Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši Digitālās dekādes 2023. gada ziņojumā par Latviju norādītajam, Latvija joprojām ir nedaudz zem Eiropas Savienības vidējā rādītāja vismaz digitālo pamatprasmju ziņā (51% salīdzinājumā ar 54 %, tāds pats kā 2022. gada rezultāts), un tas joprojām ir ievērojami zemāks par Dekādes programmā noteikto mērķrādītāju – 80 % līdz 2030. gadam. Tas vien liecina par nepieciešamību īstenot dažāda veida izglītojošas un informējošas aktivitātes un pasākumu kopumus, lai sasniegtu 2030.gada mērķi un panākt pilnīgu publisko pakalpojumu pieejamību tiešsaistē.
Latvijas Atvērto datu portālā data.gov.lv pieejamie dati par 2021., 2022. un 2023. gadu liecina, ka e-pakalpojumu izmantošana ik gadu turpina pieaugt. Piemēram, 2021. gadā e - pakalpojums "E-iesniegums VSAA pakalpojumiem" uzsākts 2 249 218 reizes, savukārt 2022. gadā – 2 334 788 reizes, lai gan 2023. gadā vērojams gan neliels kritums – 2 283 098 reizes (pieejams tīmekļvietnē: https://data.gov.lv/dati/lv/dataset/statistika-par-latvija-lv-e-pakalpojumiem), minētie dati liecina par līdz šim veikto e-pakalpojumu un digitālo risinājumu izmantošanas veicināšanas īstenoto darbību efektivitāti.

Lai nodrošinātu augstāk minētos Dekādes programmā noteiktos mērķus, ir jāturpina īstenot mērķtiecīgi pasākumi e-pakalpojumu un digitālo risinājumu izmantošanas veicināšanai, līdz ar to 4.2.4.3. pasākuma "Digitālo prasmju pilnveide" (turpmāk – 4.2.4.3. pasākums) ietvaros ir plānoti ieguldījumi gan mācību, gan komunikāciju aktivitāšu īstenošanai.
4.2.4.3. pasākuma atbalstāmās darbības ir plānotas atbilstoši Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (turpmāk - NAP) rīcības virziena "Tehnoloģiskā vide un pakalpojumi" izvirzītajiem mērķiem, veicinot digitālo risinājumu izmantošanu, paaugstinot iedzīvotāju digitālās prasmes.

4.2.4.3. pasākuma ietvaros atbalsts sabiedrības digitālo iespēju izmantošanas veicināšanai plānots divos virzienos:

1) tiks apmācīti valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki (digitālie aģenti un līderi).
Digitālie aģenti pašmācības ceļā, izmantojot apmācību materiālus, apgūst prasmes izmantot un izmanto valsts iestāžu e-risinājumus dažādu dzīves situāciju risināšanā, kā arī palīdz iedvesmot to izmantošanā citus (savas iestādes kolēģus un klientus), un sniedz atbalstu iedzīvotājiem konkrētās iestādes e-pakalpojumu izmantošanā, savukārt digitālie līderi apgūst digitālo aģentu līmeņa iemaņas un personības testu rezultātā identificēta to spēja veikt zināšanu un iemaņu multiplikatora funkcijas. Digitālie līderi ir kvalificēti strukturēti mācīt un konsultēt e-prasmju jomā, t. sk. digitālo aģentu līmenī. Digitālo aģentu un līderu statusu ir ieguvuši valsts, pašvaldību un to padotība esošo iestāžu, piemēram, Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (turpmāk – VPVKAC), Latvijas Nacionālā bibliotēka, Valsts Zemes dienests u.c. darbinieki;

2) atbilstoši Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021. – 2027.gadam tiks īstenotas komunikāciju aktivitātes par ērtiem e-pakalpojumiem un citiem digitālajiem risinājumiem iedzīvotājiem, par efektīvu un uzticamu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk -IKT) pārvaldību, par digitālās tautsaimniecības transformāciju, par iedzīvotāju digitālo nodrošinājumu un prasmēm, par datu pārvaldību un mākslīgo intelektu un eLatvija Eiropā. Plānots īstenot, piemēram, šādas komunikāciju aktivitātes:
a) piecas integrētās komunikācijas kampaņas, t.sk. reģionālajos medijos;
b) dalība sarunu festivālā LAMPA, Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas kultūras datu hakatonā, forumā "5G Techritory", Digitālajā nedēļā u.c.;
c) digitālās transformācijas rīta organizēšana;
d) klātienes un tiešsaistes pasākumi sadarbībā ar valsts, valstspilsētu un novadu pašvaldībām, kā arī nevalstiskajām organizācijām;
e) regulāras komunikācijas veikšana sociālajos tīklos, nodrošinot mērķtiecīgu satura izvietošanu, kas ir būtisks elements digitālo prasmju attīstībā.

Plānotie ieguldījumi nodarbināto personu izglītošanā sniegs ieguldījumu NAP noteiktā mērķa "Digitālo risinājumu izmantošanas veicināšana, paaugstinot iedzīvotāju digitālās prasmes" sasniegšanā - tiks nodrošināti par digitālajiem risinājumiem zinoši valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki (digitālie aģenti un līderi), kas savukārt veicinās sabiedrības digitālo prasmju un zināšanu attīstību un valsts izstrādāto e-risinājumu (e - pakalpojumi, IKT platformas u.c.) izmantošanu. VPVKAC punktos ir pieejami brīvpieejas datori un internets katrā pagasta teritorijā, vienlaikus kvalificēti darbinieki sniegs konsultācijas par digitālo iespēju izmantošanu (kā valsts, tā ikdienas vajadzībām nepieciešamo citu digitālo rīku). Atbilstoši valsts pakalpojumu stratēģijai, VPVKAC punkti kļūs par būtiskāko atbalsta punktu pakalpojumu saņemšanai reģionos (digitālā formā).

4.2.4.3. pasākumam plānota sinerģija ar šādiem Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (turpmāk – AF plāns) pasākumiem: AF plāna investīciju 2.3.2.1.i. "Digitālās prasmes iedzīvotājiem t.sk. jauniešiem" un AF plāna investīciju 2.3.2.2.i. "Valsts un pašvaldību digitālās transformācijas prasmju un spēju attīstība", AF plāna investīciju 3.1.1.2.i. "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai", AF plāna investīciju 2.3.1.4.i. "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība", AF plāna investīciju 3.1.2.5.i. "Prasmju pilnveide pieaugušajiem", kā arī ERASMUS+ projektu "Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītībā".
Vienlaikus šo pasākumu ietvaros plānotās darbības ir nepietiekamas, tai skaitā, ņemot vērā, ka to īstenošana ir plānota tikai līdz 2026.gada vidum, kā arī, ņemot vērā mūsdienu straujās digitālās pārmaiņas un aktuālās tendences, apmācību materiāli un apmācības ir nepārtraukti jāatjauno, lai nodrošinātu apmācību aktualitāti un tās atbilstu jaunākajām tendencēm un tehnoloģiskajām izmaiņām.

Pasākumam pieejamais finansējums
Kopējais 4.2.4.3. pasākumam plānotais finansējums ir 4 645 800 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus fonda (turpmāk – ESF+) finansējums – 3 948 930 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums) – 696 870 euro, tai skaitā:
1) 4.2.4.3. pasākuma ietvaros šobrīd pieejamais finansējums: 3 912 809 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 3 325 888 euro apmērā un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums) – 586 921 euro apmērā;
2) elastības finansējums, kas būs pieejams 4.2.4.3. pasākuma īstenošanai no 2026. gada 1. janvāra (pēc Eiropas Komisijas lēmuma par vidusposma pārskatu) – 732 991 euro, tai skaitā ESF+ finansējums – 623 042 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums) – 109 949 euro.

Prasības projekta iesniedzējam
Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas un civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas ir finansējuma saņēmējs, 4.2.4.3. pasākuma ietvaros ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.
Vienlaikus tiek noteiktas prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim, ievērojot, ka noteikumu projekts paredz iespēju par sadarbības partneri piesaistīt tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes.
Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniegums tiek sagatavots atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniegts sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu.

Sasniedzamie iznākuma un rezultāta rādītāji
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.-2027. gadam noteiktais 4.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt mūžizglītību, jo īpaši piedāvājot elastīgas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas visiem, ņemot vērā uzņēmējdarbības un digitālās prasmes, labāk prognozējot pārmaiņas un vajadzību pēc jaunām prasmēm, pamatojoties uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti" kopējais iznākuma rādītājs ir "nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas", attiecīgi 4.2.4.3. pasākuma ietvaros sasniedzamais iznākuma rādītājs ir "2 000 nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas (personu skaits)". Atbilstoši 4.2.4.3. pasākuma mērķim un plānotajām darbībām ar rādītāju tiek saprasti valsts un pašvaldību darbinieki (digitālie aģenti un līderi).
4.2.4.3. pasākuma ietvaros ir noteikti šādi nacionālie rezultāta rādītāji:

1. organizēti vismaz 30 pasākumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanas veicināšanai (semināri, konferences vai citi pasākumi);
2. mācībās piedalījušās vismaz 2 000 valsts un pašvaldību darbinieki (digitālie aģenti un līderi);
3. īstenotas vismaz piecas integrētās komunikāciju kampaņas.

Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
Visas 4.2.4.3. pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2. prioritātes "Digitālo prasmju pilnveide" noteiktajiem intervences kodam – 145.
Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām.
Tematiski atbalstu paredzēts koncentrēt uz mācību un komunikācijas aktivitāšu īstenošanu.

Noteikumu projektā noteiktas tiešās attiecināmās izmaksas un netiešās attiecināmās izmaksas. Netiešās attiecināmās izmaksas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta veicamo darbību realizācijai un projekta rezultātu sasniegšanai, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15% apmērā no projekta tiešajām personāla izmaksām. Tās ir finansējuma saņēmēja projekta personāla administratīvās izmaksas, kas paredzētas iestādes ikdienas darbības nodrošināšanai, piemēram, telpu un iekārtu izmantošanas izmaksas, komunālie un sakaru maksājumi, iestādes vadības un atbalsta struktūrvienību izmaksas. Projekta vadības un projekta īstenošanas netiešajās attiecināmajās izmaksās ietilpst: kancelejas preces, biroja piederumi un biroja aprīkojuma īre vai iegāde, telpu noma, komunālie maksājumi un telpu uzturēšanas izmaksas; telekomunikācijas, interneta izmaksas un pasta pakalpojumu izmaksas; informācijas tehnoloģiju uzturēšanas izmaksas (piemēram, nepieciešamās licences un programmatūras atjauninājumi).

Noteikumu projekta ietvaros ir atbalstāmas ārvalstu komandējumu izmaksas finansējuma saņēmēja projekta vadītājam un īstenošanas personālam gan Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan ārpus Eiropas Savienības dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumu saistītie izdevumi, ja tās ir pamatotas un saistītas ar projekta īstenošanu.
Noteikumu projekta ietvaros ir attecināmas jaunradītu projekta vadības un īstenošanas personāla darba vietu aprīkojuma, biroja mēbeļu, tehnikas, datorprogrammu un licenču iegādes vai īres izmaksas ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, vienlaikus vērtējot aprīkojuma iegādes samērīgumu attiecībā uz darbiniekiem, kuriem tiek piemērots daļlaika noslodzes princips.
Noteikumu projekts nosaka, ka attiecināmas ir arī citas ar mācību, semināru, konferenču, integrēto komunikāciju kampaņu, pieredzes apmaiņas un citu prasmju paaugstināšanas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanas veicināšanas pasākumu organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas, piemēram, pasākumu organizēšanas uzņēmumu piesaistes izmaksas tehnisko pakalpojumu nodrošinājumam, ja nepieciešams.
4.2.4.3.pasākuma ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas nodrošina vienlīdzību, iekļaušanu un nediskrimināciju. Paredzēts, ka projektu izstrādes laikā, īstenošanā un vadībā tiks nodrošināta informācijas un vides pieejamības, nediskriminācijas pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības un citām pazīmēm un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošana.

Vienkāršotās izmaksas
Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības personāla izmaksu nodrošināšanai tiek piemērota personāla atlīdzības likme 20% apmērā no noteikumu projekta 20. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav noteikumu projekta 20.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula 2021/1060) 55. panta 1. punktu.

Projekta vadības personāla atlīdzības likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem, kas nosaka, ka tas ir:
1) taisnīgs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienoti projekta ietvaros;
2) objektīvs – personāla atlīdzības izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, balstoties uz vidējo atalgojuma līmeni pa mēnešalgu grupām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem un attiecīgi VARAM veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas;
3) pārbaudāms – personāla atlīdzības izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar VARAM veiktajiem aprēķiniem;
4) iepriekš noteikts – personāla atlīdzības izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti šajos MK noteikumos, un piemērojami atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām (tikai pēc šo MK noteikumu spēkā stāšanās brīža).

Ņemot vērā noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus, projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzībai indikatīvi pieejamais ESF+ finansējums ir 755 415 euro. Kvalitatīvai projekta ieviešanai projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanai indikatīvi ir nepieciešamas vismaz 5 slodzes – projekta vadītāja (39.1. amatu saime, IV A līmenis, 11. mēnešalgu grupa), projekta koordinatoru (39.1. saimes III līmenis, 10. mēnešalgu grupa), VARAM Juridiskā departamenta jurista (24. saimes II līmenis, 10. grupa) un finansista (15.1. amatu saime, III līmenis, 10. mēnešalgu grupa) iesaiste, algu likmes nosakot saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto mēnešalgu grupu skalas viduspunktu. Ievērojot iepriekš minēto, projektam pieejamā finansējuma ietvaros 5 slodžu nodrošināšanai tā īstenošanas laikā būtu iespējams piesaistīt finansējumu projekta vadības un īstenošanas personālam 4,5 gadus, kas ir projektā paredzēto aktivitāšu īstenošanas intensīvais periods. 
Noteikumu projekta 20.1. apakšpunktā norādīto personāla izmaksu ietvaros tiks nodrošinātas projekta administratīvās, organizatoriskās un koordinējošās funkcijas (vecākais projekta vadītājs, projekta koordinators, VARAM Juridiskā departamenta jurists, finansists), savukārt noteikumu projekta 20.5.1. un 20.6. apakšpunktā minētais projekta īstenošanas personāls nodrošinās projekta saturisko īstenošanu un minēto speciālistu pienākumi nepārklājas, nodrošinot izmaksu un finansējuma nodalāmību un nepārklāšanos.

Izmaksas ir attiecināmas no brīža, kad tiek noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu.
Pievienotās vērtības nodoklis, kas tiešā veidā saistīts ar projektu, uzskatāms par attiecināmām izmaksām saskaņā ar regulas 2021/1060 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem. Lai novērstu dubultā finansējuma risku, finansējuma saņēmējs nodrošina finanšu plūsmas (arī pievienotās vērtības nodokļa izmaksu uzskaiti) uzskatāmu nodalīšanu no citām finansējuma saņēmēja darbības finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā.

Projekta īstenošanas nosacījumi
Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

Noteikumu projektā noteikti arī citi projekta īstenošanas, tostarp komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.

Citi nosacījumi
VARAM kā finansējuma saņēmējs nodrošinās dubultā finansējuma novēršanas risku, lai 4.2.4.3. pasākuma ietvaros plānotais atbalsts, t.sk. atbalstāmo darbību saturs, nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem. 4.2.4.3. pasākums tiks īstenots sinerģijā ar AF investīcijām 2.3.2.1.i. "Digitālās prasmes iedzīvotājiem t.sk. jauniešiem", 2.3.2.2.i. "Valsts un pašvaldību digitālās transformācijas prasmju un spēju attīstība", 3.1.1.2.i. "Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai", 2.3.1.4.i "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība", 3.1.2.5.i. "Prasmju pilnveide pieaugušajiem" un ERASMUS+ projektu "Nacionālie koordinatori Eiropas programmas īstenošanai pieaugušo izglītībā", nodrošinot demarkāciju investīciju /projektu līmenī un ievērojot pasākumu atšķirīgo satura fokusu, regulāri apmainoties ar informāciju starp investīciju un projektu īstenošanā iesaistītajiem darbiniekiem par mācību pasākumu saturu, norises laika grafiku un rezultātiem.

Atbalsts nodrošinās savstarpēju papildinātību ar 1.3.1. SAM "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" aktivitātēm to mērķu sekmīgai sasniegšanai.

4.2.4.3. pasākuma ietvaros komercdarbības atbalsts nav paredzēts. Plānotais finansējuma saņēmējs ir VARAM, kas ir tiešās valsts pārvaldes iestāde un kas 4.2.4.3. pasākuma ietvaros neveiks saimniecisko darbību, savukārt par sadarbības partneriem (ja attiecināms) var tikt piesaistītas tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, kas pasākuma ietvaros arī neveiks saimniecisko darbību, līdz ar to 4.2.4.3. pasākums Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. panta kontekstā nav jāvērtē.

Paredzēts, ka attiecībā uz 4.2.4.3. pasākumu tiks piemērots izņēmums attiecībā uz vienoto kritēriju un vienoto izvēles kritēriju piemērošanu - ierobežotā projektu iesniegumu atlasē tiks piemēroti tikai vienotie kritēriji un vienotie izvēles kritēriji.

Noteikumu projekts neparedz nepieciešamību finansējuma saņēmējam veikt izvērtējumu par izmaksu un ieguvumu analīzi projektam, ņemot vērā, ka izmaksu un ieguvumu analīzes mērķis ir noskaidrot izmaksu ieguvumu efektivitāti, salīdzinot izmaksas ar iegūto rezultātu. Savukārt noteikumu projekta ietvaros īstenotā projekta joma ir digitālo prasmju pilnveide (izglītība), kur plānotais projekta ieguvums nav aprēķināms, līdz ar to noteikumu projektā nav ietverta norma, kas paredz finansējuma saņēmējam veikt izmaksu un ieguvumu analīzi.