22-TA-1845: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Attīstības komitejas (koalīcijas partneru sadarbības formāts) sēdēs 1., 3. un 7.jūnijā pieņemtie lēmumi
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta 12.03.2022. noteikumi Nr.168 "Noteikumi par primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem" regulē primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanas kārtību Ukrainas civiliedzīvotājiem. Lai grozītu esošos izmaksu ierobežojumus, kā arī veiktu vairākus redakcionālus precizējumus, plānotais grozījumu apjoms pārsniegtu 50% no tiesību akta apjoma, tāpat arī, lai nepadarītu smagnēju atsevišķu spēkā stāšanās noteikumu piemērošanu, noteikumi sagatavoti jaunā redakcijā.
Spēkā stāšanās termiņš
01.07.2022.
Pamatojums
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Spēkā esošie Ministru kabineta 2022.gada 12.marta noteikumi Nr.168 "Noteikumi par primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem" (turpmāk - MK noteikumi Nr.168) regulē primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanas kārtību Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Ņemot vērā plānoto grozījumu apmēru, lai grozītu esošos izmaksu ierobežojumus, kā arī veiktu vairākus redakcionālus precizējumus (vairāk saistīti ar salāgošanu ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 12.pantā lietoto terminoloģiju), pārsniegtu 50% no tiesību akta apjoma, kā arī, lai nepadarītu smagnēju atsevišķu spēkā stāšanās noteikumu piemērošanu, noteikumi sagatavoti jaunā redakcijā.
Ņemot vērā plānoto grozījumu apmēru, lai grozītu esošos izmaksu ierobežojumus, kā arī veiktu vairākus redakcionālus precizējumus (vairāk saistīti ar salāgošanu ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 12.pantā lietoto terminoloģiju), pārsniegtu 50% no tiesību akta apjoma, kā arī, lai nepadarītu smagnēju atsevišķu spēkā stāšanās noteikumu piemērošanu, noteikumi sagatavoti jaunā redakcijā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2022.gada 1.jūnija, 3.jūnija un 7.jūnija Attīstības komitejas sēdēs tika nolemts, ka nepieciešams salāgot valsts budžeta iespējas un vienlaikus nodrošināt primāri sniedzamo atbalstu iespējami daudz tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem nav izdevies pašiem patstāvīgi sev nodrošināt izmitināšanu un pārtiku.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā ietverts jau spēkā esošais MK noteikumu Nr.168 regulējums pēc būtības. Balstoties uz 2022.gada 1.jūnija, 3.jūnija un 7.jūnija Attīstības komitejas sēdēs nolemto, izmaiņas spēkā esošajā regulējumā ar šo noteikumu projektu tiek paredzētas no 2022. gada 1. jūlija, un paredz:
Attiecībā uz izmitināšanu:
1) ja pašvaldība Ukrainas civiliedzīvotāju izmitina, slēdzot īres līgumu ar privātpersonu (izīrētāju), pašvaldībai sedz samaksāto atlīdzību privātpersonai (izīrētājam) par dzīvojamās telpas lietošanu, kas ietver visus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus, bet ne vairāk kā 300 euro mēnesī par dzīvokli; 2) izmitinot Ukrainas civiliedzīvotājus pašvaldību īpašumā/valdījumā/ lietošanā esošās vai citās izmitināšanas vietās, tostarp - tūristu mītnēs, izmitināšanas izmaksas tiek segtas ne vairāk kā 100 euro par personu mēnesī, ja dzīvošanai pielāgotajā telpā vai telpu grupā tiek izmitinātas ne vairāk kā 3 personas, savukārt, ja dzīvošanai pielāgotajā telpā vai telpu grupā tiek izmitinātas vairāk nekā 3 personas, par katru nākamo personu sedz izdevumus ne vairāk kā 50 euro apmērā mēnesī;
Tāpat ar noteikumu projektu tiek atcelts MK noteikumos Nr.168 paredzētais nosacījums, ka no šī gada 1.jūlija netiek segti pašvaldību izdevumi par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu izmitināšanu vietās, kas nav pašvaldības īpašumā, valdījumā vai turējumā esošas izmitināšanas vietas (piemēram, tūristu mītnes).
Attiecībā uz pārtikas nodrošināšanu:
Tiek noteikti ierobežojumi pārtikas nodrošināšanas izmaksu apmēram atkarībā no pārtikas nodrošināšanas veida. Konkrētāk - ja pārtikas nodrošināšana tiek organizēta, sniedzot ēdināšanas pakalpojumu (ar to saprotot pagatavotu ēdienu tūlītējam patēriņam), izmaksas nedrīkst pārsniegt 10 euro par personu dienā, savukārt, ja Ukrainas civiliedzīvotājam pārtika tiek nodrošināta, izsniedzot pārtikas produktus, izmaksas nedrīkst pārsniegt 5 euro par personu dienā.
Tāpat kā līdz šim spēkā esošajā regulējumā ,arī pēc šo noteikumu spēkā stāšanās paliek spēkā nosacījums, ka gadījumos, kad ēdināšanas pakalpojums tiek sniegts pašvaldības iestādes ēdināšana vietā (piemēram, izglītības iestādes ēdnīca), tad izmaksas nevar pārsniegt šīs ēdināšanas vietas pakalpojumu cenrādī noteiktās.
Tāpat kā līdz šim spēkā esošajā MK noteikumu Nr.168 regulējumā, arī šajos noteikumos tiek paredzēts, ka pašvaldības, izvēloties primāri sniedzamā atbalsta sniegšanas veidu un vietu, pašvaldība veic cenu aptauju jeb tirgus izpēti, tādējādi atlasot ekonomiski pamatotāko primārā atbalsta (gan izmitināšanas, gan ēdināšanas) piedāvājumu, kas attiecīgi nodrošina, ka konkrētajam izmitinātājam vai pārtikas nodrošinātājam, kas ir saimnieciskās darbības veicēji, netiek segtas izmaksas, kas pārsniegtu tirgus cenu, tāpēc plānotais pasākums nerada ekonomiskās priekšrocības attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem, secīgi – pasākums nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts. Primāri sniedzamais atbalsts ir paredzēts Ukrainas civiliedzīvotājiem – fiziskām personām.
Latvijā patvērumu raduši arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kuriem ir dažāda smaguma pakāpes kustību traucējumi, kas būtiski apgrūtina viņu iekļūšanu un izkļūšanu dažādās būvēs un objektos, ierobežojot šo cilvēku mobilitāti un patstāvīgu spēju pārvietoties un sevi aprūpēt. Līdz šim Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (turpmāk - VUGD) un pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas (turpmāk - STCAK) ir spējuši rast risinājumu šo personu izmitināšanai, taču tas kļūst arvien grūtāk, tādēļ Attīstības komitejā šī gada 1.jūnijā ir atbalstīts priekšlikums noteikt tiesisko regulējumu, kas ļautu VUGD un pašvaldībām vieglāk un operatīvāk nepieciešamības gadījumā nodrošināt šo personu tūlītēju izmitināšanu līdz brīdim, kad pašvaldība atrod piemērotu vietu personas ilglaicīgai izmitināšanai. Tūlītējs risinājums vajadzīgs gadījumiem, ja naktī vai brīvdienās cilvēks, piemēram, ratiņkrēslā, ir ieradies un lūdz palīdzību robežsardzes punktā vai pašvaldībā. Pēc tam pašvaldība apzina izmitināšanas iespējas (izmitināšanas vietu saraksts, privātās mājsaimniecības) savā teritorijā, atrod, kurā no visām vietām varēs iekļūt, lietot sanitāro mezglu un pārvietoties, iespējams, veic minimālus priekšdarbus (piemēram, uzliek pandusu), un pārvieto personu uz šo izmitināšanas vietu, un persona tur var uzturēties visu periodu, uz kādu tiek sniegts valsts atbalsts izmitināšanai noteiktajos izmaksu limitos.
Tādējādi projekts paredz normatīvajā regulējumā noteikt, ka līdz laikam, kamēr pašvaldībā tiek atrasta šo cilvēku vajadzībām atbilstoša izmitināšanas vieta, šie cilvēki un viņu pavadošās personas tiek izmitinātas tādās izmitināšanas vietās (piemēram, dienesta viesnīcas, viesnīcas, privātie mājokļi), kurās tiktu nodrošinātas vismaz šādas piekļūstamības prasības – piekļūstama ieeja un izeja ēkā, piekļūstamas koplietošanas telpas, sanitārais mezgls, ēdināšanas vieta (ja tāda ir). Turklāt jāparedz, ka cilvēki ar ļoti smagiem kustību vai kombinētiem traucējumiem (piemēram, guļoši) tiek izmitināti tikai ēku pirmajos stāvos, kas garantētu drošību krīzes situācijās, piemēram, ja būtu nepieciešama steidzama evakuācija un būtu nepieciešams steidzīgi izvest cilvēku no ēkas.
Jāņem vērā, ka, izmitinot šos cilvēkus izmitināšanas vietās ar iepriekš minētajām prasībām, netiek noteikts maksimālais izmitināšanas ilgums šādās paaugstinātu izmaksu vietās, taču ir jāievēro samērīguma princips gan izmaksu, gan izmitināšanas laika ziņā.
Civilās aizsardzības operacionālās vadības centrs paudis informāciju, ka no visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem kustību traucējumi ir aptuveni 20 personām, taču nav pieejama informācija, kādās izmitināšanas vietās personas ir izmitinātas. Tādēļ tiek pieņemts, ka mēnesī tās varētu būt līdz 10 personām (Ukrainas civiliedzīvotāji ar kustību traucējumiem un viņus pavadošās personas kopā), uz kurām šie nosacījumi būtu attiecināmi. Tiek paredzēts, ka vienas diennakts izmaksas varētu veidot apmēram 35 euro (ņemot vērā, ka tā varētu būt izmitināšanas vieta ar paaugstinātu komfortu, t.sk., ietverot piekļūstamības prasības) un vidējais izmitināšanas ilgums varētu būt 14 dienas (dienu skaits, kuru laikā pašvaldībai jāatrod cilvēkam patstāvīga vieta). Tādējādi viena mēneša indikatīvās izmaksas šīs mērķa grupas izmitināšanai piekļūstamās izmitināšanas vietās varētu būt:
10 (personas) x 35 (euro par personu) x 14 (dienas)=4 900 euro mēnesī.
Plānoto izmaksu ietekme atspoguļota vienlaikus ar šo tiesību aktu Ministru kabineta atbalstīšanai atbalstīšanai virzīto tiesību aktu 22-TA-1835 "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā".
Attiecībā uz izmitināšanu:
1) ja pašvaldība Ukrainas civiliedzīvotāju izmitina, slēdzot īres līgumu ar privātpersonu (izīrētāju), pašvaldībai sedz samaksāto atlīdzību privātpersonai (izīrētājam) par dzīvojamās telpas lietošanu, kas ietver visus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus, bet ne vairāk kā 300 euro mēnesī par dzīvokli; 2) izmitinot Ukrainas civiliedzīvotājus pašvaldību īpašumā/valdījumā/ lietošanā esošās vai citās izmitināšanas vietās, tostarp - tūristu mītnēs, izmitināšanas izmaksas tiek segtas ne vairāk kā 100 euro par personu mēnesī, ja dzīvošanai pielāgotajā telpā vai telpu grupā tiek izmitinātas ne vairāk kā 3 personas, savukārt, ja dzīvošanai pielāgotajā telpā vai telpu grupā tiek izmitinātas vairāk nekā 3 personas, par katru nākamo personu sedz izdevumus ne vairāk kā 50 euro apmērā mēnesī;
Tāpat ar noteikumu projektu tiek atcelts MK noteikumos Nr.168 paredzētais nosacījums, ka no šī gada 1.jūlija netiek segti pašvaldību izdevumi par Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu izmitināšanu vietās, kas nav pašvaldības īpašumā, valdījumā vai turējumā esošas izmitināšanas vietas (piemēram, tūristu mītnes).
Attiecībā uz pārtikas nodrošināšanu:
Tiek noteikti ierobežojumi pārtikas nodrošināšanas izmaksu apmēram atkarībā no pārtikas nodrošināšanas veida. Konkrētāk - ja pārtikas nodrošināšana tiek organizēta, sniedzot ēdināšanas pakalpojumu (ar to saprotot pagatavotu ēdienu tūlītējam patēriņam), izmaksas nedrīkst pārsniegt 10 euro par personu dienā, savukārt, ja Ukrainas civiliedzīvotājam pārtika tiek nodrošināta, izsniedzot pārtikas produktus, izmaksas nedrīkst pārsniegt 5 euro par personu dienā.
Tāpat kā līdz šim spēkā esošajā regulējumā ,arī pēc šo noteikumu spēkā stāšanās paliek spēkā nosacījums, ka gadījumos, kad ēdināšanas pakalpojums tiek sniegts pašvaldības iestādes ēdināšana vietā (piemēram, izglītības iestādes ēdnīca), tad izmaksas nevar pārsniegt šīs ēdināšanas vietas pakalpojumu cenrādī noteiktās.
Tāpat kā līdz šim spēkā esošajā MK noteikumu Nr.168 regulējumā, arī šajos noteikumos tiek paredzēts, ka pašvaldības, izvēloties primāri sniedzamā atbalsta sniegšanas veidu un vietu, pašvaldība veic cenu aptauju jeb tirgus izpēti, tādējādi atlasot ekonomiski pamatotāko primārā atbalsta (gan izmitināšanas, gan ēdināšanas) piedāvājumu, kas attiecīgi nodrošina, ka konkrētajam izmitinātājam vai pārtikas nodrošinātājam, kas ir saimnieciskās darbības veicēji, netiek segtas izmaksas, kas pārsniegtu tirgus cenu, tāpēc plānotais pasākums nerada ekonomiskās priekšrocības attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem, secīgi – pasākums nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts. Primāri sniedzamais atbalsts ir paredzēts Ukrainas civiliedzīvotājiem – fiziskām personām.
Latvijā patvērumu raduši arī Ukrainas civiliedzīvotāji, kuriem ir dažāda smaguma pakāpes kustību traucējumi, kas būtiski apgrūtina viņu iekļūšanu un izkļūšanu dažādās būvēs un objektos, ierobežojot šo cilvēku mobilitāti un patstāvīgu spēju pārvietoties un sevi aprūpēt. Līdz šim Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (turpmāk - VUGD) un pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas (turpmāk - STCAK) ir spējuši rast risinājumu šo personu izmitināšanai, taču tas kļūst arvien grūtāk, tādēļ Attīstības komitejā šī gada 1.jūnijā ir atbalstīts priekšlikums noteikt tiesisko regulējumu, kas ļautu VUGD un pašvaldībām vieglāk un operatīvāk nepieciešamības gadījumā nodrošināt šo personu tūlītēju izmitināšanu līdz brīdim, kad pašvaldība atrod piemērotu vietu personas ilglaicīgai izmitināšanai. Tūlītējs risinājums vajadzīgs gadījumiem, ja naktī vai brīvdienās cilvēks, piemēram, ratiņkrēslā, ir ieradies un lūdz palīdzību robežsardzes punktā vai pašvaldībā. Pēc tam pašvaldība apzina izmitināšanas iespējas (izmitināšanas vietu saraksts, privātās mājsaimniecības) savā teritorijā, atrod, kurā no visām vietām varēs iekļūt, lietot sanitāro mezglu un pārvietoties, iespējams, veic minimālus priekšdarbus (piemēram, uzliek pandusu), un pārvieto personu uz šo izmitināšanas vietu, un persona tur var uzturēties visu periodu, uz kādu tiek sniegts valsts atbalsts izmitināšanai noteiktajos izmaksu limitos.
Tādējādi projekts paredz normatīvajā regulējumā noteikt, ka līdz laikam, kamēr pašvaldībā tiek atrasta šo cilvēku vajadzībām atbilstoša izmitināšanas vieta, šie cilvēki un viņu pavadošās personas tiek izmitinātas tādās izmitināšanas vietās (piemēram, dienesta viesnīcas, viesnīcas, privātie mājokļi), kurās tiktu nodrošinātas vismaz šādas piekļūstamības prasības – piekļūstama ieeja un izeja ēkā, piekļūstamas koplietošanas telpas, sanitārais mezgls, ēdināšanas vieta (ja tāda ir). Turklāt jāparedz, ka cilvēki ar ļoti smagiem kustību vai kombinētiem traucējumiem (piemēram, guļoši) tiek izmitināti tikai ēku pirmajos stāvos, kas garantētu drošību krīzes situācijās, piemēram, ja būtu nepieciešama steidzama evakuācija un būtu nepieciešams steidzīgi izvest cilvēku no ēkas.
Jāņem vērā, ka, izmitinot šos cilvēkus izmitināšanas vietās ar iepriekš minētajām prasībām, netiek noteikts maksimālais izmitināšanas ilgums šādās paaugstinātu izmaksu vietās, taču ir jāievēro samērīguma princips gan izmaksu, gan izmitināšanas laika ziņā.
Civilās aizsardzības operacionālās vadības centrs paudis informāciju, ka no visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem kustību traucējumi ir aptuveni 20 personām, taču nav pieejama informācija, kādās izmitināšanas vietās personas ir izmitinātas. Tādēļ tiek pieņemts, ka mēnesī tās varētu būt līdz 10 personām (Ukrainas civiliedzīvotāji ar kustību traucējumiem un viņus pavadošās personas kopā), uz kurām šie nosacījumi būtu attiecināmi. Tiek paredzēts, ka vienas diennakts izmaksas varētu veidot apmēram 35 euro (ņemot vērā, ka tā varētu būt izmitināšanas vieta ar paaugstinātu komfortu, t.sk., ietverot piekļūstamības prasības) un vidējais izmitināšanas ilgums varētu būt 14 dienas (dienu skaits, kuru laikā pašvaldībai jāatrod cilvēkam patstāvīga vieta). Tādējādi viena mēneša indikatīvās izmaksas šīs mērķa grupas izmitināšanai piekļūstamās izmitināšanas vietās varētu būt:
10 (personas) x 35 (euro par personu) x 14 (dienas)=4 900 euro mēnesī.
Plānoto izmaksu ietekme atspoguļota vienlaikus ar šo tiesību aktu Ministru kabineta atbalstīšanai atbalstīšanai virzīto tiesību aktu 22-TA-1835 "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Šobrīd kopējais prognozētais no valsts budžeta nepieciešamais finansējums Ukrainas civiliedzīvotājiem primāri sniedzamajam atbalstam – izmitināšanai un ēdināšanai – saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 29. aprīļa rīkojumu Nr. 302 “Par Pasākumu plānu atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā” ir 21 625 867 euro, no kuriem 5 524 244 euro ir atbalstīti ar Ministru kabineta 2022. gada 3. maija rīkojumu Nr. 307 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””.
Noteikumu projekta īstenošanai papildu nepieciešamais finansējums ir norādīts arī tiesību akta projekta "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" (22-TA-1835) anotācijā.
Noteikumu projekta īstenošanai papildu nepieciešamais finansējums ir norādīts arī tiesību akta projekta "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" (22-TA-1835) anotācijā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
-
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
8.1.14. uz diasporu
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi