Anotācija

22-TA-3025: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 11. marta noteikumos Nr. 153 "Kārtība, kādā atļauj pieņemt militārajā dienestā un uzņemt Zemessardzē Latvijas pilsoni, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2022. gada 11. oktobrī stājās spēkā likums "Grozījumi Latvijas Republikas Zemessardzes likumā", ar kuru grozīta 14. panta piektā daļa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts sagatavots ar mērķi veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas izdoti uz Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 14. panta sestajā daļā ietvertā deleģējuma pamata un nosaka kārtību, kādā aizsardzības ministra izveidotā komisija (turpmāk - Komisija) izvērtē jautājumu par 14. panta piektajā daļā noteikto atļaujas sniegšanu noziedzīgu nodarījumu izdarījušai personai dienēt Zemessardzē, paplašinot komisijas kompetenci ar tiesībām izvērtēt jautājumu par atļaujas sniegšanu arī tādai personai, kura izdarījusi tīšu smagu noziegumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Saeimas deputātu iniciatīvas rezultātā grozīta Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 14. panta piektā daļa ar mērķi nodrošināt tiesības par smagu noziegumu izdarījušām un sodītām personām pieteikties uzņemšanai Zemessardzē un šo kandidātu izvērtēšanu aizsardzības ministra izveidotajā komisijā. Līdz grozījumu izdarīšanai Komisijai bija tiesības izvērtēt Kandidātus, kuri pieteikušies dienestam Zemessardzē un kuri bija izdarījuši kriminālpārkāpumu vai tīšu mazāk smagu noziegumu, proti, nebija izdarījusi tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu un sodāmība izskatīšanas laikā bija dzēsta vai noņemta vai pēc nolēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata bija pagājuši ne mazāk kā pieci gadi.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā un Krievijas radītajiem pieaugošajiem militārajiem draudiem reģionā, vēlmi iestāties Zemessardzē izsaka vairāk Latvijas pilsoņu, bet tostarp arī tādi, kas izdarījuši noziedzīgu nodarījumu, kas saskaņā ar Krimināllikumu vai Latvijas Kriminālkodeksu (spēkā līdz 01.04.1999.)  nozieguma izdarīšanas laikā klasificējams kā smags vai sevišķi smags. Likuma grozījumu mērķis bija paplašināt to par noziedzīgu nodarījumu sodīto personu loku, kurām ir iespēja pieteikties Zemessardzē un tikt izvērtētām, ņemot vērā ar katru konkrēto lietu un pretendentu saistītos apstākļus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pēc grozījumu izdarīšanas Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 14. panta piektajā daļā nepieciešams grozīt Ministru kabineta 2021. gada 11. marta noteikumus Nr. 153 "Kārtība, kādā atļauj pieņemt militārajā dienestā un uzņemt Zemessardzē Latvijas pilsoni, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu", lai sinhronizētu ar likumā noteikto.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 14. panta piektajā daļā izdarītos grozījumus, sagatavots projekts grozījumiem Ministru kabineta 2021. gada 11. marta noteikumos Nr. 153 "Kārtība, kādā atļauj pieņemt militārajā dienestā un uzņemt Zemessardzē Latvijas pilsoni, kas izdarījis noziedzīgu nodarījumu", nosakot, ka Komisija  izvērtē atļaujas sniegšanu tāda Latvijas pilsoņa uzņemšanai Zemessardzē, kurš ir izdarījis tīšu kriminālpārkāpumu, tīšu mazāk smagu vai smagu noziegumu vai ir izpaudis valsts noslēpumu aiz neuzmanības un kuram sodāmība ir dzēsta vai noņemta vai pēc nolēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata ir pagājuši ne mazāk kā pieci gadi. Grozījumu izdarīšana negarantē atļaujas sniegšanu uzņemšanai Zemessardzē smagu noziegumu izdarījušai personai, tomēr dod iespēju komisijai izvērtēt noziedzīga nodarījuma izdarīšanas apstākļus, laiku un personu raksturojošo informāciju.
Tomēr Komisijas atļauja uzņemt personu Zemessardzē nedod tiesības Zemessargu iecelt amatā, ja tā pienākumu pildīšanai ir nepieciešama speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam. Zemessargu, kura uzņemšanai Komisija devusi piekrišanu, iecelt ar valsts noslēpumu saistītos amatos varēs tikai pēc Militārās izlūkošanas un drošības dienesta veiktās pārbaudes un speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam piešķiršanas.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Nacionālā attīstības plānā 2021.-2027. gadam paredzēts, ka valsts uztur drošu vidi, tostarp informatīvo vidi, un veido izpratni par apdraudējuma riskiem, to novēršanas un mazināšanas iespējām, stiprinot iedzīvotāju pārliecību un zināšanas. Sabiedrisko drošību nodrošina un tiesībaizsardzību īsteno profesionāls un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošs personāls. Valsts aizsardzība ir visaptveroša un balstās uz iedzīvotāju un valsts institūciju savstarpējo uzticēšanos un partnerību, kā arī visas sabiedrības gatavību pārvarēt jebkādu apdraudējumu.
Grozījumi noteikumos pastarpināti labvēlīgi ietekmē Nacionālajā attīstības plānā ietverto uzdevumu izpildi, tostarp [439] cilvēku rīcībspējas stiprināšana apdraudējuma gadījumos, sadarbojoties ar atbildīgajiem valsts dienestiem, iesaistoties brīvprātīgās organizācijās, kā arī uzlabojot iesaisti un atbildīgu rīcību noziegumu atpazīšanā un novēršanā, civilajā aizsardzībā un visaptverošajā valsts aizsardzībā, kur viens no sekmīga uzdevuma izpildes indikatoriem ir - dalībnieku skaits Zemessardzē; [441] - sodīto personu reintegrācija sabiedrībā.

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk