Anotācija

2023. gada 10. maijā stājās spēkā Regula 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu, kas aizstāj Direktīvu 2001/95/EK. Ņemot vērā, ka regulas ir tieši piemērojamas, nepieciešams pārskatīt Preču un pakalpojumu drošuma likumu, svītrojot normas, kas dublē Regulā 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu paredzētos noteikumus.
Ar Regulu 2023/988 ir noteikti jauni pienākumi komersantiem, lai nodrošinātu drošuma prasības un preču atbilstību, laižot tirgū, piedāvājot vai pārdodot preci. Tā, piemēram, ir noteikts, ka tehniskās dokumentācijas pamatā ir jābūt ražotāja veiktai iekšējai riska analīzei. Tā ir jāveic pirms preces laišanas tirgū (Regulas 2023/988 9. panta 2. punkts).
Tāpat ir noteikti īpaši pienākumi tiešsaistes tirdzniecības vietu nodrošinātājiem saistībā ar ražojumu drošumu (IV nodaļa). Regulas 2023/988 14. pantā ir noteikts komersanta pienākums ieviest iekšējos procesus ražojumu drošumam. Tāpat tika secināts, ka patreiz spēkā esošās normas, kas nosaka administratīvo atbildību tirgus uzraudzības jomā, nevar piemērot gadījumos, ja tiks konstatēts, ka komersanti nepilda iepriekš minētos pienākumus.

Lielākā daļa normu, kas ir ieviestas Preču un pakalpojumu drošuma likumā attiecībā uz preču drošumu, tiek svītrotas, jo tiek ieviestas ar Regulu 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu. Atsevišķas normas, kas nepieciešamas Regulas 2023/988 par ražojumu vispārēju drošumu ieviešanai, tiks pārceltas uz likumu "Par atbilstības novērtēšanu", tostarp pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt speciālās prasības, ja prece var radīt nopietnu risku cilvēka dzīvībai vai veselībai; nosacījumi par Tirgus uzraudzības padomi. Tāpat likumprojekts paredz normas par Regulā 2023/988 paredzētajiem komersantu pienākumiem preču atsaukumu gadījumā, kā arī par tās 25. pantā minēto ātrās brīdināšanas sistēmu un par Patērētāju tiesību aizsardzības centru kā šīs sistēmas nacionālo kontaktpunktu, tostarp pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tirgus uzraudzības iestādes informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru par veiktajiem pasākumiem, kas ierobežo vai liedz preču laišanu apgrozībā, un kārtību, kādā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saņemto informāciju nosūta Eiropas Komisijai un rīkojas ar informāciju, kas saņemta no Eiropas Komisijas.
Saistībā ar pienākumu nepildīšanu attiecībā uz preču drošumu, kas pārcelti no Preču un pakalpojumu drošuma likuma un kas noteikti ar Regulu 2023/988, tika vērtēta administratīvā akta izdošanas iespējamība, lai realizētu administratīvā akta prioritātes principu attiecībā uz pārkāpumiem saistībā ar tādu preču laišanu tirgū, kurām nav apliecināta Regulā 2023/988 noteiktā riska analīzes veikšana, par normatīvajos aktos noteikto pienākumu nepildīšanu preču atbilstības nodrošināšanai, laižot tirgū, piedāvājot vai pārdodot preci, un par iekšējās kontroles procesu nenodrošināšanu, kas rada sistemātiskas neatbilstības, laižot tirgū un piedāvājot preci.
Tomēr šā principa prioritāte nav piemērojama, jo šajos gadījumos prettiesiskā darbība jau ir pabeigta. Tāpat šajos gadījumos nav iespējams nekavējoties piemērot administratīvā procesa ietekmes līdzekļus (tajā skaitā lēmumus par rīcības izbeigšanu un piespiedu naudu). Tādēļ tika secināts, ka šādos gadījumos situāciju nav iespējams atrisināt Administratīvā procesa likuma ietvaros, bet ir nepieciešams noteikt administratīvo atbildību.
Lai nodrošinātu komersantu jauno pienākumu pildīšanu likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 19. pants tiek papildināts ar sesto, septīto un desmito daļu, paredzot administratīvo atbildību par tādu preču laišanu tirgū, kurām nav apliecināta Regulā 2023/988 noteiktā riska analīzes veikšana (sestā daļa), par normatīvajos aktos noteikto pienākumu nepildīšanu preču atbilstības nodrošināšanai, laižot tirgū, piedāvājot vai pārdodot preci (septītā daļa) un par iekšējās kontroles procesu nenodrošināšanu, kas rada sistemātiskas neatbilstības, laižot tirgū un piedāvājot preci (desmitā daļa).
Savukārt 19. panta otrā daļa tiek svītrota, jo šīs daļas administratīvā pārkāpuma sastāvs tiek iekļauts 19. panta devītajā daļā. Iepriekš 19. panta devītās daļas sastāvs bija izdalīts atsevišķi divos dažādos likumos - Preču un pakalpojumu drošuma likuma 17. panta piektajā daļā un likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 19. panta otrajā daļā, bet, tā kā plānots Preču un pakalpojumu drošuma likuma normas iekļaut likumā “Par atbilstības novērtēšanu” un šie pārkāpumi pēc būtības ir līdzīgi, tad nolemts abus apvienot vienā pantā, lai izvairītos no sadrumstalotības.