Anotācija

25-TA-690: Noteikumu projekts (Groza manuāli)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 333 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 "Būvju ugunsdrošība""" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projektā paredzētas paplašinātas iespējas izmantot koka būvkonstrukcijas un būvizstrādājumus būvniecībā, vienlaikus paredzot samērīgus ugunsdrošības pasākumus (piemēram būvkonstrukciju iekapsulēšana ar ugunsdrošu aizsargsegumu vai automātisko ugunsdzēsības sistēmu (sprinkleru) izmantošana), lai nesamazinātu kopējo ugunsdrošības līmeni ēkās. Noteikt minimālās ugunsdrošības prasības U3 klases ēku dzīvokļu un numuru atdalīšanai, lai novērstu uguns izplatību.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts paplašina iespējas izmantot koka būvkonstrukcijas, paredzot samērīgus ugunsdrošības risinājumus (piemēram, aizsargsegumus vai sprinkleru sistēmas), lai saglabātu ēku drošību. Tāpat paredzēts noteikt minimālās ugunsdrošības prasības U3 klases ēkās dzīvokļu un numuru atdalīšanai, novēršot uguns izplatību starp telpām.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
-

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
1. Pašreizējā būvnormatīva LBN 201-15 redakcija paredz iespēju izmantot koku kā primāro nesošo konstrukcijas materiālu U3 ugunsnoturības pakāpes ēkās, kuru augstākā stāva grīdas līmenis nepārsniedz 18 m (aptuveni sešstāvu ēkas). Tomēr lielāka apjoma ēku gadījumā šī pieeja kļūst problemātiska, jo U3 ugunsnoturības pakāpei ir noteikti lielāki ierobežojumi attiecībā uz maksimālo ēkas platību, kā arī ugunsdrošības prasības U3 ugunsnoturības pakāpes ēkām nav reglamentētas.
Ņemot vērā, ka U3 pakāpes ēkām kopumā tiek noteiktas zemākas ugunsizturības prasības nav samērīgi ar to palīdzību veicināt apjomīgu koka ēku būvniecību, jo tas potenciāli pazemina kopējo ugunsdrošības līmeni.

2. Pašreizējā būvnormatīva LBN 201-15 redakcijā 3. tabulā noteikts, ka VI un VII lietošanas veida ēkām ar U3 ugunsnoturības pakāpi pieļaujamā ugunsdrošības nodalījuma maksimālā platība (2000 m2) ir lielāka nekā ēkām ar U2b ugunsnoturības pakāpi  ja ugunsslodze ir virs 1200 MJ/m2 (1600 m2), kas nav samērīgi, jo U2b ugunsnoturības pakāpei ir augstākas ugunsdrošības prasības nekā U3.
Šāda neatbilstība var veicināt nepamatotu būvniecības risinājumu izvēli, kas neatbilst ēku drošības principiem.

3. Būvnormatīva LBN 201-15 62.2. apakšpunktā noteikts, ka dzīvokļi, kā arī viesnīcu, dienesta viesnīcu, hosteļu un moteļu numuri ir veidojami kā atsevišķas ugunsdrošas telpas. Tomēr U3 ugunsnoturības pakāpes būvēm šobrīd nav izvirzītas prasības nedz norobežojošo konstrukciju minimālajai ugunsizturībai, nedz arī izmantoto būvizstrādājumu ugunsreakcijas klasēm. Tā rezultātā daudzdzīvokļu ēkās vai ēkās ar vairākiem izmitināšanas numuriem (piemēram, viesnīcās vai hosteļos) netiek nodrošināta ugunsdroša telpu atdalīšana, kas būtiski palielina ugunsgrēka izplatīšanās risku starp dzīvokļiem vai numuriem. Šāda situācija apdraud gan personu evakuāciju, gan kopējo ēkas ugunsdrošību.
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Pašreizējā būvnormatīva LBN 201-15 redakcija paredz iespēju izmantot koku kā primāro nesošo konstrukcijas materiālu U3 ugunsnoturības pakāpes ēkās, kuru augstākā stāva grīdas līmenis nepārsniedz 18 m (aptuveni sešstāvu ēkas). Tomēr lielāka apjoma ēku gadījumā šī pieeja kļūst problemātiska, jo U3 ugunsnoturības pakāpei ir noteikti lielāki ierobežojumi attiecībā uz maksimālo ēkas platību, kā arī ugunsdrošības prasības U3 ugunsnoturības pakāpes ēkām nav reglamentētas.
Ņemot vērā, ka U3 pakāpes ēkām kopumā tiek noteiktas zemākas ugunsizturības prasības nav samērīgi ar to palīdzību veicināt apjomīgu koka ēku būvniecību, jo tas potenciāli pazemina kopējo ugunsdrošības līmeni.
Risinājuma apraksts
Noteikumu grozījumos paredzēts:
Paredzēt koka būvizstrādājumu izmantošanu arī U2 ugunsnoturības pakāpes būvēs, ievērojot skaidri definētas prasības attiecībā uz ugunsreakcijas klasi, aizsargsegumu, automātiskajām ugunsdzēsības sistēmām (sprinkleriem) un evakuācijas organizāciju;
vienlaikus atturēties no turpmākas U3 ugunsnoturības pakāpes piemērošanas apjomīgām vai daudzstāvu koka ēkām, jo šie risinājumi tiek pārcelti uz U2 ugunsdrošības klasi.

Tiek noteikts, ka būvēm vai būves daļām ar U2 ugunsnoturības pakāpi atļauts samazināt būvkonstrukciju ugunsreakcijas klasi līdz D-s2, d0, ja tiek izpildīti sekojoši nosacījumi:
- I lietošanas veida būvēm no stāviem paredzēta evakuācija pa vismaz vienu dūmaizsargātu kāpņu telpu vai pa divām ugunsaizsargātām kāpņu telpām, no kurām vienu var aizstāt ar ārējām evakuācijas kāpnēm;
- II, IV, IVa un V lietošanas veida būvēm no stāviem paredzētas evakuācijas izejas pa vismaz vienu dūmaizsargātu kāpņu telpu un vienu ugunsaizsargātu kāpņu telpu; ugunsaizsargāto kāpņu telpu var aizstāt ar ārējām evakuācijas kāpnēm;
- ugunsaizsargāto un dūmaizsargāto kāpņu telpu, aizsargāto evakuācijas ceļu un ugunsdrošo priekštelpu sienu un griestu apdares būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz A1, grīdu būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz A1FL;
- katrā telpā, kurā pastāvīgi uzturas cilvēki, ir nodrošināta atverama aila;
- būves telpas aprīkotas ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu (izņemot dzīvokļus ugunsdroši atdalīto telpu robežās);
- būve ir aprīkota ar automātisko ugunsdzēsības (sprinkleru) sistēmu vai arī nesošās un ugunsdrošās būvkonstrukcijas, kā arī to savienojumu vietas ir aizsargātas ar ugunsdrošu aizsargsegumu, kura ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0, un:
aizsargseguma ugunsizturības klase ir K260, ja būvkonstrukcijām būvnormatīva pielikuma 1. tabulā noteiktā minimālā ugunsizturība ir vismaz 60 minūtes;
aizsargseguma ugunsizturības klase ir K230, ja būvkonstrukcijām būvnormatīva pielikuma 1. tabulā noteiktā minimālā ugunsizturība ir līdz 30 minūtēm;
- ārsienas siltumizolācijas būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0;
- pa būves perimetru četru metru augstumā no zemes virsmas līmeņa ārsienu apdares ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0; augstāk – ārsienu apdarē ugunsreakcijas klasei jāatbilst būvnormatīva pielikuma 5. tabulas prasībām.

Atļaut izmantot koku ēku būvniecībai augstākās ugunsnoturības pakāpes būvēm (U1b un U2b), ievērojot šādus nosacījumus:
- Vienstāva būvē vai tās daļā kolonnas ugunsreakcijas klasi var samazināt līdz D-s2, d0, ja tās ir aizsargātas ar K₂60 klases ugunsdrošo aizsargsegumu, kura minimālā ugunsreakcijas klase ir A2-s1, d0, vai būve ir aprīkota ar automātisko ugunsdzēsības (sprinkleru) sistēmu.
- U1b vienstāva būvē vai tās daļā atļauts paredzēt kolonnas ar ugunsreakcijas klasi vismaz B-s1, d0, ja tiek nodrošināta būves ugunsnoturības pakāpei atbilstoša būvkonstrukciju minimālā ugunsizturība.
Savietotā jumta būvkonstrukcijas ugunsreakcijas klasi var samazināt līdz vismaz D-s2, d0, ja tās ir aizsargātas ar K₂30 klases ugunsdrošo aizsargsegumu, kura ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0, vai būve ir aprīkota ar automātisko ugunsdzēsības (sprinkleru) sistēmu.

Šāds risinājums ļauj veicināt ilgtspējīgu koka būvniecību, saglabājot sabalansētu un skaidri kontrolējamu ugunsdrošības prasību līmeni.
Problēmas apraksts
2. Pašreizējā būvnormatīva LBN 201-15 redakcijā 3. tabulā noteikts, ka VI un VII lietošanas veida ēkām ar U3 ugunsnoturības pakāpi pieļaujamā ugunsdrošības nodalījuma maksimālā platība (2000 m2) ir lielāka nekā ēkām ar U2b ugunsnoturības pakāpi  ja ugunsslodze ir virs 1200 MJ/m2 (1600 m2), kas nav samērīgi, jo U2b ugunsnoturības pakāpei ir augstākas ugunsdrošības prasības nekā U3.
Šāda neatbilstība var veicināt nepamatotu būvniecības risinājumu izvēli, kas neatbilst ēku drošības principiem.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā precizēta būvnormatīva LBN 201-15 3. tabula, novēršot nesamērību starp U2b un U3 ugunsnoturības pakāpes būvēm VI un VII lietošanas veida ēkām, paredzot U2b Ugunsdrošības nodalījuma maksimālā platību ja ugunsslodze ir virs 1200 MJ/m2 arī 2000 m2 līdzīgi kā U3 ugunsnoturības pakāpei.
Šis precizējums nodrošina, ka būvēm ar zemāku ugunsnoturības pakāpi (U3) netiek piemērotas plašākas būvniecības iespējas salīdzinājumā ar augstākas ugunsnoturības pakāpes (U2b) būvēm.
Problēmas apraksts
3. Būvnormatīva LBN 201-15 62.2. apakšpunktā noteikts, ka dzīvokļi, kā arī viesnīcu, dienesta viesnīcu, hosteļu un moteļu numuri ir veidojami kā atsevišķas ugunsdrošas telpas. Tomēr U3 ugunsnoturības pakāpes būvēm šobrīd nav izvirzītas prasības nedz norobežojošo konstrukciju minimālajai ugunsizturībai, nedz arī izmantoto būvizstrādājumu ugunsreakcijas klasēm. Tā rezultātā daudzdzīvokļu ēkās vai ēkās ar vairākiem izmitināšanas numuriem (piemēram, viesnīcās vai hosteļos) netiek nodrošināta ugunsdroša telpu atdalīšana, kas būtiski palielina ugunsgrēka izplatīšanās risku starp dzīvokļiem vai numuriem. Šāda situācija apdraud gan personu evakuāciju, gan kopējo ēkas ugunsdrošību.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu paaugstinātu ugunsgrēka izplatīšanās risku daudzdzīvokļu un izmitināšanas funkcijas ēkās, U3 ugunsnoturības pakāpes I un II lietošanas veida būvēs tiek noteiktas šādas prasības:
I un II lietošanas veida būvju dzīvokļus, viesnīcu, dienesta viesnīcu, hosteļu un moteļu numurus veido kā ugunsdroši atdalītu telpas, kuras norobežojošās konstrukcijas un to ailu aizpildījumu ugunsizturība ir vismaz EI 30. Ugunsdroši atdalītas telpas norobežojošās konstrukcijas ugunsizturība netiek normēta, ja tās ir aizsargātas ar K₂30 klases ugunsdrošo aizsargsegumu. Ja jumta seguma sistēmā izmantoto būvizstrādājumu ugunsreakcijas klase ir zemāka par A2-s1, d0 vai jumta seguma ugunsreakcijas klase ir zemāka par BROOF(t1), tad jumta būvkonstrukcijās un segumu sistēmā vai jumta segumā, ugunsdroši atdalīto telpu robežās, paredz 30 cm augstu vai 1 m platu (pa 50 cm uz katru pusi no ugunsdroši atdalīto telpu robežas) uguns norobežotāju, kura ugunsreakcijas klase ir vismaz A2-s1, d0. Šī punkta prasības neattiecas uz brīvi stāvošām viena vai divu dzīvokļu mājām un ēkām ar vienu vai diviem viesnīcu, dienesta viesnīcu, hosteļu un moteļu numuriem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Noteikumu projekts izstrādāts sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Sabiedrības līzdalības rezultāti tiks publicēti pēc sabiedrības līdzdalības

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Sabiedrības līzdalības rezultāti tiks publicēti pēc sabiedrības līdzdalības

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Lielāka koka izmantošana būvniecībā veicina CO₂ piesaisti un uzkrāšanu būvēs, samazina būvmateriālu radīto emisiju apjomu un atbalsta atjaunojamu resursu izmantošanu.

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Lielāka koka izmantošana būvniecībā veicina CO₂ piesaisti un uzkrāšanu būvēs, samazina būvmateriālu radīto emisiju apjomu un atbalsta atjaunojamu resursu izmantošanu.

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi