24-TA-952: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra noteikumos Nr. 113 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena "Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas" 2.2.1.5.i. investīcijas "Mediju nozares uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšana" pasākuma "Mācības mediju nozares speciālistu digitālās kompetences un zināšanu pilnveidošanai" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts sagatavots, pamatojoties uz Likuma par budžeta un finanšu vadību 19.3 panta otro daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir precizēt kārtību, kādā tiek īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.5.i. investīcijas “Mediju nozares uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšana” pasākums “Mācības mediju nozares speciālistu digitālās kompetences un zināšanu pilnveidošanai”, nodrošinot atbalstu mediju uzņēmumu tehnoloģisko risinājumu attīstībā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 28. aprīļa rīkojumu Nr. 292 “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu” apstiprināts Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns, paredzot 2.2. reformas un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.5.i. investīcijas “Mediju nozares uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšana” (turpmāk – 2.2.1.5.i. investīcija) ietvaros atbalstu mediju uzņēmumu tehnoloģisko risinājumu attīstībai.
Kopējais Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.5.i. investīcijas finansējums ir 5 700 000 euro, kuru plānots piešķirt, īstenojot divus pasākumus ar šādu finansējuma sadalījumu:
- 2 000 000 euro Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma “Mācības mediju nozares speciālistu digitālās kompetences un zināšanu pilnveidošanai”” (turpmāk – pasākums) ieviešanai;
- 3 700 000 euro Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma “Mediju nozares uzņēmumu procesu modernizēšana” ieviešanai.
2024. gada 22. februārī stājās spēkā Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra noteikumi Nr. 113 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.5.i. investīcijas “Mediju nozares uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšana” pasākuma “Mācības mediju nozares speciālistu digitālās kompetences un zināšanu pilnveidošanai” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 113).
Noteikumi Nr. 113 nosaka, ka 2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju, un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus vecinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, tādējādi saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Ņemot vērā, ka digitālo prasmju uzlabošana ir nepieciešama plašākā mediju tirgus dalībnieku lokā, lai saglabātu plurālismu mediju vidē, ir plānots, ka finansējuma saņēmējs sniegs atbalstu vismaz desmit gala labuma guvējiem – mediju uzņēmumiem – digitālās kompetences paaugstināšanai, aptverot vismaz 100 mediju nozares speciālistus.
2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma gala labuma guvēji ir mediju nozares asociācijas un uzņēmumi, kurus finansējuma saņēmējs atlasa atklātas atlases ietvaros.
Kompetenču centra darbību paredzēts nodrošināt 2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma ietvaros līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Kopējais Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.5.i. investīcijas finansējums ir 5 700 000 euro, kuru plānots piešķirt, īstenojot divus pasākumus ar šādu finansējuma sadalījumu:
- 2 000 000 euro Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma “Mācības mediju nozares speciālistu digitālās kompetences un zināšanu pilnveidošanai”” (turpmāk – pasākums) ieviešanai;
- 3 700 000 euro Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma “Mediju nozares uzņēmumu procesu modernizēšana” ieviešanai.
2024. gada 22. februārī stājās spēkā Ministru kabineta 2024. gada 20. februāra noteikumi Nr. 113 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2.2. reformu un investīciju virziena “Uzņēmumu digitālā transformācija un inovācijas” 2.2.1.5.i. investīcijas “Mediju nozares uzņēmumu digitālās transformācijas veicināšana” pasākuma “Mācības mediju nozares speciālistu digitālās kompetences un zināšanu pilnveidošanai” īstenošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi Nr. 113).
Noteikumi Nr. 113 nosaka, ka 2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma mērķis ir veicināt mediju nozares digitālo transformāciju, un darbības pielāgošanu mūsdienu mediju patēriņa tendencēm digitālā vidē, vienlaikus vecinot vietējā mediju satura veidotāju ilgtspēju, tādējādi saglabājot plurālistisku mediju tirgu un stiprinot noturību pret dezinformāciju.
Ņemot vērā, ka digitālo prasmju uzlabošana ir nepieciešama plašākā mediju tirgus dalībnieku lokā, lai saglabātu plurālismu mediju vidē, ir plānots, ka finansējuma saņēmējs sniegs atbalstu vismaz desmit gala labuma guvējiem – mediju uzņēmumiem – digitālās kompetences paaugstināšanai, aptverot vismaz 100 mediju nozares speciālistus.
2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma gala labuma guvēji ir mediju nozares asociācijas un uzņēmumi, kurus finansējuma saņēmējs atlasa atklātas atlases ietvaros.
Kompetenču centra darbību paredzēts nodrošināt 2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma ietvaros līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra 2024. gada 20. martā ir izsludinājusi atklātu projektu iesniegumu atlasi un 2024. gada 11. aprīlī organizējusi informatīvo semināru par pasākuma ieviešanas nosacījumiem. Veicot konsultācijas ar potenciālajiem projekta iesniedzējiem, Kultūras ministrija ir izvērtējusi atsevišķus Noteikumu Nr. 113 nosacījumus un secinājusi, ka nepieciešams papildināt Noteikumus Nr.113 ar komercdarbības atbalsta piešķiršanu saistītiem nosacījumiem un precizēt atsevišķus Noteikumos Nr. 113 iekļautos nosacījumus, lai potenciālajiem projekta iesniedzējiem nodrošinātu saprotamāku 2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma īstenošanu, kā arī veiktu Noteikumos Nr. 113 tehniskus precizējumus.
Risinājuma apraksts
Ar Projektu Noteikumos Nr. 113 tiek veikti šādi precizējumi:
Ņemot vērā to, ka pievienotās vērtības nodokļa izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējuma, bet tās norāda projektā, Noteikumi Nr. 113 nosaka, ka pievienotās vērtības nodokļa izmaksas sedz finansējuma saņēmējs. Ņemot vērā to, ka projekta ietvaros arī gala labuma guvējam un sadarbības partnerim var rasties izmaksas par auditorijas pētījumu risinājumu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (iekārtas, programmatūra, licence) izstrādi, iegādi, atjaunošanu un modernizēšanu, ar Projektu tiek precizēts Noteikumu Nr. 113 12. punkts, nosakot, ka pievienotās vērtības nodokļa izmaksas sedz finansējuma saņēmējs vai sadarbības partneris, vai gala labuma guvējs no saviem līdzekļiem.
Ņemot vērā to, ka kompetenču centra darbības stratēģijas izstrāde tiek nodrošināta pirms projekta īstenošanas uzsākšanas un tā tiek pievienota projekta iesniegumam, Noteikumos Nr. 113 svītrota 14.4. apakšpunktā noteiktā atbalstāmā darbība – kompetenču centra darbības stratēģijas izstrāde.
Ņemot vērā to, ka Noteikumu Nr. 113 15.4. apakšpunkts nosaka, ka attiecināmas ir izmaksas gala labuma guvēju digitālajai attīstībai un projekta mērķu sasniegšanai saskaņā ar gala labuma guvēja digitālās attīstības plānu, kā arī 43.4. apakšpunkts paredz pienākumu uzraudzīt, lai gala labuma guvējs sasniedz digitālās attīstības plānā paredzētos rādītājus, nepieciešams noteikt, ka finansējuma saņēmēja pienākums ir izstrādāt gala labuma guvēju digitālās attīstības plānu, kā arī noteikt, ka digitālās attīstības plāna izstrāde ir atbalstāmā darbība un attiecināmās izmaksas. Attiecīgi ar Projektu pārskatāmības labad precizēts 15.1. apakšpunkts un 43.4. apakšpunkts, nosakot, gala labuma guvēju darbības efektivizēšanai nepieciešamo digitālās attīstības plānu izstrāde ir atbalstāma darbība un attiecināmās izmaksas, ka attiecināmās izmaksas ietver gala labuma guvēju darbības efektivizēšanai nepieciešamo digitālās attīstības plānu izstrādes izmaksas, kā arī precizēti finansējuma saņēmēja pienākumi, nosakot pienākumu izstrādāt katram gala labuma guvējam digitālās attīstības plānu.
Noteikumi Nr. 113 nosaka, ka projekta iesniedzējs apliecina vismaz divu gadu pieredzi informācijas tehnoloģiju, izglītības, medijpratības, mentoringa un konsultēšanas jomā, paredzot, ka projekta iesniedzējs ir juridiska persona vai juridisku personu apvienība. Tomēr papildus nepieciešams paredzēt iespēju, ka projekta iesniedzējs projekta īstenošanai piesaista sadarbības partneri, attiecīgi precizēts Noteikumu Nr. 113 20. punkts, nosakot, ka arī projekta iesniedzējs kopā ar sadarbības partneri summāri var apliecināt vismaz divu gadu pieredzi informācijas tehnoloģiju, izglītības, medijpratības, mentoringa un konsultēšanas jomā. Papildus Noteikumi Nr. 113 papildināti ar 22.4. apakšpunktu, nosakot, ka projekta iesniedzējam projekta iesniegumam jāpievieno sadarbības līguma projekts ar sadarbības partneri un projekta vērtēšanas posmā arī uz sadarbības partneri ir attiecināmi izslēgšanas kritēriji.
Ņemot vērā to, ka Noteikumu Nr. 113 15.5. apakšpunkts ierobežo projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas līdz desmit procentiem no kopējām projekta izmaksām, kas nav pietiekami, lai īstenotu kvalitatīvu projekta īstenošanu, piesaistot kompetentu projekta īstenošanas personālu, Noteikumu Nr. 113 15.5. apakšpunktā svītrota desmit procentu ierobežojuma attiecināšana uz projekta īstenošanas personālu.
Ar Projektu atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 25.aprīļa noteikumiem Nr.205 “Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.– 2027. gada plānošanas periodā” tiek tehniski precizēts Noteikumu Nr.113 38.punkts, nosakot, ka finansējuma saņēmējs avansa maksājumu var saņemt, ja ir atvēris kontu Valsts kasē vai darījumu kontu Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē vai Eiropas Savienībā reģistrēta kredītiestāde ir izsniegusi bankas garantiju par labu aģentūrai, iesniedzot aģentūrai pieprasījumu avansa maksājumam un pamatojot avansa maksājuma apmēru, vienlaikus nodrošinot, ka tas nepārsniedz 30 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
Ar Projektu Noteikumi Nr.113 tiek papildināti ar 39.1 punktu, kas nosaka, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra finansējuma saņēmējam izmaksājamo avansa summu apstiprina vai noraida, pamatojoties uz sasniedzamajiem mērķiem, maksājuma lietderību un finanšu drošību, ievērojot normatīvo aktu prasības maksājumu un darījumu apliecinošo dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas jomā.
Ar Projektu tiek precizēts Noteikumu Nr.113 43.7.apakšpunkts, svītrojot nosacījumu, ka finansējuma saņēmējs Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā ievada informāciju progresa pusgada ziņojumam, vienlaikus precizējot, ka informācija maksājuma pieprasījuma sagatavošanai jāievada ne retāk kā divas reizes gadā, iekļaujot izdevumu un sasniegto rādītāju pamatojošos dokumentus. Pēdējo maksājuma pieprasījumu iesniedz Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Tāpat ar Projektu Noteikumi Nr.113 tiek papildināti ar 43.1 punktu, kas nosaka sadarbības partnera pienākumus: nodrošināt interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas un dubultfinansējuma nepieļaušanu projekta ietvaros un iepirkumu, kas nepieciešams projekta īstenošanai, veikt saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru. Atbalstāma ir vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos, kā arī vides pieejamības un izmantojamības nodrošināšana – zaļais publiskais iepirkums, inovāciju iepirkums un sociāli atbildīgs iepirkums.
Ar Projektu Noteikumi Nr.113 tiek papildināti ar nodaļu “VI. Ar komercdarbības atbalsta piešķiršanu saistītie nosacījumi.
Ar Projektu tiek noteikts, ka projekta iesniedzējam un tā sadarbības partnerim Noteikumu Nr. 113 15.1., 15.2., 15.3. un 15.5. apakšpunktā noteiktajām izmaksām tiek sniegts atbalsts kā de minimis atbalsts granta veidā, ievērojot Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/2831) nosacījumus.
Gadījumos, kad atbalsts tiek piešķirts kā komercdarbības atbalsts, projekta īstenošanas gaitā radušās sadārdzinājuma izmaksas finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem, kas brīvi no jebkāda komercdarbības atbalsta.
Projekta vadības personāla un projekta īstenošanas personāla izmaksas ir attiecināmas uz darba līguma pamata, uz uzņēmuma līguma pamata un arī ārpakalpojuma veidā, veicot pakalpojuma iegādi atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci neierobežojošā procedūrā. Neatkarīgi no tā, vai personāla izmaksas veidojas uz darba līguma, uzņēmuma līguma pamata vai ārpakalpojumā, atbalsts tām tiek sniegts kā de minimis atbalsts granta veidā.
Konsultācijās ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem konstatēts, ka Kultūras ministrijas plānotie atbalsta pasākumi gala labuma guvējiem – reģionālajiem medijiem un ziņu medijiem (gan interneta platformās bāzētiem, gan drukātā veidā iznākošiem) nav uzskatāms par valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta pirmās daļas izpratnē. Attiecīgi Noteikumi Nr. 113 nosaka, ka Noteikumu Nr. 113 15.4. apakšpunktā noteiktās izmaksas gala labuma guvējam nav uzskatāmas par valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta pirmās daļas izpratnē.
Ja Noteikumu Nr.113 15.4. apakšpunktā noteiktā auditorijas pētījumu risinājumu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (iekārtas, programmatūra, licence) izstrāde, iegāde, atjaunošana un modernizēšana tiek veikta, pakalpojuma iegādi īstenojot atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci neierobežojošā procedūrā, atbalsts finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim Noteikumu Nr.113 15.4. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu. Noteikumu Nr.113 15.4. apakšpunktā plānotās darbības veicējs un attiecīgi atbalsta saņēmējs būs ārpakalpojumā iepirkts pakalpojuma sniedzējs un projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris būs tikai iepirkuma organizētājs un Noteikumu Nr.113 15.4. apakšpunktā plānotās darbības rezultātā iegūtais produkts vai pakalpojums nonāks konkrētā gala saņēmēja rīcībā.
Ar Projektu tiek noteikts, ka piešķirot de minimis atbalstu, aģentūra pārbauda, vai plānotais de minimis atbalsts kopā ar iepriekšējos trīs gados, skaitot no atbalsta piešķiršanas dienas, piešķirto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Viens vienots uzņēmums ir uzņēmums, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 2023/2831 2. panta 2. punktā noteiktajam.
Trīs gadu laikposms ir jāvērtē kā slīdošs periods un attiecībā uz katru jaunu de minimis atbalsta piešķiršanu jāņem vērā de minimis atbalsta kopsumma, kas piešķirta iepriekšējos trīs gados, attiecīgi, ar trīs gadu periodu saprotams laika periods no konkrēta datuma, kas ir jaunā piešķiramā atbalsta datums trīs gadu periodā atpakaļ, piemēram, ja jaunā atbalsta piešķiršanas datums ir 2024. gada 17. jūlijs, trīs gadu periods būs skaitāms līdz 2021. gada 17. jūlijam.
Vienlaikus skaidrojam, ka attiecībā uz maksimālo atbalsta intensitātes vai atbalsta summu atbalsta saņēmējam tā var būt noteikta ne vien komercdarbības atbalsta programmā, bet arī saistošajos ad-hoc atbalsta un Eiropas Komisijas lēmumos. Līdz ar to Projekta 51. punktā noteiktās prasības ir attiecināmas gan uz atbalsta pretendentu, kas ir atbildīgs par korektas, patiesas un pilnīgas informācijas sniegšanu, gan uz atbalsta sniedzēju, kura pienākums, piešķirot atbalstu, ir veikt pārbaudi par atbilstību kumulācijas normā minētajām prasībām. Ar ad-hoc lēmumu saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 1. panta otrās daļas 1. punktu saprot gadījumu, kad komercdarbības atbalstu piešķir ārpus atbalsta programmas, piemēram, ar atsevišķu Ministru kabineta rīkojumu vai pašvaldības domes lēmumu.
Ja tiek pārkāpti Komisijas Regulas Nr. 2023/2831 nosacījumi, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt aģentūrai visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo de minimis atbalstu no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, kopā ar nelikumības procentiem, kas aprēķināmi no dienas, kad projektā de minimis atbalsts tika izmaksāts finansējuma saņēmējam līdz tā atgūšanas dienai, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
Vienlaikus ar Projektu Noteikumos Nr. 113 tiek veikti precizējumi projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos, kas noteikti Noteikumu Nr. 113 pielikumā:
- ņemot vērā, ka Noteikumu Nr. 113 papildināti ar komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumiem, Noteikumu Nr. 113 pielikums papildināts ar attiecīgiem vērtēšanas kritērijiem;
- ņemot vērā, ka Projekts paredz iespēju projekta iesniedzējam projekta īstenošanai piesaistīt sadarbības partneri, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji papildināti ar sadarbības partnera vērtēšanu;
- projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijs Nr. 2.6. tehniski precizēts, dzēšot vārdus “ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem”, ņemot vērā, ka projektu iesniegumu iesniegšanas brīdī vēl nebūs izdevumu pamatojošu dokumentu;
- projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijs Nr. 3.1. tehniski precizēts, dzēšot vārdus “un rezultātu uzturēšanai”, ņemot vērā, ka Noteikumi Nr. 113 neparedz prasību par rezultātu uzturēšanu.
Šobrīd Kultūras ministrija ir aicinājusi Centrālo finanšu un līgumu aģentūru pagarināt projekta iesniegumu iesniegšanas termiņu līdz 2024. gada 18. jūlijam. Pēc Projekta spēkā stāšanās Centrālā finanšu un līgumu aģentūra veiks atbilstošus grozījumus atlases nolikumā un par tiem informēs potenciālos projekta iesniedzējus. Gadījumā, ja līdz Projekta spēkā stāšanās brīdim kāds projekta iesniegums jau būs iesniegts, tas tiks atgriezts projekta iesniedzējam sagatavošanā, nodrošinot iespēju veikt izmaiņas jau iesniegtajā projekta iesniegumā un iesniegt to atkārtoti.
Ņemot vērā to, ka pievienotās vērtības nodokļa izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējuma, bet tās norāda projektā, Noteikumi Nr. 113 nosaka, ka pievienotās vērtības nodokļa izmaksas sedz finansējuma saņēmējs. Ņemot vērā to, ka projekta ietvaros arī gala labuma guvējam un sadarbības partnerim var rasties izmaksas par auditorijas pētījumu risinājumu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (iekārtas, programmatūra, licence) izstrādi, iegādi, atjaunošanu un modernizēšanu, ar Projektu tiek precizēts Noteikumu Nr. 113 12. punkts, nosakot, ka pievienotās vērtības nodokļa izmaksas sedz finansējuma saņēmējs vai sadarbības partneris, vai gala labuma guvējs no saviem līdzekļiem.
Ņemot vērā to, ka kompetenču centra darbības stratēģijas izstrāde tiek nodrošināta pirms projekta īstenošanas uzsākšanas un tā tiek pievienota projekta iesniegumam, Noteikumos Nr. 113 svītrota 14.4. apakšpunktā noteiktā atbalstāmā darbība – kompetenču centra darbības stratēģijas izstrāde.
Ņemot vērā to, ka Noteikumu Nr. 113 15.4. apakšpunkts nosaka, ka attiecināmas ir izmaksas gala labuma guvēju digitālajai attīstībai un projekta mērķu sasniegšanai saskaņā ar gala labuma guvēja digitālās attīstības plānu, kā arī 43.4. apakšpunkts paredz pienākumu uzraudzīt, lai gala labuma guvējs sasniedz digitālās attīstības plānā paredzētos rādītājus, nepieciešams noteikt, ka finansējuma saņēmēja pienākums ir izstrādāt gala labuma guvēju digitālās attīstības plānu, kā arī noteikt, ka digitālās attīstības plāna izstrāde ir atbalstāmā darbība un attiecināmās izmaksas. Attiecīgi ar Projektu pārskatāmības labad precizēts 15.1. apakšpunkts un 43.4. apakšpunkts, nosakot, gala labuma guvēju darbības efektivizēšanai nepieciešamo digitālās attīstības plānu izstrāde ir atbalstāma darbība un attiecināmās izmaksas, ka attiecināmās izmaksas ietver gala labuma guvēju darbības efektivizēšanai nepieciešamo digitālās attīstības plānu izstrādes izmaksas, kā arī precizēti finansējuma saņēmēja pienākumi, nosakot pienākumu izstrādāt katram gala labuma guvējam digitālās attīstības plānu.
Noteikumi Nr. 113 nosaka, ka projekta iesniedzējs apliecina vismaz divu gadu pieredzi informācijas tehnoloģiju, izglītības, medijpratības, mentoringa un konsultēšanas jomā, paredzot, ka projekta iesniedzējs ir juridiska persona vai juridisku personu apvienība. Tomēr papildus nepieciešams paredzēt iespēju, ka projekta iesniedzējs projekta īstenošanai piesaista sadarbības partneri, attiecīgi precizēts Noteikumu Nr. 113 20. punkts, nosakot, ka arī projekta iesniedzējs kopā ar sadarbības partneri summāri var apliecināt vismaz divu gadu pieredzi informācijas tehnoloģiju, izglītības, medijpratības, mentoringa un konsultēšanas jomā. Papildus Noteikumi Nr. 113 papildināti ar 22.4. apakšpunktu, nosakot, ka projekta iesniedzējam projekta iesniegumam jāpievieno sadarbības līguma projekts ar sadarbības partneri un projekta vērtēšanas posmā arī uz sadarbības partneri ir attiecināmi izslēgšanas kritēriji.
Ņemot vērā to, ka Noteikumu Nr. 113 15.5. apakšpunkts ierobežo projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas līdz desmit procentiem no kopējām projekta izmaksām, kas nav pietiekami, lai īstenotu kvalitatīvu projekta īstenošanu, piesaistot kompetentu projekta īstenošanas personālu, Noteikumu Nr. 113 15.5. apakšpunktā svītrota desmit procentu ierobežojuma attiecināšana uz projekta īstenošanas personālu.
Ar Projektu atbilstoši Ministru kabineta 2023.gada 25.aprīļa noteikumiem Nr.205 “Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.– 2027. gada plānošanas periodā” tiek tehniski precizēts Noteikumu Nr.113 38.punkts, nosakot, ka finansējuma saņēmējs avansa maksājumu var saņemt, ja ir atvēris kontu Valsts kasē vai darījumu kontu Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē vai Eiropas Savienībā reģistrēta kredītiestāde ir izsniegusi bankas garantiju par labu aģentūrai, iesniedzot aģentūrai pieprasījumu avansa maksājumam un pamatojot avansa maksājuma apmēru, vienlaikus nodrošinot, ka tas nepārsniedz 30 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.
Ar Projektu Noteikumi Nr.113 tiek papildināti ar 39.1 punktu, kas nosaka, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra finansējuma saņēmējam izmaksājamo avansa summu apstiprina vai noraida, pamatojoties uz sasniedzamajiem mērķiem, maksājuma lietderību un finanšu drošību, ievērojot normatīvo aktu prasības maksājumu un darījumu apliecinošo dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas jomā.
Ar Projektu tiek precizēts Noteikumu Nr.113 43.7.apakšpunkts, svītrojot nosacījumu, ka finansējuma saņēmējs Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā ievada informāciju progresa pusgada ziņojumam, vienlaikus precizējot, ka informācija maksājuma pieprasījuma sagatavošanai jāievada ne retāk kā divas reizes gadā, iekļaujot izdevumu un sasniegto rādītāju pamatojošos dokumentus. Pēdējo maksājuma pieprasījumu iesniedz Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Tāpat ar Projektu Noteikumi Nr.113 tiek papildināti ar 43.1 punktu, kas nosaka sadarbības partnera pienākumus: nodrošināt interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas un dubultfinansējuma nepieļaušanu projekta ietvaros un iepirkumu, kas nepieciešams projekta īstenošanai, veikt saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru. Atbalstāma ir vides prasību integrācija preču un pakalpojumu iepirkumos, kā arī vides pieejamības un izmantojamības nodrošināšana – zaļais publiskais iepirkums, inovāciju iepirkums un sociāli atbildīgs iepirkums.
Ar Projektu Noteikumi Nr.113 tiek papildināti ar nodaļu “VI. Ar komercdarbības atbalsta piešķiršanu saistītie nosacījumi.
Ar Projektu tiek noteikts, ka projekta iesniedzējam un tā sadarbības partnerim Noteikumu Nr. 113 15.1., 15.2., 15.3. un 15.5. apakšpunktā noteiktajām izmaksām tiek sniegts atbalsts kā de minimis atbalsts granta veidā, ievērojot Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/2831) nosacījumus.
Gadījumos, kad atbalsts tiek piešķirts kā komercdarbības atbalsts, projekta īstenošanas gaitā radušās sadārdzinājuma izmaksas finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem, kas brīvi no jebkāda komercdarbības atbalsta.
Projekta vadības personāla un projekta īstenošanas personāla izmaksas ir attiecināmas uz darba līguma pamata, uz uzņēmuma līguma pamata un arī ārpakalpojuma veidā, veicot pakalpojuma iegādi atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci neierobežojošā procedūrā. Neatkarīgi no tā, vai personāla izmaksas veidojas uz darba līguma, uzņēmuma līguma pamata vai ārpakalpojumā, atbalsts tām tiek sniegts kā de minimis atbalsts granta veidā.
Konsultācijās ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem konstatēts, ka Kultūras ministrijas plānotie atbalsta pasākumi gala labuma guvējiem – reģionālajiem medijiem un ziņu medijiem (gan interneta platformās bāzētiem, gan drukātā veidā iznākošiem) nav uzskatāms par valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta pirmās daļas izpratnē. Attiecīgi Noteikumi Nr. 113 nosaka, ka Noteikumu Nr. 113 15.4. apakšpunktā noteiktās izmaksas gala labuma guvējam nav uzskatāmas par valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta pirmās daļas izpratnē.
Ja Noteikumu Nr.113 15.4. apakšpunktā noteiktā auditorijas pētījumu risinājumu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (iekārtas, programmatūra, licence) izstrāde, iegāde, atjaunošana un modernizēšana tiek veikta, pakalpojuma iegādi īstenojot atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci neierobežojošā procedūrā, atbalsts finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim Noteikumu Nr.113 15.4. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu. Noteikumu Nr.113 15.4. apakšpunktā plānotās darbības veicējs un attiecīgi atbalsta saņēmējs būs ārpakalpojumā iepirkts pakalpojuma sniedzējs un projekta iesniedzējs vai sadarbības partneris būs tikai iepirkuma organizētājs un Noteikumu Nr.113 15.4. apakšpunktā plānotās darbības rezultātā iegūtais produkts vai pakalpojums nonāks konkrētā gala saņēmēja rīcībā.
Ar Projektu tiek noteikts, ka piešķirot de minimis atbalstu, aģentūra pārbauda, vai plānotais de minimis atbalsts kopā ar iepriekšējos trīs gados, skaitot no atbalsta piešķiršanas dienas, piešķirto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Viens vienots uzņēmums ir uzņēmums, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 2023/2831 2. panta 2. punktā noteiktajam.
Trīs gadu laikposms ir jāvērtē kā slīdošs periods un attiecībā uz katru jaunu de minimis atbalsta piešķiršanu jāņem vērā de minimis atbalsta kopsumma, kas piešķirta iepriekšējos trīs gados, attiecīgi, ar trīs gadu periodu saprotams laika periods no konkrēta datuma, kas ir jaunā piešķiramā atbalsta datums trīs gadu periodā atpakaļ, piemēram, ja jaunā atbalsta piešķiršanas datums ir 2024. gada 17. jūlijs, trīs gadu periods būs skaitāms līdz 2021. gada 17. jūlijam.
Vienlaikus skaidrojam, ka attiecībā uz maksimālo atbalsta intensitātes vai atbalsta summu atbalsta saņēmējam tā var būt noteikta ne vien komercdarbības atbalsta programmā, bet arī saistošajos ad-hoc atbalsta un Eiropas Komisijas lēmumos. Līdz ar to Projekta 51. punktā noteiktās prasības ir attiecināmas gan uz atbalsta pretendentu, kas ir atbildīgs par korektas, patiesas un pilnīgas informācijas sniegšanu, gan uz atbalsta sniedzēju, kura pienākums, piešķirot atbalstu, ir veikt pārbaudi par atbilstību kumulācijas normā minētajām prasībām. Ar ad-hoc lēmumu saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 1. panta otrās daļas 1. punktu saprot gadījumu, kad komercdarbības atbalstu piešķir ārpus atbalsta programmas, piemēram, ar atsevišķu Ministru kabineta rīkojumu vai pašvaldības domes lēmumu.
Ja tiek pārkāpti Komisijas Regulas Nr. 2023/2831 nosacījumi, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt aģentūrai visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo de minimis atbalstu no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, kopā ar nelikumības procentiem, kas aprēķināmi no dienas, kad projektā de minimis atbalsts tika izmaksāts finansējuma saņēmējam līdz tā atgūšanas dienai, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
Vienlaikus ar Projektu Noteikumos Nr. 113 tiek veikti precizējumi projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos, kas noteikti Noteikumu Nr. 113 pielikumā:
- ņemot vērā, ka Noteikumu Nr. 113 papildināti ar komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumiem, Noteikumu Nr. 113 pielikums papildināts ar attiecīgiem vērtēšanas kritērijiem;
- ņemot vērā, ka Projekts paredz iespēju projekta iesniedzējam projekta īstenošanai piesaistīt sadarbības partneri, projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji papildināti ar sadarbības partnera vērtēšanu;
- projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijs Nr. 2.6. tehniski precizēts, dzēšot vārdus “ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem”, ņemot vērā, ka projektu iesniegumu iesniegšanas brīdī vēl nebūs izdevumu pamatojošu dokumentu;
- projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijs Nr. 3.1. tehniski precizēts, dzēšot vārdus “un rezultātu uzturēšanai”, ņemot vērā, ka Noteikumi Nr. 113 neparedz prasību par rezultātu uzturēšanu.
Šobrīd Kultūras ministrija ir aicinājusi Centrālo finanšu un līgumu aģentūru pagarināt projekta iesniegumu iesniegšanas termiņu līdz 2024. gada 18. jūlijam. Pēc Projekta spēkā stāšanās Centrālā finanšu un līgumu aģentūra veiks atbilstošus grozījumus atlases nolikumā un par tiem informēs potenciālos projekta iesniedzējus. Gadījumā, ja līdz Projekta spēkā stāšanās brīdim kāds projekta iesniegums jau būs iesniegts, tas tiks atgriezts projekta iesniedzējam sagatavošanā, nodrošinot iespēju veikt izmaiņas jau iesniegtajā projekta iesniegumā un iesniegt to atkārtoti.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma ietvaros paredzētais atbalsts mediju nozares uzņēmumiem, to darbiniekiem un mediju nozares speciālistiem veicinās to konkurētspēju.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma ietvaros sniegtais atbalsts veicinās mediju nozares uzņēmumu digitālo transformāciju, kas nodrošinās to konkurētspēju. Tā rezultātā tiks veicināts Latvijas mediju vides plurālisms, kas ir viens no mediju politikas sasniedzamajiem mērķiem. Jaunu zināšanu un tehnoloģiju ieviešana mediju darbība veicinās nozares produktivitāti, rezultātā ar zemākām izmaksām radot galaproduktu. Vienlaikus tiks veicināta mediju nozarē strādājošo konkurētspēja, ņemot vērā, ka tiks uzlabotas prasmes darbam ar jaunākām tehnoloģijām. Investīcijas mediju, tai skaitā nozares speciālistu, digitālajā transformācijā veicinās to konkurētspēju ar ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, tādējādi nodrošinot papildu nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
2.2.1.5.i. investīcijas pasākuma ietvaros atbalstāmās darbības ļaus uzlabot mediju nozarē nodarbināto digitālās prasmes, tādējādi paaugstinot produktivitāti.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32023R2831
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulas (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas regula Nr. 2023/2831 vispārīga atsauce
45., 47., 50. un 56. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
3. panta 3. punkts
48. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
3. panta 2. punkts un 2. panta 2. punkts
49. un 52. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
1. panta 1. punkts
50. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
1. panta 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunkts un 1. panta 2. punkts
51. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
5. pants
52. un 53. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
6. panta 3. punkts
54. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
6. panta 1. un 2. punkts
55. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
7. panta 3. punkts un 8. pants
57. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nē
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Projekts šo jomu neskar.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Kultūras ministrijaNevalstiskās organizācijas
Biedrība “Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija”, biedrība “Latvijas Telekomunikāciju asociācija”, Latvijas Interneta asociācija, Latvijas Pašvaldību savienība, biedrība “Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācija”, biedrība “Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteris”.Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Konsultatīvā padome
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Mediju politikas konsultatīvā padome 2023. gada 18. oktobra sēdē izskatīja Projektu un atbalstīja tālāku virzību apstiprināšanai Ministru kabinetam.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Kultūras ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
2.2.1.5.i. investīcijas pasākums būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi saskaņā ar Taksonomijas regulas 10. panta pirmās daļas “c” apakšpunktā minēto darbību “Palielināt videi nekaitīgu vai klimatneitrālu mobilitāti” sasniegšanu, ko atbalsta infrastruktūras ieguldījumi platjoslas infrastruktūras izveidē, kas nodrošina pakalpojumu saņemšanu e-vidē.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
2.2.1.5.i. investīcijas pasākums būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanas mērķi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 10. panta pirmās daļas “c” apakšpunktā minēto darbību “Palielināt videi nekaitīgu vai klimatneitrālu mobilitāti” sasniegšanu, ko atbalsta ieguldījumi, kas nodrošina pakalpojumu saņemšanu e-vidē.
Principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 2.2.1.5.i. investīcijas novērtējumā norādīts, ka nav tikusi konstatēta negatīva ietekme uz vidi. Finansējuma saņēmēja un projekta īstenotāja pienākums ir izvērtēt un nodrošināt, ka visi principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” nosacījumi tiek ievēroti.
Principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 2.2.1.5.i. investīcijas novērtējumā norādīts, ka nav tikusi konstatēta negatīva ietekme uz vidi. Finansējuma saņēmēja un projekta īstenotāja pienākums ir izvērtēt un nodrošināt, ka visi principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” nosacījumi tiek ievēroti.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta īstenošanā, ņemot vērā konkrēto darbību specifiku, tiks izvērtēta iespēja iekļaut darbības, kas veicinās dzimumu līdztiesību, piemēram:
- īstenojot projekta informācijas un publicitātes aktivitātes, to saturs tiks rūpīgi izvērtēts un tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību” (https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download);
- projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas;
- projekta īstenotāji, īstenojot kompetenču centra darbību, nodrošina vienlīdzīgu darba samaksu par vienādas vērtības darbu sievietēm un vīriešiem.
- īstenojot projekta informācijas un publicitātes aktivitātes, to saturs tiks rūpīgi izvērtēts un tiks izvēlēta valoda un vizuālie tēli, kas mazina diskrimināciju un stereotipu veidošanos vai uzturēšanu par kādu no dzimumiem, personām ar invaliditāti, reliģisko pārliecību, vecumu, rasi un etnisko izcelsmi vai seksuālo orientāciju (skat. metodisko materiālu “Ieteikumi diskrimināciju un stereotipus mazinošai komunikācijai ar sabiedrību” (https://www.lm.gov.lv/lv/media/18838/download);
- projekta vadības un īstenošanas personāla atlase tiks nodrošināta bez jebkādas tiešas vai netiešas diskriminācijas;
- projekta īstenotāji, īstenojot kompetenču centra darbību, nodrošina vienlīdzīgu darba samaksu par vienādas vērtības darbu sievietēm un vīriešiem.
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi