Anotācija (ex-ante)

Ievērojot UCAL normas, vairāku Latvijas un Ukrainas sadarbības un atbalsta sniegšanas iniciatīvu ietvaros tiek sniegts atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ārstēšanās laikā uzturas Latvijas ārstniecības iestādēs.
Praksē novērots, ka šādām personām nav nepieciešams reģistrēt dzīvesvietu pašvaldībā atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 8.jūnija noteikumos Nr.339 “Noteikumi par primāri sniedzamā atbalsta nodrošināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem” noteiktajai kārtībai un nav nepieciešami pašvaldības nodrošinātie pakalpojumi. Vienlaikus konstatēts, ka šīm personām, uzturoties Latvijā, nepieciešams ierobežots pakalpojumu klāsts (mentors, krīzes pabalsts, īslaicīga izmitināšana), kura sniegšanai nav nepieciešams piesaistīt pašvaldības sociālo dienestu. Savukārt, lai uzturētu ārstniecības procesā sasniegtos rezultātus, atsevišķām personām psihoemocionālā stāvokļa dēļ ir nepieciešams valsts finansētais Sociālās integrācijas valsts aģentūras (turpmāk - SIVA) nodrošinātais diennakts pakalpojums, kas paredz līdz 30 dienām ilgu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu   (UCAL 7.panta pirmās daļas 3.punkts). Saskaņā ar UCAL SIVA nodrošināto pakalpojumu šobrīd var saņemt tikai tad, ja personai veikts pašvaldības sociālā dienesta novērtējums.

 

Precizēt UCAL 7.panta pirmās daļas 3.punktu, paplašinot to institūciju klāstu, kas var nosūtīt personas pakalpojuma saņemšanai SIVA. Norma paredz, ka arī  ārstniecības iestāžu sociālie darbinieki var veikt personas izvērtēšanu un nosūtīšanu pakalpojuma saņemšanai. Norma atvieglos personām SIVA sniegtā pakalpojuma saņemšanas procesu, lai tās varētu operatīvi saņemt atbalstu SIVA un tiktu nodrošināta pakalpojumu pēctecība, ja personai vairs nav nepieciešama ārstēšanās ārstniecības iestādē (grozījums UCAL ir sasaistāms ar Plāna 4.3. pasākumu).


 

Atbilstoši UCAL 7.panta trešās daļas 4.punktā noteiktajam Ukrainas civiliedzīvotājiem līdz 2022.gada 31.augustam nebija jāveic samaksa par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem (turpmāk - ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumi) un bija tiesības uz naudas summu personiskiem izdevumiem 15 % apmērā no pabalsta, kāds noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā. Minēto summu bija jāizmaksā no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas budžeta. No 2022.gada 1.septembra atbilstoši UCAL 7.panta trešās daļas preambulā noteiktajam, Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tādas pašas tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, kādas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem. Attiecīgi tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri saņem ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu, saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.¹ panta trešo daļu ir jāmaksā par saņemto pakalpojumu 85 % apmērā no viņiem izmaksājamās summas, bet ne vairāk kā saņemtā pakalpojuma izmaksas attiecīgajā institūcijā. Vienlaikus saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 29.panta otrās daļas 1.punktu minētajām personām ir tiesības uz ne mazāk kā 15 % no tai izmaksātās pensijas apmēra. Savukārt tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri nav pensijas saņēmēji, saskaņā ar minētā panta otrās daļas 2.punktu no institūcijas budžeta izmaksājama naudas summa personiskiem izdevumiem 15 % apmērā no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta (turpmāk – VSNP) apmēra (16.35 euro).
Tādējādi ar 2022.gada 1.septembri attiecībā uz tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ir pensijas saņēmēji, ir spēkā vispārējais Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 29. panta otrās daļas 1.punktā noteiktais regulējums par naudas summas personiskiem izdevumiem izmaksu, kas nosaka, ka naudas summa, kas paliek personas rīcībā pēc ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma apmaksas, nedrīkst būt mazāka par 15 % no personai izmaksājamās pensijas apmēra.
Valsts ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas (turpmāk – valsts institūcijas) jau no 2022.gada aprīļa sniedz ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumus pilngadīgām personām ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem, kuras institūcijā ir uzņemtas no Ukrainas Doņeckas apgabala pašvaldības ilgstošas aprūpes institūcijas. Saskaņā ar 1998.gada 26.februārī noslēgto Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra 2022.gada decembrī ir uzsākusi Ukrainas pensiju izmaksu minētajām personām.
Atbilstoši valsts institūciju sniegtajai informācijai, tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ir pensijas saņēmēji, 2022.gada decembrī tika nodrošināta pensiju izmaksa par iepriekšējo periodu, kas lielai daļai no šīm personām veido 3-4 mēnešus. Ukrainas civiliedzīvotāju iesniegumi par Ukrainas pensiju eksportu uz Latviju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā tika iesniegti jau 2022.gada vasarā, bet saistībā ar karadarbību Ukrainā dokumentu noformēšana un arī pensiju eksports uz Latviju aizkavējās. 
Tā kā, stājoties spēkā minētajām izmaiņām UCAL, informācija par to, ka Ukrainas civiliedzīvotāji ir pensijas saņēmēji vēl nebija saņemta un nebija pamata tos uzskatīt par pensijas saņēmējiem, tad periodā no 2022.gada septembra līdz decembrim šīm personām tika izmaksāta naudas summa 15 %  apmērā no VSNP  apmēra.
Saskaņā ar valsts institūciju sniegto informāciju no 141 Ukrainas civiliedzīvotāja, kas saņem ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu, pensija tika izmaksāta tikai 70 personām. 64 personām jeb 91.4 % no tām izmaksātās pensijas apmērs ir mazāks par pabalstu, kāds noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā minētajām personām, bet 42  personām jeb 60 % no visiem Ukrainas pensiju saņēmējiem tās apmērs ir tikai 2.58 euro mēnesī, attiecīgi no šīs summas izmaksājamie 15 % personiskajiem izdevumiem ir tikai 0.39 euro mēnesī. 
 

Lai rastu iespēju minētajām personām palielināt naudas summu personiskiem izdevumiem līdz 16.35 euro mēnesī, tādējādi nepasliktinot šo personu faktisko situāciju un sniedzot vienlīdzīgas iespējas saņemt valsts atbalstu, atrodoties institūcijā, UCAL 7.panta trešā daļa ir papildināma ar 4.¹ punktu, kas nosaka, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ir Ukrainas pensijas saņēmēji, kuri saņem ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu un kuriem atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālas palīdzības likuma 29.panta otrās daļas 1.punktam aprēķinātā naudas summa personiskiem izdevumiem nesasniedz 15 % no pabalsta apmēra, kāds noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1. punktā minētajām personām, ar 2022. gada 1.septembri no ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas budžeta ir izmaksājama starpība starp viņiem izmaksātās Ukrainas pensijas daļu un 15 % no minētā pabalsta apmēra.
Minētajam grozījumam būs pozitīva ietekme ne vien uz valsts institūcijās dzīvojošajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, bet arī uz tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri saņem pašvaldības nodrošinātu ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu (pensijas vecuma personas un pilngadīgas personas ar funkcionāliem traucējumiem), ja tiem izmaksātā naudas summa personiskiem izdevumiem 15 % apmērā no Ukrainas pensijas nesasniegs 15 % no pabalsta apmēra, kāds noteikts Valsts sociālo pabalstu likuma 13. panta pirmās daļas 1.punktā minētajām personām (grozījums UCAL ir sasaistāms ar Plāna 4.12. pasākumu).

Lai nodrošinātu nepilngadīga bez vecāku pavadības Latvijā ieceļojuša Ukrainas civiliedzīvotāja (turpmāk — nepavadīts bērns) tiesību aizsardzību un sniegtu viņam atbalstu, atbilstoši UCAL 18.pantam (spēkā no 2022. gada 12. marta) nepavadītiem bērniem ir noteikts īpašs aprūpes veids. Proti, bāriņtiesa nepavadītam bērnam ieceļ ārkārtas aizbildni. Par ārkārtas aizbildni var kļūt persona, pie kuras ierodas nepavadīts bērns, kā arī persona, kurai Latvijā ir piešķirts aizbildņa vai adoptētāja statuss, audžuģimenes vai viesģimenes statuss, vai persona, ar kuru kopā nepavadīts bērns ieradies Latvijā (cits Ukrainas civiliedzīvotājs).  Savukārt UCAL 19. pantā noteikts ārkārtas aizbildnim sniedzamais  īpašais atbalsts, t.i., atlīdzība par ārkārtas aizbildņa pienākumu pildīšanu,   pabalsts nepavadīta bērna uzturam, kā arī pabalsts apģērba un mīkstā inventāra iegādei. Tiesības saņemt minētos pabalstus ir par jebkura nepavadīta bērna aprūpi, kuram ir iecelts ārkārtas aizbildnis.
Ņemot vērā īpašo atbalsta klāstu, kas  noteikts UCAL 19. pantā ārkārtas aizbildnībā esošo bērnu aprūpes nodrošināšanai, atsevišķas UCAL normas paredz ierobežot ārkārtas aizbildņa tiesības uz noteiktiem valsts sociālajiem pabalstiem ģimenēm ar bērniem, kuru mērķis arī ir saistīts ar bērnu aprūpi.  Proti, no 2022. gada 26.marta  ir spēkā UCAL 7. panta (11) daļa, kura regulē trīs Valsts sociālo pabalstu likumā noteikto valsts sociālo pabalstu izmaksu Ukrainas civiliedzīvotājiem  - bērna piedzimšanas pabalstu, ja bērns ir piedzimis Latvijas Republikā pēc 2022. gada 24. februāra, kā arī bērna kopšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalstu, ja Ukrainas civiliedzīvotājs ar bērnu uzturas Latvijā.  UCAL atrunā bērna piedzimšanas pabalsta izmaksu arī īpašos gadījumos ārkārtas aizbildnim, proti, kad ārkārtas aizbildnība nodibināta bērnam, kurš dzimis Latvijas teritorijā, bet palicis bez vecāku gādības (vecāku nāves gadījumā vai vecākam pārtrauktas vai atņemtas aizgādības tiesības). Ņemot vērā minēto, UCAL paredz, ka gadījumā, ja šādam Latvijā dzimušam bērnam tiek nodibināta ārkārtas aizbildnība līdz viena gada vecuma sasniegšanai, ārkārtas aizbildnim ir tiesības saņemt bērna piedzimšanas pabalstu, ja pabalsts jau nav ticis izmaksāts citai personai. Tātad ārkārtas aizbildnim, izrietoši no šī regulējama, ir tiesības tikai uz piedzimšanas pabalstu, izpildoties iepriekš minētajiem nosacījumiem.  Lai nodrošinātu UCAL normu nepārprotamu interpretāciju un piemērošanu, nepieciešams skaidri noteikt UCAL, uz kādiem pabalstiem (papildus speciālajiem pabalstiem, kas UCAL 19.pantā noteikti ārkārtas aizbildnim) noteiktās situācijās ir tiesības ārkārtas aizbildņiem.

UCAL 7.panta trešā daļa nosaka, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem ir tādas pašas tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, kādas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem. Uz Ukrainas civiliedzīvotāju, kuram ir tiesības saņemt valsts atbalstu ar celiakiju slimam bērnam un kurš kopā ar bērnu uzturas Latvijas Republikā ar derīgu ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju, kas izsniegta atbilstoši šā likuma 3. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajām prasībām, nav attiecināma normatīvajos aktos noteiktā prasība, ka personai pastāvīgi jādzīvo Latvijas teritorijā. Atbalstu ar celiakiju slimiem bērniem Ukrainas civiliedzīvotājam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksā, sākot ar dienu, kad izsniegta ģimenes ārsta vai gastroenterologa rakstveida izziņa, kurā norādīta slimības diagnoze — celiakija — un atkārtotās pārbaudes termiņš, kurš nepārsniedz divus gadus kopš izziņas izsniegšanas, bet ne ilgāk kā līdz ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām.
 
 

Likumprojekts paredz nepārprotami noteikt, ka par bērnu, kurš slimo ar celiakiju, atbilstoši UCAL 7. panta trešās daļas 9. punktam ir izmaksājams valsts atbalsts bērna likumiskajam pārstāvim, kas var būt arī bērna ārkārtas aizbildnis. Tāpat likumprojekts paredz precizēt UCAL 7. panta (11) daļu, skaidri nosakot, ka ārkārtas aizbildnim papildus viņam izmaksājamajiem speciālajiem pabalstiem, kas noteikti UCAL 19. pantā par nepavadīto bērnu aprūpi, likumā noteiktos gadījumos ir tiesības saņemt bērna piedzimšanas pabalstu, savukārt ģimenes valsts pabalsts un bērna kopšanas viņam netiek maksāts.
Bez tam  pabalstu izmaksā nodrošināma vienlīdzīga pieeja pret visiem ārkārtas aizbildņiem, neatkarīgi no tā, vai ārkārtas aizbildnis ir Ukrainas civiliedzīvotājs vai persona, pie kuras nepavadītais bērns ieradies, kā arī persona, kurai Latvijā ir piešķirts aizbildņa vai adoptētāja statuss, audžuģimenes vai viesģimenes statuss (grozījums UCAL ir sasaistāms ar Plāna 4.10. pasākumu).


Tāpat likumprojekts paredz precizēt atsauci uz ilgtermiņa vīzas un termiņuzturēšanās atļaujas pierakstu atbilstoši 2022. gada 8.decembrī pieņemtajiem grozījumiem UCAL (grozījumi 7. panta trešās daļas 8. punktā).

Tiesības uz invaliditātes ekspertīzi Latvijā Ukrainas civiliedzīvotājiem ir no 2022. gada 27.maija (UCAL 7.² pants). UCAL nosaka, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem noteikts invaliditātes statuss Latvijā, ir tiesības uz atbalsta pakalpojumiem invaliditātes seku mazināšanai, ievērojot specifiskos nosacījumus, kas noteikti UCAL, proti, attiecībā uz tiesībām saņemt valsts sociālos pabalstus invaliditātes seku mazināšanai. UCAL 7.² panta pirmā daļa nosaka, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem invaliditāti nosaka  uz laiku, kas nepārsniedz izsniegtās ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņu, kas izsniegtas atbilstoši UCAL noteiktajam. Atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk - VDEĀVK) sniegtajai informācijai uz 2023. gada 29. janvāri invaliditātes statuss bija noteikts 372 pilngadīgām personām un 97 bērniem.  Savukārt līdz 2023. gada 1. aprīlim VDEĀVK noteiktais  invaliditātes termiņš Ukrainas civiliedzīvotājiem beigsies  65 pilngadīgām personām un 36 bērniem, līdz 2023. gada 1. maijam  -  148 pilngadīgām personām un 23 bērniem.

Ņemot vērā, ka atbilstoši 2022. gada 8.decembra grozījumiem UCAL, kuri tostarp paredz, ka līdz 2022. gada 31. decembrim  Ukrainas civiliedzīvotājiem izsniegtās ilgtermiņa vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas  tiks pagarināts līdz 2024. gada 4. martam, savukārt no 2023.gada 1.janvāra izsniegtās termiņuzturēšanās atļaujas tiks izsniegtas uz diviem gadiem, arī  Ukrainas civiliedzīvotāju tiesības uz invaliditātes ekspertīzes veikšanu Latvijā ir saglabājama, paredzot, ka invaliditātes termiņš nepārsniedz izsniegtā termiņuzturēšanās dokumenta derīguma termiņu.

Vienlaikus jāņem vērā, ka UCAL 7.² panta norma par iesniedzamajiem dokumentiem invaliditātes ekspertīzes veikšanai uz atvieglotiem nosacījumiem tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem Ukrainā ir bijusi noteikta invaliditāte un kuriem ir medicīniskie dokumenti, kas apliecina viņa veselības traucējumus, to smaguma pakāpi un ietekmi uz funkcionālajām spējām (UCAL 7.² panta otrās daļas 1. punkts), tika paredzēta pirmreizējas invaliditātes ekspertīzes gadījumā nolūkā iespējami ātri pēc attiecīgā regulējuma spēkā stāšanās ļaut veikt Ukrainas civiliedzīvotājam invaliditātes ekspertīzi Latvijā un saņemt atbalstu invaliditātes seku mazināšanai. Savukārt pie atkārtotas invaliditātes ekspertīzes veikšanas Latvijā, vienlaikus pretendējot arī uz atbalsta pakalpojumiem  invaliditātes seku mazināšanai, Ukrainas civiliedzīvotājiem būtu jāiesniedz VDEĀVK  tāds pats dokumentu klāsts, kā to paredz Latvijas normatīvais regulējums invaliditātes ekspertīzes veikšanai – proti, iesniedzot visus tos pašus dokumentus, kas noteikti  Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805 "Prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas un invaliditāti apliecinoša dokumenta izsniegšanas noteikumi" 3. punktā, kā tas tostarp ir attiecināms arī uz tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem  nav medicīnisko dokumentu, kas apliecina viņa veselības traucējumu smaguma pakāpi un to ietekmi uz funkcionālajām spējām (UCAL 7.² panta otrās daļas 2. punkts) arī pirmreizējas invaliditātes ekspertīzes veikšanai. Šādas pieejas ieviešana arī ļautu precīzāk izvērtēt personas funkcionēšanas ierobežojumus un noteikt invaliditātes statusu. 

Atkārtotas invaliditātes ekspertīzes veikšanas brīdī Ukrainas civiliedzīvotāji Latvijā ir jau aptuveni gadu, sava veselības stāvokļa uzlabošanai vai vismaz uzturēšanai esošajā līmenī  viņiem būtu jāapmeklē ģimenes (vispārējas prakses) ārsts un/vai  citi ārsti speciālisti, tādējādi viņu rīcībā būtu jābūt nepieciešamie izmeklējumi un atzinumi, kas ir par pamatu norīkojuma sagatavošanai uz invaliditātes ekspertīzi (nosūtījumu uz VDEĀVK (veidlapa Nr. 088/u "Nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju").

Tāpat UCAL 7.² pants nosaka Ukrainas civiliedzīvotāju – gan bērnu, gan pilngadīgo personu – tiesības veikt invaliditātes ekspertīzi Latvijā un saņemt atbalsta pakalpojumus invaliditātes seku mazināšanai, t.sk. valsts sociālo pabalstu veidā atbilstoši UCAL 7.² panta devītajā un (11) daļā noteiktajam. Proti, Ukrainas civiliedzīvotājam, kuram noteikta invaliditāte, ir tiesības uz Valsts sociālo pabalstu likumā  noteikto:
- piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti,
- bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu,
- pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana,
- valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (pilngadīgai personai, ievērojot rezidences laiku Latvijā).

Tādējādi par  bērnu, kuram Latvijā noteikta invaliditāte, ir tiesības saņemt piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti (šis pabalsts var tikt izmaksāts neatkarīgi no tā, vai par bērnu ir piešķirts un izmaksāts ģimenes valsts pabalsts, piemēram, ja bērnam invaliditāte noteikta līdz viena gada vecumam (ģimenes valsts pabalstu izmaksā no bērna viena gada vecuma, kamēr piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti no invaliditātes noteikšanas, kas var būt arī līdz viena gada vecumam), ģimenes valsts pabalstu saņem viens vecāks, bet minēto piemaksu otrs vecāks), kā arī īpašas kopšanas pabalstu, ja bērnam ir ļoti smaga invaliditāte. Abus šos pabalstus ir tiesības saņemt personai, kura nodrošina bērna aprūpi (audzina/kopj bērnu) – tātad bērna likumiskais pārstāvis, kas var būt arī ārkārtas aizbildnis. Ņemot vērā, ka bērni ar invaliditāti saskaras ar papildu aprūpes nepieciešamību, it īpaši ļoti smagas invaliditātes gadījumā, šajā gadījumā nav ierobežojamas ārkārtas aizbildņa tiesības saņemt ar invaliditāti saistītos pabalstus, lai nodrošinātu bērna ar invaliditāti papildu vajadzības. Analoģisku apsvērumu dēļ ārkārtas aizbildnim atbilstoši UCAL 7. panta trešās daļas 9. punktam izmaksājams arī valsts atbalsts ar celiakiju slimiem bērniem, lai kompensētu speciālas pārtikas iegādi. Šobrīd atsevišķos gadījumos rodas jautājumi, vai ārkārtas aizbildnis var pretendēt uz bērna ar invaliditāti pabalstu saņemšanu, lai sekmētu bērna labāko interešu nodrošināšanu, kas liecina, ka likumā esošā tiesību norma nav viennozīmīgi saprotama.
 
 

Likumprojekts paredz UCAL 7.²  pantā nošķirt iesniedzamo dokumentu klāstu VDEĀVK pie pirmreizēji un pie atkārtoti veicamas invaliditātes ekspertīzes Latvijā, attiecīgi arī precizējot vai papildinot citas šī panta daļas.

Lai nodrošinātu, ka grozījumi UCAL 7.² pantā, kas paredz nošķirt iesniedzamos dokumentus pirmreizējas un atkārtotas invaliditātes gadījumā, neradītu situāciju, ka Ukrainas civiliedzīvotājs nebūs sagatavojis visus nepieciešamos dokumentus atkārtotas invaliditātes ekspertīzes veikšanai, kas liegs viņam savlaicīgi pretendēt uz invaliditātes ekspertīzi un pēctecīgi saņemt nepieciešamo atbalstu invaliditātes seku mazināšanai, likumprojekts, papildinot UCAL pārejas noteikumus ar 30.punktu,  paredz noteikt pārejas periodu izmaiņām iesniedzamo dokumentu klāstā pirmreizējas un atkārtotas invaliditātes ekspertīzes gadījumā  - proti, normas, kas nodala iesniedzamos dokumentus VDEĀVK pirmreizējas un atkārtotas invaliditātes ekspertīzes gadījumā stājas spēkā 2023. gada 1. aprīlī, savukārt iesniegumus, kas VDEĀVK būs iesniegti līdz 2023. gada 31. martam, VDEĀVK  izskatīs un invaliditāti noteiks atbilstoši normatīvajam regulējumam, kas bija spēkā līdz 2023. gada 31. martam. Neiesniedzot pilnu dokumentu paketi invaliditātes ekspertīzei, VDEĀVK būs tiesīgi piemērot Administratīvā procesa likuma 64. panta otrajā daļā noteikto – proti, objektīvu iemeslu dēļ (šajā gadījumā – nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti) iestāde var pagarināt lēmuma pieņemšanu uz laiku ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.

Atbilstoši likumprojektam  un Plānam gan pie pirmreizēji, gan pie atkārtoti noteiktas invaliditātes Ukrainas civiliedzīvotājiem arī 2023.gadā  būs tiesības uz invaliditātes seku mazināšanas pasākumiem atbilstoši 7.² panta pirmajā daļā noteiktajam, proti,  Ukrainas civiliedzīvotājam ir tādas pašas tiesības uz atbalsta pasākumiem invaliditātes seku mazināšanai atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem kā Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem. Tas attiecas gan uz finansiālo atbalstu valsts sociālo pabalstu veidā, kas noteikti UCAL 7.² panta devītajā un (11) daļā, gan uz atbalsta pakalpojumiem (piemēram, asistenta pakalpojums pašvaldībā, surdotulka pakalpojums saskarsmes nodrošinošai). Minēto pakalpojumu nodrošināšana radīs tiešu un pozitīvu ietekmi uz Ukrainas civiliedzīvotāju ar invaliditāti iespējām iekļauties  sabiedrībā.

Tāpat likumprojekts paredz precizēt atsauci uz ilgtermiņa vīzas un termiņuzturēšanās atļaujas pierakstu atbilstoši 2022. gada 8.decembrī pieņemtajiem grozījumiem UCAL (grozījumi 7. panta trešās daļas 8. punktā). Savukārt, lai neradītu pārpratumus, ka arī bērna ārkārtas  aizbildnis var saņemt  ar invaliditāti saistītos pabalstus bērna invaliditātes gadījumā, likumprojektā tiek ietverts regulējums, ka 7.² panta devītajā daļā esošos pabalstus var saņemt arī bērna likumiskais pārstāvis, kas ietver arī ārkārtas aizbildņus (grozījums UCAL ir sasaistāms ar Plāna 4.6. pasākumu).
 

Līdz ar UCAL 7.² panta spēkā stāšanos 2022. gada 27.maijā tika paredzēts, ka tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem Ukrainā noteikta I invaliditātes grupa A apakšgrupā vai bērna ar invaliditāti statuss A apakšgrupā ir tiesības uz atzinuma saņemšanu par īpašas kopšanas nepieciešamību bez invaliditātes statusa noteikšanas, tādējādi garantējot tiesības saņemt Valsts sociālo pabalstu likuma 7.¹ (bērna ar invaliditāti kopšanas pabalsts)  un 12.¹ (pabalsts personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana) pantā noteiktos pabalstus. Vienlaikus šī tika noteikta kā terminēta norma, proti, līdz 2022. gada 31. oktobrim. Normas mērķis bija sniegt iespējami ātru finansiālu  atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem ar ļoti smagiem funkcionēšanas ierobežojumiem, neveicot viņiem pilnu invaliditātes ekspertīzi, vienlaikus paredzot, ka saņemot šādu atzinumu, Ukrainas civiliedzīvotājiem saglabājās tiesības veikt arī pilnu invaliditātes ekspertīzi un saņemt pilnu atbalstu invaliditātes seku mazināšanai, kā to paredz UCAL. Iespēju saņemt īpašas kopšanas atzinumu bez invaliditātes statusa izmantoja vien 10 personas (9 bērni un 1 pilngadīga persona), turklāt šī statistika bija nemainīga kopš  15.jūlija, kas liecina, ka šī norma nav bijusi lietderīga un Ukrainas civiliedzīvotāji labāk izvēlas veikt invaliditātes ekspertīzi, kas sniedz papildu iespējas saņemt atbalsta pakalpojumus invaliditātes seku mazināšanai.
 

Likumprojekts paredz izslēgt UCAL 7.² panta normas, kas saistītas ar īpašas kopšanas atzinuma izsniegšanu bez invaliditātes statusa noteikšanas – proti, ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto un desmito daļu. Turklāt, ņemot vērā, ka tiek izslēgtas šīs daļas, tiek veikti arī precizējumi UCAL 7.¹ un 12. panta 1.² daļās, 2. punktā izslēdzot atsauci uz UCAL 7.² panta ceturto daļu. Šis ir tehnisks grozījums, izslēdzot no UCAL spēkā neesošas normas, tādēļ nav sasaistāms ar Plāna pasākumiem.
 
 

Šobrīd UCAL 7.panta trešās daļas 6.punktā noteikts, ka sociālās aprūpes, aprūpes mājās un īslaicīgās aprūpes jeb "atelpas brīža" pakalpojumu bērniem nodrošina, pamatojoties uz ārstējošā ārsta atzinumu par aprūpes nepieciešamību vai VDEĀVK izsniegtu atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību, ja bērnam Ukrainā ir noteikts bērna ar invaliditāti statuss A apakšgrupā, līdz brīdim, kad bērnam Latvijā tiek noteikta invaliditāte un izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31.oktobrim. Minētā norma paredzēja dokumentu kopumu un rīcības, lai bērns varētu saņemt iepriekš minētos sociālos pakalpojumus uzrādot dokumentus, kas būtu uzskatāmi par analogiem  īpašas kopšanas atzinumam atbilstoši Latvijas normatīvajam regulējumam, taču minētais regulējums darbojas līdz brīdim, kad bērnam nosaka invaliditāti atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem un bērnam tiek izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību.  
 

Ņemot vērā, ka UCAL 7.panta trešās daļas 6.punkta darbības termiņš tika noteiks līdz 2022. gada 31. oktobrim, ka līdz ar šo likumprojektu tiek izslēgta UCAL 7.² panta ceturtā daļa, kā arī to, ka  šobrīd Latvijā Ukrainas  civiliedzīvotāji šajā punktā minētos pakalpojumus var saņemt, ja invaliditāte ir noteikta atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem, tai skaitā arī, ja bērnam ir izsniegts VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību, likumprojektā ir paredzēts svītrot UCAL 7.panta trešās daļas 6.punktu. Šis ir tehnisks grozījums, izslēdzot no UCAL spēkā neesošas normas, tādēļ nav sasaistāms ar Plāna pasākumiem.
 
 

Atsaucoties Ukrainas vēstniecības aicinājumam, 2023.gada sākumā Latvijā  ir plānots uzņemt ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma saņemšanas turpināšanai 15 bērnu grupu ar invaliditāti un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem no Odesas reģiona Ananijevas (Ananyiv) bērnu aprūpes institūcijas. Bērnus plānots ievietot valsts ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās - Valsts sociālās aprūpes centra (turpmāk – VSAC) “Rīga” filiālē “Teika” un VSAC “Kurzeme” filiālē “Liepāja” (turpmāk kopā – institūcijas).  Plānots, ka atbilstoši UCAL 18.panta (19) daļai bērni tiks ievietoti institūcijā, pamatojoties uz bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka vai bāriņtiesas locekļa vienpersoniska lēmuma pamata, kas pieņemts divu darbdienu laikā no dienas, kad saņemta informācija par tās darbības teritorijā esošu nepavadītu bērnu grupu.
Saskaņā ar UCAL 7.panta trešo daļu Ukrainas civiliedzīvotājiem, tai skaitā bērniem, ir tādas pašas tiesības uz sociālo pakalpojumu, kādas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktas Latvijas pilsoņiem un Latvijas nepilsoņiem. Atbilstoši Ministru kabineta 2019.gada 2.aprīļa noteikumu Nr.138 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu” 15.punktam bērns var tikt ievietots uz laiku līdz trim mēnešiem. Tā kā jau šobrīd var prognozēt, ka Krievijas militārās agresijas rezultātā izraisītā karadarbība Ukrainā trīs mēnešu laikā vēl nebūs beigusies, tad, pēc analoģijas ar UCAL 7.panta trešās daļas 8.punktu, kas nosaka, ka pilngadīgām personām ar invaliditāti un garīga rakstura traucējumiem, kuras institūcijā ir uzņemtas no Ukrainas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijas, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana tiek turpināta līdz brīdim, kad tās var atgriezties Ukrainā ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma saņemšanas turpināšanai, bet ne ilgāk kā līdz personai šajā likumā noteiktās ilgtermiņa vīzas vai termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām, arī attiecībā uz bērniem ir nepieciešams tāds pats regulējums. Bērniem, atrodoties institūcijā, aizbildņa pienākumus pildīs institūcijas vadītājs vai tā pilnvarota persona.
 
 

Lai rastu iespēju bērnu grupai sniegt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu līdz brīdim, kad tās varēs atgriezties Ukrainā un tur turpināt saņemt minēto pakalpojumu, likumprojekts paredz UCAL 18.panta (19)daļu papildināt ar trešo teikumu, nosakot, ka nepavadītiem bērniem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana tiek turpināta līdz brīdim, kad tie var atgriezties Ukrainā ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojuma saņemšanas turpināšanai, bet ne ilgāk kā līdz personai  UCAL noteiktās  termiņuzturēšanās  atļaujas derīguma termiņa beigām. Vienlaikus noteikts, ka līdzšinējo trešo teikumu attiecīgi jāuzskata par ceturto teikumu (grozījums UCAL ir sasaistāms ar Plāna 4.12. pasākumu).
 

Plāna 2.3. pasākums paredz  pašvaldību ēku vai telpu uzlabošanu, lai nodrošinātu papildus izmitināšanas iespējas atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13.⁴ pantā noteiktajam, tajā skaitā, personām ar īpašām vajadzībām. Likuma  “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” (turpmāk – Palīdzības likums) 11.panta pirmajā daļā ir nostiprināts, ka pašvaldība ir tiesīga izīrēt tai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu vienīgi šajā likumā noteiktajām personām un ievērojot šā likuma un Dzīvojamo telpu īres likuma noteikumus. Atbilstoši Palīdzības likuma 12.panta regulējumam pašvaldībai ir jāveic tai piederošo vai tās nomāto dzīvojamo telpu vienotu uzskaiti, neizīrēto dzīvojamo telpu sarakstā ietverot pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas, kuras ir neizīrētas un piedāvājamas īrēšanai attiecīgo personu kategorijām atbilstošo palīdzības veidam saskaņā ar pašvaldības domes saistošo noteikumu kritērijiem.
Palīdzības likuma 16.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka dzīvojamai telpai, kas tiek izīrēta šajā likumā noteiktajā kārtībā, jābūt dzīvošanai derīgai. Savukārt 16.panta trešajā daļā ir noteikts, ka dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa ir apgaismojama, apkurināma telpa, kas piemērota cilvēka ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai, kā arī atrodas dzīvojamā mājā, kura atbilst Būvniecības likuma devītā panta 1., 2. un 4.punktā noteiktajām prasībām.
Ņemot vērā minēto, ja pašvaldības rīcībā ir neizīrētas telpas, kuras atbilst dzīvojamo telpu statusam, tai skaitā arī gadījumos, kad tās iepriekš nav bijušas dzīvošanai derīgas, bet pēc to pielāgošanas tās ir dzīvošanai derīgas, tās ir ietveramas pašvaldības neizīrēto dzīvojamo telpu vienotajā sarakstā un ir izīrējamas saskaņā ar Palīdzības likumu.
 

Lai nodrošinātu to, ka, īstenojot Plāna  2.3. pasākumu, pašvaldību rīcība ar to īpašumā esošām un neizīrētām dzīvojamām telpām, kas ir pielāgotas vai varētu tikt pielāgotas saskaņā ar Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 13.⁴ pantu, atbilstu pašvaldību darbību regulējošo normatīvu aktu prasībām, tai skaitā Palīdzības likumam, ar virzītajiem grozījumiem tiek noteiktas:
1) pašvaldību tiesības minētās dzīvojamās telpas uz terminētu laiku – līdz 2024.gada 31.decembrim izmantot/nodot lietošanā atbalsta sniegšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem, nepiemērojot normatīvos aktus par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā;
2) pašvaldību pienākumu pēc tam, kad ir beidzies Ukrainas civiliedzīvotājiem lietošanā nodoto dzīvojamo telpu lietošanas līguma termiņš, dzīvojamās telpas ietvert pašvaldībai piederošo/nomāto telpu sarakstā un piedāvāt īrēšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Saskaņā ar Plānu 2.3. pasākums ir īstenojams visu 2023. gadu, par pielāgojumu atbalstīšanu lemt un telpas var pielāgot līdz pat 2023.gada beigām. Tas nozīmē, ka tās uzsākt lietot atsevišķos gadījumos varēs tikai 2023.gada beigās vai pat vēlāk. Tādēļ tiesību normā tiek paredzēts, ka pielāgotās telpas Ukrainas civiliedzīvotājiem pašvaldībai ir tiesības nodot lietošanā uz termiņu, kas nav ilgāks par 2024.gada 31.decembri.

 (Grozījums UCAL ir sasaistāms ar Plāna 2.3. pasākumu)
 

Ukrainas mediķi, farmaceiti un farmaceita asistenti, kuriem būs jāatjauno deklarācija, neizpilda likuma "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" 42. panta pirmajā daļā noteiktos nosacījumus attiecībā uz īslaicīgu pakalpojumu sniegšanas ilgumu, biežumu, regularitāti un nepārtrauktību. Līdz ar to atzīšanas institūcijai nav tiesiska pamata šīm personām pagarināt atļauju īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai (pagarināt deklarāciju). Tas nozīmē, ka Ukrainas mediķiem, farmaceitiem un farmaceita asistentiem pēc atļaujas īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai termiņa beigām tiks liegta pieeja darba tirgum atbilstoši iegūtajai kvalifikācijai. 
Gadījumā, ja Ukrainas mediķis, farmaceits vai farmaceita asistents pēc īslaicīgo profesionālo pakalpojumu sniegšanas atļaujas beigām nolems palikt Latvijā un strādāt savā profesijā, tad persona varēs pretendēt uz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Latvijā atbilstoši  likumā  "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" noteiktajai kārtībai. Kā arī apliecināt valsts valodas apguves līmeni un pakāpi. Publiski pieejamā informācija[1] liecina, lai apgūtu latviešu valodu C līmenī kopējais apmācību ilgums veido aptuveni 450 stundas (katrā līmenī pa 150 stundām). Dalībnieku skaits grupā vidēji ir 8 personas. Prognozējamais apmācību ilgums viena līmeņa apguvei vidēji ir 3,5 mēneši, ja mācības notiek 2-3 reizes nedēļā, pa 3-4 akadēmiskajām stundām vai 1,5 mēneši, ja mācības notiek katru darba dienu, pa 4 akadēmiskajām stundām. Ukrainas mediķi, farmaceiti un farmaceita asistenti ir strādājošas personas un latviešu valodas apguvei var veltīt no darba brīvo laiku, līdz ar to kopējais apmācību ilgums var sasniegt gandrīz gadu, kā arī pēc katra valodas apguves līmeņa ir jāparedz laiks valsts valodas prasmes pārbaudei.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Ukrainas mediķiem, farmaceitiem un farmaceita asistentiem atļaujas īslaicīgo profesionālo pakalpojumu sniegšanai saņemšanai atbilstoši UCAL nav nepieciešams apgūt latviešu valodu C līmenī. 

[1] https://www.latinsoft.lv/macibu-centrs/latviesu-valoda-augstakaisc-limenis
 

Likumprojekta 6. un 7.pants paredz noteikt, ka atzīšanas institūcijas īslaicīgas profesionālās darbības atļauju izsniedz uz diviem gadiem. Kā arī noteikt, ka līdz 2023.gada 1.martam izsniegto, atļauju īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai derīguma termiņš tiek pagarināts par vienu gadu (likumprojekta 9.panta otrā daļa). Lai gan, termiņu atļaujas īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai plānots pagarināt automātiski, tomēr tas neliegs Ukrainas mediķiem, farmaceitiem un farmaceita asistentiem pieprasīt atzīšanas institūcijas izsniegtu apliecinājumu par atļaujas termiņa pagarinājumu, tādējādi nodrošinot, ka personas rīcībā būs dokuments, no kura cita persona var uzreiz gūt priekšstatu par atļauju īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai derīguma termiņu. Ārstniecības iestādēm, aptiekām, institūcijām, iedzīvotājiem par atzīšanas institūciju izsniegtajām atļaujām un to derīguma termiņiem būs iespējams pārliecināties Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā (Veselības inspekcijas tīmekļa vietnē) un Farmaceitu un farmaceitu asistentu reģistrā (Latvijas Farmaceitu biedrībā). Ne spēkā esošajām tiesību normām, kas attiecas uz Ukrainas civiliedzīvotāju tiesības nodarboties ar ārstniecību un Ukrainas civiliedzīvotāju nodarbinātība farmaceitiskajā aprūpē,  ne arī likumprojektā ietvertajām tiesību normām nav ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem (atļauju īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar reglamentēto profesiju profesionālo kvalifikāciju atzīšanas normatīvo regulējumu ir īstenojams atzīšanas institūciju esošo līdzekļu ietvaros).