Anotācija (ex-ante)

Būvniecības jomas normatīvais regulējums, kā arī Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumi Nr. 326 "Būvju klasifikācijas noteikumi" (turpmāk - MKN 3260) nenoteic jēdzienu savrupmājas un individuālas dzīvojamās mājas skaidrojumu. MKN 326 dzīvojamās ēkas iedala ņemot vērā dzīvokļu skaita katrā ēkā, kas ir primārais kritērijs dzīvojamo ēku klasificēšanā. Atsaucoties uz Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas praksē balstītiem priekšlikumiem, teritorijas izmantošanas veida savrupmāju apbūve (kods 1101) apraksts precizējams skaidri norādot, ka šajā izmantošanas veidā ietilpst viena un divu dzīvokļu dzīvojamās mājas, tai skaitā arī dvīņu mājas. Piemērojot aprakstu, tas nozīmētu, ka izmantošanas veidā ietilpst viena ēka ar vienu dzīvokli, viena ēka, kurā ir divi dzīvokļi (katrs dzīvoklis savādāks), divas ēkas, kurā katrā ir tikai viens dzīvoklis (katrā ēkā savādāks, bet tikai viens dzīvoklis), viena ēka kurā ir divi specifiski dzīvokļi (dzīvokļu "dvīņi"), divas savienotas (ar atbalsta tiesību) ēkas, kurā katrā ir tikai viens dzīvoklis, bet ar specifiku, ka ēkā esošajam vienīgajam dzīvoklim, jeb visai ēkai blakus ir "dvīnis".

Izteikt MKN 240 4. pielikuma teritorijas izmantošanas veida ar kodu 11001 aprakstu jaunā redakcijā: dzīvojamā apbūve, ko veido brīvi stāvošas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamās mājas, tostarp dvīņu mājas, ietverot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.

Teritorijas izmantošanas veida viensētu apbūve (kods 1104) aprakstā minēts, ka tā ir savrupa apbūve lauku teritorijā, ko veido viena vai vairākas individuālās dzīvojamās ēkas ar saimniecības ēkām un palīgbūvēm, kas nepieciešamas mājsaimniecības uzturēšanai vai saimnieciskai darbībai.
Termins “viensēta” definēts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 10. panta otrajā daļā, kas noteic, ka viensēta ir savrupa viena dzīvojamā ēka vai savrupas vairākas dzīvojamās ēkas, kā arī ar šo ēku vai ēkām funkcionāli saistītās saimniecības ēkas teritorijā, kur zemi primāri izmanto lauksaimniecības vai mežsaimniecības vajadzībām. Viensētas statusu piešķir pašvaldības dome, piešķirot viensētai nosaukumu. Minētā likuma 7. panta 4. punkts noteic, ka viensētas ir apdzīvotas vieta. Līdz ar to viensēta ir apdzīvota vieta ārpus pilsētām un ciemiem, tātad - lauku teritorijā.
Plānošanas praksē jēdziens “viensētu apbūve” tiek lietots attiecībā uz konkrētas teritorijas apbūves raksturu, nevis viensētas juridisko statusu. MKN 240 noteic, ka viensētu apbūve ir viens no funkcionālo zonu lauksaimniecības teritorija (L) un mežu teritorija (M) izmantošanas veidiem. Nosakot funkcionālo zonējumu ciemu teritorijas, bieži lielākajiem nekustamiem  īpašumiem teritorijas plānojumā tiek noteikta funkcionālās zonas lauksaimniecības teritorija (L) indeksētā apakšzona, jo papildus viensētu apbūvei ir pietiekami plašs atļauto izmantošanas veidu klāsts, tai skaitā lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve, kas nekustamā īpašuma īpašniekiem dod samērā plašas iespējas īstenot uzņēmējdarbību savā nekustamajā īpašumā. Indeksētā lauksaimniecības teritorijas (L) apakšzona pilsētā un ciemos, kur atļauta viensētu apbūve noteikta gan Skrīveru novada teritorijas plānojumā (https://geolatvija.lv/geo/tapis?#document_16521), gan Rēzeknes novada teritorijas plānojumā (https://geolatvija.lv/geo/tapis?#document_19631), gan Jēkabpils novada teritorijas plānojumā (https://geolatvija.lv/geo/tapis?#document_32373), gan Jaunjelgavas novada teritorijas plānojuma 2013.-2024.gada grozījumos (https://geolatvija.lv/geo/tapis?#document_7050), gan citu novadu teritoriju plānojumos. Līdzīgi ir ar funkcionālās zonas mežu teritorija (M) indeksēto apakšzonu noteikšanu pilsētās un ciemos, bet šajā gadījumā regulējums noteic platības ierobežojumu viensētas izbūvei mežu teritorijā.
Līdz ar to ir izveidojusies neatbilstība starp plānošanas praksi un izmantošanas veida viensētu apbūve (kods 1104) aprakstu, kas rada nepieciešamību svītrot aprakstā esošo atsauci uz lauku teritorijām.

Lai MKN 240 4. pielikuma teritorijas izmantošanas veida apraksts atbilstu reālajai plānošanas praksei, ņemot vērā, ka funkcionālās zonas lauksaimniecības teritorija (L) un mežu teritorija (M), kā indeksētās zonas tiek noteiktas arī pilsētās un ciemos, teritorijas izmantošanas veida ar kodu 1104 aprakstā svītrojami vārdi “lauku teritorijā”.

Šobrīd MKN 240 4. pielikuma teritorijas izmantošanas veida rindu māju apbūves (kods 11005) aprakstā minēts, ka tā ir dzīvojamā apbūve, ko cita starpā veido arī divu vai vairāku dzīvokļu mājas ar atsevišķu ieeju katram dzīvoklim, kas pēc būtības ir dvīņu mājai atbilstošs apbūves risinājums. Vērtējot apbūves raksturu, tas pieskaitāms teritorijas izmantošanas veidam savrupmāju apbūve (kods 1101), nevis rindu māju apbūve (kods 1105). Lai neradītu problēmas piemērošanā apraksts precizējams aizstājot vārdu "divu" ar vārdu "trīs".

MKN 240 4. pielikuma teritorijas izmantošanas veida rindu māju apbūves (kods 11005) aprakstā vards "divu" ar vārdu "trīs".

Teritorijas izmantošanas veida biroju ēku apbūve (kods 12001) apraksts noteic apbūves raksturojumu, neiekļaujot uzskaitījumā pašu biroju apbūvi, kā arī apraksts satur atsauci uz šodienas apstākļiem novecojušu apbūves veidu - sakaru nodaļām, kas būtu svītrojama no apraksta teksta.

Papildināt MKN 240 4. pielikuma teritorijas izmantošanas veida ar kodu 12001 aprakstu ar vārdu “biroju”, svītrot vārdus "sakaru nodaļas", kā arī apraksta noslēguma daļu papildināt ar burtu saīsinājumu “u.tml.” , lai norādītu, ka ir iespējamais uzskaitījums nav noslēgts un iespējama vēl līdzīga  apbūve iepriekš minētajam.

Teritorijas izmantošanas veida tirdzniecības vai pakalpojumu objektu apbūve (kods 12002) aprakstā viens no minētajiem apbūves veidiem ir pašapkalpošanās automazgātavas. Pašvaldības ir vērsušas uzmanību, ka praksē šādas automazgātavas, kas ierīkotas dzīvojamās apbūves teritorijās un paredz auto mazgāšanu “atvērtā veidā”, tas ir automazgāšana notiek nevis telpās, bet tam speciāli veidotās vaļējās konstrukcijās, raisa iedzīvotāju neapmierinātību. Atļautā izmantošana tirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūve ir viens no galvenās izmantošanas veidiem publiskās apbūves teritorijās (P) un jaukta centra apbūves teritorijās (JC) un papildizmantošanas veids pārējās teritorijās, tai skaitā, dzīvojamās apbūves teritorijās (izņemot ūdeņu teritorijas (Ū)). Lai padarītu prasības elastīgākas, apraksts papildināms ar atsauci ka atļautas gan slēgta tipa (ierīkotas slēgtās telpās), gan vaļēja tipa pašapakalpošanās automazgātavas. Atbilstoši MKN 240 19.¹ punktam pašvaldība var izvērtēt nepieciešamību sašaurināt noteikumos noteikto aprakstu un šajā gadījumā, piemērojot MKN 240 4. pielikumu, pašvaldība var izvērtēt, kurās teritorijās ir atļaujamas tikai slēgta tipa automazgātavas un kurās vaļēja tipa automazgātavas.
Aprakstā kā viens no atļautajiem objektiem minēts “elektromobiļu uzlādes stacijas”. Šobrīd elektromobiļu (elektroauto) uzlādes stacijas vairs nav atsevišķi objekti, kuru izvietošana regulējama teritorijas plānošanas procesā. Atbilstoši MKN 240 5. punktam, gan objektam nepieciešamo autostāvvietu izbūve, kurās tiek ierīkotas vietas elektromobiļu vai mikromobilitātes rīku uzlādei, gan inženiertīklu un objektu izbūve, kā rezultātā var tikt ierīkota arī iespēja nodrošināt uzlādes procesu, atļauta visās teritorijās un tas pēc būtības attiecināms uz būvprojektēšanas un būvniecības procesu.
Atbilstoši pašvaldību sniegtajai informācijai, šobrīd ir izveidojusies situācija, ka dzīvojamās apbūves teritorijās, īpaši Rīgas valstspilsētā, attīstās jauns uzņēmējdarbības veids – noliktavas iedzīvotāju personīgo mantu glabāšanai. Noliktavu apbūve kā viens no atļautajiem teritorijas izmantošanas veidiem noteikts vien dažās funkcionālās zonās (jauktas centra apbūves teritorija (JC), rūpnieciskās apbūves teritorija (R), tehniskās apbūves teritorija (T) lauksaimniecības teritorija (L)), tai pat laikā tieši mazstāvu dzīvojamās apbūves un daudzstāvu dzīvojamās apbūves teritorijās par šāda veida noliktavām ir pastiprināta interese, jo bieži vien jaunajos dzīvojamo māju projektos ir nelieli dzīvokļi bez papildus telpām personīgo mantu glabāšanai. Šādas noliktavas ir nošķiramas no tehniskās apbūves un teritorijas izmantošanas veida noliktavu apbūve (kods 14004) industriāla rakstura noliktavām.

Precizēt MKN 240 4. pielikuma teritorijas izmantošanas veida ar kodu 12002 aprakstu, papildinot ar atsauci par noliktavām personīgo mantu glabāšanai, kā arī papildināt ar vārdiem “slēgta un vaļēja tipa" attiecībā uz pašapkalpošanās automazgātavām, svītrojot vārdus “elektromobiļu uzlādes stacijas”.

Teritorijas izmantošanas veida tūrisma un atpūtas iestāžu objektu apbūve (kods 12003) apraksta pamatā minēti izmitināšanas objekti, neminot ar atpūtas nodrošināšanu saistīto infrastruktūru.

Precizēt MKN 240 4. pielikuma teritorijas izmantošanas veida ar kodu 12003 aprakstu nosakot, ka izmantošana iekļauj arī atpūtas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamos objektus un infrastruktūru.

Teritorijas izmantošanas veida kultūras iestāžu apbūve (kods 12004) aprakstā iekļauta atsauce uz plašsaziņas līdzekļu centriem, kas vairs nav atbilstoša šodienas  praksei un ir svītrojama.

Precizēt MKN 240 4. pielikuma teritorijas izmantošanas veida ar kodu 12004 aprakstu svītrojot vārdus “plašsaziņas līdzekļu centri”.

"Nacionālās drošības koncepcijā 2023" civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas ietvaros ietverta nepieciešamība veidot katastrofu pārvaldības centrus, lai nodrošinātu efektīvu, ātru un kvalitatīvu katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu darbu visā valsts teritorijā, uzlabojot reaģēšanā un katastrofu pārvaldībā iesaistīto dienestu sadarbību un koordināciju. Lai mazinātu problēmjautājumus minēto centru izveidē, nepieciešams papildināt teritorijas izmantošanas veida aizsardzības un drošības iestāžu apbūve (kods 12006) aprakstu ar atsauci uz katastrofu pārvaldības centru apbūvi.
Papildus, ņemot vērā, ka migrācijas un patvēruma politika ir atsevišķa politikas joma, kuru atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 27. maija noteikumiem Nr. 321 "Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes nolikums" īsteno Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kas nav drošības iestāde, teritorijas izmantošanas veida ar kodu 12006 apraksts papildināms arī ar atsauci uz patvēruma meklētāju izmitināšanas centriem un aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centriem. 

Papildināt MKN 240 4. pielikuma teritorijas izmantošanas veida ar kodu 12006 aprakstu, aiz vārdiem “ugunsdzēsēju depo” ar vārdiem “katastrofu pārvaldības centri”, kā arī apraksta beigas papildinot ar vārdiem "tai skaitā patvēruma meklētāju un aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centri". 

Teritorijas izmantošanas veida dzīvnieku aprūpes iestāžu objektu apbūve (kods 12010) apraksta minēts apbūves raksturs un iestādes, kuru pamatnodarbošanās ir dzīvnieku aprūpe, bet nav minētas mājas (istabas) dzīvnieku audzētavas. Dzīvnieku aizsardzības likuma 1. panta pirmās daļas 14. punkts noteic, ka mājas (istabas) dzīvnieks ir dzīvnieks, kuru cilvēks tur savam priekam. Mājas (istabas) dzīvnieku audzētavas cita starpā ir arī šķirnes suņu audzētavas. Praksē ir konstatētas problēmsituācijas ar atbilstoša izmantošanas veida noteikšanu.
Šo noteikumu izpratnē mājas (istabas) dzīvnieku (suņu un kaķu) audzētava ir dzīvnieku faktiska turēšanas vieta un darbojas kā audzētavas uzņēmums, kurai piemīt organizēta struktūra un iekārtas, kurā pastāvīgi vai īslaicīgi tiek turēti, pavairoti mājas (istabas) dzīvnieki (suņi vai kaķi) ar mērķi nodrošināt to kontrolētu pēcnācēju iegūšanu. Šāda audzētava ir pakļauta valsts un pašvaldību noteiktajai uzraudzībai un kārtībai. Mājas (istabas) dzīvnieku atrašanās vietu apdzīvotās teritorijās un šādu vietu ierobežojumus nosaka pašvaldība. Audzētava nav nejauša vai gadījuma rakstura dzīvnieku turēšanas vieta, bet gan plānveida un regulāra darbība, kuras mērķis ir dzīvnieku pārošanu un dzīvnieku pēcnācēju  radīšana.

Papildināt MKN 240 4. pielikuma teritorijas izmantošanas veida ar kodu 12010 aprakstu, aiz vārdiem "viesnīcas" ar vārdiem "mājas (istabas) dzīvnieku audzētavas". Regulējums attiecas uz mājas (istabas) dzīvnieku īpašniekiem, gan fiziskām, gan juridiskām personām.

Rūpniecība pamatā tiek iedalīta nozarēs, kurās ražo ražošanas līdzekļus, un nozarēs, kas ražo patēriņa preces. MKN 240 4. pielikumā atļautās izmantošanas veids vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001) pēc savas būtības iekļauj nozares, kas ražo patēriņa preces. 
Gan pašvaldības, gan uzņēmēji minējuši, ka plānošanas praksē, piemērojot MKN 240 4. pielikuma izmantošanas veida ar kodu 13001 aprakstu, identificēti vairāki problēmjautājumi. 
Nav īsti saprotams aprakstā minētā termina "kokapstrāde" saturs. Atbilstoši publiski pieejamai informācijai, kokapstrāde ir rūpniecības nozare, kas nodarbojas ar koka pārveidošanu dažādos produktos un materiālos un tā aptver vairākus procesus, tostarp koka zāģēšanu, šķelšanu, ēvelēšanu, kaltēšanu, frēzēšanu un līmēšanu, kā arī gatavā produkta, piemēram, mēbeļu, būvmateriālu, koka paneļu un citu koka izstrādājumu izgatavošanu. Īpašās vides prasības piesārņojošām darbībām, kuras veic kokapstrādes iekārtās un kokzāģētavās noteic Ministru kabineta 2004. gada 3. augusta noteikumi Nr. 691 "Vides prasības kokzāģētavām un kokapstrādes iekārtām".
Praksē arī konstatēti gadījumi, kad problēmas noteikt atbilstošu izmantošanas veidu  rada tādi ražošanas procesi, kuros tiek izmantotas ķīmiskās vielas, lai fizikālu procesu, t.i., vielu sajaukšanas vai atšķaidīšanas rezultātā iegūtu jaunas patēriņa preces, piemēram, dažādu toņu krāsas, kas sajauktas no krāsu pamattoņiem, betona piedevas, kas ražotas mehāniski sajaucot izejmateriālus, kosmētikas, ziepju un mazgāšanas līdzekļu ražošana sajaucot vai atšķaidot izejvielas, u.c..
Atbilstoši MKN 240 4. pielikumam ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu apbūve ir iekļauta atļautās izmantošanas veidā smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (kods 13002), bet pēc savas būtības ražošana, kas izmanto tikai vielu sajaukšanu vai atšķaidīšanu, nav pieskaitāma smagai rūpniecībai, bet vieglajai rūpniecībai, kas ražo nevis izejvielas, bet preces patēriņam. Kā piemērus var minēt arī uzņēmumus, kas ražo krāsas uz ūdens bāzes, kūdras substrātus, logu mazgāšanas šķidrumus u.tml.
Lai atvieglotu regulējuma piemērošanu, vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūves aprakstā iekļaujama atsauce, ka vieglajai rūpniecībai pieskaitāma ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu apbūve, ja ražošanas procesā tiek izmantotas tikai fizikālās metodes (sajaukšana, atšķaidīšana) ar nosacījumu, ka pēc vienlaicīgi uzglabātā bīstamo ķīmisko vielu apjoma uzņēmums neatbilst rūpniecisko avāriju riska objektam atbilstoši Ministru kabineta 2026. gada 1. marta noteikumiem Nr. 131 “Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi” (turpmāk – MKN 131).
Arvien plašāk ekonomikā tiek ieviestas modernas tehnoloģijas, tai skaitā, energotehnoloģijas, kas nodrošina Eiropas zaļā kursa un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu. Pēdējā laika tendences transporta nozarē vērstas uz oglekļa izslēgšanu no transporta degvielas, jo tieši ogleklis veido lielāko piesārņojuma daļu, piesārņojot apkārtējo vidi ar oglekļa savienojumiem (kvēpiem, ogļūdeņražiem, tvana gāzi, ogļskābo gāzi). Šobrīd uzsākts darbs, lai pārietu uz "zaļo" ūdeņradi kā enerģijas nesēju transporta nozarē un nodrošinātu efektīvāku primāro energoresursu izmantošanu un mazāku apkārtējās vides piesārņojumu. Pasaules praksē jau tiek ekspluatēti transportlīdzekļi, kur ūdeņradis tiek izmantots kā alternatīvā degviela: pasažieru automobiļi; pilsētu autobusi un trolejbusi; mikroautobusi; kravas automobiļi; lokomotīves; kuģi. Arī Rīgā  sabiedriskajam transportam tiek izmantoti ar ūdeņradī darbināmi trolejbusi. Šobrīd aktivizējies jautājums par ilgtspējīgas (atbilstīgas) aviācijas degvielas ražošanu, kas iekļauj arī ūdeņraža ražošanu. 
Ņemot vērā Latvijā pieejamos energoresursus ūdeņraža ražošanai, par vispiemērotākajām atzīstamas divas metodes: ūdeņraža ražošana tvaika-metāna reformācijas procesā no metāna un ūdeņraža ražošana ūdens elektrolīzes procesā, izmantojot elektroenerģiju. Ūdeņraža ražošana izmantojot dabasgāzi kā resursu ir īstenojama, ja ir pieejams atbilstošas jaudas pieslēgums dabasgāzes pārvades tīklam, savukārt ūdeņraža ražošana ūdens elektrolīzes procesā, izmantojot tikai elektroenerģiju un ūdeni, ir pasaulē pārbaudīta un industriāli aprobēta tehnoloģija, kuru iespējams īstenot, ja ir nepieciešamās jaudas pieslēgums elektropārvades tīklam un pieejams nepieciešamais ūdens apjoms. Šobrīd galvenais akcents tiek likts uz "zaļā" ūdeņraža ražošanu elektrolīzes procesā.
Kopumā ūdeņraža ražošanas process ir viena no ķīmiskās rūpniecības jomām. Bīstamas ķīmiskas vielas klasificē un marķē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (CLP regula). Atbilstoši CLP regulas VI pielikumā 3. tabulā norādītajam Bīstamo vielu harmonizētās klasifikācijas un marķējuma sarakstam, ūdeņradis ar CAS Nr. 1333-74-0 klasificēts kā bīstama ķīmiska viela (uzliesmojošas gāzes, 1. A kategorija H220 un gāzes zem spiediena). 
Atbilstoši MKN 131 1. pielikuma 2. tabulas 15. punktam ūdeņradis kvalificējas kā bīstamā ķīmiskā viela un apjoms, kas atbilst  zemākajam bīstamo vielu kvalificējošajam apjomam un piešķir uzņēmumam rūpniecisko avāriju riska objekta statusu, ir piecas tonnas. No minēta izriet, ka ūdeņraža ražošana un attiecīgi arī glabāšana līdz piecām tonnām pieskaitāma vieglajai rūpniecībai, bet ražošana un uzglabāšana lielākos apjomos (sasniedz vai pārsniedz MKN 131 noteikto zemāko bīstamo vielu kvalificējošo apjomu) būs pieskaitāma smagajai rūpniecībai. Ņemot vērā iepriekš minēto, MKN 240 4. pielikuma kontekstā, atļautās izmantošanas veida ar kodu 13001 aprakstā norādāms šāds izņēmums, ka ūdeņraža ražošana elektrolīzes procesā, ja pēc vienlaicīgi uzglabātā apjoma ražošanas uzņēmums nekvalificējas rūpniecisko avāriju riska objektam, attiecas uz vieglo rūpniecību.
Papildus minētajam, uz ūdeņraža, kā bīstamās ķīmiskās vielas ražošanu un glabāšanu, attiecināmas Aizsargjoslu likuma (turpmāk – AL) prasības par drošības aizsargjoslu. AL 29. panta pirmā daļa  noteic, ka drošības aizsargjoslas cita starpā nosaka ap bīstamu ķīmisko vielu un produktu cauruļvadiem, tilpnēm, krātuvēm, pārstrādes un pārkraušanas uzņēmumiem un to galvenais uzdevums ir nodrošināt vides un cilvēku drošību šo objektu ekspluatācijas laikā un iespējamo avāriju gadījumā, kā arī pašu objektu un to tuvumā esošo objektu drošību. Drošības aizsargjoslas platums ūdeņraža gadījumā ir atkarīgs no uzglabāšanas tilpņu tilpuma. Minēto aizsargjoslu noteikšanu, tai skaitā ekspluatācijas un drošības prasības, vides un cilvēku aizsardzības prasības, aizsargjoslu uzturēšanu un to stāvokļa kontroli, aprobežojumus un aizsargjoslu ierīkošanu un apzīmēšanu dabā, regulē Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumi Nr. 982 “Enerģētikas infrastruktūras objektu aizsargjoslu noteikšanas metodika”.
Ja drošības aizsargjosla, kas izriet no AL, nosaka automātisku attālumu aprobežojumiem, kuri var mainīties mainoties uzglabājamiem tilpumiem, tad MKN 131 noteic drošības attālumu cilvēku drošībai, kuru nosaka veicot konkrētā objekta riska novērtējumu. MKN 131 noteic rūpniecisko avāriju riska objektu izvietošanas nosacījumus un minēto noteikumu 51. punkts noteic, ka objektu izvietošanas minimālos drošības attālumus un teritorijas izmantošanas un apbūves ierobežojumus nosaka pašvaldības teritorijas plānojumos, lokālplānojumos vai detālplānojumos, ņemot vērā katra objekta civilās aizsardzības plānu, rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu un citu informāciju. Arī MKN 240 213., 214. un 215.punkts noteic pašvaldībai pienākumu izvērtēt paaugstinātas bīstamības objektu riska zonas, attēlot tās teritorijas plānojumā un lokālplānojumā ar iespēju noteikt ierobežojumus dzīvojamai un publiskai apbūvei.  Sekojoši, lai uzsāktu "zaļā" ūdeņraža ražošanu, ievērojams regulējums, kas izriet gan no Teritorijas attīstības plānošanas likuma, gan likuma “Par piesārņojumu”, gan AL, kā arī citiem normatīviem aktiem, kas regulē ķīmisko vielu ražošanu, transportēšanu un uzglabāšanu.
MKN 240 4. pielikumā atļautās izmantošanas veida vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001) aprakstā minēta atsauce par piesārņojuma būtiskumu. Ņemot vērā, ka jēdziens "būtisks" vai "nebūtisks" vienmēr rada virkni neskaidrību, jo vides aizsardzības normatīvais regulējums nosaka konkrētus apjomus un robežvērtības piesārņojošās darbības kvalificēšanai kā būtisku piesārņojumu radošai, minētā būtiskuma atsauce ir svītrojama gan atļautās izmantošanas veida ar kodu 13001, gan ar kodu 13002 aprakstos.

MKN 240 4. pielikuma atļautās izmantošanas veida ar kodu 13001 apraksts precizēts un pilnveidots, norādot, ka uzņēmumi, kas ražošanas procesā izmanto tikai fizikālās metodes (sajaukšana, atšķaidīšana) un pēc vienlaicīgi uzglabātā bīstamo ķīmisko vielu apjoma neatbilst rūpniecisko avāriju riska objektam, tai skaitā ūdeņraža ražošana elektrolīzes procesā, ir vieglās rūpniecības uzņēmumi un svītrota norāde par piesārņojuma būtiskumu.

Praksē bieži jautājumus raisa jēdziena “smagā rūpniecība” lietošana MKN 240 4. pielikuma atļautās izmantošanas smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (kods 13002) nosaukumā kontekstā.
Smagā rūpniecība ir rūpniecības nozare, kas ražo ražošanas līdzekļus un nodarbojas ar liela mēroga ražošanu un apstrādi, kurai nepieciešamas lielas iekārtas un resursi. Šajā nozarē ietilpst tādu produktu ražošana, kā tērauds, ķīmiskās vielas, naftas produkti, metālapstrāde, kuģubūve, automobiļu rūpniecība. Smagā rūpniecība parasti koncentrējas uz rūpniecības izejvielu ražošanu, kas ir būtiskas citu produktu ražošanai.
Ņemot vērā Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" (turpmāk - MKN 1082) regulējumu, smagās rūpniecības iedalījumā pieskaitāmi uzņēmumi, kas kvalificējas atļaujas saņemšanai A kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai un noteiktos gadījumos arī B kategorijas piesārņojošām darbībām.
Praksē visbiežāk problēmjautājumi rodas attiecībā uz ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem un to darbības iedalījumu vieglajā un smagajā rūpniecībā, vērtējot plānotās darbības atbilstību teritorijas plānojumam.
Atbilstoši Valsts vides dienesta sniegtajam skaidrojumam, smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūves statusam atbilst tādi ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi, kas:
1. nodarbojas ar neorganisko un organisko pamatvielu ražošanu (piemēram, ūdeņradis, alternatīvās degvielas);
2. savā teritorijā vienlaicīgi uzglabā MKN 131 1. pielikuma 1. un 2. tabulā minētās bīstamās ķīmiskās vielas tādos apjomos, kas atbilst vismaz zemākajam bīstamo vielu kvalificējošajam apjomam un tādējādi piešķir uzņēmumam rūpniecisko avāriju riska objekta statusu;
3. ražošanas procesā neizmanto fizikālās metodes vai papildus fizikālajām metodēm izmanto arī ķīmiskās (sintēzes) metodes;
4. ražošanas procesā izmanto fizikālās metodes (piemēram, sajaukšana, atšķaidīšana), bet tajā pat laikā teritorijā vienlaicīgi uzglabā MKN 131 1. pielikuma 1. un 2. tabulā minētās bīstamās ķīmiskās vielas tādos apjomos, kas atbilst vismaz zemākajam bīstamo vielu kvalificējošajam apjomam un tādējādi piešķir uzņēmumam rūpniecisko avāriju riska objekta statusu.
Kā jau iepriekš minēts, šobrīd aktualizējies jautājums par ūdeņraža ražošanu un tā klasificēšanu atbilstoši MKN 240 4. pielikumam. Atbilstoši Valsts vides dienesta skaidrojumam ūdeņraža ražošana elektrolīzes procesā, ja saražotais apjoms nesasniedz MKN 131 1. pielikuma 2. tabulas 15. punktā noteikto zemāko bīstamo vielu kvalificējošo apjomu - līdz piecām tonnām, tad šāda ražošana pieskaitāma pie vieglās rūpniecības uzņēmumiem, savukārt ja saražotais ūdeņraža apjoms sasniedz vai pārsniedz MKN 131 noteikto zemāko bīstamo vielu kvalificējošo apjomu, tādējādi piešķirot uzņēmumam rūpniecisko avāriju riska objekta statusu, tad šāda ražošana ir kvalificējama kā smagā rūpniecība. 
Smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūves aprakstā minēta koksnes pārstrāde, kas arī praksē bieži raisa jautājumus par jēdziena satura skaidrojumu. Atbilstoši publiski pieejamai literatūrai^[1], viena no ķīmiskās tehnoloģijas jomām ir koksnes ķīmiskā pārstrāde - koksni veidojošo biopolimēru: celulozes, hemicelulozes un lignīna izdalīšana no koksnes un pārvēršana citos organiskos savienojumos vai to polimēros. Koksnes īpašību izmaiņas iespējamas tikai ar tās ķīmiskā sastāva un uzbūves izmaiņu,  kas nozīmē, ka koksnes pārstrāde ir koksnes modifikācija ķīmisko procesu rezultātā.
Galvenās meža produktu ķīmiskās pārstrādes nozares ir celulozes un papīra, modificētās celulozes, mikrocelulozes un nanocelulozes ražošana, hidrolīzes produktu ražošana, miecvielu un ekstraktvielu iegūšana, kolofonija un terpentīna ieguve, pirolīzes procesi, koksnes energoķīmiskā pārstrāde un koksnes zaļeņa pārstrāde. Lai turpmāk neradītu jautājumus par jēdziena “koksnes pārstrāde” saturu, tas precizējams atbilstoši papildinot aprakstu ar norādi uz pārstrādes ķīmisko procesu.
Nobeigumā jāuzsver, ka piesārņojošas darbības ir teritorijas izmantošana, kuras īstenošanai piemērojams normatīvais regulējums, kas izriet no likuma “Par piesārņojumu”, ietverot arī MKN 1082 un MKN 131.


[1]Mācību grāmata LLU Meža fakultātes studiju programmas “Kokapstrāde” studiju priekšmeta “Koksnes ķīmiskās tehnoloģijas” apguvei; https://www.mvzf.lbtu.lv/sites/mvzf/files/files/lapas/koksnes_parstrade_ieksas_90_gr.pdf

MKN 240 4. pielikuma atļautās izmantošanas veida ar kodu 13002 apraksts precizēts un pilnveidots, norādot, ka smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūvē ietilpst ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi (ietverot tos, kas ražošanas procesā izmanto  tikai fizikālās metodes (sajaukšana, atšķaidīšana) un pēc vienlaicīgi uzglabātā bīstamo ķīmisko vielu apjoma atbilst rūpniecisko avāriju riska objektam, tai skaitā ūdeņraža ražošana elektrolīzes procesā), tai skaitā koksnes ķīmiskās pārstrādes uzņēmumi, kā arī svītrota norāde par piesārņojuma būtiskumu.

Teritorijas izmantošanas veida lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (kods 13003) aprakstā minēts, ka apbūvē ietilpst arī mehāniskās darbnīcas. Lai salāgotu MKN 240 lietotos jēdzienus ar citos normatīvajos aktos lietotajiem, apraksts precizējams atbilstoši MKN 380 2.1. apakšpunktam, lietojot jēdzienu mehānisko sauszemes transportlīdzekļu, tai skaitā lauksaimniecības tehnikas remontdarbnīcas. Papildus praksē var būt gadījumi kad rodas nepieciešamība pēc ūdens transportlīdzekļu un gaisa transportlīdzekļu remontdarbnīcām.

4. pielikuma atļautās izmantošanas veida ar kodu 13003 apraksts papildināts ar atsauci par mehānisko sauszemes, ūdens un gaisa transportlīdzekļu, tai skaitā lauksaimniecības tehnikas, remontdarbnīcām. 

Ņemot vērā pēdējā laika tendences alternatīvās degvielas izmantošanā transporta jomā un nepieciešamību ražot un glabāt degvielu pēc iespējas tuvāk degvielas patērētājam, nepieciešamas izmaiņas arī teritorijas atļautās izmantošanas veida transporta apkalpojošā infrastruktūra (kods 14003) aprakstā, papildinot to ar atsauci par degvielas un enerģijas pieejamību.
Jau šobrīd ostu teritorijās tiek veiktas plaša spektra darbības – gan kravu (tai skaitā, naftas, naftas produktu, dažādu ķīmisko vielu un maisījumu) pārkraušanas, uzglabāšanas, formēšanas darbības, gan ražošanas darbības (piemēram, biodegvielu ražošana) un ostu teritorijās attīstīta arī atbilstoša infrastruktūra – izejmateriālu un saražotās produkcijas transportēšanas ceļi, kas veicina attiecīgo uzņēmumu darbību, iespējas pieslēgties maģistrālajām inženierkomunikācijām, tāpat ostu teritorijās ir nodrošināta ierobežota piekļuve nepiederošām personām. No ietekmju uz vidi aspekta ķīmiskās nozares uzņēmumu, kas nodarbojas ar degvielas ražošanu un glabāšanu, atrašanās ostu teritorijā nebūtu izslēdzama, ja tiek veiktas visas nepieciešamās vides aizsardzības procedūras, tai skaitā novērtēti rūpniecisko avāriju riski un paredzēti nepieciešamie pasākumi ietekmju uz vidi un cilvēkiem novēršanai vai samazināšanai līdz pieņemamam līmenim.
Savukārt lidostas bez pasažieru pārvadājumiem nodrošina arī dažādu kravu transportēšanu, nodrošinot arī nepieciešamo uzglabāšanu lidostu teritorijā esošajās noliktavās. Tāpat lidostās, to darbības nodrošināšanai, naftas produktu rezervuāros glabājas tradicionālā degviela un ir nodrošināta iespēja pieslēgties pie nepieciešamajām inženierkomunikācijām. Svarīgs faktors ir arī nepiederošu personu ierobežota piekļuve lidostu teritorijai.
Šobrīd ir aktualizējusies nepieciešamība lidostu un ostu teritorijās, kā arī sauszemes transporta mezglu (piemēram, sabiedriskā transporta depo teritorijas) teritorijās ražot un uzglabāt alternatīvās degvielas sauszemes, gaisa un ūdens satiksmes pakalpojumu nodrošināšanai (piemēram, ūdeņradi, ilgtspējīgu (atbilstīgu) aviācijas degvielu). Jāmin, ka Eiropas Savienība ir ieviesusi prasību par ilgtspējīgas (atbilstīgas) aviācijas degvielas izmantošanas pieaugumu, līdz 2050. gadam sasniedzot 70 % no kopējā patēriņa ar nosacījumu, ka pusei no visas ilgtspējīgas (atbilstīgas) aviācijas degvielas patēriņa būs jābūt sintētiskai - ražotai, neizmantojot bioloģiskas sastāvdaļas, tā vietā izmantojot "zaļo ūdeņradi". 
Ja vienlaicīgi uzglabājamie bīstamo ķīmisko vielu apjomi pārsniegs zemākos bīstamo vielu kvalificējošos apjomus atbilstoši MKN 131 1. pielikumam, tad šādas degvielas ražotnes atbildīs rūpniecisko avāriju riska objektiem. Jāatzīmē, ka, piemēram, jau šobrīd starptautiskās lidostas “Rīga” teritorijā atrodas rūpniecisko avāriju riska objekts – SIA RIXJET RIGA, bet "Rīgas Satiksme" trolejbusu depo Vienības gatvē 6 izvietota publiski pieejama ūdeņraža uzpildes stacija gan autobusiem, trolejbusiem un kravas automašīnām, gan vieglajām automašīnām, kas ražo ūdeņradi tvaika – reformācijas procesā.
No ietekmju uz vidi aspekta raugoties, ķīmiskās nozares uzņēmumu atrašanās lidostas, ostas vai sabiedriskā transporta depo teritorijā ir pieļaujama, ja tiek veiktas visas nepieciešamās vides procedūras, tai skaitā novērtēti rūpniecisko avāriju riski un paredzēti nepieciešamie pasākumi ietekmju uz vidi un cilvēkiem novēršanai vai samazināšanai līdz pieņemamam līmenim.
Ņemot vērā iepriekš minēto, teritorijas izmantošanas veida ar kodu 14003 apraksts papildināms ar atsauci par degvielas un enerģijas pieejamības nodrošināšanu sauszemes, gaisa un ūdens satiksmes pakalpojumiem.

4. pielikuma atļautās izmantošanas ar kodu 14003 apraksts papildināts ar atsauci, ka teritorijā atļauta degvielas un enerģijas pieejamības nodrošināšana.

Teritorijas izmantošanas veida mežsaimnieciska izmantošana (kods 21001) aprakstā minētie “malkas mežs”, “celulozes mežs” un “lietaskoku mežs” nav definēti un netiek lietoti meža nozares normatīvajā regulējumā. Meža ilgtspējīga apsaimniekošana, atbilstoši meža nozares normatīvajiem aktiem, ietver jebkuru no mērķiem, kam mežā izaudzētā koksne tiek izmantota, tāpēc kāda viena vai divu mērķu nosaukšana sašaurina meža izmantošanas iespējas. Aprakstā minēti "savvaļas dzīvnieku dārzi", kas saskaņā ar Meža likumu un Medību likumu ir savvaļas dzīvnieku turēšana nebrīvē. Normatīvajos aktos skaidri nav noteikts, kas saprotams ar jēdzienu "meža produktu audzēšana". Pamatā meža produkts ir koksne un koksnes, tai skaitā nekoksnes, produktu iegūšana ietilpst meža apsaimniekošanā un izmantošanā, kas veicama saskaņā ar meža nozares normatīvo aktu prasībām. Meža likums un tam pakārtotie normatīvie akti noteic arī kārtību kādā ieaudzē, reģistrē un apsaimnieko plantāciju mežu, kā rezultātā arī tiek iegūta koksne.

4. pielikuma teritorijas izmantošanas veida ar kodu 21001 apraksts papildināts un precizēts sekojoši: meža un meža zemes ilgtspējīga apsaimniekošana, ietverot meža apsaimniekošanai, izmantošanai un aizsardzībai nepieciešamo meža un medību infrastruktūru, rekreācijas objektus, iežogotas meža platības savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē, u.c. normatīvajos aktos noteiktu meža izmantošanu.

Strauji augošā interese par dzīves kvalitāti pilsētvidē un vēlme dzīvot tuvāk dabai ir radījusi jaunu un ilgtspējīgu tendenci – urbāno dārzkopību, kas nozīmē augu un dārzeņu audzēšanu ierobežotā platībā pilsētvidē. Arvien biežāk daudzdzīvokļu māju pagalmos vai no apbūves brīvās teritorijās tiek ierīkoti koplietošanas dārzi – stādīšanas kastes, kur iedzīvotāji var ne tikai audzēt ziedus, garšaugus vai dārzeņus, bet arī stiprināt kopienas sajūtu.
Urbānā dārzkopība sniedz iespēju iedzīvotājiem pašiem iesaistīties pārtikas sagādāšanas procesā. Zaļās virsmas pieaugums, ko nodrošina urbānā dārzkopība, var uzlabot arī pilsētvides kvalitāti, regulēt mikroklimatu, attīrīt gaisu, kā arī palīdzēt regulēt notekūdeņus. Svarīgs ir arī sociālais aspekts un izglītojošā funkcija, it īpaši tiem, kas pārsvarā uzturas tikai pilsētvidē un lauki nav pieejami.
Ņemot vērā iepriekš minēto, 4. pielikuma teritorijas izmantošanas veidu lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (kods 22002) un labiekārtota ārtelpa (kods 24001) apraksti papildināmi ar atsauci par urbāno dārzkopību, kas ir augu un dārzeņu audzēšana un kultivēšana pašpatēriņam pilsētās un ciemos, savukārt labiekārtotas ārtelpas (kods 24001) apraksts papildināms ar atsauci par pilsētvides, kopienu un izglītojošiem dārziem. Papildus no izmantošanas veida lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (kods 22002) apraksta svītrojama atsauce par nomas mazdārziņiem, atstājot tikai vārdu "mazdārziņi", jo no teritorijas plānošanas viedokļa nav būtiska mazdārziņa piederības juridiskā forma.

4. pielikuma teritorijas izmantošanas veida lauksaimnieciska izmantošana pilsētās un ciemos (kods 22002) apraksts papildināts ar atsauci uz urbāno dārzkopību un svītrots vārds "nomas", savukārt  teritorijas izmantošanas veida labiekārtota ārtelpa (kods 24001) apraksts papildināts ar atsauci par pilsētvides, kopienu un izglītojošiem dārziem un urbāno dārzkopību.