22-TA-1355: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā jāparedz norma, ka elektronisko sakaru komersantiem, kuri nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, nodrošina savu elektronisko sakaru tīklu savietojamību un sadarbspēju ar valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu, lai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā varētu īstenot iedzīvotāju un atbildīgo institūciju agrīno brīdināšanu, izmantojot šūnu apraides tehnoloģiju. Šīs darbības veikšanai, kas vērsta uz valsts un sabiedrības drošības interesēm, ir plānots, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, saņemot informāciju no sabiedrības vai atbildīgajiem dienestiem par dažāda rakstura apdraudējumiem vai katastrofas situācijām, varēs nodrošināt iedzīvotāju un atbildīgo dienestu agrīno brīdināšanu (apziņošanu un informācijas par rīcību nosūtīšanu), izmantojot šūnu apraides tehnoloģiju. Savukārt, elektronisko sakaru komersants, nodrošinot savu tehnoloģisko iekārtu, sakaru tīklu savietojamību un sadarbspēju ar valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu, iedzīvotāju agrīnās brīdināšanas paziņojuma pārraidi, izmantojot šūnu apraides tehnoloģiju, īstenos bez maksas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Šūnas apraides tehnoloģijas risinājums ļauj apvienot divus funkcionāli nozīmīgus agrīnās brīdināšanas sistēmas elementus – brīdināšanu un informēšanu. Lai nodrošinātu nacionālās un sabiedrības drošības intereses dažādās apdraudējuma situācijās, apdraudējuma teritorijā esošajiem cilvēkiem vienlaikus tiks nosūtīta informācija uz viņu mobilajiem telefoniem par negadījumu vai apdraudējumu, tā iemesliem, kā arī informācija par sagaidāmo rīcību. To būs iespējams īstenot dažu minūšu laikā, neatkarīgi no apdraudējuma teritorijas lieluma un saņēmēju skaita teritorijā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijā ir izveidota valsts agrīnās brīdināšanas sistēma, kurā ietilpst visā Latvijā (blīvāka apdzīvotās teritorijās) izvietotās trauksmes sirēnas, ko kontrolē un iedarbina no centrālās vadības pults (sistēma darbojas kopā ar elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (radio, televīzija)); valsts un pašvaldību institūciju trauksmes un apziņošanas iekārtas (kuras izvietotas uz operatīvajiem transportlīdzekļiem vai citas tehnoloģiskas iekārtas); raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklu (mobilo sakaru operatori); citi inženiertehniski risinājumi, kas spēj nodrošināt agrīno brīdināšanu (piemēram, internetā esošo mediju kanāli, VSIA "Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" hidroloģiskās un meteoroloģiskās stacijas u.c.).
Sirēnu darbību, tajā skaitā elektronisko plašsaziņas līdzekļu (radio, televīzija) sadarbību ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, pārbauda 2 reizes gadā, ieslēdzot sirēnas uz 3 minūtēm. Sadarbībai ar mobilo sakaru operatoriem un to iesaistei sabiedrības informēšanā nav regulārs raksturs. Sabiedrības apziņošanas iniciatīva tiek norunāta ar katru mobilo sakaru operatoru atsevišķi, valstij un mobilo sakaru operatoriem savstarpēji vienojoties.
Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas darbības finansēšanu nodrošina atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 8.augusta noteikumu Nr.440 ”Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība” 16.punkta prasībai - uzturēšanu un darbības nodrošināšanu valsts un pašvaldību institūcijas īsteno atbilstoši piešķirtajiem finanšu līdzekļiem.
Sirēnu darbību, tajā skaitā elektronisko plašsaziņas līdzekļu (radio, televīzija) sadarbību ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, pārbauda 2 reizes gadā, ieslēdzot sirēnas uz 3 minūtēm. Sadarbībai ar mobilo sakaru operatoriem un to iesaistei sabiedrības informēšanā nav regulārs raksturs. Sabiedrības apziņošanas iniciatīva tiek norunāta ar katru mobilo sakaru operatoru atsevišķi, valstij un mobilo sakaru operatoriem savstarpēji vienojoties.
Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas darbības finansēšanu nodrošina atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 8.augusta noteikumu Nr.440 ”Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība” 16.punkta prasībai - uzturēšanu un darbības nodrošināšanu valsts un pašvaldību institūcijas īsteno atbilstoši piešķirtajiem finanšu līdzekļiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Latvijā ir veikts visaptverošs esošās valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas efektivitātes novērtējums (2013.gadā), kā rezultātā ir novērsti vairāki sistēmas darbības trūkumi. Neskatoties uz to, esošajā valsts agrīnās brīdināšanas sistēmā pastāv neatrisinātas problēmas, kuras tehniski, finansiāli un organizatoriski ierobežo esošās valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas darbības efektivitāti.
Latvijā iedzīvotāju apziņošanai un informēšanai katastrofas vai to draudu gadījumā tiek izmantotas trauksmes sirēnas, kas izvietotas blīvāk apdzīvotās vietās. Trauksmes sirēnu pārklājums (tīklojums) visā Latvijas teritorijā ir nepietiekams, tādēļ iedzīvotāji trauksmes sirēnas nedzird un nav iespējams izglītot sabiedrību un veicināt drošības kultūru, ja sistēmas darbība nav efektīva. Papildus tam, no lēmuma pieņemšanas brīža par trauksmes sirēnu ieslēgšanu līdz brīdim, kad praktiski trauksmes sirēnas tiek iedarbinātas, nepieciešamas ~30 minūtes. Tas saistīts ar to, ka iepriekš nav iespējams sagatavot standarta apziņošanas informāciju sabiedrībai, jo katastrofas vai to draudu gadījumā būtiski atšķiras gan mērogs, gan situācijas attīstības scenārijs (lēni attīstošās un ātri attīstošās katastrofas). Vēl būtiski norādīt, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam nosūtot sagatavoto informāciju elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (radio, TV), to gatavība pārraidīt informāciju sabiedrībai atšķiras, ņemot vērā to darbības specifiku, piemēram, nakts laikā vai brīvdienās elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu pārraides tiek nodrošinātas datorizēti (bez personu klātbūtnes). Tas nozīmē, ka, saņemot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sagatavoto informāciju par katastrofu vai tās draudiem, nav iespējams integrēt paziņojumu radio vai televīzijas programmas ēterā bez personas klātbūtnes. Arī veicot ikgadējās sirēnu pārbaudes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir konstatējis, ka atsevišķi elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nepārraida informāciju sabiedrībai atbilstoši noslēgto līgumu nosacījumiem. Ņemot vērā esošo pieredzi no katastrofām, pēdējo 15 gadu laikā trauksmes sirēnas reālā apdraudējuma laikā iedarbinātas tikai vienu reizi, līdz ar to, nepieciešams efektīvāks risinājums, kas ļauj nodrošināt ātrāku agrīnās brīdināšanas aktivizāciju, iespēju nosūtīt to iedzīvotājiem uz konkrētu apdraudējuma ģeogrāfisko apgabalu, ar iespēju informēt par notikumu un sagaidāmo rīcību.
Viens no iedzīvotāju apziņošanas risinājumiem, kas pēc pieredzes tika izmantots Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas laikā, bija mobilo sakaru īsziņas vai SMS risinājums. Elektronisko sakaru komersanti (mobilo sakaru operatori), kuri nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta paziņojuma saņemšanas par katastrofu, kas saistīta ar personas dzīvības, veselības vai īpašuma apdraudējumu, vai katastrofas draudiem nosūtīja saviem sakaru lietotājiem un abonentiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sagatavoto informāciju par rīcību šādā situācijā. Taču šāds risinājums (SMS) nenodrošina ātru agrīnās brīdināšanas informācijas nosūtīšanu un saņemšanu, citos gadījumos iedzīvotāji SMS paziņojumu saņēma pēc vairākām stundām vai pat pēc diennakts. Būtiski, ka ar SMS apziņošanu informāciju nav iespējams savlaicīgi nosūtīt tiem, kuriem tas ir aktuāli (tikai uz konkrēto apdraudēto teritoriju), un elektronisko sakaru komersanti (mobilo sakaru operatori) šīs informācijas saņemšanu var nodrošināt tikai saviem abonentiem vai klientiem. Papildus tam, elektronisko sakaru komersanti (mobilo sakaru operatori) par šādu pakalpojuma nodrošināšanu saņēma no valsts finansiālu kompensāciju (neskatoties uz to, ka ātri attīstošā apdraudējumā šis risinājums nebūtu efektīvs, jo savlaicīgi nesasniegs mērķa auditoriju).
Latvijā iedzīvotāju apziņošanai un informēšanai katastrofas vai to draudu gadījumā tiek izmantotas trauksmes sirēnas, kas izvietotas blīvāk apdzīvotās vietās. Trauksmes sirēnu pārklājums (tīklojums) visā Latvijas teritorijā ir nepietiekams, tādēļ iedzīvotāji trauksmes sirēnas nedzird un nav iespējams izglītot sabiedrību un veicināt drošības kultūru, ja sistēmas darbība nav efektīva. Papildus tam, no lēmuma pieņemšanas brīža par trauksmes sirēnu ieslēgšanu līdz brīdim, kad praktiski trauksmes sirēnas tiek iedarbinātas, nepieciešamas ~30 minūtes. Tas saistīts ar to, ka iepriekš nav iespējams sagatavot standarta apziņošanas informāciju sabiedrībai, jo katastrofas vai to draudu gadījumā būtiski atšķiras gan mērogs, gan situācijas attīstības scenārijs (lēni attīstošās un ātri attīstošās katastrofas). Vēl būtiski norādīt, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam nosūtot sagatavoto informāciju elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem (radio, TV), to gatavība pārraidīt informāciju sabiedrībai atšķiras, ņemot vērā to darbības specifiku, piemēram, nakts laikā vai brīvdienās elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu pārraides tiek nodrošinātas datorizēti (bez personu klātbūtnes). Tas nozīmē, ka, saņemot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sagatavoto informāciju par katastrofu vai tās draudiem, nav iespējams integrēt paziņojumu radio vai televīzijas programmas ēterā bez personas klātbūtnes. Arī veicot ikgadējās sirēnu pārbaudes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir konstatējis, ka atsevišķi elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nepārraida informāciju sabiedrībai atbilstoši noslēgto līgumu nosacījumiem. Ņemot vērā esošo pieredzi no katastrofām, pēdējo 15 gadu laikā trauksmes sirēnas reālā apdraudējuma laikā iedarbinātas tikai vienu reizi, līdz ar to, nepieciešams efektīvāks risinājums, kas ļauj nodrošināt ātrāku agrīnās brīdināšanas aktivizāciju, iespēju nosūtīt to iedzīvotājiem uz konkrētu apdraudējuma ģeogrāfisko apgabalu, ar iespēju informēt par notikumu un sagaidāmo rīcību.
Viens no iedzīvotāju apziņošanas risinājumiem, kas pēc pieredzes tika izmantots Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanas laikā, bija mobilo sakaru īsziņas vai SMS risinājums. Elektronisko sakaru komersanti (mobilo sakaru operatori), kuri nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta paziņojuma saņemšanas par katastrofu, kas saistīta ar personas dzīvības, veselības vai īpašuma apdraudējumu, vai katastrofas draudiem nosūtīja saviem sakaru lietotājiem un abonentiem Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sagatavoto informāciju par rīcību šādā situācijā. Taču šāds risinājums (SMS) nenodrošina ātru agrīnās brīdināšanas informācijas nosūtīšanu un saņemšanu, citos gadījumos iedzīvotāji SMS paziņojumu saņēma pēc vairākām stundām vai pat pēc diennakts. Būtiski, ka ar SMS apziņošanu informāciju nav iespējams savlaicīgi nosūtīt tiem, kuriem tas ir aktuāli (tikai uz konkrēto apdraudēto teritoriju), un elektronisko sakaru komersanti (mobilo sakaru operatori) šīs informācijas saņemšanu var nodrošināt tikai saviem abonentiem vai klientiem. Papildus tam, elektronisko sakaru komersanti (mobilo sakaru operatori) par šādu pakalpojuma nodrošināšanu saņēma no valsts finansiālu kompensāciju (neskatoties uz to, ka ātri attīstošā apdraudējumā šis risinājums nebūtu efektīvs, jo savlaicīgi nesasniegs mērķa auditoriju).
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta 2021.gada 13.aprīļa sēdē (prot. Nr.33 20.§) tika atbalstīts Iekšlietu ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā "Par šūnu apraides sistēmu un citām iespējamajām apziņošanas sistēmām, to ieviešanas un uzturēšanas izmaksām" (turpmāk - informatīvais ziņojums) piedāvātais risinājums, kas paredz pilnveidot valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu, ieviešot sabiedrības apziņošanas risinājumu, kas balstīts uz šūnu apraides sistēmu. Minētais informatīvais ziņojums tapis, balstoties uz veiktā pētījuma rezultātiem, kurā noteikts, ka Latvijā būtu jāievieš centralizēts šūnu apraides tehnoloģijas risinājums, kura ietvaros Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests nodrošinās ziņu sagatavošanu un tā nosūtīšanu sabiedrībai, bet Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs nodrošinās šūnu apraides risinājuma tehnisko nodrošināšanu, kā arī kopā ar elektronisko sakaru komersantiem (mobilo sakaru operatoriem) nodrošinās abu pušu tehnoloģisko iekārtu un sistēmu savietojamību un sadarbspēju. Elektronisko sakaru komersanti dažādu apdraudējumu situācijās vai katastrofas gadījumos sagatavotās šūnas apraides agrīnās brīdināšanas informācijas pārraidi savā sakaru tīklā nodrošinās bez maksas.
Attiecībā uz šūnu apraides tehnoloģijas ieviešanu, tā īstenošanai paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam (Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojums Nr. 841) 2.1.3.specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.1.3.pasākuma “Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” finansējumu. Indikatīvi šūnu apraides tehnoloģijas ieviešanai nepieciešamais finansējums ir 4 270 500 euro, savukārt uzturēšanai indikatīvi nepieciešamais finansējums ir 507 500 euro apmērā ikgadam. No valsts puses šūnu apraides tehnoloģiju ieviešanai paredzēts organizēt iepirkumu procesu, lai iegādātos šūnu apraides tehnoloģijas brīdinājumu vadības risinājumu (CBE) un licences, ziņu piegādes risinājumu (CBC) un licences, un citas nepieciešamās iekārtas un programmatūru, atbilstoši sistēmas tehniskajā specifikācijā definētajām prasībām. Iepirkuma pretendentiem (komersantiem), kuri iepirkuma rezultātā plānos piegādāt un uzstādīt šūnu apraides tehnoloģiju, būs jānoskaidro arī elektronisko sakaru komersantu (mobilo sakaru operatoru) iespējamie tiešie izdevumi, kuri ir prognozējami un radīsies elektronisko sakaru komersantu (mobilo sakaru operatoru) pusē ieviešanas laikā, lai tos iekļautu sistēmas ieviešanas attiecināmajās izmaksās, ar nosacījumu, ka tie atbilst attiecināmības nosacījumiem (piemēram, pamatoti ar mobilo sakaru iekārtu ražotāju un/vai programmatūras, kas nodrošina šūnu apraides funkcionālo darbību, ražotāja iesniegtiem izdevumus apliecinošiem dokumentiem; jāatzīmē, ka, ņemot vērā citu valstu pieredzi, šūnas apraides tehnoloģijas ieviešanā un izmantošanā datu pārraides izmaksas nav uzskatāmas par attiecināmajām izmaksām). Līdz ar to attiecīgos tiešos izdevumus, kuri prognozējami radīsies mobilo sakaru operatoru pusē šūnu apraides tehnoloģiju ieviešanas procesā, paredzēts segt no šūnu apraides tehnoloģiju ieviešanai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem, ja tie atbildīs noteiktajiem attiecināmības nosacījumiem.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, izvēloties komersantus, kuri piegādās un uzstādīs šūnu apraides tehnoloģiju, īstenos atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu iepirkuma procedūru.
Šūnu apraides tehnoloģiju ieviešana ir saistīta tikai ar valsts pārvaldes funkcijas īstenošanu - sabiedrības drošības pasākumu nodrošināšanu. Šūnu apraides tehnoloģija tiks izmantota tikai valsts pārvaldes iestādes funkcijas īstenošanai. Tā nerada nekādu ekonomisko priekšrocību mobilo sakaru operatoru saimnieciskajai darbībai. Līdz ar to var tikt uzskatīts, ka neizpildās Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta 2.punktā noteiktā komercdarbības atbalstu raksturojošā pazīme un tādējādi pasākuma ietvaros komercdarbības atbalsts mobilo sakaru operatoriem netiks piešķirts.
Vienlaikus, valsts pārvaldes uzdevumu - agrīno brīdināšanu, veiks Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Lai nodrošinātu šūnu apraides tehnoloģijas darbību, nepieciešams iesaistīt un izmantot elektronisko sakaru komersantu (mobilo sakaru operatoru) infrastruktūru, kuri nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, lai varētu nodrošināt šūnu apraides tehnoloģijas iekārtu un esošo elektronisko sakaru tīklu savietojamību un sadarbspēju ar valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu, lai īstenotu iedzīvotāju un atbildīgo institūciju agrīno brīdināšanu. Savukārt, galveno iekārtu, lai nodrošinātu šūnu apraidi, plāno pirkt Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Līdz ar to attiecīgajā gadījumā elektronisko sakaru komersantiem, kas nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, netiek deleģēta valsts funkcija.
Ņemot vērā to, ka šūnu apraides tehnoloģijas iepirkuma process un ieviešana vēl nav uzsākta (jo nav piešķirts šūnu apraides tehnoloģijas ieviešanai paredzētie Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam (Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojums Nr. 841) 2.1.3.specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.1.3.pasākuma “Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” finansējums), kā arī nav pieņemti attiecīgie tiesību akti, un uz pašreizējo brīdi konkursa kārtībā nav izvēlēti iepirkuma pretendenti (komersanti), kas ieviesīs šūnu apraides tehnoloģijas risinājumu, šobrīd nav identificēti arī konkrēti tehniskie risinājumi sistēmas ieviešanai. Līdz ar to, esošajā situācijā nav iespējams nedz paredzēt plānoto darba apjomu šūnu apraides tehnoloģijas ieviešanai, nedz noskaidrot precīzas tiešās izmaksas, kuras būtu prognozējami sedzamas elektronisko sakaru komersantiem (mobilo sakaru operatoriem) saistībā ar šūnu apraides tehnoloģijas ieviešanu.
Attiecībā uz šūnu apraides tehnoloģijas ieviešanu, tā īstenošanai paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam (Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojums Nr. 841) 2.1.3.specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.1.3.pasākuma “Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” finansējumu. Indikatīvi šūnu apraides tehnoloģijas ieviešanai nepieciešamais finansējums ir 4 270 500 euro, savukārt uzturēšanai indikatīvi nepieciešamais finansējums ir 507 500 euro apmērā ikgadam. No valsts puses šūnu apraides tehnoloģiju ieviešanai paredzēts organizēt iepirkumu procesu, lai iegādātos šūnu apraides tehnoloģijas brīdinājumu vadības risinājumu (CBE) un licences, ziņu piegādes risinājumu (CBC) un licences, un citas nepieciešamās iekārtas un programmatūru, atbilstoši sistēmas tehniskajā specifikācijā definētajām prasībām. Iepirkuma pretendentiem (komersantiem), kuri iepirkuma rezultātā plānos piegādāt un uzstādīt šūnu apraides tehnoloģiju, būs jānoskaidro arī elektronisko sakaru komersantu (mobilo sakaru operatoru) iespējamie tiešie izdevumi, kuri ir prognozējami un radīsies elektronisko sakaru komersantu (mobilo sakaru operatoru) pusē ieviešanas laikā, lai tos iekļautu sistēmas ieviešanas attiecināmajās izmaksās, ar nosacījumu, ka tie atbilst attiecināmības nosacījumiem (piemēram, pamatoti ar mobilo sakaru iekārtu ražotāju un/vai programmatūras, kas nodrošina šūnu apraides funkcionālo darbību, ražotāja iesniegtiem izdevumus apliecinošiem dokumentiem; jāatzīmē, ka, ņemot vērā citu valstu pieredzi, šūnas apraides tehnoloģijas ieviešanā un izmantošanā datu pārraides izmaksas nav uzskatāmas par attiecināmajām izmaksām). Līdz ar to attiecīgos tiešos izdevumus, kuri prognozējami radīsies mobilo sakaru operatoru pusē šūnu apraides tehnoloģiju ieviešanas procesā, paredzēts segt no šūnu apraides tehnoloģiju ieviešanai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem, ja tie atbildīs noteiktajiem attiecināmības nosacījumiem.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, izvēloties komersantus, kuri piegādās un uzstādīs šūnu apraides tehnoloģiju, īstenos atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu iepirkuma procedūru.
Šūnu apraides tehnoloģiju ieviešana ir saistīta tikai ar valsts pārvaldes funkcijas īstenošanu - sabiedrības drošības pasākumu nodrošināšanu. Šūnu apraides tehnoloģija tiks izmantota tikai valsts pārvaldes iestādes funkcijas īstenošanai. Tā nerada nekādu ekonomisko priekšrocību mobilo sakaru operatoru saimnieciskajai darbībai. Līdz ar to var tikt uzskatīts, ka neizpildās Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta 2.punktā noteiktā komercdarbības atbalstu raksturojošā pazīme un tādējādi pasākuma ietvaros komercdarbības atbalsts mobilo sakaru operatoriem netiks piešķirts.
Vienlaikus, valsts pārvaldes uzdevumu - agrīno brīdināšanu, veiks Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Lai nodrošinātu šūnu apraides tehnoloģijas darbību, nepieciešams iesaistīt un izmantot elektronisko sakaru komersantu (mobilo sakaru operatoru) infrastruktūru, kuri nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, lai varētu nodrošināt šūnu apraides tehnoloģijas iekārtu un esošo elektronisko sakaru tīklu savietojamību un sadarbspēju ar valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu, lai īstenotu iedzīvotāju un atbildīgo institūciju agrīno brīdināšanu. Savukārt, galveno iekārtu, lai nodrošinātu šūnu apraidi, plāno pirkt Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Līdz ar to attiecīgajā gadījumā elektronisko sakaru komersantiem, kas nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, netiek deleģēta valsts funkcija.
Ņemot vērā to, ka šūnu apraides tehnoloģijas iepirkuma process un ieviešana vēl nav uzsākta (jo nav piešķirts šūnu apraides tehnoloģijas ieviešanai paredzētie Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam (Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojums Nr. 841) 2.1.3.specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.1.3.pasākuma “Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” finansējums), kā arī nav pieņemti attiecīgie tiesību akti, un uz pašreizējo brīdi konkursa kārtībā nav izvēlēti iepirkuma pretendenti (komersanti), kas ieviesīs šūnu apraides tehnoloģijas risinājumu, šobrīd nav identificēti arī konkrēti tehniskie risinājumi sistēmas ieviešanai. Līdz ar to, esošajā situācijā nav iespējams nedz paredzēt plānoto darba apjomu šūnu apraides tehnoloģijas ieviešanai, nedz noskaidrot precīzas tiešās izmaksas, kuras būtu prognozējami sedzamas elektronisko sakaru komersantiem (mobilo sakaru operatoriem) saistībā ar šūnu apraides tehnoloģijas ieviešanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Veikts pētījums - Priekšizpēte (feasibility study) par valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas pilnveidošanu, izmantojot mobilo sakaru operatoru pakalpojumus, kas iekļauts Iekšlietu ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par šūnu apraides sistēmu un citām iespējamajām apziņošanas sistēmām, to ieviešanas un uzturēšanas izmaksām", kas izskatīts Ministru kabineta 2021.gada 13.aprīļa sēdē (prot. Nr.33 20.§). Pētījumā izvērtēti vairāki agrīnās brīdināšanas risinājumi un tie salīdzināti pēc noteiktiem kritērijiem. Pētījumā izvērtēti tādi risinājumi, kuri ir Eiropā un pasaulē modernākie un izplatītākie agrīnās brīdināšanas risinājumi, lai agrīno brīdināšanu un informēšanu varētu nodrošināt ar mobilo sakaru operatoru pakalpojumiem - SMS ar ģeogrāfiskās vietas noteikšanu, šūnas apraides tehnoloģijas risinājums un mobilo telefonu aplikācijas risinājums.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Veikts pētījums - Priekšizpēte (feasibility study) par valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas pilnveidošanu, izmantojot mobilo sakaru operatoru pakalpojumus, kas iekļauts Iekšlietu ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par šūnu apraides sistēmu un citām iespējamajām apziņošanas sistēmām, to ieviešanas un uzturēšanas izmaksām", kas izskatīts Ministru kabineta 2021.gada 13.aprīļa sēdē (prot. Nr.33 20.§). Prasību un izmaksu salīdzinājums veikts izplatītākajiem un modernākajiem agrīnās brīdināšanas un informēšanas risinājumiem, kuri jau ir ieviesti Eiropas un pasaules valstīs, un kurus ir iespējams īstenot ar mobilo sakaru operatoru pakalpojumiem - SMS ar ģeogrāfiskās vietas noteikšanu, šūnas apraides tehnoloģija un mobilo telefonu aplikācija. Ņemti vērā arī Latvijā esošo mobilo sakaru operatoru viedokļi un priekšlikumi, lai izvēlētajam risinājumam būtu samērīgas izmaksas attiecībā pret ieguvumiem.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Elektronisko sakaru komersanti, kas nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu - mobilo sakaru operatori
Ietekmes apraksts
Elektronisko sakaru komersantiem (mobilo sakaru operatoriem), kas nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu, būs jānodrošina savu elektronisko sakaru tīklu savietojamība un sadarbspēja ar valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu, lai īstenotu iedzīvotāju agrīno brīdināšanu, izmantojot šūnu apraides tehnoloģiju, un iedzīvotāju agrīnās brīdināšanas paziņojuma pārraidi nodrošinās bez maksas. Iekšlietu ministrija (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests – apziņošanas informācijas sagatavošana un nosūtīšana; Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs – šūnu apraides sistēmas tehnoloģiskā uzturēšana un savietojamības un sadarbspējas nodrošināšana ar elektronisko sakaru komersanta publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu) nodrošinās valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas darbību, kā arī sadarbību ar elektronisko sakaru komersantiem (mobilo sakaru operatoriem).
Attiecībā uz šūnu apraides tehnoloģijas ieviešanu, tā īstenošanai paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam (Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojums Nr. 841) 2.1.3.specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.1.3.pasākuma “Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” finansējumu. Indikatīvi šūnu apraides tehnoloģijas ieviešanai nepieciešamais finansējums ir 4 270 500 euro, savukārt uzturēšanai indikatīvi nepieciešamais finansējums ir 507 500 euro apmērā ikgadam. No valsts puses šūnu apraides tehnoloģiju ieviešanai paredzēts organizēt iepirkumu procesu, lai iegādātos šūnu apraides tehnoloģijas brīdinājumu vadības risinājumu (CBE) un licences, ziņu piegādes risinājumu (CBC) un licences, un citas nepieciešamās iekārtas un programmatūru, atbilstoši sistēmas tehniskajā specifikācijā definētajām prasībām. Iepirkuma pretendentiem (komersantiem), kuri iepirkuma rezultātā plānos piegādāt un uzstādīt šūnu apraides tehnoloģiju, būs jānoskaidro arī elektronisko sakaru komersantu (mobilo sakaru operatoru) iespējamie tiešie izdevumi, kuri ir prognozējami un radīsies elektronisko sakaru komersantu (mobilo sakaru operatoru) pusē ieviešanas laikā, lai tos iekļautu sistēmas ieviešanas attiecināmajās izmaksās, ar nosacījumu, ka tie atbilst attiecināmības nosacījumiem (piemēram, pamatoti ar mobilo sakaru iekārtu ražotāju un/vai programmatūras, kas nodrošina šūnu apraides funkcionālo darbību, ražotāja iesniegtiem izdevumus apliecinošiem dokumentiem; jāatzīmē, ka, ņemot vērā citu valstu pieredzi šūnas apraides tehnoloģijas ieviešanā un izmantošanā, datu pārraides izmaksas nav uzskatāmas par attiecināmajām izmaksām). Līdz ar to attiecīgos tiešos izdevumus, kuri prognozējami radīsies mobilo sakaru operatoru pusē šūnu apraides tehnoloģiju ieviešanas procesā, paredzēts segt no šūnu apraides tehnoloģiju ieviešanai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem, ja tie atbildīs noteiktajiem attiecināmības nosacījumiem.
Attiecībā uz šūnu apraides tehnoloģijas ieviešanu, tā īstenošanai paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam (Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojums Nr. 841) 2.1.3.specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.1.3.pasākuma “Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” finansējumu. Indikatīvi šūnu apraides tehnoloģijas ieviešanai nepieciešamais finansējums ir 4 270 500 euro, savukārt uzturēšanai indikatīvi nepieciešamais finansējums ir 507 500 euro apmērā ikgadam. No valsts puses šūnu apraides tehnoloģiju ieviešanai paredzēts organizēt iepirkumu procesu, lai iegādātos šūnu apraides tehnoloģijas brīdinājumu vadības risinājumu (CBE) un licences, ziņu piegādes risinājumu (CBC) un licences, un citas nepieciešamās iekārtas un programmatūru, atbilstoši sistēmas tehniskajā specifikācijā definētajām prasībām. Iepirkuma pretendentiem (komersantiem), kuri iepirkuma rezultātā plānos piegādāt un uzstādīt šūnu apraides tehnoloģiju, būs jānoskaidro arī elektronisko sakaru komersantu (mobilo sakaru operatoru) iespējamie tiešie izdevumi, kuri ir prognozējami un radīsies elektronisko sakaru komersantu (mobilo sakaru operatoru) pusē ieviešanas laikā, lai tos iekļautu sistēmas ieviešanas attiecināmajās izmaksās, ar nosacījumu, ka tie atbilst attiecināmības nosacījumiem (piemēram, pamatoti ar mobilo sakaru iekārtu ražotāju un/vai programmatūras, kas nodrošina šūnu apraides funkcionālo darbību, ražotāja iesniegtiem izdevumus apliecinošiem dokumentiem; jāatzīmē, ka, ņemot vērā citu valstu pieredzi šūnas apraides tehnoloģijas ieviešanā un izmantošanā, datu pārraides izmaksas nav uzskatāmas par attiecināmajām izmaksām). Līdz ar to attiecīgos tiešos izdevumus, kuri prognozējami radīsies mobilo sakaru operatoru pusē šūnu apraides tehnoloģiju ieviešanas procesā, paredzēts segt no šūnu apraides tehnoloģiju ieviešanai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem, ja tie atbildīs noteiktajiem attiecināmības nosacījumiem.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
Elektronisko sakaru komersanti, kas nodrošina publisko mobilo elektronisko sakaru tīklu - mobilo sakaru operatori
neietekmē
Pētījumā un informatīvajā ziņojumā tika noskaidrots, ka diviem no trim mobilo sakaru operatoriem nerodas papildus izmaksas, bet viens no mobilo sakaru operatoriem nespēja pamatot savas nepieciešamās izmaksas. Papildus tam, nav paredzēts noteikt administratīvu un finansiālu slogu mobilo sakaru operatoriem, jo no valsts puses paredzēta administratīvā un finanšu ietekme šūnas apraides tehnoloģijas ieviešanā un uzturēšanā, kur šūnu apraides tehnoloģijas īstenošanai paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam (Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojums Nr. 841) 2.1.3.specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.1.3.pasākuma “Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” finansējumu.
Indikatīvi šūnu apraides tehnoloģijas ieviešanai nepieciešamais finansējums ir 4 270 500 euro, savukārt uzturēšanai indikatīvi nepieciešamais finansējums ir 507 500 euro apmērā ikgadam.
Kopā
0,00
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Attiecībā uz šūnu apraides tehnoloģijas ieviešanu, tā īstenošanai paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam (Ministru kabineta 2021. gada 16. novembra rīkojums Nr. 841) 2.1.3.specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām” 2.1.1.3.pasākuma “Katastrofu risku mazināšanas pasākumi” finansējumu. Indikatīvi šūnu apraides tehnoloģijas ieviešanai nepieciešamais finansējums ir 4 270 500 euro, savukārt uzturēšanai indikatīvi nepieciešamais finansējums ir 507 500 euro apmērā ikgadam. Šūnu apraides tehnoloģijas ikgadējai uzturēšanai Iekšlietu ministrijas Informācijas centram nepieciešamo finansējumu paredzēts pieprasīt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pēc šūnu apraides tehnoloģijas ieviešanas un darbības palaišanas, indikatīvi sākot ar 2024.gadu un turpmākos gadus. Šūnu apraides tehnoloģijas provizoriskās izmaksas paredzēts aktualizēt pēc tās ieviešanas, bet attiecīgie uzturēšanas izdevumi ir saistīti ar sekojošām darbībām - brīdinājumu vadības risinājuma (CBE) un ziņu piegādes risinājuma (CBC) programmatūras un lietotāju atbalsta nodrošinājums, pārraides drošības un programmu atjauninājumi, izmaiņu pieprasījumi, sistēmas darbības problēmu novēršana, integrēšana, uzturēšana, administrēšana un funkcionalitātes nodrošināšana, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju darbināšana datu centros, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras un serveru programmatūras administrēšana, atjauninājumi u.c. pasākumi.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2017.gada 8.augusta noteikumos Nr.440 "Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība".
Pamatojums un apraksts
Tiks izstrādāti grozījumi Ministru kabineta noteikumos (vai arī jauni Ministru kabineta noteikumi, ja tā normu apjoms pārsniegs pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma), kurā tiks noteikts, ka valsts agrīnās brīdināšanas sistēmā ir iekļauta šūnas apraides tehnoloģija, nosakot tās aktivizēšanu un darbību, kā arī precizējot mobilo sakaru operatoru, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pienākumus attiecīgajā jomā.
Atbildīgā institūcija
Iekšlietu ministrija
4.2. Cita informācija
Nav
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32018L1972
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
17.12.2018, Eiropas Parlaments, PE/52/2018/REV/1, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija), Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 17.12.2018., L 321/36
Apraksts
Šī direktīva izveido saskaņotu satvaru elektronisko sakaru tīklu, elektronisko sakaru pakalpojumu, saistīto iekārtu un saistīto pakalpojumu, kā arī konkrētu galiekārtu aspektu regulēšanai. Tā nosaka valsts regulatīvo iestāžu un attiecīgā gadījumā citu kompetento iestāžu uzdevumus un izveido procedūru kopumu, lai nodrošinātu tiesiskā regulējuma saskaņotu piemērošanu visā Savienībā.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Nav
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
17.12.2018, Eiropas Parlaments, PE/52/2018/REV/1, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1972 (2018. gada 11. decembris) par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (pārstrādāta redakcija), Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 17.12.2018., L 321/36
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
110. pants
Likumprojekta 12.panta (11) daļa
Pārņemtas pilnībā
Projekts stingrākas prasības neparedz
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Veikts pētījums “Pētījums par agrīnās brīdināšanas sistēmām, kas balstītas uz telekomunikācijas tehnoloģijām”, kurā izpētīti sabiedrības agrīnās brīdināšanas risinājumi, izmantojot mobilo sakaru tīklus, kuri ieviesti citās Eiropas valstīs. Pētījumā iesaistīti elektronisko sakaru komersanti (mobilo sakaru operatori), lai pielāgotu Latvijas vajadzībām piemērotāko risinājums. Pētījumā izvērtēti trīs tehnoloģiskie risinājumi Latvijas iedzīvotāju apziņošanai - šūnu apraides risinājums (angl. – Cell Broadcasting), atrašanās vietā balstīts SMS risinājums (angl. – Location Based SMS) un mobilā lietotne.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav
Cita informācija
Nav
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, Satiksmes ministrija, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Elektronisko sakaru komersanti6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Nav
6.4. Cita informācija
Nav
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs
- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
- Elektronisko sakaru komersanti (mobilo sakaru operatori)
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
2022.gadā ar Iekšlietu ministrijas rīkojumu tika apstiprināts Informācijas sistēmu attīstības plāns 2022.-2024.gadam, lai nodrošinātu Iekšlietu ministrijas pārziņā esošo informācijas sistēmu attīstību un īstenotu Ministru kabineta 2021.gada 31.augusta noteikumu Nr.597 “Valsts informācijas sistēmu attīstības projektu uzraudzības kārtība” prasības. Atbilstoši minētajam rīkojumam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir noteikts kā atbildīgā institūcija - informācijas sistēmas pārvaldnieks Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas šūnu apraides ziņojuma izplatīšanai.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiek pilnveidota un uzlabota valsts agrīnās brīdināšanas sistēma, lai sabiedrības pārstāvji, kuri atrodas apdraudētajā teritorijā, vai kurus apdraudējums var skart, pēc iespējas ātrāk saņemtu agrīno brīdināšanu par notikumu, kā arī sagaidāmo rīcību. Šūnu apraides sistēmas ļauj izplatīt agrīnās brīdināšanas paziņojumu sabiedrībai ar vairākām priekšrocībām:
- iespējams nosūtīt informāciju vienlaicīgi lielam mobilo ierīču lietotāju skaitam, ievērojot fizisko personu datu aizsardzības prasības;
- informāciju saņems visi mobilo telefonu lietotāji (abonenti), neatkarīgi no mobilo sakaru operatora vai pieslēguma, tajā skaitā tūristi, kuri izmantos mobilo sakaru operatoru viesabonēšanas pakalpojumu;
- informāciju būs iespējams saņemt vairākās valodās vai iepriekš izvēlētā valodā;
- informāciju saņems visi mobilo telefonu lietotāji (abonenti) bez laika nobīdes, jo mobilo sakaru tīklā informācija tiek pārraidīta pa īpašu pārraides kanālu, kas neietekmē sakaru tīkla noslodzi;
- apziņošanas informāciju saņems arī tās personas, kuras apzināti vai neapzināti nonāks apdraudētajā ģeogrāfiskajā zonā, uz kuru nosūtīta informācija. Apziņošanas ģeogrāfisko zonu iespējams aktivizēt tik ilgi, kamēr ir aktuāls apdraudējums;
- tehnoloģiski brīdināšana un informēšana tiek nodrošināta pieejamā veidā, lai to varētu uztvert un saņemtu personas ar dzirdes vai redzes traucējumiem (kā arī citas personu ar invaliditāti mērķu grupas);
- jaunākās paaudzes mobilajos telefonos (viedtālruņos) apziņošanas informācija tiek saglabāta, līdzīgi kā tas ir standarta īsziņas (SMS) gadījumā;
- nosūtītā informācija mobilajā telefonā parādās ar skaņas signālu (vai ar vibrāciju) un brīdinājuma ziņu uz ekrāna, bet to nevar pārsūtīt tālāk citiem abonentiem, kā tas ir īsziņas (SMS) gadījumā, kas nodrošina labāku drošības līmeni.
- iespējams nosūtīt informāciju vienlaicīgi lielam mobilo ierīču lietotāju skaitam, ievērojot fizisko personu datu aizsardzības prasības;
- informāciju saņems visi mobilo telefonu lietotāji (abonenti), neatkarīgi no mobilo sakaru operatora vai pieslēguma, tajā skaitā tūristi, kuri izmantos mobilo sakaru operatoru viesabonēšanas pakalpojumu;
- informāciju būs iespējams saņemt vairākās valodās vai iepriekš izvēlētā valodā;
- informāciju saņems visi mobilo telefonu lietotāji (abonenti) bez laika nobīdes, jo mobilo sakaru tīklā informācija tiek pārraidīta pa īpašu pārraides kanālu, kas neietekmē sakaru tīkla noslodzi;
- apziņošanas informāciju saņems arī tās personas, kuras apzināti vai neapzināti nonāks apdraudētajā ģeogrāfiskajā zonā, uz kuru nosūtīta informācija. Apziņošanas ģeogrāfisko zonu iespējams aktivizēt tik ilgi, kamēr ir aktuāls apdraudējums;
- tehnoloģiski brīdināšana un informēšana tiek nodrošināta pieejamā veidā, lai to varētu uztvert un saņemtu personas ar dzirdes vai redzes traucējumiem (kā arī citas personu ar invaliditāti mērķu grupas);
- jaunākās paaudzes mobilajos telefonos (viedtālruņos) apziņošanas informācija tiek saglabāta, līdzīgi kā tas ir standarta īsziņas (SMS) gadījumā;
- nosūtītā informācija mobilajā telefonā parādās ar skaņas signālu (vai ar vibrāciju) un brīdinājuma ziņu uz ekrāna, bet to nevar pārsūtīt tālāk citiem abonentiem, kā tas ir īsziņas (SMS) gadījumā, kas nodrošina labāku drošības līmeni.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks pilnveidota un uzlabota valsts agrīnās brīdināšanas sistēma, kas nodrošinās tehnoloģisku risinājumu, kuru varēs izmantot visu viedu apdraudējumiem, kas var notikt vietējā, reģionālā un valsts mērogā. Tas veicinās sadarbību starp katastrofas pārvaldīšanas subjektiem, lai apdraudējuma situācijās pēc piespējas ātrāk brīdinātu un informētus sabiedrību.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ieviešot šūnu apraides tehnoloģiju, laicīgi tiks nodrošināta informācija par katastrofu un to draudiem, kā arī citiem drošības apdraudējumiem, tādējādi mazinot apdraudējumu cilvēku veselībai un dzīvībai (iekļaujot visas sabiedrības sociālās grupas, tajā skaitā personas ar invaliditāti, gados vecākus cilvēkus, tūristus u.c.), mazinot kaitējumu videi vai īpašumam, kā arī mazinot materiālos un finansiālos zaudējumus.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam (Pasākuma Nr.108 uzdevums) - agrīnās brīdināšanas sistēmas izveide un ieviešana, jo pastāvošā agrīnās brīdināšanas sistēma (sirēnas un masu mediji) nav spējīga nodrošināt sabiedrības vairākuma ārkārtas gadījuma apzināšanu un informēt par rīcību katastrofas laikā, kas norāda uz tās efektivitātes trūkumu. Ir nepieciešams ieviest modernu un efektīvāku, uz mūsdienu tehnoloģijām balstītu sistēmu, kas būs spējīga apzināt maksimālo sabiedrības daļu, tai skaitā neaizsargātās sabiedrības grupas.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar esošo sistēmu, kas balstīta uz trauksmes sirēnām un elektronisko plašsaziņas līdzekļu izmantošanu, lai brīdinātu un informētu sabiedrību - nav iespējams sasniegt personas ar invaliditāti (īpaši personas ar dzirdes traucējumiem). Tādēļ, pilnveidojot un uzlabojot valsts agrīnās brīdināšanas sistēmu ar šūnas apraides tehnoloģiju, tiks nodrošināts, ka tehnoloģiski brīdināšana un informēšana būs pieejamā veidā, lai to varētu uztvert un saņemtu personas ar dzirdes vai redzes traucējumiem (kā arī citas personu ar invaliditāti mērķu grupas).
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
Nav
Pielikumi