Anotācija (ex-ante)

Problēmas apraksts
Latvijas darba tirgū ik gadu trūkst vismaz 3000 speciālistu ar augstām digitālām prasmēm, taču Latvijas augstskolas gadā spēj sagatavot aptuveni 500 jaunos speciālistus. Lai sasniegtu nepieciešamo kvalificēto speciālistu apjomu, pārņemot un ieviešot Ņujorkas štata Bufalo Universitātes pieredzi Latvijā (īpaši laikā, kad Covid-19 infekcijas izplatība ir veicinājis globālu izglītības nozares transformāciju) tika secināts, ka pilnvērtīgai pieredzes pārņemšanai ir nepieciešams saskaņots pasākumu komplekss, kas ietver:
- mācību materiālu pieejamību,
- pedagoģisko atbalsta vidi,
- sadarbību ar nozari un nozares gatavība sadarboties,
- atbilstošu motivācijas sistēmu izstrādi,
- studentu vēlmju un studēšanas mērķu “modernizēšanu”.

Līdz ar to tiek plānots:
1) adaptēt un Latvijas augstskolās pilotēt Hārvarda Universitātes datorzinātņu kursu CS50 (Computer Science for non-majors);
2) sadarbojoties Izglītības inovāciju laboratorijai ar MIT J-WEL un Latvijas augstskolām un uzņēmumiem, īstenot indikatīvi 5-7 izglītības inovāciju projektu prototipēšanu/pilotēšanu, kas palīdzētu stiprināt izglītības ekosistēmas vājākos posmus,  tai skaitā veicinātu starptautisko tīklošanās un sadraudzības pasākumu norisi turpmākas sadarbības attīstībai;
3) turpināt akadēmiskā sektora profesionāļu augsta līmeņa digitālo prasmju mācības Ņujorkas štata Bufalo Universitātē.
Taču, augstāk minēto darbību īstenošanai RTU 1.1.1.5.pasākuma otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros īstenota projekta ietvaros nav pieejami nepieciešamie finanšu līdzekļi.

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju ir izstrādājusi priekšlikumu finansējuma pārdalei no Ekonomikas ministrijas Eiropas Savienības fondu 1.2.2.3.pasākuma uz Izglītības un zinātnes ministrijas Eiropas Savienības fonda 1.1.1.5.pasākumu, lai digitālo prasmju mācības īstenotu starptautiskās partnerības ietvaros, izmantotu nozarei pieejamos brīvpieejas un tirgū balstītos profesionālos resursus un tos sistēmiski integrētu Latvijas izglītības sistēmā. Tādējādi, turpinot Latvijas augstskolu un zinātnisko institūciju akadēmiskā un zinātniskā personāla mācības augsta līmeņa digitālo prasmju jomā, kā arī nodrošinot rezultātus ilgtspēju un augstas kvalitātes mācību piedāvājumu jaunajiem speciālistiem.
Rezultātā, adaptējot un apgūstot Hārvarda Universitātes datorzinātņu kursus, tiks stiprinātas un pilnveidotas digitālās prasmes Latvijas augstskolu un zinātnisko institūciju akadēmiskajam un zinātniskajam personālam, kā arī studentiem, kas nav saistīti ar datorzinātņu studiju programmām un kur pašlaik pietrūkst jaudīga starptautiski konkurētspējīga satura. Tostarp tiks īstenoti transformatīvi izglītības inovāciju projekti Izglītības inovāciju laboratorijas ietvaros sadarbībā ar Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta (Massachusetts Institute of Technology - MIT) Globālās izglītības laboratoriju (J-WEL), kas palīdzētu stiprināt izglītības ekosistēmas vājākos posmus, lai panāktu izrāvienu mācību sniegumā.

Pārdales rezultātā 1.1.1.5.pasākuma RTU otrās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros īstenotā projekta kopējais attiecināmais finansējuma palielināsies par 1 742 533euro (ERAF finansējums par 1 481 153 euro un valsts budžeta līdzfinansējums par 261 380 euro), kas tiks novirzīts:

1) 816 107 euro apmērā Hārvarda Universitātes datorzinātņu kursa CS50 (Computer Science for non-majors) adaptēšanai un pilotēšanai Latvijas augstskolās. Tas ir starptautiski atzīts moderns starpdisciplinārs saturs Datorzinātņu jomā, kas ir piemērots Latvijas augstskolu studentiem. Paredzēts hibrīdai mācīšanai.
Augstskolās augstas kvalitātes digitālo prasmju kursi studiju programmu studentiem (kas nav saistīti ar datorzinātnēm) ir nepietiekami pieejami.
Lai sniegtu studentiem jaunākās un aktuālākas zināšanas datorzinātņu jomā, ir svarīgi studentiem piedāvāt modernu studiju mācību saturu atbilstoši izglītojomo vajadzībām un prasmēm. Skatoties uz esošajiem studiju mācību materiāliem, tie strauji noveco, kas akadēmisko un zinātnisko personālu noslogo ar nemitīgu jaunu materiālu meklēšanu un programmu pārveidošanu un pielāgošanu. Līdz ar to, lai risinātu šo problēmu un studentus iepazīstinātu ar studiju mācību programmām, kas šajā brīdī atbilst nozares un pasaules vajadzībām, nozīmīgi ir izmantot starptautiski atzītus studiju mācību līdzekļus, kas regulāri tiek pielāgoti un atjaunoti, tādā veidā akadēmiskajam un zinātniskajam personālam ļaujot koncentrēties uz savu kompetenču stiprināšanu un individuālās pieejas nodrošināšanu studentiem. 
Analizējot pieejamās starptautiskās mācību programmas un ievadkursus datorzinātņu jomā, Hārvarda Universitātes datorzinātņu kursa CS50 kurss tika atzīts par piemērotāko, jo tas ir pasaulē izteikti populārākais CS kurss (gandrīz 40 reizes populārāks kā otrs populārākais kurss, t.i. FutureLearn kurss “Computer Programming for Everyone”), kā arī kurss regulāri tiek aktualizēts (pēdējā aktualizācija veikta 2022. gada jūlijā), tādējādi nodrošinot jomā aktuālāko pie pierasītāko kursa saturu. Hārvarda Universitātes datorzinātņu kurss CS50 ir ievadkurss datorzinātnēs, kas izstrādāts 2012. gadā Hārvarda Universitātē, pēc universitāšu retinigiem vienā no prestižākajām augstskolām pasaulē, un kursa mērķis ir veicināt studējošo (gan ar pieredzi, gan bez pieredzes programmēšanā) algoritmisko domāšanu un problēmu risināšanu, apgūstot dažādās programmēšanas valodas. Kursa noslēgumā, studenti izstrādā projektus, pielietojot kursā iegūtās zināšanas un prasmes. Kursa laikā studenti gūst nepieciešamās zināšanas un pamatbāzi programmēšanas valodās, lai tālāk šīs zināšanas pielietotu jebkurā izvēlētajā jomā.
Hārvarda Universitātes datorzinātņu kurss CS50 kurss ietver pilnu studiju mācību komplektu – video lekcijas, prezentācijas pasniedzējiem, projektu sagataves, diferencētus uzdevumus, kā arī nepieciešamās programmatūras, tai skaitā automātisko koda vērtēšanu, kas atvieglo pasniedzēju darbu un ļauj studentam ātrāk iegūt atgriezenisko saiti. Sudiju materiāli katru gadu tiek atjaunoti un video lekcijās pārfilmētas. Visi mācību līdzekļi ir pieejami Harvardx vidē un edX mācīšanās platformā.
1.1.1.5.pasākuma ietvaros veikto darbību rezultātā, Hārvarda Universitātes datorzinātņu kursus plānots pilotēt Latvijas augstskolās, tostarp, LU, RSU un RTU, piesaistot “Buffalo pasniedzējus”, proti, Latvijas augstskolu pasniedzējus, kuri izglītojušies atbilstoši Hārvarda Universitātes prasībām. Lai efektīvi pasniegtu kursu pēc Hārvarda Universitātes materiāliem, Latvijas pasniedzējiem ir jāizprot ASV datorzinātņu pasniegšanas metodoloģija. Tādējādi, saskaņā ar Hārvarda Universitātes prasībām šiem pasniedzējiem, kas Latvijas augstskolās pasniegs kursu pašiem, ir jāapgūst konkrētais priekšmets (attālināti).
Līdz ar to, atbalsts Hārvarda Universitātes materiālu aprobācijai un pilotēšanai Latvijas augstskolās sniegs atbalstu 2014. – 2020.gada plānošanas perioda ES fondu Darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” noteiktā 1.1.1.specifiskā atbalsta mērķa sasniegšanā, jo tiks veicināta Latvijas zinātniskā un akadēmiskā personāla kompetenču pilnveidei, kā arī tiks veicināta starptautiskā tīklošanās un sadarbība. Tostarp tiks sekmēta datorzināšanu pārnese visās tautsaimniecības jomās, īpaši RIS3 specializācijas jomu attīstīšanā, jo Hārvarda Universitātes CS50 kurss ir paredzēts datorzinātņu mācīšanai, galvenokārt nedatorzinātņu specilaizācijas studentiem, tādā veidā, lai studenti efektīvi spētu lietot datorzinātnes jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai savā nedatorzinātņu jomā.
Plānots, ka vismaz 500 studenti, kas nav saistīti ar datorzinātņu studiju programmām, apgūs šos kursus. Par turpmāko Hārvarda Universitātes CS50 kursu īstenošanu augstskolām, kas pēc Hārvarda Universitātes CS50 kursa adaptēšanas un pilotēšanas konkrētajā augstskolā vēlēsies turpināt studiju procesā izmantot Hārvarda Universitātes CS50 kursu, pašām būs jānodrošina licences maksājumi, kas par vienu studentu varētu būt robežās no 70 līdz 100 euro. Ja šīs mācības mērogo uz plašāku augstskolu loku, tad no attiecīgo augstskolu pašu līdzekļiem būtu jāparedz investīcijas pasniedzēju mācībām darbam ar šo kursu.
Hārvarda Universitātes datorzinātņu kursa CS50 indikatīvās izmaksas 816 107 euro veido šādas izmaksu pozīcijas:
1) 341 417 euro - kursu lokalizācijas latviešu valodā sistēmas konfigurēšana un integrēšana (t.i. IT vadītājs, sistēmu arhitekts, savietojamības un integrācijas speciālists, tehniskās tulkošanas un terminoloģijas sistēmu eksperts; lokalizācijas sistēmas noma; sistēmas integrācijas pakalpojumi; satura eksperti, pilotēšanas pasniedzēju apmācība);
2) 474 690 euro augstskolu mācību vides pielāgošana, pilota apmācības augstskolu pasniedzējiem un studentiem (jomas eksperti; mācību materiālu pieejas tiesības, dalībnieku piesaistes koordinators).
Noteikumu projekts paredz RTU jaunu atbalstāmo darbību, tas ir, starptautiskās prakses pārņemšana un pielāgošana augsta līmeņa digitālo prasmju apguves nodrošināšanai Latvijas augstskolās un zinātniskajās institūcijās, kuru nodrošinās Rīgas Biznesa skola adaptējot un pilotējot Latvijas augstskolās Hārvardas Universitātes CS50 kursu (tas ir, MK noteikumu Nr.315 44.11. apakšpunkts). Cita starpā, ņemot vērā to, ka tiek paplašināts atbalstāmo darbību loks, MK noteikumu projekts tiek papildināts ar jaunās atbalstāmās darbības attiecināmajām izmaksām, t.i. mācību izmaksas, tai skaitā mācību maksa un mācību materiāli, mācību koordinēšana, uzraudzība un kvalitātes kontrole, mācību koordinēšanas un pārraudzības izmaksas RTU, ko veido personāla atlīdzības izmaksas, veselības apdrošināšanas izmaksas, jaunradīto darba vietu izmaksas, komandējumu izmaksas, izdales un informatīvo materiālu izmaksas, netiešās izmaksas, kā arī pakalpojumu izmaksas un e-risinājumu pielāgošanas, izstrādes, integrēšanas un ieviešanas izmaksas, lai RTU sadarbībā ar Rīgas Biznesa skolu lokalizētu Hārvardas Universitātes CS50 kursu latviešu valodā, adaptētu un pilotētu to Latvijas augstskolās.
Hārvarda Universitātes CS50 kursa adaptēšanai un pilotēšanai piekļuve mācību materiāliem un e-videi tiks nodrošināta par tirgus cenu un netiks sniegtas ekonomiskās priekšrocības Hārvarda Universitātei. Pārējās attiecināmās izmaksas Hārvarda Universitātes CS50 kursa adaptēšanai un pilotēšanai tiks nodrošinātas saskaņā ar MK noteikumu Nr.315 51. punktā noteikto kārtību.
Augstāk minētās izmaksas Hārvarda Universitātes CS50 kursa adaptēšanai un pilotēšanai ir attiecināmas ar 2022.gada 1.septembri. Izmaksu sadalījums pa pozīcijām ir indikatīvs un detalizētāk izstrādājot projekta aktivitātes varētu tik precizēts.
Hārvarda Universitātes intelektuālo mācību materiālu pieejas un izmantošanas tiesības ir mācību satura iegādes pakalpojums. Ņemot vērā Publiskā iepirkumu likuma 10. panta trešajā daļā noteikto, pasūtītājs var nepiemērot Publiskā iepirkumu likumu publiskam pakalpojuma līgumam, kurš tiek slēgts par mācību prakses vai studiju prakses, vai darba vidē balstītu mācību nodrošināšanu, ja tā paredzamā līgumcena ir mazāka par 750 000 euro. Tādējādi no minētā secināms, ka Hārvarda Universitātes intelektuālo mācību materiālu pieejas un izmantošanas tiesības ir iespējams iepirkt bez iepirkuma procesa. Nepieciešamības gadījumā, 1.1.1.5.pasākuma otrās atlases kārtas finansējuma saņēmējs – RTU, nekavējoties lūgs viedokli Iepirkumu uzraudzības birojam par izvēlēto risinājumu un informēs Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par rezultātu pie attiecīgā maksājuma pieprasījuma iesniegšanas.

2) 796 426 euro apmērā Izglītības inovāciju laboratorijai sadarbībā ar MIT J-WEL un Latvijas augstskolām un uzņēmumiem, lai īstenotu indikatīvi 5-7 izglītības inovāciju projektu prototipēšanu/pilotēšanu, kas palīdzētu stiprināt izglītības ekosistēmas vājākos posmus, lai panāktu izrāvienu studentu un skolēnu mācību sniegumā.
Šobrīd plānots paplašināt sadarbību ar MIT J-WEL, paredzot sadarbību MIT Hartas ietvaros, tādējādi veicinot iespēju Latvijas augstskolām un zinātniskām institūcijām iegūt pieeju plašākam pakalpojumu klāstam nekā to paredz esošā sadarbība.
MIT Hartas ietvaros varēs īstenot mentoringa pakalpojumus MIT J-WEL virzītajiem projektiem, papildus jau iepriekš paredzētajiem pakalpojumiem, piemēram, studiju vizītēm Bostonā, edX kursiem, darbnīcām u.c. Mentoringa pakalpojumi iekļauj MIT J-WEL pasniedzēju un komandas palīdzību individuālo projektu ideācijai un īstenošanai, ņemot vērā viņu pieredzi gan MIT J-WEL ietvaros, gan citās organizācijās, kur MIT J-WEL komanda ir strādājusi. Papildus tam, plānoto darbību ievaros ir iekļauta MIT J-WEL vizīte Latvijā, kuras laikā MIT J-WEL pārstāvji strādās ar Izglītības inovāciju laboratorijai, lai atbalstītu Izglītības inovāciju laboratorijas projektu virzību.
Primāri finansējumu paredzēts novirzīt nacionālās ekspertu komandas kapacitātei, kas var augsti profesionālā līmenī vadīt izglītības inovācijas projektu kopdizainu un prototipēšanu, aptverot Latvijas izglītības iestādēm un uzņēmumiem aktuālus ambiciozus pārmaiņu projektus, kas balstīti globālajā pieredzē un labākajā praksē. Cita starpā, lai veicinātu šī procesa institucionalizēšanos, 2020.gada rudenī ar valdības deleģējumu RTU parakstīja līgumu ar vienu no pasaules pedagoģisko inovāciju līderiem - MIT J-Wel par Latvijas valsts pārvaldes, augstskolu un nozares līderu apmācību. Savukārt, 2022.gada jūnijā MIT un Latvija parakstīja sadarbības memorandu par Izglītības inovāciju laboratorijas izveidi, kas piedāvātu atbalstu un inkubācijas kapacitāti inovatīviem izglītības projektiem.
Eiropas Savienības politiskajā līmenī augstākās izglītības procesa/sistēmas inovācijas ir viens no atbalstāmajiem virzieniem (piemēram, “Digitālas Eiropas” un Eiropas Tehnoloģiju Institūta programmās). Šie resursi varētu stiprināt Izglītības inovāciju laboratorijas kapacitāti un zināšanu izplatīšanu plašāka Eiropas mērogā. ASV atbalsta “finanšu mehānismi” ir izteikuši interesi par sadarbību ar Latviju ASV pieredzes aprobācijai Austrumeiropas valstīs. Latvijai vēsturiski ir jau pieredze šādu projektu realizācijai Baltkrievijā, kas nes būtisku finansiālu pienesumu. Savukārt, izveidotā nacionālā izglītības inovāciju analītiķu un metodiķu komanda, kas pilnveidotu savu pieredzi un kapacitāti sadarbībā ar MIT un vadošo augstskolu profesoriem, strādājot pie izglītības inovācijas projektu izpētes un prototipēšanas, pēc projekta noslēguma turpinātu atbalstīt izglītības inovācijas, piesaistot publiskos un privātos resursus.
Noteikumu projekta plānotās atbalstāmās darbības atbilst 2014.–2020.gada plānošanas perioda ES fondu Darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība” noteiktajam, jo tās veicina Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanu, stiprinot inovāciju kapacitāti un attīstot inovāciju sistēmu, kā arī caur jaunām zināšanām un sadarbību, tās veicinās inovācijas nozares efektīvu pārvaldību. Jaunās darbības atbilst 1.1.1.specifiskā atbalsta mērķim un 1.1.1.5.pasākuma mērķiem, jo piedaloties MIT J-Wel kopienas programmā, Latvijas augstskolu, uzņēmumu un valsts pārvaldes vadības personāls iegūst zināšanas, kuras ir vērstas uz pētniecībā balstītas augstākās izglītības un zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas nozares cilvēkkapitāla attīstību, kā arī Latvijas tautsaimniecības zināšanu absorbcijas spējas palielināšanu un stiprinātu starptautisko sadarbību.
Indikatīvās izmaksas 796 426 euro apmērā veido šādas izmaksu pozīcijas:
-) 378 626 euro Laboratorijas vadība un starpnozaru ekspertu un pētnieku ieviešanas komanda (vadītājs, koordinators, satura vadītājs, institucionālais analītiķis, asistents, LV viespasniedzēji/ mentori, starptautiskie viespasniedzēji/mentori; komandējumu izdevumi).
-) 97 800 euro zināšanu pārnese - izplatīšanas pasākumi  (apaļā galda diskusijas, praktiskie semināri, konference, informatīvie materiāli)
-) 320 000 euro sadarbībai MIT Hartas ietvaros, kas ietver tostarp augstāk minētos mentoringa pakalpojumus.
Augstāk minētās izmaksas MIT J-WEL ir attiecināmas ar 2022.gada 1.septembri. Izglītības inovāciju laboratorijai sadarbībai ar MIT J-WEL un Latvijas augstskolām un uzņēmumiem plānotās darbības atbilst MK noteikumu Nr.315 44.9 un 44.10.apakšpunktos noteiktajām darbībām un 45.2 apakšpunktā noteiktajām izmaksām. Cita starpā, ņemot vērā to, ka sadarbības ietvaros paredzēti tostarp zināšanu pārneses - izplatīšanas pasākumi  (apaļā galda diskusijas, praktiskie semināri, konference, informatīvie materiāli), MK noteikumu projektā paredzēts noteikt jaunu - 45.24.apakšpunktu, kas paredz ar konferenču, diskusiju un pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas, tai skaitā telpu īre, ja projekta aktivitāšu īstenošanai nepieciešams īrēt telpas ārpus finansējuma saņēmēja vai projekta īstenošanas sadarbības partnera juridiskās un faktiskās uzturēšanās adreses, izdales materiālu izmaksas un datortehnikas noma šo noteikumu 44.9. un 44.10.apakšpunktos norādīto darbību īstenošanai.
Izmaksu sadalījums pa pozīcijām ir indikatīvs un detalizētāk izstrādājot projekta aktivitātes varētu tik precizēts.
Ņemot vērā to, ka 1.1.1.5.pasākuma otrās kārtas ietvaros tiek piesaistīs papildu finansējums, MK noteikumu Nr. 315 35.16.apakšpunktā minētajam projekta iesniedzējam ir noteikts jauns specifiskais iznākuma rādītājs, t.i. augstskolu skaits, kuru akadēmiskais un zinātniskais personāls piedalās mācības, kuru ietvaros pilnveido kompetenci augsta līmeņa digitālo prasmju jomā un inovāciju projektos, vismaz 11.
Tāpat, ievērojot to, ka 1.1.1.5.pasākuma otrajā kārtā tiek palielināts pieejamais finansējums, plānots, ka specifiskā iznākuma rādītāja – augstskolu, uzņēmumu un valsts pārvaldes vadības personāls, kas pilnveidojis kompetenci starptautiskās sadarbības, pētniecības un inovāciju vadības jomā (vismaz 30 personas) – ietvaros varētu tikt pilnveidotas kompetences vismaz 45 personām.

3) 130 000 euro mācībspēku digitālo prasmju mācībām 2022/2023.ak.g. rudens un pavasara semestrim Bufalo universitātē. Pašlaik spēkā esošajos MK noteikumos Nr.315 apstiprinātais budžets mācībspēku digitālo prasmju mācībām Bufalo universitātē ir 837 620 euro, bet lai nodrošinātu nepieciešamās mācības, papildus nepieciešami ir 130 000 euro valūtas kursa svārstību dēļ (Buffalo projekta izmaksas, kas tiks veiktas USD valūtā (50% 15.08.2022., 50% 31.12.2022) - 681 551 euro; Plānotā euro izmaksa projekta apstiprināšanas brīdī - 578 419; Plānotā faktiskā euro izmaksa – 702 195; Starpība –indikatīvi 130 000). Mācībspēku digitālo prasmju mācībām 2022/2023.ak.g. rudens un pavasara semestrim Bufalo universitātē valūtas kursa izmaksas atbilst MK noteikumu Nr.315 44.8.apakšpunktā minētās darbību īstenošanai un 45.1 apakšpunktā noteiktajām izmaksām. 
Līgumā par mācībspēku digitālo prasmju mācībām Bufalo universitātē līdz 2022.gada 20. jūnijam kā minimums bija noteikts, ka mācības jāapgūst 30 pasniedzējiem, tomēr vienlaikus noslēgtais līgums paredzēja iespēju pēc minētā termiņa uz mācībām Bufalo universitātē sūtīt vairāk pasniedzējus ņemot vērā tās pašas cenas, kas tika noteiktas līgumā.

Ņemot vērā, ka 2021. gada 8. jūnijā stājās spēkā grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā, papildinot likumu ar normām, kas nosaka pienākumu atgūt nelikumīgo komercdarbības atbalstu gadījumos, kad Eiropas Komisija nav pieņēmusi lēmumu par nelikumīga un nesaderīga ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu atbalsta atgūšanu, kā arī to, ka nelikumīgs valsts atbalsts ir atgūstams, kad citas institūcijas konstatē nelikumīga atbalsta piešķiršanas gadījumus (tai skaitā, Eiropas Komisija), precizēts MK noteikumu Nr. 315 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1.specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” 1.1.1.5.pasākuma “Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem pētniecībā un inovācijās” pirmās, otrās un trešās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi”” 82.punkts, kas paredz, gadījumā  ja, īstenojot ar saimniecisku darbību nesaistītu projektu, sadarbības iestāde projekta īstenošanas laikā vai piecu gadu laikā pēc noslēguma maksājuma konstatē, ka projekts neatbilst šo noteikumu 2.1. un 2.5. apakšpunktā minētajam kritērijam, atbalsta saņēmējam ir pienākums atbalsta sniedzējam atmaksāt visu projekta ietvaros saņemto publisko finansējumu. Atbalstu saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu atmaksā kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas brīvi no valsts atbalsta.

Noteikumu projektā ietvertie grozījumi nav uzskatāmi par būtiskiem atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 28. decembra Regulas (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 71.pantam. Noteikumu projekta grozījumiem nav ietekmes uz 1.1.1.5.pasākuma otrās atlases kārtas finansējuma saņēmējiem (izņemot projektu Nr. 1.1.1.5/18/I/008), ņemot vērā, ka atlase ir noslēgusies.