Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekta mērķis, saskaņā ar Eiropas Padomes 2021. gada 6. jūlija lēmuma pielikumu par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna izvērtējuma apstiprināšanu, ir attīstīt industriālo parku infrastruktūru un piesaistīt investorus (komersantus, kas rada jaunas darba vietas un veic nefinanšu investīcijas) Latvijas reģioniem ārpus Rīgas plānošanas reģiona, sekmējot darba vietu ar augstu pievienoto vērtību un uz eksportu orientētu darba vietu radīšanu, kā arī mazinot reģionālās attīstības atšķirības starp Rīgas reģionu un pārējo Latvijas teritoriju.

Vispārējā kārtība

Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – AF) plāna ietvaros paredzēts atbalsts 3.1.1.3.i. investīcijas “Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos” (turpmāk – investīcija) īstenošanai, lai sniegtu atbalstu nacionāla mēroga industriālo parku attīstīšanai reģionos, ārpus Rīgas plānošanas reģiona teritorijas, ar mērķi sekmēt komercdarbības attīstību, piesaistīt cilvēkresursus un paaugstināt produktivitāti. Investīcijas mērķa grupa ir pašvaldības un komersanti (lielais, vidējais vai mazais komersants bez valsts vai pašvaldību kapitāla daļas).

Atbilstoši AF plānā norādītajam Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk - LIAA) sniegtā informācija par investīciju piesaisti reģionos, apliecina, ka investīciju piesaistē ir būtiska publiskā infrastruktūra. Laika posmā no 2020. gada līdz 2021. gada pirmajam ceturksnim, 31 pašvaldību piedāvājums investoriem ārpus Rīgas reģiona nav bijis veiksmīgs tieši infrastruktūras neatbilstības dēļ potenciālo investoru vajadzībām. Atbilstošas infrastruktūras trūkuma dēļ 2019.-2020. gadā netika piesaistītas investīcijas indikatīvi 170 miljonu euro apmērā elektronikas, metālapstrādes, elektronikas, aviācijas un citās jomās, kas varētu radīt indikatīvi 1 250 darba vietas, tai skaitā reģionos, jo kā potenciālās lokācijas vietas tika izskatīta, piemēram, Ventspils pilsēta, Rēzeknes pilsēta, Liepājas pilsēta. LIAA sniegtā informācija par investīciju piesaisti apliecina, 2020. gadā 51 komersants ir piesaistījis investīcijas indikatīvi 252,4 miljoni euro un radījis 2 893 jaunas darba vietas. 27 no 51 investīciju projektiem 2020. gadā tika veikti ārpus Rīgas reģiona. 2020. gadā Zemgalē 3 investīciju projekti indikatīvi ir piesaistījuši 23,8 miljonus euro investīcijas un 83 jaunu darba vietu izveidi, Vidzemē 13 projekti - 97,5 miljonus euro investīcijas un 1 005 jaunas darba vietas, 6 investīciju projekti Kurzemē - 81,5 miljonus euro investīcijas un 155 jaunas darba vietas, savukārt Latgalē 4 projekti - 39 miljonus euro investīcijas un 475 jaunu darba vietu izveidi.

Vienlaikus LIAA sniegtie nekustamo īpašumu pieprasījumu piemēri no 2020. gada un 2021. gada pirmā ceturkšņa potenciālajiem projektiem metālapstrādes, vieglās rūpniecības, informācijas tehnoloģiju pārtikas ražošanas jomā norāda, ka reģionos investoriem ir nepieciešama ražošanas telpu noma vai iegāde, elektroenerģijas pieslēgumi, informācijas tehnoloģiju komunikācijas, pievedceļi, notekūdeņu attīrīšanas sistēmas u.c.

Ņemot vērā infrastruktūras nepilnības, komercdarbība attīstās Rīgā un tās apkārtnē, padziļinot reģionālās attīstības atšķirības, kas nosaka nepieciešamību veikt ieguldījumus komercdarbības infrastruktūrā investīciju ienākšanai citos reģionos, kā arī veicināt investīciju piesaistes potenciālu. Līdz ar to, Noteikumu projekts paredz sniegt atbalstu komersantu pieprasījumā balstītu industriālo parku un teritoriju attīstībai reģionos ārpus Rīgas plānošanas reģiona, tai skaitā industriālo pieslēgumu ierīkošanai, pievedceļu atjaunošanai vai ierīkošanai pie industriālajām teritorijām, kā arī komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to saistītās infrastruktūras attīstīšanai. Ievērojot, ka plānošanas reģioni un pašvaldības regulāri apkopo informāciju par komersantu vajadzībām  to izaugsmei, sniedzot informāciju par pašvaldībām nepieciešamo atbalstu komercdarbības vides uzlabošanai, investīcijas komercdarbības publiskajā infrastruktūrā plānotas saskaņā ar plānošanas reģionu un pašvaldību noteiktajām prioritātēm, tai skaitā zināšanu un  tehnoloģiski ietilpīgā komercdarbībā, kā arī klimatneitrālā un klimatnoturīgā attīstībā.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno investīciju, investīcijai pieejamo finansējumu un sasniedzamos mērķus, investīcijas ieviešanā iesaistītās institūcijas, atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumus, prasības projektu iesniedzējam un industriālo parku nomniekiem, ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītos nosacījumus, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un projektu iesniegumu atlases kārtību, investīcijas un projektu īstenošanas un uzraudzības nosacījumus, kā arī citus investīcijas īstenošanas nosacījumus, piemēram, par demarkācija ar citu atbalsta instrumentu investīcijām.

Investīcijai pieejamais finansējums un sasniedzamie mērķi

Noteikumu projekts nosaka kopējo investīcijai pieejamo AF finansējumu, kas ir 80 000 000 euro, projektu iesniegumu atlases veidu, kas ir atklāta projektu iesniegumu atlase (konkurss), kā arī tā norises kārtību. Lai nodrošinātu iespēju izveidot vismaz vienu industriālo parku katrā plānošanas reģionā (izņemot Rīgas plānošanas reģionā, atbilstoši AF plānā noteiktajam investīcijas tvērumam), tiek noteikts, ka konkursa ietvaros savstarpēji sacenšas tikai attiecīgā plānošanas reģiona projekti. Ja konkursa rezultātā kādā no attiecināmajiem plānošanas reģioniem izveidosies AF finansējuma atlikums, tad tiks dota iespēja atbalstīt papildu projektu ar augstāko vērtējumu saskaņā ar šo Noteikumu projekta pielikuma “Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena “Reģionālā politika” 3.1.1.3.i. investīcijai “Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos” (turpmāk – Noteikumu projekta pielikums) noteiktajiem kvalitātes kritērijiem Kurzemes plānošanas reģionā, Latgales plānošanas reģionā, Vidzemes plānošanas reģionā vai Zemgales plānošanas reģionā. Vienāda vērtējuma gadījumā (viena punkta robežās) priekšroka tiks dota projektam, kuru paredzēts īstenot plānošanas reģionā ar mazāko reģionālo iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju (kopīgs visu iepriekš minēto plānošanas reģionu projektu iesniegumu iegūto kopējo koeficientu salīdzinājums). Informācijai par reģionālo iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju tiks izmantoti projektu iesniegšanas brīdī pēdējie aktuālie Centrālās statistikas pārvaldes dati par pēdējo aktuālo kalendāro gadu.

Noteikumu projekts nosaka investīcijas ietvaros sasniedzamos atskaites punktus un mērķus, ievērojot AF plānā noteikto laika grafiku to sasniegšanai un to izpildes nosacījumus:

1) atskaites punkts: līdz 2022. gada 31. decembrim ir pieņemti ministru kabineta noteikumi un saskaņota atbalsta programma. Atskaites punkts tiek izpildīts ar Noteikumu projekta apstiprināšanu.

2) atskaites punkts: līdz 2023. gada 31. decembrim nosūtīti lēmumi projektu iesniedzējiem par  līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu projektu īstenošanai industriālo parku attīstībai reģionos, tai skaitā privātā sektora atbalsta saņēmējiem, kuri ir izstrādājuši industriālā parka attīstības stratēģiju. Lai nodrošinātu investīcijas atbilstību Tehniskajiem norādījumiem par principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu (2021/C58/01), no projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem ir jāizslēdz šāds darbību saraksts: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp tā pakārtota izmantošana, izņemot projektus elektroenerģijas vai siltuma ražošanā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem; ii) darbības saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), lai sasniegtu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm (ja ar atbalstīto darbību tiek sasniegtas prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, sniedz paskaidrojumu par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts  Komisijas 2021. gada 12. marta Īstenošanas regulā (ES) 2021/447, ar ko nosaka pārskatītās līmeņatzīmju vērtības bezmaksas emisijas kvotu iedalei 2021.–2025. gada periodam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK 10.a panta 2. punktu (turpmāk - Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/447); iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām (šis izņēmums neattiecas uz darbībām, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu, par ko ir sniegti dokumentāli pierādījumi) un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām (šis izņēmums neattiecas uz darbībām esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības  ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar nosacījumu, ka šādas darbības nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu, par ko ir sniegti dokumentāli pierādījumi); iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Noteikumu projektā jāparedz, ka līgumu slēgšanas tiesības projektu īstenošanai var piešķirt tikai par tādiem projektiem, kuros iekļautās darbības atbilst attiecīgajiem ES un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā.

3) mērķis: līdz 2025. gada 31. decembrim parakstītas vismaz četras nodomu vēstules (protokoli) vai līgumi ar starptautiski atzītiem industriālo parku operatoriem (apsaimniekotājiem) vai potenciālajiem  investoriem (komersantiem, kas ir nomnieki vai īpašnieki), piesaistot vai veicot nefinanšu investīcijas vismaz 85 741 349 euro apmērā. Šo noteikumu atlases kritēriji nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst Tehniskajiem norādījumiem par principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību nodrošināt atbilstību attiecīgajiem ES un nacionālajiem normatīvajiem aktiem vides jomā;

4) mērķis: līdz 2025. gada 31. decembrim pabeigta vismaz četru nacionālo industriālo parku un teritoriju būvniecība reģionos, tostarp nepieciešamo rūpniecisko savienojumu izveide un ar tiem saistītās jaudas palielināšana (tai skaitā siltumapgāde, ūdensapgāde un kanalizācija, elektroenerģija), piekļuves ceļu atjaunošana vai ierīkošana netālu no industriālajiem rajoniem, kā arī komerciāliem nolūkiem paredzēto ēku un ar tām saistītās infrastruktūras attīstīšana. Būvniecības darbu pabeigšanu  apliecina akts par būves nodošanu ekspluatācijā vai cits dokuments par pabeigtajiem darbiem saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību;

5) mērķis: līdz 2026. gada 31. jūlijam radītas 328 jaunas darba vietas industriālajos parkos ar vidējo darba algu, kas pārsniedz vidējo darba samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē (piemēro Oficiālās statistikas portālā uz projekta iesniegšanas brīdi pieejamo aktuālo informāciju par darba samaksu attiecīgajā plānošanas reģionā). 

Sasniedzamā mērķa “līdz 2025. gada 31. decembrim parakstītas vismaz četras nodomu vēstules (protokoli) vai līgumi ar starptautiski atzītiem industriālo parku operatoriem (apsaimniekotājiem) vai potenciālajiem investoriem (komersantiem), piesaistot vai veicot nefinanšu investīcijas vismaz 85 741 349 euro apmērā” vērtība noteikta, atbilstoši AF plāna sagatavošanas laikā veiktajam izmaksu pamatojumam (COSTING).  Mērķa vērtība “85 741 349 euro” noteikta, ņemot vērā Eiropas Savienības fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda 3.3.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt privāto investīciju apjomu nacionālas un reģionālas nozīmes centros, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbībai nozīmīgā infrastruktūrā atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām” (turpmāk  – 3.3.1. SAM) un 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” (turpmāk – 5.6.2. SAM) projektu datus, kas liecina, ka uz vienu privāto investīciju euro ieguldītās projekta kopējās izmaksas ir 0,88 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) jeb 1,05 euro (ar PVN, ievērojot, ka PVN daļa projektu kopējās izmaksās ir 15,86%), vienlaikus, aprēķinot mērķa vērtību, tika ņemtas vērā patēriņa cenu izmaiņas pieciem gadiem –  no 2022. līdz 2026. gadam (līdz 2023. gadam 1,4%, no 2024. gada 2%). Lai nodrošinātu investīcijas mērķa sasniegšanu, arī projekta ietvaros nepieciešams piemērot attiecīgo proporciju, kas veidojas, ievērojot kopējo investīcijas ietvaros sasniedzamās mērķa vērtības “85 741 349 euro” un AF kopējā finansējuma 80 000 000 euro proporciju (85 741 349 / 80 000 000=1,07). Ņemot vērā minēto, Noteikumu projektā noteikta prasība, ka investori (komersanti) līdz 2028. gada 31. decembrim veic nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos vismaz tādā apmērā, kas, attiecībā pret AF finansējuma vienu euro veido attiecību 1,07:1, kur:
1,07 – atbalstītajās teritorijās atrodošos komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos (euro);
1 – AF finansējums (euro).

Sasniedzamā mērķa "līdz 2026. gada 31. jūlijam radītas 328 jaunas darba vietas industriālajos parkos ar vidējo darba algu, kas pārsniedz vidējo darba samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē” vērtība noteikta atbilstoši AF plāna sagatavošanas laikā veiktajam izmaksu pamatojumam (COSTING). Mērķa vērtība noteikta, ņemot vērā Eiropas Savienības fondu 2014. - 2020. gada plānošanas perioda 3.3.1. SAM un 5.6.2. SAM projektu datus par to, ka 212 projektu ietvaros, veicot publiskās investīcijas 330,3 miljonu euro apmērā (bez PVN), trīs gadu laikā pēc projektu pabeigšanas tiks izveidotas vismaz 7 240 jaunas darbavietas, līdz ar to vidējās projektu izmaksas uz vienu jaunradīto darbavietu ir 54 192 euro (bez PVN)). Datos balstīta analīze (3.3.1. SAM un 5.6.2. SAM projekti) liecina, ka, veicot publiskās investīcijas 80 miljonu euro (bez PVN) triju gadu laikā pēc būvdarbu pabeigšanas un nodošanas ekspluatācijā, būtu iespējams izveidot 1 476 jaunas darba vietas, ja tiktu īstenoti līdzīgi projekti. Līdz ar to investīcijas ietvaros laika posmā no brīža, kad tiks pabeigti būvdarbi industriālajos parkos 2025.gada beigās, līdz 2026.gada augustam indikatīvi var tikt radītas 328 jaunas darbavietas, kas ir viens no investīcijas mērķiem.

Lai nodrošinātu, prasību par 328 jaunu darba vietu izveidi ar vidējo darba algu, kas pārsniedz vidējo darba samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē (pamatdarbības nozarē pēc NACE 2.redakcijas), Noteikumu projekts nosaka, ka projektā  nepieciešams paredzēt, ka līdz 2026. gada 31. jūlijam tiks radīta vismaz 41 jauna darba vieta (ja iesniedz projektu ar minimālo AF finansējumu 10 000 000 euro apmērā) vai vismaz 62 jaunas darba vietas (ja iesniedz projektu ar maksimālo AF finansējumu 15 000 000 euro apmērā), vai cits darba vietu skaits, ievērojot attiecīgu attiecību starp  projektā plānoto AF finansējumu un nepieciešamo minimālo radīto darba vietu skaitu ar vidējo darba algu, kas pārsniedz vidējo darba samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē plānošanas reģionā. Izpildot mērķi par jaunu darba vietu izveidi industriālajā parkā,  projektu iesniedzējiem vienlaikus nepieciešams nodrošināt,  ka izveidoto darba vietu vidējā darba alga nav mazāka par vidējo darba samaksu valstī 2020. gadā. Saskaņā ar Oficiālās statistikas portālā pieejamo informāciju, 2020. gadā vidējā darba samaksa valstī ir 1 143 euro, ko piemēro investīcijas ieviešanā. Vērtējot mērķa sasniegšanu par izveidotajām jaunajām darba vietām projekta ietvaros attīstītajā industriālā parka teritorijā, tiks pārbaudīta informācija par noslēgtajiem unikālajiem darba līgumiem, pārliecinoties, ka kopumā jauno darba vietu ietvaros vidējā darba alga pārsniedz vidējo darba samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē attiecīgajā plānošanas reģionā saskaņā ar Oficiālās statistikas portālā uz projekta iesniegšanas brīdi pieejamo aktuālo informāciju. Investīcijas ietvaros projekta iesniedzējs var iesniegt un īstenot vairākus investīciju projektus.

Projekta mērķu sasniegšana ir pieļaujama pēc projekta iesnieguma iesniegšanas Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (turpmāk - CFLA), ņemot vērā, ka pastāv iespēja veikt ieguldījumus publiskajā infrastruktūrā (piemēram, publiski pieejami pievedceļi) vienlaikus ar ieguldījumiem privātajā infrastruktūrā (piemēram, komersanta privātās investīcijas savas ražošanas paplašināšanā un jaunu darba vietu izveidē).

Lai nodrošinātu investīcijas kopējā rādītāja Nr. 11 “To cilvēku skaits, kuri ir nodarbināti vai iesaistīti darba meklēšanā”  ziņošanu Eiropas Komisijai saskaņā ar 2021. gada 28. septembra Komisijas Deleģētās regulas Nr. 2021/2106, ar kuru, nosakot atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata kopējos rādītājus un detalizētos elementus, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (turpmāk - Regula Nr. 2021/241) pielikumu “Kopējie rādītāji”, finansējuma saņēmējam pēc projekta īstenošanas pabeigšanas un investīcijas mērķa “līdz 2026. gada 31. jūlijam radītas 328 jaunas darba vietas ar vidējo darba algu, kas pārsniedz vidējo darba samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē” sasniegšanas nepieciešams ziņot CFLA par personu skaitu dalījumā pēc dzimuma un vecuma grupām (no iepriekš minētajām vismaz 328 jaunām darba vietām, kas tiks ziņotas kā sasniegtā mērķa vērtība), kas darba līguma slēgšanas brīdī bija bezdarbnieka vai darba meklētāja statusā atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam. Iepriekš minētajam kopējam rādītājam Nr. 11 nav noteikta konkrēta sasniedzamā mērķa vērtība, bet tiek uzskaitīta faktiskā vērtība.

Noteikumu projekts nosaka avansa maksājumu saņemšanas nosacījumus un kārtību maksājumu pieprasījumu iesniegšanai. Attiecīgi finansējums saņēmējam ir iespēja saņemt avansu līdz 50 % no projekta AF finansējuma apjoma pēc civiltiesiskā līguma, ja finansējuma saņēmējs ir komersants, vai vienošanās, ja finansējuma saņēmējs ir pašvaldība, par projekta īstenošanu noslēgšanas. Izskatot avansa maksājuma pieprasījumu, tiks vērtēta spēja to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros, kā arī tas, vai ir pabeigts būvdarbu iepirkums vai noslēgts būvdarbu līgums, proti, ir izvēlēts būvdarbu veicējs un nepastāv tiesiski vai juridiski šķēršļi būvdarbu līguma noslēgšanai (piemēram, iepirkumu apstrīdēšana vai pārsūdzība). Nākamo avansa maksājumu 20 %  no AF finansējuma apmēra finansējuma saņēmējs var saņemt pēc nomas līguma noslēgšanas ar industriālā parka operatoru vai komersantu, kas nomās projekta ietvaros izbūvēto infrastruktūru, saistību uzņemšanās sasniegt projekta mērķus, bet atlikušos 30 % pēc projekta pabeigšanas, mērķu sasniegšanas saskaņā ar faktiskajām projekta izmaksām, nepārsniedzot projektam piešķirto AF finansējuma apjomu.

Investīcijas ieviešanā iesaistītās institūcijas

Noteikumu projekts nosaka, ka par investīcijas ieviešanu atbildīga ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (turpmāk – EM). Vienlaikus tiek noteikti arī CFLA pienākumi, kas galvenokārt ir saistīti ar projektu iesniegumu atlasi un projektu īstenošanas uzraudzību, tai skaitā tiesībām veikt korektīvas darbības, ja konstatēti būtiski pārkāpumi vai netiek ievērotas ar investīcijas īstenošanu saistītās prasības un civiltiesiskajā līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu noteiktās saistības, ievērojot Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 621 ”Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” 6.4. apakšpunktā minētās vadlīnijas. 
Noteikumu projekta izpratnē, ievērojot Regulas Nr. 2021/241 nosacījumus, būtiski pārkāpumi ir krāpšana, korupcija, interešu konflikts vai pieļauta dubulta finansēšana no AF un citām ES programmām.  

LIAA nepieciešamības gadījumā sniedz atbalstu komersantiem industriālā parka attīstības stratēģijas sagatavošanā un projekta sasniedzamo mērķu un rādītāju noteikšanā un sasniegšanā, potenciālo industriālās teritorijas vai ēku nomnieku piesaistei un nodomu protokola vai sadarbības līguma parakstīšanai ar starptautiski atzītu industriālā parka operatoru.

Atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumi

Investīcijas ietvaros paredzētās investīcijas ir plānotas zem ieguldījumu koda “014 - uzņēmējdarbības infrastruktūra MVU (ieskaitot industriālos parkus un vietas)”.

Noteikumu projekts nosaka atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas, tai skaitā paredzot, ka tiks atbalstīti tikai tādi pašpietiekami projekti, kuru īstenošanas rezultātā tiks izveidota darboties spējīgs industriālais parks, nodrošinot tā pilnu funkcionalitāti. Projektu ietvaros attiecināmās izmaksas (Noteikumu projekta 22. punkts) ir pakārtotas atbalstāmajām darbībām, kas ir galvenokārt saistītas ar rūpniecisko teritoriju attīstīšanu, lai tās pielāgotu jaunu komersantu izvietošanai vai esošo paplašināšanai, kas radītu augsti apmaksātas darba vietas un veicinātu ekonomisko aktivitāti reģionos. Ievērojot iepriekš minēto, Noteikumu projekta 21. punktā noteiktas šādas atbalstāmas darbības:
1) jaunas industriālās teritorijas izveidošana vai esošās attīstīšana, tai skaitā risinājumi, kas samazina siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisijas vai veicina oglekļa dioksīda (turpmāk – CO₂) piesaisti;
2) industriālo pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana (tai skaitā siltumapgāde, dzeramā ūdens apgāde un kanalizācija, elektroenerģija);
3) pievedceļu atjaunošana vai ierīkošana pie industriālajām teritorijām;
4) komercdarbības mērķiem paredzēto ražošanas ēku un to saistītās infrastruktūras attīstīšana, tai skaitā inženiertehniskās sistēmas un iekārtas, kas ražo enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem (turpmāk  - AER).

Lai samazinātu siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņu ēkā, plānojot izmaksas saskaņā ar Noteikumu projekta 22.4. apakšpunktu, var izmantot inovatīvus (tai skaitā zaļās infrastruktūras vai enerģiju taupošus) risinājumus, piemēram:
1) zaļie jumti – tie funkcionē kā papildu biezs izolācijas slānis, kas samazina ēkas apkures un dzesēšanas prasības, vienlaikus mazina pilsētas “siltuma salas” efektu;
2) zaļās sienas – augu sienas darbojas kā dabīga gaisa filtrācijas sistēma, radot tīrāku vidi, palīdz dzesēt gaisu siltākos vasaras mēnešos un siltinot ēku ziemas mēnešos, radot enerģijas ietaupījumu un samazinot gaisa kondicionēšanas izmaksas ēkā.  Zaļās sienas darbojas kā papildu izolācija ar gaisa slāni starp augu sienu un ēkas sienu. Tā arī samazina trokšņa līmeni, atstarojot, refraktējot, kā arī absorbējot akustisko enerģiju;
3) dabiski materiāli būves celtniecībā, piemēram, dabīgu aitu vilnu kā siltumizolācijas materiālu, kas aizsargā telpas no nevēlamām temperatūras svārstībām. Aitas vilnas siltumizolācija attīra telpās gaisu, regulē mitruma daudzumu, tai ir teicama skaņas izolācija, tā ir pilnīgi dabīga, bez kaitīgām papildvielām, ir draudzīga cilvēka veselībai ekspluatācijas laikā, kā arī ieklājot neprasa speciālus aizsarglīdzekļus;
4) un citi risinājumi.

Plānojot izmaksas pievedceļu  atjaunošanai vai ierīkošanai pie industriālajām teritorijām un ar to saistītās infrastruktūras būvniecībai, pārbūve vai atjaunošanai saskaņā ar Noteikumu projekta 22.3. apakšpunktu, kā zaļās infrastruktūras risinājumu var izmantot, piemēram, “zaļās salas”, velosipēdu novietnes, “zaļo koridoru” pie intensīvas satiksmes tīkliem (eko viadukti, dzīvnieku tuneļi), lietusūdens savākšanas dīķi un kanālu (divpakāpju meliorācijas grāvji, mākslīgie mitrāji un mitrzemes, pretplūdu risinājumi industriālā parka teritorijā, ūdens laukumu un kanālu notekūdenu sistēmas atslogošanai, notekas vai bio-notekas izveidi, ūdens caurlaidīgu ietves izbūvi un citus risinājumus. Savukārt kā enerģiju taupošus risinājums var izmantot videi draudzīgu ielu apgaismojumu un citus risinājumus.

Plānojot labiekārtošanas izmaksas, saskaņā ar Noteikumu projekta 22.1. apakšpunktu, kā zaļā infrastruktūras risinājumu var izmantot koku apstādījumus, dzīvžogus un citus risinājumus. Savukārt kā enerģiju taupošus risinājums var izmantot videi draudzīgu apgaismojumu un citus risinājumus.

Netiek atbalstītas ražošanas iekārtas, jo investīcija ir mērķēta tieši uz publiskās infrastruktūras attīstību un saimnieciskās darbības veikšanai nepieciešamās vietas izveidi. Atbalsts ražošanas iekārtu iegādei komersantiem ir plānots citu programmu ietvaros, piemēram, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas Latvijai 2021. - 2027. gadam 1. politikas mērķa attiecīgo specifisko atbalsta mērķu ietvaros.
Vērtējot projekta iesniegumu, kura iesniedzējs vai sadarbības partneris ir ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībnieks, tiks pārbaudīts, vai projektā nav plānots iekļaut ieguldījumus iekārtās, kas ir iesaistītas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā saskaņā ar likuma “Par piesārņojumu” 32.1 pantu. Projektu ietvaros netiks sniegts atbalsts iekārtām, kas ir iekļautas Ministru kabineta 2021.gada 18. maija rīkojuma Nr.335 “Par iekārtu sarakstu emisijas kvotu sadalei 2021. - 2025. gadam pielikumā “Iekārtu saraksts emisijas kvotu sadalei 2021.-2025. gadam”. Ņemot vērā iepriekš minēto, investīcijas uzraudzības laikā nav nepieciešams apkopot informāciju par operatora identifikatoru ES darījumu žurnālā (kas izveidots saskaņā ar Komisijas 2013. gada 2. maija Regulas Nr. 389/2013, ar ko izveido Savienības reģistru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK un Lēmumu Nr. 406/2009/EK un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 920/2010 un Regulu (ES) Nr. 1193/2011, 5. pantu) un par iekārtas emisijas kvotu apjomu, izmantoto tehnoloģiju aprakstu vai citu ar projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera dalību ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā saistītu informāciju, jo attiecīgā informācija neattiecas uz investīcijas ietvaros iesniegtā projekta tvērumu.

PVN izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no AF finansējuma, bet tās norāda projektā. Projektu īstenotājs PVN maksā saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likumu un normatīvajos aktos noteikto PVN maksāšanas kārtību. PVN izmaksas ir projekta iesniedzēja papildu izmaksas. Pašvaldības var aizņemties finansējumu PVN segšanai Valsts kasē.

Projektos nedrīkst būt iekļautas darbības, kas ir pabeigtas uz AF plāna apstiprināšanas Eiropas Komisijā un Eiropas Padomē brīdi, t.i. uz 2021.gada 13. jūliju, tai skaitā šīs darbības nevar būt uzsāktas pirms 2020. gada 1. februāra. Nosacījums attiecas uz visām šajos noteikumos paredzētajām attiecināmajām izmaksām. Vienlaikus jāievēro komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumi, kas paredz, ka 2014. gada 17. jūnija Komisijas Regulas (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108.pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014) 14., 41., 48. un 56.pantu nepiemēro uzsāktām vai pabeigtām darbībām, t.i. šādas darbības nevar iekļaut projekta iesniegumā. Projekta iesniegumā iekļautās darbības, kas pretendē uz komercdarbības atbalsta saņemšanu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 14., 41., 48. un 56.pantam, drīkst uzsākt tikai pēc projekta iesnieguma iesniegšanas CFLA.  Projekta iesniegumā nevar iekļaut arī pabeigtas darbības, kas saistītas ar atlīdzības/kompensācijas maksājumiem sabiedrisko ūdenssaimniecības un siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem. Izņēmums ir de minimis atbalsts darbībām projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanai (industriālā parka attīstības stratēģijas sagatavošana, būvprojekta izstrāde, finanšu, ekonomiskās vai izmaksu un ieguvumu analīze, ietekmes uz vidi novērtējums u.c.), kas ir pabeigtas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas CFLA, un kuras var iekļaut projekta iesniegumā.


Princips “Nenodarīt būtisku kaitējumu”

Saskaņā ar Regulu Nr. 2021/241 AF plānā iekļautajiem pasākumiem nevajadzētu nodarīt būtisku kaitējumu sešiem vides mērķiem 2020.gada 18.jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088  17. panta nozīmē, proti, projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekts  atbilst  principam “Nenodarīt būtisku kaitējumu”. Noteikumu projektā norādītās prasības noteiktas saskaņā ar AF plāna 1.pielikuma principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējumu un tā ievērošanu saskaņā ar Eiropas Komisijas 2021.gada 18.februāra paziņojumu Nr. 2021/C58/01 “Tehniskie norādījumi par principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu noteikto.

Projekta iesniedzējs nodrošina, ka projekts neapdraud principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” noteiktos vides principus un atbilst šādiem tiem pakārtotajiem sešiem kritērijiem:
1) klimata pārmaiņu mazināšanai, lai neradītu ievērojamas SEG emisijas:
a) projektu ietvaros tiks veicināta zaļā publiskā iepirkuma prasību ievērošana. Plānots atbalstīt viedo risinājumu ieviešanu apgaismojuma izveidē, kā arī vērtēt citu energoefektīvu un inovatīvu risinājumu ieviešanu ēku atjaunošanā un būvniecībā. Prasība ir pārņemta nacionālajos normatīvajos aktos. Veicot iepirkuma procedūru, tiks ievēroti obligātie kritēriji saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr.353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” 1. pielikumu "Preču un pakalpojumu grupas, kurām obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums", kurā ietverti kritēriji par iekštelpu apgaismojumu, ielu apgaismojumu un satiksmes signāliem. Papildus, tiks veicināta arī zaļā publiskā iepirkuma principa “aprites cikla skatījums” piemērošana (skat. specifisko projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriju Nr. 3.14.2. un kvalitātes kritēriju Nr. 4.2.);
b) industriālajos parkos un teritorijās plānots uzstādīt AER tehnoloģijas, ieviešot jaunu komercdarbības atbalsta veidu (Komisijas Regulas Nr.651/2014 41. pantu, kas paredz atbalstu AER iekārtām), kas veicinās energoresursu diversifikāciju, fosilo energoresursu izmantošanas un iepirktā enerģijas apjoma samazināšanos, tādējādi veicinot SEG emisiju samazināšanos. Prasība izpildīta, nosakot specifisko atbilstības kritēriju Nr. 3.14.1., kas paredz, ka būvniecības procesā un industriālā parka un teritorijas darbībā tiek izmantoti ilgtspējīgi un AER risinājumi vai tehnoloģijas, tajā skaitā viedie risinājumi apgaismojuma izveidē (saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 41. pantu, kas paredz atbalstu AER iekārtām). Prasība izpildīta, nosakot specifisko atbilstības kritēriju Nr. 3.14.1., kas paredz, ka būvniecības procesā un industriālā parka un teritorijas darbībā tiek izmantoti ilgtspējīgi un AER risinājumi vai tehnoloģijas, tajā skaitā AER iekļaujošie viedie risinājumi apgaismojuma izveidē (saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 41. pantu, kas paredz atbalstu AER iekārtām). AER definīcija šo noteikumu izpratnē pārņemta Enerģētikas likuma 1. panta 1. punktā. Par kritērija atbilstību projektu iesniegumu vērtēšanas komisija pārliecinās projektu iesniegumu atlases laikā. Vienlaikus, uzraudzība notiek atbilstoši Ēku energoefektivitātes likumā, Būvniecības likumā un uz to pamata izdoto normatīvo aktu prasībās noteiktajam, tajā skaitā ēku energoefektivitātes minimālo prasību ievērošanu pārbauda atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumos Nr.280 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika "" noteiktajām prasībām;
c) projektu ietvaros netiks atbalstīti ieguldījumi komersantos, kas saistīti ar fosilo kurināmo (ieskaitot pakārtoto izmantošanu), izņemot uz dabasgāzi balstīta siltumenerģijas vai elektroenerģijas izmantošanu saskaņā ar pieļaujamo regulējumu. Prasība izpildīta, nosakot specifisko atbilstības kritēriju Nr. 3.14.5., kas paredz, ka projekta ietvaros netiks atbalstīti ieguldījumi komersantos, kas saistīti ar fosilo kurināmo (ieskaitot pakārtoto izmantošanu), izņemot uz dabasgāzi balstīta siltumenerģijas vai elektroenerģijas izmantošanu. Par kritērija atbilstību projektu iesniegumu vērtēšanas komisija pārliecinās projektu iesniegumu atlases laikā, pārbaudot projekta ietvaros plānotās atbalstāmās darbības;
d) investīciju rezultātā komersantiem būs iespēja attīstīt inovatīvus, klimatneitrālus un zaļus produktus un pakalpojumus, kas savukārt veicinātu SEG emisiju samazinošu risinājumu ieviešanu citās nozarēs, tādējādi samazinot kopējās SEG emisijas. Lai veicinātu AF plānā norādīto, tiek noteikts kvalitātes kritērijs Nr. 4.2., kura ietvaros projektu iesniegumu atlases laikā vērtēšanas komisija piešķirs papildu punktus, ja  komersanti nodarbosies ne tikai ar inovācijām vai ražos inovatīvus vai augstas pievienotās vērtības produktus, bet arī klimatneitrālus vai zaļus produktus, vai ievēros materiālu aprites nosacījumus savā ražošanas tehnoloģijā;
e) ņemot vērā vairāku komersantu ģeogrāfisko tuvumu, kāds raksturīgs industriālām zonām, tiks veicināta savstarpēji simbiotisku (industriālās simbiozes) risinājumu īstenošana, kas palielinās resursu efektivitāti un tādējādi samazinās industriālo darbību oglekļa pēdas nospiedumu. Lai veicinātu AF plānā norādīto, tiek noteikts kvalitātes kritērijs Nr. 4.2., kura ietvaros projektu iesniegumu atlases laikā vērtēšanas komisija piešķirs papildu punktus, ja komersanti, kuri darbosies industriālajā parkā, iesaistīsies ražošanas procesa simbiozē ar kādu citu attiecīgajā plānošanas reģionā esošu komersantu;

2) attiecībā uz mērķi “pielāgošanās klimata pārmaiņām”, lai neizraisītu pašreizējā klimata un gaidāmā klimata nelabvēlīgās ietekmes palielināšanos uz pašu darbību vai uz cilvēkiem, dabu vai aktīviem:
a) plānotās industriālās būves un infrastruktūra tiks būvētas atbilstoši prognozētam klimata pārmaiņu radītajam nokrišņu intensitātes palielinājumam, tai skaitā paredzot atbilstošus lietus notekūdeņu sistēmu risinājumus intensīvu nokrišņu gadījumiem vai zaļās infrastruktūras elementus, izmantojot dabā balstītus risinājumus. Projektu iesniegumu vērtēšanas komisija pārliecināsies, vai visām projekta ietvaros plānotajām būvniecības darbībām ir veikta būvvaldes atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi būvatļaujā vai apliecinājuma kartē, vai paskaidrojuma rakstā (specifiskais atbilstības kritērijs Nr. 3.12.), tai skaitā, ja plānota ēkas būvniecība, ēku konstrukciju risinājumos paredzēta atbilstoša hidroizolācija, lai samazinātu  ēku bojājumu iespēju gruntsūdeņu svārstību dēļ. Savukārt, nokrišņu intensitātes raksturlielumus aprēķinu veikšanai kanalizācijas būvēm un tiem pielāgotu kanalizācijas sistēmu uzbūvi notekūdeņu novadīšanai, tai skaitā prasības ražojošu komersantu kanalizācijas ārējo inženiertīklu projektēšanai nosaka saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 327 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-15 "Kanalizācijas būves";
b) tā kā viens no prognozētajiem klimata pārmaiņu izraisītajiem riskiem būvniecībā ir iekštelpu pārkaršana, ēku būvniecības projektos tiks paredzēti atbilstoši telpu dzesēšanas un ventilācijas risinājumi. Prasība attiecībā uz publisko ēku ventilāciju  ir pārņemta nacionālajos normatīvajos aktos, saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 16. jūnija noteikumos Nr. 310 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 "Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija"" noteikto, un to kontrolē būvuzraugs. Savukārt, prasība attiecībā uz ražošanas ēkām, tiek izpildīta, nosakot specifisko atbilstības kritēriju Nr. 3.14.3., un gaisa kvalitātes uzraudzība būvprojektā paredzēta saskaņā ar prasībām slēgtu darba telpu vēdināšanai, kas noteiktas Ministru kabineta 2009. gada 28. aprīļa noteikumos Nr. 359 "Darba aizsardzības prasības darba vietās", un tā, atbilstoši būvprojektā plānotajam, ir konkrētā būvuzrauga atbildībā;

3) ilgtspējīgai ūdens un jūras resursu izmantošanai un aizsardzībai, lai nekaitētu ūdensobjektu labam stāvoklim vai to labam ekoloģiskajam potenciālam, ieskaitot virszemes ūdeņus un gruntsūdeņus, vai jūras ūdeņu labam vides stāvoklim:
a) plānota industriālo parku un teritoriju attīstība reģionos, t.sk. industriālo pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana (t.sk. ūdens un kanalizācija). Prasība izpildīta, nosakot attiecīgās atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas, ko komersants paredz projektā, lai nodrošinātu attīstītās industriālās teritorijas funkcionalitāti, tai skaitā nepieciešamo industriālo pieslēgumu ierīkošanu vai to saistītās jaudas palielināšanu atbilstoši komersantu pieprasījumam (specifiskais atbilstības kritērijs Nr. 3.6.), lai nepieļautu ražošanas notekūdeņu nonākšanu vidē;
b) komersants nodrošina notekūdeņu attīrīšanu, lai nepieļautu neattīrītu ražošanas notekūdeņu nonākšanu vidē. Komersants, ja tas ir nepieciešams saimnieciskās darbības veikšanai, ir paredzējis attiecīgo notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtu izbūvi par saviem privātajiem līdzekļiem, lai pirms notekūdeņu novadīšanas pa centralizētajiem kanalizācijas tīkliem uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, nodrošinātu to priekšattīrīšanu, sasniedzot atļaujā noteiktos piesārņojošo vielu rādītājus. Prasība izpildīta, nosakot specifisko atbilstības kritēriju Nr. 3.14.7. Projektu iesniegumu atlases laikā par to pārliecinās projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, vērtējot projektu iesniegumos pievienotos apliecinājumus par šī kritērija izpildi. Saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 20.janvāra noteikumos Nr.34  "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" noteikto kārtību, uzraudzību veic Valsts vides dienests. Vienlaikus, projekta ieviešanas laikā CFLA nepieciešamības gadījumā veiks informācijas apmaiņu ar kompetentajām iestādēm par to, vai konkrētajiem finansējuma saņēmējiem ir konstatēti pārkāpumi attiecīgajā jomā un piemērotas korektīvas darbības;
c) izbūvējot pievedceļu infrastruktūru, tiks paredzēta lietus ūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmu izbūve. Prasība ir pārņemta nacionālajos normatīvajos aktos, uzraudzība notiek saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 22. janvāra noteikumiem Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī" un Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 327 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-15 "Kanalizācijas būves"" un to kontrolē būvuzraugs. Papildus tam,  Noteikumu projekts paredz “zaļās” infrastruktūras” izbūves attiecināmās izmaksas, ko projekta iesniedzējs var paredzēt projektā: pretplūdu risinājumi projektā paredzētajā industriālā parka teritorijā, tai skaitā lietusūdens savākšanas dīķi, kanāli, divpakāpju meliorācijas grāvji, mākslīgie mitrāji un mitrzemes, ūdens laukumi un kanāli notekūdeņu sistēmas atslogošanai, notekas, ūdens caurlaidīga ietves izbūve un citi dabā balstīti risinājumi;
d) tiks veikts ietekmes uz vidi novērtējums, ja nepieciešams, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu noteikto. Prasība ir pārņemta nacionālajos normatīvajos aktos vides jomā. Prasības ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrai Latvijā nosaka likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumi Nr. 18 „Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību”;

4) aprites ekonomikai, ieskaitot atkritumu rašanās novēršanu un to reciklēšanu, lai neradītu būtisku neefektivitāti materiālu izmantošanā vai dabas resursu tiešā vai netiešā izmantošanā, vai lai nepalielinātu atkritumu rašanos, sadedzināšanu vai apglabāšanu, vai lai atkritumu ilgtermiņa apglabāšana neradītu būtisku un ilgtermiņa kaitējumu videi:
a) lai gan industriālo parku izbūves laikā neizbēgami paredzēti būvniecības darbi un  dabas resursu ieguldījums, tiks izvirzīti nosacījumi par zaļā publiskā iepirkuma izmantošanu, koncentrējoties uz otrreizējo būvmateriālu un materiālu izmantošanu, tāpat priekšroka dodama videi draudzīgākiem materiāliem, kas satur mazāk kaitīgo vielu. Ievērojot teikto, tiks izvirzīts šāds nosacījums, kas veicina zaļā publiskā iepirkuma principa “aprites cikla skatījums” piemērošanu: ja projekts ietver neizmantojamas būves vai lietošanai bīstamas ēkas vai citu vidi degradējošu objektu nojaukšanu, tad teritorijas labiekārtošanā iesaistītie komersanti nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/851, ar ko groza Direktīvu 2008/98 par atkritumiem (Direktīva 2018/851) 11. panta 2. punktā un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra noteikumu Nr.712 “Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” 6. punkta  prasību, ka vismaz 70 procenti (pēc masas) no nebīstamiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, kas būvlaukumā radušies būvniecības laikā (izņemot dabiskos materiālus), tiks sagatavoti atkal izmantošanai, pārstrādei un citu materiālu reģenerācijai (tostarp aizbēršanas darbībām, kurās atkritumus izmanto citu materiālu aizstāšanai). Prasība izpildīta, nosakot specifisko atbilstības kritēriju Nr. 3.14.2. Projektu iesniegumu atlases laikā par to pārliecinās projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, vērtējot projektu iesniegumos pievienotos apliecinājumus par šī kritērija izpildi. Vienlaikus, saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 22. janvāra rīkojumā Nr. 45 “Par Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.-2028. gadam” noteikto, Valsts vides dienests kontrolē normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu par atkritumu apsaimniekošanu;
b) aprites ekonomikas principu  ieviešana ražošanā ir svarīgs un izšķirīgs solis, kas ļautu komersantiem veidot Latvijā līdz šim mazpazīstamu sadarbības formu – rūpniecisko simbiozi, kas sniegtu ieguldījumu radīto atkritumu apjoma mazināšanā un ļautu lietderīgi izmantot līdz šim neizmantotos resursus kā izejvielas. Lai veicinātu AF plānā norādīto, un lai komersantus, kas uzsāks savu darbību industriālajās zonās, motivētu viņu ražošanas tehnoloģijās nodrošināt atkritumu rašanās novēršanas programmu, maksimāli ievērot materiālu aprites nosacījumus savā ražošanas tehnoloģijā un iesaistīsies ražošanas procesa simbiozē ar kādu citu industriālajā parkā esošu komersantu, tiek noteikts kvalitātes kritērijs Nr. 4.2., kura ietvaros projektu iesniegumu atlases laikā vērtēšanas komisija piešķirs papildu punktus, ja komersanti, kas darbosies industriālajā parkā,  iesaistīsies ražošanas procesa simbiozē ar kādu citu attiecīgajā plānošanas reģionā esošu komersantu, tādā veidā nodrošinot, ka viena komersanta radušies tehnoloģisko procesu atlikumi un neizmantojami blakusprodukti kļūtu par cita komersanta ražošanas procesa izejvielām. Prasība izpildīta ar iepriekš minēto kvalitātes kritēriju Nr. 4.2., un par to projektu iesniegumu atlases laikā vērtēšanas komisija piešķir papildu punktus;
c) netiek atbalstītas investīcijas atkritumu apglabāšanai, mehāniski bioloģiskajai apstrādei vai atkritumu sadedzināšanai. Prasība izpildīta, nosakot specifisko atbilstības kritēriju Nr. 3.14.6. Par kritērija izpildi projektu iesniegumu vērtēšanas komisija pārliecinās projektu iesniegumu atlases laikā no projektā iekļautajām darbībām;
d) komersants, saistībā ar aprites ekonomikas principu ieviešanu ražošanā veic tikai jaunu iekārtu iegādi, kas pēc tehnoloģiskā režīma rada mazu atkritumu daudzumu un patērē mazāk primāros resursus (piemēram, elektroenerģiju, ūdeni, izejmateriālus). Prasība izpildīta, Noteikumu projektā nosakot, ka nav atbalstāma lietotu iekārtu iegāde un paredzot specifisko atbilstības kritēriju Nr. 3.14.4. Par kritērija izpildi vērtēšanas komisija pārliecinās projektu iesniegumu atlasē, pārbaudot projektā iekļautās atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas;

5) piesārņojuma novēršanai un kontrolei, lai neradītu pieaugumu piesārņotāju emisijām gaisā, ūdenī vai zemē:
a) plānots attīstīt esošās rūpnieciskās apbūves teritorijas, prioritāri atbalstot tās, kas šobrīd rada vides piesārņojumu un kur notiek šo teritoriju degradācija - plānots veikt vides sanācijas darbus, kur tas būs nepieciešams, t.i., tiks  novērsta turpmāka vides degradācija, tādējādi novēršot piesārņojumu zemē un ūdenī. Lai veicinātu AF plānā norādīto, tiek noteikts kvalitātes kritērijs Nr. 4.2., kura ietvaros projektu iesniegumu atlases laikā vērtēšanas komisija piešķirs papildu punktus, ja projekta ietvaros plānota turpmākas vides degradācijas novēršana un plānots attīstīt esošās rūpnieciskās apbūves teritoriju, kas šobrīd rada vides piesārņojumu un kur notiek šīs teritorijas;
b) ja projekta ietvaros tiek plānots nojaukt teritorijā esošas ēkas, kurās ir azbestu saturoši materiāli, azbestu saturošie izstrādājumi tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu, tajā skaitā nepieļaujot azbesta šķiedru vai putekļu nokļūšanu vidē. Prasība ir pārņemta nacionālajos normatīvajos aktos,  uzraudzību saskaņā Ministru kabineta 2011. gada 26. aprīļa noteikumos Nr. 301 "Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu" un saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 12. oktobra noteikumos Nr. 852 "Darba aizsardzības prasības darbā ar azbestu" noteikto veic Valsts vides dienests un Veselības inspekcija;
c) gadījumā, ja komersanta saimnieciskā darbība rada troksni, tiek ievēroti nacionālajā likumdošanā noteiktie maksimālie trokšņa robežlielumu rādītāji noteiktajai apbūves zonai un diennakts laikam. Vienlaikus, ja veic vai plāno veikt komercdarbību, izmantojot iekārtas vai izpildot darbības, kas var radīt trokšņa robežlielumu pārsniegumus ārpus industriālo parku teritorijas, trokšņa avotus aprīko ar skaņas ierobežotājiem vai teritoriju norobežo ar troksni slāpējošiem objektiem, ja citādi nav iespējams nodrošināt trokšņa robežlielumu ievērošanu. Prasība ir pārņemta nacionālajos normatīvajos aktos,  uzraudzību saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumiem Nr. 16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība" veic Veselības inspekcija;

6) bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzībai un atjaunošanai, lai tā nekaitētu ekosistēmu labam stāvoklim un izturēt spējai vai kaitē dzīvotņu un sugu aizsardzības statusam:
a) jauni industriālie parki netiek plānoti īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās, kur nepieciešams nodrošināt ES nozīmes dzīvotņu un sugu aizsardzību, nodrošinot biotopiem un sugām labvēlīgu stāvokli. Prasība izpildīta, nosakot specifisko atbilstības kritēriju Nr. 3.14.8., un par kritērija izpildi projektu iesniegumu vērtēšanas komisija pārliecinās projektu iesniegumu atlases laikā.

Ievērojot iepriekš minēto, principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” kritēriji tiek izpildīti un uzraudzība notiek saskaņā ar nacionālajos normatīvajos aktos noteikto, kā arī tiek vērtēti kā specifiskie atbilstības kritēriji un kvalitātes kritēriji projektu iesniegumu atlases laikā.

Prasības projekta iesniedzējam un industriālā parka nomniekam

Noteikumu projekts nosaka projekta iesniedzēju un sadarbības partneru veidus, kā arī šādas galvenās prasības projekta iesniedzējam un industriālā parka nomniekam, kuru ievērošana ir būtiska, lai nodrošinātu Noteikumu projektā paredzēto mērķu sasniegšanu atbilstošā kvalitātē:

1) projekta iesniedzējs kopā ar projekta iesniegumu iesniedz izstrādātu un pašvaldības domes sēdē apstiprinātu industriālā parka attīstības stratēģiju (tostarp, nosakot konkrētus sasniedzamos mērķus). Izstrādātajai industriālā parka attīstības stratēģijai ir jābūt sasaistē ar pašvaldības attīstības programmu. Industriālā parka attīstības stratēģija var būt kā pašvaldības attīstības programmas pielikums vai kā atsevišķs pašvaldības lēmums, ar kuru tiek apstiprināta industriālā parka attīstības stratēģija. Tiks vērtēts, vai iesniegtais risinājums ir pilnīgs un pašpietiekams, un projekta īstenošanas rezultātā tiks nodrošināta attīstītās industriālās teritorijas pilna funkcionalitāte, izveidots darboties spējīgs industriālais parks saskaņā ar Noteikumu projektā noteiktajiem investīcijas īstenošanas nosacījumiem. Netiks atbalstīti atsevišķi elementi, piemēram, ēka, kurai nav pievedceļš vai komersanta ražošanas attīstībai nepieciešamās inženierkomunikācijas;

2) projekta iesniedzējs projekta iesniegumam pievieno viena vai vairāku komersantu (potenciālo nomnieku) apliecinājumu par interesi vai sadarbības līgumu par to, ka komersanta attīstībai ir nepieciešama infrastruktūra, kuru plānots attīstīt projekta ietvaros, tai skaitā apliecina interesi nomāt telpas vai teritoriju. Noteikumu projekts nosaka komersanta (nomnieka) apliecinājumā par interesi vai sadarbības līgumā iekļaujamo minimālo informācijas apjomu, kas tiek norādīta, lai pamatotu, ka plānotā publiskā infrastruktūra ir komersantu pieprasījumā balstīta un nepieciešama komersanta saimnieciskās darbības attīstībai; Savukārt, ja komersants, kas ir projekta iesniedzējs, plāno attīstīt publisko infrastruktūru, tas projekta iesniegumam pievieno pašvaldības apliecinājumu par esošās vai jaunas publiskās infrastruktūras izmantošanu un, jaunas infrastruktūras izbūves gadījumā, piesaista pašvaldību kā sadarbības partneri, kā arī sadarbībā ar pašvaldību, kurā plānota industriālā parka attīstīšana, sagatavo novērtējumu par pašvaldībā esošo cilvēkresursu jeb darba spēka pieejamību, izglītības iespējām un komersantu attīstības aktivitātēm pašvaldībā vai attiecīgā plānošanas reģionā;

3) komersanti (nomnieki) industriālajās teritorijās darbojas viedās specializācijas jomā, industrijās ar augstu pievienoto vērtību (zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija, fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, viedā enerģētika un mobilitāte, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas). Investīcijas ietvaros tiks veicināts atbalsts komersantiem, kas ražo augstas pievienotās vērtības produktus viedās specializācijas jomās, kā arī ekspluatē tos, tādējādi paaugstinot produktivitāti un veicinot pāreju uz augsto tehnoloģiju izmantošanu, kas nodrošinātu veiksmīgu dalību globālajās vērtību ķēdēs. Tiks vērtēts esošo klientu portfelis, industriālo parku un teritoriju portfeļa apjoms. Vienlaikus Noteikumu projekts paredz prasības, ka komersants nodarbojas ar inovācijām vai ražo inovatīvus vai augstas pievienotās vērtības produktus; komersanta, kas darbojas projekta ietvaros attīstītajā industriālajā parkā vai nomā industriālā parka teritorijā telpas, vai gūst labumu no izbūvētās publiskās infrastruktūras, jaunradīto darba vietu darbinieku vidējā darba alga pārsniedz vidējo samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē; plāno uzsākt preču un pakalpojumu eksportu trīs gadu periodā pēc infrastruktūras izbūves; komersantam ir izstrādāta laba korporatīvā pārvaldība saskaņā ar Korporatīvās pārvaldības kodeksā (pieejams vietnē: https://www.tm.gov.lv/sites/tm/files/media_file/korporativas-parvaldibas-kodekss_0.pdf)  norādīto labas korporatīvās pārvaldības skaidrojumu (ar labas korporatīvās pārvaldības jēdzienu saprot procesus, kas veicina komersanta darbības efektivitāti un ilgtermiņa vērtības pieaugumu jeb pasākumu kopumu komersanta darbības mērķu sasniegšanai un komersanta darbības kontrolei, kā arī ar komersanta darbību saistīto risku novērtēšanai un pārvaldīšanai, tādējādi laba korporatīvā pārvaldība ir veids, kā jebkurš komersants, neatkarīgi no tā izmēra, īpašnieku struktūras, vai tas ir valstij vai privātajiem investoriem piederošs komersants, var veicināt izaugsmi un nodrošināt ilgtermiņa panākumus), un tam ir pieejami finanšu resursi; un komersants plāno ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, tostarp darbinieku kompetenču pilnveidē, triju gadu periodā pēc infrastruktūras izbūves; 

4) projekta iesniedzējam ir jānodrošina pietiekami cilvēkresursi projekta attīstībai un īstenošanai. Tiks vērtēts, vai pašvaldībā ir atsevišķa struktūrvienība darbam ar komercdarbību veicinošiem jautājumiem, vai tai ir līdzšinējās darbības rezultāti Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada SAM ietvaros (piemēram, 3.3.1. SAM un 5.6.2. SAM) un ar citu finanšu instrumentu piesaisti īstenoti projekti, pašvaldību budžeta ietvaros veidotie atbalsta pasākumi komercdarbības uzsākšanai vai attīstībai, komunikācijas un mārketinga pasākumi, kā arī tiks vērtēti plānotie darbi projekta veiksmīgai īstenošanai; savukārt komersantam – pieredze darbā ar ārzemju investoriem vai starptautiski atzītiem operatoriem vai nomniekiem, kā arī plānotie darbi projekta veiksmīgai īstenošanai, kas aprakstīti izstrādātajā industriālā parka attīstības stratēģijā.

Investīcijas mērķgrupa ir pašvaldības un komersanti, kuru mērķis ir sekmēt komercdarbības attīstību, radot augsti apmaksātas darbavietas un piesaistot nefinanšu investīcijas. Noteikumu projekta ietvaros biedrības un nodibinājumi nav noteikti kā mērķgrupa vai sadarbības partneri, ņemot vērā investīcijas mērķi, kas ir saistīts ar nacionālas nozīmes industriālo parku izveidi, un mērķa sasniegšanai paredzētajām attiecināmajām ieguldījumu publiskajā infrastruktūrā izmaksām. Savukārt biedrība atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura.  Biedrībai un nodibinājumam ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības un nodibinājuma mērķus.

Komunikācijas kanālos par investīcijas ieviešanu projekta iesniedzējs tiks aicināts ievērot sociāli atbildīga publiskā iepirkuma piemērošanu, tai skaitā, ievērojot godīgas konkurences principu, nodrošinot konsultēšanos ar tirgus dalībniekiem caurskatāmā un atklātā veidā, — balstoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Sociāli atbildīga publiskā iepirkuma galvenie mērķi ir vairot nodarbinātības iespējas, veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, sociālo iekļaušanu, sabiedrisku pakalpojumu un ēku pieejamību, plašam lietotāju lokam paredzētu pakalpojumu un produktu izstrādi, ētisku tirdzniecību, kā arī mēģināt paplašināt sociālo standartu ievērošanu. Vienlaikus jāņem vērā, ka investīcijas mērķis ir nacionālas nozīmes industriālo parku būvniecība, kas ietver komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to saistītās infrastruktūras attīstīšanu, līdz ar to sociāli atbildīga iepirkuma nodrošināšanu netiek plānots iekļaut projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos. Taču projekta iesniedzēji tiks aicināti ievērot vides pieejamības nodrošināšanas nosacījumus, ņemot vērā vadlīnijās Nr.1 “Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai Ministru kabineta noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu” 52. punktā noteiktās prasības. Gadījumos, kad vides pieejamības nodrošināšanai nepieciešams veikt iepirkumu, projektu iesniedzēji tiek aicināti izvērtēt iespēju veikt sociāli atbildīgu publisko iepirkumu saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja sagatavoto informāciju par Sociāli atbildīgu publisko iepirkumu, kā arī Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas izstrādātajām "Vadlīnijām sociāli atbildīga publiskā iepirkuma īstenošanai".

Atbalsta apjoms un ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi

Noteikumu projekts nosaka AF finansējuma saņemšanas nosacījumus, ievērojot komercdarbības atbalsta nosacījumus.

Investīcijas tiks veiktas atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 14., 41., 48. un 56. pantam.

Valsts atbalsts sabiedriskajiem pakalpojumiem (ūdenssaimniecība un siltumapgāde) tiks sniegts saskaņā ar 2011. gada 20. decembra Eiropas Komisijas Lēmumu par Līguma par ES darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

Investīcijas ietvaros atbalstāmas ir darbības, kas attiecas uz sabiedrisko ūdenssaimniecības un siltumapgādes pakalpojumu infrastruktūras būvniecību vai pārbūvi ar mērķi sekmēt kvalitatīvu, drošu un vides prasībām atbilstošu ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamību, līdzsvarojot vides aizsardzības, dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas un sabiedrības intereses, kā arī lai nodrošinātu ES vides acquis prasību izpildi. Arī siltumapgādes jomā publiskie finanšu resursi ir novirzāmi centralizētās siltumapgādes pakalpojumu attīstīšanai ar mērķi samazināt CO2 emisijas, īstenot maksimāli klimatneitrālus pasākumus, kas nodrošina vides aizsardzības prasību ievērošanu iespējami augstākā līmenī. Projekta iesniegumā nav iekļaujamas izmaksas, kas paredz decentralizētas ūdenssaimniecības  un siltumapgādes veidošanu industriālajā parkā. Šādas izmaksas ir sedzamas no projekta iesnieguma iesniedzēja finanšu līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts. Ja paredzēts būvēt vai pārbūvēt ūdenssaimniecības un siltumapgādes pakalpojumu infrastruktūru, tad obligāti priekšnosacījumi ir, ka sabiedrisko ūdenssaimniecības un siltumapgādes pakalpojumu sniedzējs ir projekta iesnieguma iesniedzēja sadarbības partneris, izņemot infrastruktūras bojāšanas riska gadījumos, un, ka projekta īstenošanas rezultātā izveidotā infrastruktūra ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja īpašumā. Gadījumos, kad sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamie inženiertīkli (ūdenssaimniecības un siltumapgādes tīkli) tiek izbūvēti pa privātpersonai piederošu zemes īpašumu, to izbūvi veic, ievērojot būvnormatīvos noteiktās prasības un līdz noslēguma maksājuma veikšanai izbūvētos inženiertīklus kā zemes īpašuma apgrūtinājumu reģistrē Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

Savukārt de minimis atbalsts tiks sniegts saskaņā ar 2013.gada 18.decembra Komisijas Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par ES darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam.

Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 49. punkts un 14. pants neparedz reģionālo ieguldījumu atbalstu sniegt projektu iesniedzējiem, kuri neveic produkcijas ražošanu vai nesniedz produktīvu pakalpojumu. Ar produktīvu pakalpojumu saprotot pakalpojumu, kas nepieciešams ražošanas procesu nodrošināšanai. Atbalstu produktīviem pakalpojumiem, piemēram, loģistikas, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pakalpojumiem, var sniegt tikai tad, ja izpilda regulas prasības.
Projekta iesniedzējs - atbalsta saņēmējs nekad nebūs industriālā parka nomnieks, tai skaitā komersants, kas veiks nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, jo nomniekus izvēlas atklātā, caurskatāmā un nediskriminējošā veidā, nomas izsoli izsludinot ne ātrāk kā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas CFLA.

Projekta ietvaros iespējama pašvaldības un komersanta sadarbība, piemērojot atbilstošo komercdarbības atbalsta regulējumu. Vienlaikus komersanti, kas gūs labumu no attīstītās publiskās infrastruktūras, ieguldīs savus privātos līdzekļus vai piesaistīs finansējumu citu komercdarbības atbalsta programmu ietvaros, lai attīstītu savu privāto infrastruktūru vai komercdarbību, tai skaitā veiktu ražošanas iekārtu iegādi, kas netiek atbalstīta investīcijas ietvaros.

Noteikumu projektā netiek piemērots izņēmums atbalstam grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, kas kļuva par grūtībās nonākušiem uzņēmumiem laikā no 2020.gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim COVID-19 ietekmes dēļ, jo noteikumi paredz atbalstīt inovatīvo un augsto tehnoloģiju nozares nevis nozares, kuru darbību ietekmēja COVID-19. Noteikumu projekta pielikuma kritērijā Nr. 1.1. iekļautas Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta normas, kas paredz pazīmes, pēc kurām identificē grūtībās nonākušu uzņēmumu (komersantu). Minētās normas saturiski ir iekļautas kritērijā pēc būtības un atbilstības konkrētajai atbalsta programmai, lai nodrošinātu to nepārprotamu  piemērošanu gan projektu iesniegumu iesniedzējiem, gan projektu iesniegumu vērtētājiem.

Pieņemot lēmumu par projekta iesnieguma iesniedzēja – atbalsta pretendenta atbilstību grūtībās nonākuša uzņēmuma (turpmāk – GNU) kritērijam, balstās uz projekta iesniegumam pievienoto informāciju uz iesniegšanas dienu un publiski pieejamiem, ticamiem datiem par atbalsta pretendentu un tā saistītiem uzņēmumiem (ja attiecināms), t.sk. 1) kapitāldaļu turētājiem, 2) finanšu situāciju, pēdējo gada pārskatu, kurš iesniegts saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un attiecīgi pārskata iesniegšanas savlaicīgums tiek vērtēts kontekstā ar šajā punktā definētajiem dokumentu iesniegšanas termiņiem;  operatīvo starpperiodu pārskatu ne “vecāku” kā viens mēnesis uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu, kuru apstiprinājis zvērināts revidents, un kurš tiek iesniegts kopā ar projekta iesniegumu. Operatīvais pārskats jāpievieno arī situācijā, ja ir būtiskas izmaiņas projekta iesniedzēja un tā saistīto uzņēmumu (ja attiecināms) situācijā, piemēram, uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu 21.05.2022. projekta iesniedzējs saskaņā ar 2021. gada pārskatā pieejamo informāciju atbilst GNU - vismaz vienai no Komisijas Regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā minētajām situācijām, tomēr periodā no 2021. gada beigām līdz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdim ir būtiski uzlabojusies finanšu situācija, novēršot GNU pazīmes, nolūkā šos faktus pierādīt, projekta iesniedzējam jāiesniedz līdz ar projekta iesniegumu operatīvo starpperiodu pārskatu par projekta iesniedzēja un par saistīto uzņēmumu (ja attiecināms) par starpperiodu, kuru apstiprinājis zvērināts revidents un ne “vecāku” kā viens mēnesis uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu, informāciju par pamatkapitāla palielināšanu (parakstīts), kuru vērtē kompleksi kopā ar zvērināta revidenta apstiprinātu operatīvo starpperiodu pārskatu. Parakstītā, bet neapmaksātā pamatkapitāla palielināšana ir jānodrošina pamatkapitāla palielināšanas noteikumos paredzētajā termiņā, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par pamatkapitāla palielināšanu. Ja gadījumā parakstītā pamatkapitāla palielināšanas rezultātā uzņēmumam nav GNU pazīmju uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu, pamatkapitāla palielinājuma apmaksas pienākums tiks noteikts arī līgumā par projekta īstenošanu, paredzot CFLA pienākumu izbeigt noslēgto līgumu, ja netiek veikta parakstītā pamatkapitāla apmaksa.

Noteikumu projekts nosaka maksimāli pieļaujamās komercdarbības atbalsta intensitātes, kā arī maksimālo AF finansējuma atbalsta intensitāti projektā plānotajām darbībām un izmaksām, kas nav kvalificējamas kā komercdarbības atbalsts (piemēram, publiski pieejamu pievedceļu atjaunošana vai ierīkošana pie industriālajām teritorijām), paredzot, ka tā var būt līdz 100% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā to, ka PVN nav attiecināms finansēšanai no AF, līdz ar to, PVN izmaksas neatbalsta projektos var uzskatīt par  pašvaldības, speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes vai pašvaldības kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi, līdzfinansējumu, kas ir papildu nepieciešams projekta īstenošanai.

Maksimālās atbalsta intensitātes Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta ietvaros veidojas atbilstoši šā panta nosacījumiem un Ministru kabineta 2021. gada 2. novembra noteikumu Nr. 729 “Noteikumi par reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā līdz 2027. gadam” (turpmāk – Noteikumi Nr. 729) nosacījumiem. Vienlaikus jāuzsver, ka Noteikumi Nr. 729 reģionālā atbalsta intensitāti nosaka atbilstoši statistiskajiem reģioniem (NUTS 3. līmenis). Latvijas statistiskie reģioni, kas atbilst ES normatīvajam regulējumam, un, kuru ietvaros Latvija sniedz statistiskas informāciju Eiropas Savienības Statistikas birojam Eurostat, ir noteikti Ministru kabineta 2021. gada 7. decembra rīkojumā Nr. 911 “Par Latvijas Republikas statistiskajiem reģioniem un tajos ietilpstošajām administratīvajām vienībām”. Atbalsts šo Noteikumu ietvaros tiks sniegts plānošanas reģionu ietvaros, taču reģionālo valsts atbalstu drīkstēs sniegt tikai statistisko reģionu ietvaros. Latvijā ir pieci plānošanas reģioni, bet seši statistiskie reģioni. Tā kā šie Noteikumi netiks piemēroti Rīgas plānošanas reģionam, kas iekļauj Rīgas statistisko reģionu un lielāko daļu no Pierīgas statistiskā reģiona, bet četrām Pierīgas statistiskā reģiona pašvaldībām (Limbažu novads, Ogres novads, Saulkrastu novads un Tukuma novads), kuras neietilpst Rīgas plānošanas reģionā, tiks piemērota visai Latvijas Republikas teritorijai noteiktā maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte 30 % no attiecināmajām izmaksām. Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajiem reģioniem varēs piemērot 10% papildus intensitāti. Piemēram, lielajam komersantam maksimālā atbalsta intensitāte ir līdz 40 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām, kas veidojas šādi: 30% visai Latvijas teritorijai pieļaujamā maksimālā atbalsta intensitāte (Noteikumu Nr.729 3. punkts) + 10% papildus intensitāte Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales statistiskajiem reģioniem kā reģioniem ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu (Noteikumu Nr. 729 5. punkts). Vidējam komersantam maksimālā atbalsta intensitāte ir līdz 50 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām, kas veidojas šādi: 30% visai Latvijas teritorijai pieļaujamā maksimālā atbalsta intensitāte Noteikumu Nr.729 3. punkts) + 10% papildus intensitāte Kurzemes, Vidzemes, Zemgales un Latgales statistiskajiem reģioniem kā reģioniem ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu (Noteikumu Nr. 729 5. punkts) + 10% papildus intensitāte kā vidējai komercsabiedrībai (Noteikumu Nr. 729 8.2. apakšpunkts).

Maksimālās atbalsta intensitātes Komisijas regulas Nr. 651/2014 41. panta ietvaros veidojas atbilstoši šā panta nosacījumiem. Piemēram, ja izmaksas ieguldījumiem enerģijas ražošanā no atjaunojamiem resursiem var izdalīt no kopējām ieguldījumu izmaksām kā atsevišķu ieguldījumu, vai, ja izmaksas ieguldījumiem enerģijas ražošanā no atjaunojamiem resursiem var noteikt, salīdzinot ar līdzīgu, videi mazāk nekaitīgu ieguldījumu, kura īstenošana būtu ticama situācijā bez atbalsta, attiecināmās izmaksas veido starpība starp abu ieguldījumu izmaksām, kas raksturo ar atjaunojamo resursu enerģiju saistītās izmaksas, tad atbalsta intensitāte lielajam komersantam, tajā skaitā pašvaldībai, tās iestādei vai kapitālsabiedrībai, speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei nepārsniedz 60 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām kā atsevišķam ieguldījumam vai ieguldījumu izmaksu starpībai. Minētā atbalsta intensitāte veidojas šādi: 45% (Komisijas regulas Nr. 651/2014 41.panta 7a) punkts) + 15% (Komisijas regulas Nr. 651/2014 41.panta 9. punkts). Savukārt atbalsta intensitāte vidējam komersantam nepārsniedz 70 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām vai attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām kā atsevišķam ieguldījumam vai ieguldījumu izmaksu starpībai. Minētā atbalsta intensitāte veidojas šādi: 45% (Komisijas regulas Nr. 651/2014 41.panta 7a) punkts) + 15% (Komisijas regulas Nr. 651/2014 41. panta 9. punkts) + 10% (Komisijas regulas Nr. 651/2014 41. panta 8. punkts).

Investīcijas ietvaros nav paredzēti sanācijas pasākumi, kuriem būtu piemērojams Komisijas regulas Nr. 651/2014 45.panta mērķis "Ieguldījumu atbalsts piesārņotu vietu attīrīšanai”. Sanācijas pasākumi šo noteikumu ietvaros neparedz piesārņotu sanāciju vietu atbilstoši likumam Par piesārņojumu, bet  gan  teritorijas sakārtošanas un labiekārtošanas darbus.

Privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru industriālajā parkā būs iespējams attīstīt atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 56. pantam, ievērojot visus ar šo pantu saistītos nosacījumus, tai skaitā prasību, ka atbalstu saskaņā ar šo pantu nepiešķir mērķorientētai infrastruktūrai. Atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 13. panta b) apakšpunktam reģionālo atbalstu (14.pantu) nepiemēro atbalstam transporta nozarē. Privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras (savienojuma) no publiskās dzelzceļa infrastruktūras līdz industriālajai teritorijai izbūve atbilstoši komercdarbības atbalsta regulējumam nav atbalstāma atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 56.pantam. Dzelzceļa savienojums ir izbūvējams kā publiskā infrastruktūra, ja tas atbilst publiskās infrastruktūras kritērijiem. Līdz ar to, dzelzceļa savienojuma no publiskās dzelzceļa infrastruktūras līdz industriālajai teritorijai izbūves izmaksas nav attiecināmas un iekļaujamas projekta iesniegumā, un šīs izmaksas ir finansējamas no projekta iesnieguma iesniedzēja finanšu resursiem, par kuriem nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts. Lai izskatītu jautājumu par atbalsta piešķiršanu dzelzceļa infrastruktūras industriālajā parkā izveidošanai atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 56. pantam, projekta iesniegumam jābūt pievienotam atbilstoši normatīvajiem aktiem būvniecības jomā izstrādātam un apstiprinātam būvprojektam par dzelzceļa savienojuma izveidošanu no publiskās dzelzceļa infrastruktūras līdz industriālajai teritorijai, tai skaitā, ievērojot Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumus Nr. 530 “Dzelzceļa būvnoteikumi”. Izbūvēto industriālās teritorijas privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras iekšējā tīklu un privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, kas ir savienojums ar publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūru, reģistrē, ievērojot Ministru kabineta  1998. gada 29. decembra noteikumus Nr. 489 “Dzelzceļa infrastruktūras (sliežu ceļu) valsts reģistrācijas un uzskaites kārtība”. Šāda prasība ir saistīta ar projekta mērķu sasniegšanu un izveidotās infrastruktūras efektīvas apsaimniekošanas nodrošināšanu.

Noteikumu projekts paredz komercdarbības atbalsta kumulācijas iespēju. Lai izpildītu nosacījumu, ka lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu pieņem vai atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi izdod tikai pēc tam, kad visas iesaistītās institūcijas ir pieņēmušas lēmumu par atbalsta piešķiršanu, Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniegumu, kurā ir paredzēta komercdarbības atbalsta kumulācija, vienlaicīgi iesniedz CFLA un pārējās iesaistītajās komercdarbības atbalsta piešķīrējinstitūcijās, ja projekta iesniegums netiek iesniegts vienlaicīgi visās komercdarbības atbalsta piešķīrējinstitūcijās, tad izmaksas projekta darbībām, kuras tiek ieviestas saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14, 41., 48. un 56. pantu, ir attiecināmas no dienas, kurā projekta iesniegums iesniegts pēdējā no komercdarbības atbalsta piešķīrējinstitūcijām, arī būvdarbu līgumu slēdz un ar ieguldījumiem saistītus būvdarbus uzsāk pēc projekta iesnieguma iesniegšanas pēdējā no komercdarbības atbalsta piešķīrējinstitūcijām. Šāda nosacījuma paredzēšana arī nodrošinās korektu prasības par projekta stimulējošo ietekmi ievērošanu. Pēc projekta iesnieguma iesniegšanas visās komercdarbības atbalsta piešķīrējinstitūcijās, Noteikumu projekts paredz iespēju projekta iesnieguma iesniedzējam slēgt būvdarbu līgumu un uzsākt ar ieguldījumiem saistītus būvdarbus. Projekta iesnieguma iesniedzējam ir dota izvēle, vai nu uzsākt projekta īstenošanu pirms tā apstiprināšanas, vai arī nogaidīt līdz lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu pieņemšanai. Vienlaikus projekta iesnieguma iesniedzējs ir informēts, ka projekta iesnieguma iesniegšana negarantē, ka projekta iesniegums tiks apstiprināts vai arī finansējums tiks piešķirts pieprasītajā apjomā. Komercdarbības atbalsta kumulācijas veikšanai Noteikumu projektā ir izvirzīta prasība, ka kumulācijas rezultātā netiek pārsniegtas šajos noteikumos minētās maksimālās atbalsta intensitātes vai atbalsta apmērs, kāds noteikts komercdarbības atbalsta programmā, atbalsta projektā vai Eiropas Komisijas lēmumā, kā arī tiek ievērots maksimālais iespējamais de minimis apjoms. Līdz ar to tiek nodrošināta visa kumulējamā atbalsta apjoma kompleksa izvērtēšana, ņemot vērā katra komercdarbības atbalsta veida specifiku.  

Noteikumu projekta ietvaros norādītais projekta pārskata periods (projekta dzīves cikls, ieguldījumu lietderīgais izmantošanas laiks jeb ieguldījumu amortizācijas periods) tiek noteikts atbilstoši Komisijas 2014.gada 3.marta Deleģētās Regulas (ES) Nr.480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (turpmāk – Komisijas regula Nr.480/2014) I pielikumam “15. panta 2. punktā minētie pārskata periodi”, kas piemērojams atkarībā no projekta investīciju jomas. Saskaņā ar minētās regulas I pielikumu, uzņēmējdarbības infrastruktūrai projekta pārskata periods jeb dzīves cikls ir noteikts 10 – 15 gadi.

Noteikumu projekts paredz, ka lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr.  651/2014 pieņem līdz šīs regulas darbības termiņa beigām. Šāda redakcija nodrošina komercdarbības atbalsta piešķiršanas atbilstību normatīvo aktu prasībām, jo, pirmkārt, Eiropas Komisijai līdz 2023. gada 31. decembrim ir jāpieņem vai nu jauna grupu atbrīvojuma regula vai jāpagarina Komisijas regulas Nr.  651/2014 darbības termiņš, otrkārt, komercdarbības atbalsts atbilstoši šiem noteikumiem tiks piešķirts līdz 2023. gada 31. decembrim, jo noteikumi paredz, ka līdz 2023. gada 31. decembrim ir nosūtīti lēmumi projektu iesniedzējiem par civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu slēgšanas tiesību piešķiršanu. Atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr.  651/2014, izņemot reģionālo atbalstu, var piešķirt sešus mēnešus pēc regulas darbības termiņa beigām sakarā ar pārejas periodu, t.i. līdz 2024. gada 30. jūnijam, kas šīs atbalsta programmas ietvaros attiecināms uz 41., 48. un 56. pantu. Savukārt reģionālo atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr.  651/2014 var piešķirt tikai līdz 2023. gada 31. decembrim.

Projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji un projektu iesniegumu atlases kārtība

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā organizē projektu iesniegumu atlasi, projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas institucionālo sastāvu, projektu iesniegumu vērtēšanas sistēmu, lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņemšanas un to apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas kārtību.

Lai  neapgrūtinātu projektu vērtēšanas procesu un neradītu negodīgas konkurences risku, ievērojot Informācijas un atklātības likuma 5. panta otrās daļas 2. punktā noteikto, paredzēts, ka  projekta lieta (projekta iesniegums, projekta iesnieguma vērtēšanas dokumenti un citi ar projektu saistītie dokumenti) ar CFLA rīkojumu ir ierobežotas pieejamības informācija, kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai līdz brīdim, kad stājies spēkā lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu vai atzinums par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi. Pēc minētā lēmuma vai atzinuma spēkā stāšanās projekta lieta ir pieejama Informācijas atklātības likumā noteiktajā apjomā un kārtībā.

Ja projekta iesniedzējs ir pašvaldība, tās izveidota iestāde, speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi vai, kas ir noslēgusi pakalpojumu līgumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, CFLA tam izdod pārvaldes lēmumu, savukārt, ja projekta iesniedzējs ir komersants, tai skaitā mazais, vidējais vai lielais komersants bez valsts vai pašvaldību kapitāla daļas, CFLA tam izdod administratīvo aktu. Projekta iesniedzējs viena mēneša laikā var apstrīdēt CFLA pieņemto pārvaldes lēmumu vai administratīvo aktu Finanšu ministrijā. Finanšu ministrijas izdoto administratīvo aktu par apstrīdēto CFLA lēmumu var pārsūdzēt, iesniedzot pieteikumu Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā. Finanšu ministrijas pieņemtais pārvaldes lēmums par apstrīdēto CFLA lēmumu nav pārsūdzams.

Attiecībā par projektu iesniegumu izvērtēšanas termiņu Administratīvā procesa likuma 64. panta pirmā daļa paredz, ka iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Ņemot vērā projektu tvērumu, kur viena projekta minimālais finansējums ir 10 milj. euro, investīcijas ietvaros noteiktos nosacījumus, kā arī projektu komplicēto raksturu, šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nebūs iespējams ievērot objektīvu iemeslu dēļ, un projektu iesniegumu izvērtēšanai būs nepieciešams ilgāks laiks  -  indikatīvi trīs  mēneši no to iesniegšanas brīža. Ievērojot teikto, plānots, ka tiks izmantota Administratīvā procesa likuma 64. panta otrajā daļā noteiktā iespēja, kas paredz, ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam. Investīcijas ietvaros visiem projektu iesniedzējiem, neatkarīgi no to veida un attiecīga lēmuma piemērošanas veida (pārvaldes lēmums vai administratīvais akts), konkursa ietvaros tiks nodrošināta vienlīdzīga pieeja attiecībā uz projektu iesniegumu izvērtēšanas termiņu.

Noteikumu projekts nosaka, ka projektu iesniegumu vērtēšanas komisija projektu iesniegumus vērtē atbilstoši Noteikumu projekta pielikumā iekļautajiem projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un izdod administratīvo aktu vai pieņem pārvaldes lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, ievērojot Noteikumu projektā noteikto kārtību.
Noteikumu projekta pielikumā iekļauti precīzi definēti kritēriji, un atsevišķi papildu nepieciešamie to piemērošanas skaidrojumi ir norādīti zemsvītras atsaucē. Ievērojot to, kritēriji tiks vērtēti projektu iesniegumu vērtēšanas komisijas ietvaros, un atsevišķas kritēriju piemērošanas metodikas izstrāde netiek plānota.

 
CFLA kā sadarbības iestāde par investīcijas projektu iesniegumu atlasi (uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu un uz lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanas brīdi vai atzinuma par nosacījumu izpildi pieņemšanas brīdi, ja ir bijis pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu) pārliecinās, ka projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris neatbilst izslēgšanas kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012  (turpmāk - Regula Nr. 2018/1046) 136. panta 1. punktā. Regulas Nr. 2018/1046 136. panta 6. punktā paredzēto iespēju šajos noteikumos, kas ir komercdarbības atbalsta programma, nepiemēros, jo tiek piemērots komercdarbības atbalsta kontroles regulējums ar specifiskiem nosacījumiem. Līdz ar to projekta iesniedzējs, kas atbilst izslēgšanas kritērijiem, šo noteikumu ietvaros uz komercdarbības atbalstu pretendēt nevar, neskatoties uz izņēmumiem vai iespējamām korektīvām darbībām.

Izslēgšanas kritērijus CFLA vērtē atbilstoši Finanšu ministrijas izstrādāto vadlīniju “Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai Ministru kabineta noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu” 31. punkta nosacījumiem, kas izriet no Regulas Nr.2021/241, Regulas Nr. 2018/1046 un Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma nolīgumā ietvertajām prasībām.    

Regulas Nr. 2021/241 ievaddaļas 18. punkts nosaka, ka šajā regulā minētie finansēšanas veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas atkarībā no iespējām ar tiem sasniegt konkrētos darbību mērķus un gūt rezultātus, īpaši ņemot vērā kontrolēšanas izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Savukārt minētās regulas 22. panta 1. punkts nosaka, ka, īstenojot atveseļošanas un noturības mehānismu, dalībvalstis kā mehānisma līdzekļu saņēmējas vai aizņēmējas veic visus attiecīgos pasākumus, lai aizsargātu ES finanšu intereses un nodrošinātu, ka līdzekļu izmantošana saistībā ar pasākumiem, ko atbalsta ar mehānismu, atbilst piemērojamiem ES un nacionālajiem normatīvajiem aktiem, jo īpaši attiecībā uz krāpšanas, korupcijas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu. Šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina rezultatīvu un efektīvu iekšējās kontroles sistēmu un kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu. Tāpat, ievērojot Regulas Nr. 2021/241 nosacījumus saskaņā ar Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma nolīgumā ietvertajām prasībām, dalībvalsts pienākums ir nodrošināt tādas pārbaudes prasības un mehānismu, kas izriet no korupcijas, krāpšanas un dubultā finansējuma kontroles nodrošināšanas prasībām, kas saskaņā ar minēto nolīgumu tiek vērtētas atbilstoši jau minētajām definētajām prasībām un kas kopumā darbojas un tiek ieviestas jau vairāku Eiropas savienības fondu plānošanas periodu   ES fondu vadības ietvaros, un praksē ir noregulēta to pārbaudes kārtība, kas faktiski izriet no jau vairāku periodu ietvaros definēto izslēgšanas kritēriju izvērtēšanas un pārbaudes, kas jau sākotnēji tika veidoti uz Regulas Nr. 2018/1046 136. panta 1. punktā definētajām prasībām. Lai šīs prasības nodrošinātu, EK 2021. gada 9. aprīlī izdeva paziņojumu “Norādījumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību saskaņā ar Finanšu regulu” (2021/C 121/01) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis 09.04.2021. V121/1) (turpmāk – EK Norādījumi), kura 2.punktā norādīts, ka interešu konflikti ir jānovērš un jārisina, un ir pienācīgi jāievēro principi, kas reglamentē ES budžetu saskaņā ar Regulas Nr. 2018/1046 II sadaļu. Labas pārvaldības būtiska daļa ir sīki izstrādāta politika un noteikumi par izvairīšanos no interešu konfliktiem un to pārvaldību. Papildus EK Norādījumu 3.2.4. apakšpunkts nosaka, ja pastāv neatrisināts objektīvi uztverts interešu konflikts vai, ja interešu konflikts īstenojas, šādās situācijās būtu jāpārbauda to ietekme uz ES budžeta izpildi, arī nolūkā noteikt piemērotus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, piemēram, atcelt un atkārtoti izvērtēt piešķiršanas procedūras, atcelt līgumus/nolīgumus, apturēt maksājumus, veikt finanšu korekcijas un atgūt līdzekļus. Turklāt šādas situācijas parasti varētu kvalificēt kā neatļautu darbību saskaņā ar administratīvajām tiesībām, civildienesta tiesībām vai krimināltiesībām, un par tām būtu jāpiemēro attiecīgs sods. No otras puses, kandidātu, pretendentu vai pieteikuma iesniedzēju mēģinājumi nepamatoti ietekmēt piešķiršanas procedūru vai iegūt konfidenciālu informāciju būtu jāuzskata vismaz par smagu pārkāpumu saistībā ar profesionālo rīcību, un to rezultātā attiecīgās personas būtu jāizslēdz no dalības piešķiršanas procedūrās saskaņā ar Regulas Nr. 2018/1046 ar 136. pantu.  

Pēc savas būtības atbalsta piešķiršanai kā priekšnoteikums ir nepieciešamība izmantot Regulas Nr. 2018/1046 nosacījums atbalsta mehānismā, kur 135. panta 1. punkta b) apakšpunkts nosaka, ka, lai aizsargātu ES finanšu intereses, EK izveido un uztur agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmu ar mērķi izslēgt no vērtēšanas procesa subjektus, uz kuriem attiecas kāda no 136. panta 1. punktā minētajām izslēgšanas situācijām un minētā prasība faktiski ir nodrošināma visos atbalsta saņemšanas līmeņos, tādējādi jau preventīvi novēršos korupcijas, krāpšanas un dubultā finansējuma riskus. No dalībvalsts puses CFLA ir pienākums nodrošināt investīcijas projektu vērtēšanu un lēmumu pieņemšanu, pamatojoties uz Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumu Nr. 621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” 2.3.1. apakšpunktu, kas nosaka, ka CFLA nodrošina Atveseļošanas fonda plāna ietvaros investīciju projektu iesniegumu atlasi, ja to paredz attiecīgie Ministru kabineta noteikumi. 
 
Vērtējot, vai projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris ir izpildījis savus pienākumus saistībā ar nodokļu nomaksu, pārbauda, vai tam Latvijas Republikā nav nodokļu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru segšanai ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmo daļu. 

Investīcijas un projektu īstenošanas un uzraudzības nosacījumi

Noteikumu projekts nosaka prasības datu uzkrāšanai Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, tai skaitā informāciju AF īstenošanas progresa pusgada ziņojuma un maksājuma pieprasījuma sagatavošanai un sasniedzamā atskaites punkta un mērķu uzskaiti projektu ietvaros.

Tiek noteiktas prasības projekta iesniedzējam, kas ir būtiskas, lai plānotu projektos paredzētos maksājumus un iepirkumu pārbaudes, lai nodrošinātu, ka tiek glabāta un ir pieejama izdevumus pamatojošā informācija un citi projektu īstenošanai, uzraudzībai un mērķu sasniegšanai būtiski nosacījumi.

Tiek noteikta finansējuma saņēmēja atbildība  par projekta ietvaros piešķirtā finansējuma izlietošanu atbilstoši civiltiesiskajā līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajam, tai skaitā informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšanu, tai skaitā, ņemot vērā Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Papildus, tiek noteiktas CFLA tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu, ja finansējuma saņēmējs nepilda civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumus un citos konkrētos Noteikumu projektā noteiktajos gadījumos.

Papildus, tiek noteiktas CFLA tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu, ja finansējuma saņēmējs nepilda līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumus un citos konkrētos Noteikumu projektā noteiktajos gadījumos.
Lai nodrošinātu investīcijas kopējā rādītāja Nr.11 “To cilvēku skaits, kuri ir nodarbināti vai iesaistīti darba meklēšanā”  ziņošanu Eiropas Komisijai saskaņā ar 2021.gada 28.deptembra Komisijas Deleģētās regulas Nr.2021/2106, ar kuru, nosakot atveseļošanas un noturības rezultātu pārskata kopējos rādītājus un detalizētos elementus, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu pielikumu “Kopējie rādītāji”, finansējuma saņēmējam pēc projekta īstenošanas pabeigšanas un investīcijas mērķa “līdz 2026. gada 31. jūlijam radītas 328 jaunas darba vietas ar vidējo darba algu, kas pārsniedz vidējo darba samaksu attiecīgajā tautsaimniecības nozarē” sasniegšanas nepieciešams ziņot CFLA par personu skaitu dalījumā pēc dzimuma un vecuma grupām (no iepriekš minētajām vismaz 328 jaunām darba vietām, kas tiks ziņotas kā sasniegtā mērķa vērtība), kas darba līguma slēgšanas brīdī bija bezdarbnieka vai darba meklētāja statusā atbilstoši Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumam. Iepriekš minētajam kopējam rādītājam Nr. 11 nav noteikta konkrēta sasniedzamā mērķa vērtība, bet tiek uzskaitīta faktiskā vērtība.


Citi investīcijas īstenošanas nosacījumi un terminu skaidrojums

Noteikumu projekts nosaka, ka projektus īsteno līdz 2025. gada 31. decembrim, kas atbilst AF plāna 2. pielikumā “Starpposma mērķi un mērķi” noteiktajam mērķa “pabeigti būvdarbi, attīstīti komersantu pieprasījumā balstīti, darboties spējīgi vismaz četri nacionālas nozīmes industriālie parki reģionos” sasniegšanas termiņam.

Noteikumu projekts nosaka investīcijas sasaisti ar zaļo dimensiju un digitālo dimensiju, atbilstoši AF plānam.

Investīcijas sasaiste ar zaļo dimensiju: investīcijas ietvaros tiek atbalstīta tādu industriālo parku izveidošana, kas ietver jaunas infrastruktūras veidošanu, potenciāli radot SEG emisiju pieaugumu, vienlaikus tiek attīstītas arī esošās industriālās teritorijas, kas rada vides piesārņojumu, tādējādi novēršot turpmāku vides teritoriju degradāciju. Industriālajos parkos tiek atbalstīti teritorijas labiekārtošanas darbi, izmantojot klimatam draudzīgus zaļās un zilās infrastruktūras risinājumus, piemēram, apzaļumošana (tai skaitā koku stādīšana, zaļās sienas un jumti, zaļie koridori, bioloģisko daudzveidību veicinoši zālāji u.tml.)  un AER tehnoloģiju risinājumi un viedo risinājumu ieviešana apgaismojuma izveidē, kā arī citu jaunu un progresīvu risinājumu ieviešana ēku būvniecībā.

Investīcijas sasaiste ar digitālo dimensiju: investīcijas ietvaros tiek atbalstīta industriālo ražošanas telpu izveide (tai skaitā izmantojot viedus un energoefektīvus risinājumus), kas veicina komersantu attīstību vai to darbības paplašināšanu viedās specializācijas jomās un  produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu, dodot iespēju komersantam privātos finanšu resursus novirzīt investīcijām komersantu digitalizācijā un automatizācijā (piemēram, investējot inovatīvu tehnoloģiju ieviešanā).

Investīcijas sasaiste ar atklātas stratēģiskās autonomijas un drošības jautājumiem: investīcijas komercdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku attīstīšanai reģionos, kas balstītas uz viedu un energoefektīvu risinājumu ieviešanu, tiek noteikta kā stratēģiski svarīga investīcija un sekmē arī komersantu enerģētisko neatkarību, tādējādi veicinot Latvijas un ES noturību un autonomiju. Tāpat, investējot ražošanas telpu izveidē un piesaistot starptautiski atzītus industriālo parku operatorus, tiek veicināta komersantu produktivitāte, kas stiprina to konkurētspēju starptautiskajās piegāžu ķēdēs.

Kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas nodrošināšanai finansējuma saņēmējiem un sabiedrībai kopumā, investīcijas  īstenošanā tiks izmantoti dažādi komunikācijas kanāli, kas nodrošinās visām mērķa grupām objektīvu un izsmeļošu informāciju un sniegs iespēju nodrošināt atgriezenisko saiti, tai skaitā paredzēta informācijas ievietošana VARAM tīmekļvietnē, informācijas sniegšana plašsaziņas līdzekļiem, kā arī informatīvu semināru organizēšana mērķauditorijai.

Lai mazinātu dubultfinansējuma risku, būtiski, ka komercdarbības publiskās infrastruktūras vienmērīgai attīstībai visā Latvijā papildinošu investīciju plānošanā tiek nodrošināta demarkācija programmu un projektu līmenī, tai skaitā projekta iesnieguma sagatavošanas, vērtēšanas un īstenošanas posmos tiek gūta pārliecība, ka vienas un tās pašas darbības vai izmaksas netiek finansētas no dažādiem avotiem. Programmu līmenī tiek plānots atšķirīgs uzsvars, nosakot atbalsta tvērumu, piemēram, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam ietvaros 5.1.1. SAM plānotās investīcijas komercdarbības publiskās infrastruktūras attīstībai ir paredzētas vietēja mēroga projektiem reģiona ietvaros, proti, visas pašvaldības varēs konkurēt reģiona ietvaros, netiks noteikts projekta apjoma minimālais ierobežojums, ņemot vērā vietējo komersantu vajadzībām vides attīstībai un darba iespēju radīšanai pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem. Iepriekš minētās investīcijas kopumā veicinās komercdarbības attīstību reģionos, kas nepieciešama, lai virzītos uz reģionu līdzsvarotu attīstību. Savukārt AF ietvaros reģionos (ārpus Rīgas reģiona) plānots īstenot daudz lielākus investīciju projektus un attīstīt vismaz četrus nacionālas nozīmes industriālos parku, nepieciešamības gadījumā nodrošinot sadarbību ar LIAA un pašvaldībām, lai piesaistītu starptautiski atzītus operatorus, kas darbojas nozarēs ar augstu pievienotās vērtības potenciālu, kā arī attīstītu inovatīvus un augstas vērtības produktus viedās specializācijas nozarēs.

Atbilstoši Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, kas apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 16. februāra rīkojumu Nr. 93 “Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021. – 2027. gadam”, viedās specializācijas jomas ir zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija, fotonika un viedie materiāli, viedā enerģētika un mobilitāte, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

Inovācija Noteikumu projekta izpratnē ir zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas ideju, izstrādņu un tehnoloģiju veiksmīga īstenošana jaunā produktā, pakalpojumā vai procesā. Būtiska inovācijas īpašība ir tas, ka tā ir īstenota. Produkta vai pakalpojuma inovācija ir uzskatāma par īstenotu tikai tad, kad tā ir nonākusi tirgū. Procesa, mārketinga vai organizatoriska inovācija ir īstenota tikai tad, kad tā ir praktiski ieviesta un tiek lietota attiecīgajā organizācijā.

Produkti ar augstu pievienoto vērtību Noteikumu projekta izpratnē ir produkti, kuru ražošanas pievienotā vērtība noteiktā laikā (gadā, stundā) uz vienu nodarbināto ir augstāka nekā vidēji tautsaimniecībā, tātad ir lielāki kopējie ienākumi un augstāka to produktivitāte.  Investējot ražošanas telpu izveidē un piesaistot starptautiski atzītus industriālo telpu operatorus, tiks veicināta komersantu produktivitāte, kas stiprinās to konkurētspēju starptautiskajās piegāžu ķēdēs.

Nacionālas nozīmes industriālais parks Noteikumu projekta izpratnē ir industriālā parka attīstības stratēģijā pamatota, ģeogrāfiski vienota teritorija, kas tiek attīstīta saskaņā ar Noteikumu projektā noteiktajiem investīcijas īstenošanas nosacījumiem  jebkurā no Latvijas pašvaldību teritorijām, izņemot Rīgas plānošanas reģiona pašvaldību teritorijas, un tā sociālekonomiskā ietekme ir vērtējama reģionālā vai nacionālā mērogā. Projekta iesniedzējs industriālā parka teritoriju, kas tiks attīstīta projekta ietvaros, nosaka, izstrādājot industriālā parka attīstības stratēģiju saskaņā ar pašvaldības attīstības programmu un Noteikumu projektā noteiktajiem nosacījumiem, un plāno attiecīgās industriālās teritorijas attīstību tā, lai (nodrošinot nepieciešamo industriālo pieslēgumu ierīkošanu vai to saistītās jaudas palielināšanu, iekšējo ceļu tīklu un pievedceļu būvniecību vai atjaunošanu, kā arī komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to saistītās infrastruktūras attīstīšanu), tiktu izveidots darboties spējīgs industriālais parks, nodrošinot attīstītās industriālās teritorijas funkcionalitāti.
Ņemot vērā, ka industriālo teritoriju lielums un investīciju ietilpība ir dažāda, lai nodrošinātu, ka projekta īstenošanas rezultātā tiek izveidots darboties spējīgs nacionālas nozīmes industriālais parks, nodrošinot attīstītās industriālās teritorijas funkcionalitāti (saskaņā ar apstiprinātajā industriālā parka attīstības stratēģijā paredzēto), tiek noteikta prasība, ka vienā projektā iekļauj vienu industriālo parku jeb vienu industriālā parka attīstības stratēģijā pamatotu, ģeogrāfiski vienotu teritoriju, kas var būt arī daļa no lielāka industriālā parka, kuru plānots attīstīt loģiski secīgās kārtās. Par katru kārtu var tikt iesniegts atsevišķs projekta iesniegums, ievērojot attiecīgos projektu ieviešanas nosacījumus un sasniedzamos mērķus.
Lai novērstu dubultfinansējuma risku, vienas un tās pašas industriālās teritorijas, atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas nedrīkst tikt iekļautas un finansētas vairākos projektos. Projekta ietvaros uzraudzība notiek tikai par to industriālo teritoriju, kura ir iekļauta projektā, t.sk. tam pievienotajā kartogrāfiskajā materiālā.
Izstrādājot tehniskos risinājumus projektā paredzētajām būvniecības darbībām industriālajā parkā, ievēro attiecīgos horizontālos nosacījumus, t.sk. Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumus Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”. Lai gan noteikumu projekts nenosaka ierobežojumus teritorijas izmantošanas veidam (tas var atbilst vieglās rūpniecības komercapbūvei, kas ietver industriālo un tehnoloģisko parku apbūvi, vai smagās rūpniecības un pirmapstrādes komercapbūvei, vai citai apbūvei), būtiski, ka projekta īstenošanas rezultātā (attiecībā uz projekta iesniedzēja noteikto projekta teritoriju) ir izveidots darboties spējīgs  industriālais parks, nodrošinot tā funkcionalitāti atbilstoši industriālā parka attīstības stratēģijā jeb biznesa plānā paredzētajam.

Starptautiski atzīts industriālā parka operators Noteikumu projekta izpratnē ir komersants (industriālā parka operators) ar starptautisku sadarbības pieredzi, kas atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. redakcija) L sadaļai “Operācijas ar nekustamo īpašumu“. Tiks vērtēts, vai industriālā parka operatoram ir starptautiska sadarbības pieredze, tai skaitā pieredze līdzīga industriālā parka apsaimniekošanā ārpus Latvijas (piemēram, kopīga sadarbība, par ko liecina sadarbības līgums vai projekts u.tml.). Industriālā parka operatora pienākumi ietver vietas un iekārtu apsaimniekošanu un uzturēšanu, tostarp pastāvīgu ieguldījumu veicināšanu, veiktspējas uzraudzību un novērtēšanu, kā arī nepārtrauktu uzlabošanu un atkārtotu ieguldījumu veikšanu, vislielāko uzmanību pievēršot industriālā parka dalībnieku koordinēšanai, investīciju piesaistei.

Nē

Nē

Pašvaldībām un komersantiem, īstenojot projektus, ir jāņem vērā Noteikumu projektā noteiktais pieejamais AF finansējums un projektā sasniedzamās minimālās mērķa rādītāju vērtības.
 

Jā

Nē

Nē

Jā

Jā

-