Anotācija (ex-ante)

Vispārējās izglītības likuma 30.panta 2.1 daļa nosaka, ka pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu īsteno no 1. klases līdz 6. klasei un pamatizglītības otrā posma izglītības programmu īsteno no 7. klases līdz 9. klasei, šim regulējumam atbilstošus programmu paraugus nosaka Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumi Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem". Līdz ar to nepieciešams saskaņot valsts komisijas un pašvaldību komisiju kompetences sadalījumu ar pamatizglītības programmu īstenošanas posmiem.

Pašvaldību komisiju darbībā nepieciešams plašāk attīstīt agrīnās palīdzības sniegšanu izglītojamo dzīves vietā, deleģējot pienākumu sniegt atzinumu par atbilstošu izglītības programmu un atbalsta pasākumiem 1. – 6. klašu izglītojamiem. Izglītojamo spēju, attīstības līmeņa un veselības stāvokļa izvērtēšanas metodikas 5.un 6.klasē ir līdzīgas minētajām metodikām 3.un 4.klasē, tādēļ būtiskas atšķirības veicamajā darbā nav gaidāmas.

Līdz šim valsts komisijai un pašvaldību komisijām nebija noteiktas tiesības izvērtēt izglītojamā spējas, attīstības līmeni un veselības stāvokli bez izglītojamā klātbūtnes, kas sagādāja neērtības minētajiem izglītojamajiem, jo viņiem bija apgrūtinoši nokļūt uz pedagoģiski medicīnisko komisiju sēdēm.

Praksē tika konstatētas situācijas, kad divas vai vairākas pašvaldības bija izveidojušas pašvaldību komisijas ar vienādu personālsastāvu, bet nebija vienojušās par to darbību, kas rada riskus izglītojamiem savlaicīgi nesaņemt pašvaldību komisiju pakalpojumus lielā darba apjoma dēļ.

Līdz šim valsts komisijas un pašvaldību komisiju atzinumos nebija norādīts tā spēkā esamības termiņš, kas, ņemot vērā valsts komisijas un pašvaldību komisiju dažādo kompetenci, radīja pārpratumus par to, vai atzinums ir spēkā esošs.

Noteikumu Nr.709 atsevišķi apakšpunkti (6.2. un 7.2.) paredz nekorektus valsts komisijas un pašvaldību komisiju pienākumus, kuru īstenošana nesakrīt ar citām noteikumu Nr. 709 normām. 

Projekts paredz valsts komisijai deleģēt kompetenci sniegt atzinumu par speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, valodas traucējumiem vai garīgās veselības traucējumiem, kā arī vispārējās pamatizglītības programmu no 7. līdz 9.klasei. Tā kā izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām mācību satura apguvē ir būtiski atbilstoši atbalsta pasākumi, projekts paredz, ka valsts komisija un pašvaldību komisijas par izglītojamo saņem arī izglītības iestādes sniegto informāciju. Tas dos iespēju izdarīt secinājumus par izglītības iestādē saņemto atbalstu un mācību sasniegumu dinamiku, lai spriestu par iespējamām izmaiņām turpmāk nepieciešamajos atbalsta pasākumos. 

Projekts paredz deleģēt pašvaldību komisijām kompetenci sniegt atzinumu par atbilstošāko speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, valodas traucējumiem vai garīgās veselības traucējumiem no 1. līdz 6.klasei, kā arī vispārējās pamatizglītības programmu atbilstoši 6.1.2. un 6.1.3. apakšpunktam. Ievērojot izglītojamo traucējumu smagumu un zemo funkcionēšanas spēju, kā arī lai mazinātu administratīvo slogu skolām, noteikumu projekts paredz pašvaldību komisijām kompetenci sniegt atzinumu par atbilstošāko izglītības programmu izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem no 1. līdz 9.klasei. Lai ievērotu pašvaldību komisiju darba pakāpenību, noteikumu projektā paredzēts pārejas periods 5. līdz 9.klašu izglītojamo spēju, attīstības līmeņa un veselības stāvokļa izvērtēšanai un atzinumu sniegšanai par atbilstošāko izglītības programmu minētajās komisijās. Valsts komisija turpinās sniegt atzinumus par atbilstošāko izglītības programmu 5. klašu izglītojamiem līdz 2023.gada 31.augustam un 6. līdz 9.klašu izglītojamiem līdz 2024.gada 31.augustam.

Projekts paredz svītrot noteikumu Nr.709 6.2.apakšpunktu, jo tas nosaka pašvaldību komisijām izvērtēt izglītojamā iespējas turpināt izglītību atbilstoši vispārējās pamatizglītības programmai, bet atbilstoša atzinuma sniegšana ir noteikta noteikumu Nr.709 6.1.apakšpunktā. Līdz ar to noteikumu Nr. 709 6.2.apakšpunkts dublē 6.1.apakšpunktā jau noteikto pašvaldības komisijas pienākumu. Bez tam nav korekti pašvaldības komisijai veikt izglītojamā spēju, attīstības līmeņa un veselības stāvokļa izvērtēšanu klašu grupās, kurās atzinuma sniegšana ir valsts komisijas kompetencē.

Projekts paredz svītrot noteikumu Nr.709 7.2.apakšpunktu, kurā paredzēta iespēja pašvaldību komisijām nosūtīt izglītojamo uz izpēti valsts komisijā. Šāda situācija nav korekta, jo valsts komisijas pienākumi ir noteikti noteikumu Nr.709. 4.punktā un tā nav tiesīga sniegt atzinumu par atbilstošāko izglītības programmu izglītojamajiem tajās vecuma grupās, par kurām atzinumu sniegšana ir noteikta kā pašvaldības komisijas pienākums (izņemot noteikumu Nr.709 4.punktā noteikto).

Ievērojot to, ka izglītojamiem, kuriem psihiatrs vai bērnu psihiatrs konstatējis smagu garīgu atpalicību (diagnozes kods - F72 atbilstoši Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10.redakcijai, skat. https://ssk10.spkc.gov.lv/) vai gadījumā, ja izglītojamā pārvietošana atbilstoši ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta atzinumam var būt bīstama veselībai vai nav iespējama, ir apgrūtināta spēja nokļūt uz valsts komisijas vai pašvaldību komisiju sēdēm, projekts paredz noteikt, ka minētie izglītojamie varēs saņemt atzinumu par atbilstošāko izglītības programmu un atbalsta pasākumiem mācību satura apguvē bez izglītojamā klātbūtnes valsts komisijas vai pašvaldību komisijas sēdē.

Projekts paredz izteikt jaunā redakcijā 2.pielikumu, nosakot valsts komisijas un pašvaldību komisiju atzinuma spēkā esamības termiņu, lai nodrošinātu, ka izglītojamiem ar speciālajām vajadzībām ir aktualizēti komisiju atzinumi. Projekts paredz noteikt spēkā esamības termiņus tiem atzinumiem, kas izsniegti līdz Noteikumu Nr. 709 grozījumu spēkā stāšanās dienai. Projektā noteikts, ka izsniegtie valsts komisijas un pašvaldību komisiju atzinumi par atbilstošāko speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, valodas traucējumiem vai garīgās veselības traucējumiem, ir derīgi līdz 2025. gada 31.augustam. Savukārt līdz grozījumu spēkā stāšanās dienai izsniegtie valsts komisijas atzinumi par speciālās pamatizglītības vai speciālās vidējās izglītības programmu izglītojamajiem ar redzes, dzirdes vai fiziskās attīstības traucējumiem no 1. līdz 12.klasei,atzinumi par speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar somatiskajām saslimšanām no 1. līdz 9.klasei un pašvaldību komisiju atzinumi par speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem ir derīgi bez termiņa ierobežojuma.

Projekts paredz izteikt jaunā redakcijā 1.pielikumu, svītrojot no tā visus mazākumtautību izglītības programmu kodus, pamatojoties uz Izglītības likuma grozījumiem ar kuriem izslēdz 9. panta otrās daļas 2. punktu, 38. panta otrās daļas 1. punktu un 41. pantu, Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumiem Nr. 112 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumos Nr. 716 "Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un pirmsskolas izglītības programmu paraugiem"" un Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumiem Nr. 111 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"". Noteikts, ka 1. pielikums jaunā redakcijā stājas spēkā 2025. gada 1. septembrī. 1. pielikuma jaunā redakcija paredz, ka 9. un 10. sadaļā ārstu un psihologa atzinumam jābūt izdotam ne agrāk kā gadu pirms komisijas sēdes. Attiecīgais precizējums nedod tiesības speciālistam atteikt izsniegt atzinumu arī ātrāk.