Anotācija (ex-ante)

MK noteikumu 38. punktā noteikts, ka finansējuma saņēmējs infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinu iesniedz Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā kā sadarbības iestādē (turpmāk – sadarbības iestāde) ne tikai iesniedzot projekta iesniegumu, bet arī iesniedzot noslēguma maksājuma pieprasījumu. Minētais nosacījums veido papildus administratīvo slogu gan finansējuma saņēmējam, gan sadarbības iestādei. Savukārt Valdības rīcības plāna[1] deklarācijas uzdevumā "Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs" ir iekļauts pasākums Nr. 35.4. "Lai mazinātu administratīvu birokrātiju un pilnveidotu risku pārvaldību ESIF projektu ieviešanā, izvērtēta efektīva un vienlaikus no drošas finanšu vadības viedokļa līdzsvarota pašdeklarācijas principa ieviešana ESIF projektu pārvaldībā".
Sadarbības iestāde, izvērtējot Veselības ministrijas pārraudzībā esošos Eiropas Savienības struktūrfondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda specifiskos atbalsta mērķus, lai izpildītu Valdības rīcības plānā norādīto uzdevumu, ar 2025. gada 22. maija vēstuli Nr. 39-2-8/2597 "Par pašdeklarācijas principa iniciatīvu" ir ierosinājusi cita starpā ieviest pašdeklarācijas principu 4.1.1.1. pasākuma ceturtās kārtas īstenoto projektu uzraudzībā, tas ir finansējuma saņēmējs aprēķina un uzkrāj infrastruktūras izmantošanas proporcijas datus un nodrošina datu un pamatojošo dokumentu pieejamību uzraudzībai. Minētās izmaiņas ne tikai samazinātu birokrātisko slogu un projektu ikgadēju uzraudzību, bet arī demonstrētu uzticēšanās pieaugumu finansējuma saņēmēju saimniecisko darbību aktivitātēm. Ieviešot padeklarēšanas principu, tas nerada ietekmi uz projekta izmaksu attiecināmību. Vienlaikus tas nenoņem atbildību finansējuma saņēmējam – atbilstoši normatīvajam regulējumam tā ir tieša finansējuma saņēmēja atbildība uzkrāt, uzturēt un pēc pieprasījuma nodrošināt sadarbības iestādei piekļuvi visiem attiecīgajiem datiem un pamatojošajiem dokumentiem.


[1] https://likumi.lv/ta/id/349266-par-valdibas-ricibas-planu-deklaracijas-par-evikas-silinas-vadita-ministru-kabineta-iecereto-darbibu-istenosanai
 

Lai samazinātu birokrātisko slogu 4.1.1.1. pasākuma ceturtās kārtas projektu infrastruktūras amortizācijas uzraudzības periodā, ar noteikumu projektu tiek ieviests pašdeklarācijas princips. Noteikumu projektā iekļautais pašdeklarācijas princips paredz, ka finansējuma saņēmējs aprēķina infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķinu un iesniedz to sadarbības iestādē iesniedzot projekta iesniegumu. Savukārt projekta īstenošanas laikā un pēcuzraudzības periodā uzkrāj infrastruktūras izmantošanas proporcijas datus un pēc pieprasījuma nodrošina datu un pamatojošo dokumentu pieejamību uzraudzībai.

Attiecīgi sadarbības iestāde informēs 4.1.1.1. pasākuma ceturtās kārtas projektu finansējuma saņēmējus par izmaiņām infrastruktūras izmantošanas proporcijas aprēķina iesniegšanas kārtībā.

Papildus, jāņem vērā, ka 2025. gada 16. decembrī Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts ir pieņēmis Komisijas Lēmumu (ES) 2025/2630 Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un ar ko atceļ Lēmumu 2012/21/ES (turpmāk – jaunais VTNP lēmums), kas aizstās Komisijas Lēmumu 2012/21/ES (2011.gada 20.decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106.panta 2.punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – vecais VTNP lēmums). Jaunais VTNP lēmums ir stājies spēkā ar 2026. gada 8. janvāri. Vienlaikus jaunajā VTNP lēmumā ir noteikts, ka visas atbalsta programmas, kas stājās spēkā pirms tā spēkā stāšanās un kas bija saderīgas ar iekšējo tirgu un atbrīvotas no paziņošanas prasības saskaņā ar veco VTNP lēmumu, arī turpmāk ir saderīgas ar iekšējo tirgu un atbrīvotas no paziņošanas prasības vēl divu gadu laikposmā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Ņemot vērā minēto, komercdarbības atbalstu pasākuma ietvaros saskaņā ar veco VTNP lēmumu var saņemt arī subjekti, kam noslēgts pilnvarojuma akts ar jauno VTNP lēmumu, ievērojot noteikumos ietvertos atbalsta nosacījumus un nosacījumus, kas izriet no vecā VTNP lēmuma, un atsauces neesamība pilnvarojuma aktā uz veco VTNP lēmumu nav šķērslis, lai piešķirtu atbalstu saskaņā ar veco VTNP lēmumu.

Vienlaikus, ņemot vērā administratīvā sloga samazināšanas pasākumus, kas nosaka, ka vairs nav nepieciešams iesniegt sadarbības iestādei Nacionālā veselības dienesta kā pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu par pārkompensācijas kontroli, no MK noteikumiem dzēsts 15. punkts. Saistībā ar šīm MK noteikumu normu izmaiņām finansējuma saņēmējam būs nepieciešams veikt grozījumus līgumā par projektu īstenošanu.