24-TA-1606: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 1999. gada 31. augusta noteikumos Nr. 304 "Noteikumi par operatīvajiem transportlīdzekļiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Valsts ugunsdzēsības glābšanas dienesta iniciatīva.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts paredz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam tiesības lietot operatīvos transportlīdzekļus ar uzstādāmām zilām bākugunīm, stacionāri uzstādītām speciālām skaņas iekārtām un bez speciālā krāsojuma.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Noteikumu 5.1punkts nosaka, ka tiesības lietot operatīvos transportlīdzekļus ar uzstādāmām zilām bākugunīm, stacionāri uzstādītām speciālām skaņas iekārtām un bez speciālā krāsojuma ir Valsts policijai, Valsts robežsardzei, Iekšējās drošības birojam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Militārajai policijai, Drošības policijai, Militārās izlūkošanas un drošības dienestam, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam operatīvo uzdevumu veikšanai un Saeimas Kancelejai, lai nodrošinātu Saeimas priekšsēdētāja drošu un netraucētu pārvietošanos.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Starp Noteikumu 5.1punktā minētajām institūcijām, kurām atļauts lietot operatīvos transportlīdzekļus ar uzstādāmām zilām bākugunīm, stacionāri uzstādītām speciālām skaņas iekārtām un bez speciālā krāsojuma, nav minēts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, bet gan tikai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks operatīvo uzdevumu veikšanai.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests - Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, kuras viens no pamatuzdevumiem ir realizēt valsts politiku ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas darbu un civilās aizsardzības jomā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rīcībā šobrīd ir transportlīdzekļi, kuriem ir piešķirts operatīvā transportlīdzekļa statuss, attiecīgi tiem ir speciālais krāsojums un transportlīdzekļi ir stacionāri ir aprīkoti ar zilām bākugunīm, kā arī transportlīdzekļi, kuriem nav speciālā krāsojuma un stacionāri tie nav aprīkoti ar zilām bākugunīm un skaņas signālu.
Lai nodrošinātu galvenā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta uzdevuma – ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu veikšanu, glābšanas darbu vadītājam, kas notikuma vietā ir amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kuram, saskaņā ar Ugunsdzēsības un ugunsdrošības likuma 14.pantā ietverto pilnvarojumu, ir pakļauti visi ugunsgrēka vai avārijas vietā esošie ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti, jebkuri citi dienesti, formējumi, kā arī fiziskās personas, notikuma vietā jāierodas maksimāli operatīvi.
Par ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāju, var būt jebkura augstākā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kuras ikdiena var būt nesaistīta ar tiešu ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadīšanu, un, kura rīcībā nodotajam transportlīdzeklim nav piešķirts operatīvā transportlīdzekļa statuss, taču, iestājoties zināmai situācijai, piemēram, notikumam ar paaugstinātu izsaukuma rangu, tai ir tiesības un pie zināmiem apstākļiem arī pienākums pārņemt ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja funkcijas, tālab nekavējoties jānokļūst notikuma vietā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 „Ceļu satiksmes noteikumi” 29.punktā noteikto, operatīvie transportlīdzekļi drīkst piedalīties ceļu satiksmē, tikai pildot neatliekamus dienesta uzdevumus, lai, piemēram, glābtu cilvēka dzīvību, materiālās vērtības vai novērstu personai smagus veselības traucējumus, kaitējumu videi kā arī novērstu draudus sabiedriskajai drošībai un kārtībai. Savukārt, minēto noteikumu 30.punkts noteic, ka operatīvā transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai tiktu garantēta ceļu satiksmes drošība. Minētais pienākums attiecināms uz visu veidu operatīvo transportlīdzekļu, neatkarīgi, no speciālā krāsojuma esamības vai neesamības.
Operatīvai nokļūšanai notikumā vai jebkurā citā vietā, kas nepieciešams, lai glābtu cilvēka dzīvību, materiālās vērtības vai novērstu personai smagus veselības traucējumus un kaitējumu videi, kā arī, lai novērstu draudus sabiedriskajai drošībai un kārtībai būtu nepieciešams izmantot operatīvos transportlīdzekļus, taču ņemot vērā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbības specifiku un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta autoparka kapacitāti, nereti vieglos transportlīdzekļus, bez operatīvā transportlīdzekļa statusa, būtu nepieciešams izmantot kā operatīvos transportlīdzekļus, kas nodrošinātu attiecīgu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu – glābšanas darbu vadītāja funkciju pārņēmēja laicīgu ierašanos notikuma vietā, vai citas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ierašanos nepieciešamajā galapunktā, lai veiktu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta funkciju izpildi.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rīcībā šobrīd ir 160 vieglie transportlīdzekļi, no kuriem vieglie operatīvie transportlīdzekļi ir 44 transportlīdzekļi. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izmanto arī transportlīdzekļus administratīvajām vajadzībām, šiem transportlīdzekļiem šāds regulējums nebūtu nepieciešams, taču analizējot nepieciešamību izmantot operatīvos transportlīdzekļus, kad amatpersonām, kurām ikdienā nav nepieciešams piedalīties ugunsgrēku dzēšanas un glabāšanas darbos ir secināts, ka vidēji 12 reizes gada laikā noteiktām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonām ir bijusi nepieciešamība izmanot transportlīdzekli kā operatīvo transportlīdzekli, bet to nevarēja īstenot, jo amatpersona izmantoja tai vienīgo pieejamo netrafareto transportlīdzekli, kas tajā brīdī amatpersonai ir liedzis ierasties notikumā pēc iespējas ātrāk.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests - Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša iestāde, kuras viens no pamatuzdevumiem ir realizēt valsts politiku ugunsdrošības, ugunsdzēsības, glābšanas darbu un civilās aizsardzības jomā.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rīcībā šobrīd ir transportlīdzekļi, kuriem ir piešķirts operatīvā transportlīdzekļa statuss, attiecīgi tiem ir speciālais krāsojums un transportlīdzekļi ir stacionāri ir aprīkoti ar zilām bākugunīm, kā arī transportlīdzekļi, kuriem nav speciālā krāsojuma un stacionāri tie nav aprīkoti ar zilām bākugunīm un skaņas signālu.
Lai nodrošinātu galvenā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta uzdevuma – ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu veikšanu, glābšanas darbu vadītājam, kas notikuma vietā ir amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kuram, saskaņā ar Ugunsdzēsības un ugunsdrošības likuma 14.pantā ietverto pilnvarojumu, ir pakļauti visi ugunsgrēka vai avārijas vietā esošie ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti, jebkuri citi dienesti, formējumi, kā arī fiziskās personas, notikuma vietā jāierodas maksimāli operatīvi.
Par ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītāju, var būt jebkura augstākā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kuras ikdiena var būt nesaistīta ar tiešu ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadīšanu, un, kura rīcībā nodotajam transportlīdzeklim nav piešķirts operatīvā transportlīdzekļa statuss, taču, iestājoties zināmai situācijai, piemēram, notikumam ar paaugstinātu izsaukuma rangu, tai ir tiesības un pie zināmiem apstākļiem arī pienākums pārņemt ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu vadītāja funkcijas, tālab nekavējoties jānokļūst notikuma vietā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumu Nr.279 „Ceļu satiksmes noteikumi” 29.punktā noteikto, operatīvie transportlīdzekļi drīkst piedalīties ceļu satiksmē, tikai pildot neatliekamus dienesta uzdevumus, lai, piemēram, glābtu cilvēka dzīvību, materiālās vērtības vai novērstu personai smagus veselības traucējumus, kaitējumu videi kā arī novērstu draudus sabiedriskajai drošībai un kārtībai. Savukārt, minēto noteikumu 30.punkts noteic, ka operatīvā transportlīdzekļa vadītājam jādara viss iespējamais, lai tiktu garantēta ceļu satiksmes drošība. Minētais pienākums attiecināms uz visu veidu operatīvo transportlīdzekļu, neatkarīgi, no speciālā krāsojuma esamības vai neesamības.
Operatīvai nokļūšanai notikumā vai jebkurā citā vietā, kas nepieciešams, lai glābtu cilvēka dzīvību, materiālās vērtības vai novērstu personai smagus veselības traucējumus un kaitējumu videi, kā arī, lai novērstu draudus sabiedriskajai drošībai un kārtībai būtu nepieciešams izmantot operatīvos transportlīdzekļus, taču ņemot vērā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbības specifiku un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta autoparka kapacitāti, nereti vieglos transportlīdzekļus, bez operatīvā transportlīdzekļa statusa, būtu nepieciešams izmantot kā operatīvos transportlīdzekļus, kas nodrošinātu attiecīgu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonu – glābšanas darbu vadītāja funkciju pārņēmēja laicīgu ierašanos notikuma vietā, vai citas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonas ierašanos nepieciešamajā galapunktā, lai veiktu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta funkciju izpildi.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta rīcībā šobrīd ir 160 vieglie transportlīdzekļi, no kuriem vieglie operatīvie transportlīdzekļi ir 44 transportlīdzekļi. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests izmanto arī transportlīdzekļus administratīvajām vajadzībām, šiem transportlīdzekļiem šāds regulējums nebūtu nepieciešams, taču analizējot nepieciešamību izmantot operatīvos transportlīdzekļus, kad amatpersonām, kurām ikdienā nav nepieciešams piedalīties ugunsgrēku dzēšanas un glabāšanas darbos ir secināts, ka vidēji 12 reizes gada laikā noteiktām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta amatpersonām ir bijusi nepieciešamība izmanot transportlīdzekli kā operatīvo transportlīdzekli, bet to nevarēja īstenot, jo amatpersona izmantoja tai vienīgo pieejamo netrafareto transportlīdzekli, kas tajā brīdī amatpersonai ir liedzis ierasties notikumā pēc iespējas ātrāk.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams precizēt noteikumu 5.1 punktu, nosakot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam tiesības lietot operatīvos transportlīdzekļus ar uzstādāmām zilām bākugunīm, stacionāri uzstādītām speciālām skaņas iekārtām un bez speciālā krāsojuma.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ir izvērtēta iespēja daļu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta transportlīdzekļus pārkrāsot atbilstoši speciālajam krāsojumam, uzstādīt bākugunis un skaņas signālu, bet nepieciešamajam transportlīdzekļu daudzumam ( 30 gab.), tas prasītu lielus finanšu līdzekļus (~ 100 000 eiro, pie aprēķina vidēji 2000-4000 eiro vienam transportlīdzeklim ), bet savukārt transportlīdzekļu aprīkošana tikai ar uzstādāmām bākugunīm un speciālajiem skaņas signāliem tiks organizēta budžeta ietvaros un papildus finansējums tam netiks prasīts.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Projekts kopumā sniegs sabiedrībai ieguvumus, neparedzot īpašus nosacījumus vai izmaksas.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
-
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
- Iekšlietu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks uzlabots Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sniegto pakalpojumu kopums
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks uzlabots reaģēšanas laiks un resursu piesaiste uz notikumiem, tādējādi samazināts kaitējums videi.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi