Anotācija (ex-ante)

Pēc akciju sabiedrības "Sadales tīkls" lūguma no pašvaldībām saņemti dati par Latvijas teritorijā esošiem 42 vēsturiski neelektrificētiem aizsargāto lietotāju mājokļiem, kuru pieslēgumu izbūvei plānots piešķirt līdzfinansējumu līdz 7 500 eiro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli,  turpmāk - PVN) vienam pieslēgumam, kas kopumā veido 42*7 500 = 315 000 eiro. Programmu  īstenojot 3 gadu periodā, paredzētais pasākumam nepieciešams finansējums gadā sasniedz attiecīgi 105 000 eiro.
Latvijā kopumā šobrīd reģistrēti vairāk kā 160 tūkstoši aizsargāto lietotāju. Savukārt saskaņā ar Aizsargāto lietotāju datu informācijas sistēmas (turpmāk - ALDIS) datiem 2023.gadā ikmēneša vidējais aizsargāto lietotāju skaits, kas saņēma atbalstu elektroenerģijas rēķina daļējai kompensēšanai, bija 89 531 aizsargāto lietotāju, tai skaitā:
- 34 057 daudzbērnu ģimeņu;
- 32 875 trūcīgo un maznodrošināto personu;
- 22 599 personu ar I invaliditātes grupu, t.sk., to aizbildņi un ģimenes, kuru aprūpē ir bērns ar I invaliditātes grupu.
Aizsargātie lietotāji ir sociāli mazaizsargāta sabiedrības daļa,  tāpēc elektroenerģijas sistēmas pieslēguma būvniecības izmaksas, kuras attiecībā pret mājsaimniecību ienākumiem ir augstas, šo personu labklājību skar īpaši nozīmīgi. Turklāt piekļuve elektroenerģijas pieslēgumam ir būtiska, lai nodrošinātu personas primārās vajadzības un nereti pat tiesības (piemēram, tiesības uz pamata sanitārajiem un higiēnas apstākļiem atbilstošu mājvietu). Ņemot vērā šos apsvērumus, valsts atbalsta sniegšana tādu izmaksu segšanā, kas ir saistītas ar primāro objekta, kurā ir deklarēts vai reģistrēts aizsargātais lietotājs, elektrifikāciju, ir samērīgs un nepieciešams atbalsta mehānisms.

Noteikumu projekts nodrošina, ka atbalsts aizsargātājiem lietotājiem jeb, šo noteikumu kontekstā, atbalsts saņēmējiem ar aizsargātā lietotāja statusu visu pakalpojuma sniegšanas periodu līdz faktiskā elektroenerģijas pieslēguma ierīkošanai – lietotāja daļas apmaksa no valsts budžeta līdzekļiem pieslēguma ierīkošanai – sasniegtu atbalsta pasākuma plānoto mērķauditoriju. Vienlaikus projekts paredz vairākus pasākumus, lai tiktu minimizētu riski, ka valsts budžeta līdzekļi tiek izlietoti nelietderīgi vai pat ar krāpniecības un ļaunprātības pazīmēm, pārkāpjot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma normas. Ministru kabineta noteikumu projektā ir paredzēti sekojoši kritēriji, kuri ir jāpiemēro pieslēdzamajam objektam:
1) pieslēdzamā objekta adrese ir reģistrēta Valsts adrešu reģistrā;
2) aizsargātais lietotājs objektā ir deklarējis vai reģistrējis savu dzīvesvietu;
3) pieslēdzamais objekts ir aizsargātā lietotāja faktiskā dzīvesvieta;
4) plānotais elektroenerģijas sistēmas pieslēguma spriegums nepārsniedz 400 voltus, un ievada aizsardzības aparāta strāvas stiprums nepārsniedz 25 ampērus, kas ir vidēja mājokļa elektroapgādei (ieskaitot ar elektrību darbināmas apkures sistēmas) nepieciešamais pieslēguma lielums;
5) pieslēguma ierīkošana aizsargātajam lietotājam atbilstoši šiem noteikumiem tiek īstenota pirmo reizi.

Ņemot vērā, ka noteikumu projekts paredz valsts atbalsta sniegšanu pieslēguma ierīkošanai aizsargātajiem lietotājiem īpašumā, kurš nav elektrificēts, un kurš ir aizsargātā lietotāja faktiskā dzīvesvieta, noteikumu projektā paredzēts, ka par faktiskās dzīvesvietas faktu pārliecinās un izziņu par dzīvesvietas atbilstību attiecīgajam kritērijam izdod pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgās dzīvesvietas adrese. Dzīvesvietas apsekošana varētu iekļaut dzīvošanai piemērotu apstākļu novērtējumu, kurā tiek konstatēts, vai dzīvesvietā ir pieejama, piemēram, kanalizācijas un ūdens sistēma vai to alternatīva, vai dzīvesvietā ir guļvietas, higiēnas un pārtikas preces, kas nepieciešamas ikdienas lietošanai, un citas pazīmes, kas liecina, ka attiecīgā dzīvesvieta ir personas faktiskā dzīvesvieta. Papildus jānorāda, ka pašvaldībai ir tiesības apsekojuma atzinumu veidot formātā, kas nav atbilstošs administratīvajam aktam, piemēram, vēstules formātā, kurā sniegta informācija par apsekojumā gūto priekšstatu. Kā arī jānorāda, ka visas finansiālās saistības un atbildību par atbilstību noteikumu projektā ietvertajām prasībām uzņemas pats aizsargātais lietotājs, nevis pašvaldība, un, ja kādā no pieslēguma ierīkošanas vai kompensācijas izmaksas posmiem tiks konstatēts, ka aizsargātais lietotājs sniedzis nepatiesu informāciju, attiecīgajam aizsargātajam lietotājam būs pienākums atmaksāt valsts sniegto atbalstu.
Papildus jānorāda, ka ministrija sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību savienību un sadales sistēmas operatoru veica izvērtējumu par 2017. gada 16. augusta Ministru kabineta noteikumos Nr. 483 "Kārtība, kādā finansē pieslēguma ierīkošanu aizsargātajam lietotājam" (zaudējuši spēku 2020. gada 15. februārī) ietvertajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, un secināja, ka tajos ietvertais nosacījumus par pieslēdzamā objekta obligātām īpašumtiesībām jeb obligātu prasību pieslēdzamajam objektam būt nostiprinātam Zemesgrāmatā uz aizsargātā lietotāja vārda, finansiālu apsvērumu dēļ aizsargātajam lietotājam nav izpildāms. Attiecīgais nosacījums bija iemesls, kāpēc minētie noteikumi un atbalsta pasākums nesasniedza savu mērķi. Proti, nereti neelektrificētie objekti, kas ir aizsargāto lietotāju faktiskās dzīvesvietas, aizsargāto lietotāju lietošanā nonāk mantojuma ceļā. Ministru kabineta noteikumu Nr. 1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” 5. punktā noteikts, ka par īpašuma atsavināšanu uz līguma vai tiesas lēmuma pamata par izsoles akta apstiprināšanu vai uz tiesas lēmuma pamata par nekustamā īpašuma nostiprināšanu nosolītājam, līdzīpašniekam vai kreditoram valsts nodeva noteikta 1,5% no nekustamā īpašuma vērtības (eiro), ja īpašuma tiesības iegūst fiziska persona, bet ne vairāk kā 50 000 eiro. Papildus šīm izmaksām personai ir nepieciešams segt arī kancelejas nodevu un notāra izmaksas. Kopējais finansējuma apmērs, kas nepieciešams īpašumtiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā aizsargātajam lietotājam nav pieejams. Ņemot vērā minēto, noteikumos ir ietverti citi atbilstības nosacījumi. Proti, noteikumu projekta 33.apakšpunkts nosaka, ka aizsargātais lietotājs pieslēdzamajā objektā ir deklarējis vai reģistrējis dzīvesvietu, kā arī 3.4.apakšpunkts nosaka, ka pieslēdzamais objekts ir aizsargātā lietotāja faktiskā dzīvesvieta.

Attiecībā uz nosacījumiem, kas izriet no Elektroenerģijas tirgus likuma 9. panta 2.³ daļā ietverto deleģējumu Ministru kabinetam noteikt ierobežojumus attiecībā uz aizsargātajiem lietotājiem piederošiem nekustamajiem īpašumiem, jānorāda, ka ar attiecīgo deleģējums pēc būtības ietver nosacījumu par pieslēguma ierīkošanu aizsargātajam lietotājam tikai vienā nekustamajā īpašumā, un tikai vienu reizi visas atbalsta programmas darbības laikā, un attiecīgais nekustamais īpašums ir aizsargātā lietotāja dzīvesvieta. Attiecīgi noteikumu projekta 3.2.apakšpunkts nosaka, ka aizsargātais lietotājs pieslēdzamajā objektā ir deklarējis vai reģistrējis dzīvesvietu, 3.3.apakšpunkts nosaka, ka pieslēdzamais objekts ir aizsargātā lietotāja faktiskā dzīvesvieta, 3.5.apakšpunkts nosaka, ka pieslēguma ierīkošana aizsargātajam lietotājam tiek īstenota pirmo reizi un
4.punkts nosaka, ka aizsargātajam lietotājam ir tiesības saņemt valsts atbalstu pieslēguma ierīkošanai vienu reizi un vienā no aizsargātā lietotāja pieslēdzamajiem objektiem.

AS “Sadales tīkls” ir apkopojis informāciju par objektiem, kuriem ilgstoši nav ierīkots pieslēgums elektroenerģijas tīklam, jo lietotāji atsakās vai nevar apmaksāt uz lietotāju attiecināmo pieslēguma ierīkošanas izmaksu daļu. Šajā apkopojumā pieslēguma izmaksas ir robežās no 0,5 līdz 64,24 tūkstoši eiro.

Noteikumu projektā paredzēts, ka līdzfinansējums no valsts budžeta attiecināms uz pieslēguma ierīkošanas un pārējās ekonomiski pamatotās attiecīgā pieslēguma ierīkošanas izmaksām, ieskaitot projektēšanas izmaksas, kas nepārsniedz 7 500 eiro, kuros iekļauts PVN. Šāds regulējums samazina risku, ka ar sabiedrības līdzekļiem tiek nesamērīgi pārmaksāts par pieslēgumu, kas nav nepieciešams primārās objekta elektrifikācijas nodrošināšanai, bet plašākai objekta izmantošanai, piemēram, komercdarbības veikšanai. Lai atvieglotu aizsargātajam lietotājam pieslēguma izbūves izmaksas, un, ņemot vērā, ka pieslēguma izbūvei ir nepieciešams veikt projektēšanas darbus, noteikumu projektā ietvertais 10.punkts nosaka, ka pieslēguma projektēšanas darbus veic sadales sistēmas operators un visas izmaksas pieslēguma projektēšanas izmaksas 100% apmērā tiek finansētas no valsts budžeta. Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem sistēmas pieslēguma izmaksas 50% apmērā visiem lietotājiem, kuri veic pieslēgumu pie elektroenerģijas sadales sistēmas, sedz sadales sistēmas operators, taču šīs izmaksas neietver pieslēguma projektēšanas izmaksas, un šos darbus organizē un izmaksas sedz elektroenerģijas lietotājs. Ņemot vērā, ka pieslēguma projektēšanas izmaksas ir finansiāli ietilpīgs process, bez valsts atbalsta sniegšanas šo izmaksu segšanai aizsargātais lietotājs finansiālu apsvēru dēļ nebūs spējīgs pieslēgumu ierīkot. Kopējais aizsargātajam lietotājam pieejamais valsts atbalsta apmērs ir 7500 euro, no kā izmaksas, kas nepārsniedz 2000 euro, var veidot pieslēguma projektēšanas izmaksas. Ņemot vērā, ka noteikumu projektā ir nepieciešams skaidri noteikt valsts atbalsta apmēru, kas aizsargātajam lietotājam ir pieejams katrā no izmaksu pozīcijām, un ņemot vērā, ka atbalsta saņēmējs ir tikai aizsargātais lietotājs, un sadales sistēmas operators atbalsta sniegšanā darbojas kā starpnieks, nevis faktiskais atbalsta saņēmējs, noteikumu projektā ietvertais 13.punkts nosaka, ka aizsargātajam lietotājam pieejamais maksimālais valsts budžeta finansējuma apjoms šo noteikumu 10. punktā minēto sadales sistēmas operatora izmaksu par pieslēguma projektēšanu segšanai nepārsniedz 2000 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, un noteikumu projekta 14.punkts nosaka, ka aizsargātajam lietotājam pieejamais maksimālais valsts budžeta finansējuma apjoms šo noteikumu 12.2. apakšpunktā minēto izmaksu par pieslēguma ierīkošanu segšanai nepārsniedz 5500 eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Papildus jānorāda, ka ņemot vērā spēkā esošos tiesību aktus par pieslēguma izmaksu segšanu, kopējās pieslēguma ierīkošanas izmaksas veido 11000 eiro lielas izmaksas, un projektēšanas izmaksas papildu 2000 eiro izmaksas. Saskaņā ar sadales sistēmas operatora sniegto informāciju minētās izmaksas un valsts atbalsta apmērs ir pietiekams, lai segtu aizsargātā lietotāja pieslēguma projektēšanas un izbūves izmaksas.

Tāpat noteikumu projekts risina situācijas, kurās zemes īpašums, uz kura plānots ierīkot pieslēgumu, nav aizsargātā lietotāja īpašumā vai tiesiskajā valdījumā. Šādā gadījumā, ja iesniegumu par pieslēgumu vēlas iesniegt pats aizsargātais lietotājs, noteikumi nosaka, ka lietotājs iegūst zemes īpašnieka rakstveida atļauju par pieslēguma ierīkošanu, ko pievieno iesniegumam sadales sistēmas operatoram par pieslēguma ierīkošanu. Savukārt, ja zeme, uz kuras plānots ierīkot pieslēgumu aizsargātajam lietotājam, ir pašvaldības īpašumā, pašvaldībai ir tiesības iesniegt iesniegumu sadales sistēmas operatoram par pieslēguma ierīkošanu. Arī šajā gadījumā visas ekonomiski pamatotās attiecīgā pieslēguma ierīkošanas izmaksas, ko nav sedzis sadales sistēmas operators, atbilstoši noteikumu projektā noteiktajam, tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem. Jānorāda, ka pieslēguma maksa sastāv no vairākām izmaksu komponentēm, piemēram, būvdarbu izmaksām (kas var būt aprēķinātas atbilstoši slodzes vienības izmaksām), pieslēgšanas izmaksām, projektēšanas izmaksām un pieslēguma finansēšanas izmaksām. No šīm visām izmaksu komponentēm operators sedz tikai 50% no būvdarbu izmaksām. Praksē tieši minētās papildu izmaksas veido vislielāko izmaksu daļu, tāpēc ir būtiski paredzēt, ka visas izmaksas, ko pieslēguma ierīkošanas ietvaros nav sedzis sadales sistēmas operators, sedz no valsts budžeta līdzekļiem.

Kopumā noteikumu projekts paredz, ka visus ar aizsargātā lietotāja pieslēguma ierīkošanu saistītos darbus, t.sk., pieslēguma projektēšanas darbus iepērk jeb veic sadales sistēmas operators, tādējādi atvieglojot iesaistīto pušu administratīvo slogu kompensācijas pieprasīšanas brīdī. Proti, atbalsta programmas ietvaros darbu organizētājs vai veicējs un kompensācijas pieprasītājs ir viena juridiskā persona - sadales sistēmas operators.

Lai gūtu pārliecību, ka aizsargātais lietotājs un pieslēdzamais objekts atbilst noteikumos ietvertajām prasībām, ir noteikts, ka, iesniedzot pieteikumu aizsargātā lietotāja pieslēguma izbūvei, lietotājam ir jāiesniedz šādus dokumentus:
1) noteikumos par sistēmas pieslēgumu elektroenerģijas sadales sistēmai noteiktos dokumentus;
2) Būvniecības valsts kontroles biroja (turpmāk - Birojs) izziņu par personas atbilstību aizsargātā lietotāja statusam datumā, kad aizsargātais lietotājs vai pašvaldība, kura pieteikusi aizsargātā lietotāja pieslēguma ierīkošanu, iesniegusi birojā rakstveida pieteikumu izziņas saņemšanai;
3) pašvaldības, kuras administratīvajā teritorijā atrodas pieslēdzamais objekts, uz dzīvesvietas apsekojuma akta pamata sniegto apliecinājumu par pieslēdzamā objekta atbilstību šo noteikumu 3.3. apakšpunktā minētajam kritērijam;
4) Fizisko personu reģistra izdruku par aizsargātā lietotāja deklarēto vai reģistrēto dzīvesvietu;
5) zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida atļauju ierīkot pieslēgumu, ja zeme, uz kuras plānots ierīkot pieslēgumu, nav aizsargātā lietotāja īpašumā vai tiesiskajā valdījumā.
Sadales sistēmas operators, izskatot pieteikumu, balstīsies uz augstāk minētajos dokumentos ietverto informāciju dokumentu iesniegšanas brīdī. Arī Birojs, izskatot sadales sistēmas operatora iesniegto kompensācijas pieprasījumu, izvērtēs to, balstoties uz dokumentiem, kas pievienoti aizsargātā lietotāja vai pašvaldības pieteikumam par aizsargātā lietotāja pieslēguma ierīkošanu. Ne sadales sistēmas operators, ne birojs nevērsīsies ar informācijas pieprasījumu citās iestādēs, veicot attiecīgās pārbaudes, izņemot gadījumus, ja Birojs konstatēs, ka aizsargātais lietotājs, kuram ierīkot pieslēgums vai pieslēdzamais objekts nav atbilstošs noteikumos noteiktajām prasībām.

Ņemot vērā, ka ALDIS pārvaldnieks ir Birojs, un tā rīcībā jau ir daļa atbalsta sniegšanai un uzraudzībai nepieciešamās informācijas, kā arī ņemot vērā, ka Birojs jau veic aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma uzraudzības funkciju, plānots, ka aizsargātā lietotāja elektroenerģijas sistēmas pieslēguma ierīkošanas maksas kompensēšanu veiks un uzraudzīs Birojs. Lai nodrošinātu samērīgu kompensācijas pieprasījumu iesniegšanu, noteikumu projekts nosaka, ka to dara tikai sadales sistēmas operators reizi ceturksnī par izmaksām, kas radušās, izbūvējot elektroenerģijas sistēmas pieslēgumu aizsargātajiem lietotājiem.
Savukārt, lai nodrošinātu korektu valsts finansējuma izlietošanu, noteikumu projekts nosaka arī Biroja pienākumus un tiesības gadījumos, ja Birojs identificē aizsargātā lietotāja elektroenerģijas sistēmas pieslēguma ierīkošanas neatbilstību šajos noteikumos noteiktajam. Šādos gadījumos Birojam ir tiesības aizturēt rēķina apmaksu elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram par aizsargātajam lietotājiem ierīkoto pieslēgumu, noteikt termiņu, līdz kuram elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram jānovērš konstatētie pārkāpumi vai jāiesniedz papildu informācija, kā arī atteikties izmaksāt pieslēguma ierīkošanas finansējuma daļu par pieslēguma ierīkošanu, kuram konstatēta neatbilstība noteikumu prasībām.

Aizsargātā lietotāja pieslēguma ierīkošanas process kopumā ir īstenojams atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izdotajos sistēmas pieslēguma noteikumos elektroenerģijas sadales sistēmai noteiktajiem pamatprincipiem un procesuālajai kārtībai, vienlaikus ņemot vērā specifiku, ko paredz šī Ministru kabineta "Kārtība, kādā finansē pieslēguma ierīkošanu aizsargātajam lietotājam" (pieteikumā iesniedzamā informācija, pieslēguma būvprojektēšanas un ierīkošanas finansēšanas kārtība, būvprojekta izstrādes kārtība). Pēc pieslēguma pieteikuma iesniegšanas, sistēmas operators izsniedz pieslēguma tehniskās prasības. Sistēmas operatora izsniegtajās pieslēguma tehniskajās prasībās tiek norādītas pieslēguma ierīkošanas prognozējamās izmaksas, kas ļaus pieteicējam uzreiz novērtēt, vai valsts finansējuma apmērs varētu būt pietiekams pieslēguma ierīkošanai un vai pieteicējs spēs finansēt to izmaksu daļu, ko nesedz sistēmas operatora un valsts finansējums. Gadījumā, ja būvprojektēšanas izmaksas vai pieslēgšanas ierīkošanas izmaksas pārsniedz operatora un valsts finansēto izmaksu daļu, būvprojektēšanas darbi un pieslēguma ierīkošana tiek uzsākta pēc tam, kad ir segta tā izmaksu daļa, kas jāsedz pieteikuma iesniedzējam (aizsargātajam lietotājam). Vienošanās un pieslēguma līgums ir dokumenti, kuros pieslēguma pieteicējs un sistēmas operators īstenojot pieslēguma procesu savstarpēji vienojas par dažādiem ar pieslēguma procesa īstenošanu saistītiem nosacījumiem. Aizsargātā lietotāja pieslēguma ierīkošanas gadījumā attiecīgie dokumenti ietvers aizsargātā lietotāja pieslēgumu specifikai pielāgotus nosacījumus. Pirms būvprojekta izstrādes uzsākšanas noslēdzot vienošanos, puses vienosies par būvprojekta izstrādes gaitu, termiņiem un samaksas kārtību, kā arī citiem nosacījumiem līdz pieslēguma līguma slēgšanai. Pēc būvprojekta izstrādes noslēdzot pieslēguma līgumu, puses vienosies par pieslēguma ierīkošanas termiņiem un samaksas kārtību.

Noteikumos ietvertā pieslēguma ierīkošanas kārtība visām noteikumu projekta izpildē iesaistītajām pusēm nerada būtisku administratīvo slogu

Viena pieslēguma ierīkošanas ietvaros veicamajam administratīvajam darbam nepieciešamais cilvēkstundu skaits

36 mēnešu laikā no noteikumu stāšanās spēkā pieslēgumu ierīkošana ir veikta vismaz 50% no identificētajiem aizsargātajiem lietotājiem, kas ir noteikumu projektā minētā mērķgrupa

Ierīkoto pieslēgumu skaits