Anotācija (ex-ante)

IAL nepieciešami tehniska rakstura precizējumi tiesību normas skaidrībai, kā arī ieguldītāju aizsardzības sistēmas dalībniekiem piemērojamo sankcijas un administratīvos pasākumus nodalīšana. Tāpat jānosaka kārtību, kādā publicējama informācija par sistēmas dalībniekam piemērojamām sankcijām un administratīvajiem pasākumiem.

Likumprojekta 1.pants paredz tehniskus precizējumus IAL. Precizējums IAL 1.panta 7.punktā sagatavots, ņemot vērā faktisko situāciju un veidu, kādā Latvijas Banka var pārliecināties par sistēmas dalībnieka saistību izpildi pret ieguldītāju. Proti, spēkā esošā likuma 1.panta 7.punkts, cita starpā, paredz gadījumus, kad finanšu instrumentu neatgriezeniska pazušana ir pamats kompensācijas izmaksai, taču, ņemot vērā veidu, kādā šobrīd tiek sniegti ieguldījumu pakalpojumi, 1.panta 7.punktā aprakstītais gadījums faktiski nevar iestāties. Ieguldījumu pakalpojumu joma, kopš normas spēkā stāšanās, ir būtiski attīstījusies un līdz ar to ir sagatavoti grozījumi likuma 1.panta 7. un 8.punktā, to izslēdzot. Minētie precizējumi nodrošina arī precīzu Direktīvas Nr. 97/9/EK 2.panta ieviešanu. Grozījums IAL 1.panta 9.punktam sagatavots, ņemot vērā nepieciešamību izslēgt gadījumus, kad sistēmas dalībnieka saistību neizpildes gadījumā ieguldītājs saņemtu kompensāciju gan no noguldījumu garantiju fonda, gan no ieguldītāju aizsardzības sistēmas.
Likumprojekta 2., 4., 7., 9., 11. un 18. pants paredz tehniskus precizējumus IAL tiesību normās.
Likumprojekta 3.pants paredz grozījumus IAL 3.pantā, kuri sagatavoti ar ar mērķi precizēt un skaidrāk definēt veidu, kādā tiek noteikts ieguldītājam izmaksājamās kompensācijas maksimālais apmērs un veids, kā tiek noteikta kompensējamo vērtspapīru vērtība. Spēkā esošā redakcija pēc būtības paredzēja atšķirīgus nosacījumus, dažādos periodos veiktiem ieguldījumiem, kas esošajos apstākļos vairs nav aktuāli. IAL 3.panta pirmās daļas kompensācijas apmērs 20 000 euro atbilst Direktīvas Nr. 97/9/EK 4.pantam.
Likumprojekta 5.pants paredz grozījumus IAL 5.pantā, proti, ņemot vērā nepieciešamību IAL noteikt veidu un kārtību, kādā pēc būtības tiks organizēts kompensāciju izmaksu process. Līdzšinējā IAL redakcijā neparedzēja konkrētu soļu uzskaitījumu un kompensāciju izmaksu procesa izklāstu, kas faktiskas kompensāciju izmaksas gadījumā radītu risku, ka kompensāciju izmaksu process nevarētu tikt nodrošināts iespējami ātri un ieguldītājiem labvēlīgi. Skaidra normatīvā regulējuma trūkums esošajā IAL liedz pēc būtības nodrošināt administratīvi vienkāršu un ātru kompensāciju izmaksu veikšanu.
Tāpat ir iekļauti nosacījumi, kas paredz kārtību, kādā nodokļu(nodevu)  administrācija vai zvērināts tiesu izpildītājs var vērst piedziņu pret ieguldītājam izmaksājamo kompensāciju, kā arī termiņu, kādā nodokļu(nodevu) administrācija vai zvērināts tiesu izpildītās var vērst piedziņu un ieguldītājam izmaksājamo kompensāciju.
Likumprojekta 6.pants IAL papildina ar jaunu 5.¹ pantu. Tas paredz prasības attiecībā uz kompensāciju izmaksu organizēšanai nepieciešamās informācijas nodrošināšanu, apstrādi un uzglabāšanu. Proti, priekšlikuma būtība paredz sistēmas dalībnieka pienākumu noteiktā veidā apkopot informāciju par tā pārvaldīto finanšu instrumentu portfeli, kā arī paredz pienākumu sistēmas dalībniekam sagatavot un vienas dienas laikā iesniegt Latvijas Bankai sarakstu par tiem ieguldītājiem, kuriem izmaksājama kompensācija gadījumā, ja sistēmas dalībniekam tiek konstatēta nespēja izpildīt saistības pret ieguldītāju. Tādējādi sistēmas dalībnieka pienākums būs pielāgot tā iekšējās sistēmas, lai tas spētu, nepieciešamības gadījumā, vienas dienas laikā sagatavot minēto sarakstu. Jaunais pants ietver arī deleģējumu Latvijas Bankai izdot noteikumus, nosakot kārtību, kādā sistēma dalībniekam būs pienākums apkopot un apstrādāt informāciju par tiem ieguldītājiem, kuriem, gadījumā, ja sistēmas dalībniekam tiktu konstatēta nespēja izpildīt saistības, būtu izmaksājama kompensācija.
Likumprojekta 8.pants IAL papildina ar jaunu 6.¹ pantu, kurš nosaka gadījumus, kad Latvijas Bankai ir tiesības atlikt kompensācijas izmaksu, tai skaitā arī gadījumā, ja pastāv šaubas par ieguldītāja tiesībām saņemt kompensāciju (pastāv juridisks strīds), kā arī, ja pastāv šaubas par ieguldītāja tiesībām saņemt kompensāciju, kas saistītas ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma neizpildi. Jaunā panta redakcija sagatavota, ņemot vērā nepieciešamību novērst gadījumus, kad kompensācija varētu tikt izmaksāta personām, kuru prasījuma tiesības pret ieguldītāju aizsardzības sistēmu varētu tikt apšaubītas. Piemēram, gadījumā, ja ieguldītājs, kuram izmaksājama kompensācija par ieguldījumu ir miris un attiecībā uz kompensāciju pastāv strīds starp ieguldītāja mantiniekiem. Tāpat, priekšlikumā ietvertais mehānisms sniegs tiesības uz laiku atlikt kompensāciju izmaksu tādos gadījumos, ja nebūs pārliecība, vai personai pienākas kompensācija.
Likumprojekta 10.pants paredz IAL 8.panta izslēgšanu, ņemot vērā to, ka kompensācijas apmēra noteikšanas kārtība, kas līdz šim bijusi noteikta 8.pantā ar šo likumprojektu pārcelta uz likumprojekta 3.pantu. Savukārt atlikusī daļa no 8.panta tiek svītrota, jo ar šo likumprojektu ir mainīti nosacījumi tam, kādos gadījumos tiek uzsākts kompensāciju izmaksu process. Proti, kompensāciju izmaksu uzsākšana, atbilstoši šajā likumprojektā ietvertajiem grozījumiem, tiks uzsākta pēc tam, kad Latvijas Banka konstatēs sistēmas dalībnieka nespēju izpildīt tā saistības pret ieguldītājiem, nevis tad, ja tiks konstatēta, piemēram, finanšu instrumentu neatgriezeniska pazušana.
Likumprojekta 12.pants paredz grozījumus IAL 12.pantā, lai skaidri noteiktu sistēmas dalībnieka pienākumus attiecībā uz ieguldītāju informēšanas par tam pienākošos kompensāciju pienākumu, noteiktu deleģējumu Latvijas Bankas noteikumu izdošanai.
Precizējumi sagatavoti, ņemot vērā nepieciešamību precizēt likuma prasības, lai precīzi izpildītu Direktīvas Nr. 97/9/EK preambulas 20.punktu un pārņemtu tās 10.pantu.
Likumprojekta 13.pants paredz precizējumus IAL 13.panta ceturtajā un piektajā daļā, ņemot vērā apstākli, ka esošais normatīvais regulējums neparedz tiesības kompensāciju izmaksu gadījumā no sistēmā ieskaitītajiem līdzekļiem segt arī tos izdevumus, piemēram, tiesāšanās izdevumus, kas tieši saistīti ar kompensāciju izmaksu procesa nodrošināšanu un sistēmas darbības administrēšanu. Tāpat paredz papildināt IAL 13.pantu ar astoto daļu, kas sagatavota, ņemot vērā nepieciešamību novērst iespējamu risku, kad kompensāciju izmaksu gadījumā sistēmā var nebūt tūlītēji pieejami nepieciešamie finanšu līdzekļi kompensāciju izmaksai. Spēkā esošā IAL redakcija pēc būtības neparedzēja risinājumus gadījumiem, ja sistēmai trūkst nepieciešamo līdzekļu tās funkciju izpildei, tādejādi apdraudot ieguldītāju aizsardzības sistēmas darbības un apdraudot arī kopējo valsts finanšu stabilitāti un reputāciju.
Likumprojekta 14.pants paredz precizējumus IAL 14.pantā. Grozījumi izstrādāti, ņemot vērā nepieciešamību precīzi ieviest Direktīvas Nr. 97/9/EK 5.panta 1.,2. un 3.punktu, kā arī, lai IAL skaidri nodalītu sistēmas dalībniekiem piemērojamās sankcijas un administratīvos pasākumus un noteiktu kārtību, kāda publicējama informācija par sistēmas dalībniekam piemērojamām sankcijām vai administratīvajiem pasākumiem. IAL 14.panta ceturtās daļas 1.punktā ietvertais naudas sods 0,05 % apmērā noteikts, ņemot vērā vispārpieņemto praksi valsts pārvaldes institūciju regulējošajos tiesību aktos, piemēram Valsts ieņēmumu dienesta darbībā (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 29.panta otrā daļa – “par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu maksātājam tiek aprēķināta nokavējuma nauda — no laikā nenomaksātā pamatparāda 0,05 procenti par katru nokavēto dienu”). Tāpat Kredītiestāžu likuma 100.¹ panta ceturtā daļā noteikta nokavējuma nauda par katru nokavēto maksājuma dienu 0,05 procentu apmērā nesamaksātās summas. Arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā paredzētais nokavējuma naudas apmērs paredzēts 0,05% apmērā (25.panta pirmā daļa), tāpat arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 147.³ panta septītajā daļā paredzētais nokavējuma naudas apmērs noteikts 0,05 % apmērā no nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu. Ievērojot to, naudas soda apmērs 0,05% apmērā no summas, kas noteiktajā termiņā nav iemaksātas ieguldītāju aizsardzības sistēmā, ir noteikta samērīgi un proporcionāli, ņemot vērā, arī citos finanšu nozares tiesību aktos paredzēto procentu apmēru par termiņa kavējumu.
IAL 14.panta ceturtās daļas 2.punktā ietvertais naudas sods no 1000 līdz 10 000 euro par pienākumu neizpildi attiecībā uz sistēmas dalībnieka pienākumu sagatavot, apstrādāt un iesniegt Latvijas Bankai informāciju, kas nepieciešama kompensāciju izmaksu nodrošināšanai un informācijas administrēšanai noteikts, ievērojot jau finanšu nozari regulējošajos normatīvajos aktos noteikto soda naudas apmēru (Kredītiestāžu likuma 198.pants, Finanšu instrumentu tirgus likuma 148.pants).
Likumprojekta 15.pants paredz IAL papildināt ar jaunu 14.¹ pantu paredzot noilgumu, proti, noilguma termiņu lietu ierosināšanai par  pārkāpumiem, paredzot Latvijas Bankai terminētu laika posmu, lai reaģētu uz IAL subjektu pārkāpumiem. Piecu gadu termiņš lietas ierosināšanai no pārkāpuma izdarīšanas dienas un divu gadu termiņš sankciju un administratīvo pasākumu piemērošanai paredzēts, lai noteiktu samērīgus termiņus Latvijas Bankai īstenot tai deleģētās funkcijas finanšu sektora uzraudzībā, vienlaikus nodrošinot tiesisko noteiktību subjektiem, proti, noteikta laika robežu esamība stimulē reaģēšanu uz pārkāpumiem(lietas ierosināšanu) un lēmuma pieņemšanu, kas pārkāpumu gadījumā subjektiem ļauj rēķināties ar sekām paredzamā nākotnē. Minētie noilguma termiņi noteikti līdzīgi kā, piemēram, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā, Akciju atpirkšanas likumā, Privāto pensiju fondu likumā.
Likumprojekta 16.pants paredz IAL papildināt ar jaunu 14.² pantu, nosakot kārtību, kāda informācija publicējama par sistēmas dalībniekam piemērojamām sankcijām vai administratīvajiem pasākumiem, paredzot identisku regulējumu, kāds paredzēts, piemēram, Ieguldījumu brokeru sabiedrību likumā.
Likumprojekta 17.pants paredz grozījumus IAL 15.pantā, ņemot vērā nepieciešamību precizēt IAL prasības, lai precīzi pārņemtu Direktīvas Nr. 97/9/EK 12.pantu un precizētu pantā lietotos terminus.
Likumprojekta 19.pants ietver grozījumus IAL 20.pantam, ņemot vērā nepieciešamību precizēt IAL prasības, lai precīzi pārņemtu Direktīvas Nr. 97/9/EK 7.panta 1.punktu.