Anotācija (ex-ante)

Piemērojot MK noteikumus Nr. 1016, konstatēts, ka ir būtiski mainījušās faktiskās ar pakalpojumu sniegšanu saistītās tiešās un netiešās izmaksas, mainījies muzeja sniegto publisko maksas pakalpojumu klāsts, kā arī secināts, ka atsevišķiem pakalpojumiem nepieciešams aktualizēt pakalpojumu saņēmēju grupas, kurām tiek noteiktas atšķirīgas pakalpojumu cenas.

Ir konstatēts, ka jau ilgāku laiku nav pārskatīta muzeja cenu politika attiecībā uz atsevišķām sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām, kā arī ir nepieciešams paplašināt mērķgrupas, kurām muzeja apmeklējums ir bezmaksas, lai stimulētu muzeja apmeklējumu un tādējādi veicinātu Latvijas vēstures izpratni un popularizāciju. Tāpat nepieciešamas paplašināt bezmaksas apmeklētāju, kuru profesija un profesionālās intereses ir tieši saistītas ar muzeja darbu, loku, jo pašreiz bezmaksas ieeja ir tikai Starptautiskās muzeju padomes (ICOM) biedriem, Latvijas muzeju darbiniekiem un studentiem, kas studē vēsturi. Muzejs ir ieinteresēts veicināt arī citu kultūras mantojuma nozaru topošo un esošo profesionāļu muzeja apmeklējumu, tādējādi sniedzot atbalstu profesionālai pilnveidei.

Muzejs ir konstatējis, ka samērā bieži muzeja apmeklējumu vēlas pieteikt arī ārpus oficiālā darba laika, līdz ar to šādos gadījumos jāparedz iespēja noteikt augstāku pakalpojuma cenu, lai kompensētu izmaksu pieaugumu saistībā ar pakalpojuma sniegšanu ārpus darba laika.

Muzejs ir secinājis, ka atsevišķi muzeja izglītojošie un metodiskie pakalpojumi ir sadrumstaloti, kas apgrūtina to izmantošanu, vai arī pēc tiem nav pieprasījuma, līdz ar to neaktuālie pakalpojumi cenrāža pielikumā nav iekļauti, kā arī Muzeja pakalpojumu klāstu ir nepieciešams papildināt ar tiešsaistes nodarbībām un lekcijām.

Muzeja krājums ir būtisks resurss Latvijas vēstures pētniecībai, bet ir konstatēts, ka līdzšinējā cenu politika ierobežo tā pieejamību kultūras mantojuma institūcijām un individuāliem pētniekiem, līdz ar to neveicinot vēstures zinātnes attīstību. Tāpat ir nepieciešams veicināt muzeja un tā krājuma popularizēšanu, ko iespējams efektīvi īstenot, iznomājot krājuma priekšmetus, piemēram, televīzijas raidījumiem un kino uzņemšanai.

Muzejs ir konstatējis, ka pēdējo gadu laikā būtiski mainījušies muzeja krājuma priekšmetu izmantošanai piedāvājamie tehnoloģiskie risinājumi. Digitālās kopijas un digitālie datu nesēji vai tīklu mākoņi ir aizstājuši kserokopiju izgatavošanas nepieciešamību (kas veicina priekšmetu bojāšanos), kā arī digitalizētu kopiju fizisku izdruku izgatavošanu. Muzejā tiek veikta mērķtiecīga fizisko priekšmetu digitalizācija, kas ļauj samazināt pakalpojumu cenas digitalizētajām kopijām. Tāpat ir konstatēts, ka vairāki pakalpojumi, kas saistīti ar muzeja krājuma izmantošanu, nav pieprasīti, vai arī ir sadrumstaloti, kas apgrūtina to piemērošanu praksē.

Ņemot vērā, ka Latvijas Nacionālā vēstures muzeja kā nacionālas nozīmes muzeja krājums ir komplektēts ar mērķi veidot tādu kolekciju kopumu, kas nodrošinātu un atspoguļotu nemateriālās un materiālās kultūras muzejisko priekšmetu daudzveidību visā Latvijas teritorijā, vispusīgi atsegtu un ilustrētu Latvijas un tās iedzīvotāju vēsturi, tas ir neatsverams resurss Latvijas akreditētajiem muzejiem, lai veiktu pētniecības un komunikācijas darbu. Šobrīd Latvijas akreditētie muzeji maksā par muzeja krājuma materiālu izmantošanu publicēšanai, tas ir, lai sagatavotu pētnieciskos rakstus, ekspozīcijas un izstādes. Lai veicinātu Latvijas kultūras mantojuma pieejamību sabiedrībai, kas ir viena no muzeja nolikuma 3.6. apakšpunktā iekļautajām pamatfunkcijām – nodrošināt muzeja krājuma un ar to saistītās informācijas pieejamību sabiedrībai, muzejs ir pieņēmis lēmumu, ka turpmāk krājuma materiālu izmantošana publicēšanai Latvijas akreditētiem muzejiem ir bez maksas, līdzīgi kā tas ir arī citos akreditētajos muzejos.

Pēc pārcelšanās uz telpām Muzeju krātuvē Pulka ielā 8, Rīgā, tika veikti ievērojami ieguldījumi ar priekšmetu restaurāciju saistīto muzeja pakalpojumu uzlabošanā – restauratoru darba vietas aprīkotas ar mūsdienīgām iekārtām, muzeja speciālisti spēj sniegt augsti kvalificētus priekšmetu izpētes un analīzes pakalpojumus, piemēram, ar RAMAN un XRF spektrometriem, šos pakalpojumus iespējams izmantot gan Nacionālā muzeju krājuma priekšmetu izpētei, gan citu iestāžu un privātpersonu pasūtījumu veikšanai.

Muzejs pēdējo gadu laikā ir ieguvis jaunas kvalitatīvas telpas Muzeju krātuvē, Pulka ielā 8, Rīgā, un Rīgas pilī, kuras ir nozīmīgs resurss, lai palielinātu muzeja pašu ieņēmumus, piedāvājot paplašināt muzeja telpu nomas pakalpojumu piedāvājumu. Tāpat ir konstatēts, ka gan Tautas frontes muzejs Vecrīgā, gan Dauderu nams Sarkandaugavā ir pievilcīgs objekts nomas pakalpojumu sniegšanai, bet līdz šim muzeja maksas pakalpojumu cenrādī telpu noma netika izdalīta atsevišķi pa nomas objektiem.

Muzejs ir konstatējis, ka atsevišķu muzeja pakalpojumu, kas saistīti ar muzeja krājuma priekšmetu izmantošanu filmēšanai, publicēšanai un reproducēšanai cenas nesedz ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītās faktiskās izmaksas, un tās ir zemas salīdzinājumā ar līdzīgu tirgū esošu piedāvājumu. Ņemot vērā, ka  pieprasījums pēc šiem pakalpojumiem ir stabils un augošs, kā arī ņemot vērā faktisko izmaksu pieaugumu,  šādiem pakalpojumiem nepieciešams paaugstināt cenas. Tas attiecas, piemēram, uz filmēšanas pakalpojumiem muzeja interjeros un ekspozīcijās (īpaši jāatzīmē Dauderu nams, kas pēdējo gadu laikā ir sevišķi pieprasīts kinoindustijas pārstāvju vidū), kā arī uz muzeja krājuma priekšmetu izmantošanu publicēšanai un reproducēšanai. Turklāt, izvērtējot pieprasījumu pēc atsevišķiem muzeja pakalpojumiem 2013.-2023. gada periodā, konstatēts, ka nepieciešams elastīgi reaģēt uz sabiedrības pieprasījumu pēc pasūtītāja individuāla pieprasījuma, piedāvājot pakalpojumus, kuru izmaksas ir mainīgas un atkarīgas no pakalpojuma sniegšanas faktiskajām tiešajām un netiešajām izmaksām.

Ir pieaugušas publiskā un privātā sektora faktiskās sniegto pakalpojumu un preču  cenas, un kapitālie izdevumi, kas būtiski ietekmē muzeja fiksētās un mainīgās izmaksas. Tāpat ir pieaugušas muzeja darbinieku algas, kā arī ārštata darbinieku atlīdzība, kas atstāj tiešu ietekmi uz muzeja pakalpojumu gala cenu. Ir pieauguši arī faktiskie izdevumi, kas saistīti ar muzeja uzturēšanu, muzeja pakalpojumu sagatavošanu, izplatīšanu un nodošanu sabiedrībai. Lai turpinātu efektīvu saimniekošanu ar muzeja rīcībā esošajiem resursiem, nodrošinātu esošos pakalpojumus esošā pieprasījuma apmērā, kā arī veidotu jaunus pakalpojumus atbilstoši muzeja auditorijas vajadzībām, ir nepieciešams paaugstināt atsevišķu muzeja sniegto pakalpojumu cenas. Tomēr vienlaikus ir jāņem vērā arī muzeja daudzveidīgās auditorijas pirktspēja un vajadzības. Nav pieļaujams, ka muzeja sniegto pakalpojumu cenu izmaiņas būtiski ierobežo mazāk aizsargāto sabiedrības grupu piekļuvi un iespējas muzejā izglītoties, saturīgi pavadīt brīvo laiku un socializēties.

Projektā ir aktualizētas muzeja sniegto publisko maksas pakalpojumu cenas, lai tiktu segtas šo pakalpojumu faktiskās izmaksas. Muzejs cenas par publiskajiem maksas pakalpojumiem nosaka saskaņā ar MK noteikumos Nr. 333 noteikto maksas pakalpojumu izmaksu aprēķinu metodiku, ņemot vērā faktiskās ar muzeja publisko maksas pakalpojumu sniegšanu saistītās tiešās un netiešās izmaksas.

Projektā pielikumā ietvertā muzeja sniegto pakalpojumu cenas ir noteiktas atbilstoši faktiskajām ar pakalpojumu sniegšanu saistītajām izmaksām, samērojot tās ar citu muzeju līdzīgiem pakalpojumiem, ir aktualizēta atbrīvojumu un atlaižu politika, precizēti un papildināti pakalpojumu nosaukumi un apraksti. Lai atvieglotu muzeja ieejas biļešu tirdzniecības administrēšanu un komunikāciju apmeklētājiem, Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža pakalpojumu struktūra ir pēc iespējas vienkāršota: Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 1. punkts paredz muzeja pastāvīgo ekspozīciju un izstāžu apskati individuālajiem apmeklētājiem un ģimenēm un gida pakalpojumus latviešu valodā un svešvalodās, 2. punkts – muzeja sagatavoto izglītojošo programmu (nodarbību, lekciju, tematisko pasākumu) apmeklējumu un metodisko pakalpojumu sniegšanu, 3. punkts – muzeja krājuma izmantošanu, 4. punkts – restaurācijas pakalpojumus, 5. punkts – arheoloģiskās izpētes pakalpojumus, 6. punkts – izstāžu izstrādes un iekārtošanas pēc pasūtījuma ārpus muzeja pakalpojumus un 7. punkts – muzeja telpu un teritorijas izmantošanu un nomu.

Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 1. punktā “Muzeja ekspozīciju un izstāžu apmeklējums” ir noteiktas atšķirīgas ieejas biļešu cenas dažādās muzeja struktūrvienībās. Izvērtējot plānotās izmaksas  muzeja telpās Rīgas pilī, Pils laukumā 3, Rīgā, (sk. Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 1.2. apakšpunktā noteiktais ekspozīcijas apmeklējums vienam pieaugušajam), kuras atrodas nesen īpaši atjaunotās telpās Rīgas pils Kastelas daļā un ir aprīkotas ar apmeklētāju ērtībām un muzeja pakalpojumu sniegšanai īpaši pielāgotu infrastruktūru, noteiktas cenas par muzeja ekspozīcijas apmeklējumu jaunajās telpās. Rīgas pils Kastelas telpu apskates maršruts, kā arī ekspozīciju apmeklējums, būs pilnībā jaunradīts pakalpojums. 2024. gada oktobrī muzejs plāno atvērt telpas apmeklētājiem tieši ar Rīgas pils Kastelas telpu apskates maršrutu, kurā apmeklētājam tiks piedāvāts pašvadītā ekskursijā izzināt Rīgas pils apskates maršruta punktus un iegūt padziļinātu informāciju apskates maršruta punktiem pielāgotā audiogidā apmeklētāju digitālajās ierīcēs. Pils apskates maršruts fokusēts uz pils būvvēstures izziņu, priekšplānā izceļot arhitektoniskās vērtības vienā no labāk saglabātajām ordeņpilīm Baltijas jūras reģionā, kurā atjaunotas vēsturiskās telpas ar 16. gs. arhitektūras elementiem – velvju pagrabi, Svina tornis, kapela, remteris u.c. Savukārt zemākas cenas noteiktas muzeja ekspozīcijā “Dauderi”, Zāģeru ielā 7, Rīgā, (sk. Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 1.6. apakšpunkts.  Dauderu ekspozīcija, īpaši pēdējo trīs gadu laikā, ir būtiski modernizēta, kā arī apmeklētāju apskatei tiek piedāvāts Dauderu dārzs, par kura apmeklējumu MK noteikumu Nr. 1016 pielikumā noteiktajā muzeja cenrādī ir noteikta ieejas maksa, savukārt Projekta pielikumā ietvertais muzeja cenrādis atsevišķu maksu par dārza apmeklējumu neparedz. Savukārt Tautas frontes muzejā Vecpilsētas ielā 13/15, Rīgā, muzeja apmeklējums joprojām paliek bez maksas.

Muzeja telpās Rīgas pilī apmeklētājiem tiek paredzēta iespēja izvēlēties – vai iegādāties biļeti visa muzeja apmeklējumam (apvienotā biļete) vai tikai ekspozīcijas vai izstādes apmeklējumam. Lai stimulētu apmeklētājus iegādāties apvienotās biļetes un iepazīties ar muzeja izstādēm un ekspozīcijām pilnā apmērā, Projekta pielikumā ietvertajā muzeja cenrādī apvienotās biļetes cena tiek saglabāta izdevīgāka (iegādājoties apvienoto biļeti, apmeklētājam iespējams ietaupīt vidēji 1 euro), salīdzinājumā ar izvēli iegādāties biļeti tikai uz izstādi vai pastāvīgo ekspozīciju (3-8 euro vienam pieaugušajam, sk. Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 1.2.1., 1.3.1. un 1.4.1. apakšpunkts).

Analizējot ar muzeja apmeklējumu saistītās faktiskās izmaksas un nosakot maksu par muzeja apmeklējumu, ir izvērtēts, ka noteiktās cenas ir samērīgas un pat lētākas par citu līdzīgu organizāciju tuvākajā ģeogrāfiskajā reģionā noteiktajām ieejas biļešu cenām. Piemēram, Igaunijas Nacionālajā muzejā Tartu ieejas biļete vienam pieaugušajam ir 15 euro, Lietuvas Nacionālajā muzejā Viļņā 8 euro, Valdnieku pils muzejā Viļņā 11 euro un Vācijas muzejā Berlīnē 11 – 23 euro.

Projekta pielikumā ietvertajā muzeja cenrāža 1.8. un 1.9. apakšpunktā apmeklētājiem ir paredzēta iespēja pieteikt gida pakalpojumus arī paaugstinātas kvalifikācijas speciālistiem (piemēram, muzeja struktūrvienības vadītājam, izstādes kuratoram, speciālistam ar doktora zinātņu grādu). Šādā gadījumā pakalpojuma maksai tiek piemērots koeficients 2,0, kas saistīts ar lielākām papildu izmaksām šo muzeja speciālistu atalgojumam un vidēji pakalpojuma faktiskās izmaksas sadārdzinās divas reizes. 

Apmeklētāji – personas ar III grupas invaliditāti ir izslēgti no bezmaksas apmeklētāju grupas, taču tiem tiek saglabāta būtiska cenu atlaide muzeja apmeklējumam, iekļaujot vienā cenu kategorijas grupā ar studentiem un pensionāriem (sk. Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 1.1.3., 1.2.3., 1.3.3., 1.4.3. un 1.6.3. apakšpunkts).

Vienlaikus ar cenu paaugstināšanu pieaugušo ieejas biļetēm, Projekta pielikumā ietvertajā muzeja cenrādī paredzētas nozīmīgas atlaides muzeja pieejamības nodrošināšanai un sociālās atstumtības risku mazināšanai vairākām apmeklētāju grupām. Cenrādis ir pārstrukturēts, Projekta 3. punktā piemērojot bezmaksas apmeklējumu visām galvenajām atlaižu grupām.  Projekta 3.1.-3.6. apakšpunktā ir noteikts, ka muzejs neiekasē maksu par Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 1.1., 1.2., 1.3., 1.4. un 1.6. apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem bērniem līdz septiņu gadu vecumam (ieskaitot); personām, kas pavada pirmsskolas vecuma bērnu grupu vai izglītojamo grupu (grupā vismaz 10 bērni vai izglītojamie, viena persona uz 10 bērniem vai izglītojamiem); daudzbērnu ģimenēm, tai skaitā individuālam apmeklējumam un ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu un kurai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, tai skaitā individuālajam apmeklējumam; bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, dienas aprūpes centra, krīzes centra un speciālo izglītības iestāžu audzēkņiem, kā arī bērniem, kas ievietoti sociālās rehabilitācijas centrā, un tos pavadošajām personām (viena persona uz 10 bērniem vai audzēkņiem); personām līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, personām ar I un II invaliditātes grupu un no vienas personas, kas pavada personu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti vai personu ar I invaliditātes grupu; politiski represētajām personām.

Projekta 3. punktā papildinātas un precizētas to apmeklētāju grupas, no kurām maksu par Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 1.1.-1.4. apakšpunktā un 1.6. apakšpunktā minētajiem pakalpojumiem neiekasē. Ir saglabāts bezmaksas apmeklējums visām MK noteikumos Nr. 1016 minētajām apmeklētāju grupām, piemēram, Latvijas muzeju darbiniekiem, politiski represētajām personām, Starptautiskās muzeju padomes (ICOM) biedriem, muzeja apmeklētājiem Starptautiskajā muzeju dienā – 18. maijā, u.c. Projekts paredz, ka bezmaksas apmeklējuma grupās iekļauti  ikgadējās starptautiskās akcijas “Eiropas Muzeju nakts” apmeklētāji,  Baltijas jūras reģiona piļu un muzeju asociācijas biedri, muzeja Goda kartes īpašnieki, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, kas atspoguļo norises muzejā, grupu (ne mazāk par 10 apmeklētājiem) vadītāji (gidi) un/vai tulki (tostarp surdotulka, kas pavada personu ar I, II un III invaliditātes grupu), muzeja popularitāti veicinošu vizīšu organizatori, personas, kas piedalās muzeja rīkotā talkā vai muzeja teritorijas sakopšanā.

Lai veicinātu pieejamību muzeja sniegtajiem pakalpojumiem ģimenēm ar bērniem, un lai īpaši stimulētu ģimeņu socializēšanās un bērnu izglītošanās iespējas muzejā, kā arī pozitīvi piesaistītu bērnu auditoriju muzejam ilgtermiņā, Projekta pielikumā ietvertais muzeja cenrādis katrā muzeja struktūrvienībā piedāvā izvēlēties divus, apmeklētājiem izdevīgus, ģimenes biļešu veidus – ģimenes biļete, kas paredzēta vienam pieaugušajam ar vienu līdz diviem bērniem (sk. Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 1.1.4., 1.2.4., 1.3.4., 1.4.4. un 1.6.4. apakšpunkts,), kā arī ģimenes biļete, kas paredzēta diviem pieaugušajiem ar vienu līdz diviem bērniem (sk. Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 1.1.5., 1.2.5., 1.3.5., 1.4.5. un 1.6.5. apakšpunkts).

Projekta 5. punkts paredz iespēju muzeja noteiktajās akciju dienās muzeja noteiktām apmeklētāju grupām attiecībā uz Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 1. punktā minētajiem pakalpojumiem piemērot 20% līdz 100% atlaidi, izvērtējot akcijas sabiedrisko nozīmi, tādējādi muzejam ļaujot diferencēt atlaides apmēru. MK noteikumos Nr. 1016 šāda iespēja nebija paredzēta, jo cenrādis paredz tikai 100% atlaides piemērošanu.

Lai veicinātu izglītības iestāžu izglītojamo grupu apmeklējumu un motivētu muzeja apmeklējumam ienākošā tūrisma operatorus, kā arī padarītu lielu grupu apmeklējumus ekonomiski pievilcīgākus visiem grupu apmeklējuma organizatoriem, Projekta 6. punktā noteikta 10 % atlaide no ieejas maksas pamatcenas, ja biļetes tiek iegādātas apmeklējumam grupā, sākot no 10 personām.

Projekta 7. punkts paredz, ja muzeja izstāžu un ekspozīciju apmeklējums notiek ārpus muzeja darba laika, tad pakalpojumam piemēro koeficientu 2,0, kas saistīts ar faktiskajām izmaksām, kas rodas muzeja darbiniekiem strādājot ārpus darba laika. Apmeklējums iepriekš jāsaskaņo ar muzeja administrāciju.

Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 2. punktā ietvertie muzeja izglītojošie pasākumi strukturēti, aptverot visu plašo muzeja izglītojošā darba piedāvājumu (sk. Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 2.1.-2.7. apakšpunkts), tostarp paredzot tādu pakalpojumu kā “Speciāls pasākums” (nodarbība, lekcija un tematiskais pasākums), kas ir muzeja speciālistu organizēts komplekss piedāvājums ar paaugstinātu finansiālo un materiālo ietilpību, tai skaitā ar paaugstinātu aprīkojuma un materiālu izmantošanas intensitāti, pieaicinātiem muzeja izglītības programmu vai nodarbību vadītājiem, lektoriem vai pasākumu izpildītājmāksliniekiem. Lai muzejs nākotnē labāk pielāgotos auditorijas mainīgajām prasībām izglītojošā darba jomā, kā arī elastīgi reaģētu uz mainīgajām pakalpojumu izmaksām, Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 2.5. apakšpunktā pakalpojumu cenas noteikšanai paredzēts piemērot izcenojuma aprēķinu (tāmi). Piemēram, ja izglītojošās programmas notiek norises vietā ārpus muzeja vai pēc pasūtītāja norādījumiem, pakalpojuma cenai jāpierēķina ceļa, transporta un citi specifiski izdevumi, kas saistīti ar pakalpojuma sniegšanu.

Atbilstoši muzeja nolikumam, Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 2.8.-2.10. apakšpunktā iekļauti metodiski un konsultatīvi pakalpojumi, kuru sniegšanai ir  nepieciešami muzeja speciālisti ar augstu kvalifikāciju: konsultāciju sniegšana, apmācība ar muzeja pamatdarbību saistītos jautājumos, ekspertīzes. Tāpat, realizējot muzeja nolikumā noteiktās muzeja funkcijas, muzejs sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar restaurāciju (Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 4. punkts) un arheoloģisko izpēti (Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 5. punkts), kā arī izstāžu izstrādi un iekārtošanu pēc pasūtījuma ārpus muzeja (Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 6. punkts).

Projekta pielikumā ietvertajā muzeja cenrādī ir precizēti muzeja krājuma izmantošanas pakalpojumi (Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 3. punkts). Atšķirībā no MK noteikumu Nr. 1016 pielikumā noteiktā muzeja cenrāža, Projekta pielikumā ietvertajā muzeja cenrādī muzeja krājuma priekšmeta fotografēšanas un skenēšanas pakalpojumiem bez tiesībām priekšmeta attēlu publicēt noteikta viena cena, neizdalot muzeja priekšmeta izmantošanu nekomerciālām vai komerciālām vajadzībām, lai veicinātu muzeja krājuma izmantošanu.

Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 3.11. apakšpunktā paredzēta samaksa par muzeja krājuma materiāla izmantošanu publicēšanai. Projekta 10. punkts savukārt paredz, ka maksai par Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 3.11. apakšpunktā minēto pakalpojumu piemēro 100% atlaidi, ja muzeja krājuma materiālu izmanto publicēšanai recenzētos zinātniskos izdevumos, akreditētu augstskolu studiju noslēguma darbos, sadarbībā ar muzeju veidotos izdevumos, akreditēto muzeju vajadzībām, vai tiešā muzeja popularizēšanas nolūkā.

Projekta pielikumā ietvertajā muzeja cenrādī ir precizēti restaurācijas pakalpojumi (Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 4. punkts), nosakot diferencētu samaksu atkarībā no tā, vai restaurējamais priekšmets ir vai nav Nacionālajā muzeju krājumā. Ja restaurējamais priekšmets ir Nacionālā muzeju krājuma priekšmets, tad šiem pakalpojumiem netiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu, jo Nacionālā muzeja krājuma restaurācija ir ar muzeja pamatdarbību saistīts pakalpojums un minētais muzeja uzdevums izriet no Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 924 “Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nolikums” 4.6. apakšpunkta. Atsevišķi tiek izdalīti restaurācijas pakalpojumi arī pārējiem priekšmetiem, kas nav Nacionālā muzeju krājuma priekšmeti, jo nereti priekšmetam  nav Nacionālā muzeju krājuma priekšmeta statuss, taču priekšmeta vēsturiskās vērtības dēļ būtiska ir tā saglabāšana. Restaurācijas pakalpojumi attiecībā uz pārējiem priekšmetiem attiecīgi ir apliekami ar pievienotās vērtības nodokli. Saistībā ar restauratoru darba vietu un aprīkojuma modernizāciju, pakalpojumu klāsts ir papildināts ar Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža  4.8.5. un 4.8.6. apakšpunktu. Vairākiem restaurācijas pakalpojumiem to atšķirīgās sarežģītības, ilguma, priekšmetu apjoma dēļ (Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 4.6., 4.7., 4.8.3., 4.9. apakšpunkts) cenas izmaksu aprēķināšanai tiek izmantota tāme, tādējādi ļaujot noteikt pakalpojuma cenu, ņemot vērā faktiskās ar pakalpojuma sniegšanu saistītās izmaksas, un aizstājot iepriekšējā cenrādī restaurācijas pakalpojumiem piemērotos koeficientus.
 
Projektā pielikumā ietvertajā muzeja cenrādī paaugstinātas cenas ar muzeja pamatdarbību nesaistītu pakalpojumu sniegšanai. Piemēram, attiecībā uz Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 7.5. apakšpunktā paredzēto muzeja telpu izmantošanu filmēšanas un fotografēšanās nolūkos, cenas noteiktas 85-100 euro diapazonā. Projekta pielikumā ietvertajā muzeja cenrādī muzeja telpu nomas iespējas papildinātas ar pakalpojumiem telpās, kas iepriekš nebija, vai bija tikai daļēji pieejamas nomai (sk. Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 7.1., 7.2., 7.3. un 7.4. apakšpunkts).

Projekta pielikumā ietvertais muzeja cenrādis papildināts ar pakalpojumiem, kas saistīti ar muzeja inventāra izmantošanu un muzeja darbinieku tehnisko atbalstu muzeja nomnieku rīkoto pasākumu vajadzībām (sk. Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 7.1.1.4., 7.1.1.8., 7.1.2., 7.2.3. un 7.3.1. apakšpunkts).

Lai visās pakalpojumu grupās rastu elastīgākas iespējas sniegt individualizētus muzeja pakalpojumus pēc fizisku vai juridisku personu īpaša pieprasījuma, Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 1.5., 2.5., 2.9, 4.6., 4.7., 4.8.3., 4.9. apakšpunktā, kā arī 5. punktā pakalpojumu cenas noteikšanai paredzēts piemērot izcenojuma aprēķinu (tāmi).

Projekta 8.-11. punktā ir paredzēti tie pakalpojumi, par kuriem maksai piemēro 100% atlaidi, ja tie tiek sniegti ar muzeja pamatdarbību saistītu pētījumu vai publikāciju veidošanai, populārzinātnisku un izglītojošu televīzijas raidījumu, kino vai video sižetu filmēšanai un fotografēšanai, vai tiešā muzeja popularizēšanas nolūkā, kā arī izmantošanai zinātnes, kultūras, estētiskās audzināšanas un izglītības jomā, kā arī valsts reprezentācijai.

Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža pakalpojumiem, kas saistīti ar muzeja pastāvīgo ekspozīciju, izstāžu un muzeja izglītojošā piedāvājuma (pasākumu, nodarbību, lekciju) apmeklējumu netiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52. panta pirmās daļas 17. punkta “d” apakšpunktu (sk. Projekta pielikuma ietvertā muzeja cenrāža 1. piezīmi). Savukārt tiem ar muzeja pamatdarbību saistītajiem pakalpojumiem, kas izriet no Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 924 “Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nolikums” 3.3., 4.4., 4.5., 4.6., 4.11. un 4.14. apakšpunkta, kā, piemēram, pakalpojumiem, kas saistīti ar muzeja krājuma priekšmetu izmantošanu, restaurācijas pakalpojumiem gadījumos, ja tas attiecas uz Nacionālo muzeju krājumu, un arheoloģiskās izpētes pakalpojumiem, muzeja speciālista lekcijas sagatavošanu atbilstoši pasūtījumam, personu apmācību ar muzeja pamatdarbību saistītos jautājumos, netiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. panta astoto daļu (sk. Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža 11. piezīmi). Pārējiem Projekta pielikumā ietvertā muzeja cenrāža pakalpojumiem, kas nav saistīti ar muzeja pamatdarbību, piemēro pievienotās vērtības nodokļa standartlikmi atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likuma 41. panta pirmās daļas 1. punktam.

Lai nodrošinātu vienotu pieeju visu maksas pakalpojumu cenu aprēķinā, arī gadījumos, kad tiks piemērota tāme, sastādot izmaksu tāmi, muzejs izmantos MK noteikumos Nr. 333 noteiktos principus, aizpildot un apstiprinot katram pakalpojumam maksas pakalpojuma izcenojuma aprēķinu atbilstoši MK noteikumu Nr. 333 1. pielikumam, kurā tiks iekļautas konkrētā maksas pakalpojuma tiešās un netiešās izmaksas un cena noteikta, paredzot plānoto pakalpojumu vienību skaitu.

Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumu Nr. 972 “Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu” 4. punkts nosaka, ka tiesību aktos, saskaņā ar kuriem veicams maksājums valsts budžetā, ir jānosaka norēķinos ar valsts budžetu izmantojamie maksas pakalpojumu veidi. Lai nodrošinātu muzeja publisko maksas pakalpojumu pieejamību sabiedrībai, Projektā nav paredzēts mainīt muzeja maksas pakalpojumu iekasēšanas veidus.