Anotācija

[1] Alternatīvu vai autonomu elektroenerģijas avotu - ģeneratoru nodrošināšana ar pietiekamu degvielas rezervi ir priekšnoteikums kritiskās infrastruktūras objektu un kritisko pakalpojumu sniedzēju darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. Normatīvo aktu prasības tiek noteiktas atkarībā no degvielas rezervuāra tilpuma dažādas prasības tiek attiecinātas uz dažāda tilpuma rezervuāriem.
Lai rezervuāru uzskatītu par būvi, ir jāizpildās diviem kritērijiem – 1) objekts ir tapis cilvēka darbības rezultātā un 2) objekts ir saistīts ar pamatni (zemi vai gultni). Ja kaut viens no minētajiem kritērijiem nav konstatējams, objektu nevar uzskatīt par būvi. Jebkurš pēc tilpuma neliels objekts (tara, tvertne vai rezervuārs), kas paredzēts kādas ūdens, dīzeļdegvielas  vai citu šķidrumu uzglabāšanai un kurš nav stacionāri novietots (saistīts ar pamatni) patstāvīgai lietošanai, nebūs uzskatāms par būvi Būvniecības likuma izpratnē. Tāpēc pirms rezervuāra novietošanas, jāvērtē vai konkrētajā gadījumā rezervuāra novietošana uzskatāma par būvdarbiem, tas būtu vērtējams kopsakarā ar konkrētā izstrādājuma (tara, tvertne vai rezervuārs) ražotāja izvirzītajām uzstādīšanas nosacījumiem vai citos normatīvajos aktos izvirzītām vides aizsardzības vai ugunsdrošības prasībām. Gadījumā, ja, lai to pareizi un droši ekspluatētu, nepieciešams veikt būvniecību, piemēram, rezervuāru stacionāri nostiprināt, izbūvēt cietā seguma pamatni, ierīkot inženiertīklus un citas būves, tad šādu objektu novietošanai ir nepieciešams izstrādāt būvniecības ieceri un to saskaņot būvvaldē.
Ministru kabineta  2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk - Noteikumi Nr.500) 1.pielikumam inženierbūvju – rezervuāru iedalījums grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības pakāpes un iespējamās ietekmes uz cilvēku dzīvību, veselību un vidi, dalās pirmās grupas inženierbūves - rezervuāri ar būvtilpumu līdz 50m³, izņemot gadījumu, ja tie paredzēti bīstamu ķīmisko vielu uzglabāšanai; trešās grupas inženierbūves - rezervuāri šķidru, gāzveida vielu vai beramu materiālu uzglabāšanai, pārkraušanai vai pārstrādei ar būvtilpumu, lielāku par 5000 m³; otrās grupas inženierbūves ir rezervuāri, kas nav minēti pirmajā un trešajā grupā, t.i. rezervuāri ar būvtilpumu līdz 50 m³ kuros paredzēta bīstamu ķīmisko vielu uzglabāšanai ir otrās grupas inženierbūves.
Piemēram, uz rezervuāriem, kuros tiek glabāta dīzeļdegviela līdz 10 m³, attiecas vides aizsardzības un ugunsdrošības prasības, pienākums veikt sprādziendrošus pasākumus, kā arī, veicot rezervuāra būvniecību – prasības, kas noteiktas otrās grupas inženierbūvju būvniecībai. Ja rezervuārā glabā līdz 10 m³ dīzeļdegvielas, tad atbilstoši Noteikumiem Nr. 339, šāds rezervuārs nav jāreģistrē kā bīstamā iekārta un jānodrošina visas ar rezervuāra kā bīstamās iekārtas  tehnisko uzraudzību, projektēšanu, izgatavošanu un uzstādīšanu saistītās prasības. Ņemot vērā, ka dīzeļdegviela ir bīstama ķīmiska viela, tad šobrīd būvniecības regulējumā arī neliela degvielas rezervuāru ar tilpumu līdz 10 m³ būvniecībai un novietošanai, piemērojamas otrās grupas inženierbūves  būvniecības prasības. Nav paredzēti izņēmumi un vienkāršotāka būvniecības saskaņošanas kārtība neliela rezervuāra novietošanai vai jaunai būvniecībai, tas rada lielu administratīvo slogu un paildzina šādu rezervuāru būvniecību.

[1] Ņemot vērā to, ka bija nepieciešams atvieglot prasības nelielu, decentralizētu dīzeļdegviela rezervuāru līdz 10 m³ būvniecībai, tika izvērtēts būvniecības regulējuma attiecībā uz rezervuāru būvniecību kopumā. Dažādu vielu uzglabāšanu un rezervuāru tilpumus regulē speciālie noteikumi, piemēram Noteikumi Nr. 339, bet pašu rezervuāru līdz 50 m³ būvniecībai, īpašas prasības nav piemērojamas. Atbilstoši Noteikumiem Nr.500, 1.pielikumam, rezervuāri ar tilpumu līdz 50 m³ ir pirmās grupas būve, ja tajos netiek glabātas bīstama ķīmiska vielas un to būvniecībai, atbilstoši speciālajiem tiek piemēroti pirmās grupas inženierbūves  būvniecības noteikumi. Lai vienādotu kopējās prasības Noteikumu projektā tiek noteikts, ka otrās grupas rezervuāru ar būvtilpumu līdz 50 m³, t.sk. rezervuāru  bīstamu  ķīmisko vielu glabāšanai, jaunu būvniecību, novietošanu un pārbūvi var veikt  kā būvniecības ieceres dokumentāciju būvvaldē iesniedzot paskaidrojuma rakstu, nevis saņemot būvatļauju. Rezervuāru būvniecībai, kuru plānots īsteno, pamatojoties uz paskaidrojuma rakstu, pirms attiecīgās ieceres dokumentācijas iesniegšanas būvvaldē,  atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem būs nepieciešams saņemt saskaņojumu par vides aizsardzības prasību ievērošanu. Atvieglojot procesuālo regulējumu, tiks paātrināta būvdarbu uzsākšana, samazināts administratīvais slogs un veicināta nelielu rezervuāru būvniecība. Jāatzīmē, ka attiecībā uz bīstamo ķīmisko vielu, t.sk dīzeļdegvielas uzglabāšanu arī turpmāk būs nepieciešams ievērot Noteikumu Nr. 339 prasības. Paredzēts, ka šīs atvieglotās prasības stāsies spēkā ar 2025.gada 1.novembrī, jo nepieciešams atbilstoši pielāgot Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitāti.

[1] Papildus tika saņemti ierosinājumi no daudzdzīvokļu ēkas īpašnieku pārstāvja, kas vēlas savā teritorijā nodrošināt ērtu un drošu atkritumu savākšanu. Pazemes atkritumu rezervuāri ir funkcionāls, estētisks un drošs risinājums atkritumu apsaimniekošanai it sevišķi daudzdzīvokļu ēku pagalmos vai vietās, kur ir liela cilvēku plūsma. Lai uzstādītu pazemes atkritumu konteinerus, dzīvokļu īpašnieki saskaras ar problēmām, ka šādu inženierbūvju izvietošanas saskaņošana ir sarežģīts un dārgs būvniecības process (attiecas pirmās grupas inženierbūvju būvniecības noteikumi, kas ir nesamērīga ar plānoto darbu raksturu). Atbilstoši saņemtajam ierosinājumam ir nepieciešams atvieglot prasības pazemes konteineru uzstādīšanas vietu izbūvei.

[1] EM izvērtējot pazemes rezervuāru uzstādīšanas vietu izbūves un uzstādīšanas prasības un iespējamās sekas, kā arī izvērtēja analogas problēmas izbūvējot gan pazemes, gan virszemes rezervuāru uzstādīšanas vietas, atrada iespēju atvieglot prasības nelielu ar ietilpību līdz 5 m³ virszemes un pazemes rezervuāru izvietošanas vietu ierīkošanai (izņemot gadījumu, ja tie paredzēti bīstamu ķīmisko vielu uzglabāšanai) izbūvei. Turpmāk šādu objektu būvdarbus varēs veikt bez būvniecības ieceres dokumentācijas, tikai nodrošinot saskaņojumus atbilstoši Noteikumu Nr. 253 6.3. punktā noteiktajam.
Šīs prasības mazinās birokrātisko slogu un veicinās vēlmi sakārtot publisko un privāto ārtelpu, izvietojot nelielus rezervuārus.