24-TA-2992: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par atļauju Karīnai Miķelsonei savienot amatus" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – Interešu konflikta novēršanas likums) 7. panta sestā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts sagatavots, lai nodrošinātu Interešu konflikta novēršanas likuma 7. panta sestās daļas un 8.1 panta piektās daļas prasību izpildi un dotu atļauju Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomes (turpmāk – Padome) loceklei Karīnai Miķelsonei savienot amatu ar citiem papildu ieņemamiem amatiem, kas minēti rīkojuma projekta 1. punktā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma 11. panta pirmo daļu izlīdzināšanas fonda darbības pārraudzībai Ministru kabinets izveido Padomi. Padomes kompetenci nosaka Ministru kabineta 2016. gada 12. janvāra noteikumi Nr. 25 “Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomes nolikums”.
Saskaņā ar Interešu konflikta novēršanas likuma 4. panta otro daļu persona, kura ieņem Padomes locekļa amatu ir uzskatāma par valsts amatpersonu.
Ar 2024. gada 12. novembra iesniegumu Karīna Miķelsone lūdz atļauju savienot Padomes locekļa amatu ar Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes locekļa amatu, Zemkopības ministrijas Programmas zivsaimniecības attīstībai 2021.-2027. gadam Uzraudzības komitejas locekļa amatu, biedrības “Jūras zeme” padomes locekļa amatu, Eiropas Savienības Reģionu komitejas locekļa amatu, biedrības “Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības “Rīgas Metropole”” valdes līdzpriekšsēdētāja amatu, biedrības “Latvijas Pašvaldību savienība” Revīzijas komisijas locekļa amatu.
Saskaņā ar Interešu konflikta novēršanas likuma 4. panta otro daļu persona, kura ieņem Padomes locekļa amatu ir uzskatāma par valsts amatpersonu.
Ar 2024. gada 12. novembra iesniegumu Karīna Miķelsone lūdz atļauju savienot Padomes locekļa amatu ar Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes locekļa amatu, Zemkopības ministrijas Programmas zivsaimniecības attīstībai 2021.-2027. gadam Uzraudzības komitejas locekļa amatu, biedrības “Jūras zeme” padomes locekļa amatu, Eiropas Savienības Reģionu komitejas locekļa amatu, biedrības “Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības “Rīgas Metropole”” valdes līdzpriekšsēdētāja amatu, biedrības “Latvijas Pašvaldību savienība” Revīzijas komisijas locekļa amatu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Padomes loceklei Karīnai Miķelsonei jāsaņem Ministru kabineta atļauja savienot amatus.
Risinājuma apraksts
Interešu konflikta novēršanas likuma 7. panta sestā daļa noteic, ka šā likuma 4. panta otrajā daļā minētā amatpersona, papildus šā likuma 6. panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar amatu arodbiedrībā vai citu amatu, uzņēmuma līguma, pilnvarojuma izpildi vai saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās publiskas personas iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja. Saskaņā ar Interešu konflikta novēršanas likuma 8.1 panta trešo daļu personai, kura vēlas savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, un šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, ir pienākums pirms amatu savienošanas (uzņēmuma līguma noslēgšanas vai pilnvarojuma uzņemšanās) uzsākšanas rakstveidā iesniegt attiecīgajai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu.
Izvērtējot Padomes locekļa amata pienākumus un K.Miķelsones ieņemto citu amatu pienākumus, secināms, ka amatu savienošana interešu konfliktu nerada, nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām, kā arī valsts amatpersonas tiešo pienākumu izpildi netraucē.
Ministru kabinets ir institūcija, kas saskaņā ar Interešu konflikta novēršanas likuma 7. panta sestās daļas otro punktu ir kompetenta izsniegt atļauju Padomes locekļa amatu savienot ar citu amatu.
Tiesību akta projekts izstrādāts, lai izpildītu Interešu konflikta novēršanas likuma 8.1 panta piektās daļas regulējumu, paredzot atļauju K.Miķelsonei savienot Padomes locekļa amatu ar Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes locekļa amatu, Zemkopības ministrijas Programmas zivsaimniecības attīstībai 2021.-2027. gadam Uzraudzības komitejas locekļa amatu, biedrības “Jūras zeme” padomes locekļa amatu, Eiropas Savienības Reģionu komitejas locekļa amatu, biedrības “Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības “Rīgas Metropole”” valdes līdzpriekšsēdētāja amatu, biedrības “Latvijas Pašvaldību savienība” Revīzijas komisijas locekļa amatu.
Izvērtējot Padomes locekļa amata pienākumus un K.Miķelsones ieņemto citu amatu pienākumus, secināms, ka amatu savienošana interešu konfliktu nerada, nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām, kā arī valsts amatpersonas tiešo pienākumu izpildi netraucē.
Ministru kabinets ir institūcija, kas saskaņā ar Interešu konflikta novēršanas likuma 7. panta sestās daļas otro punktu ir kompetenta izsniegt atļauju Padomes locekļa amatu savienot ar citu amatu.
Tiesību akta projekts izstrādāts, lai izpildītu Interešu konflikta novēršanas likuma 8.1 panta piektās daļas regulējumu, paredzot atļauju K.Miķelsonei savienot Padomes locekļa amatu ar Rīgas plānošanas reģiona attīstības padomes locekļa amatu, Zemkopības ministrijas Programmas zivsaimniecības attīstībai 2021.-2027. gadam Uzraudzības komitejas locekļa amatu, biedrības “Jūras zeme” padomes locekļa amatu, Eiropas Savienības Reģionu komitejas locekļa amatu, biedrības “Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības “Rīgas Metropole”” valdes līdzpriekšsēdētāja amatu, biedrības “Latvijas Pašvaldību savienība” Revīzijas komisijas locekļa amatu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
