Anotācija (ex-ante)

22-TA-16: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valstij piederošās ½ domājamās daļas no nekustamā īpašuma Fridriha Candera ielā 2, Rīgā; Fridriha Candera ielā 2B, Rīgā,  Fridriha Candera ielā 2C, Rīgā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā un otrā daļa, 4.panta ceturtās daļas 7.punkts, 5.panta pirmā daļa, 14.panta nosacījumi.
 

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) pārdot izsolē valstij piederošo ½ domājamo daļu no nekustamā īpašuma, kas nav nepieciešama valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
 
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Izstrādātais rīkojuma projekts „Par valstij piederošās ½ domājamās daļas no nekustamā īpašuma Fridriha Candera ielā 2, Rīgā; Fridriha Candera ielā 2B, Rīgā; Fridriha Candera ielā 2C, Rīgā, pārdošanu” (turpmāk – rīkojuma projekts) paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē ½ domājamo  daļu no nekustamā  īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 076 0099) – zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 076 0099) 0,3714 ha kopplatībā  un būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 076 0099 001, 0100 076 0099 002, 0100 076 0099 003, 0100 076 0099 005 un 0100 076 0099 007) - Fridriha Candera ielā 2, Rīgā; Fridriha Candera ielā 2B, Rīgā, Fridriha Candera ielā 2C, Rīgā (turpmāk –nekustamais īpašums Fridriha Candera ielā 2, 2B, 2C, Rīgā ), kas ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.4159, lēmuma datums: 15.06.2010.
Nekustamais īpašums Fridriha Candera ielā 2, 2B, 2C, Rīgā, ir kopīpašums. Īpašuma tiesības uz otru domājamo daļu nostiprinātas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 4159 fiziskai personai.

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datiem (turpmāk – NĪVKIS) nekustamā īpašuma sastāvā esošai zemes vienībai noteikti šādi lietošanas mērķi: 0601- individuālo dzīvojamo māju apbūve 0.0274 ha platībā; 0701- vienstāva un divstāvu daudzdzīvokļu māju apbūve 0.3440 ha platībā.
Nekustamā īpašuma sastāvā ir reģistrētas šādas būves:
- Būve (būves kadastra apzīmējums 0100 076 0099 001) - dzīvojamā māja 50.0 m2 platībā; būves galvenais lietošanas veids: 1110 - viena dzīvokļa mājas;
- Būve (būves kadastra apzīmējums 0100 076 0099 002) – dzīvojamā māja 334.2 m2 platībā; būves galvenais lietošanas veids: 1122 - triju vai vairāku dzīvokļu mājas;
- Būve (būves kadastra apzīmējums 0100 076 0099 003) - šķūnis 18.6 m2 platībā; būves galvenais lietošanas veids:1274-citas, iepriekš neklasificētas, ēkas;
- Būve (būves kadastra apzīmējums 0100 076 0099 005) - dzīvojamā māja 263.3 m2 platībā; 1122 - Triju vai vairāku dzīvokļu mājas;
- Būve (būves kadastra apzīmējums 0100 076 0099 007) - šķūnis 24.6 m2 platībā; būves galvenais lietošanas veids:1274-citas, iepriekš neklasificētas, ēkas.

Visa nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība uz 01.01.2021. noteikta 115 576 euro (zemei- 83 722 euro; būvēm – 31 854 euro).

Par nekustamā īpašuma Fridriha Candera ielā 2, 2B, 2C, Rīgā, valstij piederošo ½ domājamo daļu pārvaldīšanu noslēgts Pilnvarojuma līgums Nr. IZD/2020/2423 ar nekustamā īpašuma kopīpašnieku. Līgums spēkā no 26.01.2021. līdz nekustamā īpašuma valsts daļas atsavināšanai, bet ne ilgāk kā līdz 31.12.2022.

Saskaņā ar NĪVKIS Nekustamajam īpašumam Fridriha Candera ielā 2, 2B, 2C, Rīgā, noteikts apgrūtinājums - ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju 0.0070 ha.
 Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot nekustamo īpašumu būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Saskaņā ar ierakstu Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 4159  nekustamajam īpašumam atzīmes veidā ir noteikts aizliegums bez akciju sabiedrības "LATVIJAS UNIBANKA", nodokļu maksātāja kods 40003151743 rakstiskas piekrišanas nekustamu īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām. Pamats: 2003. gada 8. oktobra Ķīlas (hipotēkas) līgums Nr. VR03471/H-1, 2003. gada 8. oktobra Ķīlas (hipotēkas) līgums Nr. VR03471/H-2.

Ievērojot zemesgrāmatā noteikto atsavināšanas aprobežojumu, pirms rīkojuma projekta sagatavošanas, VNĪ un nekustamā īpašuma Fridriha Candera ielā 2, 2B, 2C, Rīgā, kopīpašnieks ar 26.10.2021. pieprasījumu nr.4/2-7/10606  ir lūguši AS “SEB banka” sniegt konceptuālu piekrišanu nekustamā īpašuma atsavināšanai. AS “SEB banka” 03.11.2021. ir izsniegusi konceptuālu piekrišanu Nr. SEBLV/21/CR21674 nekustamā īpašuma Fridriha Candera ielā 2, 2B, 2C, Rīgā, atsavināšanai par labu nekustamā īpašuma kopīpašniekam. Pēc rīkojuma projekta pieņemšanas un atsavināšanas procesa pabeigšanas, un pirms pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā, VNĪ, sadarbībā ar nākamo valstij piederošo domājamo daļu no nekustamā īpašuma ieguvēju, Zemesgrāmatu likuma noteiktajā kārtībā (likuma 68.pants) veiks nepieciešamās darbības, lai saņemtu nostiprinājumam nepieciešamo piekrišanu no AS “SEB banka” nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumam.

Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt kopīpašnieks, ja viņš vēlas izbeigt kopīpašuma attiecības ar publisku personu.
 VNĪ lietvedībā 23.11.2021. ir saņemts un reģistrēts (reģistrācijas s/Nr.15489)  iesniegums no nekustamā Fridriha Candera ielā 2, 2B, 2C, Rīgā, kopīpašnieka par valstij piederošās ½ domājamās daļas no nekustamā īpašuma atsavināšanu.
Pirmpirkuma tiesības uz valstij piederošo domājamo daļu no nekustamā īpašuma Fridriha Candera ielā 2, 2B, 2C, Rīgā, saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktu ir nekustamā īpašuma kopīpašniekam. Personai, vienlaikus ar sludinājumu par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli, tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, vienlaicīgi uzaicinot personu mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu. Ja mēneša laikā minētās persona neiesniegs pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, rīkojama izsole. Šādā gadījumā kopīpašnieks būs tiesīgs iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Lai nākamajam nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par pārdodamo nekustamo īpašumu, atsavināšanas izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija, ka nekustamais īpašums ir kopīpašums, kā arī  par nekustamā īpašuma faktisko un tehnisko stāvokli, un zemesgrāmatas nodalījumā nostiprināto atzīmi- aizliegums bez akciju sabiedrības "LATVIJAS UNIBANKA" rakstiskas piekrišanas nekustamu īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām. 
 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. 

Valstij piederošās ½ domājamās daļas no nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 7.punktu ierosina nekustamā īpašuma kopīpašnieks (fiziska persona). Ņemot vērā, ka nekustamais īpašums ir kopīpašums un nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, Finanšu ministrija ir izstrādājusi atbilstošu rīkojuma projektu par valstij piederošās ½ domājamās daļas no nekustamā īpašuma Fridriha Candera ielā 2, Rīgā; Fridriha Candera ielā 2B, Rīgā; Fridriha Candera ielā 2C, Rīgā, pārdošanu.

Atsavinot nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.

Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ, izņemot šā panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā minētos gadījumus.

Rīkojuma projekts paredz nekustamā īpašuma valdītājam  – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atsavināšanas likuma 30.pantā ir noteikts, ka izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija


Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
Ja  pirmpirkuma tiesīgā persona, nekustamā īpašuma kopīpašnieks, savas tiesības neizmantos - jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
 
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
Ja  pirmpirkuma tiesīgā persona, nekustamā īpašuma kopīpašnieks, savas tiesības neizmantos - jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties valsts nekustamo īpašumu.
 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija

Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas. Ja nekustamais īpašums tiks atsavināts 2022.gadā, tad atsavināšanā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu segšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2022.gadam” 40. panta septīto daļu izlietojami valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tai skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai un vidi degradējošo objektu sakārtošanai. VNĪ ir tiesības atsavināšanas izdevumu segšanai paredzētos valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtos līdzekļus izlietot arī tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un šajā daļā noteikto pārvaldīšanas darbību, kas tiek segtas no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, priekšfinansēšanai.
Līdzekļi, kas 2022. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2022. gada 31. decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā. Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašumu pārdošanas vērtību, jo nekustamo īpašumu atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi"
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
 

6.4. Cita informācija


Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
 
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija


Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija un valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi".
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu, ievērojot Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtajā daļā minēto personu pirmpirkuma tiesības. Paskaidrojošie dokumenti, kas satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic  projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamā īpašuma Fridriha Candera ielā 2, 2B, 2C, Rīgā, kopīpašnieka personas dati apstrādāti, tos iegūstot no nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījuma, kuru noraksti nepieciešami projekta izstrādei un virzībai. Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
 
 

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi