Anotācija (ex-ante)

23-TA-1692: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma Rēznas ielā 10A, Rīgā, nodošanu Finanšu ministrijas valdījumā un pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4.panta pirmā un otrā daļa un 5.panta pirmā daļa, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pants.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par valsts nekustamā īpašuma Rēznas ielā 10A, Rīgā, nodošanu Finanšu ministrijas valdījumā un pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) sagatavots, lai nodotu Finanšu ministrijas valdījumā valsts nekustamo īpašumu, kas nav nepieciešams Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – ministrija) vai tās padotībā esošo iestāžu funkciju nodrošināšanai, kā arī atļautu valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk - VNĪ) pārdot to izsolē.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ministrijas valdījumā un Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma lietojumā un pārvaldīšanā atrodas valsts nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 047 0002) Rēznas ielā 10A, Rīgā (turpmāk – nekustamais īpašums), kas turpmāk nebūs nepieciešams ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu funkciju nodrošināšanai.
Nekustamais īpašums sastāv no zemes vienības 0,4754 ha platībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 047 0002) Rēznas ielā 10A, Rīgā, un būves – dienesta viesnīcas (būves kadastra apzīmējums 0100 047 0010 001) Rēznas ielā 10A, Rīgā.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu atbilstoši Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000106207 II daļas 1.iedaļas ierakstam Nr.1.1. 2003.gada 5.augustā ir nostiprinātas Latvijas valstij ministrijas personā.
Nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir 1 147 489 euro.
Zemes vienībai noteiktais lietošanas mērķis: 0801 – komercdarbības objektu apbūve 0,4754 ha platībā. Būvei noteiktais galvenais lietošanas veids: 1211 – viesnīcas un sabiedriskās ēdināšanas ēkas.
Nekustamā īpašuma apgrūtinājumi:
1.ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju 0,0230 ha platībā;
2.ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar pazemes siltumvadu, siltumapgādes iekārtu un būvi 0,0270 ha platībā;
3.ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektronisko sakaru tīklu gaisvadu līniju;
4.aizsargjoslas teritorija gar ūdensvadu;
5.Rīgas elektrotīkliem piederoši 2 ievadi;
6.aizsargjoslas teritorija gar kanalizācijas spiedvadu;
7.aizsargjoslas teritorija gar gāzesvadu ar spiedienu.
Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Nekustamais īpašums ir bez parādu saistībām un aizlieguma atzīmēm, nekustamais īpašums nav iznomāts, nav uzsākti tiesvedības procesi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nekustamais īpašums šobrīd netiek izmantots. Ministrija ir izvērtējusi un secinājusi, ka nekustamais īpašums arī turpmāk nebūs nepieciešams ne ministrijas, ne tās padotībā esošo iestāžu funkciju nodrošināšanai, līdz ar to par lietderīgāko rīcību ar nekustamo īpašumu uzskata tā nodošanu Finanšu ministrijas valdījumā (VNĪ pārvaldīšanā).
Gadījumā, ja nekustamais īpašums netiks nodots, ministrijai un Rīgas mākslas un tehnikumam arī turpmāk būs jānodrošina tā saglabāšana un aizsardzība no negatīvas ārējās vides iedarbības, t.sk. no trešo personu ļaunprātīgas rīcības, kas savukārt nozīmē finanšu un administratīvo resursu ieguldīšanu. Nepietiekamo finanšu resursu un neprofesionālas apsaimniekošanas rezultātā turpinās samazināties valsts nekustamā īpašuma vērtība un konkurētspēja nekustamā īpašuma tirgū. Ņemot vērā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pantā ietverto principu, ka rīcībai ar valsts finanšu līdzekļiem un mantu jābūt lietderīgai, papildu līdzekļu ieguldīšana valsts nekustamajos īpašumos, kurus iestāde savu funkciju izpildei neplāno izmantot, nav lietderīga un neietilpst ne ministrijas, ne tās padotībā esošo iestāžu funkcijās.
Risinājuma apraksts
Nekustamais īpašums, kas nav nepieciešams ministrijas vai tās padotībā esošo iestāžu funkciju nodrošināšanai, tiks nodots Finanšu ministrijas valdījumā (VNĪ pārvaldīšanā), tādējādi atbrīvojot ministriju un Rīgas Mākslas un mediju tehnikumu no tiem neraksturīgas funkcijas - izglītības funkciju nodrošināšanai nevajadzīgo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšana - veikšanas.
Tā kā nav informācijas par līdzvērtīga nekustamā īpašuma nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju veikšanai, nebūtu lietderīgi nekustamo īpašumu saglabāt valsts īpašumā un pēc nekustamā īpašuma pārņemšanas Finanšu ministrijas valdījumā tas būtu virzāms atsavināšanai. Līdz ar to rīkojuma projekts paredz saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk - Atsavināšanas likums) 4.panta pirmo un otro daļu un 5.panta pirmo daļu atļaut VNĪ pārdot izsolē nekustamo īpašumu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. 30 (trīsdesmit) dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
Ministrija ar 2023. gada 16. aprīļa vēstuli Nr.4-4.1e/23/978 lūdza citas ministrijas un Rīgas valstspilsētas pašvaldību izvērtēt, vai nekustamais īpašums ir nepieciešams funkciju nodrošināšanai. Vēlme pārņemt nekustamo īpašumu nav saņemta.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties nekustamo īpašumu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Rīkojuma projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja nekustamais īpašums tiks atsavināts 2023.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” 58.panta pirmo daļu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2023.gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2023.gada 31.decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt nekustamā īpašuma pārdošanas vērtību, jo nekustamā īpašuma atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Rīkojuma projekta būtība skar Ministru kabineta kompetenci lemt par rīcību ar ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu. Rīkojuma projektā risinātie jautājumi neparedz ieviest izmaiņas, kas varētu ietekmēt sabiedrības intereses.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Izglītības un zinātnes ministrija
  • Finanšu ministrija
  • VAS "Valsts nekustamie īpašumi"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi