21-TA-1524: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par nekustamā īpašuma Kronvalda bulvārī 4, Rīgā, pirkšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu, ņemot vērā Ministru kabineta 2021.gada 9.novembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.74 36.§) „Informatīvais ziņojums „Par nacionālās koncertzāles projekta finansējumu un nekustamo īpašumu Kronvalda bulvārī 4, Rīgā”” 13.punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts sagatavots, lai no īpašnieka – Latvijas Universitātes – atsavinātu tai piederošo nekustamo īpašumu Kronvalda bulvārī 4, Rīgā, (turpmāk – Nekustamais īpašums) par labu valstij Kultūras ministrijas personā Latvijas Mākslas akadēmijas (turpmāk – Akadēmija) darbības nodrošināšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 9.novembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.74 36.§) „Informatīvais ziņojums „Par nacionālās koncertzāles projekta finansējumu un nekustamo īpašumu Kronvalda bulvārī 4, Rīgā”” 2. un 4.punktam Ministru kabinets ir konceptuāli atbalstījis Nekustamā īpašuma atsavināšanu no Latvijas Universitātes par labu valstij Kultūras ministrijas personā sabiedrības vajadzību nodrošināšanai, un konkrēti, Akadēmijas darbības nodrošināšanai. Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 9.novembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.74 36.§) „Informatīvais ziņojums „Par nacionālās koncertzāles projekta finansējumu un nekustamo īpašumu Kronvalda bulvārī 4, Rīgā”” 13.punktu Kultūras ministrijai uzdots atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteiktajam sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā tiesību akta projektu ar ierosinājumu atsavināt Nekustamo īpašumu sabiedrības vajadzību nodrošināšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Akadēmija daļu no Nekustamā īpašuma lieto kopš 2019.gada, pamatojoties uz nomas līgumu, kas ik gadu tiek pagarināts. 2020.gada nogalē Akadēmija un Kultūras ministrija uzsāka pārrunas ar Latvijas Universitāti par iespējām Nekustamo īpašumu atsavināt vai turpināt nomas attiecības. Saņemot un izvērtējot Latvijas Universitātes priekšlikumus par atsavināšanas vai nomas nosacījumiem, tika secināts, ka ekonomiski izdevīgāk ir Nekustamo īpašumu atsavināt. Pietiekams telpu nodrošinājums, iespēja uz Nekustamo īpašumu pārvietot šobrīd dažādās adresēs esošās Akadēmijas struktūrvienības, konkrētā Nekustamā īpašuma atrašanās vieta, līdzšinējās iestrādes Nekustamā īpašuma lietošanā, kā arī Akadēmijas darbības nepārtrauktība, kas tiktu panākta, atsavinot Nekustamo īpašumu, ir vitāli svarīgi faktori, lai Akadēmija turpinātu veiksmīgi darboties.
Risinājuma apraksts
Akadēmijas turpmākas darbības nodrošināšanai ir nepieciešams Nekustamo īpašumu atsavināt, un atsavināšana ir vienīgais veids minētā mērķa sasniegšanai.
Akadēmija kopš 2019. gada sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem (Romas Mākslas akadēmija, Ungārijas Mākslas akadēmijas, Drēzdenes Mākslas akadēmija) īsteno Latvijas un starptautiskā mērogā nozīmīgu, Eiropas Komisijas atbalstītu Eiropas universitāšu alianšu projektu EU4ART Alliance for Common Fine Arts Curriculum[1] (EU4ART Alianses Projekta Nr: 612518-EPP-1-2019-1-HU-EPPKA2-EUR-UNIV). Latvijas Mākslas akadēmijas īstenotais projekts “EU4ART” ir liels un nozīmīgs solis augstākās mākslas izglītības jomas attīstībā. Projekta ietvaros viens no lielākajiem pasākumiem – plānots izveidot kopīgas tēlotājmākslas studiju programmas un izglītības moduļus, tādējādi sniedzot ieguldījumu Eiropas universitāšu starptautiskajā konkurētspējā. Dalība projektā palīdzēs pilnveidot Latvijas Mākslas akadēmijas starptautisko atpazīstamību un Latvijas tēlotājmākslas izglītības prestiža celšanu, veicinot kultūras nozares un radošo sektoru industriju izaugsmi. Minētais Eiropas Savienības projekts atbilst Ministru kabineta 2019. gada 7. maijā rīkojumā Nr. 210 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” noteiktajam par augstskolu un zinātnisko institūciju darbības kvalitātes un starptautisko konkurētspējas paaugstināšanu (pasākums Nr.60.5), kā arī noteiktajam par Latvijas kultūras augstskolu attīstību, nodrošinot nacionālās kultūrvides un cilvēkresursu attīstības ilgtspēju, nepārtrauktību, starptautisku izcilību nozares studijās, pētniecībā un radoši mākslinieciskajā darbībā (pasākums Nr.152.5). Saskaņā ar minēto Latvijas Mākslas akadēmijā, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā no 2021. gada tiek īstenota profesionālā doktora studiju programma „Mākslas”. 2021. gadā Latvijas Mākslas akadēmija kopā ar Latvijas un starptautiskajiem partneriem turpina darbu pie starptautiskas maģistra līmeņa studiju programmas “Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas” īstenošanas, kas ir plānota kā pirmā starptautiska pakalpojumu dizaina maģistra līmeņa studiju programma Baltijas valstīs.
Pietiekams telpu nodrošinājums ir vitāli svarīgs, lai, īstenojot minēto projektu “EU4ART”, varētu veidot kopējus pārrobežu augstskolu konsorcijus. Telpu nodrošinājums Latvijas Mākslas akadēmijā ir kritiski mazs uz vienu studējošo. Virknē Eiropas valstu mākslas un dizaina izglītībā uz vienu studējošo ir paredzēti no 16 līdz 19 kvadrātmetriem, tikmēr Latvijas Mākslas akadēmijā tie ir tikai septiņi kvadrātmetri. Lai Latvijas Mākslas akadēmija varētu īstenot konkurētspējīgu starptautisku Eiropas universitāšu ideju mākslas izglītībā, kā arī doktorantūras un citu starptautisku programmu attīstību, steidzami nepieciešams paplašināt pieejamās studiju, pētniecības un inovāciju telpas.
Nekustamais īpašums jau sākotnēji ir projektēts un būvēts izglītības un kultūras funkciju nodrošināšanai, tādējādi to nav nepieciešams pielāgot šīs funkcijas veikšanai. Tas jau ir piemērots Akadēmijas darbības darbības nodrošināšanai, kā arī citu izglītības un kultūras funkciju veikšanai.
Nekustamais īpašums atsavināms Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma kārtībā.
Nekustamais īpašums ir ierakstīts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.19178, un tas sastāv no zemes gabala ar kadastra apzīmējumu 0100 010 0097, četru stāvu laboratorijas ēkas ar kadastra apzīmējumu 0100 010 0097 001, transformatora ēkas ar kadastra apzīmējumu 0100 010 0097 002, kompresora ēkas ar kadastra apzīmējumu 0100 010 0097 005, šķūņa ar kadastra apzīmējumu 0100 010 0097 003 un pagraba ēkas ar kadastra apzīmējumu 0100 010 0097 006. Zemesgrāmatā ir reģistrētas šādas lietu tiesības, kas apgrūtina Nekustamo īpašumu: ““Rīgas Elektrotīkli” kabeļu tīkli 259 kv.m. platībā, TP, FP ar apgrūtinājumu platību 219 kv.m. un piebraucamo ceļu ar apgrūtinājumu platību 108 kv.m. “Rīgas gāze” gāzes vads. Telekomunikācijas. “Rīgas siltums” Termofikācijas pārvaldes bilancē esoši siltuma tīkli un dažādiem resoriem piederoši siltuma tīkli”.
Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2021.gada 9.novembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.74 36.§) „Informatīvais ziņojums „Par nacionālās koncertzāles projekta finansējumu un nekustamo īpašumu Kronvalda bulvārī 4, Rīgā”” 13.punktā dotā uzdevuma izpildi, pamatojoties uz Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumu Nr.204 „Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.204) 3., 5., 6. un 7.punktu, saskaņā ar Kultūras ministrijas 2021.gada 12.novembra rīkojumu Nr.2.5-1-131 „Par atlīdzības noteikšanas komisijas izveidi” tika izveidota Nekustamā īpašuma atlīdzības noteikšanas komisija (turpmāk – Komisija).
Kultūras ministrija, pamatojoties uz Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 18.pantu un MK noteikumu Nr.204 13.punktu, ar 2021.gada 13.novembra vēstuli Nr.2.6-1/1966 „Par atsavināšanas paziņojumu un lūgumu iesniegt dokumentus un informāciju par nekustamo īpašumu Kronvalda bulvārī 4, Rīgā” nosūtīja Nekustamā īpašuma īpašniekam Latvijas Universitātei paziņojumu par Nekustamā īpašuma atsavināšanu un aicinājumu iesniegt Nekustamo īpašumu raksturojošo informāciju un dokumentus. Latvijas Universitāte ar 2021.gada 16.novembra vēstuli Nr.1-13/746 „Par nekustamo īpašumu Kronvalda bulvārī 4, Rīgā” iesniedza pieprasīto informāciju un dokumentus par Nekustamo īpašumu. Saskaņā ar Latvijas Universitātes sniegto informāciju par telpu lietošanu Nekustamajā īpašumā ir noslēgti vairāki nomas līgumi, kas nav reģistrēti zemesgrāmatā, kā arī zaudējumi sakarā ar Nekustamā īpašuma atsavināšanu nav identificēti.
Saskaņā ar Komisijas 2021.gada 17.novembra sēdes lēmumu (prot. Nr.1), pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 17.punktu, tika izvēlēts sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs SIA „LATIO” un noteikts sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja darba uzdevums – veikt Nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanu. Saskaņā ar Komisijas 2021.gada 23.novembra sēdes lēmumu (prot. Nr.2) darba uzdevums sertificētam nekustamā īpašuma vērtētājam tika precizēts. Kultūras ministrija, ņemot vērā Komisijas 2021.gada 17.novembra sēdes lēmumu (prot. Nr.1) un 2021.gada 23.novembra sēdes lēmumu (prot. Nr.2), pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 18. un 19.punktu, 2021.gada 25.novembrī ar SIA „LATIO” noslēdza līgumu par Nekustamā īpašuma novērtēšanas darbu veikšanu.
Komisija 2021.gada 29.novembrī no SIA „LATIO” saņēma informāciju, ka iespējamā Nekustamā īpašuma tirgus vērtība ir 6 200 000 euro. Minēto informāciju Komisija 2021.gada 29.novembrī telefoniski paziņoja Latvijas Universitātei, ņemot vērā, ka šajā datumā bija plānota Latvijas Universitātes Senāta sēde, kurā bija paredzēts skatīt jautājumu par Nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu par labu valstij Kultūras ministrijas personā. Komisija 2021.gada 30.novembrī saņēma Latvijas Universitātes Senāta 2021.gada 29.novembra lēmumu Nr.2-3/127, ar kuru Latvijas Universitātes Senāts piekrīt Nekustamā īpašuma atsavināšanai par labu valstij Kultūras ministrijas personā par 6 200 000 euro. Komisija 2021.gada 30.novembrī saņēma arī SIA „LATIO” 2021.gada 30.novembra Nekustamā īpašuma novērtējumu, atbilstoši kuram Nekustamā īpašuma tirgus vērtība uz 2021.gada 25.novembri ir 6 200 000 euro.
Komisija, ņemot vērā Latvijas Universitātes sniegto informāciju un Latvijas Universitātes Senāta 2021.gada 29.novembra lēmumu Nr.2-3/127, kā arī sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja SIA „LATIO” iesniegto 2021.gada 30.novembra Nekustamā īpašuma novērtējumu, pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 35.punktu, saskaņā ar 2021.gada 30.novembra sēdes lēmumu (prot. Nr.3) apstiprināja taisnīgu atlīdzību par Nekustamo īpašumu 6 200 000 euro apmērā.
Kultūras ministrija, ņemot vērā Komisijas 2021.gada 30.novembra sēdes lēmumu (prot. Nr.3), pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 36.1.apakšpunktu, saskaņā ar 2021.gada 2.decembra rīkojumu Nr.2.5-1-138 „Par atlīdzības apstiprināšanu” apstiprināja Komisijas noteikto taisnīgas atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Ievērojot minēto, ir sagatavots Projekts, kas paredz atļaut Kultūras ministrijai pirkt Nekustamo īpašumu un piešķirt Kultūras ministrijai finansējumu 6 200 085 euro apmērā, tai skaitā Nekustamā īpašuma pirkšanai par atlīdzību 6 200 000 euro apmērā sabiedrības vajadzību nodrošināšanai un ar Nekustamā īpašuma atsavināšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu saistīto izdevumu segšanai 85 euro apmērā.
Pēc atsavināšanas pabeigšanas Kultūras ministrija īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās zemesgrāmatā uz valsts vārda Kultūras ministrijas personā.
[1] https://eu4art.eu/
Akadēmija kopš 2019. gada sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem (Romas Mākslas akadēmija, Ungārijas Mākslas akadēmijas, Drēzdenes Mākslas akadēmija) īsteno Latvijas un starptautiskā mērogā nozīmīgu, Eiropas Komisijas atbalstītu Eiropas universitāšu alianšu projektu EU4ART Alliance for Common Fine Arts Curriculum[1] (EU4ART Alianses Projekta Nr: 612518-EPP-1-2019-1-HU-EPPKA2-EUR-UNIV). Latvijas Mākslas akadēmijas īstenotais projekts “EU4ART” ir liels un nozīmīgs solis augstākās mākslas izglītības jomas attīstībā. Projekta ietvaros viens no lielākajiem pasākumiem – plānots izveidot kopīgas tēlotājmākslas studiju programmas un izglītības moduļus, tādējādi sniedzot ieguldījumu Eiropas universitāšu starptautiskajā konkurētspējā. Dalība projektā palīdzēs pilnveidot Latvijas Mākslas akadēmijas starptautisko atpazīstamību un Latvijas tēlotājmākslas izglītības prestiža celšanu, veicinot kultūras nozares un radošo sektoru industriju izaugsmi. Minētais Eiropas Savienības projekts atbilst Ministru kabineta 2019. gada 7. maijā rīkojumā Nr. 210 “Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” noteiktajam par augstskolu un zinātnisko institūciju darbības kvalitātes un starptautisko konkurētspējas paaugstināšanu (pasākums Nr.60.5), kā arī noteiktajam par Latvijas kultūras augstskolu attīstību, nodrošinot nacionālās kultūrvides un cilvēkresursu attīstības ilgtspēju, nepārtrauktību, starptautisku izcilību nozares studijās, pētniecībā un radoši mākslinieciskajā darbībā (pasākums Nr.152.5). Saskaņā ar minēto Latvijas Mākslas akadēmijā, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā no 2021. gada tiek īstenota profesionālā doktora studiju programma „Mākslas”. 2021. gadā Latvijas Mākslas akadēmija kopā ar Latvijas un starptautiskajiem partneriem turpina darbu pie starptautiskas maģistra līmeņa studiju programmas “Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas” īstenošanas, kas ir plānota kā pirmā starptautiska pakalpojumu dizaina maģistra līmeņa studiju programma Baltijas valstīs.
Pietiekams telpu nodrošinājums ir vitāli svarīgs, lai, īstenojot minēto projektu “EU4ART”, varētu veidot kopējus pārrobežu augstskolu konsorcijus. Telpu nodrošinājums Latvijas Mākslas akadēmijā ir kritiski mazs uz vienu studējošo. Virknē Eiropas valstu mākslas un dizaina izglītībā uz vienu studējošo ir paredzēti no 16 līdz 19 kvadrātmetriem, tikmēr Latvijas Mākslas akadēmijā tie ir tikai septiņi kvadrātmetri. Lai Latvijas Mākslas akadēmija varētu īstenot konkurētspējīgu starptautisku Eiropas universitāšu ideju mākslas izglītībā, kā arī doktorantūras un citu starptautisku programmu attīstību, steidzami nepieciešams paplašināt pieejamās studiju, pētniecības un inovāciju telpas.
Nekustamais īpašums jau sākotnēji ir projektēts un būvēts izglītības un kultūras funkciju nodrošināšanai, tādējādi to nav nepieciešams pielāgot šīs funkcijas veikšanai. Tas jau ir piemērots Akadēmijas darbības darbības nodrošināšanai, kā arī citu izglītības un kultūras funkciju veikšanai.
Nekustamais īpašums atsavināms Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma kārtībā.
Nekustamais īpašums ir ierakstīts Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.19178, un tas sastāv no zemes gabala ar kadastra apzīmējumu 0100 010 0097, četru stāvu laboratorijas ēkas ar kadastra apzīmējumu 0100 010 0097 001, transformatora ēkas ar kadastra apzīmējumu 0100 010 0097 002, kompresora ēkas ar kadastra apzīmējumu 0100 010 0097 005, šķūņa ar kadastra apzīmējumu 0100 010 0097 003 un pagraba ēkas ar kadastra apzīmējumu 0100 010 0097 006. Zemesgrāmatā ir reģistrētas šādas lietu tiesības, kas apgrūtina Nekustamo īpašumu: ““Rīgas Elektrotīkli” kabeļu tīkli 259 kv.m. platībā, TP, FP ar apgrūtinājumu platību 219 kv.m. un piebraucamo ceļu ar apgrūtinājumu platību 108 kv.m. “Rīgas gāze” gāzes vads. Telekomunikācijas. “Rīgas siltums” Termofikācijas pārvaldes bilancē esoši siltuma tīkli un dažādiem resoriem piederoši siltuma tīkli”.
Lai nodrošinātu Ministru kabineta 2021.gada 9.novembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr.74 36.§) „Informatīvais ziņojums „Par nacionālās koncertzāles projekta finansējumu un nekustamo īpašumu Kronvalda bulvārī 4, Rīgā”” 13.punktā dotā uzdevuma izpildi, pamatojoties uz Ministru kabineta 2011.gada 15.marta noteikumu Nr.204 „Kārtība, kādā nosaka taisnīgu atlīdzību par sabiedrības vajadzībām atsavināmo nekustamo īpašumu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.204) 3., 5., 6. un 7.punktu, saskaņā ar Kultūras ministrijas 2021.gada 12.novembra rīkojumu Nr.2.5-1-131 „Par atlīdzības noteikšanas komisijas izveidi” tika izveidota Nekustamā īpašuma atlīdzības noteikšanas komisija (turpmāk – Komisija).
Kultūras ministrija, pamatojoties uz Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 18.pantu un MK noteikumu Nr.204 13.punktu, ar 2021.gada 13.novembra vēstuli Nr.2.6-1/1966 „Par atsavināšanas paziņojumu un lūgumu iesniegt dokumentus un informāciju par nekustamo īpašumu Kronvalda bulvārī 4, Rīgā” nosūtīja Nekustamā īpašuma īpašniekam Latvijas Universitātei paziņojumu par Nekustamā īpašuma atsavināšanu un aicinājumu iesniegt Nekustamo īpašumu raksturojošo informāciju un dokumentus. Latvijas Universitāte ar 2021.gada 16.novembra vēstuli Nr.1-13/746 „Par nekustamo īpašumu Kronvalda bulvārī 4, Rīgā” iesniedza pieprasīto informāciju un dokumentus par Nekustamo īpašumu. Saskaņā ar Latvijas Universitātes sniegto informāciju par telpu lietošanu Nekustamajā īpašumā ir noslēgti vairāki nomas līgumi, kas nav reģistrēti zemesgrāmatā, kā arī zaudējumi sakarā ar Nekustamā īpašuma atsavināšanu nav identificēti.
Saskaņā ar Komisijas 2021.gada 17.novembra sēdes lēmumu (prot. Nr.1), pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 17.punktu, tika izvēlēts sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs SIA „LATIO” un noteikts sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja darba uzdevums – veikt Nekustamā īpašuma tirgus vērtības noteikšanu. Saskaņā ar Komisijas 2021.gada 23.novembra sēdes lēmumu (prot. Nr.2) darba uzdevums sertificētam nekustamā īpašuma vērtētājam tika precizēts. Kultūras ministrija, ņemot vērā Komisijas 2021.gada 17.novembra sēdes lēmumu (prot. Nr.1) un 2021.gada 23.novembra sēdes lēmumu (prot. Nr.2), pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 18. un 19.punktu, 2021.gada 25.novembrī ar SIA „LATIO” noslēdza līgumu par Nekustamā īpašuma novērtēšanas darbu veikšanu.
Komisija 2021.gada 29.novembrī no SIA „LATIO” saņēma informāciju, ka iespējamā Nekustamā īpašuma tirgus vērtība ir 6 200 000 euro. Minēto informāciju Komisija 2021.gada 29.novembrī telefoniski paziņoja Latvijas Universitātei, ņemot vērā, ka šajā datumā bija plānota Latvijas Universitātes Senāta sēde, kurā bija paredzēts skatīt jautājumu par Nekustamā īpašuma labprātīgu atsavināšanu par labu valstij Kultūras ministrijas personā. Komisija 2021.gada 30.novembrī saņēma Latvijas Universitātes Senāta 2021.gada 29.novembra lēmumu Nr.2-3/127, ar kuru Latvijas Universitātes Senāts piekrīt Nekustamā īpašuma atsavināšanai par labu valstij Kultūras ministrijas personā par 6 200 000 euro. Komisija 2021.gada 30.novembrī saņēma arī SIA „LATIO” 2021.gada 30.novembra Nekustamā īpašuma novērtējumu, atbilstoši kuram Nekustamā īpašuma tirgus vērtība uz 2021.gada 25.novembri ir 6 200 000 euro.
Komisija, ņemot vērā Latvijas Universitātes sniegto informāciju un Latvijas Universitātes Senāta 2021.gada 29.novembra lēmumu Nr.2-3/127, kā arī sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja SIA „LATIO” iesniegto 2021.gada 30.novembra Nekustamā īpašuma novērtējumu, pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 35.punktu, saskaņā ar 2021.gada 30.novembra sēdes lēmumu (prot. Nr.3) apstiprināja taisnīgu atlīdzību par Nekustamo īpašumu 6 200 000 euro apmērā.
Kultūras ministrija, ņemot vērā Komisijas 2021.gada 30.novembra sēdes lēmumu (prot. Nr.3), pamatojoties uz MK noteikumu Nr.204 36.1.apakšpunktu, saskaņā ar 2021.gada 2.decembra rīkojumu Nr.2.5-1-138 „Par atlīdzības apstiprināšanu” apstiprināja Komisijas noteikto taisnīgas atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Ievērojot minēto, ir sagatavots Projekts, kas paredz atļaut Kultūras ministrijai pirkt Nekustamo īpašumu un piešķirt Kultūras ministrijai finansējumu 6 200 085 euro apmērā, tai skaitā Nekustamā īpašuma pirkšanai par atlīdzību 6 200 000 euro apmērā sabiedrības vajadzību nodrošināšanai un ar Nekustamā īpašuma atsavināšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu saistīto izdevumu segšanai 85 euro apmērā.
Pēc atsavināšanas pabeigšanas Kultūras ministrija īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās zemesgrāmatā uz valsts vārda Kultūras ministrijas personā.
[1] https://eu4art.eu/
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- studenti
- Latvijas Mākslas akadēmijas personāls
Ietekmes apraksts
-
Juridiskās personas
- Latvijas Mākslas akadēmija
- Latvijas Universitāte
Ietekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
6 200 085
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
6 200 085
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-6 200 085
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-6 200 085
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
6 200 085
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ar Nekustamā īpašuma atsavināšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu saistīto izdevumu detalizēts sadalījums:
1) pirkuma summa – 6 200 000 euro;
2) nostiprinājuma lūguma notariāla apliecināšana – 70,00 euro;
3) zemesgrāmatas kancelejas nodeva – 14,23 euro.
1) pirkuma summa – 6 200 000 euro;
2) nostiprinājuma lūguma notariāla apliecināšana – 70,00 euro;
3) zemesgrāmatas kancelejas nodeva – 14,23 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumus Nekustamā īpašuma atsavināšanai un īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras ministrija, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas UniversitāteNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi