nodrošinātu bērnam audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimenē Latvijā; bērnam Latvijā nav iespējams nodrošināt audzināšanu un pienācīgu aprūpi. Komisija, sniedzot atzinumu, ņem vērā un atzinumā iekļauj minēto informāciju, kas apliecina kompetento iestāžu veiktās darbības. Tādējādi noteikumu projektā  paredzēts, ka bāriņtiesa pievieno pieprasījumam minēto informāciju. Komisija, saņemot bāriņtiesas pieprasījumu, caurskatīs konkrētā bērna situāciju, lai atbilstoši bērna labākajām interesēm pārliecinātos, ka atbildīgās institūcijas ir veikušas visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu bērna audzināšanu ģimenē un pienācīgu aprūpi Latvijā un nepieciešamības gadījumā sniegs bāriņtiesai norādes par papildu veicamajām darbībām, aizstāvot bērna intereses. Attiecīgās dokumentācijas iesniegšana dos iespēju komisijai izvērtēt, vai institucionālās aprūpes pakalpojuma vajadzība ir izvērtēta individuāli katram konkrētam bērnam atbilstoši bērna individuālajām vajadzībām un bērns nav ievietots bērnu aprūpes iestādē, neskatoties uz to, ka viņam iespējams nodrošināt ģimenisku vidi pie aizbildņa vai audžuģimenē.
Bāriņtiesu likuma 17.pantā noteikts bāriņtiesas pienākums veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimeniskā vidē. Savukārt 2006.gada 19.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1037 “Bāriņtiesas darbības noteikumi” 81.² punktā noteikts, ka pirms lēmuma pieņemšanas par bērna ārpusģimenes aprūpi bāriņtiesa sagatavo rakstisku pārskatu par darbībām, kas veiktas, lai bērnam nodrošinātu aprūpi pie aizbildņa vai audžuģimenē (turpmāk – pārskats). Šo noteikumu 81.³, 81.⁴ punktā paredzēts bāriņtiesas pienākums periodiski pārliecināties, vai aprūpes iestādē ievietotam bērnam joprojām nav iespējams nodrošināt aprūpi ģimeniskā vidē un bērnam jāturpina uzturēties bērnu aprūpes iestādē. Līdz ar to pārskats satur apkopojumu par bāriņtiesas veiktajām darbībām, kas apliecina centienus nodrošināt bērnam ģimenisku vidi. Tāpat pārskats aptver ziņas par iespēju bērnam atgriezties vecāku aprūpē. Līdz ar to primāri bāriņtiesai pieprasījumam jāpievieno pārskats. Tādējādi komisijai tiks nodrošināta iespēja iepazīties ar pārskatā fiksēto informāciju par potenciālajiem aizbildņiem un audžuģimenēm, kas apzināti, kā arī norādītajiem iemesliem, kuru dēļ attiecīgā ģimene nevar uzņemt bērnu, informācijas avotu, no kura iegūta informācija par potenciālajiem aizbildņiem, audžuģimenēm, datumu, kad attiecīgā informācija iegūta, kā arī bērnu aprūpes iestādes sniegto informāciju par bērna saskarsmi ar vecākiem, brāļiem, māsām, vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku dzīvojis nedalītā saimniecībā, ziņas par bērna fizisko un psihosociālo attīstību, kā arī pašvaldības sociālā dienesta sniegto informāciju par veikto sociālo darbu, lai sekmētu bērna atgriešanos ģimenē. Tāpat izvērtējums var saturēt informāciju gan par bērna raksturojumu, gan īpašām vajadzībām, gan potenciālās uzņemošās ģimenes raksturojumu, kas ietver tajā skaitā informāciju par to, kādām spējām vai resursiem ģimenei jābūt, lai varētu nodrošināt bērna pastāvīgu aprūpi un uzraudzību.
Bāriņtiesa var iesūtīt arī citus bāriņtiesas rīcībā esošos dokumentus, kuros iekļautas būtiskas ziņas papildus jau pārskatā fiksētajai informācijai, piemēram, sarunas protokolu ar radinieku, ziņas, kas apliecina radinieka nespēju uzņemties rūpes par bērnu, piemēram, savulaik atņemtas bērna aizgādības tiesības, bērna viedokli par viņam piemērotāko ārpusģimenes aprūpes veidu, ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra sniegto informāciju u.c. MK noteikumi Nr.667 paredz, ka ministrija adoptētājam informāciju par adoptējamiem sniedz, tiklīdz kļūst zināms, ka adoptējamam bērnam tiek meklēti adoptētāji Latvijā. Līdz ar to bāriņtiesa pārskatam pievieno arī informāciju, ko bāriņtiesai sniegusi ministrija par bērna adopcijas iespējām Latvijā (piemēram, ziņas par sniegto informāciju Latvijas adoptētājiem un to, ka neviens no Latvijas adoptētājiem nav izteicis vēlmi iepazīties ar bērnu un uzsākt konkrētā bērna adopcijas procesu).

-lēmuma par brāļu (pusbrāļu) un māsu (pusmāsu) šķiršanu Civillikumā noteiktajos gadījumos noraksts, ja attiecināms.

Bāriņtiesu likuma 34.panta pirmās daļas 2.punkts paredz, ka bāriņtiesa lemj par brāļu un māsu, pusbrāļu un pusmāsu šķiršanu Civillikumā noteiktajos gadījumos. Civillikuma 165.pantā noteikts, ka adoptēt reizē var vairākus bērnus. Adoptējot brāļi (pusbrāļi) un māsas (pusmāsas) nav šķirami. Bērnu interesēs pieļaujama brāļu (pusbrāļu) un māsu (pusmāsu) šķiršana, ja kādam no viņiem ir neārstējama slimība vai ir šķēršļi, kas traucē brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas) adoptēt kopā. Tādējādi, ja adoptējamam bērnam ir brāļi (pusbrāļi) un māsas (pusmāsas), bāriņtiesa savas kompetences ietvaros ir tiesīga izvērtēt, vai nepastāv šķēršļi, kas traucē brāļus (pusbrāļus) un māsas (pusmāsas) adoptēt kopā, un vai bērnu interesēs nav pieļaujama brāļu (pusbrāļu) un māsu (pusmāsu) šķiršana. Savukārt Civillikuma 173.panta otrajā daļā noteikts, ka ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības ar vecākiem un viņu radiniekiem [..], tādējādi  pēc adopcijas apstiprināšanas tiesā bērniem, kuru adopcijas gadījumā pieņemts lēmums par šķiršanu, izbeigsies radnieciskas attiecības un bērni Civillikuma izpratnē nebūs brāļi un māsas. Tādējādi lēmums par bērnu šķiršanu adopcijas gadījumā būtiski skar bērna tiesības un intereses, tajā skaitā ietekmējot savstarpēju attiecību un kontaktu uzturēšanu. Ievērojot minēto, noteikumu projekts paredz, ka bāriņtiesa komisijai iesniedz lēmuma par brāļu (pusbrāļu) un māsu (pusmāsu) šķiršanu adopcijas gadījumā norakstu. Līdz ar to, ja bērnam ir brāļi (pusbrāļi) un māsas (pusmāsas), būtiski šo informāciju norādīt komisijai, kā arī iesūtīt minētā lēmuma norakstu. Bāriņtiesas lēmums par bērnu savstarpēju šķiršanu adopcijas gadījumā apliecina to, vai bērns ir adoptējams viens pats vai kopā ar brāļiem (pusbrāļiem) un māsām (pusmāsām), līdz ar to komisija var pārliecināties, ka juridiski nepastāv šķēršļi bērna adopcijai. Vienlaikus, iepazīstoties ar minētā lēmuma norakstu, komisijai būs iespējams pārliecināties, kādus apstākļus bāriņtiesa vērtējusi un ņēmusi vērā, šķirot bērnus, cik rūpīgi izvērtētas bērna intereses būt šķirtam no māsām un brāļiem adopcijas gadījumā. Proti, vai no minētā lēmuma iespējams konstatēt, ka bāriņtiesa, izskatot jautājumu par bērnu savstarpējo šķiršanu adopcijas gadījumā, ieguvusi un vērtējusi informāciju par bērnu personiskajām attiecībām, kā arī citus aspektus, kas bērnu šķiršanas gadījumā var ietekmēt brāļu un māsu labākās intereses (piemēram, turpmāku kontaktu uzturēšana).
Bāriņtiesu likuma 34.panta otrajā prim divi daļā noteikts, ka bāriņtiesa pirms lēmuma pieņemšanas par brāļu un māsu, pusbrāļu un pusmāsu šķiršanu noskaidro adoptējamā un brāļu un māsu, pusbrāļu un pusmāsu viedokli. Tādējādi minētais lēmums nodrošinās komisijai iespēju iepazīties ar bērna viedokli par šķiršanu adopcijas gadījumā no brāļiem (pusbrāļiem) un māsām (pusmāsām) (ja bērna vecuma un brieduma dēļ iespējams noskaidrot viņa viedokli). Komisijai tajā skaitā būtiski pārliecināties, vai bērnam ir izskaidrota lēmuma par bērnu šķiršanu adopcijas gadījumā nozīme un to, kā šis lēmums ietekmēs brāļu un māsu savstarpējās attiecības, kā arī viņu turpmākās saskarsmes iespējas, ja bērni tiks šķirti. Tādējādi, ja lēmumā nav atspoguļota plaša informācija attiecībā uz bērna viedokļa noskaidrošanu, svarīgi komisijai papildus nosūtīt arī sarunas protokola ar bērnu kopiju, kurā fiksēta plašāka bērna un bāriņtiesas sniegtā informācija, kas fiksēta sarunas gaitā.
Ievērojot iepriekš minēto, komisija, izvērtējot lēmumā fiksēto informāciju, varēs izdarīt secinājumus par to, vai bērna šķiršana no brāļiem (pusbrāļiem) un māsām (pusmāsām) adopcijas gadījumā, kas aptver radniecisku attiecību pārtraukšanu, atbilst bērna interesēm. Tāpat komisijai būs iespējams novērtēt, vai lēmumā fiksētā informācija atbilst faktiskajai situācijai, piemēram, bāriņtiesas sniegtajām ziņām par bērna attiecībām un kontaktu uzturēšanu ar brāļiem (pusbrāļiem) un māsām (pusmāsām), jo praksē iespējama situācija, ka lēmums ir pieņemts agrākā laika periodā, piemēram, laikā, kad bērni neuzturēja savstarpējus kontaktus, bet situācija un apstākļi, iespējams, jau laika gaitā mainījušies.

-ziņas par vecākiem, brāļiem (pusbrāļiem), māsām (pusmāsām), vecvecākiem, kā arī citām personām ar kurām bērns uztur personiskas attiecības un tiešus kontaktus, tostarp šādu attiecību un kontaktu biežumu un nozīmīgumu bērnam.

BTAL 33.pantā noteikts, ka bērnam, kas [..] ievietots bērnu aprūpes iestādē, ir tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar vecākiem, kā arī ar brāļiem, māsām, vecvecākiem un personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, izņemot gadījumus, kad tas kaitē bērna veselībai, attīstībai un drošībai un rada draudus [..] bērnu aprūpes iestāžu darbiniekiem vai citiem bērniem. Bāriņtiesu likuma 29.panta otrajā un trešajā daļā noteikts, ka bāriņtiesa seko, lai [..] ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija veicinātu bērna un vecāka saskarsmi. Bāriņtiesa lemj par personisku attiecību un tiešu kontaktu uzturēšanas tiesību ierobežošanu ārpusģimenes aprūpē esošam bērnam ar vecākiem, kā arī ar brāļiem, māsām, vecvecākiem un personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, ja tas kaitē bērna veselībai un attīstībai vai rada draudus [..] ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas darbiniekiem vai citiem bērniem.
Ievērojot apstākli, ka ar adopciju bērnam izbeidzas radniecības attiecības ar vecākiem un viņu radiniekiem un ar tām saistītās personiskās un mantiskās tiesības un pienākumi pret viņiem, komisijai būtiski iepazīties ar bāriņtiesas rīcībā esošo informāciju par bērna un vecāku, kā arī bērna un citu radinieku, tajā skaitā brāļu un māsu savstarpējām attiecībām, to kvalitāti, kontaktu biežumu, tostarp šādu attiecību un kontaktu nozīmīgumu bērnam, attiecību saglabāšanas nepieciešamību, iemesliem to neesamībai un iespēju potenciāli nodrošināt attiecību un kontaktu uzturēšanu tuvākā nākotnē. Tādējādi noteikumu projekts paredz, ka bāriņtiesa komisijai sniedz minētās ziņas, lai komisija varētu izvērtēt, kā iespējamā  adopcija uz ārvalstīm var ietekmēt bērna saskarsmi un turpmākās attiecības ar radiniekiem un citām tuvām personām un izdarīt secinājumus par to, vai potenciālā radniecisku attiecību, kā arī kontaktu uzturēšanas iespējamā pārtraukšana adopcijas gadījumos, kad adoptētājs nepiekrīt šādu attiecību uzturēšanai, ievērojot apstākļus konkrētā bērna gadījumā, ir bērna interesēm atbilstoša.
Attiecībā uz kontaktu un personīgu attiecību uzturēšanu noderīga būs jau bāriņtiesas lietā esošā informācija, piemēram, sarunas protokols ar bērnu, brāļiem un māsām, kā arī citiem radiniekiem u.c. par bērnam tuvām, svarīgām personiskajām attiecībām, emocionālo piesaisti kādai no personām, savstarpēju kontaktu uzturēšanu. Tāpat tās var būt dzīves apstākļu pārbaudes aktā vai bērna uzskaites lapā fiksētās ziņas (ar nosacījumu, ka ziņas ir aktuālas), bērnu aprūpes iestādes sniegtā informācija par bērna saskarsmi ar vecākiem, brāļiem, māsām, vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku dzīvojis nedalītā saimniecībā, kas fiksēta vēstulē vai pārskatā. Būtiski norādīt informāciju arī par bāriņtiesas pieņemtajiem lēmumiem par atļauju ciemoties radinieka ģimenē vai gluži pretēji par personisku attiecību un tiešu kontaktu uzturēšanas tiesību ierobežošanu. Ja šādi lēmumi pieņemti, vēlams aktuālo lēmumu norakstus pievienot pieprasījumam.

-bērnu raksturojoša informācija, tostarp ziņas par bērna veselības stāvokli, saskarsmes un uzvedības iezīmēm, aprūpes un attīstības vajadzībām;

Ņemot vērā to, ka komisijai jāveic vispusīgs bērna labāko interešu izvērtējums atbilstoši apstākļiem, kas skar bērnu, kā arī bērna individuālajām iezīmēm un vajadzībām, noteikumu projektā paredzēts, ka bāriņtiesa nodrošina komisijai bērnu raksturojošas informācijas sniegšanu. Minētā kontekstā būtiski aspekti ir, piemēram, bērna vecums, brieduma pakāpe, pieredze, vide, kurā bērns atrodas, spējas, bērna veselības stāvoklis un ar to saistītie faktori (fiziskās un garīgās attīstības traucējumi, atkarības problēmas, saņemtā ārstēšana un medicīniskā rehabilitācija), saskarsmes un uzvedības problemātika, aprūpes un attīstības vajadzības, valodas problēmas, mācīšanās grūtības, bērnam nodarītais kaitējums (pārciestā vardarbība) u.c. Piemēram, atkarībā no konkrētā bērna situācijas iespējams iesniegt izglītības iestādes personāla, tajā skaitā sociālā pedagoga vai skolas psihologa raksturojumu par bērnu, ģimenes ārsta sniegto informāciju (vēstule, izraksts, izziņa u.c.), adoptējama bērna uzskaites lapu, Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumu, psihologa atzinumu par veiktās psiholoģiskās izpētes rezultātiem, krīzes centra, sociālā dienesta sniegto dokumentāciju u.c. Minētā informācija var norādīt gan uz bērna spējām un sasniegumiem, pozitīvajiem resursiem, gan arī bērnam konstatētajām grūtībām vai problēmām, tajā skaitā norādīt uz iemesliem, kuru dēļ bērnam ir grūtības atrast ģimeni Latvijā vai iemesliem biežai ārpusģimenes aprūpes formu maiņai. Vienlaikus ziņas var norādīt uz to, kādām prasmēm un zināšanām jāpiemīt potenciālajam aprūpētājam, lai nodrošinātu konkrētā bērna vajadzības. Tāpat sniegtā informācija var norādīt uz apkārtējās vides resursiem (piemēram, speciālās izglītības iestāde, rehabilitācijas programmas, speciālistu pieejamība), kas nepieciešami, lai nodrošinātu bērna ikdienas vajadzības un bērna attīstībai labvēlīgus apstākļus. Attiecīgās informācijas pieejamība sekmēs, ka komisija varēs sniegt kompetentu viedokli par alternatīvās aprūpes iespējām bērnam Latvijā atbilstoši konkrētā bērna individuālajām vajadzībām, izvērtējot medicīnisko aspektu atbilstoši bērna veselības stāvoklim (bērna vajadzībām atbilstoša veselības aizsardzība), bērna spējas atbilstošas izglītības ieguvei, iespēju bērnam attīstīt savas spējas u.c. bērna attīstībai un labklājībai nozīmīgus apstākļus ārvalstu adopcijas kontekstā no bērnu vislabāko interešu aspekta.

-citi dokumenti un būtiska informācija, kurai var būt nozīme komisijas atzinuma sniegšanā;

Noteikumu projekts par adopcijas komisiju paredz, ka komisija ņem vērā un atzinumā iekļauj arī citu būtisku informāciju, izvērtējot adoptējamā bērna adopcijas uz ārvalstīm atbilstību BTAL noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm. Tādējādi noteikumu projektā paredzēts, ka bāriņtiesa pēc savas iniciatīvas, atkarībā no konkrētā bērna situācijas un apstākļiem, pieprasījumam pievieno arī citu informāciju, kam var būt būtiska nozīme, izvērtējot ar konkrēto bērnu saistīto gadījumu un sniedzot atzinumu atbilstoši bērna labākajām interesēm. Piemēram, ja bāriņtiesa savulaik jau pieņēmusi lēmumu, ka adopcija uz ārvalstīm pieļaujama, tā pieprasījumam pievieno minētā lēmuma norakstu. Būtiska ir dokumenta, kurā fiksēts bērna viedoklis par šķiršanu no brāļiem un māsām adopcijas gadījumā, pievienošana. Tāpat bāriņtiesa var pievienot ziņas par bērna uzturēšanos krīzes centrā, bērnam nodrošināto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un rehabilitācijas rezultātiem, citu sniegto palīdzību. Iespējams bāriņtiesas rīcībā ir psihologa atzinums, kuram var būt nozīme jautājuma par bērna adopcijas uz ārvalstīm izvērtēšanā. Ziņas par bērna ciemošanos Latvijas vai ārvalstu viesģimenē. Piemēram, bērns vairākkārt viesojies ārvalstīs, viņš ieguvis pozitīvu pieredzi, prasmes un iemaņas ciemošanās laikā, bērnam nav sagādājušas problēmas iejusties sev pilnīgi neierastos apstākļos vai gluži pretēji bērns guvis negatīvu pieredzi, kas saistīti ar bērna fizisko un emocionālo labsajūtu, uzturoties svešā ģimenē ārvalstī, piemēram, adaptācijas grūtībām, saskarsmi ar viesģimeni, valodas barjeru, stresu, ko bērns piedzīvojis, atrodoties svešā vidē u.c. Tāpat, iespējams, bāriņtiesas rīcībā ir informācija par citu bērnu radinieku vai tuvu personu viedokli jautājumā par bērna iespējamo ārvalstu adopciju, piemēram, viedoklis, kuru paudis bērna pilngadīgais brālis (māsa) u.c.
Paredzēts, ka bāriņtiesa pēc komisijas pieprasījuma nodrošina papildu informācijas sniegšanu par bērnu, kā arī bāriņtiesas pārstāvja dalību viedokļa sniegšanai komisijas sēdē, ja attiecīgs uzaicinājums saņemts.

4) noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr.667 ar prasību, ka bāriņtiesa mēneša laikā no dienas, kad tā ir saņēmusi komisijas atzinumu par bērna adopcijas uz ārvalsti atbilstību Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm, pieņem lēmumu par to, vai Latvijā ir iespējams nodrošināt bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimenē un ir pieļaujama bērna adopcija uz ārvalstīm (lēmums par bērna adopciju uz ārvalstīm) un 10 darbdienu laikā nosūta ministrijai šī lēmuma norakstu (63.² punkts). Bāriņtiesu likums un MK noteikumi Nr.667 jau šobrīd paredz bāriņtiesas kompetenci pieņemt lēmumu par bērna adopciju uz ārvalstīm, kā arī pienākumu par pieņemto lēmumu 10 darbdienu laikā informēt ministriju. Minēto grozījumu nolūks ir precizēt kārtību attiecībā uz bāriņtiesai veicamajām darbībām tajā gadījumā, kad bāriņtiesā tiks saņemts komisijas atzinums, proti, skaidri definēt, kurā brīdī un kādā termiņā bāriņtiesai jāpieņem attiecīgs lēmums, kā arī jānosūta lēmuma noraksts ministrijai. Proti, komisijas atzinums var būt gan pozitīvs, gan negatīvs. Neatkarīgi no tā, vai saņemts pozitīvs vai negatīvs komisijas atzinums, bāriņtiesai jāpieņem lēmums par to, vai Latvijā iespējams nodrošināt bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimenē un pieļaujama bērna adopcija uz ārvalstīm. Komisijas atzinums ir saistošs bāriņtiesai, pieņemot attiecīgo lēmumu. Ja bāriņtiesa saņēmusi negatīvu komisijas atzinumu, bāriņtiesa nav tiesīga pieņemt lēmumu, ka pieļaujama bērna adopcija uz ārvalstīm, ņemot vērā BTAL 31.panta trešajā daļā noteikto, ka   bērnu var adoptēt uz ārvalsti, ja bāriņtiesa saņēmusi komisijas atzinumu, kurā ietverts secinājums, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst šajā likumā noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm. Ja bāriņtiesa saņēmusi pozitīvu komisijas atzinumu, tā var pieņemt gan lēmumu par, to, ka bērna adopcija uz ārvalstīm pieļaujama, gan arī lēmumu, kas ir pretējs komisijas atzinumam, proti, ka bērna adopcija uz ārvalstīm nav pieļaujama, jo objektīvi no komisijas atzinuma sniegšanas brīža līdz bāriņtiesas sēdei var mainīties faktiskie apstākļi (piemēram, atrasta audžuģimene Latvijā) vai bērna viedoklis ir mainījies (piemēram, bērns pārdomā un nevēlas tikt adoptēts uz ārvalstīm). Bāriņtiesas lēmumā būtiski norādīt, kad un kāda satura komisijas atzinums saņemts bāriņtiesā. 
MK noteikumu Nr.667 70.punktā noteikts, ka ministrija informāciju par adoptējamo bērnu sniedz ārvalsts adoptētājam, tiklīdz bērnam tiek meklēti adoptētāji ārvalstī. Līdz ar to, saņemot no bāriņtiesas lēmuma par to, ka pieļaujama bērna adopcija uz ārvalstīm, norakstu, adopcijas reģistrā tiek veiktas izmaiņas attiecībā uz bērna statusu, proti, veikta atzīme, ka bērns ir adoptējams uz ārvalstīm. Šādā gadījumā iespējama turpmāka informācijas sniegšana par bērnu ārvalsts adoptētājam un turpmākais bērna adopcijas process uz ārvalsti norisinās, ievērojot šobrīd spēkā esošo normatīvo regulējumu (MK noteikumi Nr.667) attiecībā uz kārtību, kādā adoptējami bērni uz ārvalstīm.
Atbilstoši MK noteikumu Nr.667 50.punktā noteiktajam, ja bāriņtiesa nolemj, ka adopcija ir adoptējamā bērna interesēs, tā pagarina pirmsadopcijas aprūpes termiņu līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā un adoptētājam izsniedz adoptējamā bērna dokumentus iesniegšanai tiesā, lietā atstājot to apliecinātas kopijas. Komisijas atzinumu bāriņtiesa izsniedz adoptētājiem, atstājot tā kopiju lietā.  

5) lai precizētu bāriņtiesas rīcību gadījumos, kad saņemts negatīvs komisijas atzinums par bērna adopciju uz ārvalstīm vienlaikus ar komisijas norādēm par veicamajām darbībām bērna interesēs,  noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr.667 ar normu, ka situācijā, ja komisijas 
atzinums satur attiecīgas norādes, bāriņtiesa nekavējoties veic nepieciešamās darbības, lai varētu nodrošināt bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimenē Latvijā. Pēc darbību veikšanas, konstatējot, ka bērnam aizvien nav iespēju nodrošināt audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimenē  Latvijā, bāriņtiesa atkārtoti iesniedz komisijai šo noteikumu 63.¹ punktā minēto pieprasījumu (63.³ punkts). Ievērojot minēto, komisijas atzinums vienā gadījumā var saturēt secinājumu, ka adopcijas process neatbilst bērna labākajām interesēm, bet citā gadījumā atzinums var saturēt arī norādes par bāriņtiesai īstenojamiem bērnu tiesību aizsardzības pasākumiem.
Saņemot komisijas negatīvu atzinumu, kurā iekļautas tajā skaitā norādes ar veicamajām darbībām konkrētā bērna lietā, paredzēts, ka bāriņtiesa noteikumu projekta 63.² punktā noteiktajā termiņā pieņems lēmumu, ka nav pieļaujama bērna adopcija uz ārvalstīm un atkarībā no konkrētās lietas faktiskajiem apstākļiem un atzinumā norādītās informācijas nekavējoties īstenos papildu nepieciešamās darbības, aizstāvot bērna intereses, proti, veiks vajadzīgās darbības, lai apzinātu iespējas bērna audzināšanai un pienācīgai aprūpei ģimenē, pie aizbildņa vai audžuģimenē Latvijā, īstenojot Bāriņtiesu likuma 17.pantā minēto pienākumu veikt nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu bērna audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimeniskā vidē. Paredzēts, ka bāriņtiesa atkārtoti iesniedz komisijai pieprasījumu tad, ja pēc attiecīgu darbību veikšanas bērnam aizvien nav iespēju nodrošināt audzināšanu un pienācīgu aprūpi ģimenē Latvijā. Pēc cik ilga laika iesniegt atkārtotu pieprasījumu atkarīgs no veicamajām darbībām un apstākļiem konkrētā bērna lietā.

6) Lai noteiktu situācijas, kurās bāriņtiesa tiesīga iesniegt atkārtoti pieprasījumu komisijā pēc tam, kad pēc negatīva komisijas atzinuma saņemšanas bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu, ka bērna adopcija uz ārvalstīm nav pieļaujama, noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr.667 ar normu (63.⁴ punkts), ka gadījumā, ja bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu, kurā konstatēts, ka nav pieļaujama adoptējamā bērna adopcija uz ārvalstīm, bāriņtiesa var atkārtoti iesniegt pieprasījumu komisijas atzinuma saņemšanai, ja ir mainījušies lietas faktiskie apstākļi. Proti, bāriņtiesai būtiski ņemt vērā, ka, saņemot negatīvu komisijas atzinumu par bērna adopciju uz ārvalstīm, adopcija uz ārvalstīm nav pieļaujama un atkārtotu pieprasījumu bāriņtiesa iesniegt tiesīga tikai tādā gadījumā, ja ir mainījušies lietas faktiskie apstākļi. Piemēram, komisijas ieskatā bērna viedoklis par ārvalsts adopciju nav pārliecinošs vai konstatēts, ka bērnam ir būtiska turpmāku ciešu kontaktu uzturēšana ar kādu no radiniekiem vai draugiem, vai konstatēts, ka pastāv citi apstākļi, piemēram, gūta traumatiska pieredze, psihoemocionālais stāvoklis, adaptācijas grūtības, tieksme klaiņot u.c., kas komisijas ieskatā varētu būtiski apgrūtināt bērna iekļaušanos ārvalsts adoptētāja ģimenē vai negatīvi ietekmēt bērna turpmāku attīstību u.c. Ievērojot minēto, pēc negatīva komisijas atzinuma saņemšanas un attiecīga lēmuma pieņemšanas  bāriņtiesa, ja mainījušies lietas apstākļi, tiesīga izvērtēt, vai atkārtota pieprasījuma iesniegšana ir bērna interesēs. Ja bāriņtiesa, iepazīstoties ar komisijas atzinumā ietverto informāciju un secinājumiem, uzskatīs, ka bērna adopcija uz ārvalstīm tomēr nav pieļaujama, tā atkārtoti komisijā ar pieprasījumu nevērsīsies, bet turpinās meklēt iespēju bērnam augt ģimenē Latvijā.

7) Adopcijas reģistrā ir ziņas par adoptējamiem bērniem, par kuriem bāriņtiesas savulaik jau pieņēmušas lēmumus par to, ka bērnu adopcija pieļaujama uz ārvalstīm. Saskaņā ar adopcijas reģistra datiem uz 2023.gada 1.janvārī ministrijas rīcībā ir informācija par 85 šādiem bērniem, kuri atrodas bērnu aprūpes iestādēs. Ikmēneša statistika par šiem bērniem ir mainīga, piemēram, šo bērnu skaits ik mēnesi samazinās, bērniem kļūstot pilngadīgiem, bērniem atgriežoties vecāku aprūpē vai nokļūstot aizbildņa ģimenē vai audžuģimenē. Ņemot vērā BTAL 31.panta trešajā daļā noteikto prasību saņemt pozitīvu komisijas atzinumu, arī minēto bērnu adopcija uz ārvalstīm nebūs iespējama bez pozitīva  komisijas atzinuma saņemšanas. Ievērojot minēto, noteikumu projekts paredz noteikt, kādā gadījumā bāriņtiesa iesniedz pieprasījumu komisijai par lietām, kurās bāriņtiesa jau pieņēmusi lēmumu par to, ka adopcija uz ārvalstīm pieļaujama. Tāpat noteikumu projekts nosaka bāriņtiesas rīcību gadījumos, kad komisijas atzinums par bērnu, par kuru adopciju uz ārvalstīm bāriņtiesa jau pieņēmusi lēmumu, būs pozitīvs vai negatīvs, proti, pretējs bāriņtiesas nolemtajam. Tādējādi MK noteikumus Nr.667 paredzēts papildināt ar nobeiguma jautājumiem, nosakot, ka bāriņtiesa, kura līdz grozījumu šo noteikumu 63.punktā, kas paredz nepieciešamību tai pirms lēmuma par bērna adopciju uz ārvalstīm pieņemšanas saņemt komisijas atzinumu, spēkā stāšanās dienai, ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru ir atzīts, ka ir pieļaujama bērna adopcija uz ārvalstīm, iesniedz šo noteikumu 63.¹ punktā minēto pieprasījumu komisijai, ja bāriņtiesas rīcībā ir informācija, ka adopcijas reģistrā ir ziņas par ārvalsts adoptētāju, kurš adopcijas pieteikumā ir paudis vēlmi adoptēt šādu bērnu, proti, ministrijas rīcībā ir ziņas  par ārvalsts adoptētāju atbilstoši konkrētā bērna (bērnu) vecumam, dzimumam, veselības stāvoklim, kā arī bērnu skaitam un būtu sniedzama informācija par adoptējamo bērnu (bērniem) adoptētājam. Saņemot komisijas atzinumu, ar kuru ir atzīts, ka adopcijas process uz ārvalsti atbilst BTAL noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm, bāriņtiesa atkārtoti nepieņem minēto lēmumu (ar kuru ir atzīts, ka ir pieļaujama bērna adopcija uz ārvalstīm). Saņemto komisijas atzinumu bāriņtiesa pievieno lietai par bērna ievietošanu bērnu aprūpes iestādē. Par pieņemto komisijas atzinumu bāriņtiesa informē ministriju. Saņemot komisijas atzinumu, ar kuru ir atzīts, ka adopcijas process uz ārvalsti neatbilst BTAL noteiktajiem bērna tiesību aizsardzības principiem un bērna labākajām interesēm, bāriņtiesa mēneša laikā no atzinuma saņemšanas brīža lemj par minētā lēmuma (ar kuru ir atzīts, ka ir pieļaujama bērna adopcija uz ārvalstīm) atcelšanu, ievērojot Administratīvā procesa likuma normas attiecībā uz tiesiska administratīvā akta atcelšanu.  

[1] ANO 1989.gada 20.novembra Bērnu tiesību konvencija, 3.pants
[2] ANO 1989.gada 20.novembra Bērnu tiesību konvencija, 21.pants
[3] ANO 1989.gada 20.novembra Bērnu tiesību konvencija, 12.pants
[4] Informatīvais metodisko materiālu apkopojums “Rokasgrāmata bāriņtiesām”. Pieejams: https://www.bti.gov.lv/lv/rokasgramata-barintiesam (1.sējums)
[5] Hodgina R., Ņūvels P. Rokasgrāmata „Konvencijas par bērnam tiesībām ieviešanas praksē”. Apvienoto Nāciju Bērnu Fonds (UNICEF), 2002, 293., 299.lpp.