Anotācija (ex-ante)

22-TA-1591: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2014. gada 31. oktobra rīkojumā Nr. 620 "Par profesionālās izglītības kompetences centra statusa piešķiršanu Daugavpils Celtnieku profesionālajai vidusskolai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Tiesību akta projekta mērķis ir mainīt Daugavpils Būvniecības tehnikuma nosaukumu, ņemot vērā tajā īstenoto izglītības programmu jomas, izglītības programmu īstenošanas vietas Latgales reģionā, kā arī Daugavpils Būvniecības tehnikuma Attīstības un investīciju stratēģijas 2021.-2027.gadam ietvaros nospraustos stratēģiskos mērķus un rīcības virzienus.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Pamatojoties uz 2021.gada 22. jūnija Izglītības un zinātnes Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam "Nākotnes prasmes nākotnes sabiedrībai", astoņu nozaru/industriju ekspertu padomju: Būvniecības nozares ekspertu padomes, Mašīnzinību, metālapstrādes un mašīnbūves (MMM) nozares ekspertu padomes, Enerģētikas nozares ekspertu padomes, Lauksaimniecības pārtikas rūpniecības nozaru ekspertu padomes, Ķīmijas, farmācijas, biotehnoloģijas sektora (vides inženierzinātnes) ekspertu apakšpadomes, Kokrūpniecības nozares ekspertu padomes, Tūrisma nozares ekspert padomes, Mākslas nozares struktūras dizaina un radošo industriju sektora attīstības redzējumiem par profesionālās izglītības iestāžu īstenojamo programmu pārklājumu un turpmāko attīstību Latvijas kontekstā, Latgales plānošanas reģiona un Latgales pašvaldību (Daugavpils pilsētas, Augšdaugavas novada, Dagdas (Krāslavas novada), Ludzas novada) saņemtajiem rakstiskiem viedokļiem par profesionālās izglītības nākotnes attīstības iespējamajiem virzieniem reģionā, Daugavpils būvniecības tehnikums (turpmāk – Tehnikums) izstrādāja Attīstības un investīciju stratēģiju 2021.-2027.gadam, kuras galvenā vīzija līdz 2027.gadam ir izveidot inovatīvu nozaru/industriju ilgtspējīgas sinerģijas metodiskā atbalsta un ekselences centru.
Līdz šim Tehnikuma pieeja pēctecīgas profesionālās izglītības plānošanā un īstenošanā viena reģiona ietvaros- Latgales reģionā ir bijusi unikāla un jau šobrīd ir izveidots reģionāls profesionālās izglītības piedāvājuma tīklojums, kurš aptver iepriekš minēto septiņu industriju profesiju apguves piedāvājumu, kā arī nākamā plānošanas periodā (līdz 2027.gadam), sadarbībā ar Ķīmijas, farmācijas, biotehnoloģijas sektora (vides inženierzinātnes) ekspertiem, tika panākta vienošanās par jaunas jomas (industrijas) attīstību, veidojot sinerģiju ar esošo Būvniecības nozares Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģiju jomu, ieviešot profesionālās izglītības piedāvājumā Vides iekārtu tehniķa kvalifikāciju. Veidojas situācija, ka Tehnikums piedāvās 8 (astoņu) industriju kvalifikāciju struktūrās iekļauto profesiju apguvi gan jauniešiem, gan arī pieaugušajiem, piedāvājumu aptverot Tehnikuma programmu īstenošanas vietās: Daugavpilī (trīs programmu īstenošanas vietas), Augšdaugavas novadā Višķu pagastā, Krāslavas novadā Dagdas pilsētā, Ludzas novadā. Tehnikumam nav programmu īstenošanas vietu citos reģionos
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Tehnikumam nav programmu īstenošanas vietu citos reģionos, kas apliecina to, ka Tehnikums ir tendēts attīstīt un stiprināt profesionālās izglītības platformu Latgales reģionā.
Tehnikums nav izteikts tikai Būvniecības nozares (industrijas) pārstāvis, un, iegūstot 2014.gadā profesionālās kompetences, centra statusu nodefinēja divu pamata industriju specializāciju: Būvniecības un Metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību (MMM) nozares programmu īstenošana. Šobrīd Tehnikums ir kļuvis par profesionālās izglītības kompetences centru, kas Latgales reģionā kalpo par vienotu 7  (septiņu) industriju profesionālās izglītības ieguves platformu gan Daugavpils pilsētā, gan Latgales reģiona novados (Ludza, Višķi, Dagda) un valsts līmeņa Būvniecības nozares metodisko virsvadītāju, sekmējot Būvniecības nozares profesionālās izglītības satura, programmu attīstības un kvalitātes pilnveidi un nodrošinot izcilības (ekselences) un labās prakses ieviešanu. Sākot ar 2021.gadu Tehnikumam ar Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumu tika deleģēta arī MMM nozares Mašīnzinību jomas (Transportlīdzekļu krāsotājs) metodiskās virsvadības nodrošināšana. Ņemot vērā to, ka prioritāri Tehnikuma metodiskās atbildības jomā jau ir divas tautsaimniecības industrijas, izcelt Tehnikuma nosaukumā tikai vienu industriju nebūtu jēgpilni un lietderīgi.
 Iepriekš minēto apliecina arī izglītojamo statistikas dati par konkrēto izglītojamo skaitu katrā no industrijām (uz 01.10.2021):
Būvniecības nozarē- 717 izglītojami;
MMM nozarē- 312 izglītojamie;
Lauksaimniecības nozarē- 100 izglītojamie;
Mākslas nozares struktūras dizaina un radošo industriju sektorā- 86 izglītojamie;
Tūrisma nozarē- 59 izglītojamie;
Kokapstrādes nozarē- 18 izglītojamie;
Enerģētikas nozarē- 9 izglītojamie;
Tehnikuma profesionālās izglītības piedāvājums 2020./2021.mācību gadā ir plašs, un piedāvājums aptver jau minētās tautsaimniecības industrijas (Būvniecības, Metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību, Enerģētikas, Kokapstrādes, Lauksaimniecības, Tūrisma, viesmīlības un ēdināšanas, Mākslas nozares dizaina un radošo industriju sektors), 5 izglītības tematiskās grupas, 9 izglītības tematiskās jomas un 14 izglītības programmu kopas, no tām īstenojot 58 profesionālās izglītības programmas: 31 profesionālās vidējās izglītības programmas ar mācību ilgumu 4 gadi vai 1,5 gads un 9 arodizglītības programmas ar mācību ilgumu 1 gads, 2 tālākizglītības programmas ar mācību ilgumu līdz 4 mēnešiem, 1 pilnveides izglītības programmu ar mācību ilgumu līdz 3 mēnešiem un 15 neformālās izglītības programmas (kursi, semināri, vebināri un tiešsaistes lekcijas).
2020./2021.m.g. Tehnikums īsteno 40 profesionālās vidējās un arodizglītības programmas no Valsts budžeta finansētiem līdzekļiem, no tām 31 profesionālās vidējās izglītības programma ar mācību ilgumu 4 gadi vai 1,5 gads ar kopējo modulāro izglītību programmu skaitu 18 izglītības programmas (58% no profesionālās vidējās izglītības programmu skaita) un 9 arodizglītības programmas ar mācību ilgumu 1 gads ar kopējo modulāro izglītību programmu skaitu 5 izglītības programmas (56% no arodizglītības programmu skaita). No kopējā izglītības programmu skaita (40) 2020./2021.m.g. 8 izglītības programmas tiek piedāvātas kā Darba vidē balstīto mācību programmas, t.i. 20% no kopējā īstenojamo šajā mācību gadā programmu skaita. Savukārt 2022.gada uzņemšanas plāns ir 100% modulārs, proti tiks uzņemti izglītojamie tikai modulārajā saturā, kas pilnībā atbilst profesionālās izglītības satura reformas ieviešanas nosacījumiem, ka sākot ar 2022./2023.m.g. profesionālās izglītības kompetenču centros jāīsteno modulārās izglītības programmas. Analizējot Tehnikuma 2022.gada Valsts budžeta uzņemšanas plānu, tad plānots uzņemt 726 izglītojamos, no tiem: Būvniecības nozarē/industrijā 361 (50%) izglītojamo, MMM nozarē/industrijā 218 (30%) izglītojamo, Lauksaimniecības nozarē/industrijā 50 (7%) izglītojamos, Mākslas nozares struktūras dizaina un radošo industriju sektorā 32 (4%) izglītojamos, Tūrisma nozarē 25 (3%) izglītojamos, Enerģētikas nozarē/industrijā 22 (3%) izglītojamos, Kokapstrādes nozarē 18 (2%) izglītojamos.
Tehnikuma Pieaugušo izglītības centrs darbojas kā struktūrvienība kopš 2018.gada, kura piedāvājumā ietilpst:
1.  Nodarbinātības valsts dienesta darba meklētāju (bezdarbnieku) apmācība;
2.  Ārpus formālās izglītības ceļā iegūto kompetenču novērtēšana;
3.  Apmācības būvniecības nozares speciālistiem;
4.  Apmācības un zināšanu atjaunošana lauksaimniekiem un lauku uzņēmējiem (jauns pakalpojums);
5.  Pedagogu digitālo prasmju attālināta mācību procesa iestenošai apmācības (jauns pakalpojums);
6.  Maksas kursi  39 programmās;
7.  SAM 8.4.1. projekta “Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” ietvaros īstenotās programmas;
8.  Uzņēmuma darbinieku zināšanu pilnveide un prasmju atjaunošana pie darba devēja.
Plānojot savu darbu Tehnikums izvirzīja galveno mērķi, paaugstināt sadarbību ar Būvniecības, Metālapstrādes, Mašīnzinību, Lauksaimniecības industrijā strādājošajiem un darba devējiem, kā arī uzlabot pedagogu apmācību un digitālo prasmju pilnveidi. Piedāvājot arvien jaunus pieaugušo izglītības piedāvājumus sabiedrībai, tehnikuma Pieaugušo izglītības centrs  paplašina katru gadu savus piedāvājumus. Vēl 2020./2021.mācību gadā par Tehnikuma noslēdza sadarbības līgumus ar tādiem jauniem sadarbības partneriem, kā biedrība "Latvijas Arhitektu savienība", Valsts augu aizsardzības dienests, SIA "Jēkabpils PMK”.
Noslēgtā ar Valsts augu aizsardzības dienests līguma ietvaros tika ieviests jauns pakalpojums lauksaimnieku un lauku uzņēmēju zināšanu un prasmju pilnveidē, kā arī zināšanu atjaunošanā.  Ieviešot tādas inovācijas kā zināšanu atjaunošana un nozarē strādājošo personu trūkstošo prasmju diagnosticēšana, Tehnikums paver iespēju piesaistīt pieaugušo izglītībā arvien lielāku peronu loku. Kopā 2020./2021.mācību gadā Daugavpils būvniecības tehnikumā neformālās izglītības programmas (valsts valoda, datorzinības) mācījās 534 pieaugušie (t.i. 41% attiecībā pret 1301 valsts budžeta izglītojamo skaitu uz 01.10.2021, Prof-2.). Pēdējo trīs gadu laikā Tehnikuma pieaugušo izglītības centra apmācāmo personu skaits ir pieaudzis no 68 līdz 534 pamācāmajiem gadā, t.i., gandrīz astoņās reizēs (7.9).
Saskaņā ar iepriekš izklāstīto, Tehnikums savā attīstībā ir veicis mērķtiecīgu un ilgtermiņa resursu piesaisti. Šo darbību rezultātā Tehnikums ir modernizējis infrastruktūru un mācību vidi tajās jomās, kuras tika izvirzītas par prioritāti līdz 2020.gadam, un šobrīd jauna attīstības posma sākumā līdz 2027.gadam ir visas iespējas:
Stiprināt profesionālās izglītības kompetences centra pozīcijas un nākotnē kļūt par reģionālo Ekselences centru;
Stiprināt valsts līmeņa metodiskā atbalsta centra pozīcijas Būvniecības nozarē/industrijā un attīstīs reģionālo MMM industrijas un citu nozaru atbalsta centra virzienu, veidojot izglītības programmu attīstības savstarpējo sinerģiju;
Pārstrukturizēt mācību procesu, atbilstoši notiekošajām pārmaiņām, ieviešot ne tikai tradicionālā mācību procesa organizēšanu, bet arī multidisciplināru un starpdisciplināru (jauktā tipa mācību process, ar uzņēmējspēju attīstības ievirzi);
Panākt individuālajās un nozaru/industriju vajadzībās balstītās profesionālās un pieaugušo izglītības piedāvājuma izveidi.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā iepriekš minēto un Daugavpils Būvniecības tehnikuma Attīstības un investīciju stratēģijas 2021.-2027.gadam ietvaros nospraustos stratēģiskos mērķus un rīcības virzienus, Daugavpils Būvniecības tehnikuma nosaukums nomaināms uz nosaukumu “Latgales industriālais tehnikums”. Jāņem vērā, ka plānojot savu attīstību pārmaiņu laikā, profesionālajai izglītībai ir gaidāmi lieli izaicinājumi gan izglītojamo piesaistē, gan arī profesionālās izglītības prestiža paaugstināšanā un pedagogu piesaistē, investīciju piesaistē un sadarbības veicināšanā gan valsts līmenī, gan arī starptautiskā līmenī.  Nosaukuma nomaiņa uz Latgales industriālais tehnikums, ļaus:
Akcentēt piederību visām astoņām pārstāvošajām industrijām izglītības iestādē;
Stiprināt vienota Latgales reģionālā profesionālās izglītības kompetences centra statusu;
Attīstīt potenciālo Latgales reģionālo ekselences centra statusa ieguves virzienu;
Maksimāli koncentrēt sadarbības partneru interesi, potenciālu un iesaisti profesionālās izglītības jomā;
Paaugstināt profesionālās izglītības prestiža celšanu reģionā, nediskriminējot citu industriju darba devējus, industriju ekspertu pārstāvju un izglītojamo vēlmes;
Paaugstināt potenciālo izglītojamo un viņu vecāku, pieaugušo un diasporas interesi par profesionālās izglītības piedāvājumu;
Nākotnes sabiedrības kontekstu un 21.gadsimta izglītības telpu raksturo globalizācijas un tehnoloģiju attīstības rosinātās pārmaiņas, kā arī ar nākotni saistīta arvien pieaugoša nepastāvība un sarežģītība. Lai nākotnes sabiedrība būtu spējīga proaktīvi reaģēt uz nākotnes kontekstiem un izaicinājumiem, ir nepieciešams stiprināt iespējas mācīties visa mūža garumā un prasmju, zināšanu un attieksmju regulāru atjaunošanu, papildināšanu un attīstību. Tāpat šobrīd digitālās prasmes pēc to nozīmīguma tiek pielīdzinātas lasītprasmei un rēķināšanai, un tās ir nepieciešamas ikvienam, visās darbības jomās un industrijās.
Daugavpils Būvniecības tehnikums ir uzsācis savu pārmaiņu ieviešanas ceļu,  veidojot Latgales industriālā tehnikuma attīstību uz jau nostiprinātajiem pamatiem, kas ilgtermiņā ļaus īstenot uz paliekošām vērtībām orientētu profesionālo izglītību un daudzfunkcionālu  profesionālās izglītības platformu reģionā.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Tehnikuma nosaukuma maiņai nav nepieciešami papildus finanšu resursi.
Tehnikumam tiek mainīts nosaukums, kas precīzāk norāda uz tehnikuma darbības jomu. Tehnikuma nosaukuma maiņa nav saistīta ar papildus izmaiņām normatīvajos aktos, bez tām izmaiņām normatīvajos aktos, kas saistītas ar pašu nosaukuma maiņas procesu un aprakstītas anotācijas 4.punktā. Tehnikuma  nosaukuma maiņas izmaksas tiks segtas esošā budžeta ietvaros

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Personāla, izglītojamo, to vecāku pienākumi un tiesības nemainās. Personāls turpinās darba tiesiskās attiecības, bet viņiem mainīsies darba devēja nosaukums. Izglītojamie turpinās mācības tajā pašā iestādē, bet ar citu nosaukumu.
 
Juridiskās personas

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija

Nosaukuma maiņa tiks veikta esošā budžeta finansējuma ietvaros.

4.1.1. Ministru kabineta 2003. gada 16. septembra noteikumi Nr.528 "Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums”.

Pamatojums un apraksts
Jāveic grozījumi 24.40. punktā, precizējot Daugavpils Būvniecības tehnikuma nosaukumu.
 
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija

4.1.2. Ministru kabineta 2021. gada 25. februāra noteikumi Nr.131 "Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu maksas pakalpojumu cenrādis".

Pamatojums un apraksts
Jāveic grozījumi noteikumu pielikuma II. daļā, precizējot Daugavpils Būvniecības tehnikuma nosaukumu.
 
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Tiesību akta projekts atbilstoši Daugavpils Būvniecības tehnikuma priekšlikumam paredz  mainīt Daugavpils Būvniecības tehnikuma nosaukumu. Jaunais nosaukums - Latgales Industriālais tehnikums  ir saskaņots ar Daugavpils Būvniecības tehnikumu. Par nosaukuma maiņu pēc lēmuma pieņemšanas Ministru kabinetā tehnikuma darbinieki, izglītojamiem un viņu vecāki (vai likumiskie pārstāvji)  tiks informēti un informācija tiks ievietota arī tehnikuma mājas lapā.  Tehnikuma darbinieku, izglītojamo, viņu vecāku tiesības un pienākumi ar šīm izmaiņām netiek ietekmēti.Ne tehnikuma darbinieku, ne izglītojamo, ne viņu vecāku tiesības un pienākumi netiek ietekmēti.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Izglītības un zinātnes ministrija
  • Izglītības kvalitātes valsts dienests
  • Daugavpils Būvniecības tehnikums

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi