Anotācija (ex-ante)

Spēkā ir stājusies Direktīva 2021/971, kas paredz, ka augu šķirnes identificēšanai papildus var izmantot bioķīmiskus un molekulārus paņēmienus (turpmāk – BMP), ja rodas šaubas par šķirnes identitāti vizuālos augu fenotipa novērojumos lauka apskates vai pēcpārbaudes laikā.

Augu selekcijā un sēklu testēšanā BMP attīstās strauji, un to izmantošana sēklu nozarē kļūst arvien nozīmīgāka. Izmantojot BMP, ir iespējams auga šķirni identificēt, pamatojoties uz laboratorijas analīzēm, nevis tikai uz vizuāliem augu fenotipa novērojumiem uz lauka.

BMP varēs izmantot tām sugām, kurām oficiālajā šķirnes aprakstā būs iekļautas tās pazīmes izpausmes, kas ļautu šādi identificēt šķirni atbilstoši šķirnes aprakstā norādītajai informācijai. Šķirnes aprakstā būs noteikts, kurš no BMP pielietojams. Pašlaik zinātniskās institūcijas strādā pie jaunām BMP un oficiālajiem sugu šķirņu aprakstiem jaunām šķirnēm.

Latvijā pagaidām nav iespējams izmantot BMP šķirnes identifikācijā sēklu sertifikācijas vajadzībām, bet šis paņēmiens ir jāiekļauj noteikumos, jo, kad Latvijā sēklu sertifikācijā sāks izmantot BMP, ir jādod iespēja šķirni identificēt ar BMP. To varēs izdarīt Valsts augu aizsardzības dienesta laboratorijā tām sugām, kurām oficiālajā šķirnes aprakstā būs iekļautas pazīmes izpausmes un ieteikta tā BMP metode, kas ļautu šādi identificēt šķirni pēc tās aprakstā norādītās informācijas.

Pašlaik dienesta tīmekļvietnē nav ievietota informācija par konkrētiem BMP, ko dienests izmantos šķirņu identifikācijā.  To varēs ievietot tikai, kad būs skaidrs, tieši kura akreditētā metode attiecīgajai sugai būs ieviesta. Pagaidām dienestam nav finansiālu iespēju BMP ieviest, jo darbiniekus nepieciešams apmācīt ārpus Latvijas, kā arī jānodrošina tehniskais aprīkojums. Tiklīdz tiks piešķirts finansējums, tad arī būs zināmas konkrētas izmantojamās BMP un tiks precizēti šie noteikumi.  

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Sēklu shēmās ir noteiktas procedūras, pasākumi un paņēmieni, kuri, ja pastāv šaubas par sēklu šķirnes identitāti, fenotipiskās pārbaudes vajadzībām ļauj izmantot BMP par papildu instrumentu lauka apskatēs un pēcpārbaudēs. Izmantot var tikai tos BMP, kurus atzinusi Starptautiskā Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienība (UPOV), ESAO un Starptautiskā sēklu kontroles asociācija (ISTA), jo šīs organizācijas nosaka relevantos oficiāli atzītos starptautiskos BMP standartus.

Noteikumi tiek papildināti ar  55.¹ un  164.¹ punktu, nosakot, ka dienests var izmantot BMP, lai identificētu šķirnes savā laboratorijā, ja rodas šaubas par šķirnes identitāti vizuālos augu fenotipa novērojumos lauka apskates vai pēcpārbaudes laikā. Tāpat tiek papildināts 56. punkts, kas noteic, ka inspektors, pamatojoties uz lauku apskati vai pēc BMP metožu izmantošanu, izsniedz lauku apskates protokolu.

Lai nodrošinātu BMP izmantošanu, dienestam ir nepieciešams apmācīt darbiniekus testu veikšanai, paraugu noņemšanai, kā arī iegādāties tehniskos līdzekļus – iekārtas (uz DNS metodi balstītās analīzes – reālā laika PĶR (PCR) – ierīci, uz proteīnu metodēm balstītās analīzes horizontālo elektroforēzes iekārtu un vertikālo elektroforēzes iekārtu) un reaģentus. Tā kā Direktīva 2021/971 paredz, ka BMP varēs izmantot ne tikai lopbarības augu, bet arī labību, biešu, eļļas augu un šķiedraugu un dārzeņu šķirņu identificēšanā, tad aprēķini, kas saistīti ar tehnisko līdzekļu iegādi un uzturēšanu, ir doti tiesību akta projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 13. februāra noteikumos Nr. 120 "Labības sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi"".

Sēklu un šķirņu aprites likuma 6. panta pirmās daļas 6. punktā noteikts, ka sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju pienākums ir nodrošināt uzskaites dokumentu kārtošanu, lai dienesta inspektoram būtu pieejama informācija par visiem sēklu aprites posmiem, bet nav noteikts, cik konkrētai ir jābūt informācijai par attiecīgiem sēklu aprites posmiem. Noteikumos ir noteikts, ka persona, kas nodarbojas ar sēklu tirgošanu, kārto sēklu uzskaites žurnālu. Ja sēkla tiek pārdota, sēklu uzskaites žurnālā norāda informāciju par pircēju (juridiskai personai – nosaukumu un reģistrācijas numuru, fiziskai personai – vārdu, uzvārdu un personas kodu). Tā kā tirdzniecības vietās nav iespējams nodrošināt, ka tirgotājs par katru nelielo saiņojumu iegūst informāciju no fiziskas vai juridiskas personas, nepieciešams precizēt noteikumus. 

Noteikumu projektā tiek grozīts 146. punkts, kurā noteikta atkāpe par nelielo iesaiņojumu tirdzniecību un informācijas iegūšanu no fiziskas vai juridiskas personas, ja personas no tirgotāja iegādājas lopbarības augu sēklas nelielos Eiropas Savienības iesaiņojumos (A tipa – neto svars līdz 2,5 kilogramiem, B tipa – neto svars līdz 10 kilogramiem). Šī apjoma sēklu materiāla pircēja dati tirgotājam nebūs jānorāda sēklu uzskaites žurnālā, bet, pārdodot lielākā apjomā, informācija arī turpmāk būs jāreģistrē sēklu uzskaites žurnālā.

Spēkā esošajos noteikumos ir noteikts, ka dienests katru gadu līdz 1. martam par pākšaugiem un 20. aprīlim par pārējām lopbarības augu sugām apkopo iesniegumus, kuros norādītā dīgtspēja ir vairāk nekā par 10 procentiem zemāka, kā noteikta minimālā sēklu dīgtspēja, un par to informē Nacionālo augu šķirņu padomi. Ar iepriekšējiem grozījumiem noteikumos tika īpaši izcelti pākšaugi, par kuriem ir jāziņo agrāk, bet, tā kā dažām lopbarības augu sugām (smilts vīķiem, ungāru vīķiem) ir ziemāju forma, tad ir jānosaka datums, līdz kuram dienests apkopo un ziņo Nacionālajai augu šķirņu padomei par lopbarības augu ziemāju formām.

Noteikumu 74. punkts tiek papildināts ar prasību, ka par lopbarības augu sugu ziemāju formām dienestam informācija jāapkopo un jāziņo Nacionālajai augu šķirņu padomei ik gadu līdz 15. augustam.

Nepieciešams papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām, jo ir jāiekļauj atsauce uz Direktīvu 2021/971.

Informatīva atsauce papildināta ar 10.punktu.

Tā kā Direktīvas 2021/971 prasības stājas spēkā 2022. gada 1. septembrī, ir nepieciešams noteikt, ka attiecīgie noteikuma projekta punkti ir spēkā no iepriekšminētā datuma.

Noteikumu projektā 2. punktā ir noteikts, ka noteikumu projekta 1.1., 1.2., 1.5. un 1.6. apakšpunkts stājas spēkā 2022. gada 1. septembrī.