Anotācija

24-TA-3297: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Priekšfinansējuma piešķiršanas noteikumi Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu grantu (2014–2021) programmas "Aktīvo iedzīvotāju fonds" īstenošanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas, pamatojoties uz Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021.gada perioda vadības likuma 15.panta 12.punktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā biedrībai “Latvijas Pilsoniskā alianse” tiek piešķirts finansējums, lai nodrošinātu Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu grantu (2014-2021) programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” (turpmāk – programma) priekšfinansējumu.
Spēkā stāšanās termiņš
19.12.2024.
Pamatojums
Projektam jāstājas spēkā steidzamības kārtībā, lai nodrošinātu priekšfinansējuma piešķiršanu biedrībai “Latvijas Pilsoniskā alianse”, lai 2024.gadā pabeigtu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” īstenošanu Latvijā.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas granti ir finansiālais atbalsts, ko sniedz Islande, Lihtenšteina un Norvēģija (donorvalstis), balstoties uz 2010.gada 28.jūlijā parakstīto līgumu starp donorvalstīm un Eiropas Savienību par grantu ieviešanai paredzētā finansējuma piešķiršanu 2014.-2021.gada periodā. Grantiem ir divi mērķi:
1) veicināt vienlīdzīgāku Eiropu gan sociāli, gan ekonomiski;
2) stiprināt attiecības starp Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un 15 Eiropas saņēmējvalstīm – Bulgāriju, Horvātiju, Kipru, Čehiju, Igauniju, Grieķiju, Ungāriju, Latviju, Lietuvu, Maltu, Poliju, Portugāli, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju.

2017.gada 14.decembrī starp Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Latviju parakstīti Saprašanās memorandi par Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas grantu 2014.-2021.gadu perioda ieviešanu 102,1 milj. euro vērtībā (turpmāk – Saprašanās memorands), to vidū programma pilsoniskās sabiedrības spēcināšanai, kuras mērķis ir pilsoniskās sabiedrības un iedzīvotāju līdzdalības stiprināšana un mazaizsargāto iedzīvotāju grupu spēju vairošana. Tāpat Saprašanās memorands paredz, ka programmu Latvijā administrēs pilsoniskās sabiedrības organizāciju apvienība, kuru donorvalstis izvēlas atklāta konkursa kārtībā. Konkursu organizēja un tālāko sadarbību ar uzvarētāju īsteno Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu instrumentu birojs (The Financial Mechanism Office) (turpmāk – FMO). Konkurss uz programmas administratora lomu tika izsludināts 2018.gadā, un 2019.gada 27.decembrī FMO par programmas ieviešanu Latvijā noslēdza līgumu (turpmāk – FMO līgums) ar sešu Latvijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju apvienību – biedrību “Latvijas Pilsoniskā alianse”, biedrību “Latvijas Lauku forums”, biedrību “Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs”, biedrību “Kurzemes NVO centrs”, biedrību “Valmieras novada fonds” un biedrību “Zemgales NVO atbalsta centrs” (turpmāk – Apvienība).  

FMO līgums nosaka, ka programmas īstenošanai tiek piešķirti 8,5 milj. euro un visu programmas aktivitāšu ieviešana notiek līdz 2024.gada 31.decembrim. Līdz 2024.gada 30.aprīlim ir jābūt noslēgtiem visiem programmā īstenotajiem projektiem. Savukārt līdz 2024.gada 31.decembrim Apvienībai ir jāpabeidz visu noslēgto projektu atskaišu izskatīšana un noslēgumu maksājumu veikšana, jānoorganizē programmas noslēguma pasākums, jānodrošina programmas projektu audits un programmas saturisko rezultātu izvērtējums, iespēju robežās jāturpina divpusējo un reģionālu sadarbības pasākumu īstenošana, kā arī jānodrošina programmas publicitāte.

Apvienībai programmas ieviešanai pieejamie 8,5 milj. euro tematiski ir sadalīti divās naudas plūsmās ar atšķirīgiem izlietošanas un piekļuves nosacījumiem:
1) 7,4 milj. euro tiek piešķirti 100% avansa veidā Latvijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju projektu, divpusējās sadarbības pasākumu un reģionālās sadarbības iniciatīvu finansēšanai. Finansējums Apvienībai pieejams European Free Trade Association (EFTA) Beļģijas “ING banka” kontā, kuram uz programmas īstenošanas laiku Apvienībai dota piekļuve. Minētā finansējuma izlietojuma neattiecināmības risku Apvienībā vērtē kā ļoti zemu, jo programmas atbalstītajiem projektiem un pasākumiem bijusi intensīva finanšu uzraudzība un īstenota virkne finanšu neattiecināmības risku novēršanas pasākumu (individuālas konsultācijas projektu vadībai un grāmatvežiem, projektu satura un budžetu korekcijas, klātienes dokumentu pārbaudes un projektu pasākumu klātienes apmeklējumi). Finanšu uzraudzības procesos Apvienības konstatētais programmā neattiecināmo izdevumu apjoms ir neliels – 29 399,94 euro jeb 0,39% no kopējās summas, turklāt visi šie izdevumi ir atgūti. Atgūtās neattiecinātās izmaksas kopā ar projektos neizlietoto finansējumu pārdalītas par labu rezerves projektu īstenošanai un divpusējo/reģionālu sadarbības pasākumu īstenošanai. Uz 2024.gada 1.novembri Apvienībai European Free Trade Association (EFTA) Beļģijas “ING banka” kontā pieejami vēl 145 632,62 euro projekta noslēgumu maksājumu veikšanai un ieplānoto divpusējo un reģionālo sadarbības pasākumu norises īstenošanai. Apvienība prognozē, ka programmas darbības noslēgumā 2024.gada 31.decembrī šajā kontā varētu būt neliels pārpalikums. FMO līgums paredz, ka programmu noslēdzot, 15% no atbalstītajiem projektiem tiek īstenots ārējs finanšu audits. Par auditoru Apvienība nolīgusi sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Merhels Revidenti Konsultanti”, kas darbu ir uzsākusi un līdz 2024.gada 1.novembrim nav konstatējusi neattiecināmi izlietotus līdzekļus. Ja auditors savā noslēguma ziņojumā auditējamos projektos būs atklājis kādas neattiecināmās izmaksas, Apvienībai no to īstenotājiem būs jāpieprasa norādītās neattiecināmās summas atgriezt European Free Trade Association (EFTA) Beļģijas “ING banka” kontā. FMO līgums neparedz, ka ārējā auditora papildu atklātie neattiecināmie izdevumi būtu jākompensē Apvienībai. Cita veida pārbaudes nav paredzētas.
2) 1,1 milj. euro programmas administrēšanas nodrošināšanai un Latvijas pilsoniskās sabiedrības kapacitātes stiprināšanas pasākumiem, kas tiek pārskaitīts uz Apvienības vadošās organizācijas – biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” Swedbank kontu šādā kārtībā: 85% avansu veidā (noslēdzošais avanss izmaksāts 2024.gada 15.maijā) un 15% jeb 165 000 euro pēc programmas noslēguma ziņojuma sagatavošanas un apstiprināšanas. Programmas noslēguma ziņojums Apvienībai jāiesniedz līdz 2025.gada 28.februārim, kuru FMO izskata viena mēneša laikā un nepieciešamības gadījumā lūdz papildinājumus. Nav zināms precīzs priekšfinansējuma ieskaitīšanas mēnesis, bet saskaņā ar FMO līgumu tam jānotiek līdz 2025.gada 31.decembrim. Apvienība apzinās noslēguma ziņojuma svarīgo nozīmi priekšfinansējuma atgūšanā un ir veikusi nepieciešamos priekšdarbus, lai tas varētu tikt sagatavots kvalitatīvi un iesniegts norādītajos termiņos, attiecīgi, Apvienība risku neiesniegt pārskatu vērtē kā ļoti zemu. Risks neiesniegt noslēguma pārskatu pieaug situācijā, ja Apvienība neiegūst līdzekļus nepieciešamā priekšfinansējuma nodrošināšanai, jo tad Apvienība nevar pabeigt programmu, attiecīgi, sagatavot par to ziņojumu. Arī risku nesaņemt atpakaļ ieguldīto priekšfinansējumu pilnā apmērā Apvienība vērtē kā ļoti zemu, jo Apvienībai nav jāatskaitās par šī finansējuma izlietojumu, turklāt Apvienība ir strādājusi saskaņā ar saviem iekšēji izstrādātajiem un ārēja auditora un FMO apstiprinātiem programmas vadības un kontroles procesiem. Par Apvienības darba atbilstību programmas vadības un kontroles procesiem FMO organizē ārēju Apvienības darba auditu (audits ir sācies, to veic Ernst&Young). Ja auditors secinās procesu neatbilstības, par to tiks informēts FMO, kas tālāk lems, vai un kā šīs neatbilstības vērtēt un kā pret tām attiekties. FMO līgums neparedz finanšu sodu vai ieturējumu no noslēguma maksājuma kādu neatbilstību gadījumā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Neskatoties uz to, ka Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) un Norvēģijas finanšu grantiem ir obligāts nosacījums, ka programmas administratoram Latvijā ir jābūt pilsoniskās sabiedrības organizāciju apvienībai, tika saglabāts nosacījums, ka pilsoniskajai sabiedrībai jānodrošina priekšfinansējumu 15% apmērā no kopējām programmas administratīvajām un sektora kapacitātes stiprināšanas izmaksām, kas Latvijas gadījumā ir 165 000 euro.
Vienlaicīgi, apzinoties, ka programma gan juridiski, gan saturiski, gan finansiāli ir pilnīgi neatkarīga no publiskās pārvaldes, Apvienība ir izskatījusi arī citus veidus, kā iegūt nepieciešamo priekšfinansējuma apjomu, uzrunājot gan citas biedrības, gan uzņēmējus, gan apzinot iespējas saņemt aizdevumu komercbankās un Finanšu institūcijā ALTUM. Programmas īstenošanas laikā gan Apvienība, gan arī citu valstu programmas administratori ir vairākkārt informējuši FMO par nespēju no saviem līdzekļiem ieguldīt programmas noslēgšanā šāda apmēra finansējumu. 2024.gada maija beigās FMO solīja samazināt priekšfinansējuma apjomu līdz 5%. Apvienība 2024.gada jūnijā darba nodrošināšanai sāka ieguldīt Apvienības rīcībā esošos iekšējos uzkrājumus. Diemžēl šajā laika posmā no 2024.gada jūnija līdz oktobrim FMO ne tikai nav īstenojuši solījumu samazināt priekšfinansējumu, bet pat ir mudinājusi Apvienību šī jautājuma risināšanā iesaistīt valsti. Tā kā Apvienība ir izsmēlusi savas finanšu rezerves programmas darbu priekšfinansēšanai un FMO nav arī samazinājis priekšfinansējuma apjomu, nepieciešams saņemt priekšfinansējumu no valsts budžeta līdzekļiem.
Risinājuma apraksts
Apvienībai līdz 2024.gada 31.decembrim priekšfinansējuma veidā nepieciešams ieguldīt vēl 130 000 euro, lai noslēgtu programmu un veiktu pēdējos norēķinus par paveiktajiem darbiem laika posmā no 2024.gada jūnija līdz 2024.gada decembrim. Saņemtais valsts atbalsts 130 000 euro apmērā tiktu atgriezts laika posmā no 2025.gada maija līdz decembrim – līdzko Apvienība saņems noslēguma maksājumu no FMO. Apvienība neredz riskus neatgriezt saņemto valsts atbalstu, jo:
1) Apvienību veido sešas ilggadējas un pieredzējušas organizācijas, kuras jau daudzus gadus ir bijušas uzticamas partneres publiskajai pārvaldei gan valsts uzdevumu deleģējumu īstenošanā, gan dažādās citās sadarbības formās un ir sevi pierādījušas ar labu reputāciju, pārvaldību un godīgumu, tai skaitā finanšu jomā;
2) no FMO plānots saņemt 165 000 euro, bet valstij tiek lūgts nodrošināt priekšfinansējumu 130 000 euro apmērā, kas nozīmē, ka pat situācijā, ja FMO lems noslēguma maksājumu pārskaitīt samazinātā apjomā (kam šobrīd nav nekādu indikāciju), maz ticams, ka šis samazinājums varētu pārsniegt 21% jeb 35 000 euro, kurus Apvienība jau šobrīd ir ieguldījusi no saviem līdzekļiem. Tas nozīmē, ka no FMO saņemtais noslēguma maksājums noteikti būs vismaz valsts piešķirtā atbalsta apmērā.

Projekts paredz risinājumu, lai biedrībai “Latvijas Pilsoniskā alianse” tiktu nodrošināts priekšfinansējuma finansējums programmas īstenošanai Latvijā.

Ņemot vērā Projektā risināmo gadījumu, kad normatīvajos aktos nav paredzēta konkrēta finanšu instrumenta īstenošana, ja tajā iesaistīta biedrība vai nodibinājums, Kultūras ministrija šādiem gadījumiem izstrādās sistēmisku regulējumu atbilstoši Projektam pievienotā Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 4.punktam, kas paredz uzdevumu Kultūras ministrijai izstrādāt un kultūras ministram līdz 2025.gada 1.septembrim iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību akta projektu, kas paredz sistēmisku regulējumu, kādā biedrības un nodibinājumi var iesaistīties Eiropas Savienības politikas instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētos projektos un pasākumos un pretendēt uz valsts budžeta priekšfinansējumu, ja šo finanšu instrumentu īstenošanu neregulē citi normatīvie akti.

Ņemot vērā, ka priekšfinansējums programmas ietvaros nav saistīts ar preču un pakalpojumu piedāvāšanu tirgū, proti, programmas īstenošana nav saistīta ar saimniecisko darbību, tās ietvaros nav plānota komercdarbības atbalsta piešķiršana. Programmas rezultāts neradīs ekonomisko labumu un selektīvu priekšrocību biedrībai “Latvijas Pilsoniskā alianse” kā publiskā finansējuma saņēmējam.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse” ir meklējusi arī citus finansējuma avotus, tostarp vērsusies Latvijas komercbankās, kā arī Finanšu institūcijā ALTUM. Minētajās institūcijās biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” pieprasījums netika apstiprināts.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
  • Biedrība “Latvijas Pilsoniskā alianse”
Ietekmes apraksts
Projektu pieņemot Ministru kabinetā, tiks nodrošināts priekšfinansējums biedrībai “Latvijas Pilsoniskā alianse”, lai 2024.gadā pabeigtu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” īstenošanu Latvijā.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
130 000
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
130 000
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-130 000
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-130 000
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
130 000
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Izmaksu grupa kopējā nepieciešamā summa Trūkstoša summa programmas izdevumu segšanai no 01.06.2024.* Trūkstošās summas paskaidrojums
Programmas ieviešanas vadība (t.sk. satura un finanšu vadība, divpusējās un reģionālās sadarbības koordinēšana, programmas sagatavošanas, biroja, ceļa un komandējumu izmaksas, u.c.) 270 348,07 euro 38 500,00 euro *Atlīdzība programmas vadībai (2 personas): 5500 euro x 7mēn = 38 500 euro
 
Programmas tiešsaistes sistēmas izstrāde un uzturēšana 60 000,00 euro 0,00 euro -
Projektu atlases process (vērtēšanas vadība, vērtētāji, atlases komisija) 85 850,23 euro 0,00 euro -
Projektu uzraudzība, atbalsta un kapacitātes spēcināšanas pasākumi visiem projektu iesniedzējiem un īstenotājiem (izglītojoši semināri/apmācības, individuāls atbalsts un konsultācijas projektu sagatavošanas laikā, uzraudzība un mentorings projektu īstenošanas laikā, u.c.) 470 159,70 euro 0,00 euro -
Projektu auditi, pētījumi un programma novērtējums 85 000,00 euro 85 000,00 euro *Projektu audits 59 500 euro
*Programmas novērtējums 22 000 euro
*Rezultātu un ietekmes pētījumi 3 500 euro
Komunikācijas pasākumi (mājas lapas izstrāde un uzturēšana, programmas publicitātes un sabiedrības informēšanas pasākumi) 85 632,00 euro 6 500,00 euro Programmas noslēguma pasākums
Programmas padomes darbs (stratēģiskā vadība, pārraudzība) 43 010,00 euro 0,00 euro -
KOPĀ 1 100 000,00 euro 130 000,00 euro  

*Lai nodrošinātu programmas naudas plūsmu un programmas ieviešanu laika posmā no 2024.gada 1.jūnija, Apvienība nelielu daļu no norādītās trūkstošās naudas summas jau ir segusi un līdz priekšfinansējuma saņemšanai iespēju robežās turpinās segt no dažādiem iekšējiem resursiem, kuri pēc iespējas drīzāk ir jāatgriež Apvienības rīcībā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Biedrība „Latvijas Pilsoniskā alianse”
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Kultūras ministrija
  • Finanšu ministrija
  • Biedrība „Latvijas Pilsoniskā alianse”

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Programmas ieviešana Latvijā ir būtisks pilsoniskās sabiedrības un to organizāciju stiprināšanai, kas ir īpaši svarīgi esošajā ģeopolitiskajā situācijā. Programma veicina Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas dotāciju vispārējos mērķus, lai samazinātu sociālās un ekonomiskās atšķirības un stiprinātu divpusējo sadarbību starp saņēmējvalstīm un donorvalstīm. Programma ir izveidota saskaņā ar prioritāšu sektoru “Kultūra, pilsoniskā sabiedrība, laba pārvaldība un pamattiesības un brīvības”, kas ir viena no piecām prioritārajām nozarēm, par kurām vienojušās donori un Eiropas Savienība.

Programmas atbilstība un pamatojums
Kā noteikts Nacionālajā drošības koncepcijā, viena no Latvijas prioritātēm apdraudējuma novēršanai ir nepieciešamība īstenot pasākumus un radīt atbilstošus apstākļus, kas veicinātu sabiedrības iesaistīšanos un līdzdalību sabiedriski politiskajos procesos valstī. Līdzīgi – Nacionālajā drošības koncepcijā minēts, ka nacionālās drošības jautājums ir spēcīga pilsoniskā sabiedrība, kurai ir vienota izpratne jautājumos par tās vērtīborientāciju – „Iedzīvotājiem ir jāizrāda iniciatīva un vairāk jāiesaistās sabiedriski politiskajos procesos valstī, veidojot un vadot nevalstiskās organizācijas, piedaloties politisko partiju darbībā, līdz pat tam, ka iedzīvotāji ir gatavi aizstāvēt valsti no ārēja apdraudējuma.”. Tāpat Nacionālās drošības koncepcijā noteikts, ka valstī nepieciešams īstenot mērķtiecīgu pilsoniskās sabiedrības attīstības politiku, atvēlot pastāvīgu valsts budžeta finansējumu pilsoniskās sabiedrības kapacitātes stiprināšanai.

Latvijas Visaptverošās valsts aizsardzības sistēmā noteikts, ka nepieciešams veicināt institūciju sadarbību, sabiedrības izpratni par iespējām aizsargāt sevi, ģimeni un valsti, īstenot sabiedrības pašorganizēšanās instrumentus krīzes gadījumos un sabiedrības izglītošanu un sagatavošanu iespējamām krīzēm.

Tas saskan ar Latvijas Nacionālo attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP 2027) nodefinēto vienu no prioritātēm, kas ir uzticēšanās, un ir cieši saistīta ar pilsoniskās sabiedrības sadarbības un līdzdarbības prasmēm. Savukārt Saliedētas sabiedrības politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam noteikts, ka virsmērķa sasniegšanas vispārīgais princips ir iekļaujoša līdzdalība, kas ikvienam nodrošina iespējas iesaistīties valsts pārvaldībā un nodrošina plašu sabiedrības pārstāvniecību visā tās daudzveidībā, ir pamats zināšanu un prasmju apguvei, lai stiprinātu nacionālo identitāti, latviešu valodu, sociālo uzticēšanos, iedzīvotāju solidaritāti un sadarbību.

Latvijas sabiedrībā pastāv uzticēšanās krīze un ir ļoti zems pilsoniskās līdzdalības līmenis (9% iedzīvotāji ir pilsoniski aktīvi). Valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” darbības (rezultātu un ieguldījuma) izvērtēšana (2020) izvērtējuma rezultātu ziņojumā secināts, ka nevalstiskais sektors uzskata, ka iedzīvotāju zemā līdzdalība saistīta ar faktu, ka iedzīvotājiem trūkst intereses iesaistīties (kopumā 58% organizāciju tā vērtē). 53% norāda arī uz informācijas trūkumu par līdzdalības iespējām, savukārt 46% akcentē iedzīvotāju nevēlēšanos veikt brīvprātīgo darbu bez samaksas.

Uzticēšanās krīze ir saistīta arī ar informācijas trūkumu par pilsoniskās sabiedrības, tai skaitā NVO, to darbību un darba nozīmi, valsts pārvaldes procesiem kopumā. Zema politiskā un pilsoniskā interese, kā arī kritiskās domāšanas un pilsonisko prasmju trūkums rada pozitīvus apstākļus populisma attīstībai Latvijā, kā arī var veicināt radikālu viedokļu izpausmi. Nacionālās drošības kontekstā ir svarīgi palielināt iedzīvotāju izpratni par sociālajiem, politiskajiem procesiem un līdzdalības iespējām, kā arī nepieciešams atjaunot ticību cilvēkiem, ka viņi var ietekmēt procesus un radīt pārliecību, ka valsts ir ieinteresēta komunicēt ar sabiedrību un strādāt tās interesēs, veidojot cieņpilnu dialogu.

Turklāt uzticēšanās ir saskatāma kā plaisa starp sabiedrību un publisko pārvaldi, kā arī sabiedrības pārstāvjiem savā starpā. Statistika rāda, ka reģionos dzīvojošie cilvēki visvairāk pakļauti ne tikai nabadzības, bet arī sociālās, pilsoniskās un politiskās darbības atstumtības riskam, kas arī ir saistīta ar cilvēka noturībspēju.

Savukārt tiem iedzīvotājiem un NVO, kas ir aktīvas un iesaistās pilsoniskās aktivitātēs, nereti trūkst kapacitātes, ko ietekmē gan specifisku zināšanu un apmācību trūkums par individuālo un organizāciju kapacitātes stiprināšanai. Tāpat iztrūkst platformas, kur virtuāli un klātienē mērķa grupai satikties, lai diskutētu un veidotu jaunas sadarbības.

Latvijas Pilsoniskā alianse 2022.gada rudenī, lai apzinātu esošo situāciju un sektora viedokli par nepieciešamajiem risinājumiem, saistībā ar dažādām krīzēm (vīrusa Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā, energokrīze u.c.), veica organizāciju viedokļu apkopošanu. Tā kā absolūtajam vairākumam organizāciju nav nekādu finansiālu uzkrājumu, lai segtu paredzamo izmaksu sadārdzinājumu, daudzām organizācijām tas var izrādīties kritisks un darbību nāktos iesaldēt vai pārtraukt.

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk