Anotācija (ex-ante)

2013.gadā Krīzes vadības padomes sekretariāts sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un pētījuma centru SKDS veica visaptverošu valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas efektivitātes novērtējumu. Novērtējumā tika iegūtas šādas būtiskas atziņas:
- gandrīz puse sabiedrības aptaujas dalībnieku nezina, kā būtu jārīkojas trauksmes sirēnu darbības gadījumā;
- trauksmes sirēnu gatavības pārbaudes laikā atsevišķi elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nepārraida informāciju sabiedrībai atbilstoši noslēgto starpresoru vienošanos (līgumu) nosacījumiem. Elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem savas nozares tiesības aktos nav noteikti pienākumi un attiecīgi līdzekļi, kas nodrošina to izpildi, ja nacionālās drošības un sabiedrības drošības interesēs netiek pārraidīta informācija par katastrofām vai to draudiem, kā arī iedzīvotāju rīcību attiecīgajā situācijā.
- sabiedrība uzskata radio, televīziju, mobilos sakarus un internetu par pieņemamākajiem apziņošanas veidiem katastrofas vai to draudu gadījumā.

Katastrofu zaudējumu aprēķināšanas un preventīvo pasākumu plānošana ir svarīgs rīks katastrofu risku novērtēšanas procesā, tas ļauj noteikt apdraudējuma atgadīšanās biežumu un tā iespējamās sekas. Taču šobrīd šī sistēma Latvijā ir neefektīva, iesaistītie cilvēkresursi informāciju apstrādā manuāli, daļu darba laika veltot aktivitātēm ar nelielu pievienoto vērtību (MS Excel failu apkopošana, datu konsistences pārbaude, manuāla datu ievadu un interpretācija u.c.), tad pēc KaZa ieviešanas viņiem būs nepieciešamas zināšanas par datu analīzes rīku (biznesa inteliģences) un ģeogrāfisku datu analīzes rīku efektīvu izmantošanu, kā arī darba laiks tiks veltīts aktivitātēm ar lielāku pievienoto vērtību (informācijas analīzei, rezultātu interpretācijai un prognožu veidošanai).
 

Lai nodrošinātu ABS+ projekta un KaZa projekta īstenošanu, MK noteikumu projekts atbilstoši Vadības likuma 19. panta 13. punktā noteiktajam, paredz noteikt specifiskā atbalsta mērķi, pieejamo finansējumu, prasības projekta iesniedzējam, prasības projekta sadarbības partneriem, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, kā arī kārtību, kādā īsteno programmā norādīto Eiropas Savienības fonda specifiskā atbalsta mērķi.
MK noteikumu projekts paredz:

I nodaļa: Vispārīgie jautājumi
1) ABS+ projekta un KaZa projekta mērķi:
ABS + projekta ietvaros ir paredzēts ieviest sabiedrības brīdināšanas risinājumu par tiešiem un draudošiem ārkārtas notikumiem, kas ļauj nosūtīt brīdinājumu uz mobilo tālruni. Valsts agrīnās brīdināšanas sistēma ir instruments (risinājumu un procesu kopums), kas paredzēts masveida sabiedrības brīdināšanai un informēšanai par katastrofu vai tās draudiem, kā arī nepieciešamo rīcību. ABS + projekta ietvaros paredzēts izveidot un ieviest informācijas sistēmu ABS+ valsts vienotās agrīnās brīdināšanas sistēmas ietvarā, kura:
-nodrošina sabiedrības apziņošanu un informēšanu uz mobilajiem telefoniem, pamatojoties uz šūnu apraides tehnoloģijām un izmantojot mobilo sakaru operatoru infrastruktūru;
-nodrošina priekšnosacījumus citu apziņošanas kanālu integrēšanai un turpmākajai ieviešanai;
2) KaZa projekta ietvaros ir paredzēts veidot katastrofu radīto postījumu un zaudējumu informācijas sistēmu. Šāda veida informācijas uzkrāšana palīdzēs veikt notikuma analīzi par zaudējuma iemesliem, izstrādāt rīcības programmas, plānus un tiesību aktus, plānot pasākumus un resursus, lai novērstu vai mazinātu apdraudējuma atgadīšanos, ka arī lai izpildītu Latvijas starptautiskās apņemšanās.

Projektu iesniegumu atlases veids un kārtība.
Projektus īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Projekta iesniedzējs ir atbildīgs par projekta īstenošanu un vadību, kā arī projekta rezultātu un mērķu sasniegšanu. Sadarbības iestāde veic projektu iesniegumu atlasi saskaņā ar projektu iesniegumu atlases metodiku un projektu iesniegumu atlases nolikumu. Projektu iesniegumu atlases nolikumu izstrādā un pēc saskaņošanas ar atbildīgo iestādi un vadošo iestādi apstiprina sadarbības iestāde. Atbildīgā iestāde sagatavo projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, paredzot vienotos kritērijus un specifiskos atbilstības kritērijus. To piemērošanas metodiku izstrādā atbildīgā iestāde sadarbībā ar sadarbības iestādi. Projektu iesniegumu novērtēšanas kritērijus un to piemērošanas metodiku apstiprina uzraudzības komiteja.
Projektu iesniegumu iesniegšanai tiek izmantota Kohēzijas politikas vadības informācijas sistēma.

Atbildības sadalījums.
Atbildīgās iestādes funkcijas pilda Iekšlietu ministrija. Vadošās iestādes funkcijas pilda Finanšu ministrija. Sadarbības iestādes funkcijas pilda Centrālā līgumu un finanšu aģentūra.

Projektu politikas mērķi, sasniedzamie rezultāti un iznākuma rādītāju vērtības.

Projektu politikas mērķi, sasniedzamie rezultāti un iznākuma rādītāju vērtības noteiktas atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā 2021.–2027.gadam iekļautajiem rādītājiem, kā arī tika ņemta vērā pētījumos par ABS+ projekta un KaZa projekta ieviešanu iekļautā informācija.

Politikas mērķa iznākuma rādītājs paredz, ka līdz 2024. gada 31. decembrim investīcijas jaunās vai jauninātās katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofām, sasniegs 3 292 660 euro. Aprēķins balstīts uz ABS+ projekta kopsummas un 20% no KaZas projekta izmaksām, kas radīsies uz 2024. gada beigām, saskaņā ar KaZas ieviešanas plānu.
Savukārt politikas mērķa iznākuma rādītājs paredz, ka līdz 2029. gada 31. decembrim investīcijas jaunās vai jauninātās katastrofu monitoringa, gatavības, brīdinājuma un reaģēšanas sistēmās attiecībā uz dabas katastrofām, sasniegs 3 563 300 euro. Šī ir abu projektu kopsumma, Programma paredz, ka uz 2029. gada beigām abi projekti tiks pabeigti un ieviesti.
ABS+ projekta rezultāta un iznākuma rādītāji balstīti uz pētījumā par ABS+ ieviešanu ietvertajiem datiem, ņemot vērā ka minētais pētījums satur informāciju par projekta būtību un galvenajiem mērķiem, kā arī galvenajām prasībām.
Politikas mērķa rezultāti paredz, ka ABS+ procesu un produktu lietotāju skaits sasniegs 1 411 679. Šis skaits tika balstīts pētījumā par ABS+ ieviešanu, kas nosaka, ka ar ABS+ sistēmas palīdzību būs iespējams apziņot ap 75% visu Latvijas iedzīvotāju.
KaZa projekta rezultāta un iznākuma rādītāji tika balstīti uz pētījumā par KaZa ieviešanu iekļauto informāciju, kas satur detalizētu KaZa projekta aprakstu, būtību un sasniedzamos mērķus, lai nodrošinātu sistēmas pilnvērtīgu ieviešanu. Arī lietotāju skaits tika aprakstīts minētajā pētījumā kā optimāls Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta personāla iesaistes apmērs.

Projektiem pieejamais kopējais attiecināmais finansējums.
ABS + projektam ir pieejami 3 225 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 2 741 250 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums – 483 750 euro apmērā.
KaZa projektam ir pieejami 338 300 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 287 555 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 50 745 euro. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24.jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 112. panta 3.punkta a) apakšpunktu, procentu līdzfinansējuma likmes ir sekojošas: valsts budžeta atbalsta intensitāte – 15 procenti un Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta intensitāte – 85 procenti.

ABS + projekta izmaksas tika balstītas uz pētījuma par ABS+ sistēmas ieviešanu ietvertajam aprēķinam, ņemot vērā pētījumā apkopotos rezultātus par agrīnās brīdināšanas veidiem, mobilo operatoru iespējām nodrošināt agrīno brīdināšanu, ieviešanas risinājumus un to analīzi, kā arī uzturēšanas izmaksu aprēķins. Tika ņemta vērā arī risinājuma arhitektūra, biznesa procesi, kā arī tehniskās specifikācijas un projekta vadības prasības.
KaZa projekta izmaksu aprēķins balstīts uz pētījum par KaZas ieviešanu iekļautiem datiem par risinājuma mērķi, valsts iestāžu informācijas sistēmu izpēti, datu iegūšanas tehniskām iespējām, biznesa procesu shēmu, platformas un tehnoloģiskiem rīkiem sistēmas augstas pieejamības nodrošināšanai. Tika ņemti vērā arī izstrādās tehniskās specifikācijas īpatnības.
MK 2021. gada 13. aprīļa sēdē (prot.Nr.33, 20.§) tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par šūnu apraides sistēmu un citām iespējamajām apziņošanas sistēmām, to ieviešanas un uzturēšanas izmaksām”  un atbalstīts valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas risinājuma – šūnu apraides tehnoloģiju – ieviešanu finansēt, piesaistot tieši Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda Darbības programmas 2.1.3. SAM ietvaros paredzētos līdzekļus.

II nodaļa: Prasības projektu iesniedzējam un projektu sadarbības partnerim
Projektu ietvaros projektu iesniedzēja un finansējuma saņēmēja funkcijas pilda Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, savukārt projektu sadarbības partneris ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Finansējuma saņēmēja pienākumi un tiesības ir aprakstīti Vadības likuma 18. pantā, savukārt projektu sadarbības partnera pienākumi un tiesības tiek aprakstīti sadarbības līgumā, kas tiek parakstīts starp finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri.
Projektos tiks nodrošinātas prasības horizontālā principa “Klimatdrošināšana” ievērošanai attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Projektu ietvaros tiks paredzētas aktivitātes, kas nodrošinās klimata pārmaiņu mazināšanu, piemēram, nodrošinās sabiedrības brīdināšanu, kā arī, piemēram, katastrofu paredzēšanu, to izraisīto seku likvidēšanu.

III nodaļa: Projektu atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Projektu ietvaros atbalstāmās darbības tika identificētas pētījumos par ABS+ un KaZa projektu ieviešanu. Projekta ietvaros attiecināmās izmaksas ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas ir saistītas ar atbalstu finansējuma saņēmējam, lai nodrošinātu abu projektu īstenošanu un pilnvērtīgu ieviešanu.
Noteikumu projektā paredzēts, ka projektu īstenošanas ietvaros tiks piemērots Publisko iepirkumu likums, kā arī atbalstāma ir vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).
Noteikumi paredz atbildību finansējuma saņēmējam nodrošināt, ka projektiem plānotās izmaksas netiek segtas no citiem līdzekļiem, kā to paredz Programma. Pievienotās vērtības nodoklis ir attiecināms finansēšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem.
Sadarbības partnerim izmaksas ir attiecināmas pēc sadarbības līguma noslēgšanas un tas ir atbildīgs par savu atbildības jomu projekta ietvaros.

Projektu īstenošanas nosacījumi
Noteikumu projektā noteikti pasākuma īstenošanas nosacījumi, tostarp projekta īstenošanas termiņš, informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanas nosacījumi.

Saskaņā ar principa "Nonodarīt būtisku kaitējumu" novērtēšanu, projektiem ir nenozīmīga ietekme uz vides mērķiem. To īstenošana neradīs ievērojamu nepieciešamo resursu izmantošanas neefektivitāti un nepalielinās atkritumu rašanos. Īstenojamie pasākumi neizraisīs negatīvu ietekmi uz pašreizējā klimata un gaidāmā nākotnes klimata radītajām negatīvajām ietekmēm uz pašu pasākumu, cilvēkiem, dabu vai aktīviem, kā arī neradīs negatīvu ietekmi uz pielāgošanās klimata pārmaiņām mērķu sasniegšanu. Paredzams, ka pasākums nekaitēs, bet tieši veicinās pielāgošanās klimata pārmaiņām, jo tiks veidotas mūsdienu prasībām atbilstoši IKT risinājumi.