25-TA-2418: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā" (turpmāk – likumprojekts) ir izstrādāts, lai pārņemtu Padomes 2025.gada 11.marta Direktīvas (ES) 2025/516, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz PVN noteikumiem digitālajā laikmetā (turpmāk - Direktīva 2025/516) 2.panta prasības, veicot precizējumus un papildinājumus pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) regulējumā e-komercijas jomā.
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts ir izstrādāts, lai:
1) noteiktu PVN 0 procentu likmes piemērošanu preču piegādēm un pakalpojumiem, ko veic Eiropas Savienības Padomes 2025.gada 27.maija Regulas (ES) 2025/1106, ar ko izveido instrumentu "Rīcība Eiropas drošības labā, stiprinot Eiropas aizsardzības industriju" (SAFE) (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – SAFE Regula) ietvaros;
2) pilnveidotu PVN regulējumu attiecībā uz PVN 0 procentu likmes piemērošanu darījumos ar akcīzes precēm, ko veic Latvijā reģistrētās trešo valstu un Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības (turpmāk - diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības).
1) noteiktu PVN 0 procentu likmes piemērošanu preču piegādēm un pakalpojumiem, ko veic Eiropas Savienības Padomes 2025.gada 27.maija Regulas (ES) 2025/1106, ar ko izveido instrumentu "Rīcība Eiropas drošības labā, stiprinot Eiropas aizsardzības industriju" (SAFE) (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk – SAFE Regula) ietvaros;
2) pilnveidotu PVN regulējumu attiecībā uz PVN 0 procentu likmes piemērošanu darījumos ar akcīzes precēm, ko veic Latvijā reģistrētās trešo valstu un Eiropas Savienības (turpmāk - ES) dalībvalstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības (turpmāk - diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts ir vērsts uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma (turpmāk - PVN likums) atsevišķu normu pilnveidošanu, nodrošinot vienotu PVN nosacījumu piemērošanu e-komercijas jomā, nosakot PVN piemērošanu darījumos SAFE regulas ietvaros un darījumos ar akcīzes precēm, ko veic diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Likumprojekts stājas spēkā vispārējā kārtībā.
Grozījumi PVN likumā, ar kuriem tiek pārņemtas Direktīvas 2025/516 2.panta prasības, stājas spēkā 2027.gada 1.janvārī atbilstoši minētās direktīvas transponēšanas noteikumiem.
Grozījumi PVN likumā, ar kuriem nosaka PVN 0 procentu likmes piemērošanu darījumiem, ko veic SAFE Regulas ietvaros, un subjektus, kuri ir tiesīgi veikt darījumus ar PVN 0 procentu likmi, pamatojoties uz Latvijas kompetentās iestādes apstiprinātu SAFE sertifikātu, stājas spēkā vispārējā kārtībā, bet ir piemērojami ar SAFE Regulas spēkā stāšanos datumu atbilstoši likuma pārejas noteikumiem.
Grozījumi PVN likumā, ar kuriem tiek pārņemtas Direktīvas 2025/516 2.panta prasības, stājas spēkā 2027.gada 1.janvārī atbilstoši minētās direktīvas transponēšanas noteikumiem.
Grozījumi PVN likumā, ar kuriem nosaka PVN 0 procentu likmes piemērošanu darījumiem, ko veic SAFE Regulas ietvaros, un subjektus, kuri ir tiesīgi veikt darījumus ar PVN 0 procentu likmi, pamatojoties uz Latvijas kompetentās iestādes apstiprinātu SAFE sertifikātu, stājas spēkā vispārējā kārtībā, bet ir piemērojami ar SAFE Regulas spēkā stāšanos datumu atbilstoši likuma pārejas noteikumiem.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
ES Padome 2025.gada 11.martā pieņēma tiesību aktu pakotni "PVN digitālajā laikmetā", lai modernizētu PVN sistēmu un vēl vairāk nodrošinātu tās atbilstību aktualitātēm e-komercijas jomā. Tiesību aktu pakotne "PVN digitālajā laikmetā" ir daļa no Eiropas Komisijas rīcības plāna godīgai un vienkāršai nodokļu uzlikšanai, turpinot uzsākto PVN reformu e-komercijas jomā un vēl vairāk samazinot nepieciešamību pēc PVN reģistrācijas patēriņa dalībvalstī.
Tiesību aktu pakotne "PVN digitālajā laikmetā" sastāv no šādiem normatīvajiem aktiem: 1) Direktīvas 2025/516, 2) Padomes 2025.gada 11.marta Īstenošanas regulas (ES) 2025/518, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011 attiecībā uz informācijas prasībām konkrētiem PVN režīmiem, un 3) Padomes 2025.gada 11.marta Regulas (ES) 2025/517, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz PVN administratīvās sadarbības pasākumiem, kas vajadzīgi digitālajā laikmetā.
Direktīva 2025/516 paredz:
1) pilnveidot īpašā PVN režīma, kas ļauj deklarēt PVN par pārrobežu darījumiem ar personām, kuras nav PVN maksātājas (turpmāk - OSS (One Stop Shop)[1]) un īpašā PVN režīma no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču sūtījuma deklarēšanai un samaksai (turpmāk - IOSS (Import One Stop Shop)[2]) piemērošanas nosacījumus, paplašināt OSS tvērumu, kā arī ieviest obligātu apgrieztās maksāšanas kārtību preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai ES teritorijā, ko veic preču piegādātājs un pakalpojumu sniedzējs, kurš nav reģistrēts PVN vajadzībām dalībvalstī, kurā notiek preču piegāde un pakalpojumu sniegšana, tādējādi virzoties uz komersantu vienotu PVN reģistrāciju Eiropas Savienībā, regulējumam stājoties spēkā 2027.gada 1.janvārī un 2028.gada 1.jūlijā;
2) novērst nevienlīdzību PVN piemērošanā starp tradicionālajām un digitālajām nozarēm, precizējot pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanu un pastiprinot elektroniskās saskarnes (platformas) lomu PVN iekasēšanā, ja tā veicina īstermiņa izmitināšanu vai pasažieru pārvadājuma pakalpojuma sniegšanu, tādējādi risinot platformu ekonomikas[3] problēmas, regulējumam stājoties spēkā 2028.gada 1.jūlijā;
3) ieviest digitālu un reāllaika pārskatu sniegšanas pienākumu, tādējādi modernizējot PVN ziņošanas pienākumu un atvieglojot e-rēķinu izrakstīšanu, regulējumam stājoties spēkā 2030.gada 1.jūlijā.
[1] OSS režīms ir brīvprātīgi izmantojams PVN režīms, kas ļauj deklarēt PVN par pārrobežu darījumiem ar personām, kuras nav PVN maksātājas, tikai vienā ES dalībvalstī, nereģistrējoties visās dalībvalstīs, kurās tiek veikti darījumi.
[2] IOSS režīms ir brīvprātīgi izmantojams PVN režīms, kas veicina un atvieglo PVN deklarēšanu un samaksu no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importēto preču tālpārdošanas gadījumos, kuru vērtība ir mazāka par 150 euro.
[3] Ar terminu "platformas ekonomika" tiesību aktu pakotnes "PVN digitālajā laikmetā" ietvaros ir saprotama pakalpojumu sniegšana, izmantojot elektronisku saskarni (platformu).
Lai ES līmenī nodrošinātu vienotu PVN nosacījumu piemērošanu e-komercijas jomā, ir paredzēts veikt šādus no Direktīvas 2025/516 2.panta izrietošos precizējumus un papildinājumus spēkā esošajā PVN regulējumā.
1. Preču tālpārdošanas ES teritorijā definīcijas precizēšana
2021.gada 1.jūlijā stājās spēkā no Padomes 2017.gada 5.decembra Direktīvas (ES) 2017/2455, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā (turpmāk - Direktīva 2017/2455) izrietošie vienkāršošanas pasākumi, paplašinot preču tālpārdošanas ES teritorijā definīcijas tvērumu uz preču piegādēm, ko veic preču piegādātājs, kas veicina preču tālpārdošanu, izmantojot elektronisku saskarni (tirdzniecības vietu, platformu vai portālu), jeb preču piegādēm, ko veic domājamais preču piegādātājs. Kā arī tika paplašināts OSS Savienības režīma tvērums uz visu preču tālpārdošanu ES teritorijā. Līdz ar to tiek uzskatīts, ka preču tālpārdošana ES teritorijā notiek, ja preču piegādātājs vai trešā persona preču piegādātāja vārdā nosūta vai transportē preces (arī ja piegādātājs netiešā veidā piedalās preču nosūtīšanā vai transportēšanā) no tādas dalībvalsts, kas nav dalībvalsts, kurā beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana preču saņēmējam, kas ir nereģistrēts PVN maksātājs, citas dalībvalsts nereģistrēts PVN maksātājs vai persona, kura nav PVN maksātājs. Proti, jēdziens "preču tālpārdošana ES teritorijā" attiecas uz preču piegādēm šādiem preču saņēmējiem: 1) preču piegādes personām, kuras nav PVN maksātājas (patērētājiem); 2) preču piegādes (tostarp akcīzes preces) PVN maksātājiem vai personām, kuras nav PVN maksātājas, kurām piemēro Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – Direktīva 2006/112/EK) 151.pantā noteikto PVN atbrīvojumu (diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, starptautiskās organizācijas, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu bruņoto spēku vienības utt.); 3) preču piegādes (izņemot akcīzes preces): - PVN maksātājiem, kuri veic tikai tādu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, attiecībā uz kuriem PVN nav atskaitāms; - PVN maksātājiem, kuriem piemēro vienotas likmes režīmu lauksaimniekiem; - PVN maksātājiem, kuriem piemēro īpašo PVN piemērošanas režīmu darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām; 4) juridiskajām personām, kuras nav PVN maksātājas (tā sauktā "četrinieka grupa").
Lai redakcionāli salāgotu preču tālpārdošanas ES teritorijā definīcijas tvērumu, OSS Savienības režīma tvērumu ar faktisku preču saņēmēju loku, Direktīvas 2025/516 2.panta 1.punkts paredz redakcionāli nostiprināt esošo praksi un preču tālpārdošanas ES teritorijā definīciju attiecināt uz preču piegādēm, ko veic domājamais preču piegādātājs "četrinieka grupai". Līdz ar to ir nepieciešams precizēt PVN normatīvo regulējumu, lai izpildītu Direktīvas 2025/516 2.panta 1.punkta prasības.
2. Preču piegādes vietas tālpārdošanas darījumos robežvērtības aprēķinā iekļaujamo darījumu tvēruma precizēšana
2019.gada 1.jūlijā stājās spēkā no Direktīvas 2017/2455 izrietošie vienkāršošanas pasākumi maziem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk - MVU), saskaņā ar kuriem elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniegšanas vietu var noteikt pēc pakalpojuma sniedzēja dalībvalsts, ja sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez PVN iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā nepārsniedz 10 000 euro robežvērtību. Sākot ar 2021.gadu, minēto robežvērtību piemēro arī preču piegādes vietas noteikšanai tālpārdošanos darījumiem ES teritorijā, tādējādi atbalstot plašāku MVU loku e-komercijas jomā.
Šobrīd preču piegādātājs, kas veic preču tālpārdošanu ES teritorijā, un elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs piemērot tās dalībvalsts PVN, kurā veic saimniecisko darbību, ja saimniecisko darbību veic tikai vienā dalībvalstī, un uz citām dalībvalstīm piegādāto preču un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez PVN iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā nepārsniedz 10 000 euro.
Lai novērstu interpretācijas iespējas un nodrošinātu nepārprotamu PVN e-komercijas regulējuma piemērošanu, Direktīvas 2025/516 2.panta 4.punkta "a" apakšpunkts paredz precizēt preču piegādes vietas tālpārdošanas darījumos robežvērtības aprēķinā iekļaujamo darījumu tvērumu. Turpmāk 10 000 euro robežvērtības aprēķinā iekļauj tikai tādas preču piegādes ES teritorijā, kas piegādātas no dalībvalsts, kurā preču piegādātājs veic saimniecisko darbību, neiekļaujot tādu preču tālpārdošanu, ko veic no preču krājumiem citā dalībvalstī. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt PVN normatīvo regulējumu, lai izpildītu Direktīvas 2025/516 2.panta 4.punkta "a" apakšpunkta prasības.
3. Preču piegādes vietas tālpārdošanas darījumos un elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegta pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanas nosacījumu precizēšana
Lai mazinātu neskaidrības attiecībā uz preču piegādātāja, kas veic preču tālpārdošanu ES teritorijā, un elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniedzēja tiesībām noteikt preču piegādes vietu tālpārdošanas darījumos un elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniegšanas vietu atbilstoši izvēles nosacījumiem, Direktīvas 2025/516 2.panta 4.punkta "b" apakšpunkts paredz, ka preču piegādes vietu tālpārdošanos darījumos un elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtu pakalpojumu sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar tās dalībvalsts noteikumiem, kurā preču piegādātājam, kas veic preču tālpārdošanu ES teritorijā, un elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtu pakalpojumu sniedzējam ir saimnieciskās darbības vieta.
Vienlaikus Direktīvas 2025/516 2.panta 4.punkta "b" apakšpunkts paredz precizēt preču piegādātāja, kas veic preču tālpārdošanu ES teritorijā, un elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniedzēja izvēles tiesību noteikt preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas vietu mijiedarbību ar citiem īpašajiem PVN režīmiem. Turpmāk, ja preču piegādātājs, kas veic preču tālpārdošanu ES teritorijā, un elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniedzējs deklarē PVN saistības par preču tālpārdošanu un sniegtajiem pakalpojumiem OSS Savienības režīmā, tad preču piegādes vietu tālpārdošanas darījumos nosaka pēc dalībvalsts, kurā preces atrodas brīdī, kad beidzas to nosūtīšana vai transportēšana preču saņēmējam, savukārt elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniegšanas vietu nosaka pēc personas mītnes vietas vai deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pastāvīgās uzturēšanās vietas, ja pakalpojumu sniedz personai, kura nav PVN maksātāja, neatkarīgi no tā, vai sniegto pakalpojumu un piegādāto preču kopējā vērtība bez PVN iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā nepārsniedz 10 000 euro. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt PVN normatīvo regulējumu, lai izpildītu Direktīvas 2025/516 2.panta 4.punkta "b" apakšpunkta prasības.
4. Preču piegādes uz noliktavu noteikuma piemērošanas un spēkā esamības beigu termiņa noteikšana
2020.gada 1.janvārī stājās spēkā no Padomes 2018.gada 4.decembra Direktīvas (ES) 2018/1910, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz atsevišķu pievienotās vērtības nodokļa sistēmas noteikumu saskaņošanu un vienkāršošanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm, izrietošie vienkāršošanas pasākumi, ieviešot preču piegādes uz noliktavu noteikumu. Saskaņā ar minēto noteikumu par preču piegādi uz noliktavu uzskata vienu piegādi nosūtītāja valstī un preču iegādi ES teritorijā tajā dalībvalstī, kurā atrodas noliktava, ja izpildās noteikti kritēriji.
Saskaņā ar Direktīvas 2025/516 3.panta 23.punktu tiek ieviests jauns īpašais PVN režīms pašu preču pārvietošanai, kurā no 2028.gada 1.jūlija varēs deklarēt preču pārrobežu pārvietošanu, t.sk. tādu preču pārvietošanu, uz kurām pašlaik attiecas preču piegādes uz noliktavu noteikums. Līdz ar to Direktīvas 2025/516 2.panta 2.punkts paredz noteikt preču piegādes uz noliktavu noteikuma piemērošanas beigu termiņu - 2028.gada 30.jūnijs, pēc kura nevarēs veikt jaunu krājumu pārvietošanu saskaņā ar esošajiem preču uz noliktavu noteikuma nosacījumiem, un preču piegādes uz noliktavu noteikuma spēkā esamības beigu termiņu - 2029.gada 30.jūnijs, ar kuru izbeidz piemērot preču piegādes uz noliktavu noteikumu kā tādu. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt PVN normatīvo regulējumu, lai izpildītu Direktīvas 2025/516 2.panta 2.punkta prasības.
5. Īpašās PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtības (kases principa) piemērošanas tvēruma precizēšana
Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 66.pantā noteikto dalībvalstīm ir piešķirtas tiesības atkāpties no vispārējiem PVN iekasējamības pamatprincipiem un nacionālajā līmenī noteikt PVN maksātāju loku un darījumu tvērumu, kad PVN kļūst iekasējams citā termiņā. Latvija ir izmantojusi dalībvalstīm piešķirtās izvēles tiesības un 2010.gadā ieviesa īpašo PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību (tā saukto kases principu), nosakot PVN maksātāju loku, darījumus un nosacījumus, kad PVN kļūst iekasējams vēlākais, saņemot maksājumu. Vienlaikus tika paredzēti izņēmumi no īpašās PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtības (kases principa), kuriem iestājoties kases principu nepiemēro. Šobrīd īpašā PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība (kases princips) nav piemērojama sniegtajiem pakalpojumiem un preču piegādei, kuru sniegšanas vai piegādes vieta nav iekšzeme, kā arī preču piegādei ES teritorijā un preču eksportam.
Lai novērstu interpretācijas iespējas un nodrošinātu saskaņotību ar citu PVN īpašo režīmu nosacījumu piemērošanu, Direktīvas 2025/516 2.panta 5.punkts paredz precizēt PVN iekasējamības laiku piegādēm, kuras veic saskaņā ar OSS Ārpussavienības režīmu un OSS Savienības režīmu. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt PVN normatīvo regulējumu, lai izpildītu Direktīvas 2025/516 2.panta 5.punkta prasības.
6. Priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību īstenošana īpašās PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtības ietvaros
Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 167.a pantu dalībvalstīm ir piešķirtas tiesības noteikt, ka saskaņā ar izvēles shēmu PVN maksātājs, kuram PVN kļūst iekasējams vienīgi saskaņā ar šīs direktīvas 66.panta 1.punkta "b" apakšpunktu, atliek savu atskaitīšanas tiesību izmantošanu līdz brīdim, kad PVN par viņam piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem ir samaksāts viņa piegādātājam. Latvija ir ieviesusi īpašo PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību (kases principu). No Direktīvas 2006/112/EK 167.a panta izrietošais priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību princips ir pārņemts PVN likuma 137.panta piektajā daļā. PVN likuma 137.panta pirmajā, otrajā un 2.1 daļā minētie reģistrētie PVN maksātāji ir tiesīgi atskaitīt priekšnodokli par saņemtajām precēm un pakalpojumiem šo darījumu nodrošināšanai tajā taksācijas periodā, kurā tie samaksājuši no citiem reģistrētiem PVN maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās PVN summas.
Lai novērstu interpretācijas iespējas, Direktīvas 2025/516 2.panta 6.punkts paredz redakcionālus grozījumus Direktīvas 2006/112/EK 167.a panta redakcijā, nosakot, ka priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības ir īstenojamas par konkrētam PVN maksātājam piegādātajām precēm vai pakalpojumiem, ko tas ir saņēmis tajā taksācijas periodā, kurā veica no citiem reģistrētiem PVN maksātājiem saņemtajos PVN rēķinos norādīto PVN summu samaksu. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt PVN normatīvo regulējumu, lai izpildītu Direktīvas 2025/516 2.panta 6.punkta prasības.
7. OSS Ārpussavienības režīma tvēruma paplašināšana
2021.gada 1.jūlijā stājās spēkā no Direktīvas 2017/2455 izrietošie vienkāršošanas pasākumi vienotai PVN reģistrācijai Eiropas Savienībā, paplašinot OSS Ārpussavienības režīmā deklarējamo darījumu tvērumu uz visiem ES teritorijā sniegtajiem pakalpojumiem, ko sniedz PVN maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā (trešo valstu vai trešo teritoriju uzņēmēji), personai, kura nav PVN maksātāja, ja tā ir reģistrēta patēriņa dalībvalstī vai kurai šajā dalībvalstī ir deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta.
Direktīvas 2025/516 2.panta 9.punkts paredz paplašināt OSS Ārpussavienības režīmu uz pakalpojumiem, ko saņem persona, kura nav PVN maksātāja, neatkarīgi no tās deklarētās dzīvesvietas vai pastāvīgās uzturēšanās vietas esamības patēriņa dalībvalstī. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt PVN normatīvo regulējumu, lai izpildītu Direktīvas 2025/516 2.panta 9.punkta prasības.
8. OSS Savienības režīma tvēruma paplašināšana
Ņemot vērā ES augsto prioritāti veicināt e-mobilitātes tīkla attīstību, Direktīvas 2025/516 2.panta 12.punkts paredz gāzes, elektroenerģijas vai siltumenerģijas, vai dzesēšanas enerģijas piegādes noteiktā laika periodā uzskatīt par preču tālpārdošanu ES teritorijā OSS Savienības režīma izmantošanas nolūkā. PVN saistības par gāzes, elektroenerģijas vai siltumenerģijas, vai dzesēšanas enerģijas piegādēm varēs deklarēt OSS Savienības režīmā laika periodā no 2027.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 30.jūnijam. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt PVN normatīvo regulējumu, lai izpildītu Direktīvas 2025/516 2.panta 12.punkta prasības.
9. Importa režīma jeb īpašā PVN režīma no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai (IOSS) tvēruma precizēšana
2021.gada 1.jūlijā stājās spēkā no Direktīvas 2017/2455 izrietošie vienkāršošanas pasākumi vienotai PVN reģistrācijai Eiropas Savienībā, ieviešot jaunu importa režīmu jeb īpašo PVN režīmu no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai (IOSS režīms). Saskaņā ar IOSS režīma nosacījumiem preču piegādātājs preču tālpārdošanas darījumam piemēro un iekasē PVN pirkuma brīdī, PVN nomaksu veic kopsummā par visiem preču tālpārdošanas darījumiem vēlākais, beidzoties termiņam, kura laikā jāiesniedz PVN IOSS deklarācija.
2025.gada 1.janvārī stājās spēkā no Padomes 2020.gada 18.februāra Direktīvas (ES) 2020/285, ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem un Regulu (ES) Nr.904/2010 groza attiecībā uz administratīvu sadarbību un informācijas apmaiņu nolūkā uzraudzīt mazajiem uzņēmumiem paredzētā īpašā režīma pareizu piemērošanu (turpmāk - Direktīva 2020/285), izrietošie vienkāršošanas pasākumi, saskaņā ar kuriem MVU ir vienkāršotas PVN piemērošanas un iekasēšanas procedūras, t.sk. radot tiesības nereģistrēties PVN saistību izpildes nolūkā, ja gada apgrozījums nepārsniedz noteiktu apgrozījuma slieksni.
Lai nodrošinātu saskaņotību starp IOSS režīma piemērošanu un citām no PVN regulējuma izrietošām fiskālajām priekšrocībām un novērstu interpretācijas iespējas, Direktīvas 2025/516 2.panta 14.punkts paredz noteikt izņēmumu IOSS režīma ietvaros veicamo darījumu tvērumā, nosakot, ka IOSS režīmu nepiemēro no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču (izņemot akcīzes preces) tālpārdošanai, ja to veic PVN maksātājs, kurš izmanto MVU tiesības nereģistrēties PVN saistību izpildei. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt PVN normatīvo regulējumu, lai izpildītu Direktīvas 2025/516 2.panta 14.punkta prasības.
10. Informācija, ko PVN maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, paziņo identifikācijas dalībvalstij, reģistrējoties OSS Ārpussavienības režīma izmantošanai
Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 361.panta 1.punktu PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, reģistrējoties OSS Ārpussavienības režīma izmantošanai identifikācijas dalībvalstij ir jāpaziņo šādi identifikācijas dati: a) vārds vai nosaukums; b) pasta adrese; c) elektroniskās adreses, ietverot tīmekļa vietnes; d) attiecīgās valsts PVN maksātāja reģistrācijas numurs (ja tāds ir) un jāapliecina, ka personai ES teritorijā nav saimnieciskās darbības pastāvīgas vietas un pastāvīgas iestādes.
Ņemot vērā, ka ne visiem trešo valstu vai trešo teritoriju uzņēmējiem ir izveidotas tīmekļa vietnes, spēkā esošā prasība paziņot ne tikai elektronisko adresi, bet arī tīmekļa vietnes rada apgrūtinājumu reģistrācijai OSS Ārpussavienības režīmā. Direktīvas 2025/516 2.panta 10.punkts paredz, ka minētā prasība par tīmekļa vietnes paziņošanu vairs nav obligāta visos gadījumos. Turpmāk informācija par tīmekļa vietnēm ir jāpaziņo, ja trešo valstu vai trešo teritoriju uzņēmējam tīmekļa vietnes ir izveidotas. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt PVN normatīvo regulējumu, lai izpildītu Direktīvas 2025/516 2.panta 10.punkta prasības.
11. Informācija, ko PVN maksātājs, kurš neizmanto starpnieku, vai starpnieks paziņo identifikācijas dalībvalstij, reģistrējoties IOSS režīma izmantošanai
Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 369.p panta 1.punktu PVN maksātājam pirms tas sāk izmantot IOSS režīmu ir jāiesniedz identifikācijas dalībvalstij šādi identifikācijas dati: a) vārds vai nosaukums; b) pasta adrese; c) elektroniskā adrese un tīmekļa vietnes; d) PVN identifikācijas numurs vai attiecīgās valsts PVN maksātāja reģistrācijas numurs. Kā arī saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 369.p panta 3.punktu starpniekam IOSS režīma izmantošanai ir jāiesniedz identifikācijas dalībvalstij minētā informācija par katru PVN maksātāju, ko tas pārstāv.
Ņemot vērā, ka ne visiem uzņēmējiem ir izveidotas tīmekļa vietnes, spēkā esošā prasība paziņot ne tikai elektronisko adresi, bet arī tīmekļa vietnes rada apgrūtinājumu reģistrācijai IOSS režīmā. Direktīvas 2025/516 2.panta 15.punkts paredz, ka minētā prasība par tīmekļa vietnes paziņošanu vairs nav obligāta visos gadījumos. Turpmāk informācija par tīmekļa vietnēm ir jāpaziņo, ja uzņēmējam tīmekļa vietnes ir izveidotas. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt PVN normatīvo regulējumu, lai izpildītu Direktīvas 2025/516 2.panta 15.punkta prasības.
12. PVN atmaksa par precēm un pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Ārpussavienības režīma ietvaros veikto darījumu nodrošināšanai
Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 368.pantu PVN maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā un kurš PVN saistību izpildei ir reģistrējies OSS Ārpussavienības režīma izmantošanai, nevar atskaitīt priekšnodokli par darījumiem, kas veikti patēriņa dalībvalstī OSS Ārpussavienības režīma ietvaros, ievērojot Direktīvas 2006/112/EK 168.pantu. Minētajam PVN maksātājam PVN summas, kas saistītas ar pakalpojumiem, uz kuriem attiecas OSS Ārpussavienības režīms atmaksā saskaņā ar Padomes 1986.gada 17.novembra Trīspadsmito direktīvu par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā (turpmāk - Direktīva 86/560/EEK). PVN summas, kas saistīta ar OSS Ārpussavienības režīma ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem, atmaksāšanai nepiemēro no Direktīvas 86/560/EEK izrietošo paritātes principu, izņēmumus vai papildu kritērijus, kā arī prasību par nodokļu pārstāvja norīkošanu (ja tādas prasības konkrētajā dalībvalstī ir ieviestas).
Direktīvas 2025/516 2.panta 11.punkts paredz noteikt dalībvalstīm tiesības pieprasīt trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam PVN maksātājam norīkot nodokļu pārstāvi visos gadījumos, t.sk. ja tas izmanto OSS Ārpussavienības režīmu.
Vienlaikus Direktīvas 2025/516 2.panta 11.punkts precizē darījumu tvērumu, par kuriem PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, ir tiesības pieprasīt PVN summas atmaksāšanu saskaņā ar Direktīvu 86/560/EEK. Turpmāk PVN maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā un ir reģistrējies OSS Ārpussavienības režīma izmantošanai, ir tiesīgs pieprasīt PVN atmaksāšanu ne tikai par pakalpojumiem, bet arī par precēm, kas paredzētas minētā īpašā PVN režīma ietvaros sniegto pakalpojumu nodrošināšanai. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt PVN normatīvo regulējumu, lai izpildītu Direktīvas 2025/516 2.panta 11.punkta prasības.
13. PVN atmaksa par precēm un pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Savienības režīma ietvaros veikto darījumu nodrošināšanai
Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 369.j pantu PVN maksātājs, kas PVN saistību izpildei ir reģistrējies OSS Savienības režīmā, nevar atskaitīt priekšnodokli par precēm un pakalpojumiem, kas veikti patēriņa dalībvalstī OSS Savienības režīma ietvaros, ievērojot Direktīvas 2006/112/EK 168.pantu. Visiem PVN maksātājiem PVN summas, kas saistītas ar OSS Savienības režīma ietvaros veiktajām preču piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, atmaksā saskaņā ar Padomes 2008.gada 12.februāra Direktīvu 2008/9/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī (turpmāk - Direktīva 2008/9/EK).
Lai PVN maksātāji, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā (trešo valstu vai trešo teritoriju uzņēmēji) un ir reģistrējušies OSS Savienības režīma izmantošanai, varētu saņemt PVN summas atmaksāšanu atbilstošā procedūrā, Direktīvas 2025/516 2.panta 13.punkts precizē PVN atmaksāšanas procedūras juridisko pamatu. Turpmāk PVN atmaksāšanu par precēm un pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Savienības režīma ietvaros veikto darījumu nodrošināšanai, PVN maksātājiem, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā (trešo valstu vai trešo teritoriju uzņēmēji), veic saskaņā ar Direktīvu 86/560/EEK.
Vienlaikus Direktīvas 2025/516 2.panta 13.punkts paredz noteikt dalībvalstīm tiesības pieprasīt trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam PVN maksātājam norīkot nodokļu pārstāvi visos gadījumos, t.sk. ja tas izmanto OSS Savienības režīmu. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt PVN normatīvo regulējumu, lai izpildītu Direktīvas 2025/516 2.panta 13.punkta prasības.
14. PVN atmaksa par precēm un pakalpojumiem, kas paredzēti IOSS režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai
Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 369.w pantu PVN maksātājs, kas PVN saistību izpildes nolūkā ir reģistrējies IOSS režīmā, nevar atskaitīt priekšnodokli par darījumiem, kas veikti patēriņa dalībvalstī IOSS režīma ietvaros, ievērojot Direktīvas 2006/112/EK 168.pantu. Minētajam PVN maksātājam PVN summas, kas saistītas ar IOSS režīma ietvaros veiktajiem darījumiem, atmaksā saskaņā ar Direktīvu 86/560/EEK vai Direktīvu 2008/9/EK.
Atbilstoši Direktīvas 2008/9/EK 8.pantā noteiktajam, visos gadījumos citas ES dalībvalsts PVN maksātājam, iesniedzot atmaksas pieteikumu, atmaksas pieteikumā ir jāapliecina, ka atmaksas periodā tas nav piegādājis nekādas preces vai sniedzis nekādus pakalpojumus, kas varētu tikt uzskatīti par preču piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem atmaksas dalībvalstī, izņemot noteiktus darījumus.
Direktīvas 2025/516 2.panta 16.punkts precizē citas ES dalībvalsts PVN maksātāja pienākumu atmaksas pieteikumā apliecināt darījumu neesamību atmaksas periodā, kurus varētu uzskatīt par preču piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem atmaksas dalībvalstī. Turpmāk minēto prasību nepiemēro, ja citas ES dalībvalsts PVN maksātājs prasa PVN summas atmaksāšanu par precēm vai pakalpojumiem, kas paredzēti IOSS režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai.
Atbilstoši Direktīvas 2006/112/EK 369.w pantā noteiktajam, PVN summas, kas saistīta ar IOSS režīma ietvaros veiktajiem darījumiem, atmaksāšanai nepiemēro no Direktīvas 86/560/EEK izrietošo paritātes principu, izņēmumus vai papildu kritērijus, kā arī prasību par nodokļu pārstāvja norīkošanu (ja tādas prasības konkrētajā dalībvalstī ir ieviestas).
Direktīvas 2025/516 2.panta 16.punkts paredz noteikt dalībvalstīm tiesības pieprasīt trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam PVN maksātājam norīkot nodokļu pārstāvi visos gadījumos, t.sk. ja tas izmanto IOSS režīmu. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt PVN normatīvo regulējumu, lai izpildītu Direktīvas 2025/516 2.panta 16.punkta prasības.
15. PVN 0 procentu likmes piemērošana preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti iepirkuma līguma ietvaros, ko atbalsta SAFE instruments
ES Padome 2025.gada 27.maijā pieņēma SAFE Regulu, ES līmenī izveidojot pagaidu finansiāla atbalsta instrumentu jeb SAFE instrumentu tām dalībvalstīm, kuras vēlas ieguldīt aizsardzības industrijas ražošanā.
SAFE Regulas 20.pantā ir nostiprināts, ka dalībvalstis iepirkuma līgumu ietvaros, ko atbalsta SAFE instruments, aizsardzības ražojumu vai citu aizsardzības vajadzībām izmantojamu ražojumu iegādes konkrētās dalībvalsts teritorijā (iekšzemē), iegādes ES teritorijā, kā arī preču importu veic ar PVN atbrīvojumu (t.i. PVN 0 procentu likmi) (turpmāk - SAFE PVN atbrīvojums), pamatojoties uz dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprinātu PVN atbrīvojuma sertifikātu, kas atbilst SAFE Regulas pielikumam (turpmāk - SAFE sertifikāts). SAFE PVN atbrīvojums ir ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2025.gada 25.novembra sēdē apstiprināto informatīvo ziņojumu "Par SAFE aizņēmuma izmantošanu aizsardzības spēju attīstībai – esošo projektu pārkvalificēšana un papildus resursu piesaiste" par atbilstošiem SAFE Regulas kritērijiem tika atzīti noteiktie Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas esošie un plānotie projekti. Latvija 2025.gada 28.novembrī saskaņā ar SAFE Regulas 7.panta 1.punktu iesniedza un ES Padome 2026. gada 17.februārī apstiprināja Latvijas finansiālās palīdzības pieprasījumu, kam pievienots Eiropas aizsardzības industrijas investīciju plāns (SAFE plāns). Līdz ar to ir nepieciešams precizēt PVN normatīvo regulējumu atbilstoši tiesiskajai situācijai.
16. PVN 0 procentu likmes piemērošana akcīzes preču piegādēm diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām
Diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ir tiesības iegādāties akcīzes preces gan ar PVN atbrīvojumu (PVN 0 procentu likmi), gan ar akcīzes nodokļa atbrīvojumu. Atbilstoši grozījumiem PVN likumā, kurus Saeima pieņēma 2024.gada 12.decembrī, sākot ar 2025.gada 1.janvāri preču piegādēm un pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, PVN 0 procentu likmi piemēro tieši, pamatojoties uz Latvijas kompetentās iestādes apstiprinātu PVN un akcīzes nodokļa atbrīvojuma sertifikātu. Izņēmumi PVN 0 procentu likmes piemērošanas veidā darījumos ar diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām nav paredzēti.
Ņemot vērā, ka akcīzes precēm nevar piemērot akcīzes nodokļa atbrīvojumu tieši, pamatojoties uz Latvijas kompetentās iestādes apstiprinātu PVN un akcīzes nodokļa atbrīvojuma sertifikātu, akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošana akcīzes precēm, kuras paredzētas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību oficiālām vajadzībām, netika mainīta. Izvērtējot radušos situāciju, lai neradītu administratīvo slogu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām un uzņēmējiem, īstenojot atšķirīgas nodokļu atbrīvojumu piemērošanas procedūras vienas kategorijas precēm (akcīzes precēm), tika nolemts akcīzes precēm, kuras paredzētas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību oficiālām vajadzībām un par kurām ir paredzēta akcīzes nodokļa atmaksa saskaņā ar likumu "Par akcīzes nodokli", piemērot PVN 0 procentu likmi tādā pašā procedūrā, kādā piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu. Šobrīd PVN atmaksu par akcīzes precēm, kuras paredzētas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību oficiālām vajadzībām, veic saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.908 "Kārtība, kādā piemēro pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, starptautiskajām organizācijām, Eiropas Savienības institūcijām, Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), citu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu un citu Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku vienībām, un kārtība, kādā atmaksā akcīzes nodokli par Latvijas Republikā iegādātajām akcīzes precēm un piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr.908) 9.6.apakšpunktu, kas nosaka diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību tiesības saņemt PVN atmaksu par Latvijas teritorijā iegādātajām akcīzes precēm. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt PVN likumu atbilstoši faktiskajai situācijai.
Tiesību aktu pakotne "PVN digitālajā laikmetā" sastāv no šādiem normatīvajiem aktiem: 1) Direktīvas 2025/516, 2) Padomes 2025.gada 11.marta Īstenošanas regulas (ES) 2025/518, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 282/2011 attiecībā uz informācijas prasībām konkrētiem PVN režīmiem, un 3) Padomes 2025.gada 11.marta Regulas (ES) 2025/517, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 attiecībā uz PVN administratīvās sadarbības pasākumiem, kas vajadzīgi digitālajā laikmetā.
Direktīva 2025/516 paredz:
1) pilnveidot īpašā PVN režīma, kas ļauj deklarēt PVN par pārrobežu darījumiem ar personām, kuras nav PVN maksātājas (turpmāk - OSS (One Stop Shop)[1]) un īpašā PVN režīma no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču sūtījuma deklarēšanai un samaksai (turpmāk - IOSS (Import One Stop Shop)[2]) piemērošanas nosacījumus, paplašināt OSS tvērumu, kā arī ieviest obligātu apgrieztās maksāšanas kārtību preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai ES teritorijā, ko veic preču piegādātājs un pakalpojumu sniedzējs, kurš nav reģistrēts PVN vajadzībām dalībvalstī, kurā notiek preču piegāde un pakalpojumu sniegšana, tādējādi virzoties uz komersantu vienotu PVN reģistrāciju Eiropas Savienībā, regulējumam stājoties spēkā 2027.gada 1.janvārī un 2028.gada 1.jūlijā;
2) novērst nevienlīdzību PVN piemērošanā starp tradicionālajām un digitālajām nozarēm, precizējot pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanu un pastiprinot elektroniskās saskarnes (platformas) lomu PVN iekasēšanā, ja tā veicina īstermiņa izmitināšanu vai pasažieru pārvadājuma pakalpojuma sniegšanu, tādējādi risinot platformu ekonomikas[3] problēmas, regulējumam stājoties spēkā 2028.gada 1.jūlijā;
3) ieviest digitālu un reāllaika pārskatu sniegšanas pienākumu, tādējādi modernizējot PVN ziņošanas pienākumu un atvieglojot e-rēķinu izrakstīšanu, regulējumam stājoties spēkā 2030.gada 1.jūlijā.
[1] OSS režīms ir brīvprātīgi izmantojams PVN režīms, kas ļauj deklarēt PVN par pārrobežu darījumiem ar personām, kuras nav PVN maksātājas, tikai vienā ES dalībvalstī, nereģistrējoties visās dalībvalstīs, kurās tiek veikti darījumi.
[2] IOSS režīms ir brīvprātīgi izmantojams PVN režīms, kas veicina un atvieglo PVN deklarēšanu un samaksu no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importēto preču tālpārdošanas gadījumos, kuru vērtība ir mazāka par 150 euro.
[3] Ar terminu "platformas ekonomika" tiesību aktu pakotnes "PVN digitālajā laikmetā" ietvaros ir saprotama pakalpojumu sniegšana, izmantojot elektronisku saskarni (platformu).
Lai ES līmenī nodrošinātu vienotu PVN nosacījumu piemērošanu e-komercijas jomā, ir paredzēts veikt šādus no Direktīvas 2025/516 2.panta izrietošos precizējumus un papildinājumus spēkā esošajā PVN regulējumā.
1. Preču tālpārdošanas ES teritorijā definīcijas precizēšana
2021.gada 1.jūlijā stājās spēkā no Padomes 2017.gada 5.decembra Direktīvas (ES) 2017/2455, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā (turpmāk - Direktīva 2017/2455) izrietošie vienkāršošanas pasākumi, paplašinot preču tālpārdošanas ES teritorijā definīcijas tvērumu uz preču piegādēm, ko veic preču piegādātājs, kas veicina preču tālpārdošanu, izmantojot elektronisku saskarni (tirdzniecības vietu, platformu vai portālu), jeb preču piegādēm, ko veic domājamais preču piegādātājs. Kā arī tika paplašināts OSS Savienības režīma tvērums uz visu preču tālpārdošanu ES teritorijā. Līdz ar to tiek uzskatīts, ka preču tālpārdošana ES teritorijā notiek, ja preču piegādātājs vai trešā persona preču piegādātāja vārdā nosūta vai transportē preces (arī ja piegādātājs netiešā veidā piedalās preču nosūtīšanā vai transportēšanā) no tādas dalībvalsts, kas nav dalībvalsts, kurā beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana preču saņēmējam, kas ir nereģistrēts PVN maksātājs, citas dalībvalsts nereģistrēts PVN maksātājs vai persona, kura nav PVN maksātājs. Proti, jēdziens "preču tālpārdošana ES teritorijā" attiecas uz preču piegādēm šādiem preču saņēmējiem: 1) preču piegādes personām, kuras nav PVN maksātājas (patērētājiem); 2) preču piegādes (tostarp akcīzes preces) PVN maksātājiem vai personām, kuras nav PVN maksātājas, kurām piemēro Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – Direktīva 2006/112/EK) 151.pantā noteikto PVN atbrīvojumu (diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, starptautiskās organizācijas, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu bruņoto spēku vienības utt.); 3) preču piegādes (izņemot akcīzes preces): - PVN maksātājiem, kuri veic tikai tādu preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, attiecībā uz kuriem PVN nav atskaitāms; - PVN maksātājiem, kuriem piemēro vienotas likmes režīmu lauksaimniekiem; - PVN maksātājiem, kuriem piemēro īpašo PVN piemērošanas režīmu darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām; 4) juridiskajām personām, kuras nav PVN maksātājas (tā sauktā "četrinieka grupa").
Lai redakcionāli salāgotu preču tālpārdošanas ES teritorijā definīcijas tvērumu, OSS Savienības režīma tvērumu ar faktisku preču saņēmēju loku, Direktīvas 2025/516 2.panta 1.punkts paredz redakcionāli nostiprināt esošo praksi un preču tālpārdošanas ES teritorijā definīciju attiecināt uz preču piegādēm, ko veic domājamais preču piegādātājs "četrinieka grupai". Līdz ar to ir nepieciešams precizēt PVN normatīvo regulējumu, lai izpildītu Direktīvas 2025/516 2.panta 1.punkta prasības.
2. Preču piegādes vietas tālpārdošanas darījumos robežvērtības aprēķinā iekļaujamo darījumu tvēruma precizēšana
2019.gada 1.jūlijā stājās spēkā no Direktīvas 2017/2455 izrietošie vienkāršošanas pasākumi maziem un vidējiem uzņēmumiem (turpmāk - MVU), saskaņā ar kuriem elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniegšanas vietu var noteikt pēc pakalpojuma sniedzēja dalībvalsts, ja sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez PVN iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā nepārsniedz 10 000 euro robežvērtību. Sākot ar 2021.gadu, minēto robežvērtību piemēro arī preču piegādes vietas noteikšanai tālpārdošanos darījumiem ES teritorijā, tādējādi atbalstot plašāku MVU loku e-komercijas jomā.
Šobrīd preču piegādātājs, kas veic preču tālpārdošanu ES teritorijā, un elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniedzējs ir tiesīgs piemērot tās dalībvalsts PVN, kurā veic saimniecisko darbību, ja saimniecisko darbību veic tikai vienā dalībvalstī, un uz citām dalībvalstīm piegādāto preču un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez PVN iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā nepārsniedz 10 000 euro.
Lai novērstu interpretācijas iespējas un nodrošinātu nepārprotamu PVN e-komercijas regulējuma piemērošanu, Direktīvas 2025/516 2.panta 4.punkta "a" apakšpunkts paredz precizēt preču piegādes vietas tālpārdošanas darījumos robežvērtības aprēķinā iekļaujamo darījumu tvērumu. Turpmāk 10 000 euro robežvērtības aprēķinā iekļauj tikai tādas preču piegādes ES teritorijā, kas piegādātas no dalībvalsts, kurā preču piegādātājs veic saimniecisko darbību, neiekļaujot tādu preču tālpārdošanu, ko veic no preču krājumiem citā dalībvalstī. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt PVN normatīvo regulējumu, lai izpildītu Direktīvas 2025/516 2.panta 4.punkta "a" apakšpunkta prasības.
3. Preču piegādes vietas tālpārdošanas darījumos un elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegta pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanas nosacījumu precizēšana
Lai mazinātu neskaidrības attiecībā uz preču piegādātāja, kas veic preču tālpārdošanu ES teritorijā, un elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniedzēja tiesībām noteikt preču piegādes vietu tālpārdošanas darījumos un elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniegšanas vietu atbilstoši izvēles nosacījumiem, Direktīvas 2025/516 2.panta 4.punkta "b" apakšpunkts paredz, ka preču piegādes vietu tālpārdošanos darījumos un elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtu pakalpojumu sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar tās dalībvalsts noteikumiem, kurā preču piegādātājam, kas veic preču tālpārdošanu ES teritorijā, un elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtu pakalpojumu sniedzējam ir saimnieciskās darbības vieta.
Vienlaikus Direktīvas 2025/516 2.panta 4.punkta "b" apakšpunkts paredz precizēt preču piegādātāja, kas veic preču tālpārdošanu ES teritorijā, un elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniedzēja izvēles tiesību noteikt preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas vietu mijiedarbību ar citiem īpašajiem PVN režīmiem. Turpmāk, ja preču piegādātājs, kas veic preču tālpārdošanu ES teritorijā, un elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniedzējs deklarē PVN saistības par preču tālpārdošanu un sniegtajiem pakalpojumiem OSS Savienības režīmā, tad preču piegādes vietu tālpārdošanas darījumos nosaka pēc dalībvalsts, kurā preces atrodas brīdī, kad beidzas to nosūtīšana vai transportēšana preču saņēmējam, savukārt elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniegšanas vietu nosaka pēc personas mītnes vietas vai deklarētās dzīvesvietas, bet, ja tādas nav, — pastāvīgās uzturēšanās vietas, ja pakalpojumu sniedz personai, kura nav PVN maksātāja, neatkarīgi no tā, vai sniegto pakalpojumu un piegādāto preču kopējā vērtība bez PVN iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā nepārsniedz 10 000 euro. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt PVN normatīvo regulējumu, lai izpildītu Direktīvas 2025/516 2.panta 4.punkta "b" apakšpunkta prasības.
4. Preču piegādes uz noliktavu noteikuma piemērošanas un spēkā esamības beigu termiņa noteikšana
2020.gada 1.janvārī stājās spēkā no Padomes 2018.gada 4.decembra Direktīvas (ES) 2018/1910, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz atsevišķu pievienotās vērtības nodokļa sistēmas noteikumu saskaņošanu un vienkāršošanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm, izrietošie vienkāršošanas pasākumi, ieviešot preču piegādes uz noliktavu noteikumu. Saskaņā ar minēto noteikumu par preču piegādi uz noliktavu uzskata vienu piegādi nosūtītāja valstī un preču iegādi ES teritorijā tajā dalībvalstī, kurā atrodas noliktava, ja izpildās noteikti kritēriji.
Saskaņā ar Direktīvas 2025/516 3.panta 23.punktu tiek ieviests jauns īpašais PVN režīms pašu preču pārvietošanai, kurā no 2028.gada 1.jūlija varēs deklarēt preču pārrobežu pārvietošanu, t.sk. tādu preču pārvietošanu, uz kurām pašlaik attiecas preču piegādes uz noliktavu noteikums. Līdz ar to Direktīvas 2025/516 2.panta 2.punkts paredz noteikt preču piegādes uz noliktavu noteikuma piemērošanas beigu termiņu - 2028.gada 30.jūnijs, pēc kura nevarēs veikt jaunu krājumu pārvietošanu saskaņā ar esošajiem preču uz noliktavu noteikuma nosacījumiem, un preču piegādes uz noliktavu noteikuma spēkā esamības beigu termiņu - 2029.gada 30.jūnijs, ar kuru izbeidz piemērot preču piegādes uz noliktavu noteikumu kā tādu. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt PVN normatīvo regulējumu, lai izpildītu Direktīvas 2025/516 2.panta 2.punkta prasības.
5. Īpašās PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtības (kases principa) piemērošanas tvēruma precizēšana
Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 66.pantā noteikto dalībvalstīm ir piešķirtas tiesības atkāpties no vispārējiem PVN iekasējamības pamatprincipiem un nacionālajā līmenī noteikt PVN maksātāju loku un darījumu tvērumu, kad PVN kļūst iekasējams citā termiņā. Latvija ir izmantojusi dalībvalstīm piešķirtās izvēles tiesības un 2010.gadā ieviesa īpašo PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību (tā saukto kases principu), nosakot PVN maksātāju loku, darījumus un nosacījumus, kad PVN kļūst iekasējams vēlākais, saņemot maksājumu. Vienlaikus tika paredzēti izņēmumi no īpašās PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtības (kases principa), kuriem iestājoties kases principu nepiemēro. Šobrīd īpašā PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtība (kases princips) nav piemērojama sniegtajiem pakalpojumiem un preču piegādei, kuru sniegšanas vai piegādes vieta nav iekšzeme, kā arī preču piegādei ES teritorijā un preču eksportam.
Lai novērstu interpretācijas iespējas un nodrošinātu saskaņotību ar citu PVN īpašo režīmu nosacījumu piemērošanu, Direktīvas 2025/516 2.panta 5.punkts paredz precizēt PVN iekasējamības laiku piegādēm, kuras veic saskaņā ar OSS Ārpussavienības režīmu un OSS Savienības režīmu. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt PVN normatīvo regulējumu, lai izpildītu Direktīvas 2025/516 2.panta 5.punkta prasības.
6. Priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību īstenošana īpašās PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtības ietvaros
Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 167.a pantu dalībvalstīm ir piešķirtas tiesības noteikt, ka saskaņā ar izvēles shēmu PVN maksātājs, kuram PVN kļūst iekasējams vienīgi saskaņā ar šīs direktīvas 66.panta 1.punkta "b" apakšpunktu, atliek savu atskaitīšanas tiesību izmantošanu līdz brīdim, kad PVN par viņam piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem ir samaksāts viņa piegādātājam. Latvija ir ieviesusi īpašo PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību (kases principu). No Direktīvas 2006/112/EK 167.a panta izrietošais priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību princips ir pārņemts PVN likuma 137.panta piektajā daļā. PVN likuma 137.panta pirmajā, otrajā un 2.1 daļā minētie reģistrētie PVN maksātāji ir tiesīgi atskaitīt priekšnodokli par saņemtajām precēm un pakalpojumiem šo darījumu nodrošināšanai tajā taksācijas periodā, kurā tie samaksājuši no citiem reģistrētiem PVN maksātājiem saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās PVN summas.
Lai novērstu interpretācijas iespējas, Direktīvas 2025/516 2.panta 6.punkts paredz redakcionālus grozījumus Direktīvas 2006/112/EK 167.a panta redakcijā, nosakot, ka priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības ir īstenojamas par konkrētam PVN maksātājam piegādātajām precēm vai pakalpojumiem, ko tas ir saņēmis tajā taksācijas periodā, kurā veica no citiem reģistrētiem PVN maksātājiem saņemtajos PVN rēķinos norādīto PVN summu samaksu. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt PVN normatīvo regulējumu, lai izpildītu Direktīvas 2025/516 2.panta 6.punkta prasības.
7. OSS Ārpussavienības režīma tvēruma paplašināšana
2021.gada 1.jūlijā stājās spēkā no Direktīvas 2017/2455 izrietošie vienkāršošanas pasākumi vienotai PVN reģistrācijai Eiropas Savienībā, paplašinot OSS Ārpussavienības režīmā deklarējamo darījumu tvērumu uz visiem ES teritorijā sniegtajiem pakalpojumiem, ko sniedz PVN maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā (trešo valstu vai trešo teritoriju uzņēmēji), personai, kura nav PVN maksātāja, ja tā ir reģistrēta patēriņa dalībvalstī vai kurai šajā dalībvalstī ir deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta.
Direktīvas 2025/516 2.panta 9.punkts paredz paplašināt OSS Ārpussavienības režīmu uz pakalpojumiem, ko saņem persona, kura nav PVN maksātāja, neatkarīgi no tās deklarētās dzīvesvietas vai pastāvīgās uzturēšanās vietas esamības patēriņa dalībvalstī. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt PVN normatīvo regulējumu, lai izpildītu Direktīvas 2025/516 2.panta 9.punkta prasības.
8. OSS Savienības režīma tvēruma paplašināšana
Ņemot vērā ES augsto prioritāti veicināt e-mobilitātes tīkla attīstību, Direktīvas 2025/516 2.panta 12.punkts paredz gāzes, elektroenerģijas vai siltumenerģijas, vai dzesēšanas enerģijas piegādes noteiktā laika periodā uzskatīt par preču tālpārdošanu ES teritorijā OSS Savienības režīma izmantošanas nolūkā. PVN saistības par gāzes, elektroenerģijas vai siltumenerģijas, vai dzesēšanas enerģijas piegādēm varēs deklarēt OSS Savienības režīmā laika periodā no 2027.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 30.jūnijam. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt PVN normatīvo regulējumu, lai izpildītu Direktīvas 2025/516 2.panta 12.punkta prasības.
9. Importa režīma jeb īpašā PVN režīma no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai (IOSS) tvēruma precizēšana
2021.gada 1.jūlijā stājās spēkā no Direktīvas 2017/2455 izrietošie vienkāršošanas pasākumi vienotai PVN reģistrācijai Eiropas Savienībā, ieviešot jaunu importa režīmu jeb īpašo PVN režīmu no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai (IOSS režīms). Saskaņā ar IOSS režīma nosacījumiem preču piegādātājs preču tālpārdošanas darījumam piemēro un iekasē PVN pirkuma brīdī, PVN nomaksu veic kopsummā par visiem preču tālpārdošanas darījumiem vēlākais, beidzoties termiņam, kura laikā jāiesniedz PVN IOSS deklarācija.
2025.gada 1.janvārī stājās spēkā no Padomes 2020.gada 18.februāra Direktīvas (ES) 2020/285, ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem un Regulu (ES) Nr.904/2010 groza attiecībā uz administratīvu sadarbību un informācijas apmaiņu nolūkā uzraudzīt mazajiem uzņēmumiem paredzētā īpašā režīma pareizu piemērošanu (turpmāk - Direktīva 2020/285), izrietošie vienkāršošanas pasākumi, saskaņā ar kuriem MVU ir vienkāršotas PVN piemērošanas un iekasēšanas procedūras, t.sk. radot tiesības nereģistrēties PVN saistību izpildes nolūkā, ja gada apgrozījums nepārsniedz noteiktu apgrozījuma slieksni.
Lai nodrošinātu saskaņotību starp IOSS režīma piemērošanu un citām no PVN regulējuma izrietošām fiskālajām priekšrocībām un novērstu interpretācijas iespējas, Direktīvas 2025/516 2.panta 14.punkts paredz noteikt izņēmumu IOSS režīma ietvaros veicamo darījumu tvērumā, nosakot, ka IOSS režīmu nepiemēro no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču (izņemot akcīzes preces) tālpārdošanai, ja to veic PVN maksātājs, kurš izmanto MVU tiesības nereģistrēties PVN saistību izpildei. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt PVN normatīvo regulējumu, lai izpildītu Direktīvas 2025/516 2.panta 14.punkta prasības.
10. Informācija, ko PVN maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, paziņo identifikācijas dalībvalstij, reģistrējoties OSS Ārpussavienības režīma izmantošanai
Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 361.panta 1.punktu PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, reģistrējoties OSS Ārpussavienības režīma izmantošanai identifikācijas dalībvalstij ir jāpaziņo šādi identifikācijas dati: a) vārds vai nosaukums; b) pasta adrese; c) elektroniskās adreses, ietverot tīmekļa vietnes; d) attiecīgās valsts PVN maksātāja reģistrācijas numurs (ja tāds ir) un jāapliecina, ka personai ES teritorijā nav saimnieciskās darbības pastāvīgas vietas un pastāvīgas iestādes.
Ņemot vērā, ka ne visiem trešo valstu vai trešo teritoriju uzņēmējiem ir izveidotas tīmekļa vietnes, spēkā esošā prasība paziņot ne tikai elektronisko adresi, bet arī tīmekļa vietnes rada apgrūtinājumu reģistrācijai OSS Ārpussavienības režīmā. Direktīvas 2025/516 2.panta 10.punkts paredz, ka minētā prasība par tīmekļa vietnes paziņošanu vairs nav obligāta visos gadījumos. Turpmāk informācija par tīmekļa vietnēm ir jāpaziņo, ja trešo valstu vai trešo teritoriju uzņēmējam tīmekļa vietnes ir izveidotas. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt PVN normatīvo regulējumu, lai izpildītu Direktīvas 2025/516 2.panta 10.punkta prasības.
11. Informācija, ko PVN maksātājs, kurš neizmanto starpnieku, vai starpnieks paziņo identifikācijas dalībvalstij, reģistrējoties IOSS režīma izmantošanai
Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 369.p panta 1.punktu PVN maksātājam pirms tas sāk izmantot IOSS režīmu ir jāiesniedz identifikācijas dalībvalstij šādi identifikācijas dati: a) vārds vai nosaukums; b) pasta adrese; c) elektroniskā adrese un tīmekļa vietnes; d) PVN identifikācijas numurs vai attiecīgās valsts PVN maksātāja reģistrācijas numurs. Kā arī saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 369.p panta 3.punktu starpniekam IOSS režīma izmantošanai ir jāiesniedz identifikācijas dalībvalstij minētā informācija par katru PVN maksātāju, ko tas pārstāv.
Ņemot vērā, ka ne visiem uzņēmējiem ir izveidotas tīmekļa vietnes, spēkā esošā prasība paziņot ne tikai elektronisko adresi, bet arī tīmekļa vietnes rada apgrūtinājumu reģistrācijai IOSS režīmā. Direktīvas 2025/516 2.panta 15.punkts paredz, ka minētā prasība par tīmekļa vietnes paziņošanu vairs nav obligāta visos gadījumos. Turpmāk informācija par tīmekļa vietnēm ir jāpaziņo, ja uzņēmējam tīmekļa vietnes ir izveidotas. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt PVN normatīvo regulējumu, lai izpildītu Direktīvas 2025/516 2.panta 15.punkta prasības.
12. PVN atmaksa par precēm un pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Ārpussavienības režīma ietvaros veikto darījumu nodrošināšanai
Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 368.pantu PVN maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā un kurš PVN saistību izpildei ir reģistrējies OSS Ārpussavienības režīma izmantošanai, nevar atskaitīt priekšnodokli par darījumiem, kas veikti patēriņa dalībvalstī OSS Ārpussavienības režīma ietvaros, ievērojot Direktīvas 2006/112/EK 168.pantu. Minētajam PVN maksātājam PVN summas, kas saistītas ar pakalpojumiem, uz kuriem attiecas OSS Ārpussavienības režīms atmaksā saskaņā ar Padomes 1986.gada 17.novembra Trīspadsmito direktīvu par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā (turpmāk - Direktīva 86/560/EEK). PVN summas, kas saistīta ar OSS Ārpussavienības režīma ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem, atmaksāšanai nepiemēro no Direktīvas 86/560/EEK izrietošo paritātes principu, izņēmumus vai papildu kritērijus, kā arī prasību par nodokļu pārstāvja norīkošanu (ja tādas prasības konkrētajā dalībvalstī ir ieviestas).
Direktīvas 2025/516 2.panta 11.punkts paredz noteikt dalībvalstīm tiesības pieprasīt trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam PVN maksātājam norīkot nodokļu pārstāvi visos gadījumos, t.sk. ja tas izmanto OSS Ārpussavienības režīmu.
Vienlaikus Direktīvas 2025/516 2.panta 11.punkts precizē darījumu tvērumu, par kuriem PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, ir tiesības pieprasīt PVN summas atmaksāšanu saskaņā ar Direktīvu 86/560/EEK. Turpmāk PVN maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā un ir reģistrējies OSS Ārpussavienības režīma izmantošanai, ir tiesīgs pieprasīt PVN atmaksāšanu ne tikai par pakalpojumiem, bet arī par precēm, kas paredzētas minētā īpašā PVN režīma ietvaros sniegto pakalpojumu nodrošināšanai. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt PVN normatīvo regulējumu, lai izpildītu Direktīvas 2025/516 2.panta 11.punkta prasības.
13. PVN atmaksa par precēm un pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Savienības režīma ietvaros veikto darījumu nodrošināšanai
Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 369.j pantu PVN maksātājs, kas PVN saistību izpildei ir reģistrējies OSS Savienības režīmā, nevar atskaitīt priekšnodokli par precēm un pakalpojumiem, kas veikti patēriņa dalībvalstī OSS Savienības režīma ietvaros, ievērojot Direktīvas 2006/112/EK 168.pantu. Visiem PVN maksātājiem PVN summas, kas saistītas ar OSS Savienības režīma ietvaros veiktajām preču piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem, atmaksā saskaņā ar Padomes 2008.gada 12.februāra Direktīvu 2008/9/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī (turpmāk - Direktīva 2008/9/EK).
Lai PVN maksātāji, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā (trešo valstu vai trešo teritoriju uzņēmēji) un ir reģistrējušies OSS Savienības režīma izmantošanai, varētu saņemt PVN summas atmaksāšanu atbilstošā procedūrā, Direktīvas 2025/516 2.panta 13.punkts precizē PVN atmaksāšanas procedūras juridisko pamatu. Turpmāk PVN atmaksāšanu par precēm un pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Savienības režīma ietvaros veikto darījumu nodrošināšanai, PVN maksātājiem, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā (trešo valstu vai trešo teritoriju uzņēmēji), veic saskaņā ar Direktīvu 86/560/EEK.
Vienlaikus Direktīvas 2025/516 2.panta 13.punkts paredz noteikt dalībvalstīm tiesības pieprasīt trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam PVN maksātājam norīkot nodokļu pārstāvi visos gadījumos, t.sk. ja tas izmanto OSS Savienības režīmu. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt PVN normatīvo regulējumu, lai izpildītu Direktīvas 2025/516 2.panta 13.punkta prasības.
14. PVN atmaksa par precēm un pakalpojumiem, kas paredzēti IOSS režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai
Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 369.w pantu PVN maksātājs, kas PVN saistību izpildes nolūkā ir reģistrējies IOSS režīmā, nevar atskaitīt priekšnodokli par darījumiem, kas veikti patēriņa dalībvalstī IOSS režīma ietvaros, ievērojot Direktīvas 2006/112/EK 168.pantu. Minētajam PVN maksātājam PVN summas, kas saistītas ar IOSS režīma ietvaros veiktajiem darījumiem, atmaksā saskaņā ar Direktīvu 86/560/EEK vai Direktīvu 2008/9/EK.
Atbilstoši Direktīvas 2008/9/EK 8.pantā noteiktajam, visos gadījumos citas ES dalībvalsts PVN maksātājam, iesniedzot atmaksas pieteikumu, atmaksas pieteikumā ir jāapliecina, ka atmaksas periodā tas nav piegādājis nekādas preces vai sniedzis nekādus pakalpojumus, kas varētu tikt uzskatīti par preču piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem atmaksas dalībvalstī, izņemot noteiktus darījumus.
Direktīvas 2025/516 2.panta 16.punkts precizē citas ES dalībvalsts PVN maksātāja pienākumu atmaksas pieteikumā apliecināt darījumu neesamību atmaksas periodā, kurus varētu uzskatīt par preču piegādēm vai sniegtajiem pakalpojumiem atmaksas dalībvalstī. Turpmāk minēto prasību nepiemēro, ja citas ES dalībvalsts PVN maksātājs prasa PVN summas atmaksāšanu par precēm vai pakalpojumiem, kas paredzēti IOSS režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai.
Atbilstoši Direktīvas 2006/112/EK 369.w pantā noteiktajam, PVN summas, kas saistīta ar IOSS režīma ietvaros veiktajiem darījumiem, atmaksāšanai nepiemēro no Direktīvas 86/560/EEK izrietošo paritātes principu, izņēmumus vai papildu kritērijus, kā arī prasību par nodokļu pārstāvja norīkošanu (ja tādas prasības konkrētajā dalībvalstī ir ieviestas).
Direktīvas 2025/516 2.panta 16.punkts paredz noteikt dalībvalstīm tiesības pieprasīt trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam PVN maksātājam norīkot nodokļu pārstāvi visos gadījumos, t.sk. ja tas izmanto IOSS režīmu. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt PVN normatīvo regulējumu, lai izpildītu Direktīvas 2025/516 2.panta 16.punkta prasības.
15. PVN 0 procentu likmes piemērošana preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti iepirkuma līguma ietvaros, ko atbalsta SAFE instruments
ES Padome 2025.gada 27.maijā pieņēma SAFE Regulu, ES līmenī izveidojot pagaidu finansiāla atbalsta instrumentu jeb SAFE instrumentu tām dalībvalstīm, kuras vēlas ieguldīt aizsardzības industrijas ražošanā.
SAFE Regulas 20.pantā ir nostiprināts, ka dalībvalstis iepirkuma līgumu ietvaros, ko atbalsta SAFE instruments, aizsardzības ražojumu vai citu aizsardzības vajadzībām izmantojamu ražojumu iegādes konkrētās dalībvalsts teritorijā (iekšzemē), iegādes ES teritorijā, kā arī preču importu veic ar PVN atbrīvojumu (t.i. PVN 0 procentu likmi) (turpmāk - SAFE PVN atbrīvojums), pamatojoties uz dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprinātu PVN atbrīvojuma sertifikātu, kas atbilst SAFE Regulas pielikumam (turpmāk - SAFE sertifikāts). SAFE PVN atbrīvojums ir ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2025.gada 25.novembra sēdē apstiprināto informatīvo ziņojumu "Par SAFE aizņēmuma izmantošanu aizsardzības spēju attīstībai – esošo projektu pārkvalificēšana un papildus resursu piesaiste" par atbilstošiem SAFE Regulas kritērijiem tika atzīti noteiktie Aizsardzības ministrijas un Iekšlietu ministrijas esošie un plānotie projekti. Latvija 2025.gada 28.novembrī saskaņā ar SAFE Regulas 7.panta 1.punktu iesniedza un ES Padome 2026. gada 17.februārī apstiprināja Latvijas finansiālās palīdzības pieprasījumu, kam pievienots Eiropas aizsardzības industrijas investīciju plāns (SAFE plāns). Līdz ar to ir nepieciešams precizēt PVN normatīvo regulējumu atbilstoši tiesiskajai situācijai.
16. PVN 0 procentu likmes piemērošana akcīzes preču piegādēm diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām
Diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām ir tiesības iegādāties akcīzes preces gan ar PVN atbrīvojumu (PVN 0 procentu likmi), gan ar akcīzes nodokļa atbrīvojumu. Atbilstoši grozījumiem PVN likumā, kurus Saeima pieņēma 2024.gada 12.decembrī, sākot ar 2025.gada 1.janvāri preču piegādēm un pakalpojumiem, kas iekšzemē sniegti diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, PVN 0 procentu likmi piemēro tieši, pamatojoties uz Latvijas kompetentās iestādes apstiprinātu PVN un akcīzes nodokļa atbrīvojuma sertifikātu. Izņēmumi PVN 0 procentu likmes piemērošanas veidā darījumos ar diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām nav paredzēti.
Ņemot vērā, ka akcīzes precēm nevar piemērot akcīzes nodokļa atbrīvojumu tieši, pamatojoties uz Latvijas kompetentās iestādes apstiprinātu PVN un akcīzes nodokļa atbrīvojuma sertifikātu, akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošana akcīzes precēm, kuras paredzētas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību oficiālām vajadzībām, netika mainīta. Izvērtējot radušos situāciju, lai neradītu administratīvo slogu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām un uzņēmējiem, īstenojot atšķirīgas nodokļu atbrīvojumu piemērošanas procedūras vienas kategorijas precēm (akcīzes precēm), tika nolemts akcīzes precēm, kuras paredzētas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību oficiālām vajadzībām un par kurām ir paredzēta akcīzes nodokļa atmaksa saskaņā ar likumu "Par akcīzes nodokli", piemērot PVN 0 procentu likmi tādā pašā procedūrā, kādā piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu. Šobrīd PVN atmaksu par akcīzes precēm, kuras paredzētas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību oficiālām vajadzībām, veic saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.908 "Kārtība, kādā piemēro pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, starptautiskajām organizācijām, Eiropas Savienības institūcijām, Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), citu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu un citu Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku vienībām, un kārtība, kādā atmaksā akcīzes nodokli par Latvijas Republikā iegādātajām akcīzes precēm un piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr.908) 9.6.apakšpunktu, kas nosaka diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību tiesības saņemt PVN atmaksu par Latvijas teritorijā iegādātajām akcīzes precēm. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt PVN likumu atbilstoši faktiskajai situācijai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Preču tālpārdošanas ES teritorijā definīcijas precizēšana
Šobrīd PVN likums neatbilst Direktīvas 2025/516 2.panta 1.punktam.
Šobrīd PVN likuma 6.pantā noteiktajā preču tālpārdošanas ES teritorijā definīcijā iekļautais preču saņēmēju loks, kuriem preču tālpārdošanu veic domājamais preču piegādātājs, redakcionāli nesakrīt ar faktisku preču saņēmēju loku, kuri ir noteikti PVN likuma 10.1 pantā un šā likuma 140.2 pantā noteiktajā OSS Savienības režīma tvērumā.
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus PVN likumā, lai tas atbilstu Direktīvas 2025/516 2.panta 1.punkta prasībām.
Šobrīd PVN likums neatbilst Direktīvas 2025/516 2.panta 1.punktam.
Šobrīd PVN likuma 6.pantā noteiktajā preču tālpārdošanas ES teritorijā definīcijā iekļautais preču saņēmēju loks, kuriem preču tālpārdošanu veic domājamais preču piegādātājs, redakcionāli nesakrīt ar faktisku preču saņēmēju loku, kuri ir noteikti PVN likuma 10.1 pantā un šā likuma 140.2 pantā noteiktajā OSS Savienības režīma tvērumā.
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus PVN likumā, lai tas atbilstu Direktīvas 2025/516 2.panta 1.punkta prasībām.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams precizēt preču tālpārdošanas ES teritorijā definīciju, to papildinot ar preču piegādēm, ko veic domājamais preču piegādātājs "četrinieka grupai".
Ar likumprojektu ir paredzēts veikt grozījumus PVN likuma 6.panta sestajā daļā.
Ar likumprojektu ir paredzēts veikt grozījumus PVN likuma 6.panta sestajā daļā.
Problēmas apraksts
2. Preču piegādes vietas tālpārdošanas darījumos robežvērtības aprēķinā iekļaujamo darījumu tvēruma precizēšana
Šobrīd PVN likums neatbilst Direktīvas 2025/516 2.panta 4.punkta "a" apakšpunktam.
Šobrīd PVN likuma 13.1 pantā noteiktie nosacījumi preču piegādes vietas noteikšanai tālpārdošanas darījumos atbilstoši preču piegādātāja saimnieciskās darbības vietai vispārīgi nosaka, ka piegādāto preču kopējā vērtība vai piegādāto preču un elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtu pakalpojumu kopējā vērtība (ja komersants veic gan preču tālpārdošanu ES teritorijā, gan sniedz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtos pakalpojumus) bez PVN iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā nedrīkst pārsniegt 10 000 euro, neprecizējot dalībvalsti, no kuras preču piegādātājs nosūta preces.
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus PVN likumā, lai tas atbilstu Direktīvas 2025/516 2.panta 4.punkta "a" apakšpunktam.
Šobrīd PVN likums neatbilst Direktīvas 2025/516 2.panta 4.punkta "a" apakšpunktam.
Šobrīd PVN likuma 13.1 pantā noteiktie nosacījumi preču piegādes vietas noteikšanai tālpārdošanas darījumos atbilstoši preču piegādātāja saimnieciskās darbības vietai vispārīgi nosaka, ka piegādāto preču kopējā vērtība vai piegādāto preču un elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtu pakalpojumu kopējā vērtība (ja komersants veic gan preču tālpārdošanu ES teritorijā, gan sniedz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtos pakalpojumus) bez PVN iepriekšējā vai kārtējā kalendāra gadā nedrīkst pārsniegt 10 000 euro, neprecizējot dalībvalsti, no kuras preču piegādātājs nosūta preces.
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus PVN likumā, lai tas atbilstu Direktīvas 2025/516 2.panta 4.punkta "a" apakšpunktam.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams precizēt preču piegādes vietas tālpārdošanas darījumos robežvērtības aprēķinā iekļaujamo preču piegāžu tvērumu. Turpmāk preču piegādātājs, izvēloties noteikt preču piegādes vietu tālpārdošanas darījumos iekšzemē, 10 000 euro robežvērtības aprēķinā ir tiesīgs iekļaut tikai preču piegādes no Latvijas teritorijas uz citu dalībvalsti. Preču piegādes uz citu dalībvalsti no preču krājumiem citās dalībvalstīs nav iekļaujamas minētās robežvērtības aprēķinā.
Ar likumprojektu ir paredzēts veikt grozījumus PVN likuma 13.1 panta otrās daļas 2.punktā.
Ar likumprojektu ir paredzēts veikt grozījumus PVN likuma 13.1 panta otrās daļas 2.punktā.
Problēmas apraksts
3. Preču piegādes vietas tālpārdošanas darījumos un elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegta pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanas nosacījumu precizēšana
Šobrīd PVN likums neatbilst Direktīvas 2025/516 2.panta 4.punkta "b" apakšpunktam.
Šobrīd no PVN likuma 13.1 un 27.panta redakcijām skaidri neizriet, ka PVN likumā noteiktie izvēles nosacījumi piegādes vietas noteikšanai preču tālpārdošanas darījumos un elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu vietas noteikšanai atbilstoši preču piegādātāja un pakalpojumu sniedzēja saimnieciskās darbības vietai attiecināmi uz preču piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju, kas veic saimniecisko darbību tikai vienā dalībvalstī. Līdz ar to ir iespējama interpretācija.
Kā arī šobrīd PVN likuma 13.1 un 27.pantā nav atrunāts, kādi nosacījumi preču piegādes vietas noteikšanai tālpārdošanas darījumos un elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegta pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanai preču piegādātājam un pakalpojumu sniedzējam jāpiemēro, ja preču piegādātājs un pakalpojumu sniedzējs ir reģistrējies OSS Savienības režīma izmantošanai.
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus PVN likumā, lai tas atbilstu Direktīvas 2025/516 2.panta 4.punkta "b" apakšpunktam.
Šobrīd PVN likums neatbilst Direktīvas 2025/516 2.panta 4.punkta "b" apakšpunktam.
Šobrīd no PVN likuma 13.1 un 27.panta redakcijām skaidri neizriet, ka PVN likumā noteiktie izvēles nosacījumi piegādes vietas noteikšanai preču tālpārdošanas darījumos un elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu vietas noteikšanai atbilstoši preču piegādātāja un pakalpojumu sniedzēja saimnieciskās darbības vietai attiecināmi uz preču piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju, kas veic saimniecisko darbību tikai vienā dalībvalstī. Līdz ar to ir iespējama interpretācija.
Kā arī šobrīd PVN likuma 13.1 un 27.pantā nav atrunāts, kādi nosacījumi preču piegādes vietas noteikšanai tālpārdošanas darījumos un elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegta pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanai preču piegādātājam un pakalpojumu sniedzējam jāpiemēro, ja preču piegādātājs un pakalpojumu sniedzējs ir reģistrējies OSS Savienības režīma izmantošanai.
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus PVN likumā, lai tas atbilstu Direktīvas 2025/516 2.panta 4.punkta "b" apakšpunktam.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams noteikt nosacījumus, atbilstoši kādiem preču piegādātājs, kas veic preču tālpārdošanu ES teritorijā, un elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu sniedzējs nosaka preču piegādes vietu tālpārdošanas darījumos un elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegta pakalpojuma sniegšanas vietu.
Ar likumprojektu ir paredzēts veikt šādus grozījumus PVN likumā:
- precizēt 13.1 panta otrās daļas 1.punktu, attiecinot izvēles tiesību izmantošanas iespēju piegādes vietas noteikšanā preču tālpārdošanas darījumos tikai uz preču piegādātājiem, kuriem saimnieciskās darbības vieta ir tikai iekšzemē;
- precizēt 27.panta trešās daļas 1.punktu, attiecinot izvēles tiesību izmantošanas iespēju elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegta pakalpojuma vietas noteikšanā uz pakalpojumu sniedzējiem, kuriem saimnieciskās darbības vieta ir tikai iekšzemē;
- papildināt 13.1 pantu ar astoto daļu, saskaņā ar kuru turpmāk preču piegādātājam, kurš veic preču tālpārdošanu ES teritorijā un reģistrējas OSS Savienības režīmā PVN saistību izpildes nolūkā, nav izvēles tiesību preču piegādes vietas noteikšanā;
- papildināt 27.pantu ar sesto daļu, saskaņā ar kuru turpmāk pakalpojumu sniedzējam, kurš sniedz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtos pakalpojumus un reģistrējas OSS Savienības režīmā PVN saistību izpildes nolūkā, nav izvēles tiesību pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanā.
Ar likumprojektu ir paredzēts veikt šādus grozījumus PVN likumā:
- precizēt 13.1 panta otrās daļas 1.punktu, attiecinot izvēles tiesību izmantošanas iespēju piegādes vietas noteikšanā preču tālpārdošanas darījumos tikai uz preču piegādātājiem, kuriem saimnieciskās darbības vieta ir tikai iekšzemē;
- precizēt 27.panta trešās daļas 1.punktu, attiecinot izvēles tiesību izmantošanas iespēju elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegta pakalpojuma vietas noteikšanā uz pakalpojumu sniedzējiem, kuriem saimnieciskās darbības vieta ir tikai iekšzemē;
- papildināt 13.1 pantu ar astoto daļu, saskaņā ar kuru turpmāk preču piegādātājam, kurš veic preču tālpārdošanu ES teritorijā un reģistrējas OSS Savienības režīmā PVN saistību izpildes nolūkā, nav izvēles tiesību preču piegādes vietas noteikšanā;
- papildināt 27.pantu ar sesto daļu, saskaņā ar kuru turpmāk pakalpojumu sniedzējam, kurš sniedz elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtos pakalpojumus un reģistrējas OSS Savienības režīmā PVN saistību izpildes nolūkā, nav izvēles tiesību pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanā.
Problēmas apraksts
4. Preču piegādes uz noliktavu noteikuma piemērošanas un spēkā esamības beigu termiņa noteikšana
Šobrīd PVN likums neatbilst Direktīvas 2025/516 2.panta 2.punktam.
Šobrīd PVN likuma 8.1 pantā noteiktā preču piegādes uz noliktavu noteikuma piemērošana nav ierobežota konkrētā laika posmā, kā arī nav noteikts termiņš, kuram iestājoties, beidz piemērot preču piegādes uz noliktavu noteikumu kā tādu.
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus PVN likumā, lai tas atbilstu Direktīvas 2025/516 2.panta 2.punktam.
Šobrīd PVN likums neatbilst Direktīvas 2025/516 2.panta 2.punktam.
Šobrīd PVN likuma 8.1 pantā noteiktā preču piegādes uz noliktavu noteikuma piemērošana nav ierobežota konkrētā laika posmā, kā arī nav noteikts termiņš, kuram iestājoties, beidz piemērot preču piegādes uz noliktavu noteikumu kā tādu.
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus PVN likumā, lai tas atbilstu Direktīvas 2025/516 2.panta 2.punktam.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams noteikt preču piegādes uz noliktavu noteikuma piemērošanas un spēkā esamības beigu termiņu atbilstoši Direktīvā 2025/516 2.panta 2.punktā noteiktajam.
Ar likumprojektu ir paredzēts veikt šādus grozījumus PVN likumā:
- precizēt 8.1 pantu, nosakot preču piegādes uz noliktavu noteikuma piemērošanas beigu termiņu,
- papildināt likumu ar pārejas noteikumu punktu, nosakot termiņu, kuram iestājoties beidz piemērot preču piegādes uz noliktavu noteikumu kā tādu.
Ar likumprojektu ir paredzēts veikt šādus grozījumus PVN likumā:
- precizēt 8.1 pantu, nosakot preču piegādes uz noliktavu noteikuma piemērošanas beigu termiņu,
- papildināt likumu ar pārejas noteikumu punktu, nosakot termiņu, kuram iestājoties beidz piemērot preču piegādes uz noliktavu noteikumu kā tādu.
Problēmas apraksts
5. Īpašās PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtības piemērošanas tvēruma precizēšana
Šobrīd PVN likums neatbilst Direktīvas 2025/516 2.panta 5.punktam.
Lai gan pēc būtības PVN likuma 137.pantā noteiktie īpašās PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtības (kases principa) nosacījumi nav īstenojami kopsakarā ar citu īpašo PVN režīmu - OSS Ārpussavienības režīma un OSS Savienības režīma nosacījumiem, šobrīd PVN likuma 137.pantā nav definēti izņēmumi attiecībā uz īpašās PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtības (kases principa) piemērošanu kopsakarā ar citiem īpašajiem PVN režīmiem.
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus PVN likumā, lai tas atbilstu Direktīvas 2025/516 2.panta 5.punktam.
Šobrīd PVN likums neatbilst Direktīvas 2025/516 2.panta 5.punktam.
Lai gan pēc būtības PVN likuma 137.pantā noteiktie īpašās PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtības (kases principa) nosacījumi nav īstenojami kopsakarā ar citu īpašo PVN režīmu - OSS Ārpussavienības režīma un OSS Savienības režīma nosacījumiem, šobrīd PVN likuma 137.pantā nav definēti izņēmumi attiecībā uz īpašās PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtības (kases principa) piemērošanu kopsakarā ar citiem īpašajiem PVN režīmiem.
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus PVN likumā, lai tas atbilstu Direktīvas 2025/516 2.panta 5.punktam.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams nodalīt īpašās PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtības (kases principa) piemērošanu no OSS Ārpussavienības režīma un OSS Savienības režīma piemērošanas.
Ar likumprojektu ir paredzēts veikt grozījumus PVN likuma 137.panta divpadsmitajā daļā, papildinot izņēmumu gadījumus, kad nepiemēro īpašo PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību (kases principu), izņēmumu uzskaitījumā iekļaujot OSS Ārpussavienības režīmā un OSS Savienības režīmā deklarējamos darījumus.
Ar likumprojektu ir paredzēts veikt grozījumus PVN likuma 137.panta divpadsmitajā daļā, papildinot izņēmumu gadījumus, kad nepiemēro īpašo PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību (kases principu), izņēmumu uzskaitījumā iekļaujot OSS Ārpussavienības režīmā un OSS Savienības režīmā deklarējamos darījumus.
Problēmas apraksts
6. Priekšnodokļa atskaitīšanas tiesību īstenošana īpašās PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtības ietvaros
Šobrīd PVN likums neatbilst Direktīvas 2025/516 2.panta 6.punktam.
Šobrīd atbilstoši PVN likuma 137.panta piektajā daļā noteiktajam, reģistrētam PVN maksātājam ir tiesības atskaitīt priekšnodokli par precēm un pakalpojumiem taksācijas periodā, kurā tas ir samaksājis no citiem reģistrētiem PVN maksātājiem saņemtajos PVN rēķinos norādītās PVN summas.
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus PVN likumā, lai tas atbilstu Direktīvas 2025/516 2.panta 6.punktam.
Šobrīd PVN likums neatbilst Direktīvas 2025/516 2.panta 6.punktam.
Šobrīd atbilstoši PVN likuma 137.panta piektajā daļā noteiktajam, reģistrētam PVN maksātājam ir tiesības atskaitīt priekšnodokli par precēm un pakalpojumiem taksācijas periodā, kurā tas ir samaksājis no citiem reģistrētiem PVN maksātājiem saņemtajos PVN rēķinos norādītās PVN summas.
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus PVN likumā, lai tas atbilstu Direktīvas 2025/516 2.panta 6.punktam.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams redakcionāli precizēt apliekamo darījumu uzskaitījumu, par kuriem reģistrētam PVN maksātājam rodas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības īpašās PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtības (kases principa) ietvaros. Turpmāk reģistrēts PVN maksātājs ir tiesīgs atskaitīt priekšnodokli par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem, kas paredzēti minētā reģistrētā PVN maksātāja darījumu nodrošināšanai.
Ar likumprojektu ir paredzēts veikt redakcionālus precizējumus PVN likuma 137.panta piektās daļas redakcijā.
Ar likumprojektu ir paredzēts veikt redakcionālus precizējumus PVN likuma 137.panta piektās daļas redakcijā.
Problēmas apraksts
7. OSS Ārpussavienības režīma tvēruma paplašināšana
Šobrīd PVN likums neatbilst Direktīvas 2025/516 2.panta 9.punktam.
Šobrīd saskaņā ar PVN likuma 140.2 panta otrajā daļā noteikto OSS Ārpussavienības režīmu ir tiesības piemērot visiem Eiropas Savienībā sniegtajiem pakalpojumiem, ko sniedz PVN maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā (trešo valstu vai trešo teritoriju uzņēmēji) un sniedz pakalpojumus personai, kura nav PVN maksātājs un kura ir reģistrēta patēriņa dalībvalstī vai kurai šajā dalībvalstī ir deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta. Minētais OSS Ārpussavienības režīmā deklarējamo darījumu tvērums ir šaurāks nekā paredz Direktīvas 2025/516 2.panta 9.punkts.
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus PVN likumā, lai tas atbilstu Direktīvas 2025/516 2.panta 9.punktam.
Šobrīd PVN likums neatbilst Direktīvas 2025/516 2.panta 9.punktam.
Šobrīd saskaņā ar PVN likuma 140.2 panta otrajā daļā noteikto OSS Ārpussavienības režīmu ir tiesības piemērot visiem Eiropas Savienībā sniegtajiem pakalpojumiem, ko sniedz PVN maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā (trešo valstu vai trešo teritoriju uzņēmēji) un sniedz pakalpojumus personai, kura nav PVN maksātājs un kura ir reģistrēta patēriņa dalībvalstī vai kurai šajā dalībvalstī ir deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta. Minētais OSS Ārpussavienības režīmā deklarējamo darījumu tvērums ir šaurāks nekā paredz Direktīvas 2025/516 2.panta 9.punkts.
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus PVN likumā, lai tas atbilstu Direktīvas 2025/516 2.panta 9.punktam.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams paplašināt OSS Ārpussavienības režīma tvērumu uz visiem pakalpojumiem, ko sniedz PVN maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā (trešo valstu vai trešo teritoriju uzņēmēji) un sniedz pakalpojumus jebkurai personai, kura nav PVN maksātāja, neatkarīgi no šīs personas deklarētās dzīvesvietas vai pastāvīgās uzturēšanās vietas esamības ES teritorijā.
Ar likumprojektu ir paredzēts veikt grozījumu PVN likuma 140.2 panta otrajā daļā.
Ar likumprojektu ir paredzēts veikt grozījumu PVN likuma 140.2 panta otrajā daļā.
Problēmas apraksts
8. OSS Savienības režīma tvēruma paplašināšana uz gāzes, elektroenerģijas vai siltumenerģijas, vai dzesēšanas enerģijas piegādēm
Šobrīd PVN likums neatbilst Direktīvas 2025/516 2.panta 12.punktam.
Šobrīd PVN likuma 140.3 panta nosacījumi neparedz iespēju gāzes, elektroenerģijas vai siltumenerģijas, vai dzesēšanas enerģijas piegādes deklarēt OSS Savienības režīma ietvaros un veikt PVN samaksu saskaņā ar OSS Savienības režīma nosacījumiem.
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus PVN likumā, lai tas atbilstu Direktīvas 2025/516 2.panta 12.punktam.
Šobrīd PVN likums neatbilst Direktīvas 2025/516 2.panta 12.punktam.
Šobrīd PVN likuma 140.3 panta nosacījumi neparedz iespēju gāzes, elektroenerģijas vai siltumenerģijas, vai dzesēšanas enerģijas piegādes deklarēt OSS Savienības režīma ietvaros un veikt PVN samaksu saskaņā ar OSS Savienības režīma nosacījumiem.
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus PVN likumā, lai tas atbilstu Direktīvas 2025/516 2.panta 12.punktam.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams uz noteikto laika periodu paplašināt OSS Savienības režīma tvērumu uz gāzes, elektroenerģijas vai siltumenerģijas, vai dzesēšanas enerģijas piegādēm. Lai minētās piegādes varētu deklarēt OSS Savienības režīmā, tās uz noteikto laiku tiks uzskatītas par preču tālpārdošanu minētā īpašā PVN režīma piemērošanas nolūkā.
Ar likumprojektu ir paredzēts veikt šādus grozījumus PVN likumā:
- papildināt 140.3 panta pirmo daļu ar 5.punktu, definējot preču tālpārdošanas ES teritorijā tvērumu OSS Savienības režīma piemērošanas nolūkā;
- papildināt likumu ar pārejas noteikumu punktu, nosakot laika periodu, kurā gāzes, elektroenerģijas vai siltumenerģijas, vai dzesēšanas enerģijas piegādes var deklarēt OSS Savienības režīmā.
Ar likumprojektu ir paredzēts veikt šādus grozījumus PVN likumā:
- papildināt 140.3 panta pirmo daļu ar 5.punktu, definējot preču tālpārdošanas ES teritorijā tvērumu OSS Savienības režīma piemērošanas nolūkā;
- papildināt likumu ar pārejas noteikumu punktu, nosakot laika periodu, kurā gāzes, elektroenerģijas vai siltumenerģijas, vai dzesēšanas enerģijas piegādes var deklarēt OSS Savienības režīmā.
Problēmas apraksts
9. Importa režīma jeb īpašā PVN režīma no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošanai (IOSS) tvēruma precizēšana
Šobrīd PVN likums neatbilst Direktīvas 2025/516 2.panta 14.punktam.
Lai gan pēc būtības PVN likuma 140.4 pantā noteiktais IOSS režīms nav īstenojams kopsakarā ar citām no PVN regulējuma izrietošām fiskālajām priekšrocībām, šobrīd PVN likuma 140.4 pantā nav noteikts izņēmums PVN saistību deklarēšanai IOSS režīmā, ja no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču (izņemot akcīzes preces) tālpārdošanu veic PVN maksātājs, kurš izmanto MVU tiesības nereģistrēties PVN saistību izpildei.
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus PVN likumā, lai tas atbilstu Direktīvas 2025/516 2.panta 14.punktam.
Šobrīd PVN likums neatbilst Direktīvas 2025/516 2.panta 14.punktam.
Lai gan pēc būtības PVN likuma 140.4 pantā noteiktais IOSS režīms nav īstenojams kopsakarā ar citām no PVN regulējuma izrietošām fiskālajām priekšrocībām, šobrīd PVN likuma 140.4 pantā nav noteikts izņēmums PVN saistību deklarēšanai IOSS režīmā, ja no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču (izņemot akcīzes preces) tālpārdošanu veic PVN maksātājs, kurš izmanto MVU tiesības nereģistrēties PVN saistību izpildei.
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus PVN likumā, lai tas atbilstu Direktīvas 2025/516 2.panta 14.punktam.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams nodalīt IOSS režīma nosacījumu piemērošanu no nosacījumiem, kas izriet no citiem īpašajiem PVN režīmiem.
Ar likumprojektu ir paredzēts papildināt PVN likuma 140.4 pantu ar 2.1 daļu, nosakot izņēmumu IOSS režīma piemērošanā, ja no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču (izņemot akcīzes preces) tālpārdošanu veic PVN maksātājs, kurš izmanto MVU tiesības nereģistrēties PVN saistību izpildei.
Ar likumprojektu ir paredzēts papildināt PVN likuma 140.4 pantu ar 2.1 daļu, nosakot izņēmumu IOSS režīma piemērošanā, ja no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču (izņemot akcīzes preces) tālpārdošanu veic PVN maksātājs, kurš izmanto MVU tiesības nereģistrēties PVN saistību izpildei.
Problēmas apraksts
10. Informācija, ko PVN maksātājs, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, paziņo identifikācijas dalībvalstij, reģistrējoties OSS Ārpussavienības režīma izmantošanai
Šobrīd PVN likums neatbilst Direktīvas 2025/516 2.panta 10.punktam.
Šobrīd PVN likuma 140.2 pantā ir iekļauta obligātā prasība iesniegumā reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā OSS Ārpussavienības režīma izmantošanai norādīt tīmekļa vietni.
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus PVN likumā, lai tas atbilstu Direktīvas 2025/516 2.panta 10.punktam.
Šobrīd PVN likums neatbilst Direktīvas 2025/516 2.panta 10.punktam.
Šobrīd PVN likuma 140.2 pantā ir iekļauta obligātā prasība iesniegumā reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā OSS Ārpussavienības režīma izmantošanai norādīt tīmekļa vietni.
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus PVN likumā, lai tas atbilstu Direktīvas 2025/516 2.panta 10.punktam.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams noteikt, ka informācija par tīmekļa vietni ir jāpaziņo, ja tāda ir izveidota.
Ar likumprojektu ir paredzēts veikt grozījumu PVN likuma 140.2 panta ceturtās daļas 3.punktā.
Ar likumprojektu ir paredzēts veikt grozījumu PVN likuma 140.2 panta ceturtās daļas 3.punktā.
Problēmas apraksts
11. Informācija, ko PVN maksātājs, kurš neizmanto starpnieku, vai starpnieks paziņo identifikācijas dalībvalstij, reģistrējoties IOSS režīma izmantošanai
Šobrīd PVN likums neatbilst Direktīvas 2025/516 2.panta 15.punktam.
Šobrīd PVN likuma 140.4 pantā ir iekļauta obligātā prasība iesniegumā reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā IOSS režīma izmantošanai norādīt tīmekļa vietni.
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus PVN likumā, lai tas atbilstu Direktīvas 2025/516 2.panta 15.punktam.
Šobrīd PVN likums neatbilst Direktīvas 2025/516 2.panta 15.punktam.
Šobrīd PVN likuma 140.4 pantā ir iekļauta obligātā prasība iesniegumā reģistrācijai Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā IOSS režīma izmantošanai norādīt tīmekļa vietni.
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus PVN likumā, lai tas atbilstu Direktīvas 2025/516 2.panta 15.punktam.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams noteikt, ka informācija par tīmekļa vietni ir jāpaziņo, ja tāda ir izveidota.
Ar likumprojektu ir paredzēts veikt grozījumus PVN likuma 140.4 panta piektās daļas 3.punktā un šā panta septītās daļas 3.punktā.
Ar likumprojektu ir paredzēts veikt grozījumus PVN likuma 140.4 panta piektās daļas 3.punktā un šā panta septītās daļas 3.punktā.
Problēmas apraksts
12. PVN atmaksa par precēm un pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Ārpussavienības režīma ietvaros veikto darījumu nodrošināšanai
Šobrīd PVN likums neatbilst Direktīvas 2025/516 2.panta 11.punktam.
Šobrīd PVN likuma 140.2 desmitā daļa nosaka, ka PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā un kurš ir reģistrējies OSS Ārpussavienības režīma izmantošanai, PVN summu par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem OSS Ārpussavienības režīma ietvaros sniegto pakalpojumu nodrošināšanai atmaksā no valsts budžeta, piemērojot šā likuma 112.pantā noteikto kārtību. PVN likuma 112.pants paredz vienādus nosacījumus PVN atmaksāšanai trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētiem PVN maksātājiem. Visos gadījumos trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam PVN maksātājam, t.sk. ja minētais PVN maksātājs ir reģistrējies OSS Ārpussavienības režīma izmantošanai, PVN, kas samaksāts par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem un preču importu saimnieciskās darbības nodrošināšanai ārpus ES teritorijas, atmaksā, ievērojot paritātes principu, ja izpildās PVN likuma 112.panta pirmajā daļā noteiktie kritēriji. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienestam kā normatīvā regulējuma piemērotajam nav tiesību neattiecināt paritātes principu un noteiktos kritērijus PVN summas atmaksāšanai, kura saistīta ar precēm vai pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Ārpussavienības režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai.
Kā arī šobrīd PVN likuma 140.2 panta desmitajā daļā darījumu tvērumā redakcionāli tiek lietots sakārtojuma saiklis "un", kas neatbilst ar Direktīvas 2025/516 2.panta 11.punktu precizētajai Direktīvas 2006/112/EK 368.panta redakcijai.
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus PVN likumā, lai tas atbilstu Direktīvas 2025/516 2.panta 11.punktam.
Šobrīd PVN likums neatbilst Direktīvas 2025/516 2.panta 11.punktam.
Šobrīd PVN likuma 140.2 desmitā daļa nosaka, ka PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā un kurš ir reģistrējies OSS Ārpussavienības režīma izmantošanai, PVN summu par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem OSS Ārpussavienības režīma ietvaros sniegto pakalpojumu nodrošināšanai atmaksā no valsts budžeta, piemērojot šā likuma 112.pantā noteikto kārtību. PVN likuma 112.pants paredz vienādus nosacījumus PVN atmaksāšanai trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētiem PVN maksātājiem. Visos gadījumos trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam PVN maksātājam, t.sk. ja minētais PVN maksātājs ir reģistrējies OSS Ārpussavienības režīma izmantošanai, PVN, kas samaksāts par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem un preču importu saimnieciskās darbības nodrošināšanai ārpus ES teritorijas, atmaksā, ievērojot paritātes principu, ja izpildās PVN likuma 112.panta pirmajā daļā noteiktie kritēriji. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienestam kā normatīvā regulējuma piemērotajam nav tiesību neattiecināt paritātes principu un noteiktos kritērijus PVN summas atmaksāšanai, kura saistīta ar precēm vai pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Ārpussavienības režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai.
Kā arī šobrīd PVN likuma 140.2 panta desmitajā daļā darījumu tvērumā redakcionāli tiek lietots sakārtojuma saiklis "un", kas neatbilst ar Direktīvas 2025/516 2.panta 11.punktu precizētajai Direktīvas 2006/112/EK 368.panta redakcijai.
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus PVN likumā, lai tas atbilstu Direktīvas 2025/516 2.panta 11.punktam.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams noteikt izņēmumu paritātes principa un PVN likuma 112.panta pirmajā daļā noteikto kritēriju piemērošanā, ja PVN summas atmaksāšanu prasa par iekšzemē iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Ārpussavienības režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai.
Kā arī ir nepieciešams redakcionāli precizēt darījumu uzskaitījumu, par kuriem PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, ir tiesības pieprasīt PVN summas atmaksāšanu.
Ar likumprojektu ir paredzēts veikt šādus grozījumus PVN likumā:
- papildināt 112.pantu ar 1.2 daļu, nosakot izņēmumu paritātes principa un šā panta pirmajā daļā noteikto kritēriju piemērošanā trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētiem PVN maksātājiem, ja PVN summas atmaksu prasa par iekšzemē iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Ārpussavienības režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai;
- precizēt 140.2 panta desmito daļu, nosakot, ka PVN atmaksā par precēm vai pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Ārpussavienības režīma ietvaros sniegto pakalpojumu nodrošināšanai.
Kā arī ir nepieciešams redakcionāli precizēt darījumu uzskaitījumu, par kuriem PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, ir tiesības pieprasīt PVN summas atmaksāšanu.
Ar likumprojektu ir paredzēts veikt šādus grozījumus PVN likumā:
- papildināt 112.pantu ar 1.2 daļu, nosakot izņēmumu paritātes principa un šā panta pirmajā daļā noteikto kritēriju piemērošanā trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētiem PVN maksātājiem, ja PVN summas atmaksu prasa par iekšzemē iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Ārpussavienības režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai;
- precizēt 140.2 panta desmito daļu, nosakot, ka PVN atmaksā par precēm vai pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Ārpussavienības režīma ietvaros sniegto pakalpojumu nodrošināšanai.
Problēmas apraksts
13. PVN atmaksa par precēm un pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Savienības režīma ietvaros veikto darījumu nodrošināšanai
Šobrīd PVN likums neatbilst Direktīvas 2025/516 2.panta 13.punktam.
Šobrīd PVN likuma 140.3 desmitā daļa nosaka, ka visiem PVN maksātājiem, kuri ir reģistrējušies OSS Savienības režīma izmantošanai, PVN summu par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem OSS Savienības režīma ietvaros deklarējamo darījumu nodrošināšanai atmaksā no valsts budžeta, piemērojot šā likuma 113.pantā noteikto kārtību neatkarīgi no PVN maksātāja saimnieciskās darbības reģistrācijas vietas. Līdz ar to šobrīd PVN maksātājiem, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā un kuri PVN saistību izpildes nolūkā ir reģistrējušies OSS Savienības režīma izmantošanai, PVN summas atmaksāšanai par iekšzemē iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Savienības režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai piemēro neatbilstošu atmaksas procedūru.
Šobrīd gan PVN likuma 112.pants, gan šā likuma 113.pants paredz vienādus nosacījumus PVN atmaksāšanai trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētiem PVN maksātājiem un citas dalībvalsts reģistrētiem PVN maksātājiem. Visos gadījumos trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētiem PVN maksātājam un citas dalībvalsts reģistrētam PVN maksātājam, t.sk. ja minētais PVN maksātājs ir reģistrējies OSS Savienības režīma izmantošanai, PVN, kas samaksāts par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem un preču importu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, atmaksā, ja izpildās attiecīgi PVN likuma 112.panta pirmajā daļā vai šā likuma 113.panta pirmajā daļā noteiktie kritēriji. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienestam kā normatīvā regulējuma piemērotajam nav tiesību trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētiem PVN maksātājiem un citas dalībvalsts reģistrētiem PVN maksātājiem nepiemērot noteiktos kritērijus un trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētiem PVN maksātājiem nepiemērot paritātes principu PVN summas atmaksāšanai, kura saistīta ar precēm vai pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Savienības režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai.
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus PVN likumā, lai tas atbilstu Direktīvas 2025/516 2.panta 13.punktam.
Šobrīd PVN likums neatbilst Direktīvas 2025/516 2.panta 13.punktam.
Šobrīd PVN likuma 140.3 desmitā daļa nosaka, ka visiem PVN maksātājiem, kuri ir reģistrējušies OSS Savienības režīma izmantošanai, PVN summu par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem OSS Savienības režīma ietvaros deklarējamo darījumu nodrošināšanai atmaksā no valsts budžeta, piemērojot šā likuma 113.pantā noteikto kārtību neatkarīgi no PVN maksātāja saimnieciskās darbības reģistrācijas vietas. Līdz ar to šobrīd PVN maksātājiem, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā un kuri PVN saistību izpildes nolūkā ir reģistrējušies OSS Savienības režīma izmantošanai, PVN summas atmaksāšanai par iekšzemē iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Savienības režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai piemēro neatbilstošu atmaksas procedūru.
Šobrīd gan PVN likuma 112.pants, gan šā likuma 113.pants paredz vienādus nosacījumus PVN atmaksāšanai trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētiem PVN maksātājiem un citas dalībvalsts reģistrētiem PVN maksātājiem. Visos gadījumos trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētiem PVN maksātājam un citas dalībvalsts reģistrētam PVN maksātājam, t.sk. ja minētais PVN maksātājs ir reģistrējies OSS Savienības režīma izmantošanai, PVN, kas samaksāts par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem un preču importu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, atmaksā, ja izpildās attiecīgi PVN likuma 112.panta pirmajā daļā vai šā likuma 113.panta pirmajā daļā noteiktie kritēriji. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienestam kā normatīvā regulējuma piemērotajam nav tiesību trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētiem PVN maksātājiem un citas dalībvalsts reģistrētiem PVN maksātājiem nepiemērot noteiktos kritērijus un trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētiem PVN maksātājiem nepiemērot paritātes principu PVN summas atmaksāšanai, kura saistīta ar precēm vai pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Savienības režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai.
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus PVN likumā, lai tas atbilstu Direktīvas 2025/516 2.panta 13.punktam.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams noteikt atbilstošas atmaksas procedūras PVN maksātājiem, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā un kuri PVN saistību izpildes nolūkā ir reģistrējušies OSS Savienības režīma izmantošanai, kā arī izņēmumus kritēriju piemērošanā, ja PVN atmaksu prasa par iekšzemē iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Savienības režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai.
Vienlaikus ņemot vērā, ka ar likumprojektu ir plānots redakcionāli precizēt sakārtojuma saikli darījumu uzskaitījumā, par kuriem PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā un kurš ir reģistrējies OSS Ārpussavienības režīma izmantošanai, ir tiesības pieprasīt PVN summas atmaksu, ir nepieciešams veikt līdzīgu redakcionālu precizējumu darījumu tvēruma uzskaitījumā, par kuriem PVN maksātājam, kurš ir reģistrējies OSS Savienības režīma izmantošanai, ir tiesības pieprasīt PVN summas atmaksu.
Ar likumprojektu ir paredzēts veikt šādus grozījumus PVN likumā:
- papildināt 140.3 panta desmito daļu ar atsauci uz šā likuma 112.pantā noteikto kārtību, ar to nosakot atbilstošas PVN summas atmaksas procedūras par precēm vai pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Savienības režīma ietvaros veikto darījumu nodrošināšanai atkarībā no PVN maksātāja saimnieciskās darbības reģistrācijas vietas;
- papildināt 112.panta 1.2 daļu ar atsauci uz PVN summas atmaksu par iekšzemē iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Savienības režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai;
- papildināt 113.pantu ar 1.2 daļu, nosakot izņēmumu PVN likuma 113.panta pirmajā daļā noteikto kritēriju piemērošanā citas dalībvalsts reģistrētiem PVN maksātājiem, tos neattiecinot uz PVN maksātājiem, kuri prasa PVN summas atmaksu par iekšzemē iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Savienības režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai.
Vienlaikus ņemot vērā, ka ar likumprojektu ir plānots redakcionāli precizēt sakārtojuma saikli darījumu uzskaitījumā, par kuriem PVN maksātājam, kas neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā un kurš ir reģistrējies OSS Ārpussavienības režīma izmantošanai, ir tiesības pieprasīt PVN summas atmaksu, ir nepieciešams veikt līdzīgu redakcionālu precizējumu darījumu tvēruma uzskaitījumā, par kuriem PVN maksātājam, kurš ir reģistrējies OSS Savienības režīma izmantošanai, ir tiesības pieprasīt PVN summas atmaksu.
Ar likumprojektu ir paredzēts veikt šādus grozījumus PVN likumā:
- papildināt 140.3 panta desmito daļu ar atsauci uz šā likuma 112.pantā noteikto kārtību, ar to nosakot atbilstošas PVN summas atmaksas procedūras par precēm vai pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Savienības režīma ietvaros veikto darījumu nodrošināšanai atkarībā no PVN maksātāja saimnieciskās darbības reģistrācijas vietas;
- papildināt 112.panta 1.2 daļu ar atsauci uz PVN summas atmaksu par iekšzemē iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Savienības režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai;
- papildināt 113.pantu ar 1.2 daļu, nosakot izņēmumu PVN likuma 113.panta pirmajā daļā noteikto kritēriju piemērošanā citas dalībvalsts reģistrētiem PVN maksātājiem, tos neattiecinot uz PVN maksātājiem, kuri prasa PVN summas atmaksu par iekšzemē iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Savienības režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai.
Problēmas apraksts
14. PVN atmaksa par precēm un pakalpojumiem, kas paredzēti IOSS režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai
Šobrīd PVN likums neatbilst Direktīvas 2025/516 2.panta 16.punktam.
PVN likuma 140.4 panta sešpadsmitā daļa nosaka, ka PVN maksātājam, kas ir reģistrējies IOSS režīma izmantošanai, PVN summu par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem IOSS režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai atmaksā no valsts budžeta, piemērojot šā likuma 112. vai 113.pantā noteikto kārtību.
Šobrīd PVN likuma 112.pants paredz vienādus nosacījumus PVN atmaksāšanai trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētiem PVN maksātājiem. Visos gadījumos trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam PVN maksātājam, t.sk. ja minētais PVN maksātājs ir reģistrējies IOSS režīma izmantošanai, PVN, kas samaksāts par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem un preču importu saimnieciskās darbības nodrošināšanai ārpus ES teritorijas, atmaksā, ievērojot paritātes principu un ja izpildās PVN likuma 112.panta pirmajā daļā noteiktie kritēriji. Kā arī PVN likuma 113.pants paredz vienādus nosacījumus PVN atmaksāšanai citas dalībvalsts reģistrētiem PVN maksātājiem. Visos gadījumos citas dalībvalsts reģistrētam PVN maksātājam PVN, kas samaksāts par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem un preču importu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, atmaksā, ja izpildās PVN likuma 113.panta pirmajā daļā noteiktie kritēriji. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienestam kā normatīvā regulējuma piemērotajam nav tiesību nepiemērot paritātes principu un noteiktos kritērijus PVN summas atmaksāšanai, kura saistīta ar precēm vai pakalpojumiem, kas paredzēti IOSS režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai.
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus PVN likumā, lai tas atbilstu Direktīvas 2025/516 2.panta 16.punktam.
Šobrīd PVN likums neatbilst Direktīvas 2025/516 2.panta 16.punktam.
PVN likuma 140.4 panta sešpadsmitā daļa nosaka, ka PVN maksātājam, kas ir reģistrējies IOSS režīma izmantošanai, PVN summu par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem IOSS režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai atmaksā no valsts budžeta, piemērojot šā likuma 112. vai 113.pantā noteikto kārtību.
Šobrīd PVN likuma 112.pants paredz vienādus nosacījumus PVN atmaksāšanai trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētiem PVN maksātājiem. Visos gadījumos trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam PVN maksātājam, t.sk. ja minētais PVN maksātājs ir reģistrējies IOSS režīma izmantošanai, PVN, kas samaksāts par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem un preču importu saimnieciskās darbības nodrošināšanai ārpus ES teritorijas, atmaksā, ievērojot paritātes principu un ja izpildās PVN likuma 112.panta pirmajā daļā noteiktie kritēriji. Kā arī PVN likuma 113.pants paredz vienādus nosacījumus PVN atmaksāšanai citas dalībvalsts reģistrētiem PVN maksātājiem. Visos gadījumos citas dalībvalsts reģistrētam PVN maksātājam PVN, kas samaksāts par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem un preču importu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, atmaksā, ja izpildās PVN likuma 113.panta pirmajā daļā noteiktie kritēriji. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienestam kā normatīvā regulējuma piemērotajam nav tiesību nepiemērot paritātes principu un noteiktos kritērijus PVN summas atmaksāšanai, kura saistīta ar precēm vai pakalpojumiem, kas paredzēti IOSS režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai.
Līdz ar to ir nepieciešams veikt grozījumus PVN likumā, lai tas atbilstu Direktīvas 2025/516 2.panta 16.punktam.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams noteikt izņēmumus kritēriju piemērošanā, ja PVN atmaksu prasa par iekšzemē iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem, kas paredzēti IOSS režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai.
Ar likumprojektu ir paredzēts papildināt PVN likuma 112.panta 1.2 daļu un 113.panta 1.2 daļu, nosakot izņēmumu PVN likuma 112.pantā noteiktā paritātes principa un kritēriju un šā likuma 113.panta pirmajā daļā noteikto kritēriju piemērošanā PVN maksātājiem, kuri prasa PVN summas atmaksu par iekšzemē iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem, kas paredzēti IOSS režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai.
Ar likumprojektu ir paredzēts papildināt PVN likuma 112.panta 1.2 daļu un 113.panta 1.2 daļu, nosakot izņēmumu PVN likuma 112.pantā noteiktā paritātes principa un kritēriju un šā likuma 113.panta pirmajā daļā noteikto kritēriju piemērošanā PVN maksātājiem, kuri prasa PVN summas atmaksu par iekšzemē iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem, kas paredzēti IOSS režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai.
Problēmas apraksts
15. PVN 0 procentu likmes piemērošana preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti iepirkuma līguma ietvaros, ko atbalsta SAFE instruments
Šobrīd PVN likums tieši nenosaka PVN piemērošanu darījumiem, kas veikti SAFE Regulas ietvaros, kā arī subjektus, kuri ir tiesīgi iegādāties preces un saņemt pakalpojumus Latvijā un ES teritorijā, kā arī veikt preču importu iepirkuma līgumu ietvaros, ko atbalsta SAFE instruments.
Šobrīd PVN likums tieši nenosaka PVN piemērošanu darījumiem, kas veikti SAFE Regulas ietvaros, kā arī subjektus, kuri ir tiesīgi iegādāties preces un saņemt pakalpojumus Latvijā un ES teritorijā, kā arī veikt preču importu iepirkuma līgumu ietvaros, ko atbalsta SAFE instruments.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams papildināt PVN likumu ar regulējumu, nosakot PVN piemērošanu darījumiem – preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti Latvijas teritorijā, preču iegādēm ES teritorijā un preču importam, kas veikts iepirkuma līgumu ietvaros, ko atbalsta SAFE instruments. Preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti Latvijas teritorijā, preču iegādēm ES teritorijā un preču importam, ko veic PVN likumā noteiktie subjekti piemēro SAFE PVN atbrīvojumu (PVN 0 procentu likmi), pamatojoties uz Latvijas kompetentās iestādes apstiprinātu SAFE sertifikātu, kas atbilst SAFE Regulas pielikumam.
Ņemot vērā, ka SAFE regula paredz PVN atbrīvojumu militārās jomas precēm un pakalpojumiem, kā arī to, ka Aizsardzības ministrija jau pašlaik veic Latvijas kompetentās iestādes funkciju, apstiprinot PVN atbrīvojuma sertifikātus preču piegādēm un pakalpojumiem, kas paredzēti NATO un ES dalībvalstu bruņoto spēku vienībām, un tai ir izveidojusies atbilstoša pieredze šajā jomā, par kompetento iestādi SAFE sertifikātu apstiprināšanai nosakāma Aizsardzības ministrija. Aizsardzības ministrija plāno pilnvarot Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centru (VALIC) veikt SAFE sertifikātu apstiprināšanu, tādējādi nodrošinot efektīvu un operatīvu minētās funkcijas izpildi. Šāda pieeja atbilst subsidiaritātes principam, jo VALIC ir Aizsardzības ministrijas padotībā esoša politikas īstenošanas iestāde un zemākā hierarhiskā līmeņa institūcija, kas, ievērojot kompetenču sadalījumu valsts pārvaldē, tiks pilnvarota īstenot minēto funkciju. Vienlaikus Aizsardzības ministrijas kā Latvijas kompetentās iestādes loma SAFE sertifikātu apstiprināšanā tiek saglabāta, paredzot tiesības apstiprināt SAFE sertifikātus, ja objektīvu iemeslu dēļ VALIC nevar nodrošināt šīs funkcijas izpildi.
Vienlaikus PVN likumā ir nepieciešams noteikt subjektu loku, kuri ir tiesīgi iegādāties preces un saņemt pakalpojumus, kā arī veikt preču importu ar SAFE PVN atbrīvojumu (PVN 0 procentu likmi) iepirkuma līgumu ietvaros, ko atbalsta SAFE instruments.
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sniegto informāciju darījumus SAFE Regulas ietvaros Iekšlietu ministrijas kompetences ietvaros veiks Valsts robežsardze.
Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju SAFE Regulas ietvaros darījumus Latvijas teritorijā un preču iegādes ES teritorijā veiks Aizsardzības ministrija, Nacionālie bruņotie spēki un Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centrs. Savukārt preču importa gadījumā preču importētājs būs Nacionālie bruņotie spēki un Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centrs.
Kā arī PVN likumā ir nepieciešams noteikt SAFE PVN atbrīvojuma (PVN 0 procentu likmes) piemērošanas sākuma datumu darījumiem SAFE Regulas ietvaros, ņemot vērā, ka SAFE Regula ir piemērojama no 2025.gada 29.maija.
SAFE Regulas nosacījumi pieļauj instrumenta piemērošanu ne tikai jauniem iepirkuma līgumiem, iepirkuma procedūru uzsākot kopā ar citu ES dalībvalsti, bet arī jau spēkā esošiem iepirkuma līgumiem. ES Padomes 2026.gada 17.februārī apstiprinātajā Latvijas finansiālās palīdzības pieprasījumā, kam pievienots SAFE plāns, ir iekļauti arī uz SAFE instrumentu pārkvalificētie esošie iepirkuma līgumi. Līdz ar to darījumiem — preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai —, kas ir veikti vai tiks veikti pārklasificēta iepirkuma līguma ietvaros pēc SAFE Regulas spēkā stāšanās datuma, ir piemērojami SAFE Regulas 20.panta nosacījumi. Attiecīgi no 2025.gada 29.maija minētajiem darījumiem ir piemērojams PVN atbrīvojums (PVN 0 procentu likme), pamatojoties uz Latvijas kompetentās iestādes apstiprinātu SAFE sertifikātu.
Ievērojot tiesiskās paļāvības un tiesiskās noteiktības principu, kā arī nodrošinot vienotu un caurskatāmu PVN piemērošanu visiem darījumiem SAFE Regulas ietvaros, PVN likumā ir lietderīgi noteikt PVN atbrīvojuma (PVN 0 procentu likmes) piemērošanu ar atpakaļejošu spēku, nosakot konkrētu piemērošanas sākuma datumu.
Ar likumprojektu ir paredzēts :
- papildināt PVN likuma 45.pantu ar septīto daļu, nosakot Aizsardzības ministrijai un Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centram pienākumu apstiprināt SAFE sertifikātu, kas atbilst SAFE Regulas pielikumam, SAFE Regulas ietvaros veiktajam preču importam;
- papildināt PVN likuma 45.pantu ar astoto daļu, nosakot Nacionālo bruņoto spēku, Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra un Valsts robežsardzes tiesības veikt preču importu ar SAFE PVN atbrīvojumu (PVN 0 procentu likmi);
- papildināt PVN likuma 50.pantu ar 3.1 daļu, nosakot Aizsardzības ministrijai un Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centram pienākumu apstiprināt SAFE sertifikātu, kas atbilst SAFE Regulas pielikumam, ja to noformē SAFE Regulas ietvaros veiktajām preču iegādēm un pakalpojumu saņemšanai iekšzemē, kā arī preču iegādēm ES teritorijā;
- papildināt PVN likuma 50.panta septīto daļu ar 5.punktu, paredzot Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku, Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra un Valsts robežsardzes tiesības iegādāties preces un saņemt pakalpojumus SAFE Regulas ietvaros ar SAFE PVN atbrīvojumu (PVN 0 procentu likmi);
- paplašināt PVN likuma 50.panta astotajā daļā ietverto deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā PVN 0 procentu likme piemēro preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti Aizsardzības ministrijai, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centram un Valsts robežsardzei;
- kā arī ar pārejas noteikumiem noteikt SAFE PVN atbrīvojuma (PVN 0 procentu likmes) piemērošanas sākuma datumu darījumiem – preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti Latvijas teritorijā, preču iegādēm ES teritorijā un preču importam, kas veikti iepirkuma līgumu ietvaros, ko atbalsta SAFE instruments.
Ņemot vērā, ka SAFE regula paredz PVN atbrīvojumu militārās jomas precēm un pakalpojumiem, kā arī to, ka Aizsardzības ministrija jau pašlaik veic Latvijas kompetentās iestādes funkciju, apstiprinot PVN atbrīvojuma sertifikātus preču piegādēm un pakalpojumiem, kas paredzēti NATO un ES dalībvalstu bruņoto spēku vienībām, un tai ir izveidojusies atbilstoša pieredze šajā jomā, par kompetento iestādi SAFE sertifikātu apstiprināšanai nosakāma Aizsardzības ministrija. Aizsardzības ministrija plāno pilnvarot Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centru (VALIC) veikt SAFE sertifikātu apstiprināšanu, tādējādi nodrošinot efektīvu un operatīvu minētās funkcijas izpildi. Šāda pieeja atbilst subsidiaritātes principam, jo VALIC ir Aizsardzības ministrijas padotībā esoša politikas īstenošanas iestāde un zemākā hierarhiskā līmeņa institūcija, kas, ievērojot kompetenču sadalījumu valsts pārvaldē, tiks pilnvarota īstenot minēto funkciju. Vienlaikus Aizsardzības ministrijas kā Latvijas kompetentās iestādes loma SAFE sertifikātu apstiprināšanā tiek saglabāta, paredzot tiesības apstiprināt SAFE sertifikātus, ja objektīvu iemeslu dēļ VALIC nevar nodrošināt šīs funkcijas izpildi.
Vienlaikus PVN likumā ir nepieciešams noteikt subjektu loku, kuri ir tiesīgi iegādāties preces un saņemt pakalpojumus, kā arī veikt preču importu ar SAFE PVN atbrīvojumu (PVN 0 procentu likmi) iepirkuma līgumu ietvaros, ko atbalsta SAFE instruments.
Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas sniegto informāciju darījumus SAFE Regulas ietvaros Iekšlietu ministrijas kompetences ietvaros veiks Valsts robežsardze.
Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju SAFE Regulas ietvaros darījumus Latvijas teritorijā un preču iegādes ES teritorijā veiks Aizsardzības ministrija, Nacionālie bruņotie spēki un Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centrs. Savukārt preču importa gadījumā preču importētājs būs Nacionālie bruņotie spēki un Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centrs.
Kā arī PVN likumā ir nepieciešams noteikt SAFE PVN atbrīvojuma (PVN 0 procentu likmes) piemērošanas sākuma datumu darījumiem SAFE Regulas ietvaros, ņemot vērā, ka SAFE Regula ir piemērojama no 2025.gada 29.maija.
SAFE Regulas nosacījumi pieļauj instrumenta piemērošanu ne tikai jauniem iepirkuma līgumiem, iepirkuma procedūru uzsākot kopā ar citu ES dalībvalsti, bet arī jau spēkā esošiem iepirkuma līgumiem. ES Padomes 2026.gada 17.februārī apstiprinātajā Latvijas finansiālās palīdzības pieprasījumā, kam pievienots SAFE plāns, ir iekļauti arī uz SAFE instrumentu pārkvalificētie esošie iepirkuma līgumi. Līdz ar to darījumiem — preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai —, kas ir veikti vai tiks veikti pārklasificēta iepirkuma līguma ietvaros pēc SAFE Regulas spēkā stāšanās datuma, ir piemērojami SAFE Regulas 20.panta nosacījumi. Attiecīgi no 2025.gada 29.maija minētajiem darījumiem ir piemērojams PVN atbrīvojums (PVN 0 procentu likme), pamatojoties uz Latvijas kompetentās iestādes apstiprinātu SAFE sertifikātu.
Ievērojot tiesiskās paļāvības un tiesiskās noteiktības principu, kā arī nodrošinot vienotu un caurskatāmu PVN piemērošanu visiem darījumiem SAFE Regulas ietvaros, PVN likumā ir lietderīgi noteikt PVN atbrīvojuma (PVN 0 procentu likmes) piemērošanu ar atpakaļejošu spēku, nosakot konkrētu piemērošanas sākuma datumu.
Ar likumprojektu ir paredzēts :
- papildināt PVN likuma 45.pantu ar septīto daļu, nosakot Aizsardzības ministrijai un Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centram pienākumu apstiprināt SAFE sertifikātu, kas atbilst SAFE Regulas pielikumam, SAFE Regulas ietvaros veiktajam preču importam;
- papildināt PVN likuma 45.pantu ar astoto daļu, nosakot Nacionālo bruņoto spēku, Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra un Valsts robežsardzes tiesības veikt preču importu ar SAFE PVN atbrīvojumu (PVN 0 procentu likmi);
- papildināt PVN likuma 50.pantu ar 3.1 daļu, nosakot Aizsardzības ministrijai un Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centram pienākumu apstiprināt SAFE sertifikātu, kas atbilst SAFE Regulas pielikumam, ja to noformē SAFE Regulas ietvaros veiktajām preču iegādēm un pakalpojumu saņemšanai iekšzemē, kā arī preču iegādēm ES teritorijā;
- papildināt PVN likuma 50.panta septīto daļu ar 5.punktu, paredzot Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku, Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra un Valsts robežsardzes tiesības iegādāties preces un saņemt pakalpojumus SAFE Regulas ietvaros ar SAFE PVN atbrīvojumu (PVN 0 procentu likmi);
- paplašināt PVN likuma 50.panta astotajā daļā ietverto deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā PVN 0 procentu likme piemēro preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti Aizsardzības ministrijai, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centram un Valsts robežsardzei;
- kā arī ar pārejas noteikumiem noteikt SAFE PVN atbrīvojuma (PVN 0 procentu likmes) piemērošanas sākuma datumu darījumiem – preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti Latvijas teritorijā, preču iegādēm ES teritorijā un preču importam, kas veikti iepirkuma līgumu ietvaros, ko atbalsta SAFE instruments.
Problēmas apraksts
16. PVN 0 procentu likmes piemērošana akcīzes preču piegādēm diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām
Šobrīd PVN likuma 50.pantā nav paredzēti izņēmumi tiešās PVN 0 procentu likmes piemērošanā darījumos ar diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām.
Šobrīd PVN likuma 50.pantā nav paredzēti izņēmumi tiešās PVN 0 procentu likmes piemērošanā darījumos ar diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams noteikt netiešu PVN 0 procentu likmes piemērošanu, atmaksājot PVN, akcīzes precēm, ko iegādājas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijas teritorijā un par kurām ir paredzēta akcīzes nodokļa atmaksa saskaņā ar likumu "Par akcīzes nodokli".
Ar likumprojektu ir paredzēts papildināt PVN likuma 50.pantu ar 1.1 daļu.
Ar likumprojektu ir paredzēts papildināt PVN likuma 50.pantu ar 1.1 daļu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- iekšzemes PVN maksātāji, kuri darbojas e-komercijas jomā
- iekšzemes PVN maksātāji, kuri piemēro īpašo PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību (kases principu)
- iekšzemes PVN maksātāji, kuri piegādā gāzi, elektroenerģiju vai siltumenerģiju, vai dzesēšanas enerģiju
- citas dalībvalsts PVN maksātāji, kuri ir reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā OSS Savienības režīma vai IOSS režīma izmantošanai
- trešo valstu vai trešo teritoriju PVN maksātāji, kuri ir reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā OSS Ārpussavienības režīma, OSS Savienības režīma vai IOSS režīma izmantošanai
Ietekmes apraksts
Iekšzemes PVN maksātājiem, kuri darbojas e-komercijas jomā un ir izvēlējušies noteikt preču piegādes vietu tālpārdošanas darījumos iekšzemē, būs jāvērtē 10 000 euro robežvērtības aprēķinā iekļaujamās preču piegādes, jo turpmāk tie ir tiesīgi šajā aprēķinā iekļaut tikai preču piegādes no Latvijas teritorijas uz citu dalībvalsti.
Iekšzemes PVN maksātāji, kuri ir izvēlējušies piemērot īpašo PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību (kases principu), turpmāk to nevarēs piemērot vienlaikus ar citiem īpašajiem PVN režīmiem – OSS Ārpussavienības režīmu un OSS Savienības režīmu.
Iekšzemes PVN maksātāji, kuri piegādā gāzi, elektroenerģiju, siltumenerģiju vai dzesēšanas enerģiju, noteiktā laika periodā varēs minēto preču piegādes deklarēt OSS Savienības režīmā un veikt PVN samaksu līdz tā mēneša beigām, kas seko taksācijas periodam, par kuru iesniegta nodokļa deklarācija.
Citas dalībvalsts PVN maksātāji turpmāk varēs pieprasīt PVN atmaksu par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Savienības režīma vai IOSS režīma ietvaros veikto darījumu nodrošināšanai, nepiemērojot noteiktos kritērijus.
Trešo valstu vai trešo teritoriju PVN maksātāji turpmāk varēs pieprasīt PVN atmaksu par iekšzemē iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Ārpussavienības režīma, OSS Savienības režīma vai IOSS režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai, nepiemērojot paritātes principu un noteiktos kritērijus.
Iekšzemes PVN maksātāji, kuri ir izvēlējušies piemērot īpašo PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību (kases principu), turpmāk to nevarēs piemērot vienlaikus ar citiem īpašajiem PVN režīmiem – OSS Ārpussavienības režīmu un OSS Savienības režīmu.
Iekšzemes PVN maksātāji, kuri piegādā gāzi, elektroenerģiju, siltumenerģiju vai dzesēšanas enerģiju, noteiktā laika periodā varēs minēto preču piegādes deklarēt OSS Savienības režīmā un veikt PVN samaksu līdz tā mēneša beigām, kas seko taksācijas periodam, par kuru iesniegta nodokļa deklarācija.
Citas dalībvalsts PVN maksātāji turpmāk varēs pieprasīt PVN atmaksu par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Savienības režīma vai IOSS režīma ietvaros veikto darījumu nodrošināšanai, nepiemērojot noteiktos kritērijus.
Trešo valstu vai trešo teritoriju PVN maksātāji turpmāk varēs pieprasīt PVN atmaksu par iekšzemē iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Ārpussavienības režīma, OSS Savienības režīma vai IOSS režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai, nepiemērojot paritātes principu un noteiktos kritērijus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Nav precīzi aprēķināms
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Likumprojektā paredzēto pasākumu īstenošanu iesaistītās institūcijas nodrošinās tam piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.
PVN 0 procentu likmes piemērošana preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti iepirkuma līguma ietvaros, ko atbalsta SAFE instruments
Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju retrospektīvi varētu tikt realizēti iepirkuma līgumu maksājumi, kuriem PVN piemēro preces saņemšanas brīdī par piegādāto preci, par kopējo summu 141.06 milj. euro.
PVN 0 procentu likmes piemērošana akcīzes preču piegādēm, ko veic Latvijā reģistrētās trešo valstu un citu ES dalībvalstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības
Šobrīd nav iespējams prognozēt likumprojekta ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem, jo nav zināms, cik aktīvi diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības iegādāsies akcīzes preces oficiālām vajadzībām.
Provizoriski pieļaujam neitrālu ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem, diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām veicot darījumus ar akcīzes precēm ar PVN 0 procentu likmi iepriekšējo gadu līmenī. Saskaņā ar VID sniegto informāciju VID rīcībā nav datu par diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām veiktu PVN atmaksu par akcīzes precēm.
PVN atmaksa par precēm un pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Ārpussavienības režīma, OSS Savienības režīma un IOSS režīma ietvaros veikto darījumu nodrošināšanai
Šobrīd nav iespējams prognozēt likumprojekta ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem, jo nav zināms, cik aktīvi trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētie PVN maksātāji un citas dalībvalsts reģistrētie PVN maksātāji, kuri PVN saistību izpildes nolūkā ir reģistrējušies OSS Ārpussavienības režīma, OSS Savienības režīma un IOSS režīma izmantošanai, prasīs PVN atmaksāšanu par precēm un pakalpojumiem, kas paredzēti minēto īpašo PVN režīmu ietvaros veikto darījumu nodrošināšanai.
Saskaņā ar VID sniegto informāciju VID rīcībā nav datu par trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētajiem PVN maksātājiem un citas dalībvalsts reģistrētajiem PVN maksātājiem veiktu PVN atmaksu par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem OSS Ārpussavienības režīma, OSS Savienības režīma un IOSS režīma ietvaros veikto darījumu nodrošināšanai.
PVN 0 procentu likmes piemērošana preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti iepirkuma līguma ietvaros, ko atbalsta SAFE instruments
Saskaņā ar Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju retrospektīvi varētu tikt realizēti iepirkuma līgumu maksājumi, kuriem PVN piemēro preces saņemšanas brīdī par piegādāto preci, par kopējo summu 141.06 milj. euro.
PVN 0 procentu likmes piemērošana akcīzes preču piegādēm, ko veic Latvijā reģistrētās trešo valstu un citu ES dalībvalstu diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības
Šobrīd nav iespējams prognozēt likumprojekta ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem, jo nav zināms, cik aktīvi diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības iegādāsies akcīzes preces oficiālām vajadzībām.
Provizoriski pieļaujam neitrālu ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem, diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām veicot darījumus ar akcīzes precēm ar PVN 0 procentu likmi iepriekšējo gadu līmenī. Saskaņā ar VID sniegto informāciju VID rīcībā nav datu par diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām veiktu PVN atmaksu par akcīzes precēm.
PVN atmaksa par precēm un pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Ārpussavienības režīma, OSS Savienības režīma un IOSS režīma ietvaros veikto darījumu nodrošināšanai
Šobrīd nav iespējams prognozēt likumprojekta ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem, jo nav zināms, cik aktīvi trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētie PVN maksātāji un citas dalībvalsts reģistrētie PVN maksātāji, kuri PVN saistību izpildes nolūkā ir reģistrējušies OSS Ārpussavienības režīma, OSS Savienības režīma un IOSS režīma izmantošanai, prasīs PVN atmaksāšanu par precēm un pakalpojumiem, kas paredzēti minēto īpašo PVN režīmu ietvaros veikto darījumu nodrošināšanai.
Saskaņā ar VID sniegto informāciju VID rīcībā nav datu par trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētajiem PVN maksātājiem un citas dalībvalsts reģistrētajiem PVN maksātājiem veiktu PVN atmaksu par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem OSS Ārpussavienības režīma, OSS Savienības režīma un IOSS režīma ietvaros veikto darījumu nodrošināšanai.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi Nr.908 "Kārtība, kādā piemēro pievienotās vērtības nodokļa 0 procentu likmi preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, starptautiskajām organizācijām, Eiropas Savienības institūcijām, Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), citu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) dalībvalstu un citu Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku vienībām, un kārtība, kādā atmaksā akcīzes nodokli par Latvijas Republikā iegādātajām akcīzes precēm un piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu"
Pamatojums un apraksts
Ar likumprojektu PVN likuma 50.pants tiek papildināts ar jauniem subjektiem, kuri ir tiesīgi iegādāties preces un saņemt pakalpojumus ar PVN 0 procentu likmi. Kā arī ar likumprojektu tiek paplašināts PVN 0 procentu piemērošanas tvērums preču piegādēm un pakalpojumu sniegšanai, ko veic PVN likuma 50.panta subjekti iepirkuma līgumu ietvaros, ko atbalsta SAFE instruments.
Saskaņā ar PVN likuma 50.panta astotajā daļā ietverto deleģējumu Ministru kabinetam, Ministru kabineta noteikumi Nr.908 nosaka kārtību, kādā PVN 0 procentu likme piemērojama preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti Aizsardzības ministrijai, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centram un Valsts robežsardzei – SAFE sertifikātā norādīto preču iegādei un pakalpojumu saņemšanai. Tādēļ ir nepieciešams aktualizēt Ministru kabineta noteikumu Nr.908 saturu atbilstoši grozījumiem PVN likumā.
Saskaņā ar PVN likuma 50.panta astotajā daļā ietverto deleģējumu Ministru kabinetam, Ministru kabineta noteikumi Nr.908 nosaka kārtību, kādā PVN 0 procentu likme piemērojama preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti Aizsardzības ministrijai, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centram un Valsts robežsardzei – SAFE sertifikātā norādīto preču iegādei un pakalpojumu saņemšanai. Tādēļ ir nepieciešams aktualizēt Ministru kabineta noteikumu Nr.908 saturu atbilstoši grozījumiem PVN likumā.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumi Nr.1507 "Kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētam nodokļa maksātājam"
Pamatojums un apraksts
Ar likumprojektu tiek noteikts izņēmums PVN likuma 112.pantā noteiktā paritātes principa un kritēriju piemērošanā, ja PVN summas atmaksāšanu prasa par iekšzemē iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Ārpussavienības režīma, OSS Savienības režīma un IOSS režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai. Tādēļ ir nepieciešams aktualizēt Ministru kabineta noteikumu Nr.1507 saturu atbilstoši grozījumiem PVN likumā.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumi Nr.1514 "Kārtība, kādā reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz pieteikumu pievienotās vērtības nodokļa atmaksas saņemšanai citā Eiropas Savienības dalībvalstī, un kārtība, kādā atmaksā pievienotās vērtības nodokli citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrētam nodokļa maksātājam"
Pamatojums un apraksts
Ar likumprojektu tiek noteikts izņēmums PVN likuma 113.pantā noteikto kritēriju piemērošanā, ja PVN summas atmaksāšanu prasa par iekšzemē iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem, kas paredzēti OSS Savienības režīma un IOSS režīma ietvaros veicamo darījumu nodrošināšanai. Tādēļ ir nepieciešams aktualizēt Ministru kabineta noteikumu Nr.1514 saturu atbilstoši grozījumiem PVN likumā.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32025L0516
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2025.gada 11.marta Direktīva (ES) 2025/516, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz PVN noteikumiem digitālajā laikmetā (Direktīva 2025/516)
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32006L0112
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (Direktīva 2006/112/EK)
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32025R1106
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2025.gada 27.maija Regula (ES) 2025/1106, ar ko izveido instrumentu "Rīcība Eiropas drošības labā, stiprinot Eiropas aizsardzības industriju" (SAFE) (SAFE Regula)
Apraksts
Atbilstoši SAFE Regulas 20.pantam šīs regulas nolūkos aizsardzības ražojumu vai citu aizsardzības vajadzībām izmantojamu ražojumu piegādes, iegādes Kopienas iekšienē un imports, ko veic saskaņā ar līgumiem, kuri izriet no iepirkumiem, ko atbalsta SAFE instruments, atbrīvo no PVN, kas piemērojams saskaņā ar Direktīvu 2006/112/EK. Par apstiprinājumu, ka darījumam var piemērot SAFE Regulā paredzēto atbrīvojumu no PVN, kalpo kompetentās iestādes apstiprinātais SAFE sertifikāts.
Lai gan SAFE Regula ir tieši piemērojama un ir saistoša dalībvalstīm kopumā, caurspīdīgai SAFE PVN atbrīvojuma (PVN 0 procentu likmes) piemērošanai darījumiem SAFE Regulas ietvaros ir lietderīgi veikt grozījumus PVN likumā un saistošajos Ministru kabineta noteikumos Nr.908, ar to nodrošinot katras darījuma puses – preču piegādātāja vai pakalpojuma sniedzēja un preču vai pakalpojuma saņēmēja vienotu izpratni par PVN piemērošanu iepirkuma līguma ietvaros veiktajiem darījumiem, ko atbalsta SAFE instruments.
Lai gan SAFE Regula ir tieši piemērojama un ir saistoša dalībvalstīm kopumā, caurspīdīgai SAFE PVN atbrīvojuma (PVN 0 procentu likmes) piemērošanai darījumiem SAFE Regulas ietvaros ir lietderīgi veikt grozījumus PVN likumā un saistošajos Ministru kabineta noteikumos Nr.908, ar to nodrošinot katras darījuma puses – preču piegādātāja vai pakalpojuma sniedzēja un preču vai pakalpojuma saņēmēja vienotu izpratni par PVN piemērošanu iepirkuma līguma ietvaros veiktajiem darījumiem, ko atbalsta SAFE instruments.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2025.gada 11.marta Direktīva (ES) 2025/516, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz PVN noteikumiem digitālajā laikmetā (Direktīva 2025/516)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 2025/516 2.panta 1.punkts (Direktīvas 2006/112/EK 14.a panta 2.punkts)
Likumprojekta 1.pants
(PVN likuma 6.panta sestā daļa)
(PVN likuma 6.panta sestā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2025/516 2.panta 2.punkta "a" apakšpunkts (Direktīvas 2006/112/EK 17.a panta 2.punkta "a" apakšpunkts)
Likumprojekta 2.pants
(PVN likuma 8.1 panta pirmā daļa)
(PVN likuma 8.1 panta pirmā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2025/516 2.panta 2.punkta "b" apakšpunkts (Direktīvas 2006/112/EK 17.a panta 8.punkts)
Likumprojekta 11.pants
(PVN likuma pārejas noteikumu 48.punkts)
(PVN likuma pārejas noteikumu 48.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2025/516 2.panta 4.punkta "a" apakšpunkts daļā par preču piegādes vietu tālpārdošanas darījumos (Direktīvas 2006/112/EK 59.c panta 1.punkta "b" apakšpunkts)
Likumprojekta 3.pants
(PVN likuma 13.1 panta otrās daļas 2.punkts)
(PVN likuma 13.1 panta otrās daļas 2.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2025/516 2.panta 4.punkta "a" apakšpunkts daļā par elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtu pakalpojumu sniegšanas vietu (Direktīvas 2006/112/EK 59.c panta 1.punkta "b" apakšpunkts)
Likumprojekta 4.pants
(PVN likuma 27.panta trešās daļas 2.punkts)
(PVN likuma 27.panta trešās daļas 2.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2025/516 2.panta 4.punkta "b" apakšpunkts (Direktīvas 2006/112/EK 59.c panta 3.punkta pirmais teikums daļā par preču piegādes vietu tālpārdošanas darījumos)
Likumprojekta 3.pants
(PVN likuma 13.1 panta otrās daļas 1.punkts)
(PVN likuma 13.1 panta otrās daļas 1.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2025/516 2.panta 4.punkta "b" apakšpunkts (Direktīvas 2006/112/EK 59.c panta 3.punkta pirmais teikums daļā par elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtu pakalpojumu sniegšanas vietu)
Likumprojekta 4.pants
(PVN likuma 27.panta trešās daļas 1.punkts)
(PVN likuma 27.panta trešās daļas 1.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2025/516 2.panta 4.punkta "b" apakšpunkts (Direktīvas 2006/112/EK 59.c panta 3.punkta otrais teikums par preču piegādes vietu tālpārdošanas darījumos)
Likumprojekta 3.pants
(PVN likuma 13.1 panta astotā daļa)
(PVN likuma 13.1 panta astotā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2025/516 2.panta 4.punkta "b" apakšpunkts (Direktīvas 2006/112/EK 59.c panta 3.punkta otrais teikums par elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtu pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanu)
Likumprojekta 4.pants
(PVN likuma 27.panta sestā daļa)
(PVN likuma 27.panta sestā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2025/516 5.punkts (Direktīvas 2006/112/EK 66.panta 2.punkts)
Likumprojekta 9.pants
(PVN likuma 137.panta divpadsmitā daļa)
(PVN likuma 137.panta divpadsmitā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2025/516 6.punkts (Direktīvas 2006/112/EK 167.a panta pirmā daļa)
Likumprojekta 9.pants
(PVN likuma 137.panta piektā daļa)
(PVN likuma 137.panta piektā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2025/516 9.punkts (Direktīvas 2006/112/EK 359.pants)
Likumprojekta 10.pants
(PVN likuma 140.2 panta otrā daļa)
(PVN likuma 140.2 panta otrā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2025/516 10.punkts (Direktīvas 2006/112/EK 361.panta 1.punkta "c" apakšpunkts)
Likumprojekta 10.pants
(PVN likuma 140.2 panta ceturtās daļas 3.punkts)
(PVN likuma 140.2 panta ceturtās daļas 3.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2025/516 11.punkts (Direktīvas 2006/112/EK 368.pants daļā par darījumu tvērumu)
Likumprojekta 10.pants
(PVN likuma 140.2 panta desmitā daļa)
(PVN likuma 140.2 panta desmitā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2025/516 11.punkts (Direktīvas 2006/112/EK 368.pants daļā par Direktīvas 86/560/EEK nosacījumiem (paritāte un kritēriji))
Likumprojekta 7.pants
(PVN likuma 112.panta 1.2 daļa)
(PVN likuma 112.panta 1.2 daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2025/516 12.punkts (Direktīvas 2006/112/EK 369.aa pants daļā par preču tālpārdošanas tvērumu)
Likumprojekta 11.pants
(PVN likuma 140.3 panta pirmās daļas 5.punkts)
(PVN likuma 140.3 panta pirmās daļas 5.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2025/516 12.punkts (Direktīvas 2006/112/EK 369.aa pants daļā par piemērošanas periodu)
Likumprojekta 13.pants
(PVN likuma pārejas noteikumu 49.punkts)
(PVN likuma pārejas noteikumu 49.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2025/516 13.punkts (Direktīvas 2006/112/EK 369.j pants daļā par atmaksu procedūrām)
Likumprojekta 11.pants
(PVN likuma 140.3 panta desmitā daļa)
(PVN likuma 140.3 panta desmitā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2025/516 13.punkts (Direktīvas 2006/112/EK 369.j pants daļā par Direktīvas 2008/9/EK nosacījumiem)
Likumprojekta 8.pants
(PVN likuma 113.panta 1.2 daļa)
(PVN likuma 113.panta 1.2 daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2025/516 13.punkts (Direktīvas 2006/112/EK 369.j pants daļā par Direktīvas 86/560/EEK nosacījumiem (paritāte un kritēriji))
Likumprojekta 7.pants
(PVN likuma 112.panta 1.2 daļa)
(PVN likuma 112.panta 1.2 daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2025/516 14.punkts (Direktīvas 2006/112/EK 369.m panta 1.a punkts)
Likumprojekta 12.pants
(PVN likuma 140.4 panta 2.1 daļa)
(PVN likuma 140.4 panta 2.1 daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2025/516 15.punkts (Direktīvas 2006/112/EK 369.p panta 1.punkta "c" apakšpunkts)
Likumprojekta 12.pants
(PVN likuma 140.4 panta piektās daļas 3.punkts)
(PVN likuma 140.4 panta piektās daļas 3.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2025/516 15.punkts (Direktīvas 2006/112/EK 369.p panta 3.punkta "c" apakšpunkts)
Likumprojekta 12.pants
(PVN likuma 140.4 panta septītās daļas 3.punkts)
(PVN likuma 140.4 panta septītās daļas 3.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2025/516 16.punkts (Direktīvas 2006/112/EK 369.w pants daļā par Direktīvas 2008/9/EK nosacījumiem)
Likumprojekta 8.pants
(PVN likuma 113.panta 1.2 daļa)
(PVN likuma 113.panta 1.2 daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Direktīvas 2025/516 16.punkts (Direktīvas 2006/112/EK 369.w pants daļā par Direktīvas 86/560/EEK nosacījumiem (paritāte un kritēriji))
Likumprojekta 7.pants
(PVN likuma 112.panta 1.2 daļa)
(PVN likuma 112.panta 1.2 daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Direktīvas 2025/516 2.panta 1.punkts daļā par grozījumiem Direktīvas 2006/112/EK 14.a panta 2.punktā attiecībā uz Eiropas Komisijas pienākumu iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējuma ziņojumu par domājamā preču piegādātāja noteikuma darbību un tiesību akta priekšlikumu par tā pagarināšanu (ja nepieciešams) nav attiecināms uz dalībvalsts pienākumu, līdz ar to tas nav jāpārņem nacionālajā tiesību aktā.
Ar Direktīvas 2025/516 2.panta 3.punktu tiek redakcionāli precizēts Direktīvas 2006/112/EK V sadaļas 3.a nodaļas virsraksts. Ņemot vērā, ka minētajam redakcionālajam precizējumam nav tiešās ietekmes uz PVN likuma struktūru un pantu nosaukumiem, Direktīvas 2025/516 2.panta 3.punkts nav jāpārņem nacionālajā tiesību aktā.
Ar Direktīvas 2025/516 2.panta 7.punktu tiek redakcionāli precizēta Direktīvas 2006/112/EK 226.panta 7.a punktā iekļautā atsauce uz Direktīvas 2006/112/EK 66.panta 1.punkta "b" apakšpunktā minēto īpašo PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību. Ņemot vērā, ka PVN likuma 125.panta pirmās daļas 18.punktā ir iekļauta atsauce uz šā likuma 137.pantu, ar kuru ir pārņemts Direktīvas 2006/112/EK 66.panta 1.punkta "b" apakšpunkta regulējums, nav nepieciešams veikt no Direktīvas 2025/516 2.panta 7.punkta izrietošo redakcionālo precizējumu.
Ņemot vērā Direktīvas 2006/112/EK 237.pantā Eiropas Komisijai dotā uzdevuma izpildi, ar Direktīvas 2025/516 2.panta 8.punktu tiek svītrots minētais Direktīvas 2006/112/EK pants. Tā kā Direktīvas 2006/112/EK 237.pants nebija jāpārņem PVN likumā pēc mērķa un būtības, attiecīgie grozījumi Direktīvas 2025/516 8.punkta kontekstā nav jāveic.
Ar Direktīvas 2025/516 2.panta 11.punktu Direktīvas 2006/112/EK 368.pantā, 13.punktu Direktīvas 2006/112/EK 369.j pantā un 16.punktu Direktīvas 2006/112/EK 369.w pantā tiek svītrota atsauce uz Direktīvas 86/560/EEK 2.panta 3.punktu, turpmāk ļaujot dalībvalstīm nacionālajā līmenī lemt par nodokļu pārstāvja norīkošanu visos gadījumos, kad trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrēts PVN maksātājs prasa PVN atmaksu par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem. Ņemot vērā, ka Latvija nav ieviesusi un šobrīd neplāno ieviest no Direktīvas 86/560/EEK 2.panta 3.punkta izrietošo prasību par nodokļu pārstāvja norīkošanu trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētiem PVN maksātājiem, attiecīgie grozījumi nav jāveic.
Ar likumprojektu tiek precizētas Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu normas, kuras Direktīvā 2006/112/EK ir ieviestas ar Padomes 2017.gada 5.decembra Direktīvu (ES) 2017/2455, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā, kā arī ar Padomes 2018.gada 4.decembra Direktīvu (ES) 2018/1910, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz atsevišķu pievienotās vērtības nodokļa sistēmas noteikumu saskaņošanu un vienkāršošanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm.
Ar Direktīvas 2025/516 2.panta 3.punktu tiek redakcionāli precizēts Direktīvas 2006/112/EK V sadaļas 3.a nodaļas virsraksts. Ņemot vērā, ka minētajam redakcionālajam precizējumam nav tiešās ietekmes uz PVN likuma struktūru un pantu nosaukumiem, Direktīvas 2025/516 2.panta 3.punkts nav jāpārņem nacionālajā tiesību aktā.
Ar Direktīvas 2025/516 2.panta 7.punktu tiek redakcionāli precizēta Direktīvas 2006/112/EK 226.panta 7.a punktā iekļautā atsauce uz Direktīvas 2006/112/EK 66.panta 1.punkta "b" apakšpunktā minēto īpašo PVN maksāšanas un priekšnodokļa atskaitīšanas kārtību. Ņemot vērā, ka PVN likuma 125.panta pirmās daļas 18.punktā ir iekļauta atsauce uz šā likuma 137.pantu, ar kuru ir pārņemts Direktīvas 2006/112/EK 66.panta 1.punkta "b" apakšpunkta regulējums, nav nepieciešams veikt no Direktīvas 2025/516 2.panta 7.punkta izrietošo redakcionālo precizējumu.
Ņemot vērā Direktīvas 2006/112/EK 237.pantā Eiropas Komisijai dotā uzdevuma izpildi, ar Direktīvas 2025/516 2.panta 8.punktu tiek svītrots minētais Direktīvas 2006/112/EK pants. Tā kā Direktīvas 2006/112/EK 237.pants nebija jāpārņem PVN likumā pēc mērķa un būtības, attiecīgie grozījumi Direktīvas 2025/516 8.punkta kontekstā nav jāveic.
Ar Direktīvas 2025/516 2.panta 11.punktu Direktīvas 2006/112/EK 368.pantā, 13.punktu Direktīvas 2006/112/EK 369.j pantā un 16.punktu Direktīvas 2006/112/EK 369.w pantā tiek svītrota atsauce uz Direktīvas 86/560/EEK 2.panta 3.punktu, turpmāk ļaujot dalībvalstīm nacionālajā līmenī lemt par nodokļu pārstāvja norīkošanu visos gadījumos, kad trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrēts PVN maksātājs prasa PVN atmaksu par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem. Ņemot vērā, ka Latvija nav ieviesusi un šobrīd neplāno ieviest no Direktīvas 86/560/EEK 2.panta 3.punkta izrietošo prasību par nodokļu pārstāvja norīkošanu trešās valsts vai trešās teritorijas reģistrētiem PVN maksātājiem, attiecīgie grozījumi nav jāveic.
Ar likumprojektu tiek precizētas Direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu normas, kuras Direktīvā 2006/112/EK ir ieviestas ar Padomes 2017.gada 5.decembra Direktīvu (ES) 2017/2455, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā, kā arī ar Padomes 2018.gada 4.decembra Direktīvu (ES) 2018/1910, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz atsevišķu pievienotās vērtības nodokļa sistēmas noteikumu saskaņošanu un vienkāršošanu tirdzniecībā starp dalībvalstīm.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (Direktīva 2006/112/EK)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 2006/112/EK 151.panta 1.punkta "a" apakšpunkts
Likumprojekta 6.pants
(PVN likuma 50.panta 1.1 daļa)
(PVN likuma 50.panta 1.1 daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Direktīvas 2006/112/EK 151.panta 1.punkta "a" apakšpunktā noteiktais PVN atbrīvojums (PVN 0 procentu likme) akcīzes preču piegādēm diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām tiks piemērots netieši, atmaksājot samaksāto PVN, pamatojoties uz Direktīvas 2006/112/EK 151.panta 2.punktā piešķirto dalībvalsts rīcības izvēles brīvību. Ar šo netiek mainīta esošā prakse un Latvijā reģistrētām trešo valstu un citu ES dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām tiek saglabāta tiesiskā paļāvība attiecībā uz to tiesībām iekšzemē iegādāties akcīzes preces ar PVN 0 procentu likmi.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Padomes 2025.gada 27.maija Regula (ES) 2025/1106, ar ko izveido instrumentu "Rīcība Eiropas drošības labā, stiprinot Eiropas aizsardzības industriju" (SAFE) (SAFE Regula)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
SAFE Regulas 20.panta 1.punkts daļā par preču importu
Likumprojekta 5.pants
(PVN likuma 45.panta astotā daļa)
(PVN likuma 45.panta astotā daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
SAFE Regulas 20.panta 1.punkts daļā par iekšzemes preču piegādēm
Likumprojekta 6.pants
(PVN likuma 50.panta septītās daļas 5.punkts)
(PVN likuma 50.panta septītās daļas 5.punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
SAFE Regulas 20.panta 2.punkts
Likumprojekta 6.pants
(PVN likuma 45.panta septītā daļa un 50.panta 3.1 daļa)
(PVN likuma 45.panta septītā daļa un 50.panta 3.1 daļa)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Valsts ieņēmumu dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/01e6f41b-dde3-40e5-9d02-8ea6ad817f74/public_participations
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Viedokļi nav saņemti.
6.4. Cita informācija
Latvijas Darba devēju konfederācija informēja, ka komentāru par likumprojektu nav.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Aizsardzības ministrija
- Ārlietu ministrija
- Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs
- Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs
- Valsts ieņēmumu dienests
- Valsts robežsardze
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Aizsardzības ministrija
palielinās
Vērtības nozīme:
19,01
Darbaspēka izmaksas valsts pārvaldē un aizsardzībā, iesk. obligāto sociālo apdrošināšanu
3,50
kopējais laika patēriņš
1
preču piegādātājs/ pakalpojumu sniedzējs
1,0
sertifikāts
66,54
Saskaņā ar PVN likuma 45.panta septīto daļu un 50.panta 3.1 daļu Aizsardzības ministrija vai Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs (VALIC) apstiprina SAFE sertifikātu, ko noformē un iesniedz apstiprināšanai Aizsardzības ministrija, Nacionālie bruņotie spēki (NBS), VALIC un Valsts robežsardze. Ar minēto regulējumu iepriekš minētajiem subjektiem tiek noteikts sertifikāta aizpildīšanas pienākums un attiecīgi veicams administratīvo izmaksu novērtējums.
Ņemot vērā, ka Aizsardzības ministrija nav atbildējusi uz Finanšu ministrijas pieprasījumu un nav sniegusi iestādes administratīvo izmaksu aprēķinu SAFE sertifikāta aizpildīšanas pienākumam, aprēķins ir veikts, balstoties uz Finanšu ministrijas eksperta izpratni par procesu iestādē, aizpildot SAFE Regulas pielikumā noteikto SAFE sertifikāta veidlapu darījumiem SAFE Regulas ietvaros.
Tiek pieņemts, ka eksperts SAFE sertifikāta veidlapas aizpildīšanai patērēs 2 stundas. Nodaļas vadītājam aizpildītās veidlapas pareizības pārbaudei būs nepieciešamas 1 stunda, savukārt iestādes vadītājam SAFE sertifikāta apstiprināšanai – 0,5 stunda.
Ārlietu ministrija
neietekmē
-
Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs
palielinās
Vērtības nozīme:
19,01
Darbaspēka izmaksas valsts pārvaldē un aizsardzībā, iesk. obligāto sociālo apdrošināšanu
4,00
kopējais laika patēriņš
1
preču piegādātājs/ pakalpojumu sniedzējs
1,0
sertifikāts
76,04
Saskaņā ar PVN likuma 45.panta septīto daļu un 50.panta 3.1 daļu Aizsardzības ministrija vai VALIC apstiprina SAFE sertifikātu, ko noformē un iesniedz apstiprināšanai Aizsardzības ministrija, NBS, VALIC un Valsts robežsardze. Ar minēto regulējumu iepriekš minētajiem subjektiem tiek noteikts sertifikāta aizpildīšanas pienākums un attiecīgi veicams administratīvo izmaksu novērtējums.
NBS, atbildot uz Finanšu ministrijas pieprasījumu, informēja, ka Finanšu ministrijas uzdotie jautājumi nav NBS kompetencē, jo pašlaik NBS uzdevumos neietilpst PVN atbrīvojuma sertifikātu sagatavošana SAFE Regulas ietvaros. NBS vēl nav pieredzes PVN sertifikātu sagatavošanai SAFE ietvaros. Ņemot vērā minēto, administratīvo izmaksu aprēķins ir veikts, balstoties uz Finanšu ministrijas eksperta izpratni par procesu iestādē, aizpildot SAFE Regulas pielikumā noteikto SAFE sertifikāta veidlapu darījumiem SAFE Regulas ietvaros.
Tiek pieņemts, ka eksperts SAFE sertifikāta veidlapas aizpildīšanai patērēs 2 stundas. Nodaļas vadītājam aizpildītās veidlapas pareizības pārbaudei būs nepieciešama 1 stunda, iestādes vadītājam pavadvēstules parakstīšanai – 0,5 stunda un lietvedim pavadvēstules nosūtīšanai Aizsardzības ministrijai vai VALIC kopā ar aizpildītu SAFE sertifikāta veidlapu – 0,5 stunda.
Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrs
palielinās
Vērtības nozīme:
19,01
Darbaspēka izmaksas valsts pārvaldē un aizsardzībā, iesk. obligāto sociālo apdrošināšanu
3,50
kopējais laika patēriņš
1
preču piegādātājs/ pakalpojumu sniedzējs
1,0
sertifikāts
66,54
Saskaņā ar PVN likuma 45.panta septīto daļu un 50.panta 3.1 daļu Aizsardzības ministrija vai VALIC apstiprina SAFE sertifikātu, ko noformē un iesniedz apstiprināšanai Aizsardzības ministrija, NBS, VALIC un Valsts robežsardze. Ar minēto regulējumu iepriekš minētajiem subjektiem tiek noteikts sertifikāta aizpildīšanas pienākums un attiecīgi veicams administratīvo izmaksu novērtējums.
VALIC, atbildot uz Finanšu ministrijas pieprasījumu, informēja, ka VALIC līdz šim nav realizējis nevienu SAFE finansējuma projektu un nav gatavojis SAFE sertifikāta veidlapas, līdz ar to nevar sniegt atbildi pēc būtības. Ņemot vērā minēto, administratīvo izmaksu aprēķins ir veikts, balstoties uz Finanšu ministrijas eksperta izpratni par procesu iestādē, aizpildot SAFE Regulas pielikumā noteikto SAFE sertifikāta veidlapu darījumiem SAFE Regulas ietvaros.
Tiek pieņemts, ka eksperts SAFE sertifikāta veidlapas aizpildīšanai patērēs 2 stundas. Nodaļas vadītājam aizpildītās veidlapas pareizības pārbaudei būs nepieciešama 1 stunda, savukārt iestādes vadītājam SAFE sertifikāta apstiprināšanai – 0,5 stunda.
Valsts ieņēmumu dienests
neietekmē
-
Valsts robežsardze
palielinās
Vērtības nozīme:
19,01
Darbaspēka izmaksas valsts pārvaldē un aizsardzībā, iesk. obligāto sociālo apdrošināšanu
4,00
kopējais laika patēriņš
1
preču piegādātājs/ pakalpojumu sniedzējs
1,0
sertifikāts
76,04
Saskaņā ar PVN likuma 45.panta septīto daļu un 50.panta 3.1 daļu Aizsardzības ministrija vai VALIC apstiprina SAFE sertifikātu, ko noformē un iesniedz apstiprināšanai Aizsardzības ministrija, NBS, VALIC un Valsts robežsardze. Ar minēto regulējumu iepriekš minētajiem subjektiem tiek noteikts sertifikāta aizpildīšanas pienākums un attiecīgi veicams administratīvo izmaksu novērtējums.
Valsts robežsardze, atbildot uz Finanšu ministrijas pieprasījumu, informēja, ka Valsts robežsardzei nav pieredzes šajā jautājumā, līdz ar ko Valsts robežsardze nevar sniegt informāciju par iespējamo administratīvo slogu saistībā ar SAFE sertifikāta veidlapas aizpildīšanu un nosūtīšanu Aizsardzības ministrijai vai VALIC. Ņemot vērā minēto, administratīvo izmaksu aprēķins ir veikts, balstoties uz Finanšu ministrijas eksperta izpratni par procesu iestādē, aizpildot SAFE Regulas pielikumā noteikto SAFE sertifikāta veidlapu darījumiem SAFE Regulas ietvaros.
Tiek pieņemts, ka eksperts SAFE sertifikāta veidlapas aizpildīšanai patērēs 2 stundas. Nodaļas vadītājam aizpildītās veidlapas pareizības pārbaudei būs nepieciešama 1 stunda, iestādes vadītājam pavadvēstules parakstīšanai – 0,5 stunda un lietvedim pavadvēstules nosūtīšanai Aizsardzības ministrijai vai VALIC kopā ar aizpildītu SAFE sertifikāta veidlapu – 0,5 stunda.
Kopā
285,16
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Aizsardzības ministrijai un VALIC tiks noteikts pienākums apstiprināt SAFE sertifikātu, ko noformē PVN likuma 50.panta subjekti preču iegādei un pakalpojumu saņemšanai, kas veikti iekšzemē SAFE Regulas ietvaros, un preču iegādei, kas veikta citā dalībvalstī SAFE Regulas ietvaros, kā arī pienākums apstiprināt SAFE sertifikātu, ko noformē PVN likuma 45.panta subjekti preču importam SAFE Regulas ietvaros.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Aizsardzības ministrija un VALIC likumprojekta izpildi daļā par SAFE sertifikātu apstiprināšanu darījumiem SAFE Regulas ietvaros realizēs esošā finansējuma ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
