Anotācija

26-TA-1882: Saeimas lēmumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku dalību starptautiskajās operācijās Hormuza šaurumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likuma "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās" 5.panta pirmā daļa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Saeimas lēmuma "Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru dalību Hormuza šauruma daudznacionālajās atbrīvošanas militārajās operācijās" (turpmāk – Saeimas lēmums) projekts sagatavots, lai varētu nodrošināt Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) karavīru dalību Amerikas Savienoto Valstu (turpmāk – ASV) koalīcijas un Apvienotās Karalistes un Francijas koalīcijas (Multinational Military Mission for the Strait of Hormuz) vadītajās daudznacionālajās Hormuza šauruma atbrīvošanas militārajās operācijās (turpmāk – operācijas).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Sekojot ASV un Izraēlas kopīgiem militāriem triecieniem Irānai, kopš 2026. gada 28. februāra kuģošana Hormuza šaurumā ir piedzīvojusi pastāvīgus traucējumus. Triecieni tika vērsti pret Irānas militāro infrastruktūru un Irānas Islāma Republikas augstāko vadību. Irāna atbildēja, veicot uzbrukumus ASV militārajiem objektiem reģionā, Izraēlai un Persijas līča valstīm. Uzbrukumi ātri pārauga reģionālā konfliktā ar plašām sekām kritiski svarīgām piegādes ķēdēm faktiskā šauruma slēgšanas dēļ, kā arī veicināja kopējo ģeopolitisko nestabilitāti reģionā. Reaģējot uz krīzi Hormuza šaurumā, gan ASV, gan Apvienotās Karalistes un Francijas veidotās koalīcijas pieņēma lēmumu izveidot militārās operācijas, kuru galvenais mērķis ir atjaunot un nodrošināt kuģošanas brīvību Hormuza šaurumā, nodrošināt komerciālās kuģošanas satiksmes nepārtrauktību, atturēt turpmākus uzbrukumus un atjaunot pārliecību par kuģošanas drošību caur šo šaurumu. Šobrīd operācijas vēl nav uzsākušas operacionālo darbību, bet plānots, ka tās būs īstenotas tik ilgi, līdz būs nodrošināta droša kuģniecības vide Hormuza šaurumā. Abu operāciju ietvaru centieni netiek savstarpēji koordinēti, taču komunikācija to starpā tiek īstenota arsadarbības virsnieku (liaison officers) iesaisti.
Konflikta rezultātā Hormuza šaurums ir ticis piesārņots ar dažāda veida jūras mīnām, kuru atmīnēšanas nodrošināšanā Latvija potenciāli varētu sniegt ieguldījumu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
NBS dalība operācijā tiek plānota saskaņā ar "Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās" (turpmāk – Likums) 1. panta pirmās daļas 1. punkta nosacījumiem. Atbilstoši Likumā noteiktajam, lai NBS būtu tiesīgi piedalīties starptautiskā operācijā Hormuza šaurumā, nepieciešams Saeimas lēmums par NBS dalību starptautiskā operācijā.
Risinājuma apraksts
Hormuza šauruma atmīnēšana ir kritiski svarīga, lai tajā nodrošinātu kuģošanas brīvību atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvencijas (turpmāk – UNCLOS) 38.pantā noteiktajām tranzīta šķērsošanas tiesībām. Pamatojoties uz operāciju koalīciju vadošo valstu sniegto izvērtējumu, ir prognozēts, ka pilnīgs Hormuza šauruma atmīnēšanu operāciju laiks, plašāku kuģošanas brīvības nodrošināšanas operāciju Hormuza šaurumā ietvaros, varētu ilgt no 12 līdz 16 mēnešiem. Papildus, ņemot vērā nosūtāmo spēku provizoriskos rotāciju plānus un kopējo operacionālo situāciju, Saeimas lēmumu par NBS dalību operācijās nepieciešams apstiprināt uz laiku līdz 2028. gada 1. septembrim.

Latvija plāno sniegt savu ieguldījumu operācijās, iespējami nosūtot NBS Jūras spēku zemūdens sprādzienbīstamo priekšmetu iznīcināšanas vienību ar autonomo atminēšanas sistēmu spējām, kas darbotos plašākas niršanas komandas sastāvā atmīnēšanas operācijās (mīnu meklēšana un neitralizēšana), atbilstoši operācijas vajadzībām un pieejamajām spējām. Papildus, Latvija plāno nosūtīt NBS štāba virsniekus un instruktorus uz operāciju operacionālajiem vai taktiskajiem štābiem, kas atradīsies gan koalīciju vadošo valstu teritorijās, gan operāciju darbības rajonā. Latvijas kontingents reģionā piedalītos tikai pretmīnu operācijās un šauruma atmīnēšanas darbību koordinēšanā, kā arī plašākās Hormuza šauruma atvēršanas aktivitātēs ar mērķi nodrošināt netraucētas tranzīta šķērsošanas tiesības Hormuza šaurumā – Latvija neiesaistīsies darbībās, kas atbalstītu ASV kā karojošo pusi konfliktā ar Irānu. NBS plāno nosūtīt ne vairāk kā 20 karavīrus abu operāciju ietvaros.

Latvijas dalība Hormuza šauruma daudznacionālajās atbrīvošanas militārajās operācijās dotu iespēju NBS iegūt operacionāla un taktiska līmeņa pieredzi, lai pilnveidotu NBS spējas, demonstrētu Latvijas ieguldījumu starptautiskās jūras drošības nodrošināšanā, kā arī kalpotu kā tiešs apliecinājums Latvijas atbalstam un solidaritātei Latvijas stratēģiskajiem partneriem.

Šobrīd Aizsardzības ministrija un NBS sadarbībā ar ASV Tuvo Austrumu militāro komandštābu (CENTCOM) un Apvienoto Karalisti un Franciju apzina nepieciešamās praktiskās un ar nodrošinājumu saistītās detaļas, kas nepieciešamas NBS kontingenta izvietošanai operāciju rajonā. Pozitīva Saeimas lēmuma gadījumā, Aizsardzības ministrija veikts pārrunas ar iesaistītajām pusēm, lai vienotos par NBS kontingentam nepieciešamo nodrošinājumu operāciju rajonā.

Operāciju starptautiskais juridiskais ietvars skar UNCLOS 38.pantā noteiktās tranzīta šķērsošanas tiesību īstenošanas nodrošināšanu, novēršot šo tiesību ierobežojošos apstākļus Hormuza šaurumā (Irānas uzbrukumi neapbruņotiem tirdzniecības kuģiem, civilajai infrastruktūrai un Hormuza šauruma faktiskā slēgšana). Kuģošanas brīvības tiesības ir viens no starptautisko jūras tiesību pamatprincipiem, un saskaņā ar UNCLOS visu valstu kuģiem ir tiesības nepārtraukti un bez traucējumiem šķērsot starptautiskajai kuģošanai izmantojamos jūras šaurumus starp atklātās jūras vai ekskluzīvās ekonomiskas zonas vienu daļu un atklātās jūras vai ekskluzīvās ekonomiskas zonas citu daļu, un šo tiesību ierobežošana, faktiski slēdzot Hormuza šaurumu, pārkāpj tranzīta šķērsošanas tiesības.
 
Saeimai pieņemot lēmumu par NBS karavīru dalības uzsākšanu Hormuza šauruma daudznacionālajās atbrīvošanas militārajās operācijās, Latvija praktiski apliecinās savu apņemšanos demonstrēt Latvijas ieguldījumu starptautiskās jūras drošības nodrošināšanā un piedalīties piedalīties starptautisko koalīciju centienos Hormuza šauruma atbrīvošanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Aizsardzības ministrija nodrošinās Latvijas saistības atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem budžeta programmas 22.00.00 "Nacionālie bruņotie spēki" ietvaros no starptautiskajām operācijām paredzētajiem līdzekļiem.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
Nē

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
Šis tiesību akta projekts skar Latvijas Republikas starptautiskās saistības, jo Latvija ir pievienojusies Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982.gada 10.decembra Jūras tiesību konvencijai (UNCLOS).
Skaidrojums
Projekts tieši neietekmē sabiedrības intereses.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Aizsardzības ministrija
  • Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi