22-TA-2339: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Krievijas Federācijas izraisītais bruņotais konflikts Ukrainā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" (turpmāk - Likumprojekts) izstrādāts ar mērķi veicināt Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanos darba tirgū.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 7.panta septītā daļa paredz Ukrainas civiliedzīvotāju tiesības saņemt nodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā, nodibinot darba tiesiskās attiecības. Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem uz 2022.gada 11.jūliju nodarbinātības uzsākšanas pabalstu ir pieprasījuši 6009 Ukrainas civiliedzīvotāji.
Atbilstoši likuma 7.panta vienpadsmitajai daļai Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības saņemt Valsts sociālo pabalstu likumā noteikto bērna piedzimšanas pabalstu, ja bērns ir piedzimis Latvijas Republikā pēc 2022. gada 24. februāra, bet bērna kopšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalstu — ja viņš kopā ar bērnu uzturas Latvijas Republikā. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem uz 15.08.2022. kopumā ir saņemti 4543 iesniegumi par pabalstu piešķiršanu ģimenēm ar bērniem. Līdz š.g. 12.augustam (ieskaitot) piešķirti pabalsti un pārtraukta izmaksa (sakarā ar izbraukšanu) :
piešķirti 499 bērna kopšanas pabalsti (piešķirto pabalstu izmaksa pārtraukta 35 personām);
piešķirti 4563 ģimenes valsts pabalsti (piešķirto ģimenes valsts pabalstu izmaksa pārtraukta 317 personām);
piešķirts 41 bērna piedzimšanas pabalsts.
Savukārt saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 27. panta otro daļu un Ministru kabineta 2005. gada 20. decembra noteikumu Nr. 992 “Noteikumi par jūrnieka grāmatiņu” 15. punktu valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Jūras administrācija” Jūrnieku reģistrs (turpmāk – Jūrnieku reģistrs) jūrnieka grāmatiņu ir tiesīgs izdot tikai tādiem ārvalstniekiem, kuriem ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdota pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Tātad izdot jūrnieka grāmatiņu tādiem ārvalstniekiem, kuriem ir tikai termiņuzturēšanās atļauja, Jūrnieku reģistrs nav tiesīgs.
Atbilstoši likuma 7.panta vienpadsmitajai daļai Ukrainas civiliedzīvotājam ir tiesības saņemt Valsts sociālo pabalstu likumā noteikto bērna piedzimšanas pabalstu, ja bērns ir piedzimis Latvijas Republikā pēc 2022. gada 24. februāra, bet bērna kopšanas pabalstu un ģimenes valsts pabalstu — ja viņš kopā ar bērnu uzturas Latvijas Republikā. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem uz 15.08.2022. kopumā ir saņemti 4543 iesniegumi par pabalstu piešķiršanu ģimenēm ar bērniem. Līdz š.g. 12.augustam (ieskaitot) piešķirti pabalsti un pārtraukta izmaksa (sakarā ar izbraukšanu) :
piešķirti 499 bērna kopšanas pabalsti (piešķirto pabalstu izmaksa pārtraukta 35 personām);
piešķirti 4563 ģimenes valsts pabalsti (piešķirto ģimenes valsts pabalstu izmaksa pārtraukta 317 personām);
piešķirts 41 bērna piedzimšanas pabalsts.
Savukārt saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 27. panta otro daļu un Ministru kabineta 2005. gada 20. decembra noteikumu Nr. 992 “Noteikumi par jūrnieka grāmatiņu” 15. punktu valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Jūras administrācija” Jūrnieku reģistrs (turpmāk – Jūrnieku reģistrs) jūrnieka grāmatiņu ir tiesīgs izdot tikai tādiem ārvalstniekiem, kuriem ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdota pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Tātad izdot jūrnieka grāmatiņu tādiem ārvalstniekiem, kuriem ir tikai termiņuzturēšanās atļauja, Jūrnieku reģistrs nav tiesīgs.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Vienlaikus Ukrainas civiliedzīvotāju vidū ir arī personas, kurām ir iepriekšējā pieredze vai izglītība profesijā vai jomā, kurā Latvijā ir raksturīga pašnodarbinātības forma, piemēram, šūšanas pakalpojumi, skaistumkopšanas pakalpojumi, amatniecība u.c. Kā saimnieciskās darbības veicēji no 2022. gada 24.februāra līdz 2022. gada 26.maijam Valsts ieņēmumu dienestā saimnieciskās darbības veicēju statusā reģistrējušies 56 Ukrainas civiliedzīvotāji. No visiem Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētiem Ukrainas civiliedzīvotājiem - saimnieciskās darbības veicējiem 29 personas bija deklarējušas darbības veidu "frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumi", piecas nodarbojās ar citur neklasificētiem individuālajiem pakalpojumiem, četras nodarbojās ar pasta un kurjeru darbībām, trīs iesaistītas bērnu dienas aprūpes centru darbībā, vēl trīs fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumos, bet divas - individuālo mājsaimniecību pašpatēriņa pakalpojumos.
Saskaņā ar likuma 7.panta vienpadsmito daļu ir noteikts, ka bērna kopšanas pabalstu Ukrainas civiliedzīvotājam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksā ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā, proti, faktiski pabalstu piešķir par to periodu, kurā gan bērna vecākam, gan bērnam sakrīt vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš. Šāds regulējums likumā tika noteikts ar 24.03.2022. grozījumiem, ņemot vērā, ka tiesību normas formulēšanas brīdī vairāk rēķinājāmies ar īslaicīgu regulējumu, kā arī orientējoties uz tolaik sastopamiem gadījumiem, kad vecāks ar bērnu Latvijā ierodas kopā.
Šobrīd, karam ieilgstot, Latvijā jau ir dzimuši ap 40 bērnu un veidojas situācija, kad bērna mātei vīza vai terminuzturēšanās atļauja jau ir tikusi izsniegta, ierodoties Latvijā, bet bērnam, kurš piedzimis Latvijā, ir nepieciešams laiks dokumentu nokārtošanai sadarbībā ar Ukrainas vēstniecību. Līdz ar to praksē atšķiras bērna un mātes uzturēšanās dokumentu termiņi.
2022.gada 24.martā ieņemot 7.panta vienpadsmitajā daļā noteikto regulējumu par valsts sociālo pabalstu piešķiršanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, tika ņemts vērā, ka likums sākotnēji paredzēja gadījumus, kad personai varēja nebūt piešķirts personas kods, tādēļ pieeja valsts sociālajiem pabalstiem tika noteikta neatkarīgi no tā, kādi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzturēšanās dokumenti personām bija izsniegti. Taču, ņemot vērā pašreizējo regulējumu likumā, šobrīd visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek piešķirts personas kods, līdz ar to šis nosacījums pēc būtības vairs nav aktuāls un ir lieks.
Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā dēļ, Ukrainas jūrniekiem ir apgrūtinoši un pat neiespējami saņemt jūrnieka grāmatiņu savā valstī. Rezultātā ir apgrūtināta viņu iekļaušanās darba tirgū, jo jūrnieka grāmatiņa ir jūrnieka identifikācijas un ceļošanas dokuments. Ņemot vērā, ka Jūrnieku reģistrs jūrnieka grāmatiņu ir tiesīgs izdot tikai tādiem ārvalstniekiem, kuriem ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdota pastāvīgās uzturēšanās atļauja, šobrīd nav iespējams Ukrainas jūrniekus attiecīgajā jautājumā atbalstīt.
Saskaņā ar likuma 7.panta vienpadsmito daļu ir noteikts, ka bērna kopšanas pabalstu Ukrainas civiliedzīvotājam Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra izmaksā ilgtermiņa vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņa laikā, proti, faktiski pabalstu piešķir par to periodu, kurā gan bērna vecākam, gan bērnam sakrīt vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņš. Šāds regulējums likumā tika noteikts ar 24.03.2022. grozījumiem, ņemot vērā, ka tiesību normas formulēšanas brīdī vairāk rēķinājāmies ar īslaicīgu regulējumu, kā arī orientējoties uz tolaik sastopamiem gadījumiem, kad vecāks ar bērnu Latvijā ierodas kopā.
Šobrīd, karam ieilgstot, Latvijā jau ir dzimuši ap 40 bērnu un veidojas situācija, kad bērna mātei vīza vai terminuzturēšanās atļauja jau ir tikusi izsniegta, ierodoties Latvijā, bet bērnam, kurš piedzimis Latvijā, ir nepieciešams laiks dokumentu nokārtošanai sadarbībā ar Ukrainas vēstniecību. Līdz ar to praksē atšķiras bērna un mātes uzturēšanās dokumentu termiņi.
2022.gada 24.martā ieņemot 7.panta vienpadsmitajā daļā noteikto regulējumu par valsts sociālo pabalstu piešķiršanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, tika ņemts vērā, ka likums sākotnēji paredzēja gadījumus, kad personai varēja nebūt piešķirts personas kods, tādēļ pieeja valsts sociālajiem pabalstiem tika noteikta neatkarīgi no tā, kādi Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzturēšanās dokumenti personām bija izsniegti. Taču, ņemot vērā pašreizējo regulējumu likumā, šobrīd visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek piešķirts personas kods, līdz ar to šis nosacījums pēc būtības vairs nav aktuāls un ir lieks.
Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta Ukrainā dēļ, Ukrainas jūrniekiem ir apgrūtinoši un pat neiespējami saņemt jūrnieka grāmatiņu savā valstī. Rezultātā ir apgrūtināta viņu iekļaušanās darba tirgū, jo jūrnieka grāmatiņa ir jūrnieka identifikācijas un ceļošanas dokuments. Ņemot vērā, ka Jūrnieku reģistrs jūrnieka grāmatiņu ir tiesīgs izdot tikai tādiem ārvalstniekiem, kuriem ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izdota pastāvīgās uzturēšanās atļauja, šobrīd nav iespējams Ukrainas jūrniekus attiecīgajā jautājumā atbalstīt.
Risinājuma apraksts
Lai līdztekus nodarbinātībā iesaistītajām personām sniegtu atbalstu arī pašnodarbinātajiem, paredzēts izmaksāt pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ir reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienestā nodokļu maksātāju reģistrā kā pašnodarbinātās personas, ievērojot nosacījumu, ka šāds pabalsts netiek izmaksāts tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri iepriekš būs saņēmuši nodarbinātības uzsākšanas pabalstu. Minētā pabalsta saņemšanai Ukrainas civiliedzīvotājiem būs nepieciešams iesniegt iesniegumu Nodarbinātības valsts aģentūrā. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju, pabalsta saņemšanai varēs pieteikties arī tie Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri būs reģistrējušies kā pašnodarbinātās personas pirms šīs normas spēkā stāšanās, bet ne agrāk kā 2022.gada 24.februārī.
Papildus, ņemot vērā nodarbinātības uzsākšanas pabalstam un pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstam ir viens mērķis - sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotāju iesaistīšanai darba tirgū, likumprojekts papildināt Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 7.panta septīto daļu, nosakot, ka Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri jau būs saņēmuši pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstu, nevarēs pieteikties nodarbinātības uzsākšanas pabalsta saņemšanai.
Lai nodrošinātu savlaicīgu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājam par Latvijā dzimušu bērnu, bērna kopšanas pabalsts piešķirams no bērna piedzimšanas dienas, nepieprasot bērna uzturēšanās dokumentus, ja tādi vēl tiek kārtoti un nav saņemti.
Līdz ar to priekšlikums paredz 7.panta vienpadsmitajā daļā noteikt, ka bērna kopšanas pabalstu Ukrainas civiliedzīvotājam par bērnu, kurš dzimis Latvijā un kuram pabalsta pieprasīšanas brīdī vēl nav izsniegta Ukrainas civiliedzīvotāja ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja, izmaksāt no bērna dzimšanas dienas uz pabalsta pieprasītājam izsniegtās uzturēšanās dokumentā noteikto laiku.
Pārrobežu situācijā Eiropas Savienībā tiek piemēroti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu noteikumi.
Vienlaikus grozījumi paredz svītrot no likuma 7.panta vienpadsmitās daļas teikumu, kas nosaka, ka minētos pabalstus piešķir arī tad, ja personai vai bērnam nav Latvijas Republikā piešķirta personas koda un aktīva statusa Fizisko personu reģistrā. Šāds grozījums nepieciešams, jo šobrīd visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek piešķirts personas kods, līdz ar to šis nosacījums pēc būtības vairs nav aktuāls un ir svītrojams.
Ievērojot to, ka 7.panta vienpadsmitajā daļā tiek veikti divi grozījumi, atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām daļa tiek izteikta jaunā redakcijā.
Savukārt, lai Ukrainas jūrniekiem, kuriem Latvijā ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss un kuri ir nodarbināti uz Latvijas karoga kuģa vai tāda kuģa, uz kura iekārtojušies darbā, izmantojot Latvijas Republikā licencēta komersanta darbiekārtošanas pakalpojumus kuģa apkalpes komplektēšanā, sniegtu atbalstu jūrnieka grāmatiņas saņemšanā, paredzēts Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu papildināt ar 22. pantu, nosakot, ka Jūrnieku reģistrs, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, izņēmuma kārtā šiem jūrniekiem var izdot jūrnieka grāmatiņu, nepiemērojot prasību par pastāvīgās uzturēšanās tiesības apliecinoša dokumenta esību.
Papildus, ņemot vērā nodarbinātības uzsākšanas pabalstam un pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstam ir viens mērķis - sniegt atbalstu Ukrainas civiliedzīvotāju iesaistīšanai darba tirgū, likumprojekts papildināt Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 7.panta septīto daļu, nosakot, ka Ukrainas civiliedzīvotāji, kuri jau būs saņēmuši pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstu, nevarēs pieteikties nodarbinātības uzsākšanas pabalsta saņemšanai.
Lai nodrošinātu savlaicīgu atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājam par Latvijā dzimušu bērnu, bērna kopšanas pabalsts piešķirams no bērna piedzimšanas dienas, nepieprasot bērna uzturēšanās dokumentus, ja tādi vēl tiek kārtoti un nav saņemti.
Līdz ar to priekšlikums paredz 7.panta vienpadsmitajā daļā noteikt, ka bērna kopšanas pabalstu Ukrainas civiliedzīvotājam par bērnu, kurš dzimis Latvijā un kuram pabalsta pieprasīšanas brīdī vēl nav izsniegta Ukrainas civiliedzīvotāja ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja, izmaksāt no bērna dzimšanas dienas uz pabalsta pieprasītājam izsniegtās uzturēšanās dokumentā noteikto laiku.
Pārrobežu situācijā Eiropas Savienībā tiek piemēroti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu noteikumi.
Vienlaikus grozījumi paredz svītrot no likuma 7.panta vienpadsmitās daļas teikumu, kas nosaka, ka minētos pabalstus piešķir arī tad, ja personai vai bērnam nav Latvijas Republikā piešķirta personas koda un aktīva statusa Fizisko personu reģistrā. Šāds grozījums nepieciešams, jo šobrīd visiem Ukrainas civiliedzīvotājiem tiek piešķirts personas kods, līdz ar to šis nosacījums pēc būtības vairs nav aktuāls un ir svītrojams.
Ievērojot to, ka 7.panta vienpadsmitajā daļā tiek veikti divi grozījumi, atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām daļa tiek izteikta jaunā redakcijā.
Savukārt, lai Ukrainas jūrniekiem, kuriem Latvijā ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss un kuri ir nodarbināti uz Latvijas karoga kuģa vai tāda kuģa, uz kura iekārtojušies darbā, izmantojot Latvijas Republikā licencēta komersanta darbiekārtošanas pakalpojumus kuģa apkalpes komplektēšanā, sniegtu atbalstu jūrnieka grāmatiņas saņemšanā, paredzēts Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumu papildināt ar 22. pantu, nosakot, ka Jūrnieku reģistrs, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, izņēmuma kārtā šiem jūrniekiem var izdot jūrnieka grāmatiņu, nepiemērojot prasību par pastāvīgās uzturēšanās tiesības apliecinoša dokumenta esību.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Ukrainas civiliedzīvotāji
Ietekmes apraksts
Likumprojekts nodrošinās Ukrainas civiliedzīvotājiem atbalstu, t.sk. pabalstu veidā ģimenēm ar bērniem, un veicinās to iekļaušanos darba tirgū.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
3 650 000
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
3 650 000
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
3 650 000
100 000
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
3 650 000
100 000
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-100 000
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-100 000
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
100 000
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
2022. gada plānotais finansējums norādīts saskaņā ar MK rīkojumu Nr. 198 (tai skaitā ar sākotnēji piešķirto finansējumu 150 000 euro apmērā, MK rīkojumu Nr.278 (ar ko piešķirts papildu finansējums 500 000 euro apmērā), MK rīkojumu Nr.331 (ar ko piešķirts papildu finansējums 1 000 000 euro apmērā)) un MK rīkojumu Nr.451 (ar ko piešķirts papildu finansējums 2 000 000 euro apmērā), kā arī saskaņā ar Finanšu ministrijas 2022.gada 31.marta rīkojumu Nr.197, 2022. gada 29. aprīļa rīkojumu Nr.258, 2022. gada 26. maija rīkojumu Nr. 329 un 2022. gada 6. jūlija rīkojumu Nr.425.
Vienlaikus informējam, ka papildus jau piešķirtajiem līdzekļiem, LM ir sagatavojusi un iesniegusi saskaņošanai Ministru kabineta rīkojuma projektu “Grozījums Ministru kabineta 2022. gada 23. marta rīkojumā Nr.198 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”””, par papildu finansējumu 2 000 000 euro apmērā, lai atbilstoši Likuma 7. panta septītajai daļai nodrošinātu papildus 4 000 Ukrainas civiliedzīvotājiem vienreizēju nodarbinātības uzsākšanas pabalsta izmaksu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā..
Lai izmaksātu pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ir reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienestā nodokļu maksātāju reģistrā kā pašnodarbinātās personas, ievērojot nosacījumu, ka šāds pabalsts netiek izmaksāts tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri iepriekš būs saņēmuši nodarbinātības uzsākšanas pabalstu 200 personām, nepieciešamais finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem sastāda 100 000 euro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Vienlaikus informējam, ka papildus jau piešķirtajiem līdzekļiem, LM ir sagatavojusi un iesniegusi saskaņošanai Ministru kabineta rīkojuma projektu “Grozījums Ministru kabineta 2022. gada 23. marta rīkojumā Nr.198 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”””, par papildu finansējumu 2 000 000 euro apmērā, lai atbilstoši Likuma 7. panta septītajai daļai nodrošinātu papildus 4 000 Ukrainas civiliedzīvotājiem vienreizēju nodarbinātības uzsākšanas pabalsta izmaksu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā..
Lai izmaksātu pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstu vienas minimālās mēneša darba algas apmērā Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas ir reģistrējušies Valsts ieņēmumu dienestā nodokļu maksātāju reģistrā kā pašnodarbinātās personas, ievērojot nosacījumu, ka šāds pabalsts netiek izmaksāts tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri iepriekš būs saņēmuši nodarbinātības uzsākšanas pabalstu 200 personām, nepieciešamais finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem sastāda 100 000 euro no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Ar Finanšu ministrijas 2022. gada 31. marta rīkojumu Nr.197 Labklājības ministrijai (turpmāk – LM) tika piešķirts finansējums 150 000 euro apmērā nodarbinātības uzsākšanas pabalsta piešķiršanai 300 Ukrainas civiliedzīvotājiem, ar 2022.gada 29.aprīļa rīkojumu Nr.258 LM ir piešķirti papildu 500 000 euro nodarbinātības uzsākšanas pabalsta piešķiršanai 1000 Ukrainas civiliedzīvotājiem, ar 2022. gada 26. maija rīkojumu Nr.329 LM ir piešķirts papildu 1 000 000 euro pabalsta piešķiršanai vēl 2 000 Ukrainas civiliedzīvotājiem, savukārt ar 2022. gada 6.jūlija rīkojumu Nr. 425 LM ir piešķirts papildu 2 000 000 euro pabalsta piešķiršanai 4 000 Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Pašnodarbinātības uzsākšanas pabalsts provizoriski tiek plānots vienas minimālās mēneša darba algas apmērā Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas būtu nepieciešams aptuveni 200 personām. Līdz ar to indikatīvi nepieciešamais finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem var sasniegt 100 000 euro (200 personas x 500 euro = 100 000 euro).
Vienreizēja pabalsta izmaksu attiecīgajai mērķgrupai plānots nodrošināt Ministru kabineta rīkojuma projekta “Grozījums Ministru kabineta 2022. gada 23. marta rīkojumā Nr.198 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””” plānoto papildu līdzekļu 2 000 000 euro apmērā ietvaros. Tomēr, ņemot vērā pabalsta pieprasījumu intensitāti un lēmumu pieņemšanas gaitu, gadījumā, ja nebūs iespējams nodrošināt pabalstu minētā finansējuma ietvaros, LM normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā sagatavos un iesniegs izskatīšanai grozījumus Ministru kabineta rīkojuma projekta “Grozījums Ministru kabineta 2022. gada 23. marta rīkojumā Nr.198 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””””, paredzot piešķirtā finansējuma palielinājumu.
Pēc likumprojekta stāšanās spēkā, LM sagatavos grozījumus Ministru kabineta rīkojumā “Grozījums Ministru kabineta 2022. gada 23. marta rīkojumā Nr.198 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”””, iekļaujot nosacījumu, ka arī Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš pēc 2022. gada 24. februāra normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā nodokļu maksātāju reģistrā kā pašnodarbinātā persona, ir tiesības, iesniedzot Nodarbinātības valsts aģentūrai iesniegumu, saņemt vienreizēju pabalstu pašnodarbinātības uzsākšanai vienas minimālās mēneša darba algas apmērā.
Attiecībā par priekšlikumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 7.panta vienpadsmitās daļas grozījumam, kas paredz noteikt, ka bērna kopšanas pabalstu Ukrainas civiliedzīvotājam par bērnu, kurš dzimis Latvijā un kuram pabalsta pieprasīšanas brīdī vēl nav izsniegta Ukrainas civiliedzīvotāja ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja, izmaksāt no bērna dzimšanas dienas uz pabalsta pieprasītājam izsniegtās uzturēšanās dokumentā noteikto laiku, minētais priekšlikums neparedz papildu finansējuma nepieciešamību, un nav saistīts ar pabalsta saņēmēja skaita palielināšanos, bet gan tikai pabalsta izmaksas termiņa precizēšanu. Sākotnēji pabalsts tiks izmaksāts no LM pamatbudžeta apakšprogrammai 20.01.00 “Valsts sociālie pabalsti” 2022. gadam plānotajiem līdzekļiem (kā arī līdz šim bērna kopšanas pabalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem), savukārt, pēc attiecīgo izdevumu apkopošanas noteiktajā laika periodā (finansējums par izlietotiem līdzekļiem no 2022. gada 1. marta līdz 31. jūlijam), LM sagatavos un iesniegs MK izskatīšanai priekšlikumu par finansējuma piešķiršanu no Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai tiktu kompensēti faktiski veiktie izdevumi saskaņa ar likuma 8.pantā paredzēto kārtību.
Pašnodarbinātības uzsākšanas pabalsts provizoriski tiek plānots vienas minimālās mēneša darba algas apmērā Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas būtu nepieciešams aptuveni 200 personām. Līdz ar to indikatīvi nepieciešamais finansējums no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem var sasniegt 100 000 euro (200 personas x 500 euro = 100 000 euro).
Vienreizēja pabalsta izmaksu attiecīgajai mērķgrupai plānots nodrošināt Ministru kabineta rīkojuma projekta “Grozījums Ministru kabineta 2022. gada 23. marta rīkojumā Nr.198 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””” plānoto papildu līdzekļu 2 000 000 euro apmērā ietvaros. Tomēr, ņemot vērā pabalsta pieprasījumu intensitāti un lēmumu pieņemšanas gaitu, gadījumā, ja nebūs iespējams nodrošināt pabalstu minētā finansējuma ietvaros, LM normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā sagatavos un iesniegs izskatīšanai grozījumus Ministru kabineta rīkojuma projekta “Grozījums Ministru kabineta 2022. gada 23. marta rīkojumā Nr.198 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””””, paredzot piešķirtā finansējuma palielinājumu.
Pēc likumprojekta stāšanās spēkā, LM sagatavos grozījumus Ministru kabineta rīkojumā “Grozījums Ministru kabineta 2022. gada 23. marta rīkojumā Nr.198 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”””, iekļaujot nosacījumu, ka arī Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš pēc 2022. gada 24. februāra normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā nodokļu maksātāju reģistrā kā pašnodarbinātā persona, ir tiesības, iesniedzot Nodarbinātības valsts aģentūrai iesniegumu, saņemt vienreizēju pabalstu pašnodarbinātības uzsākšanai vienas minimālās mēneša darba algas apmērā.
Attiecībā par priekšlikumu Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 7.panta vienpadsmitās daļas grozījumam, kas paredz noteikt, ka bērna kopšanas pabalstu Ukrainas civiliedzīvotājam par bērnu, kurš dzimis Latvijā un kuram pabalsta pieprasīšanas brīdī vēl nav izsniegta Ukrainas civiliedzīvotāja ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja, izmaksāt no bērna dzimšanas dienas uz pabalsta pieprasītājam izsniegtās uzturēšanās dokumentā noteikto laiku, minētais priekšlikums neparedz papildu finansējuma nepieciešamību, un nav saistīts ar pabalsta saņēmēja skaita palielināšanos, bet gan tikai pabalsta izmaksas termiņa precizēšanu. Sākotnēji pabalsts tiks izmaksāts no LM pamatbudžeta apakšprogrammai 20.01.00 “Valsts sociālie pabalsti” 2022. gadam plānotajiem līdzekļiem (kā arī līdz šim bērna kopšanas pabalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem), savukārt, pēc attiecīgo izdevumu apkopošanas noteiktajā laika periodā (finansējums par izlietotiem līdzekļiem no 2022. gada 1. marta līdz 31. jūlijam), LM sagatavos un iesniegs MK izskatīšanai priekšlikumu par finansējuma piešķiršanu no Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai tiktu kompensēti faktiski veiktie izdevumi saskaņa ar likuma 8.pantā paredzēto kārtību.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Vienreizēja pabalsta izmaksu Ukrainas civiliedzīvotājam, kurš pēc 2022. gada 24. februāra normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā nodokļu maksātāju reģistrā kā pašnodarbinātā persona, plānots nodrošināt Ministru kabineta rīkojuma projektā “Grozījums Ministru kabineta 2022. gada 23. marta rīkojumā Nr.198 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””” papildu plānoto līdzekļu 2 000 000 euro apmērā ietvaros. Tomēr, ņemot vērā pabalsta pieprasījumu intensitāti un lēmumu pieņemšanas gaitu, gadījumā, ja nebūs iespējams nodrošināt pabalstu minētā finansējuma ietvaros, LM normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā sagatavos un iesniegs izskatīšanai grozījumus Ministru kabineta rīkojuma projekta “Grozījums Ministru kabineta 2022. gada 23. marta rīkojumā Nr.198 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem””””, paredzot piešķirtā finansējuma palielinājumu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Civilās aizsardzības Operacionālās vadības centra sēde
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pašnodarbinātības pabalsta piešķiršana un pašnodarbinātības veicināšana, kā arī jūrnieka grāmatiņas saņemšana atvieglotā kārtībā pozitīvi ietekmēs Ukrainas civiliedzīvotāju sociālo situāciju. Savukārt bērna kopšanas pabalsta izmaksa no bērna dzimšanas dienas pozitīvi ietekmēs Ukrainas civiliedzīvotāju materiālo nodrošinātību, ļaujot pilnvērtīgāk rūpēties par jaundzimušo.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi