22-TA-1007: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Latvijas Republikas delegāciju dalībai Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas grupas pilnvarnieku pavasara sanāksmēs 2022. gada 22.-24. aprīlī" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots, pamatojoties uz likumu „Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā rekonstrukcijas un attīstības bankā, tās apvienotajās organizācijās un Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankā” 6. pantu un likuma „Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā valūtas fondā” 8. pantu, kur Ministru kabinetam piešķirts pilnvarojums izdot norādījumus, kas nepieciešami, lai izpildītu Latvijas saistības pret augstāk minētajām institūcijām.
Ņemot vērā plānotās Starptautiskā Valūtas fonda (turpmāk – IMF) un Pasaules Bankas grupas (turpmāk – WBG) pilnvarnieku pavasara sanāksmes 2022.gada 22.-24.aprīlī Vašingtonā, ASV, ir nepieciešams apstiprināt Latvijas Republikas delegāciju dalībai šajās sanāksmēs un informēt par tajās izskatāmajiem jautājumiem.
Ņemot vērā plānotās Starptautiskā Valūtas fonda (turpmāk – IMF) un Pasaules Bankas grupas (turpmāk – WBG) pilnvarnieku pavasara sanāksmes 2022.gada 22.-24.aprīlī Vašingtonā, ASV, ir nepieciešams apstiprināt Latvijas Republikas delegāciju dalībai šajās sanāksmēs un informēt par tajās izskatāmajiem jautājumiem.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Apstiprināt rīkojumu par Latvijas Republikas delegāciju dalībai Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas grupas pilnvarnieku pavasara sanāksmēs 2022. gada 22.-24. aprīlī un pieņemt zināšanai šajās sanāksmēs izskatāmos jautājumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
IMF un WBG pilnvarnieku pavasara sanāksmes notiek katru gadu un tajā piedalās abu institūciju pilnvarnieki, pilnvarnieku vietnieki, atbildīgo institūciju amatpersonas un citi dalībnieki. COVID-19 pandēmijas ietekmē pilnvarnieku sanāksmes tiek organizētas hibrīda formātā, tas nozīmē, ka sanāksmes klātienē notiek ar ierobežotu dalībnieku skaitu ar iespēju citiem dalībniekiem pieslēgties attālināti, bet atsevišķas sanāksmes un semināri ar privātā sektora dalību notiek tikai virtuāli. Pilnvarnieku sanāksmju ietvaros tiek organizētas arī bilaterālās tikšanās ar IMF/WBG vadību un citu dalībvalstu delegāciju pārstāvjiem.
Pilnvarnieku sanāksmju ietvaros WBG Attīstības komitejā un Starptautiskajā Monetārajā un finanšu komitejā (IMFC) tiks apspriesta Krievijas militārā agresija Ukrainas teritorijā un tās izraisītās humanitārās krīzes ietekme uz Ukrainas ekonomiku un globālo ekonomiku. Papildus WBG Attīstības komitejā paredzētas diskusijas arī par “Parāda risināšanu attīstības un makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai” un “Digitalizāciju un attīstību”.
IMF/WBG sanāksmju ietvaros tiks organizētas arī Ziemeļu un Baltijas valstu grupas pilnvarnieku tikšanās: WBG formātā plānotas diskusijas ar izpilddirektoru Axel van Trotsenburg par bankas darbību konflikta skartās valstīs (t.sk. Ukraina, Afganistāna), klimata jomā, enerģētikā un pēc-pandēmijas fāzē, savukārt uz IMF formāta sanāksmi ir uzaicināts Ukrainas finanšu ministrs Serhii Marchenko. Papildus tam tiek plānotas vairākas bilaterālās sanāksmes: ar WBG viceprezidentu attīstības finansēšanas jautājumos Akihiko Nishio, lai pārrunātu Starptautiskās Attīstības asociācijas (IDA) 20. resursu papildināšanas prioritāro politikas pasākumu īstenošanu, ar Starptautiskās Finanšu korporācijas (IFC) viceprezidentu Emmanuel Nyirinkindi, lai pārrunātu sadarbības jautājumus, īpaši attiecībā uz IFC iesaisti ar Latvijas eksportējošiem uzņēmumiem, un Daudzpusējās Investīciju garantiju aģentūras (MIGA) viceprezidentu S. Vijay Iyer, lai pārrunātu iespējas attīstīt sadarbību, ņemot vērā Latvijas neseno graduāciju un donorvalsts statusu MIGA, un plāniem organizēt biznesa forumu Rīgā ar Latvijas privāto sektoru. Plānotas arī bilaterālas tikšanās ar ASV Valsts kasi (Finanšu ministrija) un Valsts Departamentu (Ārlietu ministrija), lai pārrunātu neizprovocētā Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmi uz Latvijas ekonomiku, sankciju ietekmi, kā arī aktualitātes finanšu sektorā.
Kopējais WBG atbalsts Ukrainai plānots USD 3 mljrd. apmērā aizdevumu, garantiju un grantu veidā. Tā ietvaros WBG jau ir sniegusi tūlītēju budžeta atbalstu USD 350 milj. apmērā, kam sekoja atbalsts veselībai un izglītībai USD 200 milj. apmērā. Tāpat tiek apsvērta Starptautiskās Attīstības asociācijas (IDA) resursu novirzīšana Ukrainas atbalstam. Papildus WBG apsver piemērotāko atbalstu Ukrainas kaimiņvalstīm – Polijai, Rumānijai, Bulgārijai, Slovākijai un Moldovai. Papildus tam pavasara sanāksmju ietvaros notiks ministru apaļā galda diskusija par atbalstu Ukrainai, kurā piedalīsies WBG prezidents David Malpass un Ukrainas prezidents Volodymyr Zelensky, kā arī IMF vadītāja Kristalina Georgieva. Šajā diskusijā tiks pārrunātas iespējas sniegt atbalstu Ukrainas ekonomikai trijās fāzēs – kara laikā, pēc kara periodā un vidējā termiņā. Vienlaikus tiks diskutēts par ārkārtas koncesijas finansējuma paketi Ukrainai visās trīs fāzēs, kas apvieno dalībvalstu grantus, WBG garantijas un iespējamas citas finansēšanas opcijas. Daudzpusējās palīdzības sniegšana caur WBG ne tikai donorvalstīm, bet ari saņēmējvalstīm, šajā gadījumā Ukrainai, nodrošina operatīvu un efektīvu iemaksu administrēšanu, t.sk. uzraudzību par iemaksu izlietošanu atbilstoši mērķim. Latvijas valdība 2022.gada martā apstiprināja grantu EUR 5 milj. apmērā Ukrainas atbalstam caur WBG trasta fondu.
Savukārt IMF ir apstiprinājusi ārkārtas finanšu palīdzību Ukrainai USD 1.4 mljrd. apmērā neatliekamu finansējuma vajadzību un kara radīto ekonomisku seku risināšanai. Pateicoties aktivitātei no IMF dalībvalstīm (Kanādas vadībā, piedaloties pārstāvjiem no Zviedrijas, Lietuvas, Nīderlandes, Austrālijas) tiek virzīta arī jauna IMF administrētā konta izveidošana, lai palīdzētu Ukrainai. Šī konta mērķis būtu mobilizēt aizdevumus un/vai grantus no bilaterāliem donoriem caur IMF instrumentu, kas nodrošinātu papildu finanšu aizsardzības pasākumus (piemēram, izsniedzot finansējumu speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) vienībās, kam var piekļūt tikai likumiska valdība).
Turpinās juridiskā izpēte arī par Krievijas dalībvalsts statusa apturēšanu gan WBG, gan IMF. WBG tas būtu iespējams, ja Krievija nepilda saistības pret WBG vai arī ja tiek apturēta tās dalība IMF. WBG ir apturējusi visas tās īstenotās programmas Krievijā un Baltkrievijā (jauni WBG aizdevumi vai investīcijas Krievijā nav apstiprinātas kopš 2014.gada, kamēr Baltkrievijā jauni aizdevumi nav apstiprināti kopš 2020.gada vidus). IMF arī vērtē iespējas izslēgt Krieviju un Baltkrieviju no dalības IMF, tomēr statūti, līdzīgi kā WBG, paredz šādu iespēju tikai statūtu pārkāpumu gadījumā, neizpildot saistības pret IMF. Tāpat tiek vērtēta iespēja neļaut Krievijai un Baltkrievijai izmantot SDR piešķīrumu jeb beznosacījumu likviditāti, kas 2021.gada augustā IMF vispārējā SDR piešķīruma ietvaros tika piešķirta visām IMF dalībvalstīm proporcionāli to IMF kvotām. Šajā gadījumā būtiski, lai Krievijas vai Baltkrievijas pieprasījuma gadījumā IMF dalībvalstis, piemēram, Ķīna, nepiekristu SDR konvertācijai. Papildus IMF valdē iesaldēta valdes vecākā pozīcija, ko līdz šim ieņēma Krievijas pārstāvis, kurš pats nepiekrita atteikties no šī statusa.
Pilnvarnieku sanāksmju ietvaros WBG Attīstības komitejā un Starptautiskajā Monetārajā un finanšu komitejā (IMFC) tiks apspriesta Krievijas militārā agresija Ukrainas teritorijā un tās izraisītās humanitārās krīzes ietekme uz Ukrainas ekonomiku un globālo ekonomiku. Papildus WBG Attīstības komitejā paredzētas diskusijas arī par “Parāda risināšanu attīstības un makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai” un “Digitalizāciju un attīstību”.
IMF/WBG sanāksmju ietvaros tiks organizētas arī Ziemeļu un Baltijas valstu grupas pilnvarnieku tikšanās: WBG formātā plānotas diskusijas ar izpilddirektoru Axel van Trotsenburg par bankas darbību konflikta skartās valstīs (t.sk. Ukraina, Afganistāna), klimata jomā, enerģētikā un pēc-pandēmijas fāzē, savukārt uz IMF formāta sanāksmi ir uzaicināts Ukrainas finanšu ministrs Serhii Marchenko. Papildus tam tiek plānotas vairākas bilaterālās sanāksmes: ar WBG viceprezidentu attīstības finansēšanas jautājumos Akihiko Nishio, lai pārrunātu Starptautiskās Attīstības asociācijas (IDA) 20. resursu papildināšanas prioritāro politikas pasākumu īstenošanu, ar Starptautiskās Finanšu korporācijas (IFC) viceprezidentu Emmanuel Nyirinkindi, lai pārrunātu sadarbības jautājumus, īpaši attiecībā uz IFC iesaisti ar Latvijas eksportējošiem uzņēmumiem, un Daudzpusējās Investīciju garantiju aģentūras (MIGA) viceprezidentu S. Vijay Iyer, lai pārrunātu iespējas attīstīt sadarbību, ņemot vērā Latvijas neseno graduāciju un donorvalsts statusu MIGA, un plāniem organizēt biznesa forumu Rīgā ar Latvijas privāto sektoru. Plānotas arī bilaterālas tikšanās ar ASV Valsts kasi (Finanšu ministrija) un Valsts Departamentu (Ārlietu ministrija), lai pārrunātu neizprovocētā Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmi uz Latvijas ekonomiku, sankciju ietekmi, kā arī aktualitātes finanšu sektorā.
Kopējais WBG atbalsts Ukrainai plānots USD 3 mljrd. apmērā aizdevumu, garantiju un grantu veidā. Tā ietvaros WBG jau ir sniegusi tūlītēju budžeta atbalstu USD 350 milj. apmērā, kam sekoja atbalsts veselībai un izglītībai USD 200 milj. apmērā. Tāpat tiek apsvērta Starptautiskās Attīstības asociācijas (IDA) resursu novirzīšana Ukrainas atbalstam. Papildus WBG apsver piemērotāko atbalstu Ukrainas kaimiņvalstīm – Polijai, Rumānijai, Bulgārijai, Slovākijai un Moldovai. Papildus tam pavasara sanāksmju ietvaros notiks ministru apaļā galda diskusija par atbalstu Ukrainai, kurā piedalīsies WBG prezidents David Malpass un Ukrainas prezidents Volodymyr Zelensky, kā arī IMF vadītāja Kristalina Georgieva. Šajā diskusijā tiks pārrunātas iespējas sniegt atbalstu Ukrainas ekonomikai trijās fāzēs – kara laikā, pēc kara periodā un vidējā termiņā. Vienlaikus tiks diskutēts par ārkārtas koncesijas finansējuma paketi Ukrainai visās trīs fāzēs, kas apvieno dalībvalstu grantus, WBG garantijas un iespējamas citas finansēšanas opcijas. Daudzpusējās palīdzības sniegšana caur WBG ne tikai donorvalstīm, bet ari saņēmējvalstīm, šajā gadījumā Ukrainai, nodrošina operatīvu un efektīvu iemaksu administrēšanu, t.sk. uzraudzību par iemaksu izlietošanu atbilstoši mērķim. Latvijas valdība 2022.gada martā apstiprināja grantu EUR 5 milj. apmērā Ukrainas atbalstam caur WBG trasta fondu.
Savukārt IMF ir apstiprinājusi ārkārtas finanšu palīdzību Ukrainai USD 1.4 mljrd. apmērā neatliekamu finansējuma vajadzību un kara radīto ekonomisku seku risināšanai. Pateicoties aktivitātei no IMF dalībvalstīm (Kanādas vadībā, piedaloties pārstāvjiem no Zviedrijas, Lietuvas, Nīderlandes, Austrālijas) tiek virzīta arī jauna IMF administrētā konta izveidošana, lai palīdzētu Ukrainai. Šī konta mērķis būtu mobilizēt aizdevumus un/vai grantus no bilaterāliem donoriem caur IMF instrumentu, kas nodrošinātu papildu finanšu aizsardzības pasākumus (piemēram, izsniedzot finansējumu speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) vienībās, kam var piekļūt tikai likumiska valdība).
Turpinās juridiskā izpēte arī par Krievijas dalībvalsts statusa apturēšanu gan WBG, gan IMF. WBG tas būtu iespējams, ja Krievija nepilda saistības pret WBG vai arī ja tiek apturēta tās dalība IMF. WBG ir apturējusi visas tās īstenotās programmas Krievijā un Baltkrievijā (jauni WBG aizdevumi vai investīcijas Krievijā nav apstiprinātas kopš 2014.gada, kamēr Baltkrievijā jauni aizdevumi nav apstiprināti kopš 2020.gada vidus). IMF arī vērtē iespējas izslēgt Krieviju un Baltkrieviju no dalības IMF, tomēr statūti, līdzīgi kā WBG, paredz šādu iespēju tikai statūtu pārkāpumu gadījumā, neizpildot saistības pret IMF. Tāpat tiek vērtēta iespēja neļaut Krievijai un Baltkrievijai izmantot SDR piešķīrumu jeb beznosacījumu likviditāti, kas 2021.gada augustā IMF vispārējā SDR piešķīruma ietvaros tika piešķirta visām IMF dalībvalstīm proporcionāli to IMF kvotām. Šajā gadījumā būtiski, lai Krievijas vai Baltkrievijas pieprasījuma gadījumā IMF dalībvalstis, piemēram, Ķīna, nepiekristu SDR konvertācijai. Papildus IMF valdē iesaldēta valdes vecākā pozīcija, ko līdz šim ieņēma Krievijas pārstāvis, kurš pats nepiekrita atteikties no šī statusa.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā krasās izmaiņas globālajā ģeopolitiskajā un ekonomiskajā situācijā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, WBG Attīstības komitejas diskusiju centrā būs šī iebrukuma tiešā un netiešā ietekme uz reģionālo un globālo ekonomiku, bēgļu situācija, nestabilitāte, pārtikas nodrošinājums, kā arī WBG atbalsta pasākumi šo izaicinājumu risināšanai. Diskusiju dokuments pilnvarniekiem vēl tiek izstrādāts un tiks nosūtīts atsevišķi. Papildus atbilstoši iepriekš plānotajai darba kārtībai WBG Attīstības komitejā tiks pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar izaicinājumiem, kas pastiprinājušies COVID-19 krīzes ietekmē – valstu parādu un digitalizāciju. Arī IMFC tiks pārrunāta globālā ekonomika spriedzes apstākļos – politikas prioritātes un sarežģīti kompromisi izaugsmes veicināšanai laikā, kad fiskālā telpa mazinās, bet inflācija ir augsta.
I. Parāda risināšana attīstības un makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai.
Pandēmijas krīzes ietekmē parāda un attīstības jautājumu problemātika ir pastiprinājusies – veicināt attīstību un uzturēt parāda ilgtspēju kļūst arvien sarežģītāk, ņemot vērā ieilgušo krīzes ietekmi uz publisko finansējumu, ieņēmumiem un nodarbinātību, kā arī cilvēkkapitālu mazāk aizsargāto iedzīvotāju vidū. 2020.gadā globālais parāds kopumā palielinājās par 28 procentpunktiem no IKP, kas ir lielākais pieaugums kopš Otrā Pasaules kara. Valdību aizņemšanās sastādīja aptuveni pusi no šī pieauguma, globālajam publiskā parāda rādītājam palielinoties līdz 99% no IKP. Arī privātā parāda pieaugums bija rekordliels, ņemot vērā zemās procentu likmes un ārkārtas monetāro atbalstu. Vienlaikus publiskais parāds ir aizvirzījies no tradicionālajiem daudzpusējiem un Parīzes kluba bilaterālajiem kreditoriem uz Parīzes klubā neietilpstošajiem bilaterālajiem (piem., Ķīna) un komerciālajiem kreditoriem. 2020.gada beigās attīstības valstu ārējais parāds palielinājās līdz 31% no IKP, kas ir par 7 procentpunktiem lielāks nekā 2010.gadā, bet iekšējais parāds pieauga vēl straujāk, līdz 174% no IKP.
Lai gan fiskālā atbalsta programmas, kas tika finansētas ar publiskā parāda palīdzību, nodrošināja nepieciešamo atbalstu, tomēr neskaidrība, ko rada uzņemtās parādsaistības, negatīvi ietekmē investīcijas un ekonomisko izaugsmi. Pieaugot parāda apkalpošanai, samazinās pieejamā fiskālā telpa, lai finansētu attīstību un ekonomiku, savukārt pieaugošās valdības parāda finansēšanas vajadzības var mazināt vietējās investīcijas. IDA valstīs, piemēram, valdību izdevumi par procentu maksājumiem turpina pieaugt - 2018.gadā tie divkārt pārsniedza veselības jomas izdevumus. Tāpat arī palielinoties izdevumiem par procentu maksājumiem, izdevumi par izglītību IDA valstīs ir saglabājušies vienā līmenī pēdējo desmit gadu laikā. Pandēmijas laikā parāda līmenis sasniedza augstāko līmeni gan attīstītajās, gan attīstības valstīs. Krievijas karš Ukrainā vēl vairāk pastiprina parāda problēmas eskalāciju. Nabadzīgākajām un neaizsargātākajām valstīm augsta fiskālā un parāda ievainojamība mazina ekonomisko stabilitāti un ierobežo izaugsmi, kas nepieciešama nabadzības mazināšanai un kritisko pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem. Pasākumi parāda ievainojamības risināšanai kļūst arvien neatliekamāki. Šobrīd 60% no valstīm, kas kvalificējas G20 Parāda apkalpošanas maksas atlikšanas iniciatīvai (DSSI)[1] tiek novērtētas ar augstu parāda risku vai jau cieš no augstā parāda.
Lai attīstības valstis varētu risināt parāda problēmas un vienlaikus veidotu zaļāku, noturīgāku un iekļaujošāku ekonomiku, nepieciešams uzlabot fiskālo politiku, publisko investīciju programmas un parāda pārvaldības ietvaru. Tāpat būtiski mazināt privātā un publiskā parāda noregulējuma izmaksas un veicināt piekļuvi ilgtermiņa finansējumam, attīstot vietējos parāda un kapitāla tirgus. Šajā kontekstā WBG un citu daudzpusējo attīstības banku iespējas sniegt atbalstu strukturālo reformu īstenošanai un IMF atbalsts ekonomikas stabilizēšanai un politiku reformai ir kritiski svarīgas, lai sasniegtu attīstības mērķus – galējas nabadzības mazināšanu un kopējas labklājības veicināšanu.
IMF un WBG pieredze un ekspertīze var sniegt nepieciešamo atbalstu attīstības valstīm politiku stiprināšanā, nodrošinot finansējumu un tehnisko palīdzību, lai veicinātu izaugsmi un stabilitāti, īstenotu starpresoru un nacionālās reformas un stiprinātu finanšu sektora kapacitāti. Šāda veida atbalsts stiprina valdību spējas pārvaldīt fiskālos riskus un uzlabot privātā parāda maksātnespējas ietvaru, noregulēt peļņu nenesošos aizdevumus un paplašināt finanšu tirgus attīstību. IMF un WBG turpina sniegt atbalstu valstīm, lai tās spētu noturēt makroekonomisko stabilitāti un turpināt nepieciešamo strukturālo reformu īstenošanu ilgtermiņa izaugsmei. Galvenie IMF/WBG īstenotie pasākumi ietver:
- IMF uzraudzības aktivitātes, lai pārliecinātos, ka valstu īstenotie politiku pasākumi veicina ekonomikas stabilitāti un parāda ilgtspēju;
- IMF atbalsta programmas, lai palīdzētu valstīm risināt maksājumu bilances problēmas;
- IMF vispārējo SDR piešķīrumu USD 650 mljrd. apmērā visām dalībvalstīm, lai nodrošinātu globālās vajadzības pēc papildus ilgtermiņa ārējām rezervēm un palīdzētu krīzes visvairāk skartajām valstīm. SDR piešķīruma ietvaros G20 apliecināja gatavību aizdot daļu no SDR piešķīruma grūtībās nonākušajām valstīm un aicināja arī pārējās ekonomiski spēcīgākās valstis aizdot daļu no SDR.
- WBG konsultācijas un analītiku, lai palīdzētu izveidot un īstenot atbilstošas politikas, stiprinātu institūcijas un kapacitāti;
- WBG attīstības politikas finansēšanu, lai nodrošinātu finansējumu un tehnisko palīdzību publisko finanšu pārvaldības uzlabošanai un publisko izdevumu efektivitātes uzlabošanai;
- Inovatīvu finanšu produktu ieviešanu – WBG ir ieviesusi finanšu produktus, lai palīdzētu valstīm risināt klimata pārmaiņu radītos izaicinājumus un sniegtu atbalstu krīžu gatavībai. IMF izstrādā jaunu Noturības un ilgtspējas trasta fondu (RST), kura mērķis ir ilgtermiņa strukturālo reformu finansēšana attīstības valstīs.
Papildus tam IMF un WBG turpina sniegt atbalstu valstīm fiskālās telpas izveidei, lai tās spētu finansēt izaugsmi un attīstību, tai skaitā IMF un WBG palīdz valdībām:
- veidot politikas, kas mazina budžeta deficītu, lai uzlabotos kreditoru pārliecība un mazinātos aizņemšanās izmaksas;
- pārorientēt izmaksas uz izaugsmi veicinošiem pasākumiem, t.sk., izglītību, veselību, sociālo aizsardzību, investīcijām zaļajā infrastruktūrā;
- paplašināt nodokļu ieņēmumu bāzi, piemēram, apliekot ar nodokļiem digitālos pakalpojumu, un stiprinātu nodokļu administrēšanu;
- īstenot pasākumus privātā sektora virzītas izaugsmes veicināšanai, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un institūcijas.
Ar IMF un WBG atbalstu G20 apsver iespējas, kā uzlabot parāda noregulējumu caur G20 Vienoto ietvaru[2]. Līdz šim starptautiskais valstu parāda restrukturizācijas ietvars ir balstījies uz vienošanos pamata. G20 Vienotā ietvara īstenošanas progress ir lēns un tam nepieciešami uzlabojumi. IMF un WBG turpinās sniegt tehnisko atbalstu, lai veicinātu Vienotā ietvara īstenošanu četrās jomās: (1) veidot Vienotā ietvara procesu efektīvāku; (2) ieviest parāda apkalpošanas maksas dīkstāvi bez līgumsoda, kas nodrošinās valstīm papildu likviditāti; (3) skaidrāk noteikt, kā oficiālie bilaterālie kreditori varēs novērtēt privāto kreditoru ietvaru; (4) paplašināt parāda risināšanas pasākumu koordinēšanu uz valstīm, kas nekvalificējas DSSI iniciatīvai.
II. Digitalizācija un attīstība.
Pandēmija ir demonstrējusi gan digitālo tehnoloģiju spēju veicināt ekonomikas un sociālo noturību, gan pieaugošo digitālo plaisu un tās negatīvo ietekmi uz sociālo iekļaušanu. Gandrīz trīs miljardiem pasaules iedzīvotāju joprojām nav pieejams internets, turklāt vismazāk attīstītajās valstīs 73% iedzīvotāju joprojām to neizmanto. Nestabilās un konfliktu skartās valstīs tikai 29% iedzīvotāju lieto mobilo internetu. Savukārt tikai 15% Āfrikas iedzīvotāju ir pieejams platjoslas internets. Digitālā plaisa atspoguļo arī dzimumu nevienlīdzību: attīstības valstīs vīriešiem ir par 52% lielāka pieejamība tiešsaistei nekā sievietēm. Lai nodrošinātu 4G pieejamību, Āfrikā vien atbilstošas infrastruktūras finansēšanai nepieciešami aptuveni USD 11 mljrd. Vienlaikus attīstības valstīs ir ievērojams digitālās ekonomikas potenciāls, kas, piemēram, Āfrikā varētu sasniegt USD 180 mljrd. līdz 2025.gadam jeb vairāk kā 5% no kontinenta IKP. Digitālo inovāciju izaugsme ir vērojama arī valstīs ar strauji augošu ekonomiku – 2021.gadā Ķīnā un Indijā vien ir izveidoti vairāk kā 400 jauni tehnoloģiju uzņēmumi, kuru vērtība pārsniedz USD 1 mljrd. Digitālās inovācijas spēj pārveidot ekonomikas sektorus un piedāvāt patērētājiem pieejamākus pakalpojumus.
Lai pilnībā izmantotu digitālās transformācijas potenciālu, nepieciešama visaptveroša valdības pieeja un spēcīgas partnerības ar privāto sektoru. Būtiski ir risināt politikas nepilnības attīstības valstīs, lai veicinātu privātā sektora katalizatora lomu: vāja konkurence un šķēršļi ienākšanai tirgū; valstij piederoša infrastruktūra, kas netiek pilnvērtīgi izmantota; tehnoloģiju pieejamība mazai iedzīvotāju daļai un lietošanas prasmju trūkums; vāji attīstīti kapitāla tirgi, tostarp riska kapitāla instrumenti digitālās ekonomikas stimulēšanai. Līdzvērtīgos labas normatīvās vides apstākļos konkurence starp privātiem operatoriem un pakalpojumu sniedzējiem ir labākais veids, kā patērētājiem nodrošināt pakalpojumu pieejamību.
Dinamiskas, iekļaujošas un drošas digitālās ekonomikas attīstībai nepieciešami stingri pamati četrās politikas jomās – digitālā infrastruktūra (konkurences politika), digitālās platformas (publiskās un privātās), digitālie katalizatori (digitālie finanšu pakalpojumi un digitālās prasmes) un digitālie drošības pasākumi (datu drošība un kiberdrošība). Šie ir būtiskākie digitālās ekonomikas aspekti, kas var sniegt lielākos ieguvumus no digitalizācijas, vienlaikus pārvaldot galvenos riskus. Papildus reformu veicināšanai visās politikas jomās jārisina tādi horizontālie jautājumi kā iekļaušana, sniedzot vienādas iespējas visām sociālajām grupām, un vīriešiem un sievietēm, kā arī reģionālā un globālās sadarbības veicināšana kopēju politikas izaicinājumu risināšanai.
III. Globālā ekonomika spriedzes apstākļos: sekas, reaģēšana un noturība.
Karš Ukrainā rada ievērojamu spriedzi pasaules ekonomikai, vājinot atveseļošanos pēc pandēmijas un apdraudot makroekonomisko stabilitāti. Politikas veidotājiem būs jāturpina krīzes risināšana, mēģinot rast līdzsvaru starp konkurējošiem politikas mērķiem: atveseļošanās nostiprināšana, inflācijas ierobežošana, neaizsargāto sabiedrības grupu atbalstīšana, fiskālo rezervju atjaunošana, finanšu stabilitātes saglabāšana un sociālās kohēzijas nodrošināšana. Papildus tūlītējiem globālās ekonomikas satricinājumiem politikas veidotājiem redzeslokā jāsaglabā arī nepieciešamība veidot noturīgāku un ilgtspējīgāku ekonomiku arī tālākā nākotnē. Tās īstenošanai būs nepieciešamas transformējošas reformas, lai risinātu nevienlīdzības un klimata pārmaiņu jautājumus, kā arī nodrošinātu līdzsvaru starp digitalizācijas sniegtajām iespējām un riskiem.
Ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu pēc IMF koncesijas finansējuma, tiek papildus mobilizēti aizdevuma un subsīdiju resursi IMF Nabadzības mazināšanas un izaugsmes trasta fondam, kā arī lūgti donoru granti IMF Katastrofu ierobežošanas un mazināšanas trasta fondam. Attiecībā uz nestabilām un konfliktu skartām valstīm, kuras īpaši izjūt pieaugošās pārtikas un naftas cenas, IMF pielāgo finanšu atbalstu to specifiskajiem apstākļiem sadarbībā ar citām attīstības institūcijām. Šī gada 13. aprīlī gaidāms IMF valdes balsojums par IMF Noturības un ilgtspējas trasta fonda izveidi, kas papildinātu IMF aizdošanas instrumentus. Jaunais trasts nodrošinātu pieejamu ilgtermiņa finansējumu ievainojamākām dalībvalstīm un palīdzētu tām risināt ilgtermiņa strukturālos izaicinājumus, kas varētu apdraudēt maksājumu bilances stabilitāti nākotnē, piemēram, saistībā ar klimata pārmaiņām un gatavību pandēmijām. Arī šim trastam tiks mobilizēts finansējums no dalībvalstīm, ar fokusu uz SDR resursu novirzīšanu.
Papildus valstu apstākļiem pielāgotām konsultācijām saskaņā ar Vispārējā uzraudzības pārskata rekomendācijām, IMF turpina stiprināt arī daudzpusējo uzraudzību, kā prioritātes analītiskajā darbā izvirzot inflāciju, finanšu un korporatīvā sektora ievainojamību, fiskālās korekcijas un pandēmijas radītās sekas. Lai stiprinātu darbu pie parāda ievainojamības un riskiem, izveidots parāda ilgtspējas ietvars valstīm ar pieeju tirgiem, kā arī turpinās darbs pie daudzpusējās pieejas parāda ievainojamības un parāda caurskatāmības risināšanai. Kapacitātes stiprināšana būs būtiska, lai elastīgi reaģētu uz krīzēm un veidotu pamatu institūciju stiprināšanai vidējā termiņā. IMF turpinās darbu pie vidēja termiņa ietvara, lai stiprinātu institūcijas, kas var īstenot ilgtspējīgāku, noturīgāku un iekļaujošāku atveseļošanos. Pielāgojot atbalstu dalībvalstu vajadzībām, IMF savās darbības jomās – aizdevumi, uzraudzība un kapacitātes stiprināšana – integrē arī jaunas stratēģijas attiecībā uz klimatu, nestabilām un konfliktu skartām valstīm, dzimumu vienlīdzību un iekļaušanu.
[1] DSSI (Debt Service Suspension Initiative) ir izveidota kā īstermiņa ārkārtas instruments, lai risinātu pandēmijas izraisītās valstu likviditātes grūtības, un paredz oficiālo divpusējo un privāto kreditoru parāda apkalpošanas maksājumu atlikšanu valstīm ar zemiem ienākumiem.
[2] “Vienoto ietvaru” (Common Framework for Debt Treatments beyond the DSSI) 2020. gada novembrī apstiprināja G20, un tas paredz G20, Parīzes kluba valstu un citu oficiālo divpusējo kreditoru koordinētu mehānismu parāda jautājumu risināšanā, izstrādājot vienotus kritērijus parāda restrukturizācijai. “Vienotais ietvars” paredz arī privātā sektora kreditoru iesaisti.
I. Parāda risināšana attīstības un makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai.
Pandēmijas krīzes ietekmē parāda un attīstības jautājumu problemātika ir pastiprinājusies – veicināt attīstību un uzturēt parāda ilgtspēju kļūst arvien sarežģītāk, ņemot vērā ieilgušo krīzes ietekmi uz publisko finansējumu, ieņēmumiem un nodarbinātību, kā arī cilvēkkapitālu mazāk aizsargāto iedzīvotāju vidū. 2020.gadā globālais parāds kopumā palielinājās par 28 procentpunktiem no IKP, kas ir lielākais pieaugums kopš Otrā Pasaules kara. Valdību aizņemšanās sastādīja aptuveni pusi no šī pieauguma, globālajam publiskā parāda rādītājam palielinoties līdz 99% no IKP. Arī privātā parāda pieaugums bija rekordliels, ņemot vērā zemās procentu likmes un ārkārtas monetāro atbalstu. Vienlaikus publiskais parāds ir aizvirzījies no tradicionālajiem daudzpusējiem un Parīzes kluba bilaterālajiem kreditoriem uz Parīzes klubā neietilpstošajiem bilaterālajiem (piem., Ķīna) un komerciālajiem kreditoriem. 2020.gada beigās attīstības valstu ārējais parāds palielinājās līdz 31% no IKP, kas ir par 7 procentpunktiem lielāks nekā 2010.gadā, bet iekšējais parāds pieauga vēl straujāk, līdz 174% no IKP.
Lai gan fiskālā atbalsta programmas, kas tika finansētas ar publiskā parāda palīdzību, nodrošināja nepieciešamo atbalstu, tomēr neskaidrība, ko rada uzņemtās parādsaistības, negatīvi ietekmē investīcijas un ekonomisko izaugsmi. Pieaugot parāda apkalpošanai, samazinās pieejamā fiskālā telpa, lai finansētu attīstību un ekonomiku, savukārt pieaugošās valdības parāda finansēšanas vajadzības var mazināt vietējās investīcijas. IDA valstīs, piemēram, valdību izdevumi par procentu maksājumiem turpina pieaugt - 2018.gadā tie divkārt pārsniedza veselības jomas izdevumus. Tāpat arī palielinoties izdevumiem par procentu maksājumiem, izdevumi par izglītību IDA valstīs ir saglabājušies vienā līmenī pēdējo desmit gadu laikā. Pandēmijas laikā parāda līmenis sasniedza augstāko līmeni gan attīstītajās, gan attīstības valstīs. Krievijas karš Ukrainā vēl vairāk pastiprina parāda problēmas eskalāciju. Nabadzīgākajām un neaizsargātākajām valstīm augsta fiskālā un parāda ievainojamība mazina ekonomisko stabilitāti un ierobežo izaugsmi, kas nepieciešama nabadzības mazināšanai un kritisko pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem. Pasākumi parāda ievainojamības risināšanai kļūst arvien neatliekamāki. Šobrīd 60% no valstīm, kas kvalificējas G20 Parāda apkalpošanas maksas atlikšanas iniciatīvai (DSSI)[1] tiek novērtētas ar augstu parāda risku vai jau cieš no augstā parāda.
Lai attīstības valstis varētu risināt parāda problēmas un vienlaikus veidotu zaļāku, noturīgāku un iekļaujošāku ekonomiku, nepieciešams uzlabot fiskālo politiku, publisko investīciju programmas un parāda pārvaldības ietvaru. Tāpat būtiski mazināt privātā un publiskā parāda noregulējuma izmaksas un veicināt piekļuvi ilgtermiņa finansējumam, attīstot vietējos parāda un kapitāla tirgus. Šajā kontekstā WBG un citu daudzpusējo attīstības banku iespējas sniegt atbalstu strukturālo reformu īstenošanai un IMF atbalsts ekonomikas stabilizēšanai un politiku reformai ir kritiski svarīgas, lai sasniegtu attīstības mērķus – galējas nabadzības mazināšanu un kopējas labklājības veicināšanu.
IMF un WBG pieredze un ekspertīze var sniegt nepieciešamo atbalstu attīstības valstīm politiku stiprināšanā, nodrošinot finansējumu un tehnisko palīdzību, lai veicinātu izaugsmi un stabilitāti, īstenotu starpresoru un nacionālās reformas un stiprinātu finanšu sektora kapacitāti. Šāda veida atbalsts stiprina valdību spējas pārvaldīt fiskālos riskus un uzlabot privātā parāda maksātnespējas ietvaru, noregulēt peļņu nenesošos aizdevumus un paplašināt finanšu tirgus attīstību. IMF un WBG turpina sniegt atbalstu valstīm, lai tās spētu noturēt makroekonomisko stabilitāti un turpināt nepieciešamo strukturālo reformu īstenošanu ilgtermiņa izaugsmei. Galvenie IMF/WBG īstenotie pasākumi ietver:
- IMF uzraudzības aktivitātes, lai pārliecinātos, ka valstu īstenotie politiku pasākumi veicina ekonomikas stabilitāti un parāda ilgtspēju;
- IMF atbalsta programmas, lai palīdzētu valstīm risināt maksājumu bilances problēmas;
- IMF vispārējo SDR piešķīrumu USD 650 mljrd. apmērā visām dalībvalstīm, lai nodrošinātu globālās vajadzības pēc papildus ilgtermiņa ārējām rezervēm un palīdzētu krīzes visvairāk skartajām valstīm. SDR piešķīruma ietvaros G20 apliecināja gatavību aizdot daļu no SDR piešķīruma grūtībās nonākušajām valstīm un aicināja arī pārējās ekonomiski spēcīgākās valstis aizdot daļu no SDR.
- WBG konsultācijas un analītiku, lai palīdzētu izveidot un īstenot atbilstošas politikas, stiprinātu institūcijas un kapacitāti;
- WBG attīstības politikas finansēšanu, lai nodrošinātu finansējumu un tehnisko palīdzību publisko finanšu pārvaldības uzlabošanai un publisko izdevumu efektivitātes uzlabošanai;
- Inovatīvu finanšu produktu ieviešanu – WBG ir ieviesusi finanšu produktus, lai palīdzētu valstīm risināt klimata pārmaiņu radītos izaicinājumus un sniegtu atbalstu krīžu gatavībai. IMF izstrādā jaunu Noturības un ilgtspējas trasta fondu (RST), kura mērķis ir ilgtermiņa strukturālo reformu finansēšana attīstības valstīs.
Papildus tam IMF un WBG turpina sniegt atbalstu valstīm fiskālās telpas izveidei, lai tās spētu finansēt izaugsmi un attīstību, tai skaitā IMF un WBG palīdz valdībām:
- veidot politikas, kas mazina budžeta deficītu, lai uzlabotos kreditoru pārliecība un mazinātos aizņemšanās izmaksas;
- pārorientēt izmaksas uz izaugsmi veicinošiem pasākumiem, t.sk., izglītību, veselību, sociālo aizsardzību, investīcijām zaļajā infrastruktūrā;
- paplašināt nodokļu ieņēmumu bāzi, piemēram, apliekot ar nodokļiem digitālos pakalpojumu, un stiprinātu nodokļu administrēšanu;
- īstenot pasākumus privātā sektora virzītas izaugsmes veicināšanai, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un institūcijas.
Ar IMF un WBG atbalstu G20 apsver iespējas, kā uzlabot parāda noregulējumu caur G20 Vienoto ietvaru[2]. Līdz šim starptautiskais valstu parāda restrukturizācijas ietvars ir balstījies uz vienošanos pamata. G20 Vienotā ietvara īstenošanas progress ir lēns un tam nepieciešami uzlabojumi. IMF un WBG turpinās sniegt tehnisko atbalstu, lai veicinātu Vienotā ietvara īstenošanu četrās jomās: (1) veidot Vienotā ietvara procesu efektīvāku; (2) ieviest parāda apkalpošanas maksas dīkstāvi bez līgumsoda, kas nodrošinās valstīm papildu likviditāti; (3) skaidrāk noteikt, kā oficiālie bilaterālie kreditori varēs novērtēt privāto kreditoru ietvaru; (4) paplašināt parāda risināšanas pasākumu koordinēšanu uz valstīm, kas nekvalificējas DSSI iniciatīvai.
II. Digitalizācija un attīstība.
Pandēmija ir demonstrējusi gan digitālo tehnoloģiju spēju veicināt ekonomikas un sociālo noturību, gan pieaugošo digitālo plaisu un tās negatīvo ietekmi uz sociālo iekļaušanu. Gandrīz trīs miljardiem pasaules iedzīvotāju joprojām nav pieejams internets, turklāt vismazāk attīstītajās valstīs 73% iedzīvotāju joprojām to neizmanto. Nestabilās un konfliktu skartās valstīs tikai 29% iedzīvotāju lieto mobilo internetu. Savukārt tikai 15% Āfrikas iedzīvotāju ir pieejams platjoslas internets. Digitālā plaisa atspoguļo arī dzimumu nevienlīdzību: attīstības valstīs vīriešiem ir par 52% lielāka pieejamība tiešsaistei nekā sievietēm. Lai nodrošinātu 4G pieejamību, Āfrikā vien atbilstošas infrastruktūras finansēšanai nepieciešami aptuveni USD 11 mljrd. Vienlaikus attīstības valstīs ir ievērojams digitālās ekonomikas potenciāls, kas, piemēram, Āfrikā varētu sasniegt USD 180 mljrd. līdz 2025.gadam jeb vairāk kā 5% no kontinenta IKP. Digitālo inovāciju izaugsme ir vērojama arī valstīs ar strauji augošu ekonomiku – 2021.gadā Ķīnā un Indijā vien ir izveidoti vairāk kā 400 jauni tehnoloģiju uzņēmumi, kuru vērtība pārsniedz USD 1 mljrd. Digitālās inovācijas spēj pārveidot ekonomikas sektorus un piedāvāt patērētājiem pieejamākus pakalpojumus.
Lai pilnībā izmantotu digitālās transformācijas potenciālu, nepieciešama visaptveroša valdības pieeja un spēcīgas partnerības ar privāto sektoru. Būtiski ir risināt politikas nepilnības attīstības valstīs, lai veicinātu privātā sektora katalizatora lomu: vāja konkurence un šķēršļi ienākšanai tirgū; valstij piederoša infrastruktūra, kas netiek pilnvērtīgi izmantota; tehnoloģiju pieejamība mazai iedzīvotāju daļai un lietošanas prasmju trūkums; vāji attīstīti kapitāla tirgi, tostarp riska kapitāla instrumenti digitālās ekonomikas stimulēšanai. Līdzvērtīgos labas normatīvās vides apstākļos konkurence starp privātiem operatoriem un pakalpojumu sniedzējiem ir labākais veids, kā patērētājiem nodrošināt pakalpojumu pieejamību.
Dinamiskas, iekļaujošas un drošas digitālās ekonomikas attīstībai nepieciešami stingri pamati četrās politikas jomās – digitālā infrastruktūra (konkurences politika), digitālās platformas (publiskās un privātās), digitālie katalizatori (digitālie finanšu pakalpojumi un digitālās prasmes) un digitālie drošības pasākumi (datu drošība un kiberdrošība). Šie ir būtiskākie digitālās ekonomikas aspekti, kas var sniegt lielākos ieguvumus no digitalizācijas, vienlaikus pārvaldot galvenos riskus. Papildus reformu veicināšanai visās politikas jomās jārisina tādi horizontālie jautājumi kā iekļaušana, sniedzot vienādas iespējas visām sociālajām grupām, un vīriešiem un sievietēm, kā arī reģionālā un globālās sadarbības veicināšana kopēju politikas izaicinājumu risināšanai.
III. Globālā ekonomika spriedzes apstākļos: sekas, reaģēšana un noturība.
Karš Ukrainā rada ievērojamu spriedzi pasaules ekonomikai, vājinot atveseļošanos pēc pandēmijas un apdraudot makroekonomisko stabilitāti. Politikas veidotājiem būs jāturpina krīzes risināšana, mēģinot rast līdzsvaru starp konkurējošiem politikas mērķiem: atveseļošanās nostiprināšana, inflācijas ierobežošana, neaizsargāto sabiedrības grupu atbalstīšana, fiskālo rezervju atjaunošana, finanšu stabilitātes saglabāšana un sociālās kohēzijas nodrošināšana. Papildus tūlītējiem globālās ekonomikas satricinājumiem politikas veidotājiem redzeslokā jāsaglabā arī nepieciešamība veidot noturīgāku un ilgtspējīgāku ekonomiku arī tālākā nākotnē. Tās īstenošanai būs nepieciešamas transformējošas reformas, lai risinātu nevienlīdzības un klimata pārmaiņu jautājumus, kā arī nodrošinātu līdzsvaru starp digitalizācijas sniegtajām iespējām un riskiem.
Ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu pēc IMF koncesijas finansējuma, tiek papildus mobilizēti aizdevuma un subsīdiju resursi IMF Nabadzības mazināšanas un izaugsmes trasta fondam, kā arī lūgti donoru granti IMF Katastrofu ierobežošanas un mazināšanas trasta fondam. Attiecībā uz nestabilām un konfliktu skartām valstīm, kuras īpaši izjūt pieaugošās pārtikas un naftas cenas, IMF pielāgo finanšu atbalstu to specifiskajiem apstākļiem sadarbībā ar citām attīstības institūcijām. Šī gada 13. aprīlī gaidāms IMF valdes balsojums par IMF Noturības un ilgtspējas trasta fonda izveidi, kas papildinātu IMF aizdošanas instrumentus. Jaunais trasts nodrošinātu pieejamu ilgtermiņa finansējumu ievainojamākām dalībvalstīm un palīdzētu tām risināt ilgtermiņa strukturālos izaicinājumus, kas varētu apdraudēt maksājumu bilances stabilitāti nākotnē, piemēram, saistībā ar klimata pārmaiņām un gatavību pandēmijām. Arī šim trastam tiks mobilizēts finansējums no dalībvalstīm, ar fokusu uz SDR resursu novirzīšanu.
Papildus valstu apstākļiem pielāgotām konsultācijām saskaņā ar Vispārējā uzraudzības pārskata rekomendācijām, IMF turpina stiprināt arī daudzpusējo uzraudzību, kā prioritātes analītiskajā darbā izvirzot inflāciju, finanšu un korporatīvā sektora ievainojamību, fiskālās korekcijas un pandēmijas radītās sekas. Lai stiprinātu darbu pie parāda ievainojamības un riskiem, izveidots parāda ilgtspējas ietvars valstīm ar pieeju tirgiem, kā arī turpinās darbs pie daudzpusējās pieejas parāda ievainojamības un parāda caurskatāmības risināšanai. Kapacitātes stiprināšana būs būtiska, lai elastīgi reaģētu uz krīzēm un veidotu pamatu institūciju stiprināšanai vidējā termiņā. IMF turpinās darbu pie vidēja termiņa ietvara, lai stiprinātu institūcijas, kas var īstenot ilgtspējīgāku, noturīgāku un iekļaujošāku atveseļošanos. Pielāgojot atbalstu dalībvalstu vajadzībām, IMF savās darbības jomās – aizdevumi, uzraudzība un kapacitātes stiprināšana – integrē arī jaunas stratēģijas attiecībā uz klimatu, nestabilām un konfliktu skartām valstīm, dzimumu vienlīdzību un iekļaušanu.
[1] DSSI (Debt Service Suspension Initiative) ir izveidota kā īstermiņa ārkārtas instruments, lai risinātu pandēmijas izraisītās valstu likviditātes grūtības, un paredz oficiālo divpusējo un privāto kreditoru parāda apkalpošanas maksājumu atlikšanu valstīm ar zemiem ienākumiem.
[2] “Vienoto ietvaru” (Common Framework for Debt Treatments beyond the DSSI) 2020. gada novembrī apstiprināja G20, un tas paredz G20, Parīzes kluba valstu un citu oficiālo divpusējo kreditoru koordinētu mehānismu parāda jautājumu risināšanā, izstrādājot vienotus kritērijus parāda restrukturizācijai. “Vienotais ietvars” paredz arī privātā sektora kreditoru iesaisti.
Risinājuma apraksts
Ziemeļu un Baltijas valstu ieskatā, vērtējot WBG piedāvātos risinājumus parāda problēmu risināšanai, būtiski, lai WBG turpina īstenot Ilgtspējīgas attīstības finansēšanas politiku IDA valstīs, tai skaitā kreditoru apzināšanas programmu, tādējādi palīdzot valstīm uzlabot parāda pārvaldību. Vienlaikus svarīgi, lai G20 Vienotā ietvara iniciatīva tiek īstenota atbilstoši mērķim – šim nolūkam liela loma ir visu kreditoru, t.sk. Ķīnas un privātā sektora kreditoru, iesaistei. Inflācija un iespējamie monetārie ierobežojumi varētu ietekmēt parāda apkalpošanas kapacitāti un parāda ilgtspēju. 2020.-2021.gadā apturētie parāda apkalpošanas maksājumi valstīm būs papildus slogs, mazinot iespējas finansēt attīstības vajadzības. Tādējādi ir nepieciešams piesaistīt valstis, kurām ir parāda riski, un šim nolūkam piedāvātie četri risinājumi Vienotā ietvara uzlabošanai ir apsverami tālākās diskusijās. Parāda caurskatāmība ir galvenā prioritāte. Nepieciešams uzlabot informācijas publiskošanu par kreditoru aizdevumiem, tai skaitā nodrošinājuma nosacījumus. Papildus tam, kreditoriem būtu jānosaka prasība izmantot publiski pieejamus standartizētus finansēšanas noteikumus un atturēties no konfidencialitātes noteikumu iekļaušanas līgumos. Šajā kontekstā tiek sagaidīts, ka tiks izstrādātas vadlīnijas par nodrošinātajiem aizdevumiem un līguma informācijas atklāšanu. Tāpat ir apsverama Vienotā ietvara paplašināšana valstīm ar zemākiem vidējiem ienākumiem, kuras saskaras ar parāda ievainojamību, vienlaikus uzsverot, ka primāri resursi parāda atvieglošanai būtu jānovirza valstīm ar zemiem ienākumiem.
Vērtējot WBG piedāvātos risinājumus digitalizācijas problēmu risināšanai, atzinīgi vērtējams uzsvars uz privātā sektora būtisko lomu digitalizācijas veicināšanā. Vienlaikus svarīgi ir skaidri definēt WBG vīziju, stratēģiju un rīcības plānu digitālās transformācijas jomā, norādot skaidru laika rāmi un sasaisti ar WBG stratēģisko mērķu sasniegšanu. WBG nepieciešams noteikt konkrētus mērķus digitalizācijas jomā, kā arī digitalizācijas integrācijai citās jomās, īpaši cilvēkkapitāla un klimata jomā. Tāpat vairāk uzmanības jāpievērš tam, kā digitalizācija var veicināt taisnīgu starptautisko nodokļu sistēmu, kā arī risināt peļņas pārvietošanas un nodokļu konkurences jautājumus. Papildus ieguvumiem, ko digitālās publiskās platformas nodrošina valdību darbības efektivitātei, svarīgi nodrošināt tiesiskuma un pamattiesību aizsardzību. Atzinīgi vērtējams fokuss uz dzimumu līdztiesības aspektu, ko būtiski atspoguļot arī operacionālā līmenī, mazinot digitālo plaisu. Tāpat svarīgi, lai digitalizācija tiešā un netiešā veidā veicina un stiprina demokrātisku pārvaldību un cilvēktiesības, tādējādi panākot iekļaujošu un ilgtspējīgu attīstību.
Atbilstoši G20 valstu aicinājumam attīstītajām valstīm brīvprātīgi novirzīt daļu no IMF vispārējā (SDR) piešķīruma grūtības nonākušām valstīm nepieciešams rūpīgi izvērtēt iespējamo aizdošanas apjomu un kanālus (no kuriem daļa vēl ir izstrādes procesā, piemēram, RST), ņemot vērā fiskālo ietekmi, administratīvo resursu iesaisti un citus saistītus faktorus.
Rīkojuma projekts ir izstrādāts, lai izveidotu valdības delegāciju Latvijas Republikas dalības nodrošināšanai IMF/WBG pilnvarnieku pavasara sanāksmēs, kas notiks 2022.gada 22.-24.aprīlī Vašingtonā, ASV. Delegācijas vadītājs būs finanšu ministrs Jānis Reirs. Lai nodrošinātu Latvijas Republikas pārstāvību atbilstoši sanāksmju darba kārtībai, delegācijā iekļautas atbildīgās amatpersonas no Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas.
Vērtējot WBG piedāvātos risinājumus digitalizācijas problēmu risināšanai, atzinīgi vērtējams uzsvars uz privātā sektora būtisko lomu digitalizācijas veicināšanā. Vienlaikus svarīgi ir skaidri definēt WBG vīziju, stratēģiju un rīcības plānu digitālās transformācijas jomā, norādot skaidru laika rāmi un sasaisti ar WBG stratēģisko mērķu sasniegšanu. WBG nepieciešams noteikt konkrētus mērķus digitalizācijas jomā, kā arī digitalizācijas integrācijai citās jomās, īpaši cilvēkkapitāla un klimata jomā. Tāpat vairāk uzmanības jāpievērš tam, kā digitalizācija var veicināt taisnīgu starptautisko nodokļu sistēmu, kā arī risināt peļņas pārvietošanas un nodokļu konkurences jautājumus. Papildus ieguvumiem, ko digitālās publiskās platformas nodrošina valdību darbības efektivitātei, svarīgi nodrošināt tiesiskuma un pamattiesību aizsardzību. Atzinīgi vērtējams fokuss uz dzimumu līdztiesības aspektu, ko būtiski atspoguļot arī operacionālā līmenī, mazinot digitālo plaisu. Tāpat svarīgi, lai digitalizācija tiešā un netiešā veidā veicina un stiprina demokrātisku pārvaldību un cilvēktiesības, tādējādi panākot iekļaujošu un ilgtspējīgu attīstību.
Atbilstoši G20 valstu aicinājumam attīstītajām valstīm brīvprātīgi novirzīt daļu no IMF vispārējā (SDR) piešķīruma grūtības nonākušām valstīm nepieciešams rūpīgi izvērtēt iespējamo aizdošanas apjomu un kanālus (no kuriem daļa vēl ir izstrādes procesā, piemēram, RST), ņemot vērā fiskālo ietekmi, administratīvo resursu iesaisti un citus saistītus faktorus.
Rīkojuma projekts ir izstrādāts, lai izveidotu valdības delegāciju Latvijas Republikas dalības nodrošināšanai IMF/WBG pilnvarnieku pavasara sanāksmēs, kas notiks 2022.gada 22.-24.aprīlī Vašingtonā, ASV. Delegācijas vadītājs būs finanšu ministrs Jānis Reirs. Lai nodrošinātu Latvijas Republikas pārstāvību atbilstoši sanāksmju darba kārtībai, delegācijā iekļautas atbildīgās amatpersonas no Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas Vienošanās līguma (apstiprināts ar likumu "Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā rekonstrukcijas un attīstības bankā, tās apvienotajās organizācijās un Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankā") 5. panta otrās daļas „c” punkts un Starptautiskā Valūtas fonda Vienošanās līguma (apstiprināts ar likumu "Par Latvijas Republikas iestāšanos Starptautiskajā valūtas fondā") 12. panta otrās daļas „c” punkts nosaka pilnvarnieku valdes sanāksmju rīkošanu.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedriskā apspriešana projekta izstrādē nav veikta, jo projekts neskar sabiedrības tiesības un tiesiskās intereses, būtiski nemaina esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Finanšu un kapitāla tirgus komisija
- Latvijas Banka
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Lai nodrošinātu Latvijas Republikas pārstāvību atbilstoši sanāksmju darba kārtībai, delegācijā iekļautas atbildīgās amatpersonas no Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi