24-TA-613: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti" 4.2.4.3. pasākuma "Digitālo prasmju pilnveide" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu projekts "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti" 4.2.4.3. pasākuma "Digitālo prasmju pilnveide" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu. Noteikumu projekta ietvaros tiks sniegts atbalsts sabiedrības digitālo iespēju izmantošanas veicināšanai saskaņā ar Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021. – 2027. gadam (apstiprinātas ar MK 2021. gada 7. jūlija rīkojumu Nr. 490 "Par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam").
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir pilnveidot valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku (digitālo aģentu un līderu) digitālās prasmes un veicināt uz sabiedrību un uzņēmējiem orientēto digitālo iespēju un platformu izmantošanu, tādējādi paaugstinot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanu, un mazinot digitālo plaisu sabiedrībā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.– 2027. gadam (apstiprinātas ar MK 2021. gada 7. jūlija rīkojumu Nr. 490 "Par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam") digitālo prasmju attīstīšana ir noteikta par valsts prioritāti.
Digitālās dekādes 2023. gada ziņojumā par Latviju (pieejams tīmekļvietnē: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/2023-report-state-digital-decade) iekļauts Eiropas Komisijas ieteikums Latvijai turpināt paātrināt centienus digitalizēt publiskos pakalpojumus un attīstīt digitālos publiskos pakalpojumus gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.
Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumā (ES) 2022/2481 (2022. gada 14. decembris), ar ko izveido politikas programmu "Digitālās desmitgades ceļš" 2030. gadam (turpmāk – Dekādes programma), ir noteikti līdz 2030. gadam sasniedzamie vispārīgie digitālie mērķi un digitālie mērķrādītāji, to sasniegšanas uzraudzība un arī daudzvalstu projektu veidošana. Dekādes programmā noteikto digitālo mērķrādītāju sasniegšanas uzraudzība paredz Eiropas Savienības dalībvalstīm iesniegt Eiropas Komisijai valstu digitālās desmitgades stratēģiskos ceļvežus par laiku līdz 2030. gadam, rosinot, ja tas iespējams un izmērāms valstu līmenī, valstu prognozētās trajektorijas, kurās apraksta pieņemtos, plānotos vai īstenotos instrumentus, lai dotu ieguldījumu Dekādes programmā izklāstīto vispārīgo mērķu un digitālo mērķrādītāju sasniegšanā Eiropas Savienības līmenī. Lai nodrošinātu minētā uzdevuma izpildi, 2024. gada 30. janvārī MK tika pieņemts informatīvais ziņojums "Digitālās desmitgades stratēģiskais ceļvedis Latvijai līdz 2030. gadam" (protokols Nr.5/25§), kurā iekļauta informācija par Latvijas apņemšanos sasniegt Eiropas Komisijas izvirzīto mērķi līdz 2030. gadam – nodrošināt, ka visi galvenie publiskie pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir pieejami tiešsaistē. Tie ietver galvenos publiskos pakalpojumus, kas sniedzami iedzīvotājiem tiešsaistē, mērot pēc tā, kāds ir administratīvo procedūru īpatsvars, ko svarīgu dzīves notikumu gadījumā var pilnībā izpildīt tiešsaistē. Tas attiecas uz šādiem dzīves notikumiem: pārvākšanās, transports, maza apmēra prasību procedūras sākšana, ģimene, profesionālā dzīve, studijas, veselība.
Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteikts, ka valsts pakalpojumi primāri tiek sniegti digitāli, nodrošinot to saņemšanu personai piemērotākajā, vienotā, profesionālā tīklā.
Digitālās dekādes 2023. gada ziņojumā par Latviju (pieejams tīmekļvietnē: https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/2023-report-state-digital-decade) iekļauts Eiropas Komisijas ieteikums Latvijai turpināt paātrināt centienus digitalizēt publiskos pakalpojumus un attīstīt digitālos publiskos pakalpojumus gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.
Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumā (ES) 2022/2481 (2022. gada 14. decembris), ar ko izveido politikas programmu "Digitālās desmitgades ceļš" 2030. gadam (turpmāk – Dekādes programma), ir noteikti līdz 2030. gadam sasniedzamie vispārīgie digitālie mērķi un digitālie mērķrādītāji, to sasniegšanas uzraudzība un arī daudzvalstu projektu veidošana. Dekādes programmā noteikto digitālo mērķrādītāju sasniegšanas uzraudzība paredz Eiropas Savienības dalībvalstīm iesniegt Eiropas Komisijai valstu digitālās desmitgades stratēģiskos ceļvežus par laiku līdz 2030. gadam, rosinot, ja tas iespējams un izmērāms valstu līmenī, valstu prognozētās trajektorijas, kurās apraksta pieņemtos, plānotos vai īstenotos instrumentus, lai dotu ieguldījumu Dekādes programmā izklāstīto vispārīgo mērķu un digitālo mērķrādītāju sasniegšanā Eiropas Savienības līmenī. Lai nodrošinātu minētā uzdevuma izpildi, 2024. gada 30. janvārī MK tika pieņemts informatīvais ziņojums "Digitālās desmitgades stratēģiskais ceļvedis Latvijai līdz 2030. gadam" (protokols Nr.5/25§), kurā iekļauta informācija par Latvijas apņemšanos sasniegt Eiropas Komisijas izvirzīto mērķi līdz 2030. gadam – nodrošināt, ka visi galvenie publiskie pakalpojumi iedzīvotājiem un uzņēmējiem ir pieejami tiešsaistē. Tie ietver galvenos publiskos pakalpojumus, kas sniedzami iedzīvotājiem tiešsaistē, mērot pēc tā, kāds ir administratīvo procedūru īpatsvars, ko svarīgu dzīves notikumu gadījumā var pilnībā izpildīt tiešsaistē. Tas attiecas uz šādiem dzīves notikumiem: pārvākšanās, transports, maza apmēra prasību procedūras sākšana, ģimene, profesionālā dzīve, studijas, veselība.
Digitālās transformācijas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteikts, ka valsts pakalpojumi primāri tiek sniegti digitāli, nodrošinot to saņemšanu personai piemērotākajā, vienotā, profesionālā tīklā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši Digitālās dekādes 2023. gada ziņojumā par Latviju norādītajam, Latvija joprojām ir nedaudz zem Eiropas Savienības vidējā rādītāja vismaz digitālo pamatprasmju ziņā (51% salīdzinājumā ar 54 %, tāds pats kā 2022. gada rezultāts), un tas joprojām ir ievērojami zemāks par Dekādes programmā noteikto mērķrādītāju – 80 % līdz 2030. gadam. Tas vien liecina par nepieciešamību īstenot dažāda veida izglītojošas un informējošas aktivitātes un pasākumu kopumus, lai sasniegtu 2030.gada mērķi un panākt pilnīgu publisko pakalpojumu pieejamību tiešsaistē.
Latvijas Atvērto datu portālā data.gov.lv pieejamie dati par 2021., 2022. un 2023. gadu liecina, ka e-pakalpojumu izmantošana ik gadu turpina pieaugt. Piemēram, 2021. gadā e - pakalpojums "E-iesniegums VSAA pakalpojumiem" uzsākts 2 249 218 reizes, savukārt 2022. gadā – 2 334 788 reizes, lai gan 2023. gadā vērojams gan neliels kritums – 2 283 098 reizes (pieejams tīmekļvietnē: https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/statistika-par-latvija-lv-e-pakalpojumiem), minētie dati liecina par līdz šim veikto e-pakalpojumu un digitālo risinājumu izmantošanas veicināšanas īstenoto darbību efektivitāti.
Latvijas Atvērto datu portālā data.gov.lv pieejamie dati par 2021., 2022. un 2023. gadu liecina, ka e-pakalpojumu izmantošana ik gadu turpina pieaugt. Piemēram, 2021. gadā e - pakalpojums "E-iesniegums VSAA pakalpojumiem" uzsākts 2 249 218 reizes, savukārt 2022. gadā – 2 334 788 reizes, lai gan 2023. gadā vērojams gan neliels kritums – 2 283 098 reizes (pieejams tīmekļvietnē: https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/statistika-par-latvija-lv-e-pakalpojumiem), minētie dati liecina par līdz šim veikto e-pakalpojumu un digitālo risinājumu izmantošanas veicināšanas īstenoto darbību efektivitāti.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu augstāk minētos Dekādes programmā noteiktos mērķus, ir jāturpina īstenot mērķtiecīgi pasākumi e-pakalpojumu un digitālo risinājumu izmantošanas veicināšanai, līdz ar to 4.2.4.3. pasākuma "Digitālo prasmju pilnveide" (turpmāk – 4.2.4.3. pasākums) ietvaros ir plānoti ieguldījumi gan mācību, gan komunikāciju aktivitāšu īstenošanai.
4.2.4.3. pasākuma atbalstāmās darbības ir plānotas atbilstoši Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (turpmāk - NAP) rīcības virziena "Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi" izvirzītajiem mērķiem, veicinot digitālo risinājumu izmantošanu, paaugstinot iedzīvotāju digitālās prasmes.
4.2.4.3. pasākuma ietvaros atbalsts sabiedrības digitālo iespēju izmantošanas veicināšanai plānots divos virzienos:
1) tiks apmācīti valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki (digitālie aģenti un līderi).
Digitālie aģenti pašmācības ceļā, izmantojot apmācību materiālus, apgūst prasmes izmantot un izmanto valsts iestāžu e-risinājumus dažādu dzīves situāciju risināšanā, kā arī palīdz iedvesmot to izmantošanā citus (savas iestādes kolēģus un klientus), un sniedz atbalstu iedzīvotājiem konkrētās iestādes e-pakalpojumu izmantošanā, savukārt digitālie līderi apgūst digitālo aģentu līmeņa iemaņas un personības testu rezultātā identificēta to spēja veikt zināšanu un iemaņu multiplikatora funkcijas. Digitālie līderi ir kvalificēti strukturēti mācīt un konsultēt e-prasmju jomā, t. sk. digitālo aģentu līmenī. Digitālo aģentu un līderu statusu ir ieguvuši valsts, pašvaldību un to padotība esošo iestāžu, piemēram, Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (turpmāk – VPVKAC), Latvijas Nacionālā bibliotēka, Valsts Zemes dienests u.c. darbinieki;
2) atbilstoši Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021. – 2027.gadam tiks īstenotas komunikāciju aktivitātes par ērtiem e-pakalpojumiem un citiem digitālajiem risinājumiem iedzīvotājiem, par efektīvu un uzticamu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk -IKT) pārvaldību, par digitālās tautsaimniecības transformāciju, par iedzīvotāju digitālo nodrošinājumu un prasmēm, par datu pārvaldību un mākslīgo intelektu un eLatvija Eiropā. Plānots īstenot, piemēram, šādas komunikāciju aktivitātes:
a) piecas integrētās komunikācijas kampaņas, t.sk. reģionālajos medijos;
b) dalība sarunu festivālā LAMPA, Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas kultūras datu hakatonā, forumā "5G Techritory", Digitālajā nedēļā u.c.;
c) digitālās transformācijas rīta organizēšana;
d) klātienes un tiešsaistes pasākumi sadarbībā ar valsts, valstspilsētu un novadu pašvaldībām, kā arī nevalstiskajām organizācijām;
e) regulāras komunikācijas veikšana sociālajos tīklos, nodrošinot mērķtiecīgu satura izvietošanu, kas ir būtisks elements digitālo prasmju attīstībā.
Plānotie ieguldījumi nodarbināto personu izglītošanā sniegs ieguldījumu NAP noteiktā mērķa "Digitālo risinājumu izmantošanas veicināšana, paaugstinot iedzīvotāju digitālās prasmes" sasniegšanā - tiks nodrošināti par digitālajiem risinājumiem zinoši valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki (digitālie aģenti un līderi), kas savukārt veicinās sabiedrības digitālo prasmju un zināšanu attīstību un valsts izstrādāto e-risinājumu (e - pakalpojumi, IKT platformas u.c.) izmantošanu. VPVKAC punktos ir pieejami brīvpieejas datori un internets katrā pagasta teritorijā, vienlaikus kvalificēti darbinieki sniegs konsultācijas par digitālo iespēju izmantošanu (kā valsts, tā ikdienas vajadzībām nepieciešamo citu digitālo rīku). Atbilstoši valsts pakalpojumu stratēģijai, VPVKAC punkti kļūs par būtiskāko atbalsta punktu pakalpojumu saņemšanai reģionos (digitālā formā).
4.2.4.3. pasākumam plānota sinerģija ar šādiem Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (turpmāk – AF plāns) pasākumiem: AF plāna investīciju 2.3.2.1.i. "Digitālās prasmes iedzīvotājiem t.sk. jauniešiem" un AF plāna investīciju 2.3.2.2.i. "Valsts un pašvaldību digitālās transformācijas prasmju un spēju attīstība", AF plāna investīciju 3.1.1.2.i. "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai", AF plāna investīciju 2.3.1.4.i. "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība", AF plāna investīciju 3.1.2.5.i. "Prasmju pilnveide pieaugušajiem", kā arī ERASMUS+ projektu "Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītībā".
Vienlaikus šo pasākumu ietvaros plānotās darbības ir nepietiekamas, tai skaitā, ņemot vērā, ka to īstenošana ir plānota tikai līdz 2026.gada vidum, kā arī, ņemot vērā mūsdienu straujās digitālās pārmaiņas un aktuālās tendences, apmācību materiāli un apmācības ir nepārtraukti jāatjauno, lai nodrošinātu apmācību aktualitāti un tās atbilstu jaunākajām tendencēm un tehnoloģiskajām izmaiņām.
Pasākumam pieejamais finansējums
Kopējais 4.2.4.3. pasākumam plānotais finansējums ir 4 645 800 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus fonda (turpmāk – ESF+) finansējums – 3 948 930 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums) – 696 870 euro, tai skaitā:
1) 4.2.4.3. pasākuma ietvaros šobrīd pieejamais finansējums: 3 912 809 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 3 325 888 euro apmērā un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums) – 586 921 euro apmērā;
2) elastības finansējums, kas būs pieejams 4.2.4.3. pasākuma īstenošanai no 2026. gada 1. janvāra (pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu) – 732 991 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 623 042 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums) – 109 949 euro.
Prasības projekta iesniedzējam
Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas un civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ir finansējuma saņēmējs, 4.2.4.3. pasākuma ietvaros ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Vienlaikus tiek noteiktas prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim, ievērojot, ka noteikumu projekts paredz iespēju par sadarbības partneri piesaistīt tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes.
Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniegums tiek sagatavots atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniegts sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.
Sasniedzamie iznākuma un rezultāta rādītāji
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam noteiktais 4.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti" kopējais iznākuma rādītājs ir "nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas", attiecīgi 4.2.4.3. pasākuma ietvaros sasniedzamais iznākuma rādītājs ir "2 000 nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas (personu skaits)". Atbilstoši 4.2.4.3. pasākuma mērķim un plānotajām darbībām ar rādītāju tiek saprasti valsts un pašvaldību darbinieki (digitālie aģenti un līderi).
4.2.4.3. pasākuma ietvaros ir noteikti šādi nacionālie rezultāta rādītāji:
1. organizēti vismaz 30 pasākumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanas veicināšanai (semināri, konferences vai citi pasākumi);
2. mācībās piedalījušās vismaz 2 000 valsts un pašvaldību darbinieki (digitālie aģenti un līderi);
3. īstenotas vismaz piecas integrētās komunikāciju kampaņas.
Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
Visas 4.2.4.3. pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2. prioritātes "Digitālo prasmju pilnveide" noteiktajiem intervences kodam – 145.
Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām.
Tematiski atbalstu paredzēts koncentrēt uz mācību un komunikācijas aktivitāšu īstenošanu.
Noteikumu projektā noteiktas tiešās attiecināmās izmaksas un netiešās attiecināmās izmaksas. Netiešās attiecināmās izmaksas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību realizācijai un projekta rezultātu sasniegšanai, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15% apmērā no projekta tiešajām personāla izmaksām. Tās ir finansējuma saņēmēja projekta personāla administratīvās izmaksas, kas paredzētas iestādes ikdienas darbības nodrošināšanai, piemēram, telpu un iekārtu izmantošanas izmaksas, komunālie un sakaru maksājumi, iestādes vadības un atbalsta struktūrvienību izmaksas. Projekta vadības un projekta īstenošanas netiešajās attiecināmajās izmaksās ietilpst: kancelejas preces, biroja piederumi un biroja aprīkojuma īre vai iegāde, telpu noma, komunālie maksājumi un telpu uzturēšanas izmaksas; telekomunikācijas, interneta izmaksas un pasta pakalpojumu izmaksas; informācijas tehnoloģiju uzturēšanas izmaksas (piemēram, nepieciešamās licences un programmatūras atjauninājumi).
Noteikumu projekta ietvaros ir atbalstāmas ārvalstu komandējumu izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadītājam un īstenošanas personālam gan Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan ārpus Eiropas Savienības dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumu saistītie izdevumi, ja tās ir pamatotas un saistītas ar projekta īstenošanu.
Noteikumu projekta ietvaros ir attecināmas jaunradītu projekta vadības un īstenošanas personāla darba vietu aprīkojuma, biroja mēbeļu, tehnikas, datorprogrammu un licenču iegādes vai īres izmaksas ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, vienlaikus vērtējot aprīkojuma iegādes samērīgumu attiecībā uz darbiniekiem, kuriem tiek piemērots daļlaika noslodzes princips.
Noteikumu projekts nosaka, ka attiecināmas ir arī citas ar mācību, semināru, konferenču, integrēto komunikāciju kampaņu, pieredzes apmaiņas un citu prasmju paaugstināšanas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanas veicināšanas pasākumu organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas, piemēram, pasākumu organizēšanas uzņēmumu piesaistes izmaksas tehnisko pakalpojumu nodrošinājumam, ja nepieciešams.
4.2.4.3.pasākuma ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju. Paredzēts, ka projektu izstrādes laikā, īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības un citām pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana.
Vienkāršotās izmaksas
Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla atlīdzības likme 20% apmērā no noteikumu projekta 20. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav noteikumu projekta 20.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060) 55. panta 1. punktu.
Projekta vadības personāla atlīdzības likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem, kas nosaka, ka tas ir:
1) taisnīgs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienoti projekta ietvaros;
2) objektīvs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, balstoties uz vidējo atalgojuma līmeni pa mēnešalgu grupām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem un attiecīgi VARAM veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas;
3) pārbaudāms – personāla atlīdzības izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar VARAM veiktajiem aprēķiniem;
4) iepriekš noteikts – personāla atlīdzības izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti šajos MK noteikumos, un piemērojami atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām (tikai pēc šo MK noteikumu spēkā stāšanās brīža).
Ņemot vērā noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus, projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzībai indikatīvi pieejamais ESF+ finansējums ir 755 415 euro. Kvalitatīvai projekta ieviešanai projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanai indikatīvi ir nepieciešamas vismaz 5 slodzes – projekta vadītāja (39.1. amatu saime, IV A līmenis, 11. mēnešalgu grupa), projekta koordinatoru (39.1. saimes III līmenis, 10. mēnešalgu grupa), VARAM Juridiskā departamenta jurista (24. saimes II līmenis, 10. grupa) un finansista (15.1. amatu saime, III līmenis, 10. mēnešalgu grupa) iesaiste, algu likmes nosakot saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto mēnešalgu grupu skalas viduspunktu. Ievērojot iepriekš minēto, projektam pieejamā finansējuma ietvaros 5 slodžu nodrošināšanai tā īstenošanas laikā būtu iespējams piesaistīt finansējumu projekta vadības un īstenošanas personālam 4,5 gadus, kas ir projektā paredzēto aktivitāšu īstenošanas intensīvais periods.
Noteikumu projekta 20.1. apakšpunktā norādīto personāla izmaksu ietvaros tiks nodrošinātas projekta administratīvās, organizatoriskās un koordinējošās funkcijas (vecākais projekta vadītājs, projekta koordinators, VARAM Juridiskā departamenta jurists, finansists), savukārt noteikumu projekta 20.5.1. un 20.6. apakšpunktā minētais projekta īstenošanas personāls nodrošinās projekta saturisko īstenošanu un minēto speciālistu pienākumi nepārklājas, nodrošinot izmaksu un finansējuma nodalāmību un nepārklāšanos.
Izmaksas ir attiecināmas no brīža, kad tiek noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu.
Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar regulas 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem. Lai novērstu dubultā finansējuma risku, finansējuma saņēmējs nodrošina finanšu plūsmas (arī pievienotās vērtības nodokļa izmaksu uzskaiti) uzskatāmu nodalīšanu no citām finansējuma saņēmēja darbības finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā.
Projekta īstenošanas nosacījumi
Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
Noteikumu projektā noteikti arī citi projekta īstenošanas, tostarp komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.
Citi nosacījumi
VARAM kā finansējuma saņēmējs nodrošinās dubultā finansējuma novēršanas risku, lai 4.2.4.3. pasākuma ietvaros plānotais atbalsts, t.sk. atbalstāmo darbību saturs, nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem. 4.2.4.3. pasākums tiks īstenots sinerģijā ar AF investīcijām 2.3.2.1.i. "Digitālās prasmes iedzīvotājiem t.sk. jauniešiem", 2.3.2.2.i. "Valsts un pašvaldību digitālās transformācijas prasmju un spēju attīstība", 3.1.1.2.i. "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai", 2.3.1.4.i "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība", 3.1.2.5.i. "Prasmju pilnveide pieaugušajiem" un ERASMUS+ projektu "Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītībā", nodrošinot demarkāciju investīciju /projektu līmenī un ievērojot pasākumu atšķirīgo satura fokusu, regulāri apmainoties ar informāciju starp investīciju un projektu īstenošanā iesaistītajiem darbiniekiem par mācību pasākumu saturu, norises laika grafiku un rezultātiem.
Atbalsts nodrošinās savstarpēju papildinātību ar 1.3.1. SAM "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" aktivitātēm to mērķu sekmīgai sasniegšanai.
4.2.4.3. pasākuma ietvaros komercdarbības atbalsts nav paredzēts. Plānotais finansējuma saņēmējs ir VARAM, kas ir tiešās valsts pārvaldes iestāde un kas 4.2.4.3. pasākuma ietvaros neveiks saimniecisko darbību, savukārt par sadarbības partneriem (ja attiecināms) var tikt piesaistītas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, kas pasākuma ietvaros arī neveiks saimniecisko darbību, līdz ar to 4.2.4.3. pasākums Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta kontekstā nav jāvērtē.
Paredzēts, ka attiecībā uz 4.2.4.3. pasākumu tiks piemērots izņēmums attiecībā uz vienoto kritēriju un vienoto izvēles kritēriju piemērošanu - ierobežotā projektu iesniegumu atlasē tiks piemēroti tikai vienotie kritēriji un vienotie izvēles kritēriji.
Noteikumu projekts neparedz nepieciešamību finansējuma saņēmējam veikt izvērtējumu par izmaksu un ieguvumu analīzi projektam, ņemot vērā, ka izmaksu un ieguvumu analīzes mērķis ir noskaidrot izmaksu ieguvumu efektivitāti, salīdzinot izmaksas ar iegūto rezultātu. Savukārt noteikumu projekta ietvaros īstenotā projekta joma ir digitālo prasmju pilnveide (izglītība), kur plānotais projekta ieguvums nav aprēķināms, līdz ar to noteikumu projektā nav ietverta norma, kas paredz finansējuma saņēmējam veikt izmaksu un ieguvumu analīzi.
4.2.4.3. pasākuma atbalstāmās darbības ir plānotas atbilstoši Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (turpmāk - NAP) rīcības virziena "Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi" izvirzītajiem mērķiem, veicinot digitālo risinājumu izmantošanu, paaugstinot iedzīvotāju digitālās prasmes.
4.2.4.3. pasākuma ietvaros atbalsts sabiedrības digitālo iespēju izmantošanas veicināšanai plānots divos virzienos:
1) tiks apmācīti valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki (digitālie aģenti un līderi).
Digitālie aģenti pašmācības ceļā, izmantojot apmācību materiālus, apgūst prasmes izmantot un izmanto valsts iestāžu e-risinājumus dažādu dzīves situāciju risināšanā, kā arī palīdz iedvesmot to izmantošanā citus (savas iestādes kolēģus un klientus), un sniedz atbalstu iedzīvotājiem konkrētās iestādes e-pakalpojumu izmantošanā, savukārt digitālie līderi apgūst digitālo aģentu līmeņa iemaņas un personības testu rezultātā identificēta to spēja veikt zināšanu un iemaņu multiplikatora funkcijas. Digitālie līderi ir kvalificēti strukturēti mācīt un konsultēt e-prasmju jomā, t. sk. digitālo aģentu līmenī. Digitālo aģentu un līderu statusu ir ieguvuši valsts, pašvaldību un to padotība esošo iestāžu, piemēram, Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (turpmāk – VPVKAC), Latvijas Nacionālā bibliotēka, Valsts Zemes dienests u.c. darbinieki;
2) atbilstoši Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021. – 2027.gadam tiks īstenotas komunikāciju aktivitātes par ērtiem e-pakalpojumiem un citiem digitālajiem risinājumiem iedzīvotājiem, par efektīvu un uzticamu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk -IKT) pārvaldību, par digitālās tautsaimniecības transformāciju, par iedzīvotāju digitālo nodrošinājumu un prasmēm, par datu pārvaldību un mākslīgo intelektu un eLatvija Eiropā. Plānots īstenot, piemēram, šādas komunikāciju aktivitātes:
a) piecas integrētās komunikācijas kampaņas, t.sk. reģionālajos medijos;
b) dalība sarunu festivālā LAMPA, Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas kultūras datu hakatonā, forumā "5G Techritory", Digitālajā nedēļā u.c.;
c) digitālās transformācijas rīta organizēšana;
d) klātienes un tiešsaistes pasākumi sadarbībā ar valsts, valstspilsētu un novadu pašvaldībām, kā arī nevalstiskajām organizācijām;
e) regulāras komunikācijas veikšana sociālajos tīklos, nodrošinot mērķtiecīgu satura izvietošanu, kas ir būtisks elements digitālo prasmju attīstībā.
Plānotie ieguldījumi nodarbināto personu izglītošanā sniegs ieguldījumu NAP noteiktā mērķa "Digitālo risinājumu izmantošanas veicināšana, paaugstinot iedzīvotāju digitālās prasmes" sasniegšanā - tiks nodrošināti par digitālajiem risinājumiem zinoši valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki (digitālie aģenti un līderi), kas savukārt veicinās sabiedrības digitālo prasmju un zināšanu attīstību un valsts izstrādāto e-risinājumu (e - pakalpojumi, IKT platformas u.c.) izmantošanu. VPVKAC punktos ir pieejami brīvpieejas datori un internets katrā pagasta teritorijā, vienlaikus kvalificēti darbinieki sniegs konsultācijas par digitālo iespēju izmantošanu (kā valsts, tā ikdienas vajadzībām nepieciešamo citu digitālo rīku). Atbilstoši valsts pakalpojumu stratēģijai, VPVKAC punkti kļūs par būtiskāko atbalsta punktu pakalpojumu saņemšanai reģionos (digitālā formā).
4.2.4.3. pasākumam plānota sinerģija ar šādiem Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (turpmāk – AF plāns) pasākumiem: AF plāna investīciju 2.3.2.1.i. "Digitālās prasmes iedzīvotājiem t.sk. jauniešiem" un AF plāna investīciju 2.3.2.2.i. "Valsts un pašvaldību digitālās transformācijas prasmju un spēju attīstība", AF plāna investīciju 3.1.1.2.i. "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai", AF plāna investīciju 2.3.1.4.i. "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība", AF plāna investīciju 3.1.2.5.i. "Prasmju pilnveide pieaugušajiem", kā arī ERASMUS+ projektu "Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītībā".
Vienlaikus šo pasākumu ietvaros plānotās darbības ir nepietiekamas, tai skaitā, ņemot vērā, ka to īstenošana ir plānota tikai līdz 2026.gada vidum, kā arī, ņemot vērā mūsdienu straujās digitālās pārmaiņas un aktuālās tendences, apmācību materiāli un apmācības ir nepārtraukti jāatjauno, lai nodrošinātu apmācību aktualitāti un tās atbilstu jaunākajām tendencēm un tehnoloģiskajām izmaiņām.
Pasākumam pieejamais finansējums
Kopējais 4.2.4.3. pasākumam plānotais finansējums ir 4 645 800 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus fonda (turpmāk – ESF+) finansējums – 3 948 930 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums) – 696 870 euro, tai skaitā:
1) 4.2.4.3. pasākuma ietvaros šobrīd pieejamais finansējums: 3 912 809 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 3 325 888 euro apmērā un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums) – 586 921 euro apmērā;
2) elastības finansējums, kas būs pieejams 4.2.4.3. pasākuma īstenošanai no 2026. gada 1. janvāra (pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu) – 732 991 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 623 042 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums) – 109 949 euro.
Prasības projekta iesniedzējam
Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas un civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ir finansējuma saņēmējs, 4.2.4.3. pasākuma ietvaros ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Vienlaikus tiek noteiktas prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim, ievērojot, ka noteikumu projekts paredz iespēju par sadarbības partneri piesaistīt tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes.
Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniegums tiek sagatavots atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniegts sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.
Sasniedzamie iznākuma un rezultāta rādītāji
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam noteiktais 4.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti" kopējais iznākuma rādītājs ir "nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas", attiecīgi 4.2.4.3. pasākuma ietvaros sasniedzamais iznākuma rādītājs ir "2 000 nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas (personu skaits)". Atbilstoši 4.2.4.3. pasākuma mērķim un plānotajām darbībām ar rādītāju tiek saprasti valsts un pašvaldību darbinieki (digitālie aģenti un līderi).
4.2.4.3. pasākuma ietvaros ir noteikti šādi nacionālie rezultāta rādītāji:
1. organizēti vismaz 30 pasākumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanas veicināšanai (semināri, konferences vai citi pasākumi);
2. mācībās piedalījušās vismaz 2 000 valsts un pašvaldību darbinieki (digitālie aģenti un līderi);
3. īstenotas vismaz piecas integrētās komunikāciju kampaņas.
Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
Visas 4.2.4.3. pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2. prioritātes "Digitālo prasmju pilnveide" noteiktajiem intervences kodam – 145.
Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām.
Tematiski atbalstu paredzēts koncentrēt uz mācību un komunikācijas aktivitāšu īstenošanu.
Noteikumu projektā noteiktas tiešās attiecināmās izmaksas un netiešās attiecināmās izmaksas. Netiešās attiecināmās izmaksas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību realizācijai un projekta rezultātu sasniegšanai, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15% apmērā no projekta tiešajām personāla izmaksām. Tās ir finansējuma saņēmēja projekta personāla administratīvās izmaksas, kas paredzētas iestādes ikdienas darbības nodrošināšanai, piemēram, telpu un iekārtu izmantošanas izmaksas, komunālie un sakaru maksājumi, iestādes vadības un atbalsta struktūrvienību izmaksas. Projekta vadības un projekta īstenošanas netiešajās attiecināmajās izmaksās ietilpst: kancelejas preces, biroja piederumi un biroja aprīkojuma īre vai iegāde, telpu noma, komunālie maksājumi un telpu uzturēšanas izmaksas; telekomunikācijas, interneta izmaksas un pasta pakalpojumu izmaksas; informācijas tehnoloģiju uzturēšanas izmaksas (piemēram, nepieciešamās licences un programmatūras atjauninājumi).
Noteikumu projekta ietvaros ir atbalstāmas ārvalstu komandējumu izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadītājam un īstenošanas personālam gan Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan ārpus Eiropas Savienības dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumu saistītie izdevumi, ja tās ir pamatotas un saistītas ar projekta īstenošanu.
Noteikumu projekta ietvaros ir attecināmas jaunradītu projekta vadības un īstenošanas personāla darba vietu aprīkojuma, biroja mēbeļu, tehnikas, datorprogrammu un licenču iegādes vai īres izmaksas ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, vienlaikus vērtējot aprīkojuma iegādes samērīgumu attiecībā uz darbiniekiem, kuriem tiek piemērots daļlaika noslodzes princips.
Noteikumu projekts nosaka, ka attiecināmas ir arī citas ar mācību, semināru, konferenču, integrēto komunikāciju kampaņu, pieredzes apmaiņas un citu prasmju paaugstināšanas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanas veicināšanas pasākumu organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas, piemēram, pasākumu organizēšanas uzņēmumu piesaistes izmaksas tehnisko pakalpojumu nodrošinājumam, ja nepieciešams.
4.2.4.3.pasākuma ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju. Paredzēts, ka projektu izstrādes laikā, īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības un citām pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana.
Vienkāršotās izmaksas
Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla atlīdzības likme 20% apmērā no noteikumu projekta 20. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav noteikumu projekta 20.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060) 55. panta 1. punktu.
Projekta vadības personāla atlīdzības likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem, kas nosaka, ka tas ir:
1) taisnīgs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienoti projekta ietvaros;
2) objektīvs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, balstoties uz vidējo atalgojuma līmeni pa mēnešalgu grupām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem un attiecīgi VARAM veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas;
3) pārbaudāms – personāla atlīdzības izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar VARAM veiktajiem aprēķiniem;
4) iepriekš noteikts – personāla atlīdzības izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti šajos MK noteikumos, un piemērojami atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām (tikai pēc šo MK noteikumu spēkā stāšanās brīža).
Ņemot vērā noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus, projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzībai indikatīvi pieejamais ESF+ finansējums ir 755 415 euro. Kvalitatīvai projekta ieviešanai projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanai indikatīvi ir nepieciešamas vismaz 5 slodzes – projekta vadītāja (39.1. amatu saime, IV A līmenis, 11. mēnešalgu grupa), projekta koordinatoru (39.1. saimes III līmenis, 10. mēnešalgu grupa), VARAM Juridiskā departamenta jurista (24. saimes II līmenis, 10. grupa) un finansista (15.1. amatu saime, III līmenis, 10. mēnešalgu grupa) iesaiste, algu likmes nosakot saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto mēnešalgu grupu skalas viduspunktu. Ievērojot iepriekš minēto, projektam pieejamā finansējuma ietvaros 5 slodžu nodrošināšanai tā īstenošanas laikā būtu iespējams piesaistīt finansējumu projekta vadības un īstenošanas personālam 4,5 gadus, kas ir projektā paredzēto aktivitāšu īstenošanas intensīvais periods.
Noteikumu projekta 20.1. apakšpunktā norādīto personāla izmaksu ietvaros tiks nodrošinātas projekta administratīvās, organizatoriskās un koordinējošās funkcijas (vecākais projekta vadītājs, projekta koordinators, VARAM Juridiskā departamenta jurists, finansists), savukārt noteikumu projekta 20.5.1. un 20.6. apakšpunktā minētais projekta īstenošanas personāls nodrošinās projekta saturisko īstenošanu un minēto speciālistu pienākumi nepārklājas, nodrošinot izmaksu un finansējuma nodalāmību un nepārklāšanos.
Izmaksas ir attiecināmas no brīža, kad tiek noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu.
Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar regulas 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem. Lai novērstu dubultā finansējuma risku, finansējuma saņēmējs nodrošina finanšu plūsmas (arī pievienotās vērtības nodokļa izmaksu uzskaiti) uzskatāmu nodalīšanu no citām finansējuma saņēmēja darbības finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā.
Projekta īstenošanas nosacījumi
Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
Noteikumu projektā noteikti arī citi projekta īstenošanas, tostarp komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.
Citi nosacījumi
VARAM kā finansējuma saņēmējs nodrošinās dubultā finansējuma novēršanas risku, lai 4.2.4.3. pasākuma ietvaros plānotais atbalsts, t.sk. atbalstāmo darbību saturs, nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem. 4.2.4.3. pasākums tiks īstenots sinerģijā ar AF investīcijām 2.3.2.1.i. "Digitālās prasmes iedzīvotājiem t.sk. jauniešiem", 2.3.2.2.i. "Valsts un pašvaldību digitālās transformācijas prasmju un spēju attīstība", 3.1.1.2.i. "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai", 2.3.1.4.i "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība", 3.1.2.5.i. "Prasmju pilnveide pieaugušajiem" un ERASMUS+ projektu "Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītībā", nodrošinot demarkāciju investīciju /projektu līmenī un ievērojot pasākumu atšķirīgo satura fokusu, regulāri apmainoties ar informāciju starp investīciju un projektu īstenošanā iesaistītajiem darbiniekiem par mācību pasākumu saturu, norises laika grafiku un rezultātiem.
Atbalsts nodrošinās savstarpēju papildinātību ar 1.3.1. SAM "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" aktivitātēm to mērķu sekmīgai sasniegšanai.
4.2.4.3. pasākuma ietvaros komercdarbības atbalsts nav paredzēts. Plānotais finansējuma saņēmējs ir VARAM, kas ir tiešās valsts pārvaldes iestāde un kas 4.2.4.3. pasākuma ietvaros neveiks saimniecisko darbību, savukārt par sadarbības partneriem (ja attiecināms) var tikt piesaistītas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, kas pasākuma ietvaros arī neveiks saimniecisko darbību, līdz ar to 4.2.4.3. pasākums Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta kontekstā nav jāvērtē.
Paredzēts, ka attiecībā uz 4.2.4.3. pasākumu tiks piemērots izņēmums attiecībā uz vienoto kritēriju un vienoto izvēles kritēriju piemērošanu - ierobežotā projektu iesniegumu atlasē tiks piemēroti tikai vienotie kritēriji un vienotie izvēles kritēriji.
Noteikumu projekts neparedz nepieciešamību finansējuma saņēmējam veikt izvērtējumu par izmaksu un ieguvumu analīzi projektam, ņemot vērā, ka izmaksu un ieguvumu analīzes mērķis ir noskaidrot izmaksu ieguvumu efektivitāti, salīdzinot izmaksas ar iegūto rezultātu. Savukārt noteikumu projekta ietvaros īstenotā projekta joma ir digitālo prasmju pilnveide (izglītība), kur plānotais projekta ieguvums nav aprēķināms, līdz ar to noteikumu projektā nav ietverta norma, kas paredz finansējuma saņēmējam veikt izmaksu un ieguvumu analīzi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Sabiedrība kopumā.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektā paredzēto darbību rezultātā plānots atbalsts digitālo prasmju pilnveidē valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem (digitālie aģenti un līderi), kā arī plānots īstenot komunikāciju aktivitātes par ērtiem e-pakalpojumiem un citiem digitālajiem risinājumiem iedzīvotājiem, tādejādi paaugstinot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanu un mazinot digitālo plaisu sabiedrībā.
Juridiskās personas
- VARAM, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes.
Ietekmes apraksts
Projektu īstenos VARAM, kā arī projekta ietvaros kā sadarbības partneri var tikt piesaistītas citas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes. Īstenojot projektu, ir jāņem vērā noteikumu projektā noteiktais pieejamais ESF+ finansējums un projektā sasniedzamās rādītāju vērtības.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
39 489
0
355 404
671 318
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
39 489
0
355 404
671 318
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
46 458
0
418 122
789 786
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
46 458
0
418 122
789 786
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-6 969
0
-62 718
-118 468
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-6 969
0
-62 718
-118 468
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-6 969
-62 718
-118 468
5.1. valsts pamatbudžets
0
-6 969
-62 718
-118 468
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
4.2.4.3. pasākumam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 4 645 800 euro, tai skaitā ESF+ finansējums 3 948 930 euro un valsts budžeta finansējums 696 870 euro. Budžeta ieņēmumi ir ESF+ finansējuma daļa 85 % apmērā no projekta attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējie projekta ieviešanai nepieciešamie publiskā finansējuma (ESF+ un valsts budžeta) līdzekļi 100 % apmērā no projekta attiecināmām izmaksām.
Noteikumu projektam 2024. gadā nav ietekmes uz valsts budžetu.
VARAM plānotās attiecīgās izdevumu proporcijas dalījumā pa gadiem indikatīvi ir šādas:
2025. gads: 1 % no 4 645 800 euro jeb 46 458 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 39 489 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 6 969 euro;
2026. gads: 9% no 4 645 800 euro jeb 418 122 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 355 404 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 62 718 euro;
2027. gads: 17% no 4 645 800 euro jeb 789 786 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 671 318 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 118 468 euro;
2028. gads: 35% no 4 645 800 euro jeb 1 626 030 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 1 382 126 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 243 904 euro;
2029. gads: 38% no 4 645 800 euro jeb 1 765 404 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 1 500 593 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 264 811 euro.
Noteikumu projektam 2024. gadā nav ietekmes uz valsts budžetu.
VARAM plānotās attiecīgās izdevumu proporcijas dalījumā pa gadiem indikatīvi ir šādas:
2025. gads: 1 % no 4 645 800 euro jeb 46 458 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 39 489 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 6 969 euro;
2026. gads: 9% no 4 645 800 euro jeb 418 122 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 355 404 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 62 718 euro;
2027. gads: 17% no 4 645 800 euro jeb 789 786 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 671 318 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 118 468 euro;
2028. gads: 35% no 4 645 800 euro jeb 1 626 030 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 1 382 126 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 243 904 euro;
2029. gads: 38% no 4 645 800 euro jeb 1 765 404 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 1 500 593 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 264 811 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
MK noteikumu projekts var ietekmēt amata vietu skaitu, t.i., plānojot projekta īstenošanu, tiks izvērtēta esošo cilvēkresursu kapacitāte, nepieciešamības gadījumā piesaistot personālu uz darba līguma pamata vai nodrošinot projekta pasākumu īstenošanu ārpakalpojuma ietvaros. Projekta vadības un īstenošanas personāls tiks finansēts no projektu līdzekļiem.
Cita informācija
Finansējums projekta īstenošanai attiecībā uz ESF+ līdzfinansējuma nodrošināšanu tiks pieprasīts no valsts budžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R1060
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32018R1046
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
47. pants
MK noteikumu 25.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
50. pants
MK noteikumu 25.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
55. panta 1. punkts
MK noteikumu 20.1. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
64. panta 1. punkta "c" apakšpunkts
MK noteikumu 22. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regula (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
61. pants
MK noteikumu 25.4. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Nav.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Sadaļa tiks aizpildīta pēc publiskās apspriešanas pabeigšanas.
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalība noteikumu projekta izstrādē nodrošināta, publicējot noteikumu projektu Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, nodrošinot iespēju sabiedrībai sniegt par to viedokli. Sabiedrības pārstāvji var līdzdarboties noteikumu projekta izstrādē, sniedzot atzinumu un viedokli par noteikumu projektu.
Ja līdz sabiedrības līdzdalības procesa beigām tiks saņemti sabiedrības pārstāvju komentāri, iebildumi un priekšlikumi, tad attiecīgi tie tiks vērtēti noteikumu projekta saskaņošanas procesā, un attiecīgi tiks precizēts noteikumu projekts un anotācija pirms noteikumu projekta iesniegšanas izskatīšanai MK sēdē.
Ja līdz sabiedrības līdzdalības procesa beigām tiks saņemti sabiedrības pārstāvju komentāri, iebildumi un priekšlikumi, tad attiecīgi tie tiks vērtēti noteikumu projekta saskaņošanas procesā, un attiecīgi tiks precizēts noteikumu projekts un anotācija pirms noteikumu projekta iesniegšanas izskatīšanai MK sēdē.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts paredz sniegt ieguldījumu sabiedrības digitālo iespēju izmantošanas veicināšanā saskaņā ar Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.–2027.gadam.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Finansējuma saņēmējiem jānodrošina, ka projektā, kur attiecināms, tiek ievērotas zaļā publiskā iepirkuma prasības.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekta ietvaros tiks nodrošinātas vispārīgas horizontālā principa (turpmāk - HP) darbības, kas veicina personu ar invaliditāti vienlīdzīgas iespējas un tiesības, piemēram:
- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju;
- tiks nodrošināts, ka informācija publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus;
- tiks nodrošināts, ka prasībās pakalpojuma sniedzējam (iepirkuma nolikumos) tiek izvirzīta prasība nodrošināt, ka konkrētajai pakalpojuma sniegšanas vietai/videi/objektam/pasākuma norises vietai ir iespēja fiziski piekļūt un to var izmantot personas ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem patstāvīgi.
Tiks īstenotas arī specifiskas HP darbības, piemēram:
- pilnveidojot digitālās prasmes, cita starpā, tiks pievērsta īpaša uzmanība tam, lai potenciāli radītie gala produkti, pakalpojumi un rezultāti būtu pieejami visiem, t.sk., personām ar funkcionāliem traucējumiem;
- lai nodrošinātu pasākumu norises vietas un vides piekļūstamību, tiks nodrošināta tehnisko risinājumu - pandusu noma, indukcijas cilpu noma; nodrošināti zīmju valodas tulku, subtitrēšanas un reāllaika transkripcijas pakalpojumi, kas ir Noteikumu projekta ietvaros attiecināmas izmaksas, ja tās nepieciešamas vides un informācijas pieejamības nodrošināšanai;
- pilnveidojot digitālās prasmes, tiks iesaistīti nevalstiskā sektora eksperti konsultāciju sniegšanai, izvērtējot pasākumu saturu no vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas aspekta (attiecīgi pievienojot dokumentus, piem. konsultāciju protokolus, pakalpojuma līgumus u.c.).
- īstenojot projekta komunikācijas aktivitātes, tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju;
- tiks nodrošināts, ka informācija publiskajā telpā, t.sk. tīmeklī, ir piekļūstama cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, izmantojot vairākus sensoros (redze, dzirde, tauste) kanālus;
- tiks nodrošināts, ka prasībās pakalpojuma sniedzējam (iepirkuma nolikumos) tiek izvirzīta prasība nodrošināt, ka konkrētajai pakalpojuma sniegšanas vietai/videi/objektam/pasākuma norises vietai ir iespēja fiziski piekļūt un to var izmantot personas ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem patstāvīgi.
Tiks īstenotas arī specifiskas HP darbības, piemēram:
- pilnveidojot digitālās prasmes, cita starpā, tiks pievērsta īpaša uzmanība tam, lai potenciāli radītie gala produkti, pakalpojumi un rezultāti būtu pieejami visiem, t.sk., personām ar funkcionāliem traucējumiem;
- lai nodrošinātu pasākumu norises vietas un vides piekļūstamību, tiks nodrošināta tehnisko risinājumu - pandusu noma, indukcijas cilpu noma; nodrošināti zīmju valodas tulku, subtitrēšanas un reāllaika transkripcijas pakalpojumi, kas ir Noteikumu projekta ietvaros attiecināmas izmaksas, ja tās nepieciešamas vides un informācijas pieejamības nodrošināšanai;
- pilnveidojot digitālās prasmes, tiks iesaistīti nevalstiskā sektora eksperti konsultāciju sniegšanai, izvērtējot pasākumu saturu no vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas aspekta (attiecīgi pievienojot dokumentus, piem. konsultāciju protokolus, pakalpojuma līgumus u.c.).
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta ietvaros ir jāsniedz informācija par šī horizontālā principa ievērošanu, paredzot specifiskas darbības, kas veicina vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesību ievērošanu (piemēram, nodrošinot dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu caur semināru, konferenču vai citu pasākumu saturu).
Projekta vadībā un īstenošanā tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves līdzsvaru - paredzot elastīga un nepilna laika darba iespēju nodrošināšanu vecākiem ar bērniem un personām, kuras aprūpē tuviniekus.
Projekta vadībā un īstenošanā tiks virzīti pasākumi, kas sekmē darba un ģimenes dzīves līdzsvaru - paredzot elastīga un nepilna laika darba iespēju nodrošināšanu vecākiem ar bērniem un personām, kuras aprūpē tuviniekus.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Noteikumu projekts paredz pienākumu finansējuma saņēmējam uzkrāt datus par šādiem horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītājiem, ja attiecināms:
1) izstrādāto vai pilnveidoto stratēģiju, izglītības programmu, metodisko līdzekļu, vadlīniju, mācību līdzekļu, t.sk. digitālo, mediju kampaņu, semināru un komunikācijas pasākumu skaits, kuros integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesību, personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām, diskriminācijas novēršanu vecuma, etniskās piederības u.c. iemeslu dēļ, kā arī pamattiesību jautājumi, tostarp par tiesiskajiem un aspektiem;
2) personu skaits, kas ir piedalījušās apmācību programmās, kurās integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesību, personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām, diskriminācijas novēršanu vecuma, etniskās piederības u.c. iemeslu dēļ, kā arī pamattiesību jautājumiem, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem.
Pasākumam nav ietekmes uz horizontālo principu “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Nenodarīt būtisku kaitējumu” īstenošanu.
1) izstrādāto vai pilnveidoto stratēģiju, izglītības programmu, metodisko līdzekļu, vadlīniju, mācību līdzekļu, t.sk. digitālo, mediju kampaņu, semināru un komunikācijas pasākumu skaits, kuros integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesību, personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām, diskriminācijas novēršanu vecuma, etniskās piederības u.c. iemeslu dēļ, kā arī pamattiesību jautājumi, tostarp par tiesiskajiem un aspektiem;
2) personu skaits, kas ir piedalījušās apmācību programmās, kurās integrēti jautājumi par dzimumu līdztiesību, personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām, diskriminācijas novēršanu vecuma, etniskās piederības u.c. iemeslu dēļ, kā arī pamattiesību jautājumiem, tostarp par tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem.
Pasākumam nav ietekmes uz horizontālo principu “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, “Nenodarīt būtisku kaitējumu” īstenošanu.
Pielikumi