25-TA-2866: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma "Siliņi" Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa un otrā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5. punkts.
07.07.2025. Zemkopības ministrijas vēstule Nr. 3.4-11e/1189/2025.
Ņemot vērā valsts nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamo īpašumu saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts konceptuāli atbalstīt Zemkopības ministrijas valdījumā esošā valsts nekustamā īpašuma “Siliņi”, Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā, atsavināšanu, nemainot valdītāju.
07.07.2025. Zemkopības ministrijas vēstule Nr. 3.4-11e/1189/2025.
Ņemot vērā valsts nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamo īpašumu saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts konceptuāli atbalstīt Zemkopības ministrijas valdījumā esošā valsts nekustamā īpašuma “Siliņi”, Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā, atsavināšanu, nemainot valdītāju.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā un Meža likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē Zemkopības ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu “Siliņi”, Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valsts nekustamais īpašums “Siliņi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 54560020394) – zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 5456 002 0242) - meža zeme 0,0510 ha platībā – Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā (turpmāk – valsts nekustamais īpašums “Siliņi”), ierakstīts Zemgales rajona tiesas Jaunsvirlaukas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000945639 uz Latvijas valsts vārda Zemkopības ministrijas personā (lēmuma datums: 11.06.2025.). Pamats – 27.05.2025. nostiprinājuma lūgums nekustamā īpašuma sadalīšanai.
07.07.2025. VNĪ tika saņemta Zemkopības ministrijas vēstule Nr. 3.4-11e/1189/2025, kurā tā lūdz uzsākt tās valdījumā un akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pārvaldīšanā esošā valsts nekustamā īpašuma “Siliņi” atsavināšanas procesu.
Zemkopības ministrija 07.07.2025. vēstulē Nr. 3.4-11e/1189/2025 norāda, ka valsts nekustamais īpašums “Siliņi” tika izveidots, atdalot no nekustamā īpašuma “Sili-1” (kadastra Nr.5456 002 0241), Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā (turpmāk – nekustamais īpašums “Sili-1”), zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 5456 002 0242.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem valsts nekustamā īpašuma “Siliņi” kadastrālā vērtība uz 09.06.2025. ir noteikta:
- fiskālā kadastrālā vērtība – 974 euro;
- universālā kadastrālā vērtība – 1108 euro.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem valsts nekustamais īpašums “Siliņi” sastāv no:
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 54560020242), kurai ir noteikts lietošanas mērķis - pārējo sabiedriskās nozīmes objektu apbūve (kods: 0908) – 0,0510 ha platībā. Zemes vienībai reģistrētie lietošanas veidi –zemes zem ēkām platība - 0,0470 ha un zemes zem ceļiem platība - 0,0040 ha.
Saskaņā ar ierakstiem NĪVKIS zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 5456 002 0242) noteikti apgrūtinājumi:
- ceļa servitūta teritorija 0,0040 ha;
- pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam 0,0037 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju – 0,0002 ha;
- sanitārās aizsargjoslas teritorija ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisi ar atklātu notekūdeņu apstrādi un atklātiem dūņu laukiem - 0,0269 ha;
- dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam– 0,0269 ha;
- Lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam – 0,0037 ha.
Valsts nekustamajam īpašumam “Siliņi” Zemgales rajona tiesas Jaunsvirlaukas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000945639 reģistrēts apgrūtinājums atzīmes veidā: atzīme - ceļa servitūts – 0,0040 ha.
Atbilstoši tiesu praksei, atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts par ceļa servitūtu neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu par labu kādam nekustamajam īpašumam (sk. Senāta Civillietu departamenta 2013. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. SKC-458/2013 (C12204010) 10.3. punktu). Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme nerada lietu tiesību, kas lietošanas ziņā aprobežo svešu lietu, un nepiešķir tiesības pārvietoties pa strīdus ceļu. Tādējādi zemesgrāmatā ierakstītajai atzīmei par ceļa servitūtu nav lietu tiesību nodibinoša spēka par labu noteiktām personām vai īpašumiem.
Valsts nekustamajam īpašumam “Siliņi” noteiktie apgrūtinājumi tiešā veidā nerada papildu ietekmi uz valsts nekustamā īpašuma “Siliņi” iespējamo izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā. Vienlaikus nākamajam valsts nekustamā īpašuma “Siliņi” ieguvējam jāņem vērā Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, un citi tiesību akti, atbilstoši apgrūtinājumu veidam.
Jelgavas novada pašvaldība 12.08.2025. vēstulē Nr. JNP/3-18/25/951 informē, ka zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 54560020242) noteikta sanitārās aizsargjoslas teritorija ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisi ar atklātu notekūdeņu apstrādi un atklātiem dūņu laukiem, apgrūtinājuma kods 7316060500.
Tāpat Jelgavas novada pašvaldība minētajā vēstulē informē, ka atbilstoši Aizsargjoslu likuma 55.panta pirmās daļas 3.punktam aizsargjoslās ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm aizliegts būvēt jaunas ēkas, izņemot ēku būvniecību virs notekūdeņu tvertnēm ar ventilāciju un gadījumus, kad ēku būvniecība ir saistīta ar atkritumu apsaimniekošanu, atkritumu apglabāšanas poligoniem, notekūdeņu attīrīšanas ietaišu, kā arī ar izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumu vai pārstrādes uzņēmumu ekspluatāciju, notekūdeņu attīrīšanas procesa blakusproduktu pārstrādi un izmantošanu, personāla un apsardzes vajadzībām, laboratorijām, autostāvvietām, komunikācijām, elektrolīnijām, elektrostacijām, sūkņu stacijām, pazemes rezervuāriem, gāzesvadiem, naftas un naftas produktu cauruļvadiem, savukārt 4.punkts nosaka, ka ir aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas.
Lai nodrošinātu nākamajam valsts nekustamā īpašuma “Siliņi” ieguvējam pilnīgu informāciju par valsts nekustamo īpašumu “Siliņi”, izsoles noteikumos tiks iekļauta Jelgavas novada pašvaldības sniegtā informācija.
Valsts nekustamais īpašums “Siliņi” nav iznomāts.
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta pirmo daļu valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 21.07.1940., kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām, kā arī tā meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416.pantam atzīta par bezmantinieku mantu.
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5.punkts noteic, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, privatizējot, kā arī atsavinot valstij piederošu būvi vai tās domājamo daļu kopā ar funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, vai neapbūvētu valstij piederošu zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Valsts nekustamais īpašums “Siliņi” ir uzskatāms par valsts meža zemi Meža likuma 44. panta pirmās daļas izpratnē un to apliecina Latvijas valsts Vēstures arhīva 02.10.2003. izziņas Nr.5-JP-6646/1 un Nr.5-JP-6646/2, kurās norādīts, ka valsts nekustamais īpašums 1939.gadā piederēja Meža departamentam.
No minētā secināms, ka neatkarīgi no zemes lietojuma veida (tajā skaitā, ir vai nav mežs vai meža zeme), ja zeme vēsturiski piederējusi Zemkopības ministrijas Meža departamentam (ko apliecina Latvijas valsts vēstures arhīva izziņas) un zeme reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā, tā ir valsts meža zeme un uz to ir attiecināms Meža likuma 44. pantā noteiktais.
Jelgavas novada pašvaldība 13.08.2025. vēstulē Nr. JNP/3-18/25/951 informē, ka zemes vienības minimālā platība ir atkarīga no tā, kādam mērķim ir paredzēts izmantot konkrēto zemes vienību, proti, Apbūves noteikumu 4.5.1.4. apakšnodaļā “Apbūves parametri” ir norādītas katra izmantošanas veida minimālās platības. Savukārt Apbūves noteikumu 4.5.1.2. un 4.5.1.3. apakšnodaļās ir uzskaitīti visi tie veidi, kādus pieļaujams īstenot funkcionālajā zonā. Protams, ir jāņem vērā dažāda veida apgrūtinājumi, kas ir noteikti konkrētajai zemes vienībai. Konkrētajā gadījumā, ja zemes vienība tiek izmantota Labiekārtotas ārtelpas izveidei, tad minimālā platība netiek noteikta un pašreizējā zemes vienības platība 0,051 ha ir atbilstoša Apbūves noteikumos noteiktajam, tas pats attiecas uz zemes vienības konfigurāciju. Savukārt, ja zemes vienības izmantošanas mērķis ir, piemēram, biroju ēku apbūves izveide, tad šādu apbūvi nebūs pieļaujams veikt, jo to ierobežo Aizsargjoslu likums.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka konkrētajā funkcionālajā zonā, atsevišķiem zemes vienību izmantošanas mērķiem minimālā platība nav noteikta un tā varētu arī būt mazāka par valsts nekustamā īpašuma “Siliņi” platību. Tomēr, tā kā meža zeme valsts nekustamajā īpašumā “Siliņi” ir visā tā platībā, tad atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem nav realizējama meža zemes nodalīšana.
Zemkopības ministrijas 07.07.2025. vēstulē Nr. 3.4-11e/1189/2025 norādīts, ka valsts nekustamais īpašums “Siliņi” turpmāk nav nepieciešams valsts meža zemes apsaimniekošanai un aizsardzībai, kā arī Zemkopības ministrijas padotības iestāžu funkciju nodrošināšanai un lūdz veikt visas nepieciešamās darbības nekustamā īpašuma “Siliņi” atsavināšanas procesa īstenošanai saskaņā ar Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punktu.
Jelgavas novada pašvaldība 30.07.2025. vēstulē Nr. JNPIP/3-18/25/716 informē, ka: - atbilstoši Jelgavas novada pašvaldības 07.11.2024. gada saistošajiem noteikumiem Nr. 25 “Jelgavas novada teritorijas plānojuma (administratīvajai teritorijai līdz 30.06.2021.) grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”, zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 54560020242 noteikta funkcionālā zona “Jaukta centra apbūves teritorija (JC)”;
- zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
- zemes vienībai ir piekļūšana no pašvaldības ielas “Liepu iela” (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 54560020216).
Tā kā valsts nekustamais īpašums “Siliņi” sastāvā esoša zemes vienība (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 54560020216) ir neapbūvēta meža zeme visā tās platībā, līdz ar to valsts meža zeme nav nodalāma atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, tad ievērojot Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5.punktu, tā atsavināšanu var atļaut ar Ministru kabineta rīkojumu. Meža likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 5.punktā minētā zeme atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Ievērojot to, ka valsts nekustamais īpašums “Siliņi” vairs nav nepieciešams tā valdītājas Zemkopības ministrijas un tās padotības iestāžu darbības nodrošināšanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
07.07.2025. VNĪ tika saņemta Zemkopības ministrijas vēstule Nr. 3.4-11e/1189/2025, kurā tā lūdz uzsākt tās valdījumā un akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” pārvaldīšanā esošā valsts nekustamā īpašuma “Siliņi” atsavināšanas procesu.
Zemkopības ministrija 07.07.2025. vēstulē Nr. 3.4-11e/1189/2025 norāda, ka valsts nekustamais īpašums “Siliņi” tika izveidots, atdalot no nekustamā īpašuma “Sili-1” (kadastra Nr.5456 002 0241), Jaunsvirlaukas pagastā, Jelgavas novadā (turpmāk – nekustamais īpašums “Sili-1”), zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 5456 002 0242.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem valsts nekustamā īpašuma “Siliņi” kadastrālā vērtība uz 09.06.2025. ir noteikta:
- fiskālā kadastrālā vērtība – 974 euro;
- universālā kadastrālā vērtība – 1108 euro.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem valsts nekustamais īpašums “Siliņi” sastāv no:
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 54560020242), kurai ir noteikts lietošanas mērķis - pārējo sabiedriskās nozīmes objektu apbūve (kods: 0908) – 0,0510 ha platībā. Zemes vienībai reģistrētie lietošanas veidi –zemes zem ēkām platība - 0,0470 ha un zemes zem ceļiem platība - 0,0040 ha.
Saskaņā ar ierakstiem NĪVKIS zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 5456 002 0242) noteikti apgrūtinājumi:
- ceļa servitūta teritorija 0,0040 ha;
- pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam 0,0037 ha;
- ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju – 0,0002 ha;
- sanitārās aizsargjoslas teritorija ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisi ar atklātu notekūdeņu apstrādi un atklātiem dūņu laukiem - 0,0269 ha;
- dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam– 0,0269 ha;
- Lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam – 0,0037 ha.
Valsts nekustamajam īpašumam “Siliņi” Zemgales rajona tiesas Jaunsvirlaukas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000945639 reģistrēts apgrūtinājums atzīmes veidā: atzīme - ceļa servitūts – 0,0040 ha.
Atbilstoši tiesu praksei, atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts par ceļa servitūtu neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu par labu kādam nekustamajam īpašumam (sk. Senāta Civillietu departamenta 2013. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. SKC-458/2013 (C12204010) 10.3. punktu). Zemesgrāmatā ierakstīta atzīme nerada lietu tiesību, kas lietošanas ziņā aprobežo svešu lietu, un nepiešķir tiesības pārvietoties pa strīdus ceļu. Tādējādi zemesgrāmatā ierakstītajai atzīmei par ceļa servitūtu nav lietu tiesību nodibinoša spēka par labu noteiktām personām vai īpašumiem.
Valsts nekustamajam īpašumam “Siliņi” noteiktie apgrūtinājumi tiešā veidā nerada papildu ietekmi uz valsts nekustamā īpašuma “Siliņi” iespējamo izmantošanu tā atsavināšanas gadījumā. Vienlaikus nākamajam valsts nekustamā īpašuma “Siliņi” ieguvējam jāņem vērā Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, un citi tiesību akti, atbilstoši apgrūtinājumu veidam.
Jelgavas novada pašvaldība 12.08.2025. vēstulē Nr. JNP/3-18/25/951 informē, ka zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 54560020242) noteikta sanitārās aizsargjoslas teritorija ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisi ar atklātu notekūdeņu apstrādi un atklātiem dūņu laukiem, apgrūtinājuma kods 7316060500.
Tāpat Jelgavas novada pašvaldība minētajā vēstulē informē, ka atbilstoši Aizsargjoslu likuma 55.panta pirmās daļas 3.punktam aizsargjoslās ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm aizliegts būvēt jaunas ēkas, izņemot ēku būvniecību virs notekūdeņu tvertnēm ar ventilāciju un gadījumus, kad ēku būvniecība ir saistīta ar atkritumu apsaimniekošanu, atkritumu apglabāšanas poligoniem, notekūdeņu attīrīšanas ietaišu, kā arī ar izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumu vai pārstrādes uzņēmumu ekspluatāciju, notekūdeņu attīrīšanas procesa blakusproduktu pārstrādi un izmantošanu, personāla un apsardzes vajadzībām, laboratorijām, autostāvvietām, komunikācijām, elektrolīnijām, elektrostacijām, sūkņu stacijām, pazemes rezervuāriem, gāzesvadiem, naftas un naftas produktu cauruļvadiem, savukārt 4.punkts nosaka, ka ir aizliegts ierīkot jaunas dzeramā ūdens ņemšanas vietas.
Lai nodrošinātu nākamajam valsts nekustamā īpašuma “Siliņi” ieguvējam pilnīgu informāciju par valsts nekustamo īpašumu “Siliņi”, izsoles noteikumos tiks iekļauta Jelgavas novada pašvaldības sniegtā informācija.
Valsts nekustamais īpašums “Siliņi” nav iznomāts.
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta pirmo daļu valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 21.07.1940., kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām, kā arī tā meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416.pantam atzīta par bezmantinieku mantu.
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5.punkts noteic, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, privatizējot, kā arī atsavinot valstij piederošu būvi vai tās domājamo daļu kopā ar funkcionāli nepieciešamo zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, vai neapbūvētu valstij piederošu zemes gabalu vai tā domājamo daļu, kura sastāvā ir valsts meža zeme, ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Valsts nekustamais īpašums “Siliņi” ir uzskatāms par valsts meža zemi Meža likuma 44. panta pirmās daļas izpratnē un to apliecina Latvijas valsts Vēstures arhīva 02.10.2003. izziņas Nr.5-JP-6646/1 un Nr.5-JP-6646/2, kurās norādīts, ka valsts nekustamais īpašums 1939.gadā piederēja Meža departamentam.
No minētā secināms, ka neatkarīgi no zemes lietojuma veida (tajā skaitā, ir vai nav mežs vai meža zeme), ja zeme vēsturiski piederējusi Zemkopības ministrijas Meža departamentam (ko apliecina Latvijas valsts vēstures arhīva izziņas) un zeme reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā, tā ir valsts meža zeme un uz to ir attiecināms Meža likuma 44. pantā noteiktais.
Jelgavas novada pašvaldība 13.08.2025. vēstulē Nr. JNP/3-18/25/951 informē, ka zemes vienības minimālā platība ir atkarīga no tā, kādam mērķim ir paredzēts izmantot konkrēto zemes vienību, proti, Apbūves noteikumu 4.5.1.4. apakšnodaļā “Apbūves parametri” ir norādītas katra izmantošanas veida minimālās platības. Savukārt Apbūves noteikumu 4.5.1.2. un 4.5.1.3. apakšnodaļās ir uzskaitīti visi tie veidi, kādus pieļaujams īstenot funkcionālajā zonā. Protams, ir jāņem vērā dažāda veida apgrūtinājumi, kas ir noteikti konkrētajai zemes vienībai. Konkrētajā gadījumā, ja zemes vienība tiek izmantota Labiekārtotas ārtelpas izveidei, tad minimālā platība netiek noteikta un pašreizējā zemes vienības platība 0,051 ha ir atbilstoša Apbūves noteikumos noteiktajam, tas pats attiecas uz zemes vienības konfigurāciju. Savukārt, ja zemes vienības izmantošanas mērķis ir, piemēram, biroju ēku apbūves izveide, tad šādu apbūvi nebūs pieļaujams veikt, jo to ierobežo Aizsargjoslu likums.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka konkrētajā funkcionālajā zonā, atsevišķiem zemes vienību izmantošanas mērķiem minimālā platība nav noteikta un tā varētu arī būt mazāka par valsts nekustamā īpašuma “Siliņi” platību. Tomēr, tā kā meža zeme valsts nekustamajā īpašumā “Siliņi” ir visā tā platībā, tad atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem nav realizējama meža zemes nodalīšana.
Zemkopības ministrijas 07.07.2025. vēstulē Nr. 3.4-11e/1189/2025 norādīts, ka valsts nekustamais īpašums “Siliņi” turpmāk nav nepieciešams valsts meža zemes apsaimniekošanai un aizsardzībai, kā arī Zemkopības ministrijas padotības iestāžu funkciju nodrošināšanai un lūdz veikt visas nepieciešamās darbības nekustamā īpašuma “Siliņi” atsavināšanas procesa īstenošanai saskaņā ar Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5. punktu.
Jelgavas novada pašvaldība 30.07.2025. vēstulē Nr. JNPIP/3-18/25/716 informē, ka: - atbilstoši Jelgavas novada pašvaldības 07.11.2024. gada saistošajiem noteikumiem Nr. 25 “Jelgavas novada teritorijas plānojuma (administratīvajai teritorijai līdz 30.06.2021.) grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi”, zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 54560020242 noteikta funkcionālā zona “Jaukta centra apbūves teritorija (JC)”;
- zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
- zemes vienībai ir piekļūšana no pašvaldības ielas “Liepu iela” (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 54560020216).
Tā kā valsts nekustamais īpašums “Siliņi” sastāvā esoša zemes vienība (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 54560020216) ir neapbūvēta meža zeme visā tās platībā, līdz ar to valsts meža zeme nav nodalāma atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, tad ievērojot Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 5.punktu, tā atsavināšanu var atļaut ar Ministru kabineta rīkojumu. Meža likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 5.punktā minētā zeme atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Ievērojot to, ka valsts nekustamais īpašums “Siliņi” vairs nav nepieciešams tā valdītājas Zemkopības ministrijas un tās padotības iestāžu darbības nodrošināšanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija".
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta otrajai daļai publiskas personas mantas atsavināšanu var ierosināt attiecīgās iestādes vadītājs, kā arī cita institūcija (amatpersona), kuras valdījumā vai turējumā atrodas publiskas personas manta.
Zemkopības ministrija saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ir ierosinājusi rīkojuma projektā iekļautā valsts nekustamā īpašuma “Siliņi” atsavināšanu, ņemot vērā, ka tas vairs nav nepieciešams tā valdītājam, kā arī ņemot vērā to, ka tas turpmāk vairs nav nepieciešams valsts meža zemes apsaimniekošanai un aizsardzībai, kā arī Zemkopības ministrijas padotības iestāžu funkciju nodrošināšanai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Ņemot vērā, ka nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai valsts nekustamo īpašumu “Siliņi” būtu lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts atbalstīt valsts nekustamā īpašuma “Siliņi” atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā iekļautā valsts nekustamā īpašuma “Siliņi” ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28. panta nosacījumiem. Šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma attiecīgajam valdītājam – Zemkopības ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Zemkopības ministrija saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ir ierosinājusi rīkojuma projektā iekļautā valsts nekustamā īpašuma “Siliņi” atsavināšanu, ņemot vērā, ka tas vairs nav nepieciešams tā valdītājam, kā arī ņemot vērā to, ka tas turpmāk vairs nav nepieciešams valsts meža zemes apsaimniekošanai un aizsardzībai, kā arī Zemkopības ministrijas padotības iestāžu funkciju nodrošināšanai.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Ņemot vērā, ka nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai valsts nekustamo īpašumu “Siliņi” būtu lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts atbalstīt valsts nekustamā īpašuma “Siliņi” atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā iekļautā valsts nekustamā īpašuma “Siliņi” ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28. panta nosacījumiem. Šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma izsoles noteikumos jāparedz arī šāds nosacījums.
Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma attiecīgajam valdītājam – Zemkopības ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu “Siliņi”.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu “Siliņi”.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmērs tiks noteikts Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 15.10.2024. noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam skaidrojam, ka tiesību akta projekts būtiski nemaina esošo regulējumu, neietekmē sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesus, neparedz ieviest reformu izstrādes un īstenošanas procesu un neskar publiskā finansējuma plānošanu, tādēļ sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Zemkopības ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi