Anotācija (ex-ante)

26-TA-163: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "Iepirkumu elektroniskās platformas (IEP) attīstība – 1. kārta" pases apstiprināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Pamatojoties uz Valsts modernizācijas jomas domēna arhitektūru un Ministru kabineta 26.08.2025. sēdē (protokols Nr. 33; 52. §; 25-TA-1900) izskatīts Informatīvais ziņojums “Par darba grupas publiskā iepirkuma efektivitātes palielināšanai rezultātu un priekšlikumiem tālākai publisko iepirkumu sistēmas attīstībai” un ar protokollēmumu (protokols Nr. 33; 52. §; 25-TA-1900) atbalstītas būtiskas izmaiņas publisko iepirkumu jomā, ar kuru Iepirkumu uzraudzības birojs kļūst par divu publisko iepirkumu sistēmu pārvaldnieku un biznesa procesu noteicēju, ir nepieciešams efektivizēt un uzlabot šo sistēmu savstarpējo sadarbību un datu pārizmantojamību. Tas nodrošinās jaunas, lietotājiem drošas un ērtas platformas izstrādi.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta “Iepirkumu elektroniskās platformas (IEP) attīstība 1.kārta " (Projekta) ietvaros tiks izveidota vienota iepirkumu digitālā platforma (IEP), kas nodrošinās pilnvērtīgu iepirkumu procesa atbalstu. Platforma ļaus izsludināt iepirkumus, pievienot dokumentus, sniegt komentārus, izteikt interesi un droši iesniegt piedāvājumus elektroniski. Projekta mērķis ir vienkāršot un padarīt caurskatāmāku iepirkumu procesu, uzlabojot tā efektivitāti, kvalitāti un vienlīdzīgas iespējas gan publiskā, gan privātā sektora dalībniekiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Pašlaik, lai nodrošinātu publiskā iepirkuma izsludināšanu, iepirkumu veicējam ir jāievada informācija divās savstarpēji neatkarīgās informācijas sistēmās – Publikāciju vadības sistēmā (PVS) un Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS) . Katrai no sistēmām ir atšķirīgas datu ievades prasības un funkcionalitāte, kā rezultātā viena un tā pati informācija ir jāievada atkārtoti. Tas palielina administratīvo slogu, prasa papildu laika resursus un palielina kļūdu vai datu neatbilstību risku.
Arī iepirkumu pretendentiem, lai pilnvērtīgi piedalītos iepirkumos, ir jāpārliecinās, vai konkrētais iepirkums ir izsludināts abās sistēmās, tādējādi sarežģījot informācijas pieejamību un pārskatāmību. Esošā situācija apgrūtina vienotas iepirkumu informācijas telpas nodrošināšanu un samazina procesa lietošanas ērtumu gan publiskajam, gan privātajam sektoram.
Līdz 2026. gadam minētās sistēmas tiek pārvaldītas divu atsevišķu iestāžu kompetencē, kas ierobežo savstarpēju integrāciju, vienotu biznesa procesu ieviešanu un efektīvu datu pārizmantojamību.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašreizējā publisko iepirkumu sistēmu arhitektūra balstās uz divu savstarpēji neatkarīgu informācijas sistēmu – PVS un EIS – paralēlu izmantošanu, kas rada būtiskus izaicinājumus iepirkumu procesa efektīvai īstenošanai. Iepirkumu veicējiem, lai izsludinātu iepirkumu, ir atkārtoti jāievada vieni un tie paši dati abās sistēmās, kurām ir atšķirīgas ievades prasības. Tas palielina administratīvo slogu, patērē papildu laika un cilvēkresursus, kā arī palielina kļūdu un datu neatbilstību risku.
Pretendentiem savukārt nav pieejama vienota un centralizēta informācijas vide, jo, lai pārliecinātos par iepirkuma izsludināšanu un sekotu tā norisei, informācija ir jāmeklē vairākās sistēmās. Tas samazina iepirkumu procesa caurskatāmību, apgrūtina lietošanas ērtumu un var atturēt potenciālos piegādātājus no dalības publiskajos iepirkumos.
Papildu problēmu rada fakts, ka līdz 2026. gadam minētās sistēmas tiek pārvaldītas divu atsevišķu iestāžu kompetencē, kas kavē vienotu biznesa procesu ieviešanu, sistēmu integrāciju un efektīvu datu pārizmantojamību. Esošā situācija neatbilst mūsdienu digitālās pārvaldes principiem un ierobežo iespējas uzlabot publisko iepirkumu procesa efektivitāti, kvalitāti un pieejamību gan publiskajam, gan privātajam sektoram.
Risinājuma apraksts
Lai veicinātu publisko iepirkumu procesu efektivitāti, caurspīdīgumu un digitalizāciju, paredzēts izstrādāt un pakāpeniski ieviest vienotu elektronisko iepirkumu platformu, kas apvienos EIS galvenos moduļus:
e-konkursi, e-izsoles, e-izziņas, e-pasūtījumi, ar PVS iespējām.
Platforma nodrošinās modernus digitālos risinājumus iepirkumu organizēšanai un dalībai tajos, kā arī ļaus citām valsts institūcijām izmantot noteiktas funkcionalitātes to specifisko procesu nodrošināšanai.
Ņemot vērā platformas plašo tvērumu un funkcionālo apjomu, tās ieviešana plānota vairākās kārtās, secīgi attīstot katru sistēmas moduli un pakāpeniski integrējot tos ar PVS:
1. kārta – E‑konkursu funkcionalitātes pilnveide: piedāvājumu iesniegšana un integrācija ar PVS sistēmu.
2. kārta (Indikatīvi)  –E‑izziņu integrācija vienotajā elektronisko iepirkumu platformā un risinājuma attīstība informācijas par piegādātāju kvalifikāciju  ieguvei  no citiem, valstī uzturētiem datu reģistriem. Atkarībā no publisko iepirkumu direktīvu pārskatīšanas šī kārta ietvers arī to risinājumu izstrādi, kas nepieciešama, lai pielāgotu platformu pārskatītajām ES direktīvu izmaiņām.
3. kārta (Indikatīvi) – E-pasūtījumu apakšsistēmas integrācija vienotajā iepirkumu platformā un E-pasūtījumu apakšsistēmas modernizācija.
Ņemot vērā pašreizējās lietotāju vajadzības un pieejamo ERAF finansējumu, projekta tvērums šobrīd paredz finansēt 1. kārtas izstrādi. Lai nodrošinātu nākamo kārtu īstenošanu, finansējuma apjoms un konkrētās vajadzības tiks atsevišķi apzinātas un izvērtētas, meklējot piemērotākos risinājumus to realizācijai. Primāri, finansējot no ES fondu finansējuma.
Attiecīgi  Projekta1.kārtas rezultātā tiks izstrādāta vienota iepirkumu elektroniska platforma (IEP), kas ir modulāri veidota un kas nodrošinās centralizētu, lietotājam draudzīgu un caurskatāmu elektronisko iepirkumu vidi, kas projekta laikā tiks savstarpēji integrēta. Pamatā plānots turpināt attīstīt jau izstrādāto Publikāciju vadības sistēmu (PVS) papildinot ar jaunām funkcionalitātēm, lai nodrošinātu dokumentācijas pievienošanu un publiskošanu pasūtītājiem un piedāvājumu iesniegšanu pretendentiem. Ņemot vērā, ka EIS ir izstrādāts kopš 2009. gada informācijas sistēma ir novecojusi, un savietojamība ar Publikāciju vadības sistēmu ir sarežģīta tieši tehnoloģiju un veiktspējas dēļ. Tāpēc plānots attīstīt piedāvājumu iesniegšanai jaunu funkcionalitāti.  Šī platforma samazinās administratīvo slogu pasūtītājiem, uzlabos informācijas pieejamību pretendentiem un veicinās sistēmu integrāciju, kā arī datu efektīvu pārizmantošanu. IEP 1.kārtas Projekta īstenošana tiek plānota pakāpeniski pa posmiem, kas ļauj nodrošināt ērtāku vajadzību apzināšanu un labāku projekta vadību.
1. posms – Izveidota piedāvājumu iesniegšanas vide pretendentiem.
- Izveidota centralizēta vide ar individuālām lietotāju lomām un piekļuves tiesībām.
- Izveidota funkcionalitāte, kas ļaus pretendentiem sekot iepirkumiem no plānošanas līdz izsludināšanai un sniegts pasūtītājiem informāciju par tirgus interesi.
- Izveidota jautājumu un atbilžu funkcionalitāte.
- Elektroniska piedāvājumu iesniegšana ar paziņojumiem un datu validāciju.

Ieguvumi: labāka informācijas pieejamība, vienkāršāka komunikācija ar pasūtītājiem, samazināts kļūdu risks.

2. posms – Pasūtītāju darba vides funkcionalitātes paplašināšana, kas jau iepriekš izstrādāta Publikāciju vadības sistēmā
- Lietotāju lomu paplašināšana pasūtītājiem un uzraugošām iestādēm.
- Pasūtītāja darba vietā iepirkumu kartīšu funkcionalitātes papildināšana: dokumentu pievienošana, jautājumu/atbilžu sadaļa, komisijas locekļi, piedāvājumi.
- Izveidota notifikāciju sistēma lietotājiem un atšķirīgas piekļuves tiesības.

Ieguvumi: efektīvāka dokumentu aprite, centralizēta informācija un uzlabota komunikācija starp pasūtītājiem un pretendentiem.

3. posms – Savstarpējā integrācija un publiskās vides pilnveide
- Izveidota vienota iepirkumu informācijas struktūra un publiska pieejamība.
- Pilnvērtīga pasūtītāju un pretendentu pārvaldība vienotā sistēmā.
- Stabilas un drošas infrastruktūras izveide un savienojums starp pasūtītāju un pretendentu vidi.
- Izstrādāta efektīvāka datu atlases un plašāka datu analītikas iespēja.

Ieguvumi: vienota informācijas telpa, samazināta datu dubultošanās, uzlabota caurskatāmība un vienkāršota dalībnieku pārvaldība.

Plānotais projekta  īstenošanas grafiks.
1. posms
 Piedāvājumu iesniegšanas vide
           no  2026. gada 1. jūnija līdz 2027. gada 31. augustam
2. posms
Pasūtītāju darba vietas  papildināšana
             no 2027. gada 1.februāra līdz 2028. gada 31. maijam
3. posms
Integrācija un publiskās vides pilnveide
            no 2028. gada 1. jūnija līdz 2029. gada 31. martam
Posmi īstenojami pakāpeniski ar daļēji paralēlu aktivitāšu norisi, nodrošinot efektīvu resursu plānošanu. Katrā posmā paredzēta aptuveni līdz 14 mēnešu izstrāde, integrācijai papildu līdz 8 mēnešiem.
Finansējums:
Finansēts no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm” 1.3.1.1. pasākuma “IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram”
Pieejamais finansējums: 1 500 000 EUR , tai skaitā 85%  ERAF finansējums 1 275 000 EUR apmērā un 15% valsts budžeta līdzfinansējums 225 000 EUR apmērā Projekta ietvaros netiek plānota tādu darbību veikšana vai funkcionalitāšu izstrāde, kas PVS jau ir izstrādātas projekta Nr. 2.1.3.1.i.0/1/23/I/VARAM/007 “Publiskā iepirkuma procesu un pakalpojumu digitālā transformācija” ietvaros. Projekta mērķis ir turpināt PVS attīstību un paplašināšanu, nodrošinot pasūtītājiem iepirkumu procesu norisi, kā arī dokumentācijas pievienošanu un publiskošanu, kā arī pretendentiem tiktu nodrošināta piedāvājumu iesniegšanas iespēja. Izstrādes nodrošināšanai ir ieplānoti iepirkumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
Cilvēkresursu skaita samazinājums vai palielinājums IUB nav paredzēts, kā arī nav paredzētas funkciju un institucionālās struktūras izmaiņas. Ņemot vērā, ka pēc projekta ieviešanas 1. līmeņa atbalstu pasūtītājiem un pretendentiem saistībā ar iepirkumu izsludināšanu un piedāvājumu iesniegšanu EIS e-konkursu apakšsistēmā nebūs jāsniedz Valsts digitālās attīstības aģentūrai, VDAA tiks atbrīvots resurss, lai to novirzītu citu valstij nozīmīgu informācijas sistēmu atbalsta nodrošināšanai. Papildus arī IUB paredzēts manuālā darba samazinājums attiecībā uz datu izguvi, pārbaudi un apkopošanu no divām atšķirīgām datu struktūrām. Attiecīgi šis brīvais laika resurss tiks novirzīts analītisko rīku pārvaldībai, tai skaitā analītisko rīku konfigurēšanai, informācijas analīzei, procesu un administratīvā sloga efektivizācijai, kā arī citu stratēģiski svarīgu uzdevumu veikšanai iepirkumu reformas īstenošanā (piemēram, pasūtītāja rezultatīvo rādītāju mērīšanai, reitingu metodoloģisko rādītāju aprēķinu nodrošināšanai u. tml.) Sīkāka ieguvumu un izdevumu attiecību aprēķini iekļauti Projekta pasē 6. punktā.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Sabiedrības un iepirkumu dalībnieku informētība, kā arī uzlabota publisko iepirkumu caurskatāmību un atklātību, vienkāršota uzņēmēju dalību iepirkumos un samazināts administratīvais slogs. Tas veicina plašāku konkurenci, efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu un kvalitatīvākus iepirkumu rezultātus sabiedrības interesēs.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
637 500
0
425 000
212 500
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
637 500
0
425 000
212 500
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
750 000
0
500 000
385 000
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
750 000
0
500 000
385 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-112 500
0
-75 000
-172 500
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-112 500
0
-75 000
-172 500
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
26 308
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-112 500
-75 000
-146 192
5.1. valsts pamatbudžets
0
-112 500
-75 000
-146 192
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
 Kopējais investīcijas projekta īstenošanas izdevumu apmērs plānots no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam finansējuma 1 500 000 EUR apjomā, tai skaitā 85 % ERAF finansējums 1 275 000 EUR apmērā un 15 % valsts budžeta līdzfinansējums 225 000 EUR apmērā.
Projekta izstrādes izmaksu sadalījums pa gadiem provizoriski noteikts iepirkumu elektroniskās platformas koncepcijā (paredzēto izstrādes darbu nodevumu grafiks, kas var tikt precizēts pēc projekta apstiprināšanas) un to veido:
- 2026. gadā izdevumi izstrādei (EKK5000 Kapitālie izdevumi) netiek plānoti;
- 2027. gadā 750 000 EUR (EKK5000 Kapitālie izdevumi), no tiem 85% jeb 637 500 EUR no ERAF finansējuma un 15% jeb 112 500 EUR apmērā no valsts budžeta līdzfinansējuma;
- 2028. gadā 500 000 EUR (EKK5000 Kapitālie izdevumi), no tiem 85% jeb 425 000 EUR no ERAF finansējuma un 15% jeb 75 000 EUR apmērā no valsts budžeta līdzfinansējuma;
- 2029. gadā 250 000 EUR (EKK5000 Kapitālie izdevumi), no tiem 85% jeb 212 500 EUR no ERAF finansējuma un 15% jeb 37 500 EUR apmērā no valsts budžeta līdzfinansējuma.
Pēc investīcijas projekta izstrādes pabeigšanas, kas plānota 2029. gada 1. ceturksnī, nepieciešams finansējums projekta uzturēšanas izdevumu segšanai, kas indikatīvi plānotas līdz 12 % no izstrādes izmaksām, t.i., 15 000 EUR/mēn. IEP uzturēšanu veiks ārpakalpojuma sniedzējs, nodrošinot tādus pakalpojumus,  kā piemēram, sistēmas uzturēšanu, kas ietver programmatūras atjauninājumus, licences, sistēmas monitoringu, nepārtrauktību un pieejamību,   11 616 EUR/mēnesī (ko nodrošinātu ārpakalpojuma sniedzēja 1 darbinieka pilna slodze, kam vidējā stundas likme 72,60 EUR/h*8h*20darba dienas= 11 616 EUR) un sistēmas infrastruktūras izmitināšanu 3 384 EUR/mēnesī.

Nepieciešamais finansējums uzturēšanas izmaksām 2029. gadā ir ne vairāk kā 135 000 euro (15 000 euro *9 mēn.) un ar 2030.gadu ne vairāk kā 180 000 euro (15 000 euro *12 mēn.), tajā skaitā 2029.gadā 26 308 euro un ar 2030.gadu 35 077 euro  ik gadu tiks nodrošināts no Finanšu ministrijas  programmā 32.00.00. “Iepirkumu uzraudzības birojs” pieejamiem resursiem.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Investīcijas projekta īstenošanai nepieciešamais finansējums (Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma nodrošināšanai) Finanšu ministrijas budžetā tiks pārdalīts no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 80.00.00 “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumos Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” noteiktajam.
Pēc investīcijas projekta izstrādes pabeigšanas projektu rezultātu uzturēšanas izdevumu segšanai papildu nepieciešamo finansējumu (2029. gadā – 108 692  EUR un sākot ar 2030. gadu - 144 923 EUR/gadā) Finanšu ministrija (IUB) pieprasīs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
 

Pagaidām projekta īstenošanai netiek paredzēta ietekme uz likuma normām. Precīzāks izvērtējums tiks veikts projekta laikā, un, ja grozījumi būs nepieciešami, tie tiks saskaņoti ar attiecīgajām institūcijām.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
Projekts šo jomu neskar

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

Sabiedrības līdzdalība šim tiesību akta projektam neattiecas, jo projekta ietvaros funkciju apjoms nemainās, tās tiek noteiktas caur normatīvajiem aktiem, tikai mainās to izvietojums un tiek atviegloti procesi, kas nepieciešami datu salāgošanai, analītikai un sistēmu savietojamībai.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Finanšu ministrija
  • Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
  • Iepirkumu uzraudzības birojs

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Uzlabota kopējā lietotāju atbalsta funkcija, nodrošinot atbalstu un kvalitātes uzlabošanos, samazinot lietotāju atbalsta nepieciešamību no divām sistēmām uz vienu.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Vienotas digitālās vides izveide ļaus efektīvāk veikt datu atlasi un nodrošinās iespēju veidot plašāku datu analīzi.
8. Cita informācija
-
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Nodrošina PVS tālāko attīstību integrējot EIS e-konkursu apakšistēmas funkciju efektīvākai procesu darbībai, kā arī nodrošinot IKT nozari reglamentējošo normatīvo aktu prasībām atbilstošu arhitektūru.

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Plānots,ka sistēmu turpmāk izmantos arī valsts un pašvaldības iestādes, tādejādi ļaus efektivizēt arī iekšējos IKT resursus, 

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Fizisko personu dati tiks apstrādāti tikai tādā apjomā un veidā, kāds ir objektīvi nepieciešams konkrētā pakalpojuma vai procesa nodrošināšanai, ievērojot datu minimizācijas un mērķa ierobežojuma principus. Datu apstrāde tiks veikta, lai nodrošinātu pārredzamu, izsekojamu un normatīvajiem aktiem atbilstošu iepirkumu un citu saistīto procesu norisi.
Personas dati tiks uzglabāti atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un dokumentu pārvaldības prasībām, nodrošinot to drošību, integritāti un pieejamību tikai pilnvarotām personām. Dati netiks glabāti ilgāk, nekā tas noteikts normatīvajos aktos vai nepieciešams attiecīgā mērķa sasniegšanai.
Lai mazinātu administratīvo slogu un nepieprasītu lietotājiem atkārtotu vienu un to pašu datu iesniegšanu, tiks izmantoti valsts pārvaldes koplietošanas risinājumi un datu apmaiņas platformas, pārizmantojot jau valsts informācijas sistēmās pieejamos datus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Lietotāju autentifikācijai tiks izmantoti valstī nodrošināti droši autentifikācijas risinājumi, kas ļauj droši identificēt personu, nepieprasot papildu fizisko personu datus.
Papildu personas dati netiks vākti vai apstrādāti, ja tie nebūs tieši nepieciešami konkrētā pakalpojuma sniegšanai vai normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildei. Visos gadījumos tiks ievēroti personas datu aizsardzības principi, nodrošinot datu subjekta tiesību ievērošanu un atbilstošu tehnisko un organizatorisko drošības pasākumu piemērošanu.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi