Anotācija (ex-ante)

Pašreizējā situācijā MK rīkojuma Nr. 93 4. un 5. punktā noteikto uzdevumu izpilde rada administratīvo slogu un funkciju dublēšanos, jo nepieciešamie dati un analītiskā informācija par pamatnostādņu īstenošanas gaitu jau tiek regulāri apkopota  un iesniegta Ministru kabinetā un publicēta citu procesu ietvaros.

Saturiski analogas informācijas dublēšanos apliecina tas, ka dati jau ir ietverti šādos pārskatos vai ziņojumos:

1. Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk – RIS3) uzraudzības ziņojumi.
Šie ziņojumi nodrošina sistemātisku un regulāru informācijas aktualizāciju par RIS3 īstenošanu, ietverot analīzi par tautsaimniecības attīstības procesiem, konkurētspējas stiprināšanu, politikas instrumentu ietekmi un sasniedzamo rādītāju izpildi. RIS3 monitoringa mērķis ir identificēt konkurētspējas priekšrocības un attīstības nišas, noteikt galvenos izaicinājumus, kā arī regulāri izvērtēt ekonomikas strukturālo pārmaiņu progresu atbilstoši noteiktajiem rādītājiem. Monitoringa īstenošanu koordinē Ekonomikas ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija, nodrošinot visaptverošu pieeju inovāciju, pētniecības un izglītības politikas attīstībai.

RIS3 īstenošanas operacionālais līmenis ir RIS3 jomas vadības grupas, kurās iesaistās uzņēmumi, pētniecības organizācijas, nozaru asociācijas u.c. Savukārt RIS3 un pētniecības, attīstības un inovāciju (turpmāk – P&A&I) politikas stratēģiskās vadības līmeņa stiprināšanai un inovāciju un pētniecības politikas tuvināšanai darbojas Inovāciju un pētniecības pārvaldības padome (turpmāk – IPPP), kurā darbojas ekonomikas ministrs un izglītības un zinātnes ministrs (līdzpriekšsēdētāji), kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Latvijas Zinātnes padomes direktori. P&A&I politikas stratēģisko virsuzraudzību veic Latvijas Pētniecības un inovāciju stratēģiskā padome, kurā darbojas premjerministrs, ministri, uzņēmēji, zinātnieki un pētniekus pārstāvošo organizāciju pārstāvji.

Informācija par RIS3 monitoringu ir ietverta sekojošos ziņojumos:

1) "Viedās specializācijas stratēģijas monitorings: 2024. gada ziņojums", kas ir apstiprināts IPPP 8. sēdē 2024. gada 27. novembrī (publicēts 2024. gada 30. novembrī Ekonomikas Ministrijas tīmekļvietnē https://www.em.gov.lv/lv/media/20637/download?attachment).

2) "Viedās specializācijas stratēģijas monitorings: 2025. gada ziņojums", kas ir apstiprināts IPPP 9. sēdē 2025. gada 13. novembrī (publicēts 2025. gada 30. novembrī Ekonomikas Ministrijas tīmekļvietnē https://www.em.gov.lv/lv/media/22901/download?attachment).

2. Ziņojumi par Latvijas ekonomikas attīstību (Izaugsmes ziņojumi).

Šie ziņojumi tika sagatavoti, par pamatu ņemot padziļinātu situācijas analīzi, kas atspoguļota tautsaimniecības struktūrpolitikas pārskatos un politikas plānošanas dokumentos. Tie vispusīgi raksturo makroekonomisko situāciju, kopējo virzību uz definētajiem mērķiem un rīcību prioritārajos ekonomikas politikas virzienos.

Ministru kabinetā ir izskatīti un pieņemti sekojoši ziņojumi:

1) Ministru kabineta 2024. gada 30. aprīļa sēdē pieņemtais informatīvais ziņojums "Par Latvijas ekonomikas attīstību" (24-TA-1057);

2) Ministru kabineta 2025. gada 22. aprīļa sēdē pieņemtais informatīvais ziņojums "Par Latvijas ekonomikas attīstību" (25-TA-864);

3) Ministru kabineta 2026. gada 28. aprīļa sēdē pieņemtais informatīvais ziņojums "Par Latvijas ekonomikas attīstību" (26-TA-800).

Papildus minētajam, nav lietderīgi un racionāli 2026. gadā veikt apjomīgu darbu un aktualizēt MK rīkojuma Nr. 93 5. punktā norādīto Pamatnostādņu starpposma novērtējuma ziņojumu. Pamatnostādņu darbības termiņš noslēdzas 2027. gadā, kas nozīmē, ka līdz to īstenošanas beigām ir palicis mazāk kā pusotrs gads. Pēc Pamatnostādņu darbības beigām Ekonomikas ministrijai saskaņā ar vispārējo kārtību būs jāsagatavo un jāiesniedz gala noslēguma izvērtējuma ziņojums. Starpposma ziņojuma aktualizēšana šobrīd prasītu valsts pārvaldes cilvēkresursus, taču tam vairs nebūtu stratēģiskas vai operatīvas pievienotās vērtība politikas veidošanā.
Ņemts vērā, papildinot tiesību akta projekta anotācijas 1.3. sadaļu ar atbilstošu pamatojumu.

Izvērtējot MK rīkojuma Nr. 93 5. punkta izpildes lietderību kopsakarā ar Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr. 737 "Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 737) 40. punktu, tiek norādīts, ka saskaņā ar Valsts kancelejas plānotajām izmaiņām valsts politikas plānošanas sistēmā (Par plānotajām izmaiņām politikas plānošanas sistēmā un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2050. gadam izstrādi. Pieejams: https://www.mk.gov.lv/lv/media/24884/download?attachment) netiks izstrādāts atsevišķs vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments nacionālās industriālās politikas jomā nākamajam plānošanas periodam. Industriālās politikas prioritātes un mērķi tiks integrēti visaptverošajos valsts vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentos un nozaru stratēģijās, tādējādi novēršot politikas plānošanas dokumentu sadrumstalotību.
Tā kā MK noteikumu Nr. 737 40. punkts noteic, ka starpposma izvērtējumu veic, lai pieņemtu lēmumu par jauna dokumenta izstrādi nākamajam periodam, un tāds atsevišķi netiks izstrādāts nākamajam plānošanas periodam, starpposma novērtējuma izstrāde šobrīd neatbilst MK noteikumu Nr. 737 40. punktā paredzētajam mērķim. Papildus tam, ņemot vērā, ka līdz Pamatnostādņu darbības beigām atlicis mazāk par pusotru gadu, starpposma izvērtējuma ziņojuma sagatavošanai un saskaņošanai patērētie resursi nesniegtu stratēģisku pievienoto vērtību.
Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 737 42.2. apakšpunktu, pēc Pamatnostādņu darbības termiņa beigām Ekonomikas ministrija izstrādās un noteiktā kārtībā iesniegs Ministru kabinetā Pamatnostādņu gala ietekmes izvērtējumu, visaptveroši novērtējot politikas mērķu un rādītāju izpildi visā periodā.

Vienlaikus norādāms, ka MK rīkojuma Nr. 93 4. un 5. punkta dzēšana neietekmē un neierobežo datu pieejamību par industriālās politikas īstenošanas rezultātiem, tajā skaitā reģionālajā griezumā. Ekonomikas ministrija un tās padotības iestādes turpina pastāvīgi uzkrāt, analizēt un nodrošināt publiski pieejamus datus un analītisko informāciju par tautsaimniecības, uzņēmējdarbības un investīciju attīstību. Minētie dati un analīze tiek regulāri publicēti Ekonomikas ministrijas un padotības iestāžu tīmekļvietnēs, kā arī integrēti nozaru pārskatos.

Ievērojot minēto, MK rīkojuma Nr. 93 4. un 5. punkta izpilde, proti, informatīvo ziņojumu par Pamatnostādņu īstenošanas gaitu un starpposma novērtējumu sagatavošana būtu pretrunā Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta desmitajā daļā ietvertajam valsts pārvaldes efektivitātes principam.

Nepieciešams grozīt MK rīkojumu Nr. 93, no tā izslēdzot 4. un 5. punktu.