26-TA-1359: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" (turpmāk – likumprojekts) izstrādāts, lai pilnveidotu un precizētu atsevišķas Revīzijas pakalpojumu likuma (turpmāk – Likums) normas attiecībā uz zvērinātu revidentu profesionālo darbību, kura izpaužas kā revīzijas pakalpojumu un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu sniegšana, tās uzraudzību, un noteiktu pārejas periodu un atvieglotas prasības trešo valstu revidentiem un revīzijas uzņēmumiem ilgtspējas pakalpojumu sniegšanai un zvērinātu revidentu komercsabiedrību darbībai ilgtspējas apliecinājuma jomā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Precizēt un papildināt Likuma normas, lai novērstu praksē konstatētās problēmas zvērinātu revidentu profesionālajā darbībā un tās uzraudzībā. Vienlaikus Likumā paredzēts pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes 24.02.2026. Direktīvas (ES) 2026/470 prasības par korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanu un pienācīgas rūpības pienākumiem, kā arī precizēt jau pārņemtās Direktīvas (ES) 2023/2864 prasības saistībā ar Eiropas vienoto piekļuves punktu (turpmāk - ESAP direktīva).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ir nepieciešams pilnveidot un precizēt atsevišķas Likuma normas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Revīzijas pakalpojumu likums no 2024. gada 17. oktobra, kad stājās spēkā attiecīgie grozījumi likumā, reglamentē arī ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanu un tā uzraudzību. Tomēr Likuma nosaukums joprojām ietver tikai revīzijas pakalpojumu. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt likuma nosaukumu. Vienlaikus Likuma nosaukuma maiņa nodrošinās skaidrāku un pilnīgāku normatīvā regulējuma tvēruma atspoguļojumu, veicinās juridisko noteiktību un viennozīmīgu izpratni tiesību piemērotājiem un pakalpojumu sniedzējiem par Likumā ietverto regulējumu.
Risinājuma apraksts
Likuma nosaukums tiek izteikts jaunā redakcijā - Revīzijas un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu likums, papildinot to ar ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu.
Likuma Pārejas noteikumi tiek papildināti, nosakot, ka līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos likumos tajos lietoto atsauci uz Revīzijas pakalpojumu likumu (attiecīgā locījumā) saprot kā atsauci uz Revīzijas un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu likumu (attiecīgā locījumā).
Likuma Pārejas noteikumi tiek papildināti, nosakot, ka līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos likumos tajos lietoto atsauci uz Revīzijas pakalpojumu likumu (attiecīgā locījumā) saprot kā atsauci uz Revīzijas un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu likumu (attiecīgā locījumā).
Problēmas apraksts
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2026. gada 24. februāra direktīvas (ES) 2026/470, ar ko groza Direktīvas 2006/43/EK, 2013/34/ES, (ES) 2022/2464 un (ES) 2024/1760 attiecībā uz konkrētām korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas prasībām un konkrētām korporatīvās ilgtspējas pienācīgas rūpības prasībām (turpmāk- Omnibus I direktīva) grozītās Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/43/EK (2006. gada 17.maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (turpmāk – Revīzijas direktīva) 24.b panta 1. punkta otrā atkāpe paredz precizētas prasības galvenajam ilgtspējas partnerim, kuru revīzijas uzņēmums ieceļ ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma sniegšanai. Minētās prasības paredz, ka šim galvenajam ilgtspējas partnerim jābūt tiesībām sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu. Šobrīd Likumā ietvertā galvenā ilgtspējas revidenta definīcija šādu prasību neparedz. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt Likumā ietverto galvenā ilgtspējas revidenta definīciju.
Risinājuma apraksts
Tiek precizēta Likumā ietvertā galvenā ilgtspējas revidenta definīcija, to papildinot ar nosacījumu, ka galvenajam ilgtspējas partnerim jābūt tiesībām sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus.
Problēmas apraksts
Likuma 9. pantā ir divas daļas. Pirmā daļa noteic apstākļus, kuru gadījumā persona nedrīkst būt par zvērinātu revidentu, ja uz to attiecas vismaz viens no šajā pantā minētajiem apstākļiem. Tātad personai ir jābūt ar nevainojamu reputāciju. Savukārt minētā panta otrā daļa paredz, ka Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (turpmāk – LZRA), veicot individuālu izvērtējumu, var izņēmuma kārtā atļaut personai kļūt par zvērinātu revidentu arī tad, ja uz to attiecas noteikti ierobežojumi, ja attiecīgais tīšais noziedzīgais nodarījums ir izdarīts nepilngadībā, un – 9. panta pirmās daļas 3. punkta gadījumā – sodāmība par to ir dzēsta vai noņemta.
Šobrīd likuma 8. panta pirmās daļas 5. punktā ir noteikts, ka par zvērināta revidenta pretendentu var būt rīcībspējīga fiziskā persona, kura cita starpā ir ar nevainojamu reputāciju, proti, uz kuru neattiecas neviens no šā likuma 9. pantā minētajiem apstākļiem.
Lai nodrošinātu normas skaidrību un savstarpējo saskaņotību, ir nepieciešams precizēt likuma 8. panta pirmās daļas 5. punktā ietverto atsauci, nosakot, ka tā attiecas tikai uz likuma 9. panta pirmo daļu.
Šāds precizējums ir pamatots ar to, ka likuma 9. panta pirmā daļa satur absolūtus ierobežojumus personai kļūt par zvērinātu revidentu, proti, tajā uzskaitīti apstākļi, kuru esamības gadījumā persona neatbilst nevainojamas reputācijas prasībai. Savukārt 9. panta otrā daļa pēc savas būtības ir izņēmuma norma, kas paredz LZRA tiesības, veicot individuālu izvērtējumu, konkrētos gadījumos atkāpties no šiem ierobežojumiem un atļaut personai kļūt par zvērinātu revidentu, ja ir izpildīti likumā noteiktie nosacījumi.
Ja 8. panta pirmās daļas 5. punktā saglabā vispārīgu atsauci uz visu 9. pantu, rodas normu kolīzijas risks vai vismaz interpretācijas neskaidrība, jo formāli tiek prasīts, lai uz personu "neattiecas neviens no 9. pantā minētajiem apstākļiem", vienlaikus 9. panta otrā daļa pieļauj atkāpes no šāda aizlieguma. Tas var radīt situāciju, kurā izņēmuma piemērošana kļūst apgrūtināta vai pat neiespējama, jo 8. pants nosaka stingrāku prasību nekā 9. panta regulējums to faktiski pieļauj.
Tāpēc, lai nodrošinātu tiesību normu sistēmisku saskaņotību un nepārprotamu piemērošanu, 8. panta pirmās daļas 5. punktā ir lietderīgi skaidri noteikt, ka nevainojamas reputācijas prasība vērtējama attiecībā uz 9. panta pirmo daļu. Tas ļautu vienlaikus saglabāt vispārējo reputācijas prasību un nodrošināt 9. panta otrajā daļā paredzētā izņēmuma mehānisma efektīvu piemērošanu.
Šobrīd likuma 8. panta pirmās daļas 5. punktā ir noteikts, ka par zvērināta revidenta pretendentu var būt rīcībspējīga fiziskā persona, kura cita starpā ir ar nevainojamu reputāciju, proti, uz kuru neattiecas neviens no šā likuma 9. pantā minētajiem apstākļiem.
Lai nodrošinātu normas skaidrību un savstarpējo saskaņotību, ir nepieciešams precizēt likuma 8. panta pirmās daļas 5. punktā ietverto atsauci, nosakot, ka tā attiecas tikai uz likuma 9. panta pirmo daļu.
Šāds precizējums ir pamatots ar to, ka likuma 9. panta pirmā daļa satur absolūtus ierobežojumus personai kļūt par zvērinātu revidentu, proti, tajā uzskaitīti apstākļi, kuru esamības gadījumā persona neatbilst nevainojamas reputācijas prasībai. Savukārt 9. panta otrā daļa pēc savas būtības ir izņēmuma norma, kas paredz LZRA tiesības, veicot individuālu izvērtējumu, konkrētos gadījumos atkāpties no šiem ierobežojumiem un atļaut personai kļūt par zvērinātu revidentu, ja ir izpildīti likumā noteiktie nosacījumi.
Ja 8. panta pirmās daļas 5. punktā saglabā vispārīgu atsauci uz visu 9. pantu, rodas normu kolīzijas risks vai vismaz interpretācijas neskaidrība, jo formāli tiek prasīts, lai uz personu "neattiecas neviens no 9. pantā minētajiem apstākļiem", vienlaikus 9. panta otrā daļa pieļauj atkāpes no šāda aizlieguma. Tas var radīt situāciju, kurā izņēmuma piemērošana kļūst apgrūtināta vai pat neiespējama, jo 8. pants nosaka stingrāku prasību nekā 9. panta regulējums to faktiski pieļauj.
Tāpēc, lai nodrošinātu tiesību normu sistēmisku saskaņotību un nepārprotamu piemērošanu, 8. panta pirmās daļas 5. punktā ir lietderīgi skaidri noteikt, ka nevainojamas reputācijas prasība vērtējama attiecībā uz 9. panta pirmo daļu. Tas ļautu vienlaikus saglabāt vispārējo reputācijas prasību un nodrošināt 9. panta otrajā daļā paredzētā izņēmuma mehānisma efektīvu piemērošanu.
Risinājuma apraksts
Tiek precizēts Likuma 8. panta pirmās daļas 5. punkts, dodot atsauci uz Likuma 9. panta pirmo daļu.
Problēmas apraksts
Likuma 18.1 pants nosaka informācijas aprites kārtību gadījumos, kad zvērinātam revidentam, kurš vienlaikus ir reģistrēts arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā, tiek apturēta sertifikāta darbība vai sertifikāts tiek anulēts. LZRA piecu darbdienu laikā rakstveidā informē Finanšu ministriju par faktu, ka sertifikāta darbība ir apturēta vai tas ir anulēts, norādot attiecīgos iemeslus un apturēšanas gadījumā - termiņu. Savukārt Finanšu ministrija piecu darbdienu laikā nosūta šo informāciju attiecīgās dalībvalsts kompetentajai institūcijai.
Esošais regulējums paredz termiņus abiem iesaistītajiem subjektiem (LZRA un Finanšu ministrijai), taču minētā panta pirmajā daļā nav precīzi noteikts sākuma brīdis piecu darbdienu termiņa skaitīšanai un otrajā daļā nav skaidri noteikts, ka termiņš tiek skaitīts no informācijas saņemšanas brīža Finanšu ministrijā.
Līdz ar to ir nepieciešams precizēt Likuma 18.1 panta regulējumu, lai nodrošinātu tiesisko skaidrību un viennozīmīgu interpretāciju par termiņa skaitīšanas sākuma brīdi un informācijas saņemšanas Finanšu ministrijā dienu. Tā kā regulējums attiecas uz pārrobežu uzraudzību revīzijas jomā, būtiski ir, lai informācija kompetentajām institūcijām tiktu nodota bez nepamatotas kavēšanās. Precīzi definēti termiņi veicina operativitāti.
Esošais regulējums paredz termiņus abiem iesaistītajiem subjektiem (LZRA un Finanšu ministrijai), taču minētā panta pirmajā daļā nav precīzi noteikts sākuma brīdis piecu darbdienu termiņa skaitīšanai un otrajā daļā nav skaidri noteikts, ka termiņš tiek skaitīts no informācijas saņemšanas brīža Finanšu ministrijā.
Līdz ar to ir nepieciešams precizēt Likuma 18.1 panta regulējumu, lai nodrošinātu tiesisko skaidrību un viennozīmīgu interpretāciju par termiņa skaitīšanas sākuma brīdi un informācijas saņemšanas Finanšu ministrijā dienu. Tā kā regulējums attiecas uz pārrobežu uzraudzību revīzijas jomā, būtiski ir, lai informācija kompetentajām institūcijām tiktu nodota bez nepamatotas kavēšanās. Precīzi definēti termiņi veicina operativitāti.
Risinājuma apraksts
Ar grozījumiem paredzēts precizēt 18.1 panta regulējumu:
Pirmajā daļā tiek konkretizēts termiņa sākuma punkts, nosakot, ka LZRA informē Finanšu ministriju piecu darbdienu laikā no sertifikāta darbības apturēšanas vai anulēšanas dienas, nevis vispārīgi "par attiecīgo faktu".
Otrā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka Finanšu ministrija nosūta informāciju attiecīgās dalībvalsts kompetentajai institūcijai piecu darbdienu laikā no informācijas saņemšanas dienas.
Grozījumi pēc būtības nemaina informēšanas pienākuma saturu vai iesaistīto institūciju kompetenci, bet precizē termiņu skaitīšanu un informācijas aprites mehānismu. Tādējādi tiek nodrošināta skaidrāka, efektīvāka un vienveidīgāka regulējuma piemērošana praksē, īpaši pārrobežu sadarbības kontekstā.
Pirmajā daļā tiek konkretizēts termiņa sākuma punkts, nosakot, ka LZRA informē Finanšu ministriju piecu darbdienu laikā no sertifikāta darbības apturēšanas vai anulēšanas dienas, nevis vispārīgi "par attiecīgo faktu".
Otrā daļa tiek izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka Finanšu ministrija nosūta informāciju attiecīgās dalībvalsts kompetentajai institūcijai piecu darbdienu laikā no informācijas saņemšanas dienas.
Grozījumi pēc būtības nemaina informēšanas pienākuma saturu vai iesaistīto institūciju kompetenci, bet precizē termiņu skaitīšanu un informācijas aprites mehānismu. Tādējādi tiek nodrošināta skaidrāka, efektīvāka un vienveidīgāka regulējuma piemērošana praksē, īpaši pārrobežu sadarbības kontekstā.
Problēmas apraksts
Likuma 19. panta otrās daļas 4. punkts paredz, ka Zvērinātu revidentu reģistra publiskojamajā daļā tiek norādīts sertifikāta izsniegšanas, darbības apturēšanas un atjaunošanas laiks, kā arī attiecīgo darbību pamats.
Vienlaikus normas formulējums nav pietiekami precīzs un rada vairākas praktiskas un loģiskas neskaidrības.
Pirmkārt, jēdziens "laiks" ir interpretējams plaši un var ietvert ne tikai datumu, bet arī konkrētu pulksteņa laiku, kas var radīt nevienveidīgu pieeju informācijas atspoguļošanā un nevajadzīgu administratīvo slogu.
Otrkārt, normas formulējums, kas sasaista "pamatu" arī ar sertifikāta izsniegšanu, nav loģisks. Sertifikāts zvērinātam revidentam tiek izsniegts, ja persona ir izpildījusi likumā noteiktās prasības, proti, nokārtojusi nepieciešamos profesionālos eksāmenus un devusi zvērestu. Līdz ar to sertifikāta izsniegšanai nav nepieciešams īpašs pamatojums tādā nozīmē, kāds tas ir piemērojams ierobežojošiem vai izņēmuma gadījumiem.
Savukārt darbības apturēšanai un atjaunošanai pamata norādīšana ir būtiska, jo šīs darbības var balstīties uz dažādiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, piemēram:
paša zvērināta revidenta iesniegumu ar lūgumu apturēt darbību vai kompetentās iestādes piemērotu sankciju.
Lai gan praksē informācija par darbības atjaunošanas pamatu reģistrā ne vienmēr tiek detalizēti norādīta, tās saglabāšana normā ir pamatota, nodrošinot iespēju šādu informāciju atspoguļot.
Tādējādi esošais regulējums nav pietiekami skaidrs un loģiski strukturēts un Likuma 19. panta otrās daļas 4. punkts ir jāprecizē.
Vienlaikus normas formulējums nav pietiekami precīzs un rada vairākas praktiskas un loģiskas neskaidrības.
Pirmkārt, jēdziens "laiks" ir interpretējams plaši un var ietvert ne tikai datumu, bet arī konkrētu pulksteņa laiku, kas var radīt nevienveidīgu pieeju informācijas atspoguļošanā un nevajadzīgu administratīvo slogu.
Otrkārt, normas formulējums, kas sasaista "pamatu" arī ar sertifikāta izsniegšanu, nav loģisks. Sertifikāts zvērinātam revidentam tiek izsniegts, ja persona ir izpildījusi likumā noteiktās prasības, proti, nokārtojusi nepieciešamos profesionālos eksāmenus un devusi zvērestu. Līdz ar to sertifikāta izsniegšanai nav nepieciešams īpašs pamatojums tādā nozīmē, kāds tas ir piemērojams ierobežojošiem vai izņēmuma gadījumiem.
Savukārt darbības apturēšanai un atjaunošanai pamata norādīšana ir būtiska, jo šīs darbības var balstīties uz dažādiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, piemēram:
paša zvērināta revidenta iesniegumu ar lūgumu apturēt darbību vai kompetentās iestādes piemērotu sankciju.
Lai gan praksē informācija par darbības atjaunošanas pamatu reģistrā ne vienmēr tiek detalizēti norādīta, tās saglabāšana normā ir pamatota, nodrošinot iespēju šādu informāciju atspoguļot.
Tādējādi esošais regulējums nav pietiekami skaidrs un loģiski strukturēts un Likuma 19. panta otrās daļas 4. punkts ir jāprecizē.
Risinājuma apraksts
Ar grozījumiem paredzēts precizēt likuma 19. panta otrās daļas 4. punktu, aizstājot jēdzienu "laiks" ar jēdzienu "datums", kā arī pēc būtības precizējot normas piemērošanu.
Tiek noteikts, ka publiskojamajā reģistra daļā norādāms:
- sertifikāta izsniegšanas datums;
- sertifikāta darbības apturēšanas un atjaunošanas datums;
- darbības apturēšanas un atjaunošanas pamats.
Grozījumu mērķis ir:
- nodrošināt viennozīmīgu un precīzu tiesību normas interpretāciju, skaidri nosakot, ka publicējams ir datums, nevis precīzs laiks;
- novērst nelietderīgu datu apstrādi, ievērojot datu minimizācijas principu;
- loģiski nošķirt gadījumus, kuros pamata norādīšana ir nepieciešama.
Proti, sertifikāta izsniegšana ir standartizēts administratīvs process, kas notiek pēc konkrētu likumā noteiktu priekšnoteikumu izpildes, un tādēļ tai nav nepieciešama īpaša pamata norādīšana. Savukārt darbības apturēšana un atjaunošana var būt balstīta uz dažādiem individuāliem apstākļiem, tādēļ informācija par pamatu šajos gadījumos ir saglabājama.
Vienlaikus norma saglabā atsauci uz darbības atjaunošanas pamatu, nodrošinot regulējuma pilnīgumu un iespēju šādu informāciju publicēt, ja tas nepieciešams.
Grozījumi ir tehniska un precizējoša rakstura, kas uzlabo normas skaidrību un piemērojamību praksē, nemainot regulējuma būtību.
Tiek noteikts, ka publiskojamajā reģistra daļā norādāms:
- sertifikāta izsniegšanas datums;
- sertifikāta darbības apturēšanas un atjaunošanas datums;
- darbības apturēšanas un atjaunošanas pamats.
Grozījumu mērķis ir:
- nodrošināt viennozīmīgu un precīzu tiesību normas interpretāciju, skaidri nosakot, ka publicējams ir datums, nevis precīzs laiks;
- novērst nelietderīgu datu apstrādi, ievērojot datu minimizācijas principu;
- loģiski nošķirt gadījumus, kuros pamata norādīšana ir nepieciešama.
Proti, sertifikāta izsniegšana ir standartizēts administratīvs process, kas notiek pēc konkrētu likumā noteiktu priekšnoteikumu izpildes, un tādēļ tai nav nepieciešama īpaša pamata norādīšana. Savukārt darbības apturēšana un atjaunošana var būt balstīta uz dažādiem individuāliem apstākļiem, tādēļ informācija par pamatu šajos gadījumos ir saglabājama.
Vienlaikus norma saglabā atsauci uz darbības atjaunošanas pamatu, nodrošinot regulējuma pilnīgumu un iespēju šādu informāciju publicēt, ja tas nepieciešams.
Grozījumi ir tehniska un precizējoša rakstura, kas uzlabo normas skaidrību un piemērojamību praksē, nemainot regulējuma būtību.
Problēmas apraksts
Ar Omnibus I direktīvu Revīzijas direktīvas jaunā redakcijā izteiktā 3. panta 4. punkta "d" apakšpunkts paredz, ka Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentās iestādes par revīzijas uzņēmumiem drīkst apstiprināt vienīgi uzņēmumus, kuri atbilst labas reputācijas prasībām. Līdz ar to ir nepieciešams attiecīgi papildināt Likumu, iekļaujot tajā minētās prasības.
Risinājuma apraksts
Likuma 21. pants, kas nosaka prasības, kādām jāatbilst komercsabiedrībai, lai saņemtu zvērinātu revidentu komercsabiedrības licenci, tiek papildināts ar 4.1 daļu, paredzot, ka zvērinātu revidentu komercsabiedrībā strādājošie zvērināti revidenti, kuri sniedz revīzijas pakalpojumus šīs zvērinātu revidentu komercsabiedrības vārdā, ir ar nevainojamu reputāciju (uz viņiem neattiecas neviens no šā likuma 9. panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem).
Problēmas apraksts
Ar Omnibus I direktīvu Revīzijas direktīvas 45. pants ir papildināts ar 5.b punktu, kas paredz pārejas periodu, kura laikā trešo valstu revidentiem un revīzijas uzņēmumiem tiek piemērotas atvieglotas prasības reģistrācijai attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī, lai sniegtu ilgtspējas ziņojumu apliecinājuma pakalpojumus regulētajā tirgū kotētiem uzņēmumiem. Līdz ar to ir nepieciešams attiecīgi papildināt Likumu, iekļaujot tajā minētās prasības.
Risinājuma apraksts
Likuma 24.2 pants tiek papildināts ar 1.3 un 1.4 daļu. Tiek paredzēta kārtība, kādā Finanšu ministrija atzīst trešo valstu revidentus un trešo valstu revidentu komercsabiedrības ierakstīšanai Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistrā, ja tie sniedz ilgtspējas ziņojumu un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu apliecinājuma pakalpojumus attiecībā uz finanšu gadiem laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim.
Noteikts, ka, atkāpjoties no Likuma attiecīgajām vispārējām prasībām, Finanšu ministrija var atzīt šādus trešās valsts revidentus un komercsabiedrības, ja tie ir iesnieguši Finanšu ministrijai noteiktu Likuma 24.2 panta 1.3 daļā norādīto informāciju, tas ir, trešo valstu revidenta vai trešo valstu revidentu komercsabiedrības identificēšanai jānorāda vārds, uzvārds vai nosaukums, juridiskā adrese un informācija par juridisko struktūru, kā arī jāiekļauj deklarācija par revidenta, kurš paraksta apliecinājuma ziņojumu, zināšanām ilgtspējas ziņojumu sagatavošanas un to apliecināšanas jomā, precizējot šo zināšanu līmeni; papildus jāsniedz informācija par piederību tīklam (ja tāda pastāv), tajā skaitā attiecīgā tīkla apraksts, norādes par piemērojamajiem ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma standartiem un neatkarības prasībām, trešās valsts revidentu komercsabiedrības iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas apraksts attiecībā uz ilgtspējas apliecinājuma uzdevumiem, kā arī informācija par kvalitātes pārbaudēm šajos uzdevumos, tostarp to veikšanas fakts, laiks un rezultāti.
Likuma 24.2 panta 1.4 daļā tiek noteikts, ka šādos gadījumos reģistrā norādāms reģistrācijas termiņš. Tāpat paredzēts, ka trešās valsts revidents vai trešās valsts revidentu komercsabiedrība netiek ierakstīta reģistrā, ja Finanšu ministrijai nav iesniegta visa minētā informācija.
Līdz ar to minētās normas paredz īpašas informācijas sniegšanas un reģistrācijas prasības trešo valstu revidentiem un to komercsabiedrībām, kas nodrošina ilgtspējas ziņojumu apliecinājuma pakalpojumus noteiktajā pārejas periodā.
Noteikts, ka, atkāpjoties no Likuma attiecīgajām vispārējām prasībām, Finanšu ministrija var atzīt šādus trešās valsts revidentus un komercsabiedrības, ja tie ir iesnieguši Finanšu ministrijai noteiktu Likuma 24.2 panta 1.3 daļā norādīto informāciju, tas ir, trešo valstu revidenta vai trešo valstu revidentu komercsabiedrības identificēšanai jānorāda vārds, uzvārds vai nosaukums, juridiskā adrese un informācija par juridisko struktūru, kā arī jāiekļauj deklarācija par revidenta, kurš paraksta apliecinājuma ziņojumu, zināšanām ilgtspējas ziņojumu sagatavošanas un to apliecināšanas jomā, precizējot šo zināšanu līmeni; papildus jāsniedz informācija par piederību tīklam (ja tāda pastāv), tajā skaitā attiecīgā tīkla apraksts, norādes par piemērojamajiem ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma standartiem un neatkarības prasībām, trešās valsts revidentu komercsabiedrības iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas apraksts attiecībā uz ilgtspējas apliecinājuma uzdevumiem, kā arī informācija par kvalitātes pārbaudēm šajos uzdevumos, tostarp to veikšanas fakts, laiks un rezultāti.
Likuma 24.2 panta 1.4 daļā tiek noteikts, ka šādos gadījumos reģistrā norādāms reģistrācijas termiņš. Tāpat paredzēts, ka trešās valsts revidents vai trešās valsts revidentu komercsabiedrība netiek ierakstīta reģistrā, ja Finanšu ministrijai nav iesniegta visa minētā informācija.
Līdz ar to minētās normas paredz īpašas informācijas sniegšanas un reģistrācijas prasības trešo valstu revidentiem un to komercsabiedrībām, kas nodrošina ilgtspējas ziņojumu apliecinājuma pakalpojumus noteiktajā pārejas periodā.
Problēmas apraksts
Likuma 31.2 panta pirmās daļas 8. punkts paredz, ka zvērināta revidenta ziņojumā jāiekļauj informācija par to, vai klients (noteiktu kategoriju kapitālsabiedrības) ir sagatavojis nefinanšu paziņojumu (vai konsolidēto nefinanšu paziņojumu) un kādā veidā tas ir iekļauts gada pārskata struktūrā (vadības ziņojumā, kā atsevišķa sastāvdaļa vai mātes sabiedrības konsolidētajā nefinanšu paziņojumā). Zvērināts revidents šajā gadījumā neveic nefinanšu paziņojuma pārbaudi, bet gan sniedz informatīvu norādi par tā esību un izvietojumu.
Šobrīd nefinanšu paziņojuma sagatavošanas prasība ir aizstāta ar jaunu regulējumu ilgtspējas informācijas atklāšanas jomā. Atbilstoši Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma 4. pantam likuma subjektiem ir pienākums vadības ziņojumā iekļaut ilgtspējas informāciju, kas ir skaidri identificējama un iekļauta atsevišķā sadaļā.
Nefinanšu paziņojuma gadījumā revidents tikai norādīja uz šāda paziņojuma esību, savukārt ilgtspējas ziņojums (ilgtspējas informācija) ir pakļauts pārbaudei (assurance). Tādēļ nav iespējams vienkārši aizstāt terminu "nefinanšu paziņojums" ar "ilgtspējas ziņojums", jo būtiski mainīts revidenta iesaistes apjoms un būtība.
Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums jau nosaka gan pienākumu sagatavot ilgtspējas informāciju, gan tās saturu un iekļaušanas vietu. Papildu informatīvas norādes iekļaušana zvērināta revidenta ziņojumā par šīs informācijas esību vairs nav nepieciešama.
Likuma 31.2 panta pirmās daļas 8. punkts ir esoša norma, kas attiecas uz institūtu (nefinanšu paziņojums), kas vairs netiek piemērots. Tās saglabāšana radītu terminoloģisku un normatīvu neskaidrību.
Līdz ar to ir nepieciešams izslēgt Likuma 31.2 panta pirmās daļas 8. punktu.
Šobrīd nefinanšu paziņojuma sagatavošanas prasība ir aizstāta ar jaunu regulējumu ilgtspējas informācijas atklāšanas jomā. Atbilstoši Ilgtspējas informācijas atklāšanas likuma 4. pantam likuma subjektiem ir pienākums vadības ziņojumā iekļaut ilgtspējas informāciju, kas ir skaidri identificējama un iekļauta atsevišķā sadaļā.
Nefinanšu paziņojuma gadījumā revidents tikai norādīja uz šāda paziņojuma esību, savukārt ilgtspējas ziņojums (ilgtspējas informācija) ir pakļauts pārbaudei (assurance). Tādēļ nav iespējams vienkārši aizstāt terminu "nefinanšu paziņojums" ar "ilgtspējas ziņojums", jo būtiski mainīts revidenta iesaistes apjoms un būtība.
Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums jau nosaka gan pienākumu sagatavot ilgtspējas informāciju, gan tās saturu un iekļaušanas vietu. Papildu informatīvas norādes iekļaušana zvērināta revidenta ziņojumā par šīs informācijas esību vairs nav nepieciešama.
Likuma 31.2 panta pirmās daļas 8. punkts ir esoša norma, kas attiecas uz institūtu (nefinanšu paziņojums), kas vairs netiek piemērots. Tās saglabāšana radītu terminoloģisku un normatīvu neskaidrību.
Līdz ar to ir nepieciešams izslēgt Likuma 31.2 panta pirmās daļas 8. punktu.
Risinājuma apraksts
Tiek izslēgts Likuma 31.2 panta pirmās daļas 8. punkts. Rezultātā tiek nodrošināta normatīvā regulējuma skaidrība un vienkāršošana – tiek izslēgta novecojusi un vairs nepiemērojama norma. Regulējums tiek saskaņots ar jauno ilgtspējas ziņošanas regulējumu – tiesiskais regulējums atbilst aktuālajai pieejai attiecībā uz ilgtspējas informācijas atklāšanu un pārbaudi. Tāpat arī tiek novērsta situācija, kur zvērināta revidenta ziņojumā būtu jāsniedz tikai informatīva atsauce uz institūtu, kas vairs nepastāv, fokusējot revidenta darbu uz faktisko ilgtspējas informācijas pārbaudi, kā arī tiek izslēgta lieka prasība revidenta ziņojuma saturā.
Līdz ar to Likuma 31.2 panta pirmās daļas 8. punkta svītrošana ir pamatota, jo tas attiecas uz regulējumu, kas ir aizstāts ar jaunu pieeju ilgtspējas informācijas atklāšanā, un tā saglabāšana vairs nav nepieciešama ne no uzraudzības, ne informācijas sniegšanas viedokļa.
Līdz ar to Likuma 31.2 panta pirmās daļas 8. punkta svītrošana ir pamatota, jo tas attiecas uz regulējumu, kas ir aizstāts ar jaunu pieeju ilgtspējas informācijas atklāšanā, un tā saglabāšana vairs nav nepieciešama ne no uzraudzības, ne informācijas sniegšanas viedokļa.
Problēmas apraksts
Likuma 36.3 pants noteic informācijas iesniegšanas prasības Eiropas vienotajā piekļuves punktā (turpmāk - ESAP). Finanšu ministrija ir kompetentā iestāde, kas nodrošina tās tīmekļvietnē publicētās informācijas par zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām piemērotajām sankcijām, administratīvajiem pasākumiem un atklātības ziņojumiem iesniegšanu ESAP. Savukārt, LZRA nodrošina informācijas no Zvērinātu revidentu reģistra un Zvērinātu revidentu komercsabiedrību reģistra publiskojamās daļas par zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām iesniegšanu ESAP.
Tomēr saskaņā ar Revīzijas direktīvas 20.a pantu "Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā", ESAP ir jāiesniedz arī Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistra publiskojamajā daļā iekļautā informācija par trešo valstu revidentiem un trešo valstu revidentu komercsabiedrībām.
Līdz ar to ir jāpapildina Likums ar attiecīgu prasību.
Tomēr saskaņā ar Revīzijas direktīvas 20.a pantu "Informācijas pieejamība Eiropas vienotajā piekļuves punktā", ESAP ir jāiesniedz arī Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistra publiskojamajā daļā iekļautā informācija par trešo valstu revidentiem un trešo valstu revidentu komercsabiedrībām.
Līdz ar to ir jāpapildina Likums ar attiecīgu prasību.
Risinājuma apraksts
Tiek papildināts Likuma 36.3 panta pirmās daļas 2. punkts, papildinot LZRA pienākumus - līdztekus jau esošajai informācijai par zvērinātiem revidentiem un to komercsabiedrībām, LZRA jānodrošina arī informācijas iesniegšana no Trešo valstu revidentu un trešo valstu revidentu komercsabiedrību reģistra publiskojamās daļas iesniegšana ESAP.
Līdz ar to ar grozījumiem paplašinās ESAP iesniedzamās informācijas tvērums, iekļaujot arī datus par trešo valstu revidentiem un trešo valstu revidentu komercsabiedrībām, un tiek norādīta institucionālā atbildība par šo datu nodošanu.
Līdz ar to ar grozījumiem paplašinās ESAP iesniedzamās informācijas tvērums, iekļaujot arī datus par trešo valstu revidentiem un trešo valstu revidentu komercsabiedrībām, un tiek norādīta institucionālā atbildība par šo datu nodošanu.
Problēmas apraksts
Valsts sekretāru 2026. gada 5. marta sanāksmes protokola Nr. 6, 3. §, Darba kārtības jautājumā 2.1. "Par priekšlikumiem birokrātijas mazināšanai normatīvā regulējuma jomā" ir norādīts ministrijām turpināt uzsākto pilotprojekta īstenošanu, nepieciešamības gadījumā sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgus grozījumus tiesību aktos.
Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju sanāksmju vietnē iekļautajā Tieslietu ministrijas prezentācijā par normatīvās birokrātijas mazināšanu valsts pārvaldē ir norādīts, ka būtu jāatsakās no tādiem Ministru kabineta noteikumiem, kur regulējums skar tikai konkrētā resora iekšējās procedūras vai noteiktu personu loku (šādā gadījumā jautājumu var risināt ar iestādes vadītāja pieņemtu vispārīgo administratīvo aktu), vai jautājums neskar privātpersonu tiesības un pienākumus, bet tikai valsts pārvaldes iekšējos procesus, konkrētu iestādi un amatpersonas vai tehnoloģiska rakstura jautājumus (šādā gadījumā situāciju var risināt izdodot iestādes iekšējo normatīvo aktu). Minētais ir attiecināms arī uz konsultatīvajām padomēm.
Šobrīd Likuma 37.2 panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Revīzijas konsultatīvā padome ir konsultatīva institūcija, kuru izveido un kuras personālsastāvu apstiprina finanšu ministrs. Tomēr attiecībā uz šīs padomes darbību reglamentējošo dokumentu minētā panta trešajā daļā ir noteikts, ka Revīzijas konsultatīvā padome darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt šo normu.
Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju sanāksmju vietnē iekļautajā Tieslietu ministrijas prezentācijā par normatīvās birokrātijas mazināšanu valsts pārvaldē ir norādīts, ka būtu jāatsakās no tādiem Ministru kabineta noteikumiem, kur regulējums skar tikai konkrētā resora iekšējās procedūras vai noteiktu personu loku (šādā gadījumā jautājumu var risināt ar iestādes vadītāja pieņemtu vispārīgo administratīvo aktu), vai jautājums neskar privātpersonu tiesības un pienākumus, bet tikai valsts pārvaldes iekšējos procesus, konkrētu iestādi un amatpersonas vai tehnoloģiska rakstura jautājumus (šādā gadījumā situāciju var risināt izdodot iestādes iekšējo normatīvo aktu). Minētais ir attiecināms arī uz konsultatīvajām padomēm.
Šobrīd Likuma 37.2 panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Revīzijas konsultatīvā padome ir konsultatīva institūcija, kuru izveido un kuras personālsastāvu apstiprina finanšu ministrs. Tomēr attiecībā uz šīs padomes darbību reglamentējošo dokumentu minētā panta trešajā daļā ir noteikts, ka Revīzijas konsultatīvā padome darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt šo normu.
Risinājuma apraksts
Likuma 37.2 panta trešajā daļā tiek precizēts deleģējums Ministru kabinetam apstiprināt Revīzijas konsultatīvās padomes nolikumu un noteikts, ka turpmāk šo nolikumu apstiprinās finanšu ministrs.
Likuma Pārejas noteikumi tiek papildināti, nosakot, ka Finanšu ministrija četru mēnešu laikā pēc grozījumu Likuma 37.2 panta trešajā daļā spēkā stāšanās izstrādā un finanšu ministrs apstiprina 37.2 panta trešajā daļā minēto Revīzijas konsultatīvās padomes nolikumu.
Likuma Pārejas noteikumi tiek papildināti, nosakot, ka Finanšu ministrija četru mēnešu laikā pēc grozījumu Likuma 37.2 panta trešajā daļā spēkā stāšanās izstrādā un finanšu ministrs apstiprina 37.2 panta trešajā daļā minēto Revīzijas konsultatīvās padomes nolikumu.
Problēmas apraksts
Likuma 38.8 pants nosaka kritērijus, kurus Finanšu ministrija ņem vērā, pieņemot lēmumu par administratīvo pasākumu piemērošanu zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, kā arī lemjot par naudas soda apmēru. Pants paredz, ka, izvērtējot konkrēto gadījumu, Finanšu ministrijai jānodrošina pieņemto lēmumu samērīgums, efektivitāte un atturošais raksturs.
Tāpat norma uzskaita konkrētus izvērtēšanas kritērijus, tostarp: pārkāpuma smagumu un ilgumu, personas vainas pakāpi, gūtos ienākumus no pārkāpuma, nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, sadarbību ar uzraugošo iestādi, personas finansiālo stāvokli, kā arī iepriekš izdarītos pārkāpumus profesionālajā jomā.
Tomēr saskaņā ar Likuma 38.2 pantu Finanšu ministrija piemēro arī sankcijas.
Tādējādi pašreizējais regulējums detalizēti nosaka administratīvo pasākumu piemērošanas ietvaru un naudas soda noteikšanas principus, tomēr normas formulējumā tieša atsauce uz sankciju piemērošanu nav skaidri ietverta.
Līdz ar to ir jāpapildina Likums.
Tāpat norma uzskaita konkrētus izvērtēšanas kritērijus, tostarp: pārkāpuma smagumu un ilgumu, personas vainas pakāpi, gūtos ienākumus no pārkāpuma, nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, sadarbību ar uzraugošo iestādi, personas finansiālo stāvokli, kā arī iepriekš izdarītos pārkāpumus profesionālajā jomā.
Tomēr saskaņā ar Likuma 38.2 pantu Finanšu ministrija piemēro arī sankcijas.
Tādējādi pašreizējais regulējums detalizēti nosaka administratīvo pasākumu piemērošanas ietvaru un naudas soda noteikšanas principus, tomēr normas formulējumā tieša atsauce uz sankciju piemērošanu nav skaidri ietverta.
Līdz ar to ir jāpapildina Likums.
Risinājuma apraksts
Likuma 38.8 panta pirmā daļa tiek papildināta, attiecīgajā vietā iekļaujot vārdus "sankciju un", tādējādi skaidri nosakot, ka Finanšu ministrija pieņem lēmumu gan par sankciju, gan administratīvo pasākumu piemērošanu.
Rezultātā norma skaidri attieksies uz abiem tiesiskās ietekmes instrumentiem – sankcijām un administratīvajiem pasākumiem –, nodrošinot terminoloģisku precizitāti un atbilstību faktiskajai uzraudzības praksei.
Līdz ar to grozījums ir redakcionāls un precizējošs, bet būtiski uzlabo normas piemērošanas skaidrību, nodrošinot, ka tiesību norma pilnībā atspoguļo Finanšu ministrijas funkcijas un pilnvaras.
Rezultātā norma skaidri attieksies uz abiem tiesiskās ietekmes instrumentiem – sankcijām un administratīvajiem pasākumiem –, nodrošinot terminoloģisku precizitāti un atbilstību faktiskajai uzraudzības praksei.
Līdz ar to grozījums ir redakcionāls un precizējošs, bet būtiski uzlabo normas piemērošanas skaidrību, nodrošinot, ka tiesību norma pilnībā atspoguļo Finanšu ministrijas funkcijas un pilnvaras.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Dalībvalstīm jānodrošina, ka tiesību akti, kas vajadzīgi, lai pārņemtu Omnibus I direktīvas prasības stājas spēkā līdz 2027. gada 19. martam.
Atbilstoši Valdības rīcības plāna Deklarācijai par Andra Kulberga vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanu minētais likumprojekts ir jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2026. gada 30. septembrim.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Personas, kuras vēlas kļūt par zvērinātiem revidentiem (pretendenti)
- Zvērināti revidenti
- Trešo valstu revidenti
Ietekmes apraksts
Administratīvais slogs fiziskām personām.
Kopumā administratīvais slogs fiziskajām personām ir vērtējams kā ierobežots un galvenokārt precizējošs, tomēr atsevišķos gadījumos tas rada papildu informācijas sniegšanas pienākumus.
1) Ietekme uz zvērinātu revidentu kandidātiem.
Precizējums attiecībā uz nevainojamas reputācijas prasību (atsauce tikai uz 9. panta pirmo daļu) būtībā samazina interpretācijas neskaidrību un uzlabo tiesisko skaidrību.
Administratīvais slogs:
- nemaina esošo dokumentu iesniegšanas apjomu;
- var samazināt nepieciešamību sniegt papildu paskaidrojumus reputācijas izvērtēšanas procesā;
- samazina risku atkārtotām procedūrām vai strīdiem ar LZRA.
Līdz ar to ir secināms, ka administratīvais slogs nemainās vai pat nedaudz samazinās, jo regulējums kļūst skaidrāks un vieglāk piemērojams.
2) Ietekme uz zvērinātiem revidentiem.
Precizējot galvenā ilgtspējas revidenta definīciju, tiek noteikts, ka personai jābūt tiesībām sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus.
Administratīvais slogs izpaužas kā:
- nepieciešamība nodrošināt atbilstību profesionālās kvalifikācijas prasībām;
- iespējama papildu dokumentu vai kvalifikāciju apliecinošas informācijas iesniegšana darba devējam vai uzraugošajai institūcijai;
- nepieciešamība sekot līdzi normatīvo aktu izmaiņām profesionālajā darbībā.
Līdz ar to ir secināms, ka administratīvais slogs ir neliels, jo tas galvenokārt precizē jau esošās prasības un neparedz jaunu regulāru ziņošanas vai reģistrācijas pienākumu.
Plānotais grozījums, izslēdzot Likuma 31.2 panta 8. punktu, samazina administratīvo slogu zvērinātiem revidentiem un vienlaikus uzlabo normatīvā regulējuma skaidrību, jo:
- tiek atcelta prasība revidenta ziņojumā iekļaut informatīvu norādi par nefinanšu paziņojuma esamību un izvietojumu;
- samazinās nepieciešamība izvērtēt normā iekļauto prasību, kas vairs neatbilst faktiskajam regulējumam, tādējādi mazinot interpretācijas risku un ar to saistīto laika patēriņu.
Papildu finanšu vai būtisku organizatorisku izmaksu pieaugums nav sagaidāms.
3) Ietekme uz trešo valstu revidentiem.
Būtiskākais administratīvais slogs izriet no jaunajām prasībām attiecībā uz reģistrāciju pārejas periodā (2025. gads –2030. gads).
Administratīvās prasības ietver:
- iesniegt Finanšu ministrijai identificējošu informāciju (vārds/uzvārds vai nosaukums, juridiskā adrese, juridiskā struktūra);
- sagatavot deklarāciju par zināšanām ilgtspējas ziņojumu sagatavošanā un apliecināšanā;
- sniegt informāciju par piederību tīklam un tā darbību;
- aprakstīt piemērojamos standartus un neatkarības prasības;
- sagatavot iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas aprakstu;
- sniegt informāciju par veikto kvalitātes pārbaužu rezultātiem.
Papildu aspekti:
- jāievēro termiņš un pilnīguma prasība (nepilnīgas informācijas gadījumā reģistrācija netiek veikta);
- iespējama administratīvā komunikācija ar Finanšu ministriju.
Līdz ar to ir secināms, ka sākotnējais administratīvais slogs ir vidējs, jo nepieciešama strukturētas un detalizētas informācijas sagatavošana. Turpmāk slogs ir ierobežots, jo tas galvenokārt saistīts ar vienreizēju reģistrācijas procesu vai periodisku informācijas aktualizēšanu.
Laika un izmaksu novērtējums.
Laika izmaksas:
- zvērinātiem revidentiem – minimālas (normu precizēšana);
- pretendentiem – nemainīgas vai samazinātas;
- trešo valstu revidentiem – vairākas stundas līdz vairākas darba dienas sākotnējai dokumentācijas sagatavošanai.
Finansiālās izmaksas:
Iespējamas izmaksas par dokumentu sagatavošanu un profesionālām konsultācijām (īpaši trešo valstu revidentiem). Tomēr nav zināms, cik katrā konkrētajā trešajā valstī tas varētu izmaksāt;
Būtisks finansiālais slogs fiziskajām personām kopumā netiek radīts.
Administratīvā sloga samērīgums.
Administratīvais slogs ir samērīgs ar regulējuma mērķi, jo:
- tiek nodrošināta atbilstība Eiropas Savienības tiesību aktiem;
- tiek uzlabota normu skaidrība un piemērojamība;
- tiek stiprināta ilgtspējas ziņojumu apliecināšanas kvalitāte un uzticamība.
Kopumā secināms, ka:
- lielākajai daļai fizisko personu administratīvais slogs ir neliels vai pat samazināts;
- nozīmīgākais slogs skar trešo valstu revidentus, taču tas ir pamatots un ierobežots laikā;
- kopējā ietekme ir vērtējama kā samērīga un atbilstoša regulējuma mērķiem.
Kopumā administratīvais slogs fiziskajām personām ir vērtējams kā ierobežots un galvenokārt precizējošs, tomēr atsevišķos gadījumos tas rada papildu informācijas sniegšanas pienākumus.
1) Ietekme uz zvērinātu revidentu kandidātiem.
Precizējums attiecībā uz nevainojamas reputācijas prasību (atsauce tikai uz 9. panta pirmo daļu) būtībā samazina interpretācijas neskaidrību un uzlabo tiesisko skaidrību.
Administratīvais slogs:
- nemaina esošo dokumentu iesniegšanas apjomu;
- var samazināt nepieciešamību sniegt papildu paskaidrojumus reputācijas izvērtēšanas procesā;
- samazina risku atkārtotām procedūrām vai strīdiem ar LZRA.
Līdz ar to ir secināms, ka administratīvais slogs nemainās vai pat nedaudz samazinās, jo regulējums kļūst skaidrāks un vieglāk piemērojams.
2) Ietekme uz zvērinātiem revidentiem.
Precizējot galvenā ilgtspējas revidenta definīciju, tiek noteikts, ka personai jābūt tiesībām sniegt ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumus.
Administratīvais slogs izpaužas kā:
- nepieciešamība nodrošināt atbilstību profesionālās kvalifikācijas prasībām;
- iespējama papildu dokumentu vai kvalifikāciju apliecinošas informācijas iesniegšana darba devējam vai uzraugošajai institūcijai;
- nepieciešamība sekot līdzi normatīvo aktu izmaiņām profesionālajā darbībā.
Līdz ar to ir secināms, ka administratīvais slogs ir neliels, jo tas galvenokārt precizē jau esošās prasības un neparedz jaunu regulāru ziņošanas vai reģistrācijas pienākumu.
Plānotais grozījums, izslēdzot Likuma 31.2 panta 8. punktu, samazina administratīvo slogu zvērinātiem revidentiem un vienlaikus uzlabo normatīvā regulējuma skaidrību, jo:
- tiek atcelta prasība revidenta ziņojumā iekļaut informatīvu norādi par nefinanšu paziņojuma esamību un izvietojumu;
- samazinās nepieciešamība izvērtēt normā iekļauto prasību, kas vairs neatbilst faktiskajam regulējumam, tādējādi mazinot interpretācijas risku un ar to saistīto laika patēriņu.
Papildu finanšu vai būtisku organizatorisku izmaksu pieaugums nav sagaidāms.
3) Ietekme uz trešo valstu revidentiem.
Būtiskākais administratīvais slogs izriet no jaunajām prasībām attiecībā uz reģistrāciju pārejas periodā (2025. gads –2030. gads).
Administratīvās prasības ietver:
- iesniegt Finanšu ministrijai identificējošu informāciju (vārds/uzvārds vai nosaukums, juridiskā adrese, juridiskā struktūra);
- sagatavot deklarāciju par zināšanām ilgtspējas ziņojumu sagatavošanā un apliecināšanā;
- sniegt informāciju par piederību tīklam un tā darbību;
- aprakstīt piemērojamos standartus un neatkarības prasības;
- sagatavot iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas aprakstu;
- sniegt informāciju par veikto kvalitātes pārbaužu rezultātiem.
Papildu aspekti:
- jāievēro termiņš un pilnīguma prasība (nepilnīgas informācijas gadījumā reģistrācija netiek veikta);
- iespējama administratīvā komunikācija ar Finanšu ministriju.
Līdz ar to ir secināms, ka sākotnējais administratīvais slogs ir vidējs, jo nepieciešama strukturētas un detalizētas informācijas sagatavošana. Turpmāk slogs ir ierobežots, jo tas galvenokārt saistīts ar vienreizēju reģistrācijas procesu vai periodisku informācijas aktualizēšanu.
Laika un izmaksu novērtējums.
Laika izmaksas:
- zvērinātiem revidentiem – minimālas (normu precizēšana);
- pretendentiem – nemainīgas vai samazinātas;
- trešo valstu revidentiem – vairākas stundas līdz vairākas darba dienas sākotnējai dokumentācijas sagatavošanai.
Finansiālās izmaksas:
Iespējamas izmaksas par dokumentu sagatavošanu un profesionālām konsultācijām (īpaši trešo valstu revidentiem). Tomēr nav zināms, cik katrā konkrētajā trešajā valstī tas varētu izmaksāt;
Būtisks finansiālais slogs fiziskajām personām kopumā netiek radīts.
Administratīvā sloga samērīgums.
Administratīvais slogs ir samērīgs ar regulējuma mērķi, jo:
- tiek nodrošināta atbilstība Eiropas Savienības tiesību aktiem;
- tiek uzlabota normu skaidrība un piemērojamība;
- tiek stiprināta ilgtspējas ziņojumu apliecināšanas kvalitāte un uzticamība.
Kopumā secināms, ka:
- lielākajai daļai fizisko personu administratīvais slogs ir neliels vai pat samazināts;
- nozīmīgākais slogs skar trešo valstu revidentus, taču tas ir pamatots un ierobežots laikā;
- kopējā ietekme ir vērtējama kā samērīga un atbilstoša regulējuma mērķiem.
Juridiskās personas
- Finanšu ministrija
- LZRA
- Zvērinātu revidentu komercsabiedrības
- Trešo valstu revidentu komercsabiedrības
Ietekmes apraksts
Administratīvais slogs juridiskām personām.
Grozījumi Likuma vairākos pantos kopumā ir precizējoši un tehniski, un to galvenais mērķis ir uzlabot regulējuma skaidrību, nevis palielināt administratīvo slogu.
1) Ietekme uz Finanšu ministriju.
Ietekme uz administratīvo slogu: neliela, neitrāla vai samazinoša.
Precizējot Likuma 18.1 pantu (termiņu skaitīšanas sākumpunktus), tiek nodrošināta skaidrāka informācijas aprite un samazināti interpretācijas riski. Noteiktais termiņš "no informācijas saņemšanas dienas" veicina efektīvāku procesu organizāciju un samazina iespējamās kļūdas termiņu aprēķinā.
Likuma 24.2 panta papildinājums ievieš papildu pienākumus attiecībā uz trešo valstu revidentu izvērtēšanu pārejas periodā, kas:
- nedaudz palielinās administratīvo slodzi (iesniegumu izvērtēšana, informācijas pārbaude);
- tomēr šis pieaugums ir ierobežots laikā (2025. gads – 2030. gads) un mērķēts uz specifisku subjektu loku.
Likuma 37.2 panta grozījumi (Revīzijas konsultatīvās padomes nolikuma apstiprināšana finanšu ministra līmenī) var radīt vienreizēju administratīvo slodzi nolikuma izstrādē, bet ilgtermiņā samazina normatīvo aktu izstrādes sarežģītību (nav nepieciešami Ministru kabineta noteikumi).
Līdz ar to ir secināms, ka administratīvais slogs ir tikai īstermiņā – neliels administratīvā sloga pieaugums (trešo valstu revidentu izvērtēšana, nolikuma izstrāde), ilgtermiņā – neitrāla vai pat samazinoša ietekme, pateicoties skaidrākam regulējumam.
2) Ietekme uz LZRA.
Ietekme uz administratīvo slogu: neitrāla vai samazinoša.
Likuma 18.¹ panta (kurš paredz informācijas aprites kārtību gadījumos, kad zvērinātam revidentam, kurš vienlaikus ir reģistrēts arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā, tiek apturēta sertifikāta darbība vai sertifikāts tiek anulēts) precizējumi neparedz jaunus pienākumus, bet:
- skaidri nosaka termiņa sākumu;
- samazina interpretācijas risku un iespējamo administratīvo strīdu apjomu.
Likuma 19. panta grozījumi rada kvantitatīvi nelielu, administratīvā sloga samazinājumu, īpaši LZRA reģistra uzturēšanas un datu pārvaldības procesos.
Likuma 36.3 panta grozījumi paredz LZRA papildu pienākumu iesniegt ESAP arī trešo valstu revidentu reģistra publiskos datus. Tomēr šī informācija jau tiek uzturēta reģistrā, līdz ar to sloga pieaugums ir minimāls un tehnisks.
Līdz ar to var secināt, ka kopumā ietekme uz administratīvo slogu ir neitrāla vai nedaudz samazinoša, neliels tehnisks pieaugums ESAP datu nodošanā.
3) Ietekme uz zvērinātu revidentu komercsabiedrībām.
Ietekme uz administratīvo slogu: zema līdz mērena.
Izmaiņas Likuma 21. pantā (labas reputācijas prasības attiecināšana uz zvērinātu revidentu komercsabiedrībā strādājošajiem zvērinātajiem revidentiem) rada zemu līdz mērenu papildu administratīvo slogu, jo būtībā paplašina jau esošu reputācijas prasību piemērošanu, nevis ievieš pilnīgi jaunu regulējumu. Jau šobrīd Likums nosaka nevainojamas reputācijas prasību individuāliem zvērinātiem revidentiem (piemēram, Likuma 9. pantā). Grozījumi paredz šo pašu prasību tieši attiecināt uz revidentiem, kas darbojas komercsabiedrības vārdā, kā arī radīt skaidru saikni starp uzņēmuma licencēšanu un tajā nodarbināto revidentu reputāciju.
Komercsabiedrībām būs jānodrošina regulāra darbinieku reputācijas izvērtēšana, apliecinājumi vai dokumenti par atbilstību un iekšējās kontroles procedūras. Ietekme var būt uz darbinieku pieņemšanu darbā (papildu pārbaudes) un līgumos iekļaujamiem nosacījumiem (piemēram, par reputācijas uzturēšanu).
Sloga līmenis: zems, jo šādas pārbaudes praksē jau tiek veiktas (profesionālās kvalifikācijas un reputācijas dēļ), un informācija lielākoties jau tiek apkopota licencēšanas un profesionālās uzraudzības ietvaros un netiek prasīti pilnīgi jauni datu avoti.
Komercsabiedrībām jānodrošina mehānismi situācijām, kad reputācija tiek zaudēta, iespējams, iekšējie ziņošanas un izvērtēšanas procesi. Sloga līmenis: mērens (vienreizējs ieviešanas posmā), pēc tam – zems.
Izmaiņas Likumā nerada būtisku jaunu administratīvo slogu, jo lielā mērā formalizē esošu praksi, rada nelielu papildu pienākumu dokumentēšanas un kontroles jomā, ir samērīgas attiecībā pret mērķi (revīzijas tirgus uzticamība).
4) Ietekme uz trešo valstu revidentu komercsabiedrībām.
Ietekme uz administratīvo slogu: mēreni palielinoša (bet atvieglota salīdzinājumā ar vispārējo režīmu).
Likuma 24.2 panta jaunās daļas paredz:
- pienākumu iesniegt detalizētu informāciju reģistrācijai;
- prasību sniegt papildu datus par kvalitātes kontroles sistēmām, standartiem un neatkarību.
Tomēr, vienlaikus:
- šīs prasības ir vienkāršotas (atkāpes no vispārējām prasībām);
- tās ieviešamas pārejas periodā, lai atvieglotu piekļuvi Eiropas Savienības tirgum.
Tādējādi slogs:
- ir lielāks nekā iepriekš (kad regulējuma vispār nebija);
- bet mazāks nekā pilna regulējuma piemērošanas gadījumā.
Informācijas iesniegšana Finanšu ministrijai ir bez maksas.
Iespējamas izmaksas par dokumentu sagatavošanu un profesionālām konsultācijām (īpaši trešo valstu revidentiem). Laika izmaksas trešo valstu revidentiem – vairākas stundas līdz vairākas darba dienas sākotnējai dokumentācijas sagatavošanai. Tomēr nav zināms, cik katrā konkrētajā trešajā valstī tas varētu izmaksāt.
Secināms, ka ir mērens administratīvā sloga pieaugums, kas ir samērīgs un kompensēts ar atvieglotiem nosacījumiem.
Kopumā Likuma grozījumi ir vērtējami kā administratīvi efektivizējoši un netiek prognozēta būtiska negatīva ietekme uz iesaistītajām juridiskajām personām.
Grozījumi Likuma vairākos pantos kopumā ir precizējoši un tehniski, un to galvenais mērķis ir uzlabot regulējuma skaidrību, nevis palielināt administratīvo slogu.
1) Ietekme uz Finanšu ministriju.
Ietekme uz administratīvo slogu: neliela, neitrāla vai samazinoša.
Precizējot Likuma 18.1 pantu (termiņu skaitīšanas sākumpunktus), tiek nodrošināta skaidrāka informācijas aprite un samazināti interpretācijas riski. Noteiktais termiņš "no informācijas saņemšanas dienas" veicina efektīvāku procesu organizāciju un samazina iespējamās kļūdas termiņu aprēķinā.
Likuma 24.2 panta papildinājums ievieš papildu pienākumus attiecībā uz trešo valstu revidentu izvērtēšanu pārejas periodā, kas:
- nedaudz palielinās administratīvo slodzi (iesniegumu izvērtēšana, informācijas pārbaude);
- tomēr šis pieaugums ir ierobežots laikā (2025. gads – 2030. gads) un mērķēts uz specifisku subjektu loku.
Likuma 37.2 panta grozījumi (Revīzijas konsultatīvās padomes nolikuma apstiprināšana finanšu ministra līmenī) var radīt vienreizēju administratīvo slodzi nolikuma izstrādē, bet ilgtermiņā samazina normatīvo aktu izstrādes sarežģītību (nav nepieciešami Ministru kabineta noteikumi).
Līdz ar to ir secināms, ka administratīvais slogs ir tikai īstermiņā – neliels administratīvā sloga pieaugums (trešo valstu revidentu izvērtēšana, nolikuma izstrāde), ilgtermiņā – neitrāla vai pat samazinoša ietekme, pateicoties skaidrākam regulējumam.
2) Ietekme uz LZRA.
Ietekme uz administratīvo slogu: neitrāla vai samazinoša.
Likuma 18.¹ panta (kurš paredz informācijas aprites kārtību gadījumos, kad zvērinātam revidentam, kurš vienlaikus ir reģistrēts arī citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrā, tiek apturēta sertifikāta darbība vai sertifikāts tiek anulēts) precizējumi neparedz jaunus pienākumus, bet:
- skaidri nosaka termiņa sākumu;
- samazina interpretācijas risku un iespējamo administratīvo strīdu apjomu.
Likuma 19. panta grozījumi rada kvantitatīvi nelielu, administratīvā sloga samazinājumu, īpaši LZRA reģistra uzturēšanas un datu pārvaldības procesos.
Likuma 36.3 panta grozījumi paredz LZRA papildu pienākumu iesniegt ESAP arī trešo valstu revidentu reģistra publiskos datus. Tomēr šī informācija jau tiek uzturēta reģistrā, līdz ar to sloga pieaugums ir minimāls un tehnisks.
Līdz ar to var secināt, ka kopumā ietekme uz administratīvo slogu ir neitrāla vai nedaudz samazinoša, neliels tehnisks pieaugums ESAP datu nodošanā.
3) Ietekme uz zvērinātu revidentu komercsabiedrībām.
Ietekme uz administratīvo slogu: zema līdz mērena.
Izmaiņas Likuma 21. pantā (labas reputācijas prasības attiecināšana uz zvērinātu revidentu komercsabiedrībā strādājošajiem zvērinātajiem revidentiem) rada zemu līdz mērenu papildu administratīvo slogu, jo būtībā paplašina jau esošu reputācijas prasību piemērošanu, nevis ievieš pilnīgi jaunu regulējumu. Jau šobrīd Likums nosaka nevainojamas reputācijas prasību individuāliem zvērinātiem revidentiem (piemēram, Likuma 9. pantā). Grozījumi paredz šo pašu prasību tieši attiecināt uz revidentiem, kas darbojas komercsabiedrības vārdā, kā arī radīt skaidru saikni starp uzņēmuma licencēšanu un tajā nodarbināto revidentu reputāciju.
Komercsabiedrībām būs jānodrošina regulāra darbinieku reputācijas izvērtēšana, apliecinājumi vai dokumenti par atbilstību un iekšējās kontroles procedūras. Ietekme var būt uz darbinieku pieņemšanu darbā (papildu pārbaudes) un līgumos iekļaujamiem nosacījumiem (piemēram, par reputācijas uzturēšanu).
Sloga līmenis: zems, jo šādas pārbaudes praksē jau tiek veiktas (profesionālās kvalifikācijas un reputācijas dēļ), un informācija lielākoties jau tiek apkopota licencēšanas un profesionālās uzraudzības ietvaros un netiek prasīti pilnīgi jauni datu avoti.
Komercsabiedrībām jānodrošina mehānismi situācijām, kad reputācija tiek zaudēta, iespējams, iekšējie ziņošanas un izvērtēšanas procesi. Sloga līmenis: mērens (vienreizējs ieviešanas posmā), pēc tam – zems.
Izmaiņas Likumā nerada būtisku jaunu administratīvo slogu, jo lielā mērā formalizē esošu praksi, rada nelielu papildu pienākumu dokumentēšanas un kontroles jomā, ir samērīgas attiecībā pret mērķi (revīzijas tirgus uzticamība).
4) Ietekme uz trešo valstu revidentu komercsabiedrībām.
Ietekme uz administratīvo slogu: mēreni palielinoša (bet atvieglota salīdzinājumā ar vispārējo režīmu).
Likuma 24.2 panta jaunās daļas paredz:
- pienākumu iesniegt detalizētu informāciju reģistrācijai;
- prasību sniegt papildu datus par kvalitātes kontroles sistēmām, standartiem un neatkarību.
Tomēr, vienlaikus:
- šīs prasības ir vienkāršotas (atkāpes no vispārējām prasībām);
- tās ieviešamas pārejas periodā, lai atvieglotu piekļuvi Eiropas Savienības tirgum.
Tādējādi slogs:
- ir lielāks nekā iepriekš (kad regulējuma vispār nebija);
- bet mazāks nekā pilna regulējuma piemērošanas gadījumā.
Informācijas iesniegšana Finanšu ministrijai ir bez maksas.
Iespējamas izmaksas par dokumentu sagatavošanu un profesionālām konsultācijām (īpaši trešo valstu revidentiem). Laika izmaksas trešo valstu revidentiem – vairākas stundas līdz vairākas darba dienas sākotnējai dokumentācijas sagatavošanai. Tomēr nav zināms, cik katrā konkrētajā trešajā valstī tas varētu izmaksāt.
Secināms, ka ir mērens administratīvā sloga pieaugums, kas ir samērīgs un kompensēts ar atvieglotiem nosacījumiem.
Kopumā Likuma grozījumi ir vērtējami kā administratīvi efektivizējoši un netiek prognozēta būtiska negatīva ietekme uz iesaistītajām juridiskajām personām.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumu projekts "Par Ministru kabineta 2008. gada 25. novembra noteikumu Nr. 967 "Revīzijas konsultatīvās padomes nolikums" atzīšanu par pēku zaudējušiem"
Pamatojums un apraksts
Līdz ar Finanšu ministrijas nolikuma par Revīzijas konsultatīvo padomi apstiprināšanu ir jāatzīst par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008. gada 25. novembra noteikumi Nr. 967 "Revīzijas konsultatīvās padomes nolikums".
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32026L0470
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2026. gada 24. februāra direktīvas (ES) 2026/470, ar ko groza Direktīvas 2006/43/EK, 2013/34/ES, (ES) 2022/2464 un (ES) 2024/1760 attiecībā uz konkrētām korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas prasībām un konkrētām korporatīvās ilgtspējas pienācīgas rūpības prasībām (Omnibus I direktīva)
Apraksts
Omnibus I direktīva būtiski pārskata Eiropas Savienības regulējumu par uzņēmumu ilgtspējas ziņošanu un pienācīgas rūpības prasībām, vienkāršojot to un samazinot administratīvo slogu, īpaši sašaurinot obligātās ziņošanas tvērumu uz lielākajiem uzņēmumiem (virs 450 milj. euro apgrozījuma un 1000 darbinieku), ieviešot atvieglojumus mazākiem uzņēmumiem un pārskatot ziņošanas standartus. Vienlaikus attiecībā uz revīzijas jomu Omnibus I groza Revīzijas direktīvu, paredzot samērīgākas prasības ilgtspējas ziņojumu apliecināšanai, t.sk. vienkāršojot revidentu/apliecinājuma sniedzēju apstiprināšanas un kvalifikācijas prasības un saglabājot tikai ierobežotas pārliecības (limited assurance) pieeju, lai samazinātu izmaksas un slogu, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo ticamības līmeni.
ES tiesību akta CELEX numurs
32023L2864
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktiva (ES) 2023/2864 (2023. gada 13. decembris), ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas (ESAP direktīva)
Apraksts
ESAP direktīva groza vairākas ES finanšu, kapitāla tirgu un ilgtspējas jomas direktīvas, lai izveidotu un nodrošinātu Eiropas vienotā piekļuves punkta (ESAP) darbību. ESAP būs centralizēta platforma, kur vienuviet būs pieejama publiski atklājamā uzņēmumu finanšu, ilgtspējas un cita ar investīcijām saistīta informācija. Tās mērķis ir uzlabot informācijas pieejamību investoriem, uzņēmumiem un sabiedrībai, veicinot kapitāla tirgu attīstību un pārredzamību.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2026. gada 24. februāra direktīvas (ES) 2026/470, ar ko groza Direktīvas 2006/43/EK, 2013/34/ES, (ES) 2022/2464 un (ES) 2024/1760 attiecībā uz konkrētām korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas prasībām un konkrētām korporatīvās ilgtspējas pienācīgas rūpības prasībām (Omnibus I direktīva)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Ar Omnibus I direktīvas 1. panta 1. punktu grozītās Revīzijas direktīvas 3. panta 4. punkts
Likumprojekta 6. pantā iekļautā Revīzijas pakalpojumu likuma 21. panta 4.1 daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Omnibus I direktīvas 1. panta 2. punktu grozītās Revīzijas direktīvas 24.b panta 1. punkta otrā atkāpe
Likumprojekta 1. pantā iekļautā Revīzijas pakalpojumu likuma 1. panta pirmās daļas 24. punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Ar Omnibus I direktīvas 1. panta 4. punktu grozītās Revīzijas direktīvas 45. panta 5.b apakšpunkts
Likumprojekta 8. pantā iekļautā Revīzijas pakalpojumu likuma 24.2 panta 1.3 daļa un 1.4 daļa
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Nav
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktiva (ES) 2023/2864 (2023. gada 13. decembris), ar ko attiecībā uz Eiropas vienotā piekļuves punkta izveidi un darbību groza konkrētas direktīvas (ESAP direktīva)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Ar ESAP direktīvas 4. pantu grozītās Revīzijas direktīvas jaunais 20a pants
Likumprojekta 10. pantā iekļautā Revīzijas pakalpojumu likuma 36.3 panta pirmās daļas 2. punkts
Pārņemtas pilnībā
Likumprojekts neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
Nav
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Likumprojekts tiks nosūtīts atzinuma sniegšanai LZRA.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija
- Finanšu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Nav.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Nav.
Pielikumi