24-TA-848: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumos Nr. 109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumos Nr. 109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta" (turpmāk - Noteikumu projekts) izstrādāts pēc Valsts policijas iniciatīvas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt, ka turpmāk Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumos Nr. 109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta" (turpmāk – Noteikumi Nr. 109) attiecībā uz valsts kustamo mantu, kas nepieciešama pašvaldībām to autonomās funkcijas – sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana, izpildei, tiktu paredzēta atšķirīga atsavināšanas kārtība, nepiemērojot Noteikumu Nr. 109 23. punktā minētos nosacījumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Publiskas personas mantas atsavināšanas likums (turpmāk – Atsavināšanas likums) nosaka publiskas personas mantas atsavināšanas kārtību. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 3. panta pirmās daļas 6. punktu, kā viens no publiskas personas mantas atsavināšanas veidiem ir mantas nodošana bez atlīdzības.
Atsavināšanas likuma 42. panta trešajā daļā noteikts, ka publiskas personas kustamo mantu var nodot bez atlīdzības valsts, atvasinātu publisku personu, kā arī citu publisko tiesību subjektu, sabiedriskā labuma organizāciju vai sociālo uzņēmumu īpašumā. Nododot kustamo mantu bez atlīdzības, ir jāievēro kārtība, kas noteikta Atsavināšanas likumā un uz tā pamata izdotajos Noteikumos Nr. 109.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4. panta pirmo daļu, valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Kārtību, kādā noskaidro publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc citai publiskai personai vai tās iestādēm nevajadzīgās mantas, noteic Noteikumi Nr. 109.
Pašlaik spēkā esošais tiesiskais regulējums (Noteikumu Nr. 109 20. punkts) paredz, ka iestāde patstāvīgi noskaidro attiecīgās ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu, kā arī citu valsts iestāžu, kapitālsabiedrību un atvasinātu publisku personu vai to iestāžu, sabiedriskā labuma organizāciju un sociālo uzņēmumu vajadzību pēc tās valdījumā vai turējumā esošās tai nevajadzīgās valsts kustamās mantas (tai skaitā valsts dzīvās kustamās mantas) un bez maksas publicē sabiedrības tīmekļvietnē informāciju par nevajadzīgo valsts kustamo mantu, norādot tās apjomu, bilances vērtību, tehnisko stāvokli un tehnisko aprakstu atkarībā no mantas veida.
Saskaņā ar Noteikumu Nr. 109 21. punktu, valsts iestādes, atvasinātas publiskas personas, to iestādes, sabiedriskā labuma organizācijas un sociālie uzņēmumi, kuriem attiecīgā valsts kustamā manta ir nepieciešama, divu nedēļu laikā pēc informācijas par nevajadzīgo valsts kustamo mantu publicēšanas sabiedrības tīmekļvietnē piesakās uz ministrijai, tās padotības iestādei vai kapitālsabiedrībai nevajadzīgo valsts kustamo mantu, izdarot attiecīgu atzīmi sabiedrības tīmekļvietnē. Savukārt kārtību, kādā tiek nodota nevajadzīgā valsts kustamā manta, nosaka Noteikumu Nr. 109 23. punkts.
Atsavināšanas likuma 42. panta trešajā daļā noteikts, ka publiskas personas kustamo mantu var nodot bez atlīdzības valsts, atvasinātu publisku personu, kā arī citu publisko tiesību subjektu, sabiedriskā labuma organizāciju vai sociālo uzņēmumu īpašumā. Nododot kustamo mantu bez atlīdzības, ir jāievēro kārtība, kas noteikta Atsavināšanas likumā un uz tā pamata izdotajos Noteikumos Nr. 109.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4. panta pirmo daļu, valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Kārtību, kādā noskaidro publiskas personas vai tās iestāžu vajadzību pēc citai publiskai personai vai tās iestādēm nevajadzīgās mantas, noteic Noteikumi Nr. 109.
Pašlaik spēkā esošais tiesiskais regulējums (Noteikumu Nr. 109 20. punkts) paredz, ka iestāde patstāvīgi noskaidro attiecīgās ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu, kā arī citu valsts iestāžu, kapitālsabiedrību un atvasinātu publisku personu vai to iestāžu, sabiedriskā labuma organizāciju un sociālo uzņēmumu vajadzību pēc tās valdījumā vai turējumā esošās tai nevajadzīgās valsts kustamās mantas (tai skaitā valsts dzīvās kustamās mantas) un bez maksas publicē sabiedrības tīmekļvietnē informāciju par nevajadzīgo valsts kustamo mantu, norādot tās apjomu, bilances vērtību, tehnisko stāvokli un tehnisko aprakstu atkarībā no mantas veida.
Saskaņā ar Noteikumu Nr. 109 21. punktu, valsts iestādes, atvasinātas publiskas personas, to iestādes, sabiedriskā labuma organizācijas un sociālie uzņēmumi, kuriem attiecīgā valsts kustamā manta ir nepieciešama, divu nedēļu laikā pēc informācijas par nevajadzīgo valsts kustamo mantu publicēšanas sabiedrības tīmekļvietnē piesakās uz ministrijai, tās padotības iestādei vai kapitālsabiedrībai nevajadzīgo valsts kustamo mantu, izdarot attiecīgu atzīmi sabiedrības tīmekļvietnē. Savukārt kārtību, kādā tiek nodota nevajadzīgā valsts kustamā manta, nosaka Noteikumu Nr. 109 23. punkts.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar likumu "Par policiju" 35. pantu Valsts policija tai paredzēto uzdevumu izpildei tiek nodrošināta ar materiāltehniskajiem līdzekļiem, bruņojumu un speciālajiem līdzekļiem. Tādējādi Valsts policija, tai noteikto uzdevumu izpildē, izmanto arī valsts kustamo mantu, kas ir attiecīgi specializēti aprīkota Valsts policijas uzdevumu izpildei, kā piemēram, transportlīdzekļi, kuģošanas līdzekļi, dažādi tehniskie līdzekļi u.c. Laikam ejot, arī šāda veida valsts kustamā manta nolietojas un var kļūt iestādei nevajadzīga tās uzdevumu izpildei, kā rezultātā arī šādas valsts kustamās mantas atsavināšana ir jāveic Noteikumu Nr. 109 noteiktajā kārtībā.
Ņemot vērā, ka atsevišķa Valsts policijas kustamā manta ir specifiska un izmantojama konkrētu uzdevumu izpildei, šāda valsts kustamā manta vislietderīgāk un efektīvāk būtu izmantojama pašvaldību policijas uzdevumu un funkciju izpildē, jo jau tagad pašvaldību policijas uzdevumu (sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana) izpildē tiek izmantota kustamā manta, kas pēc funkcionalitātes ir līdzvērtīga valsts kustamai mantai, ko savu uzdevumu izpildē izmanto Valsts policija.
Pašvaldību likuma 4. pantā ir noteiktas pašvaldību autonomās funkcijas. Kā viena no šādām funkcijām, kas noteikta Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 14. punktā, ir piedalīties sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, tostarp izveidojot un finansējot pašvaldības policiju. Likumprojekta “Pašvaldību likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) norādīts, ka, likumprojektā ietvertā autonomā funkcija piedalīties sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā papildināta ar pašvaldības pienākumu izveidot un finansēt pašvaldības policiju, jo jau no 2020.gada 1.jūlija Valsts policija nekontrolē pašvaldību saistošo noteikumu ievērošanu, jo atbilstoši Administratīvās atbildības likuma regulējumam Valsts policija nav tiesīga piemērot sodus par šiem pārkāpumiem. Tādējādi pašvaldībām ir jāveic arī pašvaldību saistošo noteikumu kontroli 24/7 režīmā un jāpiemēro tajos paredzētie sodi par pārkāpumiem sabiedriskās kārtības jomā. Valsts policijas nodarbinātajiem turpmāk nebūs jāveic pašvaldības saistošo noteikumu kontrole un tie tiks atslogoti un novirzīti citu ar sabiedrisko kārtību un drošību saistītu uzdevumu izpildei. Saskaņā ar Pašvaldību likuma Pārejas noteikumu 2. punktu, pašvaldībām tika noteikts pienākums pašvaldības policiju izveidot līdz 2024. gada 1. janvārim.
Līdz 2024. gada 1.janvārim lēmumu par pašvaldības policijas izveidi pieņēma visas pašvaldības, taču vairākas no tām, kurās no jauna tika izveidota pašvaldības policija, saskārās ar tādām problēmām, kā:
1) personāla resursu trūkums, kā dēļ nebija iespējams nodrošināt pašvaldības policijas darbu 24/7 režīmā;
2) nepietiekama materiāltehniskā apgāde, kā rezultātā pašvaldības policijas spējas efektīvi īstenot normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus bija ierobežotas.
Atbilstoši likuma "Par policiju":
- 1. pantam, policija ir apbruņota militarizēta valsts vai pašvaldības institūcija, kuras pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem;
- 15. pantam, policija sastāv no Valsts policijas, pašvaldības policijas un ostas policijas. Valsts policija savas kompetences ietvaros izpilda savus pienākumus visā Latvijas Republikas teritorijā, pašvaldības policija — attiecīgajā administratīvajā teritorijā un citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kura deleģējusi šajā likumā noteikto pienākumu vai uzdevumu izpildi [..].
Valsts policijas nodarbinātā tiesības ir noteiktas likuma "Par policiju" 12. pantā, savukārt likuma "Par policiju" 19. panta otrajā daļā noteikti pašvaldības policijas pienākumi, bet 19. panta piektajā daļā noteiktas pašvaldības policijas darbinieka tiesības, proti, pašvaldības policijas darbiniekam savas kompetences ietvaros ir visas šā likuma 12.panta pirmās daļas 1.—6., 8.—12., 14.1, 14.3, 15., 17., 20., 21., 24., 26.—28., 31., 32. un 34.punktā minētās tiesības, tiesības šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, iestājoties šā likuma 13.panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus, kā arī ievietot personas pagaidu turēšanas telpās un šim nolūkam paredzētajos transportlīdzekļos, bet izņēmuma gadījumā, ja ir liels aizturēto personu skaits, arī uz laiku norobežotās pagaidu turēšanas vietās. Pildot šā panta otrās daļas 6.punktā minēto pienākumu, pašvaldības policijas darbiniekam ir arī šā likuma 12.panta pirmās daļas 13.1 un 16.punktā minētās tiesības, kā arī tiesības pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu.
Kā redzams no pašlaik spēkā esošā tiesiskā regulējuma, pašvaldības policijai un tās darbiniekiem sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā ir jāveic daudz un dažādi pienākumi, kā arī jāsniedz būtisks atbalsts Valsts policijai, taču kā jau minēts iepriekš, ņemot vēra personāla trūkumu un nepietiekamo materiāltehnisko apgādi, šo uzdevumu izpilde pašvaldību policijām ir apgrūtināta, īpaši tām, kuras ir izveidotas salīdzinoši nesen.
Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta ceturto daļu, pašvaldību autonomo funkciju izpildi finansē no pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts citādi. Ārējos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā atsevišķu autonomo funkciju īstenošanā un finansēšanā piedalās valsts.
Likuma "Par policiju" 37. panta pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldības policija tiek finansēta un tās materiāltehniskā apgāde tiek veikta no attiecīgās pašvaldības līdzekļiem.
Lai sniegtu tiesību aktos un izveidoto pašvaldības policijas resursu statistiskā analīzē balstītas rekomendācijas pašvaldības policijas izveidei un darbības nodrošināšanai pašvaldībās, kurās līdz 2024. gada 1. janvārim pašvaldības policija nebija izveidota, Iekšlietu ministrija izdeva vadlīnijas pašvaldības policijas izveidei un tās darbības nodrošināšanai (turpmāk – Vadlīnijas) (https://www.iem.gov.lv/lv/media/11397/download?attachment). Vadlīnijās ir paredzēts, ka efektīvai pašvaldības policijas darbinieku amata pienākumu izpildei, pašvaldības policija un tās darbinieki ir nodrošināmi ar:
- formas tērpu;
- transportlīdzekļiem, tai skaitā - operatīvajiem transportlīdzekļiem;
- dienesta šaujamieročiem un munīciju;
- speciālajiem līdzekļiem;
- pagaidu turēšanas telpu;
- videonovērošanas sistēmām;
- kuģošanas līdzekļiem;
- portatīvo IT tehniku un sakaru līdzekļiem;
- citiem tehniskajiem līdzekļiem (piemēram, satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi, fototehnika, bezpilota lidaparāti).
Tādējādi, lai pašvaldības policija pēc iespējas efektīvāk varētu pildīt sev uzliktos pienākumus un sniegt atbalstu Valsts policijai tās uzdevumu izpildē, tā ir nodrošināma ar atbilstošiem materiāltehniskiem līdzekļiem, kas finansiālu apstākļu dēļ visos gadījumos pašlaik nav iespējams.
Valsts policija ir konstatējusi, ka daļa no iepriekš minētajiem tehniskajiem līdzekļiem, kas Valsts policijai kļuvuši nevajadzīgi, piemēram, speciāli aprīkoti transportlīdzekļi, būtu atsavināmi, tomēr, ņemot vērā pašlaik spēkā esošo tiesisko regulējumu (Noteikumu Nr. 109 23. punktu), Valsts policijas uzdevumu izpildē izmantotā nevajadzīgā valsts kustamā manta prioritāri ir nododama tai valsts iestādei, kura pirmā tos pieprasījusi. Tāpat šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz izņēmuma gadījumu, ar kuru tiktu noteikts, ka valsts kustamo mantu, kas nepieciešama pašvaldībai tās autonomās funkcijas (sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana) izpildei, prioritāri var nodot pašvaldībai, tādā veidā radot situāciju, ka nav iespējams sniegt atbalstu tām pašvaldībām, kuras nav pietiekami nodrošinātas ar tehniskajiem līdzekļiem. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus Noteikumos Nr. 109.
Ņemot vērā, ka atsevišķa Valsts policijas kustamā manta ir specifiska un izmantojama konkrētu uzdevumu izpildei, šāda valsts kustamā manta vislietderīgāk un efektīvāk būtu izmantojama pašvaldību policijas uzdevumu un funkciju izpildē, jo jau tagad pašvaldību policijas uzdevumu (sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana) izpildē tiek izmantota kustamā manta, kas pēc funkcionalitātes ir līdzvērtīga valsts kustamai mantai, ko savu uzdevumu izpildē izmanto Valsts policija.
Pašvaldību likuma 4. pantā ir noteiktas pašvaldību autonomās funkcijas. Kā viena no šādām funkcijām, kas noteikta Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 14. punktā, ir piedalīties sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā, tostarp izveidojot un finansējot pašvaldības policiju. Likumprojekta “Pašvaldību likums” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) norādīts, ka, likumprojektā ietvertā autonomā funkcija piedalīties sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā papildināta ar pašvaldības pienākumu izveidot un finansēt pašvaldības policiju, jo jau no 2020.gada 1.jūlija Valsts policija nekontrolē pašvaldību saistošo noteikumu ievērošanu, jo atbilstoši Administratīvās atbildības likuma regulējumam Valsts policija nav tiesīga piemērot sodus par šiem pārkāpumiem. Tādējādi pašvaldībām ir jāveic arī pašvaldību saistošo noteikumu kontroli 24/7 režīmā un jāpiemēro tajos paredzētie sodi par pārkāpumiem sabiedriskās kārtības jomā. Valsts policijas nodarbinātajiem turpmāk nebūs jāveic pašvaldības saistošo noteikumu kontrole un tie tiks atslogoti un novirzīti citu ar sabiedrisko kārtību un drošību saistītu uzdevumu izpildei. Saskaņā ar Pašvaldību likuma Pārejas noteikumu 2. punktu, pašvaldībām tika noteikts pienākums pašvaldības policiju izveidot līdz 2024. gada 1. janvārim.
Līdz 2024. gada 1.janvārim lēmumu par pašvaldības policijas izveidi pieņēma visas pašvaldības, taču vairākas no tām, kurās no jauna tika izveidota pašvaldības policija, saskārās ar tādām problēmām, kā:
1) personāla resursu trūkums, kā dēļ nebija iespējams nodrošināt pašvaldības policijas darbu 24/7 režīmā;
2) nepietiekama materiāltehniskā apgāde, kā rezultātā pašvaldības policijas spējas efektīvi īstenot normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus bija ierobežotas.
Atbilstoši likuma "Par policiju":
- 1. pantam, policija ir apbruņota militarizēta valsts vai pašvaldības institūcija, kuras pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem;
- 15. pantam, policija sastāv no Valsts policijas, pašvaldības policijas un ostas policijas. Valsts policija savas kompetences ietvaros izpilda savus pienākumus visā Latvijas Republikas teritorijā, pašvaldības policija — attiecīgajā administratīvajā teritorijā un citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kura deleģējusi šajā likumā noteikto pienākumu vai uzdevumu izpildi [..].
Valsts policijas nodarbinātā tiesības ir noteiktas likuma "Par policiju" 12. pantā, savukārt likuma "Par policiju" 19. panta otrajā daļā noteikti pašvaldības policijas pienākumi, bet 19. panta piektajā daļā noteiktas pašvaldības policijas darbinieka tiesības, proti, pašvaldības policijas darbiniekam savas kompetences ietvaros ir visas šā likuma 12.panta pirmās daļas 1.—6., 8.—12., 14.1, 14.3, 15., 17., 20., 21., 24., 26.—28., 31., 32. un 34.punktā minētās tiesības, tiesības šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, iestājoties šā likuma 13.panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus, kā arī ievietot personas pagaidu turēšanas telpās un šim nolūkam paredzētajos transportlīdzekļos, bet izņēmuma gadījumā, ja ir liels aizturēto personu skaits, arī uz laiku norobežotās pagaidu turēšanas vietās. Pildot šā panta otrās daļas 6.punktā minēto pienākumu, pašvaldības policijas darbiniekam ir arī šā likuma 12.panta pirmās daļas 13.1 un 16.punktā minētās tiesības, kā arī tiesības pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu.
Kā redzams no pašlaik spēkā esošā tiesiskā regulējuma, pašvaldības policijai un tās darbiniekiem sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanā ir jāveic daudz un dažādi pienākumi, kā arī jāsniedz būtisks atbalsts Valsts policijai, taču kā jau minēts iepriekš, ņemot vēra personāla trūkumu un nepietiekamo materiāltehnisko apgādi, šo uzdevumu izpilde pašvaldību policijām ir apgrūtināta, īpaši tām, kuras ir izveidotas salīdzinoši nesen.
Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta ceturto daļu, pašvaldību autonomo funkciju izpildi finansē no pašvaldības budžeta, ja likumā nav noteikts citādi. Ārējos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā atsevišķu autonomo funkciju īstenošanā un finansēšanā piedalās valsts.
Likuma "Par policiju" 37. panta pirmajā daļā noteikts, ka pašvaldības policija tiek finansēta un tās materiāltehniskā apgāde tiek veikta no attiecīgās pašvaldības līdzekļiem.
Lai sniegtu tiesību aktos un izveidoto pašvaldības policijas resursu statistiskā analīzē balstītas rekomendācijas pašvaldības policijas izveidei un darbības nodrošināšanai pašvaldībās, kurās līdz 2024. gada 1. janvārim pašvaldības policija nebija izveidota, Iekšlietu ministrija izdeva vadlīnijas pašvaldības policijas izveidei un tās darbības nodrošināšanai (turpmāk – Vadlīnijas) (https://www.iem.gov.lv/lv/media/11397/download?attachment). Vadlīnijās ir paredzēts, ka efektīvai pašvaldības policijas darbinieku amata pienākumu izpildei, pašvaldības policija un tās darbinieki ir nodrošināmi ar:
- formas tērpu;
- transportlīdzekļiem, tai skaitā - operatīvajiem transportlīdzekļiem;
- dienesta šaujamieročiem un munīciju;
- speciālajiem līdzekļiem;
- pagaidu turēšanas telpu;
- videonovērošanas sistēmām;
- kuģošanas līdzekļiem;
- portatīvo IT tehniku un sakaru līdzekļiem;
- citiem tehniskajiem līdzekļiem (piemēram, satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi, fototehnika, bezpilota lidaparāti).
Tādējādi, lai pašvaldības policija pēc iespējas efektīvāk varētu pildīt sev uzliktos pienākumus un sniegt atbalstu Valsts policijai tās uzdevumu izpildē, tā ir nodrošināma ar atbilstošiem materiāltehniskiem līdzekļiem, kas finansiālu apstākļu dēļ visos gadījumos pašlaik nav iespējams.
Valsts policija ir konstatējusi, ka daļa no iepriekš minētajiem tehniskajiem līdzekļiem, kas Valsts policijai kļuvuši nevajadzīgi, piemēram, speciāli aprīkoti transportlīdzekļi, būtu atsavināmi, tomēr, ņemot vērā pašlaik spēkā esošo tiesisko regulējumu (Noteikumu Nr. 109 23. punktu), Valsts policijas uzdevumu izpildē izmantotā nevajadzīgā valsts kustamā manta prioritāri ir nododama tai valsts iestādei, kura pirmā tos pieprasījusi. Tāpat šobrīd spēkā esošais tiesiskais regulējums neparedz izņēmuma gadījumu, ar kuru tiktu noteikts, ka valsts kustamo mantu, kas nepieciešama pašvaldībai tās autonomās funkcijas (sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana) izpildei, prioritāri var nodot pašvaldībai, tādā veidā radot situāciju, ka nav iespējams sniegt atbalstu tām pašvaldībām, kuras nav pietiekami nodrošinātas ar tehniskajiem līdzekļiem. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus Noteikumos Nr. 109.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz, ka turpmāk Noteikumos Nr. 109, attiecībā uz valsts kustamo mantu, kas nepieciešama pašvaldībai tās autonomās funkcijas (sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana) izpildei, tiktu paredzēts izņēmuma gadījums, proti, šāda valsts kustamā manta tiktu atsavināta, nepiemērojot Noteikumu Nr. 109 23. punktā minētos nosacījumus.
Paredzēts, ka izņēmuma gadījums attieksies tikai uz to nevajadzīgo valsts kustamo mantu, kas ir specializēta, lai to izmantotu pašvaldības autonomās funkcijas (sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana) izpildei, kā piemēram, speciāli aprīkoti transportlīdzekļi, kuģošanas līdzekļi un citi tehniskie līdzekļi.
Atbilstoši Noteikumos Nr. 109 noteiktajam informāciju par ministrijai vai tās padotības iestādei nevajadzīgo valsts kustamo mantu publicē "Valsts nekustamie īpašumi" tīmekļvietnē. Papildus minētajam paredzēts, ka, publicējot informāciju, izdara atzīmi par konkrētās ministrijas vai tās padotības iestādes, kura atsavina tai nevajadzīgo valsts kustamo mantu, tīmekļvietni, kurā tiks norādīta konkrēta informācija par nevajadzīgo valsts kustamo mantu un informācija, ko pašvaldībai nepieciešams iesniegt, ja tā vēlas pieteikties uz konkrētu valsts kustamo mantu – tehnisko līdzekli.
Tādējādi ministrijai vai tās padotības iestādei atbilstoši iesniegtajai informācijai un noteiktajiem kritērijiem, būs iespējams noteikt atbilstošāko pašvaldības pretendentu uz piedāvāto valsts kustamo mantu. Izvērtējumu par attiecīgās pašvaldības rīcībā esošajiem sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem veiks iestāde, kuras grāmatvedības uzskaitē ir atsavināmā valsts kustamā manta. Tādējādi iestāde, kuras grāmatvedības uzskaitē ir atsavināmā valsts kustamā manta un kura veikusi izvērtējumu, noteiks, kurai no pašvaldībām attiecīgo valsts kustamo mantu – tehniskos līdzekļus, nodot.
Saskaņā ar Noteikumu projekta 26.2 punktu, pēc analoģijas ar Noteikumu Nr. 109 21. punktu, pašvaldībām būs noteikts divu nedēļu termiņš, lai pieteiktos uz tām vajadzīgo valsts kustamo mantu. Gadījumā, ja neviena pašvaldība noteiktajā termiņā nebūs pieteikusies uz Noteikumu projekta 26.1 punktā minēto mantu, tā tiks atsavināta Noteikumu Nr. 109 23. punktā noteiktajā kārtībā.
Noteikumu projekta 26.2 punkts paredz, ka gadījumā, ja iestāde, kura atsavina kustamo mantu, saņems vairāku pašvaldību vai to iestāžu pieteikumus, tā veiks izvērtējumu, lai noteiktu, kurai no pašvaldībām attiecīgo valsts kustamo mantu – tehniskos līdzekļus, nodot.
Šāda izvērtējuma veikšana ir nepieciešama, lai gadījumā, ja uz nevajadzīgo valsts kustamo mantu, piemēram, transportlīdzekli, vienlaikus piesakās pašvaldība, kas ir pietiekami apgādāta ar tehniskajiem līdzekļiem un pašvaldība, kuras tehnisko līdzekļu resursi nav pietiekami, transportlīdzekli varētu nodot tieši tai pašvaldībai, kurai, ņemot vērā tās tehnisko nodrošinājumu, tas visvairāk nepieciešams, lai tā spētu nodrošināt Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 14. punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas efektīvu izpildi, proti, nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību tās apkalpojamajā teritorijā.
Izvērtējot to, kura novada pašvaldības policijai nevajadzīgā valsts kustamā manta ir visvairāk nepieciešama, primāri ir jāņem vērā pieteikušos pašvaldību rīcībā esošo sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai nepieciešamo tehnisko līdzekļu (transportlīdzekļu) vienību skaits kopsakarā ar Vadlīnijās ietvertajiem nosacījumiem par pašvaldības policijas materiāltehnisko apgādi. Piemēram, atbilstoši Vadlīnijās noteiktajam, katrā pašvaldības policijā būtu jābūt vismaz vienam kuģošanas līdzeklim un vismaz vienam operatīvajam transportlīdzeklim, kas aprīkots arī ar pagaidu turēšanas telpu un nepieciešams vidēji uz pieciem pašvaldības policijas darbiniekiem.
Tādējādi, veicot izvērtējumu, lai noteiktu, kurai no pašvaldībām attiecīgo valsts kustamo mantu – tehniskos līdzekļus, nodot, kā galvenie izvērtējuma kritēriji būs:
1) esošo tehnisko līdzekļu skaits konkrētajā pašvaldībā;
2) pašvaldības policijas darbinieku skaits;
3) pašvaldības teritorijas platība, proti, attālums, kas pašvaldības policijai jāveic, lai savlaicīgi nokļūtu tālākajā teritorijas galā;
4) iepriekš reģistrēto notikumu skaits (atbilstoši elektronisko notikumu žurnālā reģistrētajam; pašvaldībās, kurās iepriekš nav bijusi pašvaldības policija, informācija iespējams iegūt no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra);
5) iedzīvotāju skaits konkrētajā pašvaldībā;
6) ja pašvaldībās būs vienāds tehnisko līdzekļu vienību skaits, tad tiks vērtēts arī to nolietojums (piemēram, transportlīdzekļa odometra vai motorstundu skaitliskie rādījumi, pēdējās valsts tehniskajā apskates dati, tehniskā līdzekļa garantijā norādītais lietošanas ilgums, esošie redzamie bojājumi u.c.).
Izvērtējumu par piedāvātās valsts kustamās mantas nodošanu pašvaldībām veiks iestādes, kas atsavina mantu, struktūrvienība, kura, gadījumā, ja uz noteikumu 26.1 punktā minēto valsts kustamo mantu pieteiksies vairākas pašvaldības, kuru sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai nepieciešamais tehnisko līdzekļu apjoms ir līdzvērtīgs, izvērtējot arī noteiktos kritērijus, – jautājumu par attiecīgās valsts kustamās mantas nodošanu atrisinās, veicot izlozi.
Saskaņā ar Civillikuma 2285. pantu izloze ir tāds līgums, pēc kura lietas īpašnieks lietu izlozē pēc noteikta plāna, bet izlozes dalībnieki, par zināmu likmi vai arī bez maksas, iegūst cerību to vinnēt. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 2286. pantu izlozi var sarīkot tikai pēc noteikumiem, kas atrodas likumā par izlozēm. Proti, Azartspēļu un izložu likuma 2. panta pirmajā daļā noteikts, ka minētā likuma mērķis ir nodrošināt sabiedrības interešu un spēlētāju tiesību aizsardzību. Ievērojot to, ka noteikumu Nr. 109 26.2 punktā minētajos gadījumos, kad tiek rīkota izloze, tajā kā spēlētāji nepiedalās sabiedrības pārstāvji, bet uz izlozes organizēšanu vērstās darbības tiek veiktas, lai noskaidrotu pašvaldību, kas iegūs kustamo mantu vienādu iespēju apstākļos, uz tām neattiecas Azartspēļu uz izložu likuma normas, bet mantas ieguvējs tiek noskaidrots pēc izlozes principa, projektā nav iespējams un nepieciešams detalizēti reglamentēt šo darbību veikšanas kārtību. Lai noskaidrotu kustamās mantas ieguvēju projektā noteiktajos gadījumos pēc izlozes principa, iestāde, kas atsavina mantu, pēc saviem ieskatiem nodrošina uz mantas ieguvēja noskaidrošanu vērsto darbību veikšanu, kas ļauj konstatēt, ka izšķiršanās par vienu no vienādas ieguves iespējas baudošiem pretendentiem notikusi pēc nejaušības un taisnīguma principiem.
Paredzēts, ka izņēmuma gadījums attieksies tikai uz to nevajadzīgo valsts kustamo mantu, kas ir specializēta, lai to izmantotu pašvaldības autonomās funkcijas (sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana) izpildei, kā piemēram, speciāli aprīkoti transportlīdzekļi, kuģošanas līdzekļi un citi tehniskie līdzekļi.
Atbilstoši Noteikumos Nr. 109 noteiktajam informāciju par ministrijai vai tās padotības iestādei nevajadzīgo valsts kustamo mantu publicē "Valsts nekustamie īpašumi" tīmekļvietnē. Papildus minētajam paredzēts, ka, publicējot informāciju, izdara atzīmi par konkrētās ministrijas vai tās padotības iestādes, kura atsavina tai nevajadzīgo valsts kustamo mantu, tīmekļvietni, kurā tiks norādīta konkrēta informācija par nevajadzīgo valsts kustamo mantu un informācija, ko pašvaldībai nepieciešams iesniegt, ja tā vēlas pieteikties uz konkrētu valsts kustamo mantu – tehnisko līdzekli.
Tādējādi ministrijai vai tās padotības iestādei atbilstoši iesniegtajai informācijai un noteiktajiem kritērijiem, būs iespējams noteikt atbilstošāko pašvaldības pretendentu uz piedāvāto valsts kustamo mantu. Izvērtējumu par attiecīgās pašvaldības rīcībā esošajiem sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem veiks iestāde, kuras grāmatvedības uzskaitē ir atsavināmā valsts kustamā manta. Tādējādi iestāde, kuras grāmatvedības uzskaitē ir atsavināmā valsts kustamā manta un kura veikusi izvērtējumu, noteiks, kurai no pašvaldībām attiecīgo valsts kustamo mantu – tehniskos līdzekļus, nodot.
Saskaņā ar Noteikumu projekta 26.2 punktu, pēc analoģijas ar Noteikumu Nr. 109 21. punktu, pašvaldībām būs noteikts divu nedēļu termiņš, lai pieteiktos uz tām vajadzīgo valsts kustamo mantu. Gadījumā, ja neviena pašvaldība noteiktajā termiņā nebūs pieteikusies uz Noteikumu projekta 26.1 punktā minēto mantu, tā tiks atsavināta Noteikumu Nr. 109 23. punktā noteiktajā kārtībā.
Noteikumu projekta 26.2 punkts paredz, ka gadījumā, ja iestāde, kura atsavina kustamo mantu, saņems vairāku pašvaldību vai to iestāžu pieteikumus, tā veiks izvērtējumu, lai noteiktu, kurai no pašvaldībām attiecīgo valsts kustamo mantu – tehniskos līdzekļus, nodot.
Šāda izvērtējuma veikšana ir nepieciešama, lai gadījumā, ja uz nevajadzīgo valsts kustamo mantu, piemēram, transportlīdzekli, vienlaikus piesakās pašvaldība, kas ir pietiekami apgādāta ar tehniskajiem līdzekļiem un pašvaldība, kuras tehnisko līdzekļu resursi nav pietiekami, transportlīdzekli varētu nodot tieši tai pašvaldībai, kurai, ņemot vērā tās tehnisko nodrošinājumu, tas visvairāk nepieciešams, lai tā spētu nodrošināt Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 14. punktā noteiktās pašvaldības autonomās funkcijas efektīvu izpildi, proti, nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību tās apkalpojamajā teritorijā.
Izvērtējot to, kura novada pašvaldības policijai nevajadzīgā valsts kustamā manta ir visvairāk nepieciešama, primāri ir jāņem vērā pieteikušos pašvaldību rīcībā esošo sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai nepieciešamo tehnisko līdzekļu (transportlīdzekļu) vienību skaits kopsakarā ar Vadlīnijās ietvertajiem nosacījumiem par pašvaldības policijas materiāltehnisko apgādi. Piemēram, atbilstoši Vadlīnijās noteiktajam, katrā pašvaldības policijā būtu jābūt vismaz vienam kuģošanas līdzeklim un vismaz vienam operatīvajam transportlīdzeklim, kas aprīkots arī ar pagaidu turēšanas telpu un nepieciešams vidēji uz pieciem pašvaldības policijas darbiniekiem.
Tādējādi, veicot izvērtējumu, lai noteiktu, kurai no pašvaldībām attiecīgo valsts kustamo mantu – tehniskos līdzekļus, nodot, kā galvenie izvērtējuma kritēriji būs:
1) esošo tehnisko līdzekļu skaits konkrētajā pašvaldībā;
2) pašvaldības policijas darbinieku skaits;
3) pašvaldības teritorijas platība, proti, attālums, kas pašvaldības policijai jāveic, lai savlaicīgi nokļūtu tālākajā teritorijas galā;
4) iepriekš reģistrēto notikumu skaits (atbilstoši elektronisko notikumu žurnālā reģistrētajam; pašvaldībās, kurās iepriekš nav bijusi pašvaldības policija, informācija iespējams iegūt no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra);
5) iedzīvotāju skaits konkrētajā pašvaldībā;
6) ja pašvaldībās būs vienāds tehnisko līdzekļu vienību skaits, tad tiks vērtēts arī to nolietojums (piemēram, transportlīdzekļa odometra vai motorstundu skaitliskie rādījumi, pēdējās valsts tehniskajā apskates dati, tehniskā līdzekļa garantijā norādītais lietošanas ilgums, esošie redzamie bojājumi u.c.).
Izvērtējumu par piedāvātās valsts kustamās mantas nodošanu pašvaldībām veiks iestādes, kas atsavina mantu, struktūrvienība, kura, gadījumā, ja uz noteikumu 26.1 punktā minēto valsts kustamo mantu pieteiksies vairākas pašvaldības, kuru sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai nepieciešamais tehnisko līdzekļu apjoms ir līdzvērtīgs, izvērtējot arī noteiktos kritērijus, – jautājumu par attiecīgās valsts kustamās mantas nodošanu atrisinās, veicot izlozi.
Saskaņā ar Civillikuma 2285. pantu izloze ir tāds līgums, pēc kura lietas īpašnieks lietu izlozē pēc noteikta plāna, bet izlozes dalībnieki, par zināmu likmi vai arī bez maksas, iegūst cerību to vinnēt. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 2286. pantu izlozi var sarīkot tikai pēc noteikumiem, kas atrodas likumā par izlozēm. Proti, Azartspēļu un izložu likuma 2. panta pirmajā daļā noteikts, ka minētā likuma mērķis ir nodrošināt sabiedrības interešu un spēlētāju tiesību aizsardzību. Ievērojot to, ka noteikumu Nr. 109 26.2 punktā minētajos gadījumos, kad tiek rīkota izloze, tajā kā spēlētāji nepiedalās sabiedrības pārstāvji, bet uz izlozes organizēšanu vērstās darbības tiek veiktas, lai noskaidrotu pašvaldību, kas iegūs kustamo mantu vienādu iespēju apstākļos, uz tām neattiecas Azartspēļu uz izložu likuma normas, bet mantas ieguvējs tiek noskaidrots pēc izlozes principa, projektā nav iespējams un nepieciešams detalizēti reglamentēt šo darbību veikšanas kārtību. Lai noskaidrotu kustamās mantas ieguvēju projektā noteiktajos gadījumos pēc izlozes principa, iestāde, kas atsavina mantu, pēc saviem ieskatiem nodrošina uz mantas ieguvēja noskaidrošanu vērsto darbību veikšanu, kas ļauj konstatēt, ka izšķiršanās par vienu no vienādas ieguves iespējas baudošiem pretendentiem notikusi pēc nejaušības un taisnīguma principiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
JāNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Jebkura ministrija vai tās padotības iestāde, kura vēlas atsavināt tai nevajadzīgo valsts kustamo mantu, kas nepieciešama pašvaldības autonomās funkcijas – sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšana, izpildei. Pašvaldības, kurām sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanas funkcijas izpildei nepieciešama ministrijai vai tās padotības iestādei nevajadzīgā valsts kustamā manta.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
