Anotācija

21-TA-1557: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Projekts sagatavots pēc Kultūras ministrijas iniciatīvas saskaņā ar Arhīvu likuma 13.1 pantu, 17.1 panta trešo daļu un pārejas noteikumu 14. un 15.punktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir noteikt Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas datu ievades, aktualizācijas un sistēmas pieejamības un izmantošanas kārtību institūcijām, noteikt kārtību institūcijām attiecībā uz paziņojumu par nepilnīgu vai neprecīzu personas datu papildināšanu glabāšanu un reģistrēšanu, kā arī konsolidēt un redakcionāli precizēt šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu normas, kas izdoti uz Arhīvu likuma deleģējuma pamata un reglamentē dokumentu un arhīvu pārvaldības jautājumus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2021.gada 1.maijā stājās spēkā Arhīvu likuma 2021.gada 25.marta grozījumi, kas papildināja Arhīvu likuma 17.1 panta trešo daļu ar otro teikumu, nosakot jaunu deleģējumu Ministru kabinetam noteikt Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas datu ievades un aktualizācijas, kā arī sistēmas pieejamības un izmantošanas kārtību institūcijām.

Arhīvu likuma 2021.gada 25.marta grozījumi papildina Arhīvu likumu ar jaunu 13.1 pantu, kas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 16.pantā noteiktajām datu subjekta tiesībām panākt personas datu labošanu vai papildināšanu, ja tie apstrādāti arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, nosaka personas tiesības attiecībā uz arhīva dokumentos esošo personas datu labošanu vai papildināšanu, iesniedzot Latvijas Nacionālajam arhīvam vai institūcijai, kurā glabājas dokumenti, paziņojumu par nepilnīgu vai neprecīzu personas datu papildināšanu. Arhīvu likuma 13.1 pants tostarp nosaka, ka kārtību, kādā tiek reģistrēti un glabāti personu iesniegtie paziņojumi par neprecīziem vai nepilnīgiem personas datiem, kā arī tiek nodrošināta paziņojumu sasaiste ar arhīva dokumentiem, nosaka Ministru kabinets. Lai izpildītu minēto deleģējumu Ministru kabinetam ir jāizdod vai nu jauni Ministru kabineta noteikumi, vai jau esošie Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumi Nr.748 "Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr.748) jāpapildina ar attiecīgām normām.

2021.gada 25.martā, pieņemot grozījumus Arhīvu likuma 13.1 pantā un 17.1 panta trešajā daļā, pārejas noteikumu 14.punktā noteikts pilnvarojums Ministru kabinetam līdz 2021.gada 30.septembrim izdod Arhīvu likuma 13.1 un 17.1 panta trešajā daļā minētos noteikumus. Savukārt Arhīvu likuma pārejas noteikumu 15.punktā noteikts, ka Ministru kabinets līdz 2021.gada 30.septembrim izdara grozījumus Ministru kabineta noteikumos atbilstoši Arhīvu likuma grozījumiem, kas stājas spēkā 2021.gada 1.maijā.

Tā kā institūcijas pastāvīgi glabājamos dokumentus periodiski nodod pastāvīgā glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā, tad Projektā noteikta kārtība, kādā institūcija reģistrē un glabā saņemtos datu subjektu paziņojumus, kā tiek nodrošināta sasaiste ar institūcijas dokumentiem, kā arī tas, kādā kārtībā notiek informācijas apmaiņa starp institūcijām un Latvijas Nacionālo arhīvu, lai nodrošinātu informācijas sasaisti ar arhīviski vērtīgajiem dokumentiem, uz kuriem attiecas paziņojumā ietvertā informācija par nepilnīgu un neprecīzu datu subjekta datu papildināšanu.

Dokumentu pārvaldības un arhīvu pārvaldības jautājumi šobrīd ir reglamentēti vairākos Ministru kabineta noteikumos. MK noteikumi Nr.748 ir izdoti uz Arhīvu likuma 4.panta septītās daļas un 8.panta otrās daļas deleģējuma pamata un nosaka publisko dokumentu un arhīvu pārvaldības kārtību institūcijās, kritērijus dokumentu glabāšanas termiņu noteikšanai, dokumentu arhīviskās vērtības noteikšanas kārtību un tehniskās prasības dokumentu saglabāšanai institūciju arhīvos. Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumi Nr.749 "Kārtība, kādā nodod dokumentus pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā" (turpmāk – MK noteikumi Nr.749) ir izdoti uz Arhīvu likuma 5.panta otrās daļas un 6.panta ceturtās un sestās daļas deleģējuma pamata un nosaka kārtību, kādā institūcija nodod dokumentus un uzziņu sistēmu pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā, kārtību kādā privātos dokumentus ar arhīvisko vērtību nodod arhīvā juridiskās personas likvidācijas gadījumā, kārtību, kādā institūcija nodod dokumentus un uzziņu sistēmu pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā pirms tiem noteiktā glabāšanas termiņa beigām institūcijā, kā arī kārtību kādā saņem Latvijas Nacionālā arhīva atļauju dokumentu glabāšanas termiņa pagarināšanai institūcijā. Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi Nr.117 "Noteikumi par elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu, saglabāšanas kārtību un nodošanu valsts arhīvam glabāšanā" (turpmāk – MK noteikumi Nr.117) ir izdoti uz Elektronisko dokumentu likuma 6.panta piektās daļas deleģējuma un nosaka elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu, saglabāšanas kārtību un termiņu, kādā tie nododami valsts arhīvam glabāšanā, noteikumi attiecas uz valsts un pašvaldību iestādēm un juridiskajām personām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem jānodod elektroniskie dokumenti valsts glabāšanā. Apsverot nepieciešamos grozījumus MK noteikumos Nr.748, Latvijas Nacionālais arhīvs un ar Latvijas Nacionālā arhīva direktora 2019.gada 25.septembra rīkojumu Nr.LV_LNA-1.4.2./79 "Par darba grupu grozījumu izstrādei uz Arhīvu likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos" izveidotā darba grupa grozījumu izstrādei uz Arhīvu likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos (turpmāk – Darba grupa) izvērtēja arī pašreiz spēkā esošo tiesisko regulējumu un tā īstenošanas prakses problēmas. Darba grupā tika pārstāvēts Latvijas Nacionālā arhīvs, Latvijas arhīvistu biedrība, kā arī Kultūras ministrija. Darba grupa vērtēja spēkā esošo tiesisko regulējumu arhīvu jomā un sagatavoja priekšlikumus Projektā iekļautajām normām, kuras precizēja un papildināja Latvijas Nacionālais arhīvs. Spēkā esošā tiesiskā regulējuma izvērtēšanas rezultātā tika secināts, ka nepieciešams jauns tiesiskais regulējums, nevis esošā tiesiskā regulējuma grozījumi un tā rezultātā tika sagatavots Projekts.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ar Arhīvu likuma 2021.gada 25.marta grozījumiem Arhīvu likuma 17.1 panta trešā daļa papildināta ar otro teikumu, nosakot jaunu deleģējumu Ministru kabinetam noteikt Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas datu ievades un aktualizācijas, kā arī sistēmas pieejamības un izmantošanas kārtību institūcijām. Līdz ar to Ministru kabinetam ir jāizdod vai nu jauni Ministru kabineta noteikumi, vai jau esošie MK noteikumi Nr.748 jāpapildina ar attiecīgām normām.

Arhīvu likuma 2021.gada 25.marta grozījumi papildina Arhīvu likumu ar jaunu 13.1 pantu, nosakot personas tiesības attiecībā uz arhīva dokumentos esošo personas datu labošanu vai papildināšanu, iesniedzot Latvijas Nacionālajam arhīvam vai institūcijai, kurā glabājas dokumenti, paziņojumu par nepilnīgu vai neprecīzu personas datu papildināšanu. Lai izpildītu Arhīvu likuma 13.pantā Ministru kabinetam doto deleģējumu – noteikt kārtību, kādā tiek reģistrēti un glabāti personu iesniegtie paziņojumi par neprecīziem vai nepilnīgiem personas datiem, kā arī tiek nodrošināta paziņojumu sasaiste ar arhīva dokumentiem – ir jāizdod, vai nu jauni Ministru kabineta noteikumi vai jau esošie MK noteikumi Nr.748 jāpapildina ar attiecīgām normām.

Tā kā kopš MK noteikumu Nr.748 un MK noteikumu Nr.749 pieņemšanas Ministru kabinetā ir pagājuši desmit gadi, šajos noteikumos nepieciešams veikt redakcionālus precizējumus atbilstoši mūsdienu arhīvu un dokumentu pārvaldībai un tam, ka publisko dokumentu pārvaldība un izmantošana ar katru gadu vairāk tiek veikta elektroniski informācijas sistēmās, izmantojot elektronisko informācijas apriti. MK noteikumi Nr.117 ir spēkā jau kopš 2004.gada un tajos ietvertās normas daļēji dublē šobrīd spēkā esošo MK noteikumu Nr.748 normas, kā arī daļa normas ir novecojušas un praksē netiek piemērotas, piemērojot tiesisko regulējumu, kas noteikts Arhīvu likumā un MK noteikumos 748.

Tā kā visi minētie Ministru kabineta noteikumi pēc būtības reglamentē dokumentu un arhīvu pārvaldības jautājumus, tad organizējot un nodrošinot dokumentu un arhīvu pārvaldību personām un institūcijām ir jāvadās no trīs dažādiem Ministru kabineta noteikumiem. Līdz ar to visu minēto Ministru kabineta noteikumu prasības būtu redakcionāli precizējamas un konsolidējamas vienos Ministru kabineta noteikumos.
Risinājuma apraksts
Projektā ir konsolidētas un redakcionāli precizētas prasības, kas ir noteiktas MK noteikumos Nr.748, MK noteikumos Nr.117 un MK noteikumos Nr.749. Projekts apvieno tiesisko regulējumu, kuru šobrīd nosaka trīs dažādi Ministru kabineta noteikumi – MK noteikumi Nr.748, MK noteikumi Nr.749 un MK noteikumi Nr.117. Tādējādi Projektā paredzētais dokumentu un arhīvu pārvaldības regulējums ir konsolidēts un redakcionāli precizēts vienā normatīvajā aktā, kas piemērojams visiem dokumentiem neatkarīgi no to nesējvides – elektroniskās vai fiziskās.

Projekts kā jauni Ministru kabineta noteikumi nosaka publisko dokumentu un arhīvu pārvaldības kārtību institūcijās (Projekta 2., 4. 5., 6., 7. un 8.nodaļa), dokumentu arhīviskās vērtības noteikšanas kārtību (Projekta 4.3.apakšnodaļa), kārtību institūcijām, kādā tiek reģistrēti un glabāti personu iesniegtie paziņojumi par neprecīziem vai nepilnīgiem personas datiem, kā arī kā nodrošināta paziņojumu sasaiste ar arhīva dokumentiem (Projekta 5.5.apakšnodaļa), Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas datu ievades un aktualizācijas, kā arī sistēmas pieejamības un izmantošanas kārtību institūcijām (Projekta 3.nodaļa), tehniskās prasības dokumentu saglabāšanai institūciju arhīvos (Projekta 9.nodaļa), kārtību, kādā institūcijas un privātpersonas nodod dokumentus Latvijas Nacionālajā arhīvā (Projekta 10.nodaļa) un kārtību, kādā institūcija saņem Latvijas Nacionālajā arhīva atļauju dokumentu glabāšanas termiņa pagarināšanai institūcijā (Projekta 11.nodaļa).

Salīdzinot ar spēkā esošajiem MK noteikumiem Nr.748 Projekts precizē un papildina terminoloģiju (Projekta 2.punkts) atbilstoši starptautiskajā profesionālajā vidē pieņemtajai jēdzienu sistēmai – standartam LVS ISO 30300:2012 "Informācija un dokumentācija. Pārvaldības sistēmas dokumentiem. Pamatprincipi un vārdnīca". Projektā ir vienkāršota aktīvā cikla dokumentu uzskaite un uzskaites dokumentu saskaņošana, kā arī vienkāršotas prasības dokumentu sistēmām, dokumentu sakārtošanai, iznīcināšanai un elektronisko dokumentu nodošanai valsts glabāšanā.

Projekta 2.nodaļā ir redakcionāli precizētas vispārīgās prasības dokumentu un arhīvu pārvaldības organizācijai institūcijā, tai skaitā, paredzot, ka ierobežotas pieejamības dokumentu pārvaldībā (Projekta 12.punkts) ir atcelta prasība veikt atzīmes par pieejamības ierobežojumiem klasifikācijas shēmā, jo lielākoties pieejamības ierobežojumi tiek noteikti uz vienu gadu un pēc tam katru gadu pagarināti. Tādējādi, šādu atzīmju veikšana klasifikācijas shēmā praktiski nav iespējama.

Projekta 3.nodaļā, atbilstoši Arhīvu likuma 17.1 panta trešās daļas deleģējumam, ir noteikta Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas datu ievades un aktualizācijas, kā arī sistēmas pieejamības un izmantošanas kārtība institūcijām. Saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumu Nr.750 “Nacionālā dokumentārā mantojuma reģistra noteikumi” 3.punktu, kas bija spēkā līdz 2022.gada 11.augustam, Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas izmantošanai pieteikuma iesniegšanas vietā institūcija slēdza līgumus, kuru saskaņošana starp iestādēm bija birokrātisks process. Projektā Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas datu ievades un aktualizācijas, kā arī sistēmas pieejamības un izmantošanas kārtība institūcijām noteikta tāda, kā tas faktiski jau tiek īstenots saskaņā ar Latvijas Nacionālā arhīva direktora 2021.gada 15.aprīļa rīkojumu Nr.LV_LNA-1.4.2./34 "Par Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas Iestāžu portāla e-pakalpojumu pieejamības un izmantošanas noteikumu institūcijām apstiprināšanu". Projekta 16.punkts un Projekta 1.pielikums paredz, ka Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas Iestāžu portāla sadaļu institūcijas var izmantot, pieteikt Iestāžu portāla lietotājus, informēt par izmaiņām lietotāju datos un atcelt lietotāju pieejas tiesības, iesniedzot noteiktas formas pieteikumu un apņemoties ievērot Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas lietošanas noteikumus. Iestāžu portāla izmantošanai institūcijai jāiesniedz pieteikumu, kas ir Projekta 1.pielikums. Projekta 14.punktā Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas datu ievades un aktualizācijas, kā arī sistēmas pieejamības un izmantošanas kārtībā ir noteikta dokumentu iesniegšanas iespējamība arī bez droša elektroniskā paraksta.

Projekta 4.1. un 4.2.apakšnodaļās vienkāršotas prasības papīra un elektronisko dokumentu pārvaldībai, tai skaitā no noteikumiem izslēdzot metodiska rakstura normas par dokumentu migrāciju "elektroniskajās dokumentu pārvaldības sistēmās" un prasības "dokumentu reģistriem izklājlapās". Projekts nosaka, ja tiek pieņemts lēmums par dokumentu migrēšanu uz citu informācijas sistēmu, tos nodod Latvijas Nacionālajam arhīvam (Projekta 34.punkts). Ārpus informācijas sistēmām reģistrējamajiem dokumentiem Projekta 23.punktā tiek noteikti obligāti tveramie dati, lai tos pēcāk varētu izmantot arhīva uzziņu sistēmu veidošanai un arhivēto dokumentu meklēšanā. Precizētas prasības elektronisko foto, skaņas un video dokumentu lietu veidošanai dokumentu pārvaldībā (Projekta 26.punkts). Redakcionāli precizētas prasības informācijas sistēmu izmantošanai dokumentu pārvaldībā un tajā iekļautas redakcionāli precizētas normas no MK noteikumiem Nr.117 par informācijas sistēmu saskaņošanu ar Latvijas Nacionālo arhīvu (Projekta 27.punkts).

Projekta 4.3.apakšnodaļā par dokumentu sistematizāciju un izvērtēšanu 35.punktā ir noteikti obligāti fiksējamie dati dokumentu klasifikācijas shēmā. Projektā paredzētā dokumentu klasifikācijas shēma atbilstoši starptautiski pieņemtajai kategoriju un jēdzienu sistēmai ietver lietas, kas šobrīd tiesiskajā regulējumā nav noteiktas un aizstāj šobrīd lietoto jēdzienu "lietu nomenklatūra". Dokumentu klasifikācijas shēmas saskaņošanas periods ar Latvijas Nacionālo arhīvu tiek pagarināts no trīs līdz pieciem gadiem un, ja ir nozares vai dokumentu veidu klasifikācijas shēma – no pieciem līdz astoņiem gadiem (Projekta 46.punkts).

Projekta 5.nodaļā ir precizētas prasības institūcijas arhīva pārvaldībā par dokumentu sagatavošanu un sakārtošanu glabāšanai. Projektā ir noteikta prasība, ka sakārtojot dokumentus, saglabā dokumentu pārvaldībā ieviesto sistematizāciju (Projekta 55.punkts), tādējādi ievērojot arhīvniecībā starptautiski pieņemto oriģinālās kārtības principu. Minētais princips ietaupa arī resursus, kuri iepriekš izmantoti dokumentu pārsistematizācijai. Ja lietā esošajiem dokumentiem ir to reģistrs, lietu lapas var nenumurēt un lietu apliecinājuma lapā norādīt dokumentu, ne lietu skaitu (Projekta 64.punkts). Projektā ir vienkāršotas elektronisko dokumentu nodošanas prasības – nodošanas pakotne ir pietiekoša, ja tajā ir nododamās datnes un to reģistrs. Nodošana iespējama arī ar Latvijas Nacionālā arhīva rīkiem, kas ir savietojami ar Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmu. Atbilstoši pārejai uz elektronisku dokumentu pārvaldību tiek noteikts, ka institūcijas saskaņošanai Latvijas Nacionālajā arhīvā iesniedzamos dokumentus apraksta un iesniedz vienīgi elektroniski, nosakot dokumentu aprakstīšanas veidus (Projekta 94.punkts).

Projekta 5.5.apakšnodaļa atbilstoši Arhīvu likuma 13.1 panta deleģējumam nosaka personas paziņojumu par neprecīziem vai nepilnīgiem personas datiem (turpmāk – paziņojumi) pārvaldības kārtību institūcijās un nosaka institūcijas tiesības un pienākumus attiecībā uz personu paziņojumu par neprecīzu vai nepilnīgu personas datu reģistrēšanu, glabāšanu un sasaisti ar arhīva dokumentiem. Latvijas Nacionālā arhīva saņemto paziņojumu pārvaldības kārtība ir reglamentēta ar Ministru kabineta 2022.gada 9.augusta noteikumiem Nr.479 "Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumos Nr.747 "Latvijas Nacionālā arhīva darbības noteikumi"". Paziņojumu pārvaldības kārtība institūcijās nosakāma līdzīgi, kā tas noteikts attiecībā Latvijas Nacionālajā arhīvā saņemto paziņojumu pārvaldību, līdz ar to Projekta 5.5.apakšnodaļā tā noteikta tāda pati, kā tas šobrīd ir noteikts Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumu Nr.747 "Latvijas Nacionālā arhīva darbības noteikumi 5.1 nodaļā "Personas paziņojumu par neprecīziem vai nepilnīgiem personas datiem reģistrēšana, glabāšana un sasaiste ar arhīva dokumentiem". Projektā paredzēts, ka institūcija ir atbildīga par paziņojumu par neprecīzu vai nepilnīgu personas datu papildināšanu reģistra (turpmāk – reģistrs) vešanu, noteiktas ziņas, kas iekļaujamas reģistrā, kā arī noteikts, kādā veidā institūcija nodrošina personu paziņojumu par neprecīzu vai nepilnīgu personas datu sasaisti ar arhīviski vērtīgajiem dokumentiem, kādas ziņas ir sniedzamas dokumentu izmantotājam par datu subjekta iesniegtajiem nepilnīgajiem vai neprecīzajiem personas datiem, kā arī paziņojumu un reģistra glabāšanas termiņu.

Izvērtējot paziņojumu un reģistra datiem nosakāmo glabāšanas termiņu atbilstoši Arhīvu likuma 8.panta pirmās daļas 3.punktam, ņemot vērā reģistra datu un paziņojumu piesaisti gan institūcijās, gan iespējamu piesaisti Latvijas Nacionālajā arhīvā glabātajiem dokumentiem, kuru glabāšanas termiņš ir ilgstoši (ilgāk par 10 gadiem) un pastāvīgi (mūžīgi) glabājami un to, ka paziņojumiem un reģistra datiem ir vēsturiska, sabiedriska, kultūras vai zinātniska nozīme, tie saglabājami nākamajām paaudzēm zinātniskām un pētnieciskām vajadzībām un tādēļ tiem nosakāms pastāvīgs glabāšanas termiņš. Saskaņā ar Arhīvu likuma 13.1 pantu personai ir tiesības paziņojumu iesniegt institūcijai vai Latvijas Nacionālajam arhīvam. Var būt situācijas, kad personas (datu subjekta) paziņojums ir attiecināms gan uz institūcijas arhīvā glabātiem dokumentiem, gan citas institūcijas glabātiem dokumentiem vai Latvijas Nacionālajā arhīvā jau nodotiem institūcijas dokumentiem. Tātad Arhīvu likuma 13.1 pantā noteiktā paziņojumu sasaiste ar arhīva dokumentiem jānodrošina gan ar institūcijas arhīva glabātajiem dokumentiem, kas satur datu subjekta personas datus, gan ar citas institūcijas glabātiem dokumentiem vai Latvijas Nacionālajā arhīvā nodotajiem institūcijas dokumentiem, ja tie satur konkrētā datu subjekta personas datus. Tiek noteikta kārtība, kādā nodrošināma gan ar institūcijas arhīvā, gan citā institūcijā glabātiem arhīviski vērtīgiem dokumentiem, gan Latvijas Nacionālajā arhīvā glabātajiem nacionālā dokumentārā mantojuma dokumentiem.

Projekta 6.-9.nodaļā iekļautās institūcijas arhīva pārvaldības prasības ir redakcionāli precizētas. Dokumentu iznīcināšanas kārtībā (Projekta 6.nodaļa) ir atcelts aizliegums iznīcināt dokumentus, ja par attiecīgo iznīcināmo dokumentu radīšanas vai saņemšanas gadu nav sakārtoti ilgstoši vai pastāvīgi glabājamie dokumenti. Projekta 7.nodaļā ir izmaiņas attiecībā uz dokumentu esības un fiziskā stāvokļa pārbaudi, mainīts tās biežums no astoņiem gadiem uz 12 gadiem, līdz ar to tās būs jāveic retāk (Projekta 121.punkts).

Projekts ir papildināts arī ar redakcionāli precizētām dokumentu nodošanas prasībām valsts glabāšanā (Projekta 10.nodaļa), saglabājot prasības, ko noteica MK noteikumi Nr.749.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • fiziskās personas, kuru personas dati glabājas un tiek apstrādāti institūciju arhīvos
  • fiziskās personas, kuras vēlas izmantot institūciju arhīvu dokumentus
  • fiziskās personas, kas rada, glabā vai nodod Latvijas Nacionālajam arhīvam nacionālā dokumentārā mantojuma dokumentus
Ietekmes apraksts
Ietekmē visas fiziskās personas, kuras rada, glabā vai nodod Latvijas Nacionālajam arhīvam nacionālā dokumentārā mantojuma dokumentus, jo arhīva pārvaldības darbības varēs veikt Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmā elektroniski tiešsaistes datu pārraides režīmā, samazinot administratīvo slogu. Fiziskās personas, kuru personas dati glabājas institūciju arhīvos, varēs iesniegt paziņojumus par nepilnīgu un neprecīzu datu labošanu. Fiziskās personas, kuras izmanto institūcijas arhīva dokumentus, varēs saņemt informāciju no paziņojumiem par nepilnīgu un neprecīzu datu labošanu.
Juridiskās personas
  • juridiskās personas, kuras vēlas izmantot institūciju arhīvu dokumentus
  • juridiskās personas, kuras rada, glabā vai nodod Latvijas Nacionālajam arhīvam nacionālā dokumentārā mantojuma dokumentus
Ietekmes apraksts
Ietekmē juridiskās personas, kuras rada, glabā vai nodod Latvijas Nacionālajam arhīvam nacionālā dokumentārā mantojuma dokumentus, jo arhīva pārvaldības darbības varēs veikt Vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmā elektroniski tiešsaistes datu pārraides režīmā, samazinot administratīvo slogu. Juridiskās personas, kuras izmanto institūciju arhīvu dokumentus, varēs saņemt informāciju no paziņojumiem par nepilnīgu un neprecīzu fizisko personu datu labošanu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Projektā ietvertais regulējums jaunas administratīvās izmaksas neradīs. Projekts samazina administratīvo slogu institūcijām, jo tiek vienkāršotas dokumentu un arhīvu pārvaldības prasības.

4.1.1. Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumi Nr.748 "Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi"

Pamatojums un apraksts
Vienlaikus ar Projekta spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumi Nr.748 "Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi".
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija

4.1.2. Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumi Nr.749 "Kārtība, kādā nodod dokumentus pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā"

Pamatojums un apraksts
Vienlaikus ar Projekta spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 2012.gada 6.novembra noteikumi Nr.749 "Kārtība, kādā nodod dokumentus pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā".
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija

4.1.3. Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi Nr.117 "Noteikumi par elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu, saglabāšanas kārtību un nodošanu valsts arhīvam glabāšanā"

Pamatojums un apraksts
Vienlaikus ar Projekta spēkā stāšanos spēku zaudēs Ministru kabineta 2004.gada 2.marta noteikumi Nr.117 "Noteikumi par elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu, saglabāšanas kārtību un nodošanu valsts arhīvam glabāšanā".
Atbildīgā institūcija
Kultūras ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
ES tiesību akta CELEX numurs
2016/679
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016.gada 27.aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (Dokuments attiecas uz EEZ)
Apraksts
-

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016.gada 27.aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (Dokuments attiecas uz EEZ)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
16.pants
1., 2. un 7.punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības nav paredzētas
89. panta 1. punkts
1., 2. un 7.punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības nav paredzētas
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Ņemot vērā, ka Vispārīgā datu aizsardzības regula ir tieši piemērojama, tajā nav paredzētas izvēles iespēja attiecībā uz ieviešanu.
Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas preambulas (50), (52), (53), (62), (65), (73) (154), (156) un (158) apsvērumu un Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5.panta 1.punkta e) apakšpunktu, 9.panta 2.punkta g) un j) apakšpunktu, 11.pantu, 14.panta 5.punkta b) apakšpunktu, 15. un 16.pantu, 17.panta 3.punkta d) apakšpunktu un 89.panta 1.punktu dalībvalstīm paredzētas tiesības noteikt īpašus nosacījumus attiecībā uz ģenētisko, biometrisko vai veselības datu apstrādi, un uz datu apstrādi arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, paredzot atbilstošas garantijas personu datu aizsardzībai un pēc iespējas minimizējot datus, kā arī iespēju noteikt izņēmumus attiecībā uz arhīviski vērtīgajos dokumentos esošo personas datu apstrādi un personas piekļuves tiesībām saviem datiem, ja dati apstrādāti arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs.
Vispārīgās datu aizsardzības regulas IX nodaļa paredz dalībvalstīm tiesības paredzēt specifiskus noteikumus un izņēmumus, attiecībā uz apstrādi žurnālistikas vajadzībām un akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes vajadzībām, valsts identifikācijas numura apstrādi, apstrādi saistībā ar nodarbinātību, apstrādi, kas saistīta ar tādu informāciju, kurai ir noteikts valsts noslēpuma statuss un citi konfidencialitātes ierobežojumi, kā arī apstrādi arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos, vai statistikas nolūkos. Paredzot speciālus noteikumus vai izņēmumus, dalībvalstīm tomēr ir jānodrošina atbilstošas garantijas datu subjekta tiesībām un brīvībām. Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas preambulas (154) apsvērumu Vispārīgās datu aizsardzības regula atļauj ņemt vērā principu par publisku piekļuvi oficiāliem dokumentiem, piemērojot šo regulu. Publisku piekļuvi oficiāliem dokumentiem var uzskatīt par tādu, kas ir sabiedrības interesēs. Publiskas iestādes vai publiskas struktūras rīcībā esošajos dokumentos ietvertos personas datus minētajai iestādei vai struktūrai būtu jāspēj izpaust saskaņā ar Eiropas Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kuri attiecas uz publisko iestādi vai publisko struktūru. Ar šādiem tiesību aktiem publiska piekļuve oficiāliem dokumentiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanai būtu jāsaskaņo ar tiesībām uz personas datu aizsardzību, un tādēļ tiesību aktos var paredzēt nepieciešamo saskaņošanu ar tiesībām uz personas datu aizsardzību, ievērojot Vispārīgo datu aizsardzības regulu.
Fizisko personu datu apstrādes likuma 30.panta pirmajā daļā noteikts, ja datus apstrādā arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, lai veidotu, uzkrātu, izvērtētu, saglabātu un izmantotu nacionālo dokumentāro mantojumu, Vispārīgās datu aizsardzības regulas 16.pantā noteiktās tiesības datu subjekts īsteno atbilstoši arhīva jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem. paredz līdzvērtīgus ierobežojumus datu subjekta piekļuves tiesībām un prasības datu apstrādei, kā tas bija noteikts astoņpadsmit gadus saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Tāpat nacionālā dokumentārā mantojuma dokumentos nav pieļaujama datu labošana – tas būtu pretrunā tam, ka dokumenti ir jāsaglabā autentiski ar oriģinālo dokumentu saturu.
Arhīvu likuma 13.1 pantā noteikts, ka persona īsteno tai Vispārīgās datu aizsardzības regulas 16.pantā noteiktās datu subjekta tiesības panākt personas datu labošanu vai papildināšanu, ja tie apstrādāti arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, iesniedzot Latvijas Nacionālajam arhīvam vai institūcijai, kurā glabājas dokumenti, paziņojumu par nepilnīgu vai neprecīzu personas datu papildināšanu. Ministru kabinetam dots deleģējums noteikt minēto paziņojumu reģistrēšanas un glabāšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā tiek nodrošināta paziņojumu sasaiste ar Latvijas Nacionālajam arhīva un citu institūciju dokumentiem. Ar Projektu tiek noteikta kārtība, kādā institūcijas reģistrēs un glabās datu subjektu paziņojumus, kā tiks nodrošināta sasaiste ar Latvijas Nacionālajam arhīva un institūciju arhīvos glabātajiem dokumentiem.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
nav
Cita informācija
nav

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Latvijas Nacionālais arhīvs
Nevalstiskās organizācijas
Latvijas arhīvistu biedrība
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
Veids
Darba grupa/domnīca
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Projektā iekļautā tiesiskā regulējuma sagatavošanā piedalījās ar Latvijas Nacionālā arhīva 2019.gada 25.septembra rīkojumu Nr.LV_LNA-1.4.2./79 "Par darba grupu grozījumu izstrādei uz Arhīvu likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos" izveidotā darba grupa, kuras sastāvā darbojās pārstāvji no Latvijas Nacionālā arhīva, Kultūras ministrijas un Latvijas arhīvistu biedrības.

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Projektā iekļauto tiesisko regulējumu ir izskatījusi un konceptuāli atbalstījusi tā tālāku virzību ar Latvijas Nacionālā arhīva 2019.gada 25.septembra rīkojumu Nr.LV_LNA-1.4.2./79 "Par darba grupu grozījumu izstrādei uz Arhīvu likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos" izveidotā darba grupa 2021.gada 28.aprīļa darba grupas sēdē.
Par Projekta publiskās apspriešanas laikā saņemtajiem sabiedrības pārstāvju iebildumiem un priekšlikumiem informācija tiks iekļauta pēc publiskās apspriešanas.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Latvijas Nacionālais arhīvs
  • Visas institūcijas atbilstoši Arhīvu likuma 1.panta 16.punktā noteiktajam

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-
-

7.5. Cita informācija

Projektā ietvertais regulējums jaunas administratīvās izmaksas neradīs. Projekts samazina administratīvo slogu institūcijām un Latvijas Nacionālajam arhīvam, jo tiek vienkāršotas dokumentu un arhīvu pārvaldības prasības un paredzēta elektroniska dokumentu aprites organizēšana.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Tā kā institūcijas dokumentus par nacionālā dokumentārā mantojuma saturu un darbībām iesniegs elektroniski Vienotajā valsts arhīvu informācijas sistēmā, elektroniski tiks uzkrāta pilnīgāka informācija par nacionālo dokumentāro mantojumu, kas būs pieejama dokumentu izmantotājiem.

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Publisko dokumentu informācijas sistēmu izstrādes un izmaiņu gadījumā, veicot saskaņošanu ar Latvijas Nacionālo arhīvu, tiks nodrošināta nacionālā dokumentārā mantojuma dokumentu pilnīgāka un vienkāršāka saglabāšana, nodošana valsts glabāšanā un izmantošana.

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Reglamentēs kārtību, kādā institūcijās pārvaldīs datu subjektu paziņojumus par neprecīzu un nepilnīgu datu labošanu.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi