Anotācija

Saskaņā ar 2024. gada 23. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2024/2841, ar ko izveido Eiropas invaliditātes karti un Eiropas stāvvietu karti personām ar invaliditāti (turpmāk – direktīva), 13. pants nosaka, ka dalībvalstis nodrošina aktīvu apspriešanos ar organizācijām, kas pārstāv personas ar invaliditāti, un to iesaisti Eiropas invaliditātes kartes un Eiropas stāvvietu kartes personām ar invaliditāti izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā. Direktīvas 20. panta 1. punkts nosaka, ka līdz 2031. gada 5. jūnijam un pēc tam ik pēc četriem gadiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamenta, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu. Direktīvas 20. panta 4. punkts nosaka, ka Dalībvalstis pēc Komisijas pieprasījuma un laikus dara tai zināmu informāciju, kas Komisijai nepieciešama 1. punktā minētā ziņojuma sagatavošanai, savukārt 20. panta 5. punkts nosaka, ka šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā ņem vērā viedokļus, kādi ir personām ar invaliditāti, attiecīgajām nevalstiskajām organizācijām, it īpaši organizācijām, kas pārstāv personas ar invaliditāti, un ieinteresētajām personām no ekonomikas jomas.
Eiropas invaliditātes kartes un Eiropas stāvvietu kartes personām ar invaliditāti izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā, kā viena no atbildīgajām ministrijām ir noteikta Labklājības ministrija, kā arī Labklājības ministrija ir viena no atbildīgajām ministrijām direktīvas transponēšanā normatīvajos un administratīvajos aktos, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Tomēr nav noteikts, kādā formātā tiks īstenota Eiropas invaliditātes kartes un Eiropas stāvvietu kartes personām ar invaliditāti izstrāde, īstenošana, novērtēšana un uzraudzība, iesaistot gan tiešās valsts institūcijas, kas ir iesaistītas direktīvas transponēšanā normatīvajos un administratīvajos aktos, gan nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv personas ar invaliditāti.

Lai veicinātu sadarbību starp institūcijām un iesaistītu sabiedriskās organizācijas lēmumu pieņemšanā, kas saistīti ar personu ar invaliditāti integrācijas veicināšanu, Labklājības ministrija jau 1997. gadā izveidoja ILNP. ILNP ir konsultatīva institūcija, kas izveidota, lai īstenotu saskaņotu starpresoru sadarbību personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikas izstrādē un īstenošanā. ILNP sastāvā ir gan valsts un pašvaldību institūciju, gan nevalstisko organizāciju pārstāvniecība un ILNP priekšsēdētājs ir labklājības ministrs. ILNP funkcija ir veicināt personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju politikas attīstību, sniedzot priekšlikumus nozaru politiku tiesību aktu projektu un attīstības plānošanas dokumentu sagatavošanai, īstenošanai un aktualizēšanai. Attiecīgi ILNP būtu piemērotākais formāts, kurā varētu tikt nodrošināta valsts institūciju, kā arī personaska  ar invaliditāti pārstāvošo nevalstisko organizāciju iesaiste apspriedēs un diskusijās par Eiropas invaliditātes kartes un Eiropas stāvvietas kartes izstrādi, īstenošanu un novērtēšanu, kā arī būtu piemērotākais formāts, kas nodrošinātu Eiropas invaliditātes kartes un Eiropas stāvvietas kartes izstrādes, īstenošanas un novērtēšanas uzraudzību, tai skaitā, sniedzot viedokli Labklājības ministrijai par Eiropas invaliditātes kartes un Eiropas stāvvietu kartes nosacījumu piemērošanu saskaņā ar direktīvas 20. panta 5. punktu, tādā viedā veicinot atbilstošas un labākās prakses nodrošināšanu personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un tiesību īstenošanai.
Ņemot vērā iepriekšminēto, noteikumu projekts paredz papildināt 4. punktā noteiktos ILNP uzdevumus, nosakot, ka ILNP uzdevums ir uzraudzīt Eiropas invaliditātes kartes un Eiropas stāvvietu kartes personām ar invaliditāti izstrādi, īstenošanu un novērtēšanu un sniegt viedokli Labklājības ministrijai par Eiropas invaliditātes kartes un Eiropas stāvvietu kartes nosacījumu piemērošanu saistībā par informācijas sagatavošanu Komisijai. 

2025. gada 9. septembrī Labklājības ministrija saņēma kultūras ministres vēstuli, kurā kultūras ministre pauda vēlēšanos tikt iekļautai ILNP sastāvā kā ILNP loceklei, lai veicinātu vienotas un koordinētas politikas īstenošanu personu ar invaliditāti jautājumos, tai skaitā kultūras nozarē. Līdz šim kultūras ministrs nav bijis ILNP locekļu sastāvā. 
2025. gada 1. oktobra ILNP sēdē ILNP priekšsēdētājs informēja ILNP locekļus par kultūras ministres izteikto vēlmi kļūt par ILNP locekli. Šajā sēdē piedalījās 11 ILNP locekļi vai viņu deleģētie pārstāvji no kopumā 17 balstiesīgajiem ILNP locekļiem, kas bija pietiekošs skaits, lai nodrošinātu ILNP locekļu balsojumu par kultūras ministra iekļaušanu ILNP sastāvā. Sēdes laikā notika ILNP locekļu balsojums, kur visi klātesošie ILNP locekļi pauda atbalstu kultūras ministres iekļaušanai ILNP sastāvā. (2025.gada 1. oktobra ILPN protokols pieejams - https://www.lm.gov.lv/lv/protokoli-1)

Lai nodrošinātu, ka kultūras ministre tiek iekļauta ILNP sastāvā, noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumu Nr. 699 6. punktu, nosakot, ka ILNP sastāvā ir kultūras ministrs.

MK noteikumu Nr. 699 6.7. apakšpunkts nosaka, ka ILNP sastāvā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Savukārt ar 2024. gada 6. jūnija grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā, kuri stājās spēkā 2024. gada 1. jūlijā, ir noteikts, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija tiek pārdēvēta par Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, attiecīgi mainot arī ministra nosaukumu.

Noteikumu projekts paredz precizēt 6.7. apakšpunktu nosakot, ka ILNP sastāvā ir viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs.

MK noteikumu Nr. 699 11. punkts nosaka kārtību, kādā ILNP pārstāvētās institūcijas loceklis informē par dalību sēdē, ja pats tajā nevar piedalīties, kā arī nosaka, kādi institūciju pārstāvji ir tiesīgi ILNP locekli sēdē pārstāvēt, proti: ILNP sastāvā iekļauto ministru var aizvietot tā pilnvarots parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieks, ministrijas struktūrvienības vadītājs vai vadītāja vietnieks. Tomēr, ņemot vērā, ka ILNP sēdēs tiek izskatīti dažādi par personām ar invaliditāti saistīti jautājumi, kur bieži ministriju ietvaros šie horizontālā principa jautājumi ir integrēti departamenta vecāko ekspertu, ekspertu, referentu u.c. politikas plānošanas speciālistu pienākumos, ir nepieciešams precizēt, kādi speciālisti ir tiesīgi pārstāvēt ILNP sastāvā iekļauto ministru, lai nodrošinātu iestādes pārstāvniecību ILNP sēdē un kvorumu lēmuma pieņemšanai.

Noteikumu projekts paredz precizēt, kādi speciālisti ir tiesīgi pārstāvēt ILNP sastāvā iekļauto ministru, ja ILNP loceklis nevar piedalīties sēdē, nenosakot specifisku amatu, bet paplašinot to uz lielāku ministrijas darbinieku pārstāvniecības loku, lai veicinātu personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un tiesību politikas attīstību un atbilstošo speciālistu, kuri ar šiem jautājumiem ikdienā strādā, dalību.

MK noteikumu Nr. 699 19. punkts nosaka, ka ILNP lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir ILNP priekšsēdētāja balss. Tomēr šobrīd nav skaidri noteiktas ILNP tiesības pieņemt lēmumus rakstveida procedūrā, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu ātrāku informācijas apriti un lēmumu pieņemšanu, atsevišķi nesasaucot ILNP sēdi. Tāpat, saskaņā ar 2023. gada 20. jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr. 324 “Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju" 4.3.6.3. pasākuma "Atbalsts bērniem ar smagu diagnozi vai funkcionāliem traucējumiem, iespējamu vai esošu invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem" īstenošanas noteikumi”  (turpmāk – MK noteikumi Nr. 324) 20. punktā ir noteikts, ka pasākuma ietvaros MK noteikumu Nr. 324 14.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanu pārvalda ILNP, savukārt šo pašu noteikumu 21.punkts nosaka ILNP uzdevumus 14.1. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanas pārvaldībai. Ņemot vērā 21. punktā noteikto, kas cita starpā paredz saskaņot MK noteikumu Nr. 324 14.1.1. apakšpunktā minētās rokasgrāmatas saturu un tās izmaiņas, kā arī paredz saskaņot šo pašu noteikumu 23.2.2. apakšpunktā minēto novērtēšanas tehnisko specifikāciju, minētās pārraudzības nodrošināšanai ILNP locekļiem šādu dokumentu saskaņošanai ir nepieciešams laiks, lai ar tiem iepazītos, lai sniegtu komentārus un priekšlikumus vai saskaņojumu, ko ir efektīvāk īstenot rakstveida procedūrā, nevis speciāli organizējot ārkārtas sēdi.

Noteikumu projekts paredz papildināt MK noteikumus Nr. 699, nosakot, ka ILNP ir tiesības pieņemt lēmumu, izskatot jautājumus rakstveida procedūrā (elektroniski), atsevišķi nesasaucot padomes sēdi. Situācijās, ja tiek noteikta rakstveida procedūra lēmumu pieņemšanai, ILNP sekretārs elektroniski nosūta padomes locekļiem lēmuma projektu saskaņošanai.