23-TA-1340: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 24. februāra noteikumos Nr. 88 "Kārtība, kādā iemaksā un izmaksā depozītu juridiskās un fiziskās personas maksātnespējas procesā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Saeimā 2023. gada 16. martā tika pieņemts likums "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (Nr. 251093/Lp142) (turpmāk – Grozījumi Maksātnespējas likumā), kas stājās spēkā 2023. gada 29. martā. Atbilstoši minētajiem grozījumiem fiziskās personas maksātnespējas process, kas tiks uzsākts ar 2023. gada 15. septembri[1], ir piemērojams arī parādniekiem, kas vienlaikus ir individuālie komersanti vai individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku saimniecības vai zvejnieku saimniecības īpašnieki. Līdz ar to Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 24. februāra noteikumos Nr. 88 "Kārtība, kādā iemaksā un izmaksā depozītu juridiskās un fiziskās personas maksātnespējas procesā"" (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, lai nodrošinātu skaidru rīcību ar maksātnespējas procesa depozīta izmaksu fizisko personu maksātnespējas procesos, ja parādnieks vienlaikus ir individuālais komersants vai individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības īpašnieks, ņemot vērā, ka depozīta izmaksas apmērs un brīdis būs atkarīgs no tā, vai parādnieks vēlēsies turpināt procesu ar saistību dzēšanas procedūru.
[1] Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 82. punkts.
[1] Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 82. punkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir precizēt depozīta iemaksas un izmaksas kārtību fiziskās personas maksātnespējas procesā, ja parādnieks vienlaikus ir individuālais komersants vai individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības īpašnieks, kā arī novērst Ministru kabineta 2015. gada 24. februāra noteikumu Nr. 88 "Kārtība, kādā iemaksā un izmaksā depozītu juridiskās un fiziskās personas maksātnespējas procesā" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi Nr. 88) piemērošanas gaitā konstatētās nepilnības.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Grozījumi Maksātnespējas likumā
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta noteikumi Nr. 88 regulē kārtību, kādā iemaksā juridiskās un fiziskās personas maksātnespējas procesa depozītu un depozīta izmaksas kārtību maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam un maksātnespējas procesa administratoram (turpmāk – administrators).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu projektā ietvertais regulējums sagatavots, ņemot vērā Grozījumus Maksātnespējas likumā.
Risinājuma apraksts
1. Ministru kabineta noteikumu Nr. 88 II. nodaļa "Depozīta iemaksa" nosaka, kāda informācija ir jānorāda maksājuma rīkojumā, veicot depozīta iemaksu. Ņemot vērā Grozījumus Maksātnespējas likumā, jāprecizē minētā nodaļa, attiecinot iemaksu uz gadījumiem, kad parādnieks vienlaikus ir individuālais komersants vai individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības īpašnieks.
2. Maksātnespējas likuma 175. panta pirmās daļas 5. punktā ir noteikts, ka Maksātnespējas kontroles dienests pieņem lēmumus par šā likuma 62. un 129. pantā minētā depozīta izmaksāšanu. Savukārt attiecīgā panta piektajā daļā ir noteikts, ka šā panta pirmās daļas 5. un 6. punktā minēto Maksātnespējas kontroles dienesta lēmumu var pārsūdzēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas tajā tiesā, kurā ierosināta attiecīgā maksātnespējas procesa lieta. Sūdzības iesniegšana tiesā aptur Maksātnespējas kontroles dienesta lēmuma darbību.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 88 12. punktam lēmumu par depozīta izmaksu Maksātnespējas kontroles dienests pieņem mēneša laikā pēc šo noteikumu 6. punktā minētā iesnieguma un attiecīgo dokumentu saņemšanas. Savukārt atbilstoši 14. punktam 15 dienu laikā pēc šo noteikumu 12. punktā minētā lēmuma pārsūdzības termiņa beigām Maksātnespējas kontroles dienests pārskaita depozītu uz šo noteikumu 6. punktā minētajā iesniegumā norādīto kontu.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 88 26.1 un 29. punktu 15 dienu laikā pēc šo noteikumu 25. vai 27. punktā minētā lēmuma pieņemšanas Maksātnespējas kontroles dienests pārskaita depozītu fiziskai personai vai administratoram uz iesniegumā norādīto kontu.
Līdz ar to juridiskās un fiziskās personas maksātnespējas procesā ir noteikti dažādi depozīta pārskaitīšanas termiņi (attiecīgi pēc pārsūdzības termiņa beigām un pēc lēmuma pieņemšanas).
Vienlaikus ir jānorāda, ka Maksātnespējas likums vai citi ārējie normatīvie akti neparedz atšķirīgu pārsūdzības regulējumu dažādiem depozīta veidiem. No minētā secināms, ka atbilstoši Maksātnespējas likumam ir pārsūdzami visi Maksātnespējas kontroles dienesta lēmumi par depozīta izmaksāšanu.
Ņemot vērā, ka gadījumos, kad nevar pastāvēt strīds par tiesībām (maksātnespējas process netiek pasludināts un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā depozīts izmaksājams maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam, ja depozīts iemaksāts, iesniedzot tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu atkārtoti gada laikā, un parādniekam tiek pasludināta tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana un depozīts izmaksājams depozīta iemaksātājam tiesiskās aizsardzības procesā, maksātnespējas process pasludināts saskaņā ar parādnieka pieteikumu un depozīts izmaksājams parādniekam atbilstoši Maksātnespējas likuma 62. panta 2 1 daļai, maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam izmaksājama depozīta daļa, ja saskaņā ar vairāku kreditoru maksātnespējas procesa pieteikumiem ierosinātās lietas par juridiskās personas maksātnespējas procesu ir apvienotas vienā tiesvedībā un depozīts Maksātnespējas likumā noteiktajā apmērā izmaksājams administratoram), depozītu jāpārskaita iesniedzējam uzreiz pēc lēmuma pieņemšanas, lai nodrošinātu depozīta mērķa – segt maksātnespējas procesa izmaksas – sasniegšanu (lēmumos par depozīta izmaksāšanu administratoram atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 88 10. punktam, depozīta iemaksātājam tiesiskās aizsardzības procesā atbilstoši minēto noteikumu 7.1 punktam kā arī pieteikuma iesniedzējam atbilstoši minēto noteikumu 7.1. – 7.3. apakšpunktam un 13. punktam), kā tas analoģiski ir noteikts Ministru kabineta noteikumu Nr. 88 26.1 un 29. punktā fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta gadījumā.
3. Noteikumu projektā paredzēts veikt depozīta pārskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumos atbilstoši Grozījumiem Maksātnespējas likuma 129. pantā, nosakot, ka gadījumos, kad fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikums ir bijis nepamatots vai apzināti nepatiess, vai kreditors, saņemot sava prasījuma apmierinājumu, neatsauc fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu un tiesa notur fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas izskatīšanas sēdi, depozīts netiek atmaksāts un pārskaitāms valsts budžeta ieņēmumos.
Tā kā atbilstoši Grozījumiem Maksātnespējas likumā fiziskās personas maksātnespējas process tiks piemērots parādniekam, kas vienlaikus ir individuālais komersants vai individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības īpašnieks, tad atbilstoši Maksātnespējas likuma 129. panta ceturtajai daļai noteikumu projektā tiek precizēts, ka depozīta izmaksa tiek veikta gan parādniekam, gan kreditoram, attiecīgi precizējot Ministru kabineta noteikumu Nr. 88 25.-26.1 punktu.
4. Noteikumu projektā atbilstoši Maksātnespējas likuma 171. panta pirmajai daļai tiek precizēts, ka iesniegumu administrators iesniedz Maksātnespējas kontroles dienestā pēc fiziskās personas bankrota procedūras pabeigšanas vai izbeigšanas, vai saistību dzēšanas procedūras izbeigšanas, kas ir priekšnoteikums depozīta izmaksai.
5. Atbilstoši Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 82. punktam grozījumi, kas saistīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas (ES) 2019/1023 par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju un ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 (Direktīva par pārstrukturēšanu un maksātnespēju) ieviešanu, attiecināmi uz tiesiskās aizsardzības procesiem, juridiskās personas maksātnespējas procesiem un fiziskās personas maksātnespējas procesiem, kas uzsākti ar 2023. gada 15. septembri.
2. Maksātnespējas likuma 175. panta pirmās daļas 5. punktā ir noteikts, ka Maksātnespējas kontroles dienests pieņem lēmumus par šā likuma 62. un 129. pantā minētā depozīta izmaksāšanu. Savukārt attiecīgā panta piektajā daļā ir noteikts, ka šā panta pirmās daļas 5. un 6. punktā minēto Maksātnespējas kontroles dienesta lēmumu var pārsūdzēt Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā mēneša laikā no lēmuma saņemšanas dienas tajā tiesā, kurā ierosināta attiecīgā maksātnespējas procesa lieta. Sūdzības iesniegšana tiesā aptur Maksātnespējas kontroles dienesta lēmuma darbību.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 88 12. punktam lēmumu par depozīta izmaksu Maksātnespējas kontroles dienests pieņem mēneša laikā pēc šo noteikumu 6. punktā minētā iesnieguma un attiecīgo dokumentu saņemšanas. Savukārt atbilstoši 14. punktam 15 dienu laikā pēc šo noteikumu 12. punktā minētā lēmuma pārsūdzības termiņa beigām Maksātnespējas kontroles dienests pārskaita depozītu uz šo noteikumu 6. punktā minētajā iesniegumā norādīto kontu.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 88 26.1 un 29. punktu 15 dienu laikā pēc šo noteikumu 25. vai 27. punktā minētā lēmuma pieņemšanas Maksātnespējas kontroles dienests pārskaita depozītu fiziskai personai vai administratoram uz iesniegumā norādīto kontu.
Līdz ar to juridiskās un fiziskās personas maksātnespējas procesā ir noteikti dažādi depozīta pārskaitīšanas termiņi (attiecīgi pēc pārsūdzības termiņa beigām un pēc lēmuma pieņemšanas).
Vienlaikus ir jānorāda, ka Maksātnespējas likums vai citi ārējie normatīvie akti neparedz atšķirīgu pārsūdzības regulējumu dažādiem depozīta veidiem. No minētā secināms, ka atbilstoši Maksātnespējas likumam ir pārsūdzami visi Maksātnespējas kontroles dienesta lēmumi par depozīta izmaksāšanu.
Ņemot vērā, ka gadījumos, kad nevar pastāvēt strīds par tiesībām (maksātnespējas process netiek pasludināts un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā depozīts izmaksājams maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam, ja depozīts iemaksāts, iesniedzot tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu atkārtoti gada laikā, un parādniekam tiek pasludināta tiesiskās aizsardzības procesa īstenošana un depozīts izmaksājams depozīta iemaksātājam tiesiskās aizsardzības procesā, maksātnespējas process pasludināts saskaņā ar parādnieka pieteikumu un depozīts izmaksājams parādniekam atbilstoši Maksātnespējas likuma 62. panta 2 1 daļai, maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam izmaksājama depozīta daļa, ja saskaņā ar vairāku kreditoru maksātnespējas procesa pieteikumiem ierosinātās lietas par juridiskās personas maksātnespējas procesu ir apvienotas vienā tiesvedībā un depozīts Maksātnespējas likumā noteiktajā apmērā izmaksājams administratoram), depozītu jāpārskaita iesniedzējam uzreiz pēc lēmuma pieņemšanas, lai nodrošinātu depozīta mērķa – segt maksātnespējas procesa izmaksas – sasniegšanu (lēmumos par depozīta izmaksāšanu administratoram atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 88 10. punktam, depozīta iemaksātājam tiesiskās aizsardzības procesā atbilstoši minēto noteikumu 7.1 punktam kā arī pieteikuma iesniedzējam atbilstoši minēto noteikumu 7.1. – 7.3. apakšpunktam un 13. punktam), kā tas analoģiski ir noteikts Ministru kabineta noteikumu Nr. 88 26.1 un 29. punktā fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta gadījumā.
3. Noteikumu projektā paredzēts veikt depozīta pārskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumos atbilstoši Grozījumiem Maksātnespējas likuma 129. pantā, nosakot, ka gadījumos, kad fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikums ir bijis nepamatots vai apzināti nepatiess, vai kreditors, saņemot sava prasījuma apmierinājumu, neatsauc fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu un tiesa notur fiziskās personas maksātnespējas procesa lietas izskatīšanas sēdi, depozīts netiek atmaksāts un pārskaitāms valsts budžeta ieņēmumos.
Tā kā atbilstoši Grozījumiem Maksātnespējas likumā fiziskās personas maksātnespējas process tiks piemērots parādniekam, kas vienlaikus ir individuālais komersants vai individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības īpašnieks, tad atbilstoši Maksātnespējas likuma 129. panta ceturtajai daļai noteikumu projektā tiek precizēts, ka depozīta izmaksa tiek veikta gan parādniekam, gan kreditoram, attiecīgi precizējot Ministru kabineta noteikumu Nr. 88 25.-26.1 punktu.
4. Noteikumu projektā atbilstoši Maksātnespējas likuma 171. panta pirmajai daļai tiek precizēts, ka iesniegumu administrators iesniedz Maksātnespējas kontroles dienestā pēc fiziskās personas bankrota procedūras pabeigšanas vai izbeigšanas, vai saistību dzēšanas procedūras izbeigšanas, kas ir priekšnoteikums depozīta izmaksai.
5. Atbilstoši Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 82. punktam grozījumi, kas saistīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija direktīvas (ES) 2019/1023 par preventīvās pārstrukturēšanas regulējumu, parādsaistību dzēšanu un diskvalifikāciju un ar pārstrukturēšanu, maksātnespēju un parādsaistību dzēšanu saistīto procedūru efektivitātes palielināšanas pasākumiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2017/1132 (Direktīva par pārstrukturēšanu un maksātnespēju) ieviešanu, attiecināmi uz tiesiskās aizsardzības procesiem, juridiskās personas maksātnespējas procesiem un fiziskās personas maksātnespējas procesiem, kas uzsākti ar 2023. gada 15. septembri.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzēji (parādnieki Maksātnespējas likuma 2. un 127. panta izpratnē un kreditori). Administratori.
Ietekmes apraksts
Maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzēji – fiziskās un juridiskās personas, administratori, tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniedzējs, ja tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu iesniedz atkārtoti gada laikā, kā arī kreditors vai kreditori, kuri iemaksā depozītu par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikuma iesniegšanu atkārtoti gada laikā.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs) vestajā maksātnespējas reģistrā norādīto informāciju, 2023. gada 25. maijā ir 152 administratori. Personu skaits, kuras iesniegs fizisko personu maksātnespējas procesa pieteikumus, nav precīzi nosakāms.
Lai atbilstoši Grozījumos Maksātnespējas likumā noteiktajam iesniegtu fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu , ja parādnieks vienlaikus ir individuālais komersants vai individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības īpašnieks, būs jāveic viens depozīta maksājums, nevis divi atsevišķi maksājumi, kā tas bija līdz šim par fiziskās un juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu. Tas arī samazina maksātnespējas procesa uzsākšanas slogu.
Lai saņemtu atlīdzību fiziskās personas maksātnespējas procesā, ja fiziskās personas maksātnespējas procesā parādnieks vienlaikus ir individuālais komersants vai individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības īpašnieks, administratoram jāiesniedz attiecīgs iesniegums Maksātnespējas kontroles dienestā par fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta izmaksu. Administrators pēc attiecīga iesnieguma iesniegšanas saņems pusi no fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta apmēra pēc bankrota procedūras pabeigšanas, savukārt otru pusi – pēc saistību dzēšanas procedūras izbeigšanas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu. Gadījumos, kad vienlaikus ar bankrota procedūras pabeigšanu vai izbeigšanu tiks izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, administrators saņems visu depozīta apmēru.
Tāpat, ja netiks pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, ja parādnieks vienlaikus ir individuālais komersants vai individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības īpašnieks, paredzēta depozīta atmaksa maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam (parādniekam vai kreditoram), ja nebūs iestājušies noteiktie kritēriji, lai depozīts netiktu atmaksāts.
Noteikumu projektā paredzētais regulējums ir labvēlīgāks administratoriem un maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējiem, jo paredz attiecīgajos gadījumos Maksātnespējas kontroles dienestam veikt depozīta izmaksu pēc lēmuma pieņemšanas, nevis pārsūdzēšanas termiņa beigām.
Saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs) vestajā maksātnespējas reģistrā norādīto informāciju, 2023. gada 25. maijā ir 152 administratori. Personu skaits, kuras iesniegs fizisko personu maksātnespējas procesa pieteikumus, nav precīzi nosakāms.
Lai atbilstoši Grozījumos Maksātnespējas likumā noteiktajam iesniegtu fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu , ja parādnieks vienlaikus ir individuālais komersants vai individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības īpašnieks, būs jāveic viens depozīta maksājums, nevis divi atsevišķi maksājumi, kā tas bija līdz šim par fiziskās un juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu. Tas arī samazina maksātnespējas procesa uzsākšanas slogu.
Lai saņemtu atlīdzību fiziskās personas maksātnespējas procesā, ja fiziskās personas maksātnespējas procesā parādnieks vienlaikus ir individuālais komersants vai individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības īpašnieks, administratoram jāiesniedz attiecīgs iesniegums Maksātnespējas kontroles dienestā par fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta izmaksu. Administrators pēc attiecīga iesnieguma iesniegšanas saņems pusi no fiziskās personas maksātnespējas procesa depozīta apmēra pēc bankrota procedūras pabeigšanas, savukārt otru pusi – pēc saistību dzēšanas procedūras izbeigšanas, iesniedzot attiecīgu iesniegumu. Gadījumos, kad vienlaikus ar bankrota procedūras pabeigšanu vai izbeigšanu tiks izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, administrators saņems visu depozīta apmēru.
Tāpat, ja netiks pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, ja parādnieks vienlaikus ir individuālais komersants vai individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības īpašnieks, paredzēta depozīta atmaksa maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam (parādniekam vai kreditoram), ja nebūs iestājušies noteiktie kritēriji, lai depozīts netiktu atmaksāts.
Noteikumu projektā paredzētais regulējums ir labvēlīgāks administratoriem un maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējiem, jo paredz attiecīgajos gadījumos Maksātnespējas kontroles dienestam veikt depozīta izmaksu pēc lēmuma pieņemšanas, nevis pārsūdzēšanas termiņa beigām.
Juridiskās personas
- Maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzēji
Ietekmes apraksts
Maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējiem (kreditoriem) – ja netiks pasludināts fiziskās personas maksātnespējas process, ja parādnieks vienlaikus ir individuālais komersants vai individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības īpašnieks, paredzēta depozīta atmaksa, ja nebūs iestājušies noteiktie kritēriji, lai depozīts netiktu atmaksāts.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izmaksas saistībā ar Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas pielāgošanu, tajā skaitā finansējums piešķirts ar šajā anotācijā minētajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā (Fiziskās personas un individuālā komersanta/zemnieku un zvejniecības saimniecību apvienotā lietu kategorija 32 670 euro ar PVN (540 c/h x 60,50 euro ar PVN)).
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Tieslietu ministrijaNevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi