24-TA-3289: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 21. marta noteikumos Nr. 153 "Kārtība, kādā policija veic novērošanu, izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2017. gada 21. marta noteikumos Nr. 153 "Kārtība, kādā policija veic novērošanu, izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi"" (turpmāk - Noteikumu projekts) izstrādāts pēc Iekšlietu ministrijas (Valsts policijas) iniciatīvas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts ar mērķi noteikt tiesības Valsts policijai deleģēt valsts akciju sabiedrībai "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk - CSDD) vai valsts vai pašvaldības ceļa pārvaldītājam, vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un to darbības nodrošināšanu, lai Valsts policija efektīvāk varētu nodrošināt publisku vietu un tajās esošu personu novērošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likuma "Par policiju" 12. panta pirmās daļas 14.1 punkts nosaka, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības novērot publiskas vietas un tajās esošas personas, tai skaitā, izmantojot tehniskos līdzekļus, lai savlaicīgi novērstu un atklātu iespējamo sabiedriskās kārtības apdraudējumu, noziedzīgu nodarījumu, atrastu meklēšanā izsludinātas personas vai transportlīdzekļus, kā arī, izmantojot tehniskos līdzekļus, novērot policijas iestāžu ēkas, telpas un teritoriju, policijas apsargājamos objektus, lai nodrošinātu policijas iestāžu ēku, telpu un teritorijas apsardzi, aizturēto personu un apsargājamo objektu drošību.
Savukārt, saskaņā ar likuma "Par policiju" 12.panta ceturto daļu izdotie Ministru kabineta 2017. gada 21. marta noteikumi Nr.153 "Kārtība, kādā policija veic novērošanu, izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi" (turpmāk - Noteikumi Nr.153) nosaka kārtību, kādā veicama policijas iestāžu ēku, telpu un teritorijas, publisku vietu un tajās esošo personu un policijas apsargājamo objektu novērošana, izmantojot tehniskos līdzekļus (turpmāk – novērošana), kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādes kārtību.
Noteikumu Nr.153 3.punkts paredz, ka novērošanas veikšanu un novērošanai izmantojamos tehniskos līdzekļus, izvērtējot iespējamo sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu, nosaka policijas iestādes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona. Tomēr attiecīgajā normā netiek noteikta iespēja novērošanā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un to darbības nodrošināšanu deleģēt citai privātpersonai vai citai publiskai personai, ja tā attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk, kā tas, piemēram, paredzēts Ceļu satiksmes likumā attiecībā uz tehniskajiem līdzekļiem, kas paredzēti administratīvo pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli.
Savukārt, saskaņā ar likuma "Par policiju" 12.panta ceturto daļu izdotie Ministru kabineta 2017. gada 21. marta noteikumi Nr.153 "Kārtība, kādā policija veic novērošanu, izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi" (turpmāk - Noteikumi Nr.153) nosaka kārtību, kādā veicama policijas iestāžu ēku, telpu un teritorijas, publisku vietu un tajās esošo personu un policijas apsargājamo objektu novērošana, izmantojot tehniskos līdzekļus (turpmāk – novērošana), kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādes kārtību.
Noteikumu Nr.153 3.punkts paredz, ka novērošanas veikšanu un novērošanai izmantojamos tehniskos līdzekļus, izvērtējot iespējamo sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu, nosaka policijas iestādes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona. Tomēr attiecīgajā normā netiek noteikta iespēja novērošanā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un to darbības nodrošināšanu deleģēt citai privātpersonai vai citai publiskai personai, ja tā attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk, kā tas, piemēram, paredzēts Ceļu satiksmes likumā attiecībā uz tehniskajiem līdzekļiem, kas paredzēti administratīvo pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 153 3. punktā ir noteikts, ka novērošanā izmantojamos tehniskos līdzekļus, izvērtējot iespējamo sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu, nosaka policijas iestādes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona. Minētais ietver sevī arī tiesības veikt darbības - tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un to darbības. nodrošināšanu.
No likuma "Par policiju" 1.pantā noteiktā - policija ir apbruņota militarizēta valsts vai pašvaldības institūcija, kuras pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem, izriet Valsts policijas uzdevums garantēt personu un sabiedrības drošību, novērst un atklāt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, kā arī meklēt personas, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus.
Noziedzības novēršana un sabiedriskās kārtības nodrošināšana ir cieši saistītas ar sabiedrības tiesībām uz drošību un kārtību, kas, savukārt, ir daļa no cilvēktiesībām un valsts pienākumiem. Valsts pienākumu izpilde veicama lietderīgi izmantojot valsts resursus, bet sadarbībai starp dažādām iestādēm jābūt organizētai un koordinētai, lai izvairītos no resursu dublēšanās vai neefektīvas izmantošanas.
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” (turpmāk - LVC) pārziņā ir valsts autoceļi un saskaņā ar likuma "Par autoceļiem" 7. panta trešajā daļā un 23. pantā noteikto, tā nodrošina valsts autoceļu tīkla pārvaldīšanu, tajā skaitā, veic ikdienas uzturēšanas darbus un pasākumus satiksmes drošības garantēšanai. Tā ietvaros uz valsts autoceļiem ir uzstādīti tehniskie līdzekļi (videonovērošanas kameras), kas paredzēti gan LVC pienākumu veikšanai, gan tiek izmantoti Valsts policijas uzdevumu izpildei, proti, pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta pirmo daļu, Valsts policija ir noslēgusi deleģēšanas līgumu ar LVC par tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un to darbību administratīvo pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli.
Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" 4. pielikuma tabulas investīcijas nolūkam “Tehniskā nodrošinājuma un digitālo risinājumu ieviešana izmeklēšanas procesa efektīvai darbībai, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošanai” tiek attīstīta jauna informācijas sistēma “Tehnoloģiskā platforma transportlīdzekļu valsts numura zīmju atpazīšanai un uzkrāšanai” (turpmāk – Projekts). Projekta ietvaros tiks nodrošināta tehnoloģiskā platforma pa autoceļiem Latvijas Republikā braucošo transportlīdzekļu valsts numura zīmju atpazīšanai un uzkrāšanai (turpmāk - Platforma), lai savlaicīgi novērstu un atklātu iespējamo sabiedriskās kārtības apdraudējumu, noziedzīgu nodarījumu, atrastu meklēšanā izsludinātas personas (Platforma neapstrādās datus, ar kuriem būtu tieši identificējams datu subjekts, bet nodrošinās iespēju vienīgi pastarpināti iegūt datus par transportlīdzekļa vadītāju, turētāju vai īpašnieku, t.i., netieši identificēt personu) vai transportlīdzekļus, kā arī fiksētu pārkāpumus ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Projekta ietvaros par fiziskās infrastruktūras (videonovērošanas kameras un to elektrības un datu pārraides pieslēgumi) uzstādīšanu un uzturēšanu būs atbildīga LVC vai citi attiecīgo ceļu pārvaldītāji, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji. Vienlaikus, papildu minētās informācijas fiksēšanai LVC izmantos video novērošanas kameru tīklu, lai nodrošinātu un ievērojami uzlabotu ceļu seguma stāvokļa monitoringu.
Šobrīd Valsts policija atbilstoši Ceļu satiksmes likuma tiesiskajam regulējumam jau ir deleģējusi LVC nodrošināt tehnisko līdzekļu, kas paredzēti pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli fiksēšanai, uzstādīšanu un darbību, ievērojot to, ka LVC attiecīgo tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un darbības nodrošināšanu var veikt efektīvāk. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka Projekta ietvaros datu iegūšana plānota no atsevišķām LVC rīcībā jau esošajām kamerām, kā arī Projekta ietvaros iegādātajām kamerām, LVC varētu tikt deleģēta arī novērošanā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzstādīšana un darbības nodrošināšana, nodrošinot efektīvāku Valsts policijai doto uzdevumu sabiedriskās kārtības un drošības jomā izpildi.
Tāpat netiek izslēgta iespēja, ka novērošanā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzstādīšana nākotnē varētu tikt deleģēta arī pašvaldības ceļu pārvaldītājam, CSDD vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam.
Plānots, ka novērošanā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzstādīšanas un darbības nodrošināšanas deleģēšana policijai papildu izmaksas neradīs.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.pantu, publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai (turpmāk — pilnvarotā persona) pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, ievērojot šā likuma 41.panta otrās un trešās daļas noteikumus.
Ievērojot minēto, nepieciešams papildināt Noteikumus Nr.153, paredzot iespēju Valsts policijai deleģēt CSDD vai valsts vai pašvaldības ceļa pārvaldītājam, vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, ar kura rīcībā esošajiem tehniskajiem līdzekļiem, publisko vietu un tajās esošo personu (ceļu satiksmē esošo transportlīdzekļu un to vadītāju) novērošanu policija var veikt efektīvāk, attiecīgo tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un to darbības nodrošināšanu, noslēdzot attiecīgu deleģēšanas līgumu.
No likuma "Par policiju" 1.pantā noteiktā - policija ir apbruņota militarizēta valsts vai pašvaldības institūcija, kuras pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem, izriet Valsts policijas uzdevums garantēt personu un sabiedrības drošību, novērst un atklāt noziedzīgus nodarījumus un citus likumpārkāpumus, kā arī meklēt personas, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus.
Noziedzības novēršana un sabiedriskās kārtības nodrošināšana ir cieši saistītas ar sabiedrības tiesībām uz drošību un kārtību, kas, savukārt, ir daļa no cilvēktiesībām un valsts pienākumiem. Valsts pienākumu izpilde veicama lietderīgi izmantojot valsts resursus, bet sadarbībai starp dažādām iestādēm jābūt organizētai un koordinētai, lai izvairītos no resursu dublēšanās vai neefektīvas izmantošanas.
Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” (turpmāk - LVC) pārziņā ir valsts autoceļi un saskaņā ar likuma "Par autoceļiem" 7. panta trešajā daļā un 23. pantā noteikto, tā nodrošina valsts autoceļu tīkla pārvaldīšanu, tajā skaitā, veic ikdienas uzturēšanas darbus un pasākumus satiksmes drošības garantēšanai. Tā ietvaros uz valsts autoceļiem ir uzstādīti tehniskie līdzekļi (videonovērošanas kameras), kas paredzēti gan LVC pienākumu veikšanai, gan tiek izmantoti Valsts policijas uzdevumu izpildei, proti, pamatojoties uz Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta pirmo daļu, Valsts policija ir noslēgusi deleģēšanas līgumu ar LVC par tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un to darbību administratīvo pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli.
Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumu Nr. 435 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" īstenošanas noteikumi" 4. pielikuma tabulas investīcijas nolūkam “Tehniskā nodrošinājuma un digitālo risinājumu ieviešana izmeklēšanas procesa efektīvai darbībai, sabiedriskās kārtības un drošības monitoringa uzlabošanai” tiek attīstīta jauna informācijas sistēma “Tehnoloģiskā platforma transportlīdzekļu valsts numura zīmju atpazīšanai un uzkrāšanai” (turpmāk – Projekts). Projekta ietvaros tiks nodrošināta tehnoloģiskā platforma pa autoceļiem Latvijas Republikā braucošo transportlīdzekļu valsts numura zīmju atpazīšanai un uzkrāšanai (turpmāk - Platforma), lai savlaicīgi novērstu un atklātu iespējamo sabiedriskās kārtības apdraudējumu, noziedzīgu nodarījumu, atrastu meklēšanā izsludinātas personas (Platforma neapstrādās datus, ar kuriem būtu tieši identificējams datu subjekts, bet nodrošinās iespēju vienīgi pastarpināti iegūt datus par transportlīdzekļa vadītāju, turētāju vai īpašnieku, t.i., netieši identificēt personu) vai transportlīdzekļus, kā arī fiksētu pārkāpumus ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Projekta ietvaros par fiziskās infrastruktūras (videonovērošanas kameras un to elektrības un datu pārraides pieslēgumi) uzstādīšanu un uzturēšanu būs atbildīga LVC vai citi attiecīgo ceļu pārvaldītāji, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji. Vienlaikus, papildu minētās informācijas fiksēšanai LVC izmantos video novērošanas kameru tīklu, lai nodrošinātu un ievērojami uzlabotu ceļu seguma stāvokļa monitoringu.
Šobrīd Valsts policija atbilstoši Ceļu satiksmes likuma tiesiskajam regulējumam jau ir deleģējusi LVC nodrošināt tehnisko līdzekļu, kas paredzēti pārkāpumu fiksēšanai, neapturot transportlīdzekli fiksēšanai, uzstādīšanu un darbību, ievērojot to, ka LVC attiecīgo tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un darbības nodrošināšanu var veikt efektīvāk. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka Projekta ietvaros datu iegūšana plānota no atsevišķām LVC rīcībā jau esošajām kamerām, kā arī Projekta ietvaros iegādātajām kamerām, LVC varētu tikt deleģēta arī novērošanā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzstādīšana un darbības nodrošināšana, nodrošinot efektīvāku Valsts policijai doto uzdevumu sabiedriskās kārtības un drošības jomā izpildi.
Tāpat netiek izslēgta iespēja, ka novērošanā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzstādīšana nākotnē varētu tikt deleģēta arī pašvaldības ceļu pārvaldītājam, CSDD vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam.
Plānots, ka novērošanā izmantojamo tehnisko līdzekļu uzstādīšanas un darbības nodrošināšanas deleģēšana policijai papildu izmaksas neradīs.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.pantu, publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai (turpmāk — pilnvarotā persona) pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, ievērojot šā likuma 41.panta otrās un trešās daļas noteikumus.
Ievērojot minēto, nepieciešams papildināt Noteikumus Nr.153, paredzot iespēju Valsts policijai deleģēt CSDD vai valsts vai pašvaldības ceļa pārvaldītājam, vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, ar kura rīcībā esošajiem tehniskajiem līdzekļiem, publisko vietu un tajās esošo personu (ceļu satiksmē esošo transportlīdzekļu un to vadītāju) novērošanu policija var veikt efektīvāk, attiecīgo tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un to darbības nodrošināšanu, noslēdzot attiecīgu deleģēšanas līgumu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz papildināt Noteikumus Nr.153 ar 3.1 punktu, tajā nosakot, ka, Policijas iestāde, lai veiktu publisku vietu un tajās esošo personu novērošanu, ar CSDD vai valsts vai pašvaldības ceļa pārvaldītāju, vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju var noslēgt deleģēšanas līgumu par tehnisko līdzekļu uzstādīšanu un to darbības nodrošināšanu.
Papildu norādāms, ka personas tiks brīdinātas par policijas veikto novērošanu, kas tiks veikta, izmantojot ceļa pārvaldītāja, CSDD vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja uzstādītos tehniskos līdzekļus, ievērojot Noteikumu Nr.153 8. un 9.punkta prasības.
Papildu norādāms, ka personas tiks brīdinātas par policijas veikto novērošanu, kas tiks veikta, izmantojot ceļa pārvaldītāja, CSDD vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja uzstādītos tehniskos līdzekļus, ievērojot Noteikumu Nr.153 8. un 9.punkta prasības.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, VSIA "Latvijas Valsts ceļi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Sabiedrības pārstāvji var līdzdarboties, rakstiski iesniedzot viedokli, iebildumus un priekšlikumus par izstrādāto projektu Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektam ir ietekme uz to fizisko personu privāttiesībām, kuras piedalās ceļu satiksmē. Privāttiesību ierobežojumi ir saistīti ar Satversmes 96. pantā noteiktajām tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību, ko ietekmē Valsts policijas apstrādātie personas dati, veicot publisku vietu un tajās esošo personu novērošanu, lai savlaicīgi novērstu un atklātu iespējamo sabiedriskās kārtības apdraudējumu, noziedzīgu nodarījumu, atrastu meklēšanā izsludinātas personas vai transportlīdzekļus.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Datu apstrādes tiesiskais pamatojums - personas datu apstrāde tiks veikta šobrīd spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros:
1) likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" 5.pants, kas nosaka, ka personas datu apstrāde ir uzskatāma par likumīgu tikai tiktāl, ciktāl šī apstrāde ir nepieciešama tā uzdevuma izpildei, kuru kompetentā iestāde veic šā likuma 2. pantā minētajos nolūkos (kompetentās iestādes apstrādā personas datus, lai piemērotu un izpildītu kriminālsodus un administratīvos sodus) un kurš ir noteikts ar kompetentās iestādes darbību regulējošu ārējo normatīvo aktu;
2) likuma "Par policiju" 10. panta pirmās daļas 1., 6., 7. punkts, kas nosaka policijas darbinieka pamatpienākumus;
3) likuma "Par policiju" 12.panta pirmās daļas 14.1, kas nosaka tiesības policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus;
4) Ministru kabineta 2017.gada 21.marta noteikumi Nr. 153 "Kārtība, kādā policija veic novērošanu, izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi".
Datu apstrāde ar mērķi - savlaicīgi novērst un atklāt iespējamo sabiedriskās kārtības apdraudējumu, noziedzīgu nodarījumu, atrast meklēšanā izsludinātas personas vai transportlīdzekļus.
Datu apstrāde, izmantojot Projekta ietvaros iegādātās video novērošanas kameras un Platformu, ietvers šādu informācijas apstrādi:
1) numura zīmi;
2) informāciju par transportlīdzekļa reģistrācijas valsti;
3) transportlīdzekļa atrašanās (fiksēšanas) vietu, datumu un laiku;
4) iegūto transportlīdzekļa foto attēlu.
Platforma neapstrādās datus, ar kuriem būtu tieši identificējams datu subjekts, bet nodrošinās iespēju vienīgi pastarpināti iegūt datus par transportlīdzekļa vadītāju, turētāju vai īpašnieku, t.i., netieši identificēt personu.
Atbilstoši likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" 21.panta pirmajai daļai, kas nosaka, ka, ja personas datu apstrādes veids, it īpaši izmantojot jaunās tehnoloģijas un ņemot vērā apstrādes raksturu, apjomu, kontekstu un nolūkus, varētu radīt datu subjekta tiesību un tiesisko interešu riskus, pārzinis pirms personas datu apstrādes novērtē, kā plānotās apstrādes darbības ietekmēs personas datu aizsardzību, ir veikts novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību ar mērķi identificēt, novērtēt un mazināt riskus, kas saistīti ar personas datu apstrādi, kā arī izstrādāti tehniskie un organizatoriskie pasākumi, lai mazinātu identificētos riskus un nodrošinātu personas datu drošību.
1) likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" 5.pants, kas nosaka, ka personas datu apstrāde ir uzskatāma par likumīgu tikai tiktāl, ciktāl šī apstrāde ir nepieciešama tā uzdevuma izpildei, kuru kompetentā iestāde veic šā likuma 2. pantā minētajos nolūkos (kompetentās iestādes apstrādā personas datus, lai piemērotu un izpildītu kriminālsodus un administratīvos sodus) un kurš ir noteikts ar kompetentās iestādes darbību regulējošu ārējo normatīvo aktu;
2) likuma "Par policiju" 10. panta pirmās daļas 1., 6., 7. punkts, kas nosaka policijas darbinieka pamatpienākumus;
3) likuma "Par policiju" 12.panta pirmās daļas 14.1, kas nosaka tiesības policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus;
4) Ministru kabineta 2017.gada 21.marta noteikumi Nr. 153 "Kārtība, kādā policija veic novērošanu, izmantojot tehniskos līdzekļus, kā arī šādas novērošanas rezultātā iegūto datu apstrādi".
Datu apstrāde ar mērķi - savlaicīgi novērst un atklāt iespējamo sabiedriskās kārtības apdraudējumu, noziedzīgu nodarījumu, atrast meklēšanā izsludinātas personas vai transportlīdzekļus.
Datu apstrāde, izmantojot Projekta ietvaros iegādātās video novērošanas kameras un Platformu, ietvers šādu informācijas apstrādi:
1) numura zīmi;
2) informāciju par transportlīdzekļa reģistrācijas valsti;
3) transportlīdzekļa atrašanās (fiksēšanas) vietu, datumu un laiku;
4) iegūto transportlīdzekļa foto attēlu.
Platforma neapstrādās datus, ar kuriem būtu tieši identificējams datu subjekts, bet nodrošinās iespēju vienīgi pastarpināti iegūt datus par transportlīdzekļa vadītāju, turētāju vai īpašnieku, t.i., netieši identificēt personu.
Atbilstoši likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" 21.panta pirmajai daļai, kas nosaka, ka, ja personas datu apstrādes veids, it īpaši izmantojot jaunās tehnoloģijas un ņemot vērā apstrādes raksturu, apjomu, kontekstu un nolūkus, varētu radīt datu subjekta tiesību un tiesisko interešu riskus, pārzinis pirms personas datu apstrādes novērtē, kā plānotās apstrādes darbības ietekmēs personas datu aizsardzību, ir veikts novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību ar mērķi identificēt, novērtēt un mazināt riskus, kas saistīti ar personas datu apstrādi, kā arī izstrādāti tehniskie un organizatoriskie pasākumi, lai mazinātu identificētos riskus un nodrošinātu personas datu drošību.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
