Anotācija (ex-ante)

21-TA-367: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumos Nr. 265 "Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
1. Nodrošināt vienotu izpratni par medicīnisko dokumentu sagatavošanu un apstrādi ārstniecības iestāžu informācijas sistēmās;
2. Veicināt operativitāti pacienta veselības aprūpes pārņemšanā ģimenes ārstu maiņas gadījumā;
3. Pilnveidot neatliekamās medicīniskās palīdzības (turpmāk - NMP) dokumentēšanu;
4. Pagarināt NMP izsaukuma kartes un NMP pavadlapas talona uzglabāšanas termiņu;
5. Veikt izmaiņas veidlapā “Nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (veidlapa Nr. 088/u)”.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
1. Par medicīnisko dokumentu elektronisku uzkrāšanu ārstniecības iestāžu elektroniskajās informācijas sistēmās.

Vēl salīdzinoši nesenā pagātnē visi medicīniskie dokumenti bija papīra formātā. Šobrīd ierasta prakse ārstniecības iestādēs ir medicīniskos dokumentus sagatavot un uzglabāt elektroniski ārstniecības iestāžu informācijas sistēmās.

Lai ārstniecības iestādes informācijas sistēmā sagatavotais elektroniskais medicīniskais dokuments iegūtu juridisko spēku, tas ir jānoformē atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu noformēšanas prasībām (jāsatur obligātie rekvizīti). Obligātie rekvizīti e-dokumentā neatšķiras no rekvizītiem papīra dokumentos. Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. pants nosaka obligātos rekvizītus, kas dokumentam nodrošina juridisko spēku. Proti: 1) dokumenta autora nosaukums; 2) dokumenta datums; 3) paraksts (izņemot likumā paredzētus gadījumus); 4) adresāts (dokumentā, kurā norādāms tā saņēmējs). Dokuments, kuram nav juridiskā spēka, citām organizācijām un fiziskajām personām nav saistošs, bet ir saistošs šā dokumenta autoram. Saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma 3.panta otrajā daļā noteikto, elektroniskais dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts. Droša elektroniskā paraksta izmantošana nodrošina elektroniskā dokumenta autentiskumu un apstiprina parakstītāja identitāti. Ja ārstniecības iestādes informācijas sistēmā sagatavots medicīniskais dokuments nesatur visus obligātos rekvizītus, piemēram, nav parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, tam nav juridiskā spēka. 
Ārstniecības iestādes savās lokālajās informācijas sistēmās var izmantot arī elektronisko parakstu saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu, kurš nosaka, ka elektronisko dokumentu uzskata par pašrocīgi parakstītu arī tajos gadījumos, kad tam ir elektroniskais paraksts un puses par elektroniskā dokumenta parakstīšanu ar elektronisko parakstu (piemēram, sistēmas parakstu) ir vienojušās rakstveidā. Šādā gadījumā rakstveida vienošanās noformējama un parakstāma uz papīra vai elektroniski ar drošu elektronisko parakstu. Šo risinājumu ārstniecības iestādes var izmantot, piemēram, gadījumos, kad notiek ārstniecības procesā iegūto datu apmaiņa starp ārstniecības iestādēm, izmantojot informācijas sistēmas. Tādā gadījumā ārstniecības iestādēm līgumā jānosaka, kāds būs datu apmaiņas formāts, kādi dati no vienas sistēmas uz otru tiks nosūtīti, kā arī, ar kādiem risinājumiem tiks nodrošināta datu integritāte. Tāpat medicīniskos dokumentus ārstniecības iestādes lokālajā informācijas sistēmā ārstniecības persona var parakstīt ar elektronisko parakstu, ja par to ir vienošanās starp ārstniecības iestādi un ārstniecības personu. Tomēr šādā gadījumā ir jāņem vērā, ka no ārstniecības iestādes lokālās informācijas sistēmas ar elektronisku parakstu parakstīts un izdrukāts dokuments citām organizācijām un fiziskajām personām nebūs saistošs, ja tas nesaturēs  sagatavotāja pašrocīgu parakstu vai netiks apliecināta kopijas pareizība.


2. Par termiņa noteikšanu ģimenes ārstam pilnīgas medicīniskās informācijas nodošanai citam ģimenes ārstam, ģimenes ārsta maiņas gadījumā.

MK noteikumu Nr.265 6.punkts nosaka ģimenes ārstam pienākumu nodot medicīnisko informāciju citam – pacienta izvēlētam ģimenes ārstam, ja pacients maina ģimenes ārstu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu informācijas pēctecību un veselības aprūpes nepārtrauktību.

3. Par MK noteikumu Nr.265 64.pielikuma “Neatliekamās medicīniskās palīdzības pavadlapa” un tās talona izmantošanu stacionārajās ārstniecības iestādēs, tai skaitā iesniegšanas termiņu neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādei

MK noteikumu Nr.265 64.pielikuma mērķis ir neatliekamās medicīniskās palīdzības kvalitātes nepārtraukta uzlabošana, nodrošinot atgriezenisko saiti starp neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju un ārstniecības iestādi par sniegto neatliekamo medicīnisko palīdzību un pēc tās sekojošo ārstniecību stacionārajā ārstniecības iestādē un tās rezultātu. Tādējādi 64.pielikuma izmantotāji ir neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes un stacionārās ārstniecības iestādes, kas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību. Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes aizpilda NMP pavadlapas pirmo daļu un iesniedz stacionārajai ārstniecības iestādei, savukārt, stacionārā ārstniecības iestāde aizpilda NMP pavadlapas talonu un iesniedz to neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzējam.

4. Par Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukuma kartes un Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) pavadlapas talona glabāšanas termiņu.

NMP izsaukuma karte (63.pielikums) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) pavadlapas talons (64.pielikuma otrā daļa) ir vieni no medicīniskajiem dokumentem, kas atspoguļo pacientam sniegto veselības aprūpi. MK noteikumu Nr.265 35.1. un 35.9.apakšpunktā noteikts, ka NMP izsaukumu karti (63.pielikums) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) pavadlapas talonu (64.pielikuma otrā daļa), kas ir vienots dokumentu kopums, glabā vienu gadu pēc pēdējā ieraksta, turpretim Pacientu tiesību likumā ir noteikts, ka pacients atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par ārstniecības izdevumiem no Ārstniecības riska fonda pieprasa ne vēlāk kā divu gadu laikā no kaitējuma atklāšanas dienas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no tā nodarīšanas dienas. Vienlaikus Pacientu tiesību likums paredz, ka pacienta atlīdzības prasījumu par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par ārstniecības izdevumu atlīdzināšanu izskata un lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Veselības inspekcija ir saņēmusi atlīdzības prasījumu. Ja nepieciešams pieprasīt, savākt un izvērtēt papildu informāciju, atlīdzības prasījuma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz vienam gadam. 

5. Par izmaiņām Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukuma kartē (63.pielikumā) 
63. pielikumā iekļautos medicīniskos dokumentus izmanto neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēji. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (turpmāk - NMP dienests) pārskatīja MK noteikumu Nr.265 63. pielikumā iekļautā medicīniskā dokumenta saturu, lai uzlabotu neatliekamās medicīniskās palīdzības dokumentēšanu un identificēja nepieciešamos uzlabojumus.

6.  Par izmaiņām Neatliekamās medicīniskās palīdzības pavadlapā un tās talonā (64.pielikums)
NMP pavadlapa un tās talons ir medicīniskie dokumenti, kurus, sniedzot neatliekamo medicīnisko palīdzību, aizpilda NMP dienesta un citu ārstniecības iestāžu speciālisti. NMP pavadlapas un tās talona saturs un vizuālais noformējums noteikts MK noteikumu Nr.265 64.pielikumā.
NMP dienests, īstenojot projektu “Vienotās neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas vadības informācijas sistēmas attīstība (1.kārta)” (Nr.2.2.1.1/17/I/025), izstrādājis koplietošanas funkcionalitāti, kas nodrošina NMP pavadlapas un tās talona elektronisku sagatavošanu, apstrādi, uzglabāšanu. NMP dienesta izstrādātā informācijas sistēma nodrošinās MK noteikumu Nr.265 64.pielikumā iekļautās informācijas apmaiņu strap NMP dienestu un slimnīcām. MK noteikumu Nr.265 64.pielikumā ietvertais NMP pavadlapas un tās talona vizuālais noformējums primāri izstrādāts papīra dokumentam, tāpēc to nepieciešams mainīt.  

7. Izmaiņas medicīniskajā dokumentā “Nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (veidlapa Nr. 088/u)”
MK noteikumi Nr. 265 30. pielikums nosaka veidlapas formu Nr. 088/u, kuru sagatavo ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts personas nosūtījumam uz invaliditātes ekspertīzi (turpmāk - veidlapa Nr. 088/u). Sagatavoto veidlapu Nr. 088/u persona atbilstoši MK 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 805  “Noteikumi par prognozējamas invaliditātes, invaliditātes un darbspēju zaudējuma noteikšanas kritērijiem, termiņiem un kārtību” (turpmāk – MK noteikumi Nr.805) 3.2. apakšpunktam iesniedz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā (turpmāk – Komisija) kopā ar citiem nepieciešamajiem dokumentiem invaliditātes ekspertīzes veikšanai.
Veidlapas Nr. 088/u 9. punkts paredz, ka ģimenes ārsts vai ārstējošais ārsts veic atzīmi par nosūtījuma uz invaliditātes ekspertīzi sagatavošanas iemeslu. Viens no iemesliem veidlapas Nr. 088/u 9. punktā ir “Asistenta pakalpojuma saņemšanas ekspertīzei”.

Ministru kabinets 2021.gada 13. aprīļa sēdē (protokols Nr. 33, 14. §) izskatīja un pieņēma grozījumus MK noteikumos Nr.805, kuri stājās spēkā 2021.gada 1.jūlijā.
Grozījumi MK noteikumos Nr.805 ir cieši saistīti ar izmaiņām asistenta pakalpojuma pašvaldībā nodrošināšanā pilngadīgām personām ar invaliditāti un bērniem ar invaliditāti vecumā no 5 līdz 18 gadiem. Līdz 2021.gada 1.jūlijam MK noteikumu Nr.805 21.1.5. apakšpunkts noteica, ka vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu par invaliditātes vai darbspēju zaudējuma noteikšanu vai pēc tā pieņemšanas Komisijas amatpersona sniedz atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību. Šis atzinums sniedza tiesības pilngadīgai personai ar I vai II invaliditātes grupu, ja tā atbilda noteiktiem kritērijiem, pretendēt uz asistenta pakalpojumu pašvaldībā. Veiktie grozījumi Invaliditātes likuma 12. panta otrajā daļā  paredz, ka asistenta pakalpojumu personai ar I vai II invaliditātes grupu ir tiesības saņemt, pamatojoties uz pašvaldības sociālā dienesta veikto asistenta pakalpojuma nepieciešamības un atbalsta intensitātes novērtējumu, nevis uz Komisijas izsniegtu atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību, kā tas ir noteikts šobrīd. Līdz ar to no š.g. 1. jūlija Komisijai vairs nebūs nepieciešams izsniegt atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību.
Vienlaikus saskaņā ar grozījumiem Invaliditātes likumā, no 2021. gada 1. jūlija ir ieviests jauns atbalsta pakalpojums invaliditātes seku mazināšanai bērniem ar invaliditāti - pavadoņa pakalpojums. Grozījumi Invaliditātes likumā  nosaka deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kritērijus, atbilstoši kuriem Komisija izsniedz atzinumu par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 805, kas stājās spēkā 2021.gada 1.jūlijā, asistenta atzinums tiek aizstāts ar pavadoņa pakalpojuma atzinumu.

Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumu Nr. 152 “Darbnespējas lapu izsniegšanas un anulēšanas kārtība” 17.1 punkts nosaka, ja personas darbnespēja turpinās ilgāk par 26 nedēļām, personas ārstējošais ārsts nosūta personu uz Komisiju, kura sniedz atzinumu par darbnespējas lapas pagarināšanu darbnespējas periodā, kas turpinās ilgāk par 26 nedēļām, bet ne ilgāk par 52 nedēļām (skaitot no darbnespējas pirmās dienas), ja tas nepieciešams pilnvērtīgas ārstēšanas nodrošināšanai (tai skaitā rehabilitācijas nodrošināšanai), vai nosaka invaliditāti. Arī šajā gadījumā personas ārsts aizpilda veidlapu Nr.088/u, kuru persona kopā ar iesniegumu un darbnespējas lapu iesniedz Komisijā ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms 26 nedēļu nepārtrauktas darbnespējas perioda beigām. Ja nosūtīšanas mērķis ir atzinuma sniegšana par pārejošās darbnespējas perioda pagarināšanu ilgāk par 26 nedēļām, šo ierakstu šobrīd personas ārsts veic veidlapas Nr. 088/u 9.punktā ailē “Cits iemesls”, sniedzot pamatojumu, no kura izriet, ka tas nepieciešams pilnvērtīgas ārstēšanas nodrošināšanai, tajā skaitā rehabilitācijas nodrošināšanai. 

Ar Ministru kabineta 2017.gada 12.septembra noteikumiem Nr.544 tika veikti grozījumi MK noteikumos Nr.805. Ar minētajiem grozījumiem tika precizēts atzinuma par medicīniskajām indikācijām speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai nosaukums. Nosaukums saturēja vārdus "vieglā automobiļa iegādei", kas bija saglabājies no padomju perioda, kaut arī tiesības uz transportlīdzekļa iegādi personai nesniedz, tādējādi bija klaji maldinošs un tika svītrots.
Ņemot vērā minēto, MK noteikumu Nr.265 30.pielikuma 9.punktā vārdus "Speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādes" nepieciešams aizstāt ar vārdiem "Vieglā automobiļa speciālās pielāgošanas".

 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1.Par medicīnisko dokumentu elektronisku uzkrāšanu ārstniecības iestāžu elektroniskajās informācijas sistēmās.

MK noteikumu Nr.265 5.punkts nosaka, ka medicīniskie ieraksti tiek elektroniski uzkrāti vienotajā veselības nozares elektroniskajā informācijas sistēmā atbilstoši normatīvajiem aktiem par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu. MK noteikumos Nr.265 nav skaidri noteikts, kā medicīniskos dokumentus elektroniski var sagatavot un uzkrāt ārstniecības iestāžu lokālajās informācijas sistēmās.

2. Par termiņa noteikšanu ģimenes ārstam pilnīgas medicīniskās informācijas nodošanai citam ģimenes ārstam, ģimenes ārsta maiņas gadījumā.

MK noteikumu Nr.265 6.punktā nav noteikts termiņš medicīniskās informācijas nodošanai, kas rada problēmsituācijas starp ģimenes ārstiem un apgrūtina operatīvi pārņemt un nodrošināt pacienta veselības aprūpes nepārtrauktību.

3. Par MK noteikumu Nr.265 64.pielikuma “Neatliekamās medicīniskās palīdzības pavadlapa” un tās talona izmantošanu stacionārajās ārstniecības iestādēs, tai skaitā iesniegšanas termiņu neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādei

MK noteikumos Nr.265 šobrīd nav noteikts, ka 64.pielikumu izmanto stacionārās ārstniecības iestādes. MK noteikumos nav noteikts arī termiņš, kādā stacionārās ārstniecības iestādes iesniedz neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādei NMP pavadlapas talonu. Līdz ar to tas notiek dažādi, mēdz būt pat gadījumi, kad informācija tiek iesniegta piecu un vairāku mēnešu laikā pēc personas stacionēšanas.

4. Par Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukuma kartes un Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) pavadlapas talona glabāšanas termiņu.
NMP izsaukuma kartes (63.pielikums) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) pavadlapas talona (64.pielikuma otrā daļa) uzglabāšanas termiņš ir pārāk īss un nav salāgots ar tremiņu, kādā pacients var pieprasīt atlīdzību par  viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par ārstniecības izdevumiem no Ārstniecības riska fonda un atlīdzības prasījuma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas maksimālo termiņu.

5. Par izmaiņām Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukuma kartē (63.pielikumā).
NMP dienests pārskatīja MK noteikumu Nr.265 63. pielikumā iekļautā medicīniskā dokumenta saturu, lai uzlabotu neatliekamās medicīniskās palīdzības dokumentēšanu un identificēja nepieciešamos uzlabojumus.

6.  Par izmaiņām Neatliekamās medicīniskās palīdzības pavadlapā un tās talonā (64.pielikums)
Lai arī MK noteikumi Nr.265 neliedz NMP pavadlapu un tās talonu jau šobrīd sagatavot elektroniskā formātā, atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektroniskajiem dokumentiem un nodrošinot tajā visu MK noteikumu Nr.265 64.pielikumā noteikto informāciju, tomēr ņemot vērā, ka elektroniskā formātā medicīniskā dokumenta vizuālo noformējumu nav lietderīgi veidot identisku papīra dokumentam, MK noteikumu Nr.265 64.pielikumu  nepieciešams izteikt jaunā redakcijā, nosakot, kāda informācija jāiekļauj NMP pavadlapā un tās talonā, bet nenosakot šī dokumenta vizuālo noformējumu.
Vienlaikus NMP dienests arī pārskatīja MK noteikumu Nr.265 64. pielikumā iekļauto medicīnisko dokumentu saturu, lai uzlabotu neatliekamās medicīniskās palīdzības dokumentēšanu un identificēja nepieciešamos uzlabojumus.

7. Izmaiņas medicīniskajā dokumentā “Nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (veidlapa Nr. 088/u)”
MK noteikumi Nr. 265 30. pielikuma 9.punktā uzskaitītie iemesli nosūtījumam uz invaliditātes ekspertīzi ir nepilnīgi un neatbilst pieņemtajiem grozījumiem iepriekšminētajos normatīvajos aktos, jo no š.g. 1. jūlija Komisija vairs neizsniedz atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību, savukārt, ieviešot jauno pavadoņa pakalpojumu bērniem ar invaliditāti, tiks sagatavots jauns atzinums par pavadoņa pakalpojuma nepieciešamību. Komisija arī neizsniedz personai tiesības uz automobiļa iegādi.

Veidlapas Nr. 088/u 9. punktā nav atsevišķi izdalīts personas nosūtīšanas iemesls uz Komisiju darbnespējas lapas pagarināšanai pārejošas darbnespējas periodā, kā rezultātā nosūtīšanas iemesls netiek norādīts pareizi.

 
Risinājuma apraksts
1. Par medicīnisko dokumentu elektronisku uzkrāšanu ārstniecības iestāžu elektroniskajās informācijas sistēmās.

Nepieciešams papildināt MK noteikumu Nr.265 5.punktu ar jaunu teikumu, nosakot, ka medicīniskos ierakstus elektroniski ārstniecības iestāžu elektroniskajās informācijas sistēmās uzkrāj saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektroniskajiem dokumentiem (projekta 1.punkts).

2. Par termiņa noteikšanu ģimenes ārstam pilnīgas medicīniskās informācijas nodošanai citam ģimenes ārstam, ģimenes ārsta maiņas gadījumā.

Noteikumu 6.punktu nepieciešams papildināt, nosakot, ka ģimenes ārstam, pie kura veikta pacienta pārreģistrācija, trīs darba dienu laikā pēc vienošanās noslēgšanas par personas reģistrēšanos ģimenes ārsta pacientu sarakstā, jāiesniedz pieprasījums pacienta iepriekšējam ģimenes ārstam par pilnīgu medicīnisko ierakstu par attiecīgo pacientu nodošanu (projekta 2.punkts). Tā kā termiņa noteikšanā ir jāņem vērā gan laiks, kas ģimenes ārstam nepieciešams datu pieprasīšanai, gan nepieciešamība jaunajam ārstam bez liekas kavēšanās pārņemt pacienta aprūpi, trīs darba dienu termiņš ir uzskatāms par samērīgu.
Tāpat noteikumu 6.punktu nepieciešams precizēt, nosakot ģimenes ārstam piecas darba dienas pilnīgas medicīniskās informācijas nodošanai citam ģimenes ārstam ģimenes ārsta maiņas gadījumā (projekta 2.punkts). Tā kā termiņa noteikšanā ir jāņem vērā gan laiks, kas ģimenes ārstam nepieciešams datu sagatavošanai un nodošanai, gan nepieciešamība jaunajam ārstam bez liekas kavēšanās pārņemt pacienta aprūpi, piecu darba dienu termiņš ir uzskatāms par samērīgu. 

3. Par MK noteikumu Nr.265 64.pielikuma “Neatliekamās medicīniskās palīdzības pavadlapa” un tās talona izmantošanu stacionārajās ārstniecības iestādēs, tai skaitā iesniegšanas termiņu neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādei
Lai turpmāk nodrošinātu, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības iestāde NMP pavadlapas talonus no stacionārajām ārstniecības iestādēm saņem regulāri un noteiktā termiņā, projekts papildina MK noteikumus Nr.265 ar jaunu punktu, nosakot, ka NMP pavadlapas talons jāiesniedz 2 mēnešu laikā pēc pacienta izrakstīšanas no stacionārās ārstniecības iestādes, kā arī papildina MK noteikumu Nr.265 31. punktu, nosakot, ka stacionārās ārstniecības iestādes izmanto arī 64.pielikumā minētos uzskaites dokumentus (projekta 3. un 4.punkts). Lielākā daļa ārstniecības iestāžu  šo dokumentu neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādei iesniedz aizpildītu papīra formātā, un ir ārstniecības iestādes, kuras NMP pavadlapas talonu NMP dienestam iesniedz pat 5 un vairāk mēnešus pēc personas stacionēšanas. Tā kā neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādei šis dokuments ir nozīmīgs pakalpojuma sniegšanas kvalitātes vērtēšanai, tomēr tas nav nepieciešams nekavējoties pēc personas izrakstīšanas no stacionāra, divu mēnešu termiņš izvēlēts kā šobrīd optimāls un samērīgs risinājums.

 
4. Par Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukuma kartes un Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) pavadlapas talona glabāšanas termiņu.
Pacienta tiesību interesēs ir pagarināt minēto medicīnisko dokumentu uzglabāšanas termiņu, lai nodrošinātu, ka  tie ir pieejami atbilstoši termiņam, kādā  pacients var pieprasīt atlīdzību par viņa dzīvībai vai veselībai nodarīto kaitējumu, kā arī par ārstniecības izdevumiem no Ārstniecības riska fonda un atlīdzības prasījuma izskatīšanas un lēmuma pieņemšanas maksimālo termiņu. Projekts nosaka, ka NMP izsaukuma karte un NMP pavadlapas talons tiek glabāti četrus gadus pēc pēdējā ieraksta. (Projekta 5. un 6.punkts)

5. Par izmaiņām Neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukuma kartē (63.pielikumā).
Tiek veikti gan tehniski precizējumi, gan precizējumi, kas uzlabo sniegtās informācijas kvalitāti un visaptverošu dokumentēšanu (projekta 8.punkts).

Precizējumi MK noteikumu Nr.265 63.pielikumā:
2.16. apakšpunktā nepieciešams mainīt vārdu “statuss’’ uz daudzskaitļa formu “statusi”. NMP izsaukuma statusi var būt vairāki un to vērtības ir maināmas, un tās NMP sniedzēju institūcijām var būt dažādas, tāpēc vērtības nebūtu jāatspoguļo ārējā normatīvajā dokumentā;
2.20. apakšpunktu nepieciešams papildināt ar informāciju, kad pacients nogādāts ārstniecība iestādē, norādot datumu un laiku;
2.31. apakšpunktu nepieciešams papildināt ar skaidrojumu apzīmējumam ”Situācijas vadības režīmi” – norāde izsaukuma kartē par sniegtajiem pirmās palīdzības padomiem līdz NMP brigādes ierašanās brīdim;
3.1., 3.2., 3.3., 3.4. un 3.5. apakšpunktos cita starpā ietverta prasība NMP izsaukuma kartē  trīscipara skaitļa formātā norādīt NMP brigādes numuru, kas izpilda izsaukumu, un NMP brigādes vadītāja darba laika uzskaites tabeles numuru. Ņemot vērā, ka neatliekamo medicīnisko palīdzību nodrošina gan NMP dienests, gan citi pakalpojuma sniedzēji NMP dienests, aptaujājot citus pakalpojuma sniedzējus, konstatēja, ka iepriekš minētos identifikatorus lieto tikai  NMP dienests, bet pārējiem pakalpojuma sniedzējiem tie nav aktuāli. Līdz ar to 3.1., 3.2., 3.3., 3.4. un 3.5. apakšpunktos nepieciešams svītrot identifikatoru 3 ciparu skaitlis un “darba laika uzskaites tabeles numurs”, jo šī informācija nav nepieciešama kvalitatīvai sniegtās medicīniskās palīdzības dokumentēšanai;
3.6. apakšpunktu nepieciešams papildināt ar skaidrojumu apzīmējumam “Papildus”- NMP brigādes sastāvā ietilpstoša papildu persona, piemēram, apmācāmā persona, brīvprātīgais, stažieris u.c., vārds, uzvārds;
3.7. apakšpunktu nepieciešams papildināt ar informāciju par pacienta pavadošo personu, norādot pavadošās personas vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju. Vairumā gadījumu medicīniskajā dokumentācijā tiek norādīts tikai pacienta pavadošās personas statuss pret pacientu, piem., māte, tēvs utml., taču ir gadījumi, sevišķi, ja uz stacionāru transportē bērnus līdz 18 gadu vecumam, kad nepieciešams norādīt arī pavadošās personas vārdu un uzvārdu, kā arī kontaktinformāciju – pavadošās personas tālruņa numuru. Pavadošās personas informācija (nepilngadīgam pacientam) ir nepieciešama, lai ātrāk un efektīvāk varētu īstenot un nodrošināt bērna intereses (piemēram, bērna likumīgo pārstāvju noskaidrošanai (vecāki, aizbildnis, audžuģimene, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija), negadījuma, traumas iegūšanas apstākļu noskaidrošanai, citas būtiskas informācijas noskaidrošanai).
5.2. apakšpunktu nepieciešams papildināt norādot “Traumas mehānismu” atbilstoši NMP pavadlapas informācijai;
7.1. apakšpunktu nepieciešams papildināt norādot datumu un laiku, kad pacientam noteikti pacienta dzīvībai svarīgo orgānu funkciju rādītāji;
7.4. apakšpunkts jāpapildina ar papildinošu informāciju – pie rādītājiem norādot pacienta dzīvībai svarīgo orgānu funkciju rādītājus – arteriālo asinsspiedienu, pulsa frekvenci, elpošanas biežumu, ķermeņa temperatūru un skābekļa piesātinājumu perifērajās asinīs, kā arī kardiopulmonālās reanimācijas gadījumā - oglekļa dioksīda parciālais spiediens izelpas beigās (alveolārā gāze).
Lai NMP izsaukuma karte iegūtu juridisko spēku, tās jānoformē atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. panta noteiktajām prasībām. Līdz ar to MK noteikumu Nr.265 63. pielikums jāpapildina ar ārstniecības personas parakstu.

6.  Par izmaiņām Neatliekamās medicīniskās palīdzības pavadlapā un tās talonā (64.pielikums) 

Precizējumi MK noteikumu Nr.265 64.pielikumā (projekta 9.punkts):
2.10. apakšpunktu nepieciešams papildināt norādot  izsaukuma izpildes statusa par transportēšanas uzsākšanu datumu un laiku;
2.11. apakšpunktā “Pacienta nogādāšanas vieta” nepieciešams paskaidrot, ka jānorāda ārstniecības iestādes nosaukums, reģistrācijas numurs un/vai filiāles reģistrācijas numurs;
3.3. apakšpunktu nepieciešams papildināt ar informāciju par pacienta pavadošo personu, norādot pavadošās personas vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju. Vairumā gadījumu medicīniskajā dokumentācijā tiek norādīts tikai pacienta pavadošās personas statuss pret pacientu, piem., māte, tēvs utml., taču ir gadījumi, sevišķi, ja uz stacionāru transportē bērnus līdz 18 gadu vecumam, kad nepieciešams norādīt arī pavadošās personas vārdu un uzvārdu, kā arī kontaktinformāciju – pavadošās personas tālruņa numuru. Pavadošās personas informācija (nepilngadīgam pacientam) ir nepieciešama, lai ātrāk un efektīvāk varētu īstenot un nodrošināt bērna intereses (piemēram, bērna likumīgo pārstāvju noskaidrošanai (vecāki, aizbildnis, audžuģimene, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija), negadījuma, traumas iegūšanas apstākļu noskaidrošanai, citas būtiskas informācijas noskaidrošanai).
5.2. apakšpunktā ir norādīti traumu mehānismi pēc NMP dienestā lietotā klasifikatora, tomēr, citiem NMP pakalpojumu sniedzējiem klasifikatoru vērtības var atšķirties. Vienlaikus mainoties traumu mehānismu klasifikatoram būtu jāveic noteikumu grozījumi. Līdz ar to NMP pavadlapā nav nepieciešams norādīt konkrētus traumu mehānismus;
7.1. apakšpunktu nepieciešams papildināt norādot datumu un laiku, kad pacientam noteikti pacienta dzīvībai svarīgo orgānu funkciju rādītāji;
7.4. apakšpunkts jāpapildina ar papildinošu informāciju – pie rādītājiem norādot pacienta dzīvībai svarīgo orgānu funkciju rādītājus – arteriālo asinsspiedienu, pulsa frekvenci, elpošanas biežumu, ķermeņa temperatūru un skābekļa piesātinājumu perifērajās asinīs, kā arī kardiopulmonālās reanimācijas gadījumā - oglekļa dioksīda parciālais spiediens izelpas beigās (alveolārā gāze).
Lai NMP pavadlapa un tās talons iegūtu juridisko spēku, tās jānoformē atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. panta noteiktajām prasībām. Līdz ar to MK noteikumu Nr.265 64. pielikumu jāpapildina ar ārstniecības personas parakstu. Noteikts, ka ārstniecības personas paraksts nav nepieciešams, ja ārstniecības iestādes saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektroniskajiem dokumentiem ir vienojušās par datu elektronisku apmaiņu un parakstīšanu ar elektronisko parakstu.


7. Izmaiņas medicīniskajā dokumentā “Nosūtījums uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (veidlapa Nr. 088/u)”

Tiek veikti grozījumi MK noteikumu Nr. 265 30. pielikuma 9. punktā, aizstājot vārdus “Asistenta pakalpojuma saņemšanas ekspertīzei” ar vārdiem “Pavadoņa pakalpojuma saņemšanas ekspertīzei”. (Projekta 7.punkts).

Tiek veikti grozījumi MK noteikumu Nr.265 30. pielikuma 9. punktā, papildinot to  ar aili “Atzinuma sniegšanai par darbnespējas lapas pagarināšanu pārejošas darbnespējas periodā”. (Projekta 7.punkts).

MK noteikumu Nr.265 30.pielikuma 9.punktā vārdi "Speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādes" aizstāti ar vārdiem "Vieglā automobiļa speciālās pielāgošanas".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • ārstniecības personas, pacienti
Ietekmes apraksts
Tiek veiktas izmaiņas medicīniskajos dokumentos.
Juridiskās personas
  • ārstniecības iestādes, ģimenes ārsti (primārās veselības aprūpes internisti, primārās veselības aprūpes pediatri); neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzēji
Ietekmes apraksts
Tiek veiktas izmaiņas medicīniskajos dokumentos un kārtībā, kādā notiek informācijas par pacienta veselību nodošana pacienta jaunajam ģimenes ārstam.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Labklājības ministrija, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Veselības inspekcija
Nevalstiskās organizācijas
Nē
Cits
Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/publiskai-apspriesanai-lidz-31augustam-nodots-ministru-kabineta-noteikumu-projekts-grozijumi-ministru-kabineta-2006gada-4aprila-noteikumos-nr265-medicinisko-dokumentu-lietvedibas-kartiba

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Viedokli par projektu iesniedza Latvijas Ģimenes ārstu asociācija. 
Asociācija ieteikusi projekta 6.punktu izteikt tādā pašā redakcijā, kā tas ir noteikts likuma “Par prakses ārstiem” 27.pantā “Ja pacients maina savu prakses ārstu, tad prakses ārsta pienākums ir triju darbdienu laikā pēc pacienta iesnieguma saņemšanas nodot pacientam vai pacienta izraudzītajam prakses ārstam, vai ārstniecības iestādei medicīnisko dokumentu kopijas, norakstus un izrakstus no šiem dokumentiem.”
Viedoklis nav ņemts vērā šādu apsvērumu dēļ:
Asociācijas priekšlikums paredz, ka ģimenes ārsta maiņas gadījumā pacientam jāiesniedz iesniegums savam iepriekšējam ģimenes ārstam ar lūgumu nodot dokumentus jaunajam ģimenes ārstam, kurš tos nodod pacientam vai pacienta izraudzītajam prakses ārstam, vai ārstniecības iestādei. Latvijas Ģimenes ārstu asociācija šādu priekšlikumu pamato ar resursu neesamību ģimenes ārstiem saziņai ar pacienta iepriekšējo ģimenes ārstu.
Veselības ministrija šādai pieejai nepiekrīt, jo dokumentācijas nodošanā no viena ārsta otram,  pacientam mainot ģimenes ārstu, nav jāiesaista pacients, jo dokumentu apmaiņu par pacienta veselību efektīvāk organizēt starp abiem ģimenes ārstiem, pacienta jaunajam ģimenes ārstam, pie kura veikta pacienta pārreģistrācija, sazinoties ar pacienta iepriekšējo ģimenes ārstu un lūdzot dokumentu nodošanu, kā arī vienojoties, kā tie tiks nodoti. Tādējādi pacients nepildīs starpniekā lomu, kā arī tiks samazināts dokumentu nozušanas risks. Jāņem arī vērā, ka veselības, vecuma un dzīvesvietas dēļ ne visi pacienti ir spējīgi nodrošināt savu medicīnisko dokumentu saņemšanu no iepriekšējā ģimenes ārsta un nodošanu jaunajam ģimenes ārstam. Vienlaikus 6.punkta jaunā redakcija neizslēdz iespēju, ka ģimenes ārsts medicīniskos dokumentus pacienta jaunajam ģimenes ārstam nodot ar pacienta starpniecību, ja šo risinājumu uzskata par iespējamu, drošu un pacients tam piekrīt. Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem par pacientu kopējo migrācija ģimenes ārsta praksēs vidēji mēnesī aizreģistrējas prom vidēji 4 pacienti mēnesī (līdz 50 pacientiem gadā visās ģimenes ārstu praksēs kopā).

6.4. Cita informācija

Projekts 2021.gada 23.jūlijā tika ievietots Veselības ministrijas tīmekļa vietnē www.vm.gov.lv un nodots publiskajai apspriedei līdz 2021.gada 31.augustam.  Informācija par publiskajai apspriedei nodoto projektu tika nosūtīta arī Labklājības ministrijai un vairākām nevalstiskajām organizācijām: Latvijas Ārstu biedrībai, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijai, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai, Latvijas Lielo slimnīcu asociācijai, Latvijas Republikas Neatliekamās medicīnas asociācijai, Veselības aprūpes darba devēju asociācijai.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi