Anotācija

25-TA-197: Likumprojekts (Grozījumi)

Anotācijas (ex-ante) nosaukums

Tiesību akta projekta "Grozījumi Augstskolu likumā " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums

Attīstības plānošanas dokuments

Apraksts

Nepieciešams veikt grozījumus Augstskolu likumā, lai uzsāktu pāreju uz augstskolu un koledžu ciklisku akreditāciju atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 14. janvāra rīkojumam Nr. 30 "Par konceptuālo ziņojumu "Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju"".

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Tiesību akta projekta mērķis ir nodrošināt Augstskolu likuma atbilstību konceptuālajam ziņojumam "Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju", tādējādi aizvietojot ciklisku studiju virzienu akreditāciju ar ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju.

Spēkā stāšanās termiņš

Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)

Pamatojums

Cikliska augstskolu un koledžu akreditācija sākas ar 2028. gada 1. janvāri. Lai pāreja uz institucionālā akreditāciju noritētu veiksmīgi, ir nepieciešams sagatavot Ministru kabineta noteikumus, kuros tiks paredzēta akreditācijas un ar to saistīto procesu kārtība, kā arī ir nepieciešams veikt izmaiņas Augstskolu likuma 9. pantā. Sakarā ar to, ka tiek mainītas arī prasības augstskolu iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmām un, lai augstskolas laicīgi pielāgotu savas iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas atbilstoši izmaiņām 5. panta 2¹ daļā tiek piemērots attiecīgi šāds termiņš. Terminu "studiju virziena akreditācija" un ar to saistīto 55.³ pantu nepieciešams saglabāt līdz 2028. gadam, lai augstskolas līdz institucionālajai akreditācijai varētu veikt studiju virzienu akreditāciju.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Latvijas Nacionālās attīstības plāns 2021.-2027. gadam un konceptuālais ziņojums "Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju" (turpmāk - konceptuālais ziņojums) paredz nodrošināt pilnvērtīgu augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanas procesu, lai garantētu augstākās izglītības kvalitāti un veicinātu augstskolu iekšējo kvalitātes kultūru.
Saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam, pilnveidojot augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanas procesu un stiprinot institūciju kvalitātes kultūru, paredzēts ieviest ciklisku institucionālo akreditāciju, tādējādi turpinot iepriekšējā periodā sāktās reformas augstākās izglītības kvalitātes un konkurētspējas uzlabošanā. Pašlaik vienīgā cikliskā vērtēšanas procedūra ir studiju virzienu akreditācijas ietvaros, kas nesniedz pilnīgu pārskatu par pašu augstākās izglītības institūciju.
Līdz 2026. gada 31. decembrim doktora studiju programmu novērtēšana un akreditācija tiek veikta, ievērojot Zinātniskās darbības likumā, Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1001 “Zinātniskā doktora grāda piešķiršanas (promocijas) kārtība un kritēriji”, kā arī Augstskolu likumā, Izglītības likumā un Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumos Nr. 617 “Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās” noteikto, proti, vienlaikus ar pirmā un otrā cikla studiju programmu akreditāciju studiju virzienu akreditācijas ietvaros. Ministru kabineta noteikumu projektā “Noteikumi par valsts augstākās izglītības standartu” (24-TA-2012) paredzēts, ka līdz ar šo noteikumu stāšanos spēkā Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 617 “Noteikumi par profesionālās augstākās izglītības valsts standartu doktora grāda iegūšanai un kārtību, kādā piešķir profesionālo doktora grādu mākslās” tiks atzīti par spēkā neesošiem.
Konceptuālais ziņojums “Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā” (apstiprināts ar Ministru kabineta 2020. gada 25. jūnija rīkojumu Nr. 345 “Par konceptuālo ziņojumu ‘Par jauna doktorantūras modeļa ieviešanu Latvijā’”) paredz, ka doktora studiju programmu licencēšanas un novērtēšanas process ir jānodala no pirmā un otrā cikla programmu vērtēšanas un jāsaista ar zinātniskās institūcijas darbības starptautisko novērtējumu. Šī sasaiste ir būtiska, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumiem Nr. 619 “Zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma organizēšanas kārtība” vērtēšanas pamatprincipi ietver, cita starpā, fundamentālo un lietišķo pētījumu līdzvērtīgu novērtēšanu, zinātniskās darbības ietekmes uz nozari, sabiedrību un augstāko izglītību izvērtējumu, pētniecības infrastruktūras un tās resursu ilgtspēju, institūcijas spēju piesaistīt doktorantus un ārvalstu pētniekus, spēju piesaistīt finansējumu konkursu rezultātā, akadēmiskā personāla starptautisko konkurētspēju, kā arī sadarbību ar attiecīgajām tautsaimniecības nozarēm. Šo principu iekļaušana akadēmisko doktora studiju programmu novērtēšanā nodrošinātu, ka tiek vērtēta ne tikai studiju organizācija un studiju kvalitāte, bet arī pētniecības vide, kurā doktoranti izstrādā savus promocijas darbus, tādējādi tieši sasaistot īstenoto akadēmisko doktora studiju programmu kvalitāti ar institūcijas zinātnisko kapacitāti un starptautisko konkurētspēju.
Pēc analoģijas un, ņemot vērā, ka Latvijā tiek īstenotas arī profesionālās doktora studiju programmas mākslās, šo programmu licencēšanas un novērtēšanas process ir jāsaista ne tikai ar zinātniskās institūcijas darbības starptautisko novērtējumu, bet arī ar mākslinieciskās jaunrades kvalitātes novērtējumu. Šī sasaiste ir būtiska, jo tā nodrošinātu, ka profesionālo doktora studiju programmu mākslās gadījumā tiek vērtēta ne tikai studiju organizācija, bet arī pētniecības un mākslinieciskās jaunrades vide, kurā doktoranti izstrādā savus doktora teorētiskos pētījumus un mākslinieciskās jaunrades darbus. Tādējādi tieši tiek sasaistīta īstenoto profesionālo doktora studiju programmu kvalitāte ar institūcijas zinātnisko un mākslinieciskās jaunrades kapacitāti, kā arī starptautisko konkurētspēju.
Latvijā ar 2024. gada 14. marta likumu “Grozījumi Augstskolu likumā” (stājās spēkā 2024. gada 1. maijā) ir ieviests jaunais doktorantūras modelis, kas paredz, ka visu doktora studiju programmu īstenošanu nodrošina doktorantūras skolas, kas ir augstskolu struktūrvienības. Doktorantūras skolas nodrošina augstskolas stratēģiskajai specializācijai atbilstošu doktora studiju programmu īstenošanu, promocijas darba, doktora teorētiskā pētījuma vai mākslinieciskās jaunrades darba izstrādes un aizstāvēšanas, kā arī doktora grāda piešķiršanas procesus. Tās apstiprina šo darbu vadītājus un līdzvadītājus un organizē promocijas padomju un valsts pārbaudījumu komisiju izveidi un darbību, nodrošinot to atbilstību normatīvajam regulējumam un starptautiski atzītiem doktorantūras kvalitātes principiem.
Lai mainītu sistēmu no kvalitātes kontroles uz kvalitātes pilnveidi institūcijas līmenī, ir nepieciešams pārskatīt Latvijas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas un novērtēšanas sistēmu. Šajā procesā nozīmīgs ir 2020.-2024. gada studiju virzienu akreditācijas cikls, jo pirmo reizi notiek sistēmisks visu augstākās izglītības studiju virzienu izvērtējums, ievērojot vienotus standartus izstrādātus saskaņā ar "Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas Augstākās izglītības telpā" (The Standards and Guidelines for Quality Assurance in the European Higher Education Area) (turpmāk - ESG), vienlaikus sagatavojoties arī pakāpeniskai pārejai uz ciklisku institucionālās akreditācijas sistēmu. Tās ieviešanas rezultātā tiks samazināta dažādu esošo kvalitātes nodrošināšanas procedūru dublēšanās, samazināts administratīvais slogs un novērtēšanas procedūru izmaksas.
Ārējās kvalitātes vērtēšanas un akreditācijas sistēmas raksturo pastāvīga evolūcija. Latvijā kopš 1996. gada tiek īstenotas dažāda veida vērtēšanas procedūras, tajā skaitā studiju programmu licencēšana, studiju programmu un studiju virzienu akreditācija, kā arī augstākās izglītības iestāžu akreditācija. Normatīvais regulējums paredzēja, ka, izveidojot ārējās novērtēšanas sistēmu, novērtēšanas procedūras organizē Izglītības un zinātnes ministrija, tomēr sākotnēji Izglītības un zinātnes ministrija novērtēšanas procedūru organizēšanu deleģēja Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centram.
Šobrīd Latvijā kvalitātes vērtēšanas sistēma paredz četras ārējās kvalitātes novērtēšanas procedūras: 1) studiju programmu licencēšana; 2) būtisko izmaiņu novērtēšana studiju virzienā un tam atbilstošajās studiju programmās; 3) studiju virziena novērtēšana un akreditācija; 4) augstskolu un koledžu akreditācija. Studiju virziena novērtēšana un akreditācija pašlaik ir vienīgais process, kas noris regulāri - cikliski. Pēc grozījumu pieņemšanas cikliskā studiju virzienu akreditācija tiks aizstāta ar ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju, mazinot novērtēšanas procedūru skaitu. Lai mazinātu birokrātisko slogu un nodrošinātu Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, noteikto uzdevumu, ieviest ciklisku institucionālo akreditāciju, ir nepieciešams veikt grozījumus Augstskolu likumā.

Problēmas un risinājumi

Problēmas apraksts

Šī brīža augstākās izglītības vērtēšanas sistēmas trūkumus raksturo normatīvais un administratīvais slogs, liels darba apjoms, tai skaitā sagatavojot dokumentāciju, apjomīgi laika un cilvēku resursi gan augstskolās un koledžās, gan Augstākās izglītības kvalitātes aģentūrā, problēmas ar atbilstošu ekspertu pieejamību, veicot viena studiju virziena novērtēšanu vairākās augstskolās un koledžās viena gada laikā, kā arī augstas novērtēšanas procedūru izmaksas, iekļaujot dokumentu tulkošanas izmaksas. Ņemot vērā, ka mainās akreditācijas process, ir nepieciešams salāgot Augstskolu likumā lietotos terminus, lai tie atbilstu cikliskas institucionālās akreditācijas konceptam. Nepieciešams precizēt tādus terminus kā akreditēta studiju programma, kā arī nepieciešams izslēgt terminu “studiju virzienu akreditācija”, jo turpmāk šāds process nenotiks.

Risinājuma apraksts

Institucionālās akreditācijas ieviešanas rezultātā tiks samazināta dažādu esošo kvalitātes nodrošināšanas procedūru dublēšanās, samazināts administratīvais slogs un novērtēšanas procedūru izmaksas. Tādējādi tiek veikti grozījumi Augstskolu likuma 1. pantā, definējot terminu “akreditēta studiju programma”. Atbilstoši Augstskolu likuma 55.¹ pantam pirms katras studiju programmas īstenošanas attiecīgo studiju programmu licencē. Savukārt tas nozīmē, ka licencēšana ir iespējama pirms ir notikusi augstskolas vai koledžas akreditācija. Definīcija paredz, ka akreditēta studiju programma ir tāda, kurai ir piešķirtas tiesības to īstenot, un kas tiek īstenota akreditētā augstskolā vai koledžā. Šāda definīcija rada tiesisku skaidrību par programmas statusu, jo arī studiju programmām, kas izveidotas pirms esošās kārtības, bija nepieciešams saņemt atļauju to īstenošanai, tātad, termins aptver visas studiju programmas. Šī termina saglabāšana ir nozīmīga, lai Augstskolu likums nodrošinātu terminoloģisku un konceptuālu saskaņotību ar Eiropas augstākās izglītības telpas esošiem procesiem, piemēram, Eiropas vienoto pieeju kopīgo programmu īstenošanā.
Tiks izslēgts termins un definīcija - studiju virzienu akreditācija.

Problēmas apraksts

Termins "studiju virziens" tiek lietots definīcijā par augstskolu stratēģisko specializāciju. Stratēģiskā specializācija nosaka augstskolas stratēģiskās attīstības plānošanu, paredzot primāri attīstāmās zinātnes nozares un studiju virzienus. Tā kā attīstāmās zinātnes nozares var ne vienmēr sakrist ar studiju virzieniem, tad ir nepieciešams atrast līdzvērtīgu alternatīvu.

Risinājuma apraksts

Tiks grozīta Augstskolu likuma 1. panta 17. punkta definīcija par stratēģisko specializāciju, aizstājot vārdus “studiju virzienus” ar vārdiem “izglītības tematiskās grupas”. Šīs izmaiņas paredzētas ar pārejas periodu, jo līdz 2027. gadam Izglītības un zinātnes ministrija plāno izstrādāt kārtību, kādā augstskolām tiek noteikta stratēģiskā specializācija, kā tas ir noteikts Augstskolu likuma 3. panta 1² daļā.

Problēmas apraksts

Termins "studiju virziens" tiek lietots, lai nodrošinātu savstarpēju klasifikāciju līdzvērtīgām studiju programmām, kā arī ir viens no kritērijiem augstskolu tipoloģijā un studiju programmu licencēšanā un citviet likumā. Studiju virzieni ir noteikti Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumiem Nr. 793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi" 1. pielikumā.

Risinājuma apraksts

Atsakoties no studiju virzienu akreditācijas, vairs nerodas vajadzība klasificēt studiju programmas studiju virzienos, tāpēc Augstskolu likumā 3.¹, 3.², 3.³ un 3.⁴ pantā jēdzienu "studiju virziens" aizvietos ar "tematiskajām grupām", kas ir noteiktas Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju" 2. pielikumā. Studiju programmas jau pašlaik tiek klasificētas pēc to kodiem, savukārt kodi ir tieši pakārtoti tematiskajām jomām un tematiskajām grupām un saskan ar Starptautiskās standartizētās izglītības klasifikāciju – ISCED kodiem. Aizvietojot studiju virzienus ar tematiskajām grupām nerodas risks jau apstiprinātajiem augstskolu tipiem pirmreizējā izvērtējumā.

Problēmas apraksts

Augstskolu likumā 3., 3.¹, 3.³un 3.⁴ pantā tiek lietots neaktuāls termins – studiju līmenis un attiecīgi uzskaitīti līmeņi pa bakalaura, maģistra un doktora studiju programmām. Attiecīgi arī 3.² pantā ir noteikts, ka mākslu un kultūras universitāte īsteno bakalaura un maģistra studiju programmas tematiskajā jomā "Mākslas". Nepieciešams precizēt esošo redakciju atbilstoši tiesiskajam regulējumam un pastāvošajai situācijai.

Risinājuma apraksts

Augstskolu likumā 3., 3.¹, 3.³ un 3.⁴ pantos aizstāt vārdu "līmenis" ar "cikls", savukārt 3.¹ pantā aizstāt vārdus "trīs augstākās izglītības līmeņu studiju programmas – bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas" ar vārdiem "pirmā, otrā un trešā cikla augstākās izglītības programmas". Savukārt 3.². un 3.⁴ pantos aizstāt vārdus “bakalaura un maģistra studiju programmas” vai “bakalaura un maģistra līmeņa augstākās izglītības programmas” ar vārdiem “pirmā un otrā cikla augstākās izglītības programmas” precizējot atbilstoši esošajam tiesiskajam regulējumam un pastāvošajai situācijai. Precizējot bakalaura un maģistra līmeņa programmas ar pirmā un otrā cikla programmām tiek nodrošināta vienota terminoloģija ar likuma 57. pantu. Savukārt 3.³ pantā tiek aizstāti vārdi "bakalaura un maģistra līmeņa augstākās izglītības programmas" ar vārdiem "pirmā, otrā un trešā cikla augstākās izglītības programmas", lai atbilstoši Lielās universitāšu hartas fundamentālajiem principiem tiktu nodrošināta arī lietišķo zinātņu universitātēm nepārprotama saistība ar izglītību un pētniecību, tādējādi šāds papildinājums nozīmē, ka lietišķo zinātņu universitātēm ir obligāti jāīsteno vismaz viena doktora studiju programma virzienā, kurā tiek sasniegti starptautiska līmeņa prasībām atbilstoši pētniecības rezultāti, vai ir jāveido kopīgās doktora studiju programmas ar citu partnerinstitūciju.

Problēmas apraksts

Augstskolu likuma 3.¹ panta trešās daļas 2. punkta "a" apakšpunkts nav faktiski attiecināms uz Rīgas Tehnisko universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, jo šīs universitātes nepublicē zinātniskās publikācijas letonikā un baltistikā, tādējādi pirmreizējā augstskolu tipoloģijas izvērtējumā secināts, ka trīs no četrām zinātnes universitātēm šo kritēriju neizpilda.

Risinājuma apraksts

Precizēt 3.¹ panta trešās daļas 2. punkta "a" apakšpunkta redakciju paredzot, ka zinātniskās publikācijas letonikā un baltistikā ir attiecināmas tikai gadījumos, ja tas atbilst augstskolas zinātniskās darbības stratēģiskajai specializācijai.

Problēmas apraksts

Cikliskas institucionālās akreditācijas mērķis ir veicināt augstākās izglītības institūciju darbības pilnveidi, nodrošinot studiju un zinātniskās darbības un pētniecības darbības kvalitāti, devumu sabiedrībai, ieviešot un pastāvīgi attīstot iekšējās kvalitātes sistēmu un kvalitātes kultūru, kā arī nodrošinot efektīvu institucionālo pārvaldību un vadību. Augstskolām būs jāpilnveido sava iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēma. Nepieciešams precizēt Augstskolu likuma 5. panta 2.¹ daļu, nosakot ka augstskolā ir viena kvalitātes nodrošināšanas sistēma un noteikt prasības kvalitātes nodrošināšanas sistēmai.

Risinājuma apraksts

Pēc starpinstitūciju saskaņošanā saņemtajiem iebildumiem veiktas diskusijas darba grupas ietvarā - sākotnēji izskatīts variants 5. panta 2.¹ daļā minētās prasības augstskolu kvalitātes novērtēšanas sistēmām iespējams noteikt Ministru kabineta noteikumos, saskaņojot tās ar prasībām akreditācijai. Savukārt pēc Starpinstitūciju sanāksmes 09.10.2025. tika norādīts risks, ka pārceļot šīs prasības tikai uz akreditācijas noteikumiem, netiktu noteiktas prasības augstskolu kvalitātes nodrošināšanas sistēmām citās darbības jomās, t.sk. zinātnē, pārvaldībā u.c. Līdz ar to likumprojektā tiek atgriezta iepriekšējā redakcija, kas tika izrunāta darba grupā:
"Augstskolās tiek īstenota sava iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kuras ietvarā:
1) iedibina politiku un procedūras augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanai, ievērojot Eiropas augstākās izglītības telpā starptautiski atzītus standartus kvalitātes nodrošināšanai;
(..)
4) izveido iekšējo kārtību un mehānismus akadēmiskā personāla atlases, novērtēšanas, kvalifikācijas un darba kvalitātes nodrošināšanai;
(..)
6) nodrošina efektīvu un rezultatīvu institucionālo pārvaldību un vadīšanu.".
Kā arī tiek atgriezts pārejas noteikumu 124. punkts, kurš nosaka, ka augstskolas pielāgo prasības kvalitātes nodrošināšanas sistēmai līdz 2028. gada 1. janvārim.

Problēmas apraksts

Augstskolu likuma 8.² panta pirmās daļas 8.punkts nosaka, ka reģistrā augstskolām ir jāsniedz ziņas par akreditētajiem studiju virzieniem. Tā kā institucionālas akreditācijas laikā studiju virzieni vairs nepastāvēs, ir nepieciešams precizēt reģistrā sniegtās ziņas.

Risinājuma apraksts

Izteikt jaunā redakcijā Augstskolu likuma 8.² panta pirmās daļas 8.punktu.

Problēmas apraksts

Augstskolu likuma 9. pants neatbilst konceptuālā ziņojumā "Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju" norādītajai informācijai. Cikliska augstskolu un koledžu akreditācija ir jauns process. Pirms augstskolas akreditācijas tiks veikta augstskolas atbilstības novērtēšana un kvalitātes novērtēšana. Lēmumu par augstskolas akreditāciju pieņems Studiju kvalitātes komisija. Minētos procesus iespējams strukturēt divos posmos: novērtēšanas posmā un lēmuma pieņemšanas posmā. Ministru kabineta noteiktā kārtībā, tiks veikta cikliskā institucionālā akreditācija, tai saistītās prasības un kritēriji, kā arī termiņu piešķiršanas kārtība. Īpaši nepieciešams akcentēt, ka augstskolas un koledžas varēs izvēlēties jebkuru kvalitātes vērtēšanas aģentūru, kas iekļauta Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā, lai veiktu augstskolas kvalitātes novērtēšanu, šis novērtējums ir saistošs un tas ir jāiesniedz kopā ar iesniegumu akreditēt augstskolu. Konceptuālajā ziņojumā paredzēts arī jauns termiņš lēmuma pieņemšanai par akreditāciju - četri mēneši. Augstskolu likumā nav arī noteikta atbildīgā instance, kurā iesniegt atbilstības novērtējumu un Studiju kvalitātes komisijas lēmumu apelāciju. Tiek noteiktas sekas, ja tiek atteikta iestādes akreditācija un kārtība, kādā iestādi var iesniegt uz atkārtotu akreditāciju.

Risinājuma apraksts

Augstskolu likuma 9. pantā skaidrots, kas ir augstskolu akreditācijas process, tajā iesaistītās institūcijas un to pienākumi, tajā skaitā paredzot Akadēmiskās informācijas centra, Studiju kvalitātes komisijas un Apelācijas komisijas darbību. Tiek paredzēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt Augstskolu atbilstības novērtēšanas, kvalitātes novērtēšanas un akreditācijas kārtību, akreditācijas termiņa piešķiršanas kritērijus un kārtību, prasības augstskolas akreditācijai, tai skaitā novērtēšanai, kā arī ārkārtas akreditācijas, akreditācijas atcelšanas un akreditācijas anulēšanas kārtību. Tiek noteikti akreditācijas termiņi. Atbilstības novērtēšana ir pirmais posms, kuru veiks augstskolas un koledžas institucionālās akreditācijas procesā. Atbilstības novērtējumā AIC sagatavos ziņojumu par novērtējumu atbilstoši prasībām. Pēc novērtējuma saņemšanas augstskolai tiks dots laiks novērst neatbilstības vai daļējās atbilstības līdz Studiju kvalitātes komisijas lēmuma pieņemšanai. Augstskolām būs tiesības savstarpējā korespondencē ar AIC norādīt un pamatot prasību izpildi. Balstoties uz augstskolu sniegto pamatojumu, Studiju kvalitātes komisija izvērtēs, vai konkrētās neatbilstības ir novērstas.
Ieviešot institucionālo akreditāciju, tiek likvidēta studiju virzienu akreditācijas procedūra, tādējādi tiek svītrots 55.³ pants (ar pārejas termiņu). Noteikts, ka jaunizveidotās augstskolas pirmo akreditācijas procesu uzsāks sešu mēnešu laikā kopš pirmās licencētās studiju programmas īstenošanas dienas, savukārt kārtējo akreditācijas procesu būs jāuzsāk ne vēlāk kā gadu pirms esošā termiņa beigām, lai nodrošinātu, ka augstskola laicīgi ir veikusi atbilstības novērtēšanas un kvalitātes novērtēšanas posmus un tiktu mazināts risks augstskolai īstenot studiju procesu bez akreditācijas. Nosacījumi 9. pantā jāskata kopīgi ar 55.²panta astotās daļas grozījumiem par Studiju kvalitātes komisijas tiesībām atcelt studiju programmas licenci. Noteikta akreditācijas procesa finansēšanas kārtība - tās ietvaros vērtējamā augstākās izglītības iestāde un valsts savā starpā sadala trīs procesa posmu izmaksas šādi: augstākās izglītības iestāde segs kvalitātes vērtēšanas izdevumus, bet valsts - atbilstības vērtēšanas un akreditācijas izdevumus. Minētais attiecas gan uz valsts, gan uz juridisko personu dibinātām augstākās izglītības iestādēm.

Līdz ar akreditācijas sistēmas maiņu nepieciešams arī pārskatīt ārkārtas akreditācijas mehānismu, kā rezultātā likumprojektā pārskatīta prasība ārkārtas akreditāciju ierosināt par būtiskiem normatīvo aktu pārkāpumiem, izņemot prasību par būtiskumu. Ministrijas ieskatā visi normatīvie akti ir vienlīdz svarīgi un augstskolām ir nepieciešams tos ievērot savā ikdienas darbībā. Augstskolas ievēro attiecīgos tiesību aktus, lai spētu nodrošināt kvalitatīvu izglītību. Svarīgi uzsvērt, ka par šī procesa būtību arī ir diskutēts citos formātos un ir bijis aicinājums pārskatīt ārkārtas akreditācijas ierošināšanas iespējamību, lai nākotnē šis process nebūtu tik smagnējs.

Problēmas apraksts

Pašreizējā kārtība, kurā doktora studiju programmu novērtēšana un akreditācija tiek veikta vienlaikus ar pirmā un otrā cikla studiju programmu akreditāciju studiju virziena ietvaros, nenodrošina jaunā doktorantūras modeļa īstenošanai nepieciešamo kvalitātes novērtēšanu. Tā neparedz atsevišķi vērtēt doktorantūras specifiku: studiju un pētniecības vai studiju, pētniecības un mākslinieciskās jaunrades procesu vienotību, tai skaitā promocijas darba, doktora teorētiskā pētījuma vai mākslinieciskās jaunrades darba izstrādes un aizstāvēšanas kvalitāti, šo darbu vadītāju kompetenci, pētniecības un mākslinieciskās jaunrades vides kvalitāti un starptautisko sadarbību. Šie aspekti ir būtiski, kā to uzsver Eiropas Universitāšu asociācijas (EUA) 2003. gadā izstrādātie un 2005. gadā Bergenas komunikē pieņemtie “Zalcburgas principi” (Salzburg Principles)[1] un EUA 2010. gadā izdotie “Zalcburgas ieteikumi” (Salzburg II Recommendations)[2].
Spēkā esošais regulējums nenosaka prasības un kārtību, kādā veic doktorantūras skolu atbilstības un kvalitātes novērtēšanu. Līdz ar to pastāv neatbilstība starp jaunā doktorantūras modeļa prasībām un akreditācijas sistēmas esošo regulējumu, kas kavē pilnvērtīgu jaunā doktorantūras modeļa darbību.
[1]https://c3qa.iqaa.kz/images/c3qa/files/Ten%20basic%20principles%20for%20the%20third%20cycle_2015.pdf
[2]https://eua.eu/downloads/publications/salzburg%20ii%20recommendations%202010.pdf

Risinājuma apraksts

Lai nodrošinātu doktorantūras kvalitātes novērtēšanu atbilstoši doktorantūras specifikai, jaunā doktorantūras modeļa prasībām, ka ari konceptuālā ziņojumā “Par pāreju uz ciklisku augstskolu un koledžu akreditāciju” norādītajai informācijai, likumprojekts paredz papildināt Augstskolu likuma 9. pantu ar septīto daļu, deleģējot Ministru kabinetam noteikt augstskolu atbilstības novērtēšanas, kvalitātes novērtēšanas un lēmuma par akreditāciju pieņemšanas kārtību, prasības augstskolas akreditācijai, tai skaitā atbilstības un kvalitātes novērtēšanai, ārkārtas akreditācijas, akreditācijas atcelšanas un akreditācijas anulēšanas kārtību.
Ministru kabineta noteikumos tiks noteiktas prasības Doktorantūras skolām atbilstības un kvalitātes novērtēšanas procesā novērtējot ne tikai doktora studiju programmu studiju organizācija, bet arī:
1. akadēmiskās doktora studiju programmu gadījumā piemērojot zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma pamatprincipus;
2. profesionālo doktora studiju programmu mākslās gadījumā piemērojot zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma pamatprincipus, kā arī jānosaka un jāpiemēro pamatprincipi mākslinieciskās jaunrades kvalitātes novērtēšanai.
Šāda pieeja nodrošinās, ka doktorantūras skolu novērtējums ir cieši sasaistīts ar institūciju zinātnisko un mākslinieciskās jaunrades kapacitāti un starptautisko konkurētspēju, vienlaikus atbilstot arī Eiropas Universitāšu asociācijas “Zalcburgas principos” (2005) un “Zalcburgas ieteikumos” (2010) noteiktajam par doktorantūras kvalitātes nodrošināšanu pētniecības un starptautiskās sadarbības dimensijas ietvarā. Tādejādi tiks novērsta pašreizējā neatbilstība starp jaunā doktorantūras modeļa prasībām un akreditācijas sistēmas esošo regulējumu, radot priekšnoteikumus jaunā doktorantūras modeļa pilnvērtīgai īstenošanai.

Problēmas apraksts

Augstskolu likuma 14.² panta trešā daļa nosaka, ka valsts augstskolas padomei ir jāpieprasa atzinums studējošo pašpārvaldei pirms lēmumu pieņemšanas, kuri skar studiju virzienu un programmu slēgšanu. Augstskolu likuma 15.¹ panta trešajā punktā ir noteikta Senāta kompetence lemt par studiju virzienu atvēršanu, attīstību un slēgšanu. Augstskolu likuma 25.³ panta sestais punkts nosaka Doktorantūras skolas funkciju nodrošināt, lai doktorantiem ir pieejami studiju kursi plaši izmantojamo prasmju apguvei neatkarīgi no doktora studiju programmas studiju virziena. Ņemot vēra, ka institucionālas akreditācijas laikā studiju virzieni vairs nepastāvēs, nepieciešams nodrošināt minēto Augstskolu likuma pantu atbilstību institucionālās akreditācijas konceptam un saglabāt to būtību.

Risinājuma apraksts

Izteikt Augstskolu likuma 14.² panta trešo daļu jaunā redakcijā, ņemot vērā, ka studiju programmu slēgšanu kā funkciju veic Senāts, kas ir noteikta 15.¹ panta 3. punkta “b” apakšpunktā. 14.² panta trešajā daļā tiek saglabāta prasība augstskolas padomei pieprasīt atzinumu no studējošo pašpārvaldes gadījumos, kad tiek lemts par studiju maksas apmēru vai augstskolas dibinātām stipendiju izmaiņām. Savukārt 15.¹ panta 3. punktā izslēgt “a” apakšpunktu par Senāta kompetenci lemt par studiju virzienu atvēršanu, attīstību un slēgšanu. Izslēgt 25.³ panta 6. punktā vārdus “neatkarīgi no doktora studiju programmas studiju virziena”.

Problēmas apraksts

Augstskolu likuma 55. panta pirmā daļa nosaka, ka studiju programmas studiju satura un īstenošanas aprakstā jānorāda kuram studiju virzienam attiecīgā studiju programma atbilst, savukārt 55. panta ceturtā daļa nosaka, ka studiju programmas apstiprina senāts un pirms apstiprināšanas ir jānorāda būtiskās atšķirības no līdzvērtīgām tajā augstskolā īstenotajām tā paša līmeņa un studiju virziena programmām. Augstskolu likuma 55.¹ panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka augstskolas īstenoto kopīgo programmu akreditē attiecīgā studiju virziena akreditācijas ietvaros, savukārt sestajā daļā ir norādīts, ka akreditācijas lēmuma pieņēmējs (par attiecīgo studiju virzienu, kam ir piederīga kopīgā programma) ir tiesīgs sadarboties ar iesaistīto partnerinstitūciju valstu attiecīgajām izglītības kvalitātes nodrošināšanas institūcijām. Ņemot vērā, ka institucionālās akreditācijas laikā studiju virzieni vairs nepastāvēs, nepieciešams nodrošināt minēto Augstskolu likumu pantu atbilstību institucionālās akreditācijas konceptam.

Risinājuma apraksts

Izslēgt no 55. panta 1.¹ punktu, neparedzot nepieciešamību norādīt studiju programmas piederību studiju virzienam un ceturtajā daļā izslēgt vārdus “un tā paša studiju virziena”, tādējādi saglabājot nepieciešamību norādīt būtiskās atšķirības no līdzvērtīgām programmām. Savukārt 55.¹ panta ceturtajā daļā izslēgt pirmo teikumu un sestajā daļā noteikt, ka akreditācijas lēmuma pieņēmējam ir tiesības sadarboties ar iesaistīto partnerinstitūciju valstu attiecīgajām izglītības kvalitātes nodrošināšanas institūcijām.

Problēmas apraksts

Augstskolu likuma 55.² panta septītā daļa nosaka Studiju kvalitātes komisijas tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu licencēt studiju programmu un par augstskolas tiesībām iesniegt attiecīgā studiju virziena attiecīgo programmu uz licencēšanu tikai tad, kad ir novērstas Studiju kvalitātes komisijas konstatētos trūkumus. Augstskolu likuma 55.² panta astotā daļa nosaka Studiju kvalitātes komisijas tiesības par studiju programmu licencēšanas atcelšanu un konkrētajiem nosacījumiem, piem., 4., 8., 9. un 10. punktā par licences atcelšanu gadījumā, ja nav iesniegts iesniegums par studiju virziena akreditāciju vai ir pieņemts lēmums par atteikumu akreditēt studiju virzienu, vai studiju programma ir atzīta par neatbilstošu studiju virziena novērtēšanas ietvaros, vai beidzies studiju programmas akreditācijas termiņš un augstskola nav iesniegusi iesniegumu par kārtējo akreditāciju. Ņemot vērā, ka institucionālās akreditācijas laikā studiju virzieni vairs nepastāvēs, nepieciešams saglabāt Studiju kvalitātes komisijas tiesības un pielāgot tās atbilstoši institucionālās akreditācijas konceptam.

Risinājuma apraksts

Aizstāt Augstskolu likuma 55.² panta septītajā daļā vārdus “attiecīgajam studiju virzienam atbilstošas” ar vārdu “attiecīgās”, saglabājot nosacījumu, ka augstskola studiju programmu uz atkārtotu licencēšanu varēs iesniegt tikai tad, kad būs novērsti Studiju kvalitātes komisijas konstatētie trūkumi.
Paredzēt 55.² panta astotajā daļā esošos nosacījumus gadījumos, ja nav uzsākts augstskolas akreditācijas process atbilstoši šā likuma 9. panta prasībām. Tiek precizētas Studiju kvalitātes komisijas tiesības un pienākumi, 8. daļā svītrojot 2., 7., 8., 9., 10. punktu un papildinot par ar 8¹daļu, kura nosaka gadījumus, kad Studiju kvalitātes komisija lemj par licencēšanas atcelšanu, t.i., ja augstskola gada laikā pēc licencēšanas nav sākusi īstenot studiju programmu, augstskolā ir pārtraukta studiju programmas īstenošana, ir pieņemts lēmums atteikt akreditēt augstskolu, akreditācijas ietvaros studiju programma atzīta par neatbilstošu likuma prasībām vai ir beidzies augstskolas akreditācijas termiņš un augstskola līdz termiņa beigām nav iesniegusi iesniegumu par kārtējo akreditāciju. Tādējādi tiek noteikts, ka, atsakot augstskolai akreditāciju, studiju kvalitātes komisija lemj par studiju programmu licencēšanas atņemšanu. Šādā gadījumā, lai augstskola atsāktu darbību, tai būs nepieciešams licencēt jaunu studiju programmu un atbilstoši šī grozījumu 9. panta 2. daļas pirmajam teikumam sešu mēnešu laikā jāuzsāk akreditācijas process pēc pirmās studiju programmas īstenošanas dienas.

Problēmas apraksts

Tā kā ieviešot institucionālo akreditāciju tiek pārtraukta studiju virzienu akreditācija, tad nav jānosaka vairāk studiju virziena atvēršanas un akreditācijas procedūra.

Risinājuma apraksts

Tiek svītrots 55.³ pants.

Problēmas apraksts

Rektoru padome saskaņā ar Akadēmiskās informācijas centra sniegto informāciju līdz šim nav ieteikusi ekspertus augstskolu un konkrētu studiju virzienu akreditācijai, kā arī šāda procesa būtība ir neskaidra. Nepieciešams pārskatīt arī Augstākās izglītības padomes tiesības, kas noteiktas 71. pantā. Gan pie rektoru padomes, gan Augstākās izglītības padomes tiesībām ir minētas darbības, kas saistības ar studiju virzienu akreditāciju, kas turpmāk netiks veiktas.

Risinājuma apraksts

Tiek precizēts Augstskolu likuma 64. pants un 71. pants, precizējot Rektoru padomes un Augstākās izglītības padomes kompetenci un tiesības atbilstoši esošajai situācijai.

Problēmas apraksts

Studiju virzieniem, kuri ir akreditēti atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumiem Nr. 793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi", sākot ar 2020. gadu un ir saņēmuši lēmumu par akreditācijas termiņu 6 gadi, atkārtota studiju virzienu akreditācija nav jāveic.

Risinājuma apraksts

Augstskolu likuma pārejas noteikumi tiks papildināti ar 120. punktu, nosakot spēkā stāšanās termiņu attiecīgajām izmaiņām par grozījumiem šā likuma 1. pantā par 1.¹ punkta izteikšanu jaunā redakcijā, 16. punkta izslēgšanu un vārdu aizstāšanu 17. punktā, grozījumi par šā likuma 8.² panta pirmās daļas 8. punkta un 14.² panta trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, 9. panta redakcijas izteikšanu jaunā redakcijā, 15.¹ panta 3. punkta “a” apakšpunkta izslēgšanu, grozījumi šā likuma 55. pantā par pirmās daļas 1.¹ punkta izslēgšanu un vārdu aizstāšanu ceturtajā daļā, grozījumi šā likuma 55.¹pantā par ceturtās daļas pirmā teikuma izteikšanu jaunā redakcijā un vārdu aizstāšanu sestajā daļā, grozījumi šā likuma 55.² pantā par vārdu aizstāšanu septītajā daļā, astotās daļas 4. punkta izteikšanu jaunā redakcijā, astotās daļas 2., 7., 8., 9. un 10. punkta izslēgšanu un papildināšanu ar 8.¹ daļu, 55.³ panta izslēgšanu un grozījumi šā likuma 71. pantā par vārdu izslēgšanu 1. un 2. punktā 2028. gada 1. janvārī.
Augstskolu likuma pārejas noteikumi tiks papildināti ar 121. punktu, nosakot, ka visiem studiju virzieniem, kas akreditēti uz sešiem gadiem un kuriem beidzas akreditācija no 2026. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim atkārtota studiju virzienu akreditācija vairs nav jāveic.

Problēmas apraksts

Nepieciešams paredzēt veidu, kā augstskolas no pašlaik beztermiņa akreditācijas pāriet uz jauno cikliskās institucionālās akreditācijas modeli.

Risinājuma apraksts

Augstskolu likuma pārejas noteikumu 123. punktā tiek noteikts, ka augstskolas ir tiesīgas izsniegt valsts atzītus dokumentus līdz dienai, kad tiek pieņemts lēmums par jaunu akreditāciju vai atteikumu akreditēt, bet ne ilgāk kā līdz 2032. gada 30. jūnijam. Skaidrojums par pārejas noteikumiem: Ar noteikumu 121. punktu tiek noteikts, ka studiju virzieniem, kas līdz šim akreditēti uz sešiem gadiem, tiek pagarināta akreditācija līdz 2027. gada 31. decembrim, lai šiem studiju virzieniem nebūtu jāveic atkārtota akreditācija. Ar noteikumu 120. punktu tiek noteikts, ka 2028. gada 1. janvārī studiju virzieni vairs nepastāv; to vietā ir tikai institucionālā akreditācija un definīcija, ka akreditēta studiju programma ir tāda, kurai ir saņemta atļauja to īstenot (licencēta) un tā tiek īstenota akreditētā augstskolā. Savukārt ar 122. punktu noteikts, ka visām augstskolām ir jāveic līdz 2032. gadam pirmo reizi terminētā institucionālā akreditācija, uzsākot jauno institucionālās akreditācijas ciklu.

Savukārt, pārejas noteikumu 123. punktā tiek noteikts, ka augstskolu un koledžu, kas ir izteikušas piekrišanu un piedalās izmēģinājuma projektā par cikliskas institucionālās akreditācijas modeļa ieviešanu, akreditācijā piemēro Augstskolu likuma 9. panta noteikumus, kas stājas spēkā no 2028. gada 1. janvāra. Skaidrojums par 123. punktu - grozījumi Augstskolu likumā 9. pantā (25-TA-197) stājas spēkā no 2028. gada 1. janvāra. Savukārt, lai veiktu grozījumu pēcpārbaudes izvērtējumu (ex-post), tiks īstenots pilotprojekts trīs augstākās izglītības iestādēs, kuras tiks izvēlētas atbilstoši Akadēmiskās informācijas centra izstrādātai kārtībai. Atbilstoši 4.2.2.6. pasākumam, pilotprojektu paredzēts īstenot 2026. un 2027. gadā. Pilotprojektā paredzēts, ka tiks veikta akreditācija pēc jaunā (grozījumos iestrādātā) akreditācijas modeļa. Lai Studiju kvalitātes komisija būtu tiesīga piešķirt lēmumu par terminētu institucionālo akreditāciju pilotprojektā novērtētajām augstākās izglītības iestādēm, nepieciešams paredzēt tiesības par akreditācijas piešķiršanu saskaņā ar 9. panta grozījumiem.

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?

Jā

Apraksts

Kā alternatīvais risinājums ir nepāriet uz ciklisku institucionālo akreditāciju, tomēr šāda pieeja nozīmētu, ka netiek pildīts Ministru kabineta 2025.gada 14.janvāra rīkojums Nr. 30 un Latvijas Nacionālās attīstības plāna 2021.–2027. gadam nospraustie mērķi.

Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

Jā

Apraksts

Institucionālās akreditācijas ietvaros tiks samazināts ārējās kvalitātes novērtēšanas procedūru skaits augstskolās, kas atvieglos administratīvo un finansiālo slogu. Rezultātā augstskolām un koledžām samazināsies izmaksas un tiks mazināta birokrātija.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

Jā

Skaidrojums

Kas veiks ex-post novērtējumu?

Izglītības un zinātnes ministrija kopīgi ar Akadēmiskās informācijas centru.

Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš

30.06.2027.

Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana

Rezultāts

Izstrādātā institucionālas akreditācijas modeļa aprobēšanai tiks īstenots izmēģinājuma projekts jeb pilotakreditācijas, kuru rezultāti būs līdzvērtīgi pilnvērtīgai institucionālai akreditācijai. Atbilstoši konceptuālajam ziņojumam, tiek paredzēts, ka no 2026. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim kā izmēģinājumprojekts tiek ieviests augstskolu institucionālās akreditācijas modelis. Izmēģinājumprojekts tiks īstenots divās augstskolās un koledžā, kuras tiks izvēlētas saskaņā ar Akadēmiskās informācijas centra izveidotu kārtību. Izmēģinājuma projektā akreditācijā izvēlētās augstskolas un koledža tiek akreditēta saskaņā ar Augstskolu likuma 124. pārejas noteikumu punktu .

Rādītājs

Akreditētas divas augstskolas un viena koledža

1.6. Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas

studenti

Ietekmes apraksts

Studējošajiem būs jāpārbauda tikai augstākās izglītības iestādes akreditācija, nevis vēl papildus atsevišķu studiju virzienu akreditācijas termiņi.

Juridiskās personas

Rektoru padome
Valsts dibinātas koledžas (st. virzieni)
Valsts dibinātas augstskolas (st. virzieni)
Valsts dibinātas augstskolas (inst. akred.)
Privātpersonu dibinātas augstskolas (st. virzieni)
Privātpersonu dibinātas augstskolas (inst. akred.)
Valsts dibinātas koledžas (inst. akred.)
Privātpersonu dibinātas koledžas (inst. akred.)
Privātpersonu dibinātas koledžas (st. virzieni)
Akadēmiskās informācijas centrs (st. virzieni)
Akadēmiskās informācijas centrs (inst. akred.)

Ietekmes apraksts

Augstskolas un koledžas, pārejot uz institucionālo akreditāciju, ietaupīs gan finanšu resursus, gan arī mazinās administratīvo slogu dokumentu gatavošanā. Tiks novērsta vairākkārtēja akreditācijas veikšana atsevišķiem studiju virzieniem vienas augstskolas vai koledžas ietvaros, turpmāk tiks īstenota pašas augstskolas vai koledžas akreditācija kā vienota procedūra.
Akadēmiskās informācijas centrs paplašina kompetenci augstskolu akreditācijās, kā arī tiek paredzēts, ka Studiju kvalitātes komisijas pieņemtie lēmumi varēs tikt apstrīdēti Apelācijas komisijā, kā tas pašlaik notiek ar studiju virzienu akreditācijām.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Rektoru padome

neietekmē

Nav administratīvo izmaksu izmaiņas. Tiek precizētas Rektoru padomes funkcijas - svītrots punkts par tiesībām ieteikt augstskolu un studiju virzienu akreditācijai ekspertus, ņemot vērā, ka šāda prakse līdz šim nav tikusi izmantota nevienu reizi.

Valsts dibinātas koledžas (st. virzieni)

samazinās

Vērtības nozīme:

Nav iespējams veikt monetāru aprēķinu, jo studiju virzienu novērtēšanas un akreditācijas izmaksas ir atkarīgas no tajā esošo studiju programmu skaita (subjektu skaits un biežums ir mainīgs). Tiek prognozēts, ka atsakoties no studiju virzienu akreditācijas, administratīvās izmaksas samazināsies. Lai novērtētu, vai tiesību akts sasniedz mērķi, tiks veikts pēcpārbaudes izvērtējums, izmantojot pilotakreditācijas no trīs augstākās izglītības iestādēm.

Valsts dibinātas augstskolas (st. virzieni)

samazinās

Vērtības nozīme:

Valsts dibinātas augstskolas (inst. akred.)

palielinās

Vērtības nozīme:

Nav iespējams veikt monetāru aprēķinu, jo augstskolu un koledžu akreditācijas izmaksas būs atkarīgas no dažādiem faktoriem (subjektu skaits un biežums ir mainīgs). Paredzams, ka administratīvās izmaksas pieaugs, ņemot vērā augstskolu novērtēšanas prasības un ekspertu grupas izmaksas, kā arī nepieciešamo dokumentu apjomu. Lai novērtētu, vai tiesību akts sasniedz mērķi, tiks veikts pēcpārbaudes izvērtējums, izmantojot pilotakreditācijas no trīs augstākās izglītības iestādēm.

Privātpersonu dibinātas augstskolas (st. virzieni)

samazinās

Vērtības nozīme:

Privātpersonu dibinātas augstskolas (inst. akred.)

palielinās

Vērtības nozīme:

Valsts dibinātas koledžas (inst. akred.)

palielinās

Vērtības nozīme:

Privātpersonu dibinātas koledžas (inst. akred.)

palielinās

Vērtības nozīme:

Privātpersonu dibinātas koledžas (st. virzieni)

samazinās

Vērtības nozīme:

Akadēmiskās informācijas centrs (st. virzieni)

samazinās

Vērtības nozīme:

Akadēmiskās informācijas centrs (inst. akred.)

palielinās

Vērtības nozīme:

Nav iespējams veikt monetāru aprēķinu, jo augstskolu un koledžu akreditācijas izmaksas būs atkarīgas no dažādiem faktoriem (subjektu skaits un biežums ir mainīgs). Akadēmiskās informācijas centram būs nepieciešams precizēt iekšējās kārtības un vadlīnijas augstskolu novērtēšanai atbilstoši šo līkuma grozījumu prasībām, kā arī prasībām, kas tiks noteiktas Ministru kabineta noteikumos. Lai novērtētu, vai tiesību akts sasniedz mērķi, tiks veikts pēcpārbaudes izvērtējums, izmantojot pilotakreditācijas no trīs augstākās izglītības iestādēm.

Kopā

0,00

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

4.1.1. Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr. 793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi

Pamatojums un apraksts

Ņemot  vēra, ka turpmāk vairs netiks īstenota kvalitātes novērtēšanas procedūra - studiju virzienu novērtēšana un akreditācija, ir nepieciešams pārcelt atsevišķus punktus no minētētajiem noteikumiem, kas saistīti ar būtiskām izmaiņu novērtēšanām. No Augstskolu likuma tiek svītrots 55.³ pants un citur likumā tiek izslēgti vārdi "studiju virziens".  No šiem noteikumiem tiks pārcelta izmaiņu novērtēšanas procedūra (noteikumu 2.3. punkts un tā apakšpunkti), kas saistīta ar būtisku izmaiņu veikšanu studiju programmās. Tiek izskatīts variants šo daļu pārcelt uz Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumiem Nr. 795 "Studiju programmu licencēšanas noteikumi".

Atbildīgā institūcija