Anotācija (ex-ante)

-

1. Atsauces uz ES regulu.
Likumprojektā tiek labotas atsauces no regulas Nr. 1889/2005 normām uz regulas Nr. 2018/1672 normām.

2. Termina “skaidra nauda” paplašināšana.
Likums tiek papildināts ar 2.¹ pantu, paredzot, ka skaidra nauda likuma izpratnē ir regulas Nr. 2018/1672 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā skaidrā nauda, kas ir:
a) valūta – banknotes un monētas, kuras ir apgrozībā kā maiņas līdzeklis vai kuras ir bijušas apgrozībā kā maiņas līdzeklis un kuras joprojām var apmainīt finanšu iestādēs vai centrālajās bankās pret banknotēm un monētām, kuras ir apgrozībā kā maiņas līdzeklis;
b) apgrozāmie uzrādītāja instrumenti – instrumenti, kas nav valūta un kas ļauj to turētājiem, uzrādot instrumentus, saņemt finanšu līdzekļu summu bez pienākuma pierādīt savu identitāti vai tiesības uz šo summu. Minētie instrumenti ir ceļojuma čeki un čeki, vekseļi vai maksājuma uzdevumi, kas ir uzrādītāja instrumenti, parakstīti, nenorādot saņēmēju, indosēti bez ierobežojuma, izdoti fiktīvam saņēmējam, vai citādi instrumenti tādā formā, ka īpašumtiesības pāriet līdz ar to nodošanu;
c) preces, ko izmanto kā vērtības uzkrāšanas līdzekļus ar augstu likviditāti – ir viena no regulas Nr. 2018/1672 I pielikuma 1. punktā uzskaitītajām precēm (monētas, kas satur vismaz 90 % zelta; zelts gabalos, piemēram, stieņi, tīrradņi vai aglomerāti, kas satur vismaz 99,5 % zelta), kurai ir liela vērtība attiecībā pret apjomu un kuru, izmantojot pieejamus starptautiskus tirgus, var viegli pārvērst valūtā ar neievērojamām darījuma izmaksām;
d) priekšapmaksas karte – ir viena no regulas Nr. 2018/1672 I pielikuma 2. punktā uzskaitītām nenominālām kartēm, kurā uzkrāta monetāra vērtība vai līdzekļi vai kura nodrošina piekļuvi monetārai vērtībai vai līdzekļiem un kuru var izmantot maksājumu darījumiem, preču vai pakalpojumu iegādei vai valūtas izpirkšanai, ja šāda karte nav saistīta ar bankas kontu. Tomēr šobrīd priekšapmaksas kartēm vēl nepiemēro regulas nosacījumus.
Likums tiek papildināts ar 2.² pantu, paredzot, ka nepavadīta skaidra nauda likuma izpratnē ir regulas Nr. 2018/1672 2. panta 1. punkta i) apakšpunktā minētā skaidrā nauda, kas ir skaidra nauda, kas ir sūtījumā bez pārvadātāja. Ievērojot regulas Nr. 2018/1672 preambulas 18. punktu, nepavadīta skaidru naudu ieved ES vai izved no tās, piemēram, pasta sūtījumos, kurjerpastā, nepavadītā bagāžā vai konteinerkravās.

3. Citas kompetentās iestādes.
Likumprojekta 3. pantā tiek skaidrots, ka finanšu ziņu vākšanas vienība ir Finanšu izlūkošanas dienests, tā kā regulas Nr. 2018/1672 2. panta 1. punkta k) apakšpunkts definē, ka “finanšu ziņu vākšanas vienība (FIU)” ir vienība, kas izveidota dalībvalstī Direktīvas (ES) 2015/849 32. panta īstenošanas nolūkiem. Tāpat likumprojekta 7. pantā tiek paredzēts, ka Likuma 6. panta otrajā un trešajā daļā vārdus ”Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests” aizstāj ar vārdiem “Finanšu izlūkošanas dienests”.
Saskaņā ar Likuma 3. panta otro daļu Latvijas Republikas robežas šķērsošanas vietās, kur nav izveidoti muitas kontroles punkti, kompetentās iestādes funkcijas pilda Valsts robežsardze.
Robežšķērsošanas vietas noteiktas Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumos Nr. 704 “Noteikumi par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm”.
Ņemot vērā to, ka likumprojekta 6. pantā tiek paredzētas skaidras naudas kontrole uz robežas ar Igaunijas Republiku un Lietuvas Republiku, kas ir Latvijas Republikas iekšējā robeža, kur nav robežšķērsošanas vietu, likumprojekta 3. pantā tiek precizēts, ka Latvijas Republikas ārējās robežšķērsošanas vietās, kur nav izveidoti muitas kontroles punkti, kompetentās iestādes funkcijas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei pilda Valsts robežsardze.

4. Iestādes, kas nosaka vērtību precēm, ko izmanto kā vērtības uzkrāšanas līdzekli ar augstu likviditāti.
Saskaņā ar Regulas Nr. 2018/1672 2.panta 1.punkta e) apakšpunktu “prece, ko izmanto kā vērtības uzkrāšanas līdzekli ar augstu likviditāti”, ir viena no šīs regulas I pielikuma 1. punktā uzskaitītajām precēm – monētas, kas satur vismaz 90 % zelta; un zelts gabalos, piemēram, stieņi, tīrradņi vai aglomerāti, kas satur vismaz 99,5 % zelta, kurai ir liela vērtība attiecībā pret apjomu un kuru, izmantojot pieejamus starptautiskus tirgus, var viegli pārvērst valūtā ar neievērojamām darījuma izmaksām.
Lai regulas Nr. 2018/1672 norma būtu skaidri piemērojama, likumprojekta 4. pantā tiek paredzēts, ka deklarējamās skaidrās naudas, kas minēta regulas Nr. 2018/1672 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā, vērtību nosaka likumā “Par valsts proves uzraudzību” un likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” noteiktā iestāde.
Likuma “Par valsts proves uzraudzību” mērķis ir aizsargāt valsts un patērētāju intereses dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu izmantošanas jomā. Tāpat minētais likums nosaka, ka Latvijas Republikā izgatavoto un ievesto (importēto) dārgmetālu izstrādājumu proves noteikšanas, zīmogošanas un marķēšanas prasības, proves zīmogus, ar kādiem šos izstrādājumus zīmogo, kā arī regulē valsts proves uzraudzību.
Likuma “Par valsts proves uzraudzību” 15. panta otrās daļas 2) apakšpunkts paredz, ka Latvijas proves birojs veic šādus pārvaldes uzdevumus: nosaka dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu provi, veic sastāva analīzi, ekspertīzi, kontrolanalīzi un novērtēšanu, izsniedz kvalitātes apliecības.
Savukārt šī paša likuma 24. pants paredz, ka Latvijas proves biroja izdarīto analīžu un ekspertīžu rezultātus un noteiktās proves var piemērot arī tiesībaizsardzības institūcijas visos strīdīgos gadījumos.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 9. novembra rīkojumu Nr. 762 “Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas proves birojs” dibināšanu” Finanšu ministrija un birojs katru gadu slēdz “Pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu”, kurš paredz arī laboratorisko ekspertīžu veikšanu tiesībsargājošām institūcijām. Šī līguma ietvaros jau pašlaik Latvijas proves birojs šādas ekspertīzes veic arī pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījumiem.
Ņemot vērā minēto, Latvijas proves birojs atbalsta Likuma 4. panta pilnveidošanu, paredzot valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas proves biroja” iesaisti vērtības noteikšanā tādām precēm, kas ir noteiktas regulā Nr. 2018/1672 kā preces, ko izmanto kā vērtības uzkrāšanas līdzekļus ar augstu likviditāti, t.i. monētas, kas satur vismaz 90 % zelta un zelts gabalos, piemēram, stieņi, tīrradņi vai aglomerāti, kas satur vismaz 99,5 % zelta.
Likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 5. pants paredz, ka Valsts pārvaldi kultūras pieminekļu aizsardzībā un izmantošanā nodrošina Ministru kabinets, un to realizē Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 45. panta 1.¹ daļas 2. punktu Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde uzrauga personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, tos ievedot Latvijas Republikā vai izvedot no tās, glabājot vai tirgojot, tostarp tādas personas, kas šajā punktā paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir vismaz 10 000 euro. Ievērojot minēto, likumprojektā paredzēts, ka mākslas un antikvāro priekšmetu (kas attiecīgajā gadījumā varētu būt, piemēram, monētas) vērtību noteiks Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.
Latvijas proves iestāde pārbaudes, kas saistītas ar deklarējamās skaidrās naudas, kas minēta regulas Nr. 2018/1672 2. panta 1. punkta “a” apakšpunkta “iii” punktā, vērtības noteikšanu veiks saskaņā ar  likuma “Par valsts proves uzraudzību” 24. pantā noteikto, ka “Latvijas proves biroja” izdarīto analīžu un ekspertīžu rezultātus un noteiktās proves var piemērot arī tiesībaizsardzības institūcijas visos strīdīgos gadījumos.

5. Skaidras naudas deklarēšanas veidlapa un tās iesniegšana.
5.1. Veidlapa
Regulas Nr. 2018/1672 3. panta 1. punkts paredz, ka pārvadātāji, kam līdzi ir skaidra nauda 10 000 euro vai lielākā vērtībā, deklarē minēto skaidro naudu tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, caur kuru tie iebrauc Savienībā vai izbrauc no tās, un attiecīgo skaidro naudu dara tām pieejamu kontrolei.
Viena no būtiskākajām izmaiņām regulā Nr. 2018/1672 paredz, ka, lai nodrošinātu to, ka ES dalībvalstu kompetentās iestādes vienveidīgi īsteno kontroli, Eiropas Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, pieņēma deklarācijas veidlapas formas regulas 2018/1672 3. panta 3. punktā minētajai skaidras naudas deklarācijas veidlapai (pavadītai naudai) Cash declaration form un 4. panta 3. punktā minētajai skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācijas veidlapai (nepavadītai naudai) Cash disclosure form. 2021. gada 26. martā Eiropas Komisijas Skaidras naudas kontroles komitejas astotajā sanāksmē notika balsošana par Komisijas Īstenošanas regulu (regula Nr. 2021/776), ar ko nosaka veidlapas konkrētām deklarācijām un tā tika publicēta 2021. gada 11. maijā ES Oficiālais Vēstnesī. Regulas Nr. 2021/776 piemērojama ar 2021. gada 3. jūniju.
Informācijai, regula Nr. 1889/2005 neparedzēja skaidras naudas deklarēšanas veidlapu. Tomēr Eiropas Komisijas Customs 2013 Skaidras naudas darba grupa izstrādāja un apstiprināja vienotu skaidras naudas deklarācijas veidlapu visās ES dalībvalstu valodās un deviņās trešo valstu valodās. Pamatojoties uz EK Ģenerāldirektorāta 2012. gada 20. jūlija vēstuli Nr. DG TAXUD/B1/D (2012) 889512, minētā skaidras naudas deklarācijas veidlapa tika pieņemta Ministru kabineta 2019. gada 2. jūlija noteikumos Nr. 303 “Noteikumi par skaidras naudas deklarācijas veidlapu, tās aizpildīšanas, iesniegšanas un sniegto ziņu pārbaudes kārtību”.
Ņemot vērā minēto, ar likumprojekta 5. pantu tiek paredzēts izteikt jaunā redakcijā Likuma 5. pantu, kura jaunās redakcijas pirmā daļa paredz, ka persona, kurai saskaņā ar regulas Nr. 2018/1672 3. panta 1. punktu ir pienākums deklarēt skaidru naudu, aizpilda skaidras naudas deklarāciju saskaņā ar regulas Nr. 2018/1672 3. panta 2. punktu. Regulas Nr. 2018/1672 3. panta 2. punktā noteikts, ka skaidras naudas deklarācijā jānorāda šāda informācija:
a) pārvadātāju, tostarp tā pilnu vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju, tostarp adresi, dzimšanas datumu, dzimšanas vietu, valstspiederību un personu apliecinoša dokumenta numuru;
b) skaidras naudas īpašnieku, tostarp pilnu vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju, tostarp adresi, dzimšanas datumu, dzimšanas vietu, valstspiederību un personu apliecinoša dokumenta numuru, ja īpašnieks ir fiziska persona, vai, ja īpašnieks ir juridiska persona – pilnu nosaukumu, kontaktinformāciju, tostarp adresi, reģistrācijas numuru un, ja tas ir pieejams, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja identifikācijas numuru;
c) ja šāda informācija ir pieejama – par paredzēto skaidras naudas saņēmēju, tostarp pilnu vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju, tostarp adresi, dzimšanas datumu, dzimšanas vietu, valstspiederību un personu apliecinoša dokumenta numuru, ja paredzētais saņēmējs ir fiziska persona, vai, ja paredzētais saņēmējs ir juridiska persona – pilnu nosaukumu, kontaktinformāciju, tostarp adresi, reģistrācijas numuru un, ja tas ir pieejams, PVN maksātāja identifikācijas numuru;
d) skaidras naudas veidu un summu vai vērtību;
e) skaidras naudas ekonomisko iegūšanas veidu;
f) paredzēto skaidras naudas izmantošanas veidu;
g) pārvadājuma maršrutu;
h) datus par transportlīdzekli – (pārvietošanās pa gaisu, ūdensceļu, dzelzceļu, sauszemes ceļu, citi).
Saskaņā ar regulas Nr. 2018/1672 3. panta 3. punktu persona kompetentajai iestādei robežšķērsošanas vietā deklarācijas veidlapu var iesniegt gan rakstveidā, gan elektroniski. Ņemot vērā to, ka Latvijā šobrīd netiek nodrošināta skaidas naudas deklarācijas un skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācijas iesniegšana elektroniski, likumprojektā tiek paredzēts, ka minētās deklarācijas pieejamas robežšķērsošanas vietās papīra formā, kā arī kompetentās iestādes tīmekļa vietnē, un personas tās iesniedz attiecīgajai kompetentās iestādes amatpersonai.

5.2. Veidlapas iesniegšana
Regula Nr. 2018/1672 nenosaka kārtību, kā dalībvalsts nodrošina iespēju personai, kurai ir pienākums deklarēt skaidru naudu, iesniegt skaidras naudas deklarāciju. Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību attiecībā uz skaidras naudas deklarēšanas pienākuma izpildi, likumprojekts tiek papildināts ar prasību, ka robežšķērsošanas vietās muitas kontroles punktos, kur ir izveidota divu koridoru sistēma, persona, kurai ir pienākums deklarēt skaidru naudu, muitas robežu šķērso un skaidras naudas deklarāciju iesniedz “sarkanajā koridorā”. Minētā prasība noteikta pēc analoģijas ar Padomes 1987. gada 30. novembra lēmuma Nr. 87/594/EEK, ar ko Kopienas vārdā pieņem Starptautiskās muitas procedūru vienkāršošanas un saskaņošanas konvencijas F.3. pielikumā noteikto attiecībā uz to  preču deklarēšanu muitas iestādē, kuras ceļotājs no trešās valsts vai trešās teritorijas ieved Savienības muitas teritorijā. Saskaņā ar minētā dokumenta I Papildinājumu divu koridoru sistēmai jādarbojas šādi:
Sistēma ļauj pasažieriem izvēlēties starp diviem šādiem koridoriem:
a) vienu (zaļo koridoru), kas ir domāts pasažieriem, kuriem nav mantu vai ir mantas, ko var ievest bez ievedmuitas nodokļiem un citiem maksājumiem un uz ko neattiecas ievešanas aizliegumi vai ierobežojumi; un
b) otru (sarkano koridoru), kas domāts pārējiem pasažieriem.
Minētā norma atvieglos personai skaidras naudas deklarēšanas pienākuma izpildes procedūru.

5.3. Veidlapas iesniegšanas termiņš
Saskaņā ar regulas Nr. 2018/1672 4. panta 1. punktu, ja Savienībā ieved vai izved no tās nepavadītu skaidru naudu 10 000 euro vai lielākā vērtībā, kompetentās iestādes dalībvalstī, caur kuru skaidru naudu ieved Savienībā vai izved no tās, var pieprasīt attiecīgi skaidras naudas nosūtītājam vai saņēmējam, vai to pārstāvim atklāt informāciju deklarācijā, ievērojot 30 dienu termiņu. Kompetentās iestādes var aizturēt skaidru naudu līdz brīdim, kad nosūtītājs vai saņēmējs, vai to pārstāvis atklāj informāciju deklarācijā. Pienākumu atklāt informāciju par nepavadītu skaidru naudu neuzskata par izpildītu, ja deklarācija nav iesniegta pirms termiņa beigām, ja sniegtā informācija ir nepareiza vai nepilnīga vai, ja skaidra nauda nav darīta pieejama kontrolei.
Ievērojot minēto, Likuma 5. panta jaunās redakcijas otrajā daļā tiek paredzēts, ka kompetentā iestāde pieprasa nepavadītas skaidras naudas, kuru šķērsojot valsts ārējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, un kuras apmērs ir 10 000 euro vai vairāk, nosūtītājam vai saņēmējam, vai to pārstāvim aizpildīt regulas Nr. 2018/1672 4. panta 2. punktā minēto skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarāciju. Attiecīgajai personai ir pienākums aizpildīt minēto deklarāciju un iesniegt kompetentai iestādei 30 dienu laikā no pieprasījuma brīža.

5.4. Pavadīta skaidra nauda < 10 000 euro
Regulas Nr. 2018/1672 6. panta 1. punkts paredz, ka, ja kompetentās iestādes konstatē pārvadātāju ar skaidru naudas summu, kas mazāka par regulas Nr. 2018/1672 3. pantā noteikto robežvērtību, un, ja ir norādes, ka skaidra nauda ir saistīta ar noziedzīgu darbību, tās reģistrē minēto informāciju un regulas Nr. 2018/1672 3. panta 2. punktā uzskaitītos datus. Ņemot vērā sabiedrības drošības riskus, Likuma 5. panta jaunās redakcijas trešā daļā ir noteikta kompetentās iestādes – Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts robežsardzes (kompetentā iestāde tikai uz valsts ārējās robežas (ES ārējās robežas) Latvijas Republikas robežšķērsošanas vietās, kur muitas kontrole nav paredzēta) tiesības pieprasīt personai aizpildīt skaidras naudas deklarāciju, ja ir pazīmes/norādes, ka skaidra nauda ir saistīta ar noziedzīgu darbību. Šādas tiesību normas nepieciešamas, lai mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu aprites riskus ES, tai skaitā Latvijas Republikā.

5.5 nepavadīta skaidra nauda < 10 000 euro
Regulas Nr. 2018/1672 6. panta 1. punkts paredz, ja kompetentās iestādes atklāj, ka Savienībā tiek ievesta vai izvesta no tās nepavadīta skaidra nauda, kuras summa ir mazāka par 4. pantā noteikto robežvērtību, un ja ir norādes, ka skaidra nauda ir saistīta ar noziedzīgu darbību, tās reģistrē minēto informāciju un 4. panta 2. punktā uzskaitītos datus.
Ievērojot Regulas preambulas 18. punktā minēto, nepavadītas skaidras naudas pārvietojumu gadījumā informācijas atklāšanai deklarācijā būtu jāaptver vairāki tādi elementi, kuri nav iekļauti parastā dokumentācijā, ko iesniedz muitā, piemēram, kravas nosūtīšanas dokumentos un muitas deklarācijās.
Kompetentām iestādēm nebūs iespējams reģistrēt Regulas Nr. 2018/1672 4. panta 2. punktā uzskaitītos datus, piemēram, informāciju par skaidras naudas ekonomisko iegūšanas veidu un paredzēto izmantošanas veidu, ja tie nebūs kompetentajam iestādēm pieejami, jo kravas pavaddokumentos vai muitas deklarācijā sniegtā (sniedzamā) informācija neatbilst Regulas Nr. 2018/1672 4. panta 2. punktā minētajai (nepieciešamajai) informācijai. Lai risinātu šo problēmu, Likuma 5. panta jaunā redakcija papildināta ar ceturto daļu, kas paredz, ja kompetentā iestāde atklāj, ka šķērsojot valsts ārējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās nepavadītu skaidru naudu, kuras summa ir mazāka par 10 000 eiro, un ja ir norādes, ka skaidra nauda ir saistīta ar noziedzīgu darbību, tā ir tiesīga pieprasīt attiecīgās skaidras naudas nosūtītājam vai saņēmējam, vai to pārstāvim aizpildīt skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarāciju. Attiecīgajai personai ir pienākums aizpildīt minēto deklarāciju un iesniegt kompetentai iestādei 30 dienu laikā no pieprasījuma brīža.
Tā kā Likuma 5. panta jaunā redakcija, kas papildināta ar ceturto daļu paredz kompetentās iestādes rīcību, ja tā atklāj, ka Latvijas Republikā tiek ievesta vai izvesta no tās nepavadīta skaidra naudu, kuras summa ir mazāka par 10 000 eiro, un ja ir norādes, ka skaidra nauda ir saistīta ar noziedzīgu darbību, tās aizturēšanas pamats būs norādes, ka skaidra nauda neatkarīgi no summas ir saistīta ar noziedzīgu darbību. Krimināllikuma 195. pantā ir paredzēta kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu. Gadījumos, kad uz valsts robežas tiek atklāta skaidra nauda, kas ir saistīta vai par kuru ir pamatotas aizdomas, ka tā ir saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ik reiz ir jāuzsāk kriminālprocess saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk - KPL) 369. panta otrās daļas 2. punktu un ceturtās daļas 4. punktu, attiecīgi pieņemot lēmumu par aresta uzlikšanu skaidrai naudai saskaņā ar KPL 361. pantu. Tāpat saskaņā ar KPL 370. pantu kriminālprocesu var uzsākt, ja pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums, kā arī kriminālprocesu var uzsākt arī tad, ja ziņas satur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un tās ir iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm.
Likuma 5. panta jaunās redakcijas piektā daļā tiek paredzēts, ka skaidras naudas deklarācijas veidlapas paraugs, kā arī skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācijas par nepavadītu skaidru naudu veidlapas paraugs ir pieejams kompetentās iestādes tīmekļa vietnē. Deklarācijas veidlapas latviešu, angļu un krievu valodā būs pieejamas kompetentās iestādes tīmekļa vietnē, kā arī bez maksas kompetentās iestādes Latvijas Republikas robežšķērsošanas vietā^[1] vai pie kompetentās iestādes amatpersonas.

6. Skaidras naudas deklarēšana uz iekšējās robežas.
2018. gada 4. jūlijā Eiropas Padomes Moneyval komitejas plenārsēdē tika apstiprināts 5. kārtas ziņojums par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas sistēmas efektivitāti, kurš tika publicēts 2018. gada 23. augustā. Šo novērtējumu atbilstoši starptautiskajiem FATF standartiem veica Eiropas Padomes Moneyval komitejas eksperti vizītes laikā no 2017. gada 30. oktobra līdz 8. novembrim. Moneyval 5. kārtas novērtēšana balstās uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas sistēmas efektivitātes vērtējumu pēc 11 rādītājiem. Ņemot vērā starptautiski atzītu FATF metodoloģiju, tika izstrādāts “Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim”, kurā ir iekļautas Moneyval 5. kārtas novērtēšanas ziņojumā ietvertās rekomendācijas, tai skaitā par pasākumiem, kuri Latvijai jāveic, lai nodrošinātu vairāk atturošu sistēmu attiecībā uz robežas nedeklarētās vai nepatiesi deklarētās skaidras naudas arestēšanu un konfiskāciju.
Atbilstoši minētajam, 2019. gadā tika pieņemts likums “Grozījumi likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” (turpmāk – Grozījumu likums). Ar Grozījumu likumu Likums tika papildināts ar skaidras naudas kontroles regulējumu uz valsts iekšējās robežas.
Ar Grozījumu likumu 5. panta ceturtā daļa tika izteikta jaunā redakcijā, nosakot, ka fiziskā persona, kura, šķērsojot valsts iekšējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās skaidru naudu 10 000 euro apmērā vai vairāk, pirms skaidras naudas izvešanas no Latvijas Republikas vai pēc skaidras naudas ievešanas Latvijas Republikā pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma rakstveidā aizpilda skaidras naudas deklarācijas veidlapu, tajā sniegto ziņu patiesumu apliecina ar parakstu un iesniedz deklarāciju attiecīgajai kompetentās iestādes amatpersonai. Tāpat Grozījumu likums paredzēja, ka Ministru kabinets apstiprina skaidras naudas deklarācijas veidlapas paraugu, nosaka deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību, kā arī sniegto ziņu pārbaudes kārtību. Ņemot vērā minēto, 2019. gada 10. jūlijā stājās spēka Ministru kabineta noteikumi Nr. 303 “Noteikumi par skaidras naudas deklarācijas veidlapu, tās aizpildīšanas, iesniegšanas un sniegto ziņu pārbaudes kārtību”, kas nosaka skaidras naudas deklarācijas veidlapas paraugu, tās aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību, kā arī sniegto ziņu pārbaudes kārtību.
Lai turpinātu nodrošināt skaidras naudas kontroli uz valsts iekšējās robežas, Likumā tiek saglabātas normas, kas paredz, ka persona, šķērsojot valsts iekšējo robežu, pēc kompetentās iestādes amatpersonas pieprasījuma rakstveidā aizpilda skaidras naudas deklarāciju. Attiecīgais regulējums ietverts likumprojekta 6. pantā, izsakot jaunā redakcijā Likuma 5.¹ pantu.
Ievērojot konsekvenci, attiecīgās prasības izpildei tiks izmantota regulā Nr. 2021/776 izdotā skaidras naudas deklarācijas veidlapa (pavadītai naudai) un skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācijas veidlapa (nepavadītai naudai). Līdz ar to, izsakot Likuma 5. pantu jaunā redakcijā, netiek saglabāts deleģējums Ministru kabinetam apstiprināt skaidras naudas deklarācijas veidlapas paraugu un noteikt tā aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību.
Tāpat Likuma jaunā 5.¹panta otrā daļā tiek paredzēts, ka kompetentā iestāde uz valsts iekšējās robežas, tāpat kā uz valsts ārējās robežas, ir tiesīga pieprasīt nepavadītas skaidras naudas, kuru ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, un kuras apmērs ir 10 000 euro vai vairāk, nosūtītājam vai saņēmējam, vai to pārstāvim aizpildīt skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarāciju par nepavadītu skaidru naudu. Attiecīgajai personai ir pienākums aizpildīt skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācijas veidlapu par nepavadītu skaidru naudu un iesniegt kompetentai iestādei 30 dienu laikā no pieprasījuma brīža.
Ievērojot to, ka Likuma 5.¹ panta jaunajā redakcijā tiek noteikts, ka attiecīgās deklarācijas personai būs jāaizpilda un jāiesniedz pēc kompetentās amatpersonas pieprasījuma, deklarācijas veidlapas latviešu, angļu un krievu valodā bez maksas būs pieejamas pie attiecīgās kompetentās iestādes amatpersonas, kā arī pieejamas kompetentās iestādes tīmekļa vietnē.
Personai skaidras naudas deklarācijā jānorāda šāda informācija:
1) savu vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju (adresi, tālruņa numuru, e-pasta adresi), dzimšanas datumu, dzimšanas vietu, valstspiederību un personu apliecinoša dokumenta numuru;
2) skaidras naudas īpašnieka pilnu vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju (adresi, tālruņa numuru, e-pasta adresi), dzimšanas datumu, dzimšanas vietu, valstspiederību un personu apliecinoša dokumenta numuru, ja īpašnieks ir fiziska persona, vai, ja īpašnieks ir juridiska persona – pilnu nosaukumu, kontaktinformāciju (adresi, tālruņa numuru, e-pasta adresi), reģistrācijas numuru un, ja tas ir pieejams, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāja identifikācijas numuru;
3) ja informācija ir pieejama – tad skaidras naudas saņēmēja pilnu vārdu, uzvārdu, kontaktinformāciju (adresi, tālruņa numuru, e-pasta adresi), dzimšanas datumu, dzimšanas vietu, valstspiederību un personu apliecinoša dokumenta numuru, ja paredzētais saņēmējs ir fiziska persona, vai, ja paredzētais saņēmējs ir juridiska persona – pilnu nosaukumu, kontaktinformāciju (adresi, tālruņa numuru, e-pasta adresi), reģistrācijas numuru un, ja tas ir pieejams, PVN maksātāja identifikācijas numuru;
4) skaidras naudas veidu un summu vai vērtību;
5) skaidras naudas ekonomisko iegūšanas veidu;
6) paredzēto skaidras naudas izmantošanas veidu.
Pēc tam, kad persona iesniegusi skaidras naudas deklarāciju vai nepavadītas skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarāciju, minētajās deklarācijās ietvertā informācija tiks izvērtēta un pamatotu šaubu gadījumā par informācijas patiesumu vai pilnīgumu informācija tiks pārbaudīta, izmantojot kompetentās iestādes rīcībā esošo informāciju vai lūdzot deklarācijas iesniedzēju sniegt papildus (precizējošu vai deklarācijā norādītos faktus apliecinošu) informāciju.
Regulas Nr. 2018/1672 3. pants paredz to, ka pienākumu deklarēt skaidru naudu neuzskata par izpildītu, ja sniegtā informācija ir nepareiza vai nepilnīga vai, ja skaidra nauda nav darīta pieejama kontrolei, un 4. pants paredz, ka pienākumu atklāt informāciju par nepavadītu skaidru naudu neuzskata par izpildītu, ja deklarācija nav iesniegta pirms termiņa beigām, ja sniegtā informācija ir nepareiza vai nepilnīga vai, ja skaidra nauda nav darīta pieejama kontrolei. Ņemot vērā minēto, likuma jaunā 5.¹ panta septītā daļa paredz, ja šā panta pirmajā daļā minētajā skaidras naudas deklarācijā norādītā informācija ir nepatiesa vai nepilnīga, skaidras naudas deklarēšanas pienākums nav izpildīts, un skaidrā nauda, ko persona ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, nav deklarēta. Ja šā panta otrajā daļā minētā skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācija nav iesniegta noteiktajā termiņā, ja sniegtā informācija ir nepatiesa vai nepilnīga, vai skaidra nauda nav darīta pieejama kontrolei, pienākums atklāt informāciju par nepavadītu skaidru naudu nav izpildīts.

7. Kompetentās iestādes rīcība.
Likumprojekta 6. pants paredz papildināt Likumu ar jaunu 5.²  pantu, kura pirmajā daļā tiek paredzēts, ka kompetentās iestādes amatpersonai saskaņā ar izlases principu vai saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju ir jāpārliecinās par deklarētās skaidras naudas daudzuma atbilstību faktiskajam daudzumam un par citu deklarācijas veidlapā sniegto ziņu patiesumu. Kompetentā iestāde, pārbaudot deklarācijā sniegto ziņu patiesumu, izmanto tai pieejamo operatīvo un riska informācijas, tai skaitā Finanšu izlūkošanas dienesta sniegto informāciju.
Jaunajā Likuma 5.² panta otrajā daļā tiek paredzēts, ka personai, kurai saskaņā ar regulas Nr. 2018/1672 3. panta 1. punktu ir pienākums deklarēt skaidru naudu vai fiziskai personai, kura, šķērsojot valsts iekšējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās skaidru naudu 10 000 euro apmērā vai vairāk, pēc kompetentās iestādes amatpersonas uzaicinājuma ir pienākums uzrādīt deklarēto skaidru naudu un piedalīties deklarētās skaidrās naudas kontrolē.
Minētais pienākums paredzēts, lai nodrošinātu regulas Nr. 2018/1672 5. pantā noteikto kompetento iestāžu pilnvarojumu pavadītas un nepavadītas skaidras naudas kontrolē, kas ietver tiesības veikt fizisku personu, to bagāžas un to transportlīdzekļu kontroli, kā arī veikt kontroli attiecībā uz jebkuru sūtījumu, tvertnēm vai transportlīdzekļiem, kuros varētu būt nepavadīta skaidra nauda un ievērojot regulas 2018/1672 preambulā, kā arī pamatojuma Direktīvā 2015/849 noteikto, ka skaidras naudas deklarēšanas sistēmas izveides mērķis ir cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, kā arī vadoties no Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 189. panta otrajā daļā noteiktā – “Ja muitas dienestiem ir pamatoti iemesli tā rīkoties, tie var pieprasīt deklarētājam vai viņa pārstāvim būt klāt preču pārbaudē [..]”.
Personas klātbūtne deklarētās skaidrās naudas kontrolē ir nepieciešama, lai personai nebūtu saprātīgu šaubu par kompetento iestāžu amatpersonu veiktajām kontroles darbībām, kā arī nodrošinātu turpmāko procesuālo darbību veikšanas iespējamību, gadījumos, kad kontroles laikā tiek konstatēts iespējamais likumpārkāpums.
Personas, aizpildot deklarācijas veidlapu, vispārīgās informācijas veidā tiek informētas, ka – ja ir sniegta nepareiza, neprecīza vai nepilnīga informācija, tiks uzskatīts, ka persona nav izpildījusi regulas Nr. 2018/1672 3. pantā vai Likuma 5. panta pirmajā, otrajā un 5.¹ panta pirmajā daļā minēto pienākumu, un tai var piemērot Likumā vai Krimināllikumā paredzēto sodu.
Saskaņā ar Likuma 7. pantu par normatīvajos aktos noteikto skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, deklarēšanas pienākuma neizpildīšanu piemēro naudas sodu divdesmit procentu (20 %) apmērā no summas, kuru ir pienākums deklarēt.
Saskaņā ar Krimināllikuma 195.² panta otro, 2.¹ un trešo daļu par liela apmēra (virs 25 000 eiro) skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts iekšējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu, ja skaidras naudas deklarācijas aizpildīšanu likumā noteiktajā kārtībā pieprasījusi kompetentās iestādes amatpersona, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Par liela apmēra skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts ārējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Par 195.² panta otrajā un 2.¹ daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ja to izdarījusi organizēta grupa, — soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Skaidras naudas deklarācijā un skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācijā sniegto informāciju, tai skaitā personas datus, reģistrē un apstrādā Likuma 3. pantā minētās kompetentās iestādes, un tos dara pieejamus Likuma 6. panta otrajā daļā minētajai iestādei – Finanšu izlūkošanas dienestam.
Personas datu aizsardzību un glabāšanas laika posmus nosaka regulas Nr. 2018/1672 13. pants, kā arī tas ir paredzēts regulas Nr. 2021/776 publicētajās veidlapās. Vienlaikus jānorāda, ka regula Nr. 2021/776 paredz, ja regulas vajadzībām ir jāapstrādā personas dati, tas būtu jāveic saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību. Personas datu jebkādu apstrādi, pamatojoties uz šo regulu, reglamentē attiecīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679^[2] un (ES) 2018/1725^[3] attiecībā uz apstrādi, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes, un apstrādi Muitas informācijas sistēmā.

8. Administratīvie pārkāpumi skaidras naudas deklarēšanas uz valsts robežas jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
Saskaņā ar Regulas Nr. 2018/1672 1. pantu tās mērķis izveidot kontroles sistēmu skaidrai naudai, ko ieved Savienībā vai izved no tās, lai papildinātu Direktīvā (ES) 2015/849 noteikto tiesisko regulējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un teroristu finansēšanas novēršanai.
Direktīvā (ES) 2015/849 identificēta un aprakstīta virkne noziedzīgu darbību, kuru rezultātā gūtie ieņēmumi varētu tikt legalizēti vai izmantoti teroristu finansēšanā. Minēto noziedzīgo darbību rezultātā gūtie ieņēmumi bieži tiek pārvietoti pāri Savienības ārējai robežai, lai tos legalizētu vai izmantotu teroristu finansēšanai.
Saskaņā ar Regulas Nr. 2018/1672 preambulas 4. apsvērumā minēto Regulā Nr. 1889/2005 tika noteikts, ka būtu jāņem vērā arī papildu darbības, ko veic citos starptautiskos forumos, jo īpaši FATF nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jomā, kas izveidota 1989. gadā Parīzē, G7 augstākā līmeņa sanāksmes laikā.  FATF 2004. gada 22. oktobra IX īpašais ieteikums aicina valdības paredzēt pasākumus, lai atklātu skaidras naudas fizisku pārvietošanu, tostarp deklarēšanas sistēmu vai citus izpaušanas pienākumus.
2018. gada 4. jūlijā Eiropas Padomes Moneyval komitejas plenārsēdē tika apstiprināts 5. kārtas ziņojums par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas sistēmas efektivitāti, kurš tika publicēts 2018. gada 23. augustā. Šo novērtējumu, atbilstoši starptautiskajiem FATF standartiem veica Eiropas Padomes Moneyval komitejas eksperti vizītes laikā no 2017. gada 30. oktobra līdz 8. novembrim. Moneyval 5. kārtas novērtēšana balstās uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas sistēmas efektivitātes vērtējumu pēc 11 rādītājiem. Ņemot vērā starptautiski atzītu FATF metodoloģiju, tika izstrādāts “Pasākumu plāns noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai laikposmam līdz 2019. gada 31. decembrim”^[4], kurā tika iekļautas Moneyval 5. kārtas novērtēšanas ziņojumā ietvertās rekomendācijas, tai skaitā par pasākumiem, kuri Latvijai jāveic, lai nodrošinātu vairāk atturošu sistēmu attiecībā uz robežas nedeklarētās vai nepatiesi deklarētās skaidras naudas arestēšanu un konfiskāciju.

8.1. Atbildība par normatīvajos aktos noteiktā skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, deklarēšanas pienākuma neizpildīšanu.
Administratīvā akta izdošanas prioritātes princips.
Saskaņā ar Regulas Nr. 2018/1672 3. panta 1. punktu pārvadātāji, kam līdzi ir skaidra nauda 10 000 euro vai lielākā vērtībā, deklarē minēto naudu tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, caur kuru tie iebrauc Savienībā vai izbrauc no tās, un dara minēto naudu tām pieejamu kontrolei. Pienākumu deklarēt skaidru naudu neuzskata par izpildītu, ja sniegtā informācija ir nepareiza vai nepilnīga vai, ja skaidra nauda nav darīta pieejama kontrolei.
Regulas Nr. 2018/1672 14. pants paredz, ka katra dalībvalsts nosaka sankcijas, ko piemēro, ja netiek pildīts 3. pantā noteiktais pienākums deklarēt pavadītu skaidru naudu. Šādas sankcijas ir efektīvas, samērīgas un atturošas.
Likuma 1. pantā minēto mērķa tvērumu - novērst nedeklarētas vai noziedzīgi iegūtas skaidras naudas ievešanu Latvijas Republikā un izvešanu no tās, tādējādi novēršot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu, likumprojekts 8. pants ietver administratīvo atbildību par skaidras naudas deklarēšanas pienākuma neizpildīšanu uz valsts robežas un kompetenci sodu piemērošanā. Izvērtējot līdz šim esošajos normatīvajos aktos - Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 190.15 pants līdz 2020. gada 30. jūnijam un Likuma 7. panta redakcija, kas stājās spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu 2020. gada 1. jūlijā, paredzēto atbildību par skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, deklarēšanas pienākuma neizpildīšanu, kā vienīgais iespējamais un efektīvākais sods arī turpmāk būtu nosakāms administratīvais sods.
Jānorāda, ka saskaņā ar likumprojekta 5. pantā izteiktā Likuma 5. panta pirmajā daļā, tiek noteikts, ka robežšķērsošanas vietas muitas kontroles punktos, kur ir izveidota divu koridoru sistēma, persona, kurai ir pienākums deklarēt skaidru naudu, muitas robežu šķērso un skaidras naudas deklarāciju iesniedz “sarkanajā koridorā”. Ņemot vērā minēto, persona, kura apzināti būs izvēlējusies muitas robežu šķērsot pa “zaļo koridoru” un skaidro naudu, kuru atbilstoši normatīvajam regulējumam būs nepieciešams deklarēt, nebūs deklarējusi, kompetentajai iestādei būs pamats uzsākt administratīvo pārkāpumu procesu. Personai nepildot normatīvajos aktos noteiktās prasības, kompetentai iestādei ir pamats uzskatīt, ka persona ir vēlējusies naudas pārvietošanas faktu slēpt un, tās pienākums ir novērst nedeklarētas vai noziedzīgi iegūtas skaidras naudas ievešanu Latvijas Republikā un izvešanu no tās, tādējādi novēršot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas iespējamo finansēšanu. Līdz ar to personai par normatīvajos aktos noteikto prasību nepildīšanas būtu piemērojams administratīvais sods.
Vienlaikus jānorāda, ka Regulas Nr. 2018/1672 7. panta 1. punkts paredz, ka kompetentās iestādes var uz laiku aizturēt skaidru naudu ar administratīvu lēmumu saskaņā ar valsts tiesībās paredzētiem nosacījumiem: a) nav izpildīts 3. pantā noteiktais pienākums deklarēt pavadītu skaidru naudu; vai b) ir norādes, ka skaidra nauda neatkarīgi no summas ir saistīta ar noziedzīgu darbību. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 2. panta piekto daļu ES tieši piemērojamie normatīvie akti, kurās reglamentēta administratīvā atbildība, ir daļa no administratīvās atbildības sistēmas, līdz ar to nav nepieciešams nacionālajos normatīvajos aktos iekļaut regulējumu, kas tieši ir noteikts Regulā.
Izvērtējot minēto, secinājām, lai persona izpildītu normatīvajos aktos noteikto skaidras naudas deklarēšanas pienākumu, prioritāte būtu administratīvā akta izdošanai, nosakot pienākumu atbilstošā termiņā iesniegt skaidras naudas deklarāciju vai novērst deklarācijā sniegtās neatbilstības un izpildīt prasības. Tomēr gadījumā, ja persona nebūs šo skaidro naudu deklarējusi un skaidra nauda nebūs uzrādīta muitas kontrolei, pārkāpuma rezultātā būs iestājušās sekas, jo pārkāpumam – skaidras naudas deklarēšanas pienākuma neizpildei - ir formāls sastāvs - tas konstatējams no Regulas Nr. 2018/1672 burta un gara. Šāda rīcība ir neatgriezeniska un ar augstu bīstamības pakāpi, proti, skaidras naudas nedeklarēšanas mērķis var būt gan informācijas par naudas izcelsmi (iegūšanas veidu), gan informācijas par skaidras naudas izlietošanas mērķi slēpšana. Persona ar maksimāliem līdzekļiem ir jāattur no šādas rīcības atkārtošanas nākotnē, attiecīgi  administratīvais sods ar pietiekami lielu naudas sodu ir efektīvākais līdzeklis.

Vienlaikus jānorāda, ka administratīvās atbildības institūts attiecībā uz skaidras naudas nedeklarēšanu darbojas jau 15 gadus. Lai mainītu likumdevēja noteikto leģitīmo mērķa sasniegšanas kārtību (pasākumu kopumu), būtu nepieciešami nopietni argumenti šādas kārtības maiņai. Lai arī likumprojekts paredz plaša apjoma grozījumus, kā arī ir spēkā stājies cits ES regulējums (Regulas Nr. 1889/2005 vietā Regula Nr. 2018/1672), tomēr nedz tiesiskais regulējums, nedz faktiskā situācija pēc būtības nav mainījusies, proti, abas regulas nosaka vienus un tos pašus pienākumus, kā arī skaidras naudas ievešana Latvijā un izvešana no tās joprojām notiek. Vērtējot, vai arī turpmāk saglabājama administratīvā atbildība par skaidras naudas deklarēšanas pienākuma neizpildi, noradām, ka joprojām tiek konstatēti gadījumi, kad skaidras snaudas deklarēšanas pienākums netiek pildīts. Vienlaikus jānorāda, ka sods par skaidras naudas nedeklarēšanu, it īpaši, ja persona apzināti izvairās no skaidras naudas deklarēšanas vai apzināti sniedz nepatiesu informāciju, nevar būt mazs, kā arī tā atcelšanai nav pamata (statiskas informācija par deklarēšanas un nedeklarēšanas gadījumiem ir sniegta nākošajā apakšpunktā).

Sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte.
Skaidras naudas nedeklarēšana kopš 2006. gada 24. janvāra veido administratīvā pārkāpuma sastāvu – 15 gadus. Šajā laika posmā divas reizes ir palielināts sankcijas apmērs (sākotnēji bija 200 LVL, pēc tam 5 % no nodeklarētās summas, un kopš 2019. gada 1. jūlija sankcija ir 20 % no nedeklarētās summas. Pārkāpumu un iesniegto skaidras snaudas deklarāciju statistika apliecina, ka pārkāpumu skaitam un iesniegto skaidras naudas deklarāciju skaitam ir tendence samazināties. Statistikas dati norāda, ka veikto preventīvo pasākumu rezultātā iesniegto skaidras naudas deklarāciju skaits palielinās.

Statistika par iesniegto skaidras naudas deklarāciju skaitu:
 

Gads	Deklarāciju skaits
2014.	695
2015.	717
2016.	754
2017.	889
2018.	886
2019.	986
2020.	468*
2021.	530

Statistika par skaidras naudas nedeklarēšanas gadījumu skaitu, sankcijas apjomu un aprēķināto naudas sodu:

Gads	Pieņemto lēmumu skaits Administratīvo pārkāpumu lietās	Soda sankcija (%)	Naudas sods (EUR)
2016.	20	5	28723,87
2017.	43	5	41443,62
2018.	35	5	29402,07
2019.	23	5 / 20 (no 07.07.)	40762,79
2020.	2*	20	6345,58
2021.	15	20	23683,98

*2020. gads statistikas izvērtēšanās nebūtu ņemams vērā saistībā ar ievērojamiem ceļošanas ierobežojumiem Covid- 19 pandēmijas apstākļos Latvijā ieceļojošo un no Latvijas izceļojošo personu skaits ievērojami samazinājās.

Statistikas dati uzrāda, ka pārkāpumu skaits gadu laikā nav būtiski samazinājies. Tomēr, tā kā deklarēšanas gadījumu skaits pēc personas iniciatīvas deklarēšanas gadījumu skaits pieaug, tad ir secināms, ka, pārkāpumu īpatsvars samazinās. Attiecīgi var apgalvot, ka soda esība ir būtiska. Turklāt Administratīvās atbildības likumā amatpersonai noteiktās pilnvaras pavisam noteikti veicinās (sekmēs) pārkāpuma (skaidras naudas nedeklarēšana) atklāšanu un attiecīgi prevenciju attiecībā uz iespējamo personu prettiesisko rīcību nākotnē.
Administratīvais pārkāpums ir personas prettiesiska, vainojama rīcība (darbība vai bezdarbība), par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība^[5].
Administratīvais sods ir ietekmēšanas līdzeklis, kas tiek piemērots administratīvo pārkāpumu izdarījušajai personai, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību, atjaunotu taisnīgumu, sodītu par izdarīto pārkāpumu, kā arī atturētu administratīvo pārkāpumu izdarījušo personu un citas personas no turpmākas administratīvo pārkāpumu izdarīšanas.^[6]

Attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām.
Pienākums deklarēt skaidru naudu ir publiski tiesisks pienākums.

Bīstamība un kaitīgums.
Atbilstoši pašreizējai valsts un arī ES politikai, nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācija un attiecīgi šo līdzekļu aprites ierobežošana ir prioritārs jautājums. Ja persona finansiālus līdzekļus ir ieguvusi un plāno tos izmantot tiesiski, tā pildīs normatīvajos aktos noteiktās skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, deklarēšanas pienākumu. Tomēr, ja persona izvēlas minēto skaidro naudu deklarēšanas pienākumu nepildīt, ir pamats izdarīt saprātīgu pieņēmumu, ka persona ir ieinteresēta kontrolējošajām institūcijām nedarīt zināmu informāciju par savā rīcībā esošu skaidro naudu, tādējādi, iespējams, slēpjot kādu izdarītu vai plānotu noziedzīgu nodarījumu. Savukārt administratīvā atbildība par skaidras naudas nedeklarēšanu, darbojas kā preventīvs līdzeklis skaidras naudas deklarēšanas nodrošināšanai. Jānorāda, ja skaidra nauda  tiek deklarēta, kompetentajām institūcijām kļūst pieejama informācija par tās esību un attiecīgi ir iespējams veikt atbilstošas pārbaudes par naudas izcelsmi un izmantošanas mērķi. Tādējādi tiktu samazināta iespēja legalizēt noziedzīgi iegūtu naudu. Samazinot iespējas legalizēt (izmantot) skaidru naudu, samazinās vēlme nelegālus līdzekļus iegūt, tātad palielinot naudas legālu apriti. Ņemot vērā minēto, palielinās ar nodokļiem apliekamais objekts, tātad nodokļu ieņēmumi pieaug, kas dod iespēju sabiedrībai saņemt kvalitatīvākus pakalpojumu – izglītību, veselības aizsardzību, sabiedrisko kārtību.

8.2. Atbildība par pienākuma atklāt informāciju par nepavadītu skaidru naudu neizpildīšana.
Administratīvā akta izdošanas prioritātes princips.
Regulas Nr. 2018/1672 preambulas 18. punktā minēts, ka attiecībā uz nepavadītas skaidras naudas pārvietojumiem, piemēram, skaidru naudu, ko Savienībā ieved vai izved no tās pasta sūtījumos, kurjerpastā, nepavadītā bagāžā vai konteinerkravās, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām sistemātiski vai katrā atsevišķā gadījumā, ievērojot valsts procedūras, prasīt nosūtītājam vai saņēmējam vai to pārstāvim atklāt informāciju deklarācijā. Šādai informācijas atklāšanai būtu jāaptver vairāki tādi elementi, kuri nav iekļauti parastā dokumentācijā, ko iesniedz muitā, piemēram, kravas nosūtīšanas dokumentos un muitas deklarācijās. Šādi elementi ir naudas līdzekļu izcelsmes vieta, galamērķis, ekonomiskais iegūšanas veids un paredzētais skaidras naudas izmantošanas veids. Informācijas atklāšanas pienākums, attiecībā uz nepavadītu skaidru naudu, būtu jāattiecina robežvērtība (10 000 euro un vairāk), kas ir tāda pati, kādu piemēro pārvadātāju vestai skaidrai naudai.
Regulas Nr. 2018/1672 preambulas 35. punkts paredz, ka, lai sekmētu pienākumu izpildi un novērstu apiešanu, dalībvalstīm būtu jāievieš sankcijas par skaidras naudas deklarēšanas vai informācijas atklāšanas pienākuma neizpildi. Minētās sankcijas būtu jāpiemēro tikai attiecībā uz šajā regulā noteiktā pienākuma deklarēt vai atklāt informāciju par skaidru naudu neizpildi, un nebūtu jāņem vērā iespējamā noziedzīgā darbība, ar ko, iespējams, skaidra nauda ir saistīta un uz ko var attiekties turpmāka izmeklēšana un pasākumi, kas ir ārpus šīs regulas darbības jomas. Minētajām sankcijām vajadzētu būt efektīvām, samērīgām un atturošām, un tām vajadzētu paredzēt tikai to, kas nepieciešams, lai veicinātu atbilstību. Dalībvalstu ieviestajām sankcijām visā Savienībā būtu jāveido līdzvērtīga atturoša ietekme pret šīs regulas pārkāpšanu.
Regulas Nr. 2018/1672 4. panta 1. punkts paredz, ja Savienībā ieved vai izved no tās nepavadītu skaidru naudu 10 000 euro vai lielākā vērtībā, kompetentās iestādes dalībvalstī, caur kuru skaidru naudu ieved Savienībā vai izved no tās, var pieprasīt attiecīgi skaidras naudas nosūtītājam vai saņēmējam, vai to pārstāvim atklāt informāciju deklarācijā, ievērojot 30 dienu termiņu. Kompetentās iestādes var aizturēt skaidru naudu līdz brīdim, kad nosūtītājs vai saņēmējs, vai to pārstāvis atklāj informāciju deklarācijā. Pienākumu atklāt informāciju par nepavadītu skaidru naudu neuzskata par izpildītu, ja deklarācija nav iesniegta pirms termiņa beigām, ja sniegtā informācija ir nepareiza vai nepilnīga vai ja skaidra nauda nav darīta pieejama kontrolei.
Lai Regulas Nr. 2018/1672 regulējums tiktu skaidri un tieši piemērots, likumprojekta 5. panta otrā daļa paredz, ka kompetentā iestāde, konstatējot nepavadītas skaidras naudas pārvadājumu, kuru šķērsojot valsts ārējo robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, un kuras apmērs ir 10 000 euro vai vairāk, pieprasa nepavadītas skaidras naudas nosūtītājam vai saņēmējam, vai to pārstāvim aizpildīt skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarāciju. Tāpat likumprojekts nosaka, ka attiecīgajai personai ir pienākums skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarāciju iesniegt kompetentai iestādei 30 dienu laikā no pieprasījuma brīža.

Saskaņā ar Regulas Nr. 2018/1672 4. panta 1. punktā kompetentajai iestādei paredzēto skaidras naudas aizturēšanas pienākumu līdz brīdim, kad nosūtītājs vai saņēmējs, vai to pārstāvis atklāj informāciju deklarācijā, par iestādes noteiktā pienākuma atklāt informāciju par nepavadītu skaidru naudu, ko, šķērsojot valsts robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, neizpildīšanu. Lai Latvijas tiesību sistēmā būtu iespējams īstenot Regulā Nr. 2018/1672 noteikto skaidras naudas aizturēšanu, likumprojektā ir paredzēts izņēmums no vispārīgajiem administratīvās atbildības kritērijiem un par kompetentās iestādes noteiktā pienākuma atklāt informāciju par nepavadītu skaidru naudu, ko, šķērsojot valsts robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, neizpildīšanu likumprojektā ir paredzēta administratīvā atbildība.

Sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte.
Skaidras naudas deklarēšanai gan uz ārējās robežas, gan uz iekšējās robežas, gan informācijas atklāšanai par nepavadītu skaidru naudu, mērķis visos gadījumos ir viens un tas pats. Jānorāda, ka tāpat kā skaidras naudas nedeklarēšanas, tā arī informācijas neatklāšanas par nepavadītu skaidru naudu - nelabvēlīgās sekas faktiski ir vienādas, proti, ar attiecīgā pienākuma neizpildi tiek slēpta (netiek atklāta) informācija par skaidro naudu, tādējādi liedzot iespēju kompetentām iestādēm uzraudzīt un, nepieciešamības gadījumā, ietekmēt skaidras naudas plūsmu, vērtēt skaidras naudas iegūšanas un izlietošanas tiesiskumu. Tāpat arī šo pārkāpumu izpausmes veids ir  savstarpēji salīdzināms (pēc būtības vienāds), proti, abos gadījumos perona ir atturējusies no konkrētām darbībām, kas personai obligāti pildāmas – skaidras naudas deklarācijas vai  informācijas atklāšanas veidlapas par  nepavadītu skaidru naudu aizpildīšanas un iesniegšanas kompetentajai iestādei.
Tā kā administratīvās atbildības institūts attiecībā uz skaidras naudas nedeklarēšanu sekmīgi funkcionē, ir pamats izdarīt ticamu pieņēmumu, ka arī attiecībā uz informācijas neatklāšanu par nepavadītu skaidru naudu administratīvās atbildības institūts funkcionēs.

Vērā ņemamas ir administratīvā soda piemērošanas sekas - sodāmība -, kas arī faktiski pilda preventīvo funkciju. Tā kā sankcijas palielināšana par skaidras naudas nedeklarēšanu viennozīmīgi ir veicinājusi skaidras naudas deklarāciju skaita pieaugumu un vienlaikus samazinājusi pārkāpumu (nedeklarēšanas) skaitu, ir izdarāms ticams pieņēmums, ka administratīvās atbildības noteikšana par informācijas atklāšanas pienākuma par nepavadītu skaidru naudu neizpildi veicinās vai nu personu atturēšanos no tādas nepavadītas skaidras naudas pārvietošanas, par kuru persona informāciju atklāt nevēlas, vai arī informācijas atklāšanas veidlapas par nepavadītu skaidru naudu aizpildīšanu un iesniegšanu. Pirmajā gadījumā samazināsies noziedzīgi iegūtas vai noziedzīgiem mērķiem paredzētas skaidras naudas ievešana Latvijā un izvešana no Latvijas, bet otrajā gadījumā kompetentās iestādes iegūs vairāk informācijas par skaidras naudas apriti. Gan vienā, gan otrā gadījumā tiks veicināta informācijas atklāšanas par nepavadītu skaidru naudu mērķu sasniegšana. Turklāt ir ņemams vērā, ka skaidras naudas deklarēšanas pienākuma neizpildes pamats var būt arī personas neinformētība par attiecīgo pienākumu, bet attiecībā uz pienākumu atklāt informāciju par nepavadītu skaidru naudu šāds aizbildinājums nevar pastāvēt – atklāt informāciju par nepavadītu skaidru naudu, pamatojoties uz likumā noteikto kompetenci, pieprasīs kompetentās iestādes amatpersona, vienlaikus informējot par iespējamajām sankcijā par informācijas par nepavadītu skaidru naudu pienākuma neizpildi. Ja persona pat šādos apstākļos neuzskatīs par  vajadzīgu atklāt informāciju par nepavadītu skaidro naudu, pamatoti ir izdarāms pieņēmums, ka persona, kurai ir pienākums atklāt informāciju par nepavadītu skaidru naudu, rīkojas ar nodomu, iespējams, slēpt informāciju par nepavadītu skaidru naudu.

Attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām.
Pienākums kompetentai iestādei sniegt informāciju par nepavadītu skaidru naudu ir publiski tiesisks pienākums.

Bīstamība un kaitīgums.
Atbilstoši pašreizējai valsts un arī ES politikai, nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācija un attiecīgi šo līdzekļu aprites ierobežošana ir prioritārs jautājums. Ja persona finansiālus līdzekļus ir ieguvusi un plāno tos izmantot tiesiski, tā pildīs normatīvajos aktos paredzēto pienākumu – kompetentai iestādei atklāt informāciju par nepavadītu skaidru naudu, ko, šķērsojot valsts robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās.
Jānorāda, ka, ja persona tomēr izvēlas sniegt informāciju par nepavadītu skaidru naudu, ir pamats pieņemt, ka persona ir ieinteresēta kontrolējošajām institūcijām nedarīt zināmu informāciju par skaidro naudu, tādējādi, iespējams, slēpjot kādu izdarītu vai plānotu noziedzīgu nodarījumu. Savukārt administratīvā atbildība par nepavadītas skaidras naudas nedeklarēšanu, darbojas kā preventīvs līdzeklis nepavadītas skaidras naudas deklarēšanas nodrošināšanai. Jānorāda, ka, ja nepavadīta skaidra nauda tiek deklarēta, kompetentajām institūcijām kļūst pieejama informācija par tās esību un attiecīgi ir iespējams veikt atbilstošas pārbaudes par naudas izcelsmi un izmantošanas mērķi. Tādējādi samazinot iespēju legalizēt noziedzīgi iegūtu naudu. Samazinot iespējas legalizēt (izmantot) skaidru naudu, samazinās vēlme nelegālus līdzekļus iegūt, tātad palielinot naudas legālu apriti. Ņemot vērā minēto, palielinās ar nodokļiem apliekamais objekts, tātad nodokļu ieņēmumi pieaug, kas dod iespēju sabiedrībai saņemt kvalitatīvākus pakalpojumu – izglītību, veselības aizsardzību, sabiedrisko kārtību.

8.3. Analīze par naudas sodu – līdz 20% apmērā no summas, kuru ir pienākums deklarēt vai par kuru ir pienākums atklāt informāciju.
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 16. panta piekto daļu muitas un nodokļu jomā vai valsts regulēto sabiedrisko pakalpojumu nozarēs nosaka procentuāli no finanšu darījuma vērtības (summas) vai iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma, vai apgrozījuma (ieņēmumiem) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā, neievērojot šā panta ceturtās daļas nosacījumu par maksimālo soda apmēru, bet nepārsniedzot 30 procentus no finanšu darījuma vērtības (summas) vai 10 procentus no iepriekšējā pārskata gada neto apgrozījuma vai apgrozījuma (ieņēmumiem) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā. Ņemot vērā to, ka skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, nedeklarēšana vai nepatiesa deklarēšana skar finanses un to kontroli, sods par šādu pārkāpumu nosakāms procentuāli no pienākuma neizpildes brīdī konstatētās skaidras naudas summas.
Vienlaikus jānorāda, ka likumprojekta 8. pantā paredzētā administratīvā atbildība ir attiecināma personai par skaidras naudas no 10 000 eiro līdz 25 000 eiro (līdz piecdesmit minimālām mēnešalgām) nedeklarēšanu vai skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācijas nesniegšanu, ko, tā šķērsojot valsts robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās. Savukārt, ja netiek deklarēta vai nepatiesi deklarēta skaidra nauda, kas pārsniedz 25 000 eiro, persona tiek saukta pie kriminālatbildības. Ņemot vērā minēto nepieciešami grozījumi Krimināllikuma 195.² pantā - izvairīšanās no skaidras naudas deklarēšanas, paredzot kriminālatbildību arī par liela apmēra nepavadītas skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu.
Administratīvo pārkāpumu aktualitāte ir analizēta, izvērtējot statistikas informāciju par konstatētajiem administratīvajiem pārkāpumiem iepriekšējos gados.
2015. gadā muitas amatpersonas, veicot muitas kontroles pasākumus, kopumā 8 gadījumos konstatēja nedeklarētu skaidru naudu 333 tūkst. euro apmērā, kas ir par 57,89 % mazāk nekā 2014. gadā (19 skaidras naudas nedeklarēšanas gadījumi). 2014. gada 29. novembrī stājās spēkā grozījumi LAPK, kas paredz stingrākas sankcijas – naudas sodu 5 % apmērā no nedeklarētās vai nepatiesi deklarētās summas (līdz 29.11.2014. maksimālais administratīvais naudas sods bija līdz 280 euro). Ar 2019. gada 1. jūliju sankcija ir noteikta 20 % apmērā no nedeklarētās  summas. Veikto preventīvo pasākumu rezultātā  ir palielinājies iesniegto skaidras naudas deklarāciju skaits (skat. tabulu “Statistika par iesniegto skaidras naudas deklarāciju skaitu” 20. lapā).
Izvērtējot statistiku par skaidras naudas nedeklarēšanas gadījumiem (skat. tabulu “Statistika par skaidras naudas nedeklarēšanas gadījumu skaitu, sankcijas apjomu un aprēķināto naudas sodu” 20. un 21. lapā), var secināt, ka naudas sods par normatīvajos aktos noteiktā skaidras naudas, ko, šķērsojot valsts robežu, ieved Latvijas Republikā vai izved no tās, deklarēšanas pienākuma neizpildīšanu ne 200 latu apmērā, ne maksimums 5 % apmērā no nedeklarētās summas nebija pietiekami preventīvs.
Ņemot vērā Moneyval 5. kārtas novērtēšanas ziņojumā ietvertās rekomendācijas 2019. gadā noteiktais naudas sods 20 % apmērā no summas, kuru ir pienākums deklarēt ir efektīvas, samērīgas un atturošas.

Izvērtējot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta sestā^[7] un desmitā^[8] daļā noteikto, ka valsts pārvaldei nepieciešams pilnveidot funkcionalitātes efektivitāti, un vērtējot administratīvo praksi par skaidras naudas nedeklarēšanas gadījumiem, mūsuprāt, nepieciešams piemērot tādus administratīvos sodus, lai novērstu gadījumus, kad par dažāda smaguma administratīvajiem pārkāpumiem tiek piemērotas vienādas soda sankcijas vai tiek piemērots nesamērīgs sods par nenozīmīgiem pārkāpumiem. Ņemot vērā minēto, nepieciešams pārvērtēt sodu politikas efektivitāti un ieviest korekcijas, lai soda apmēru padarītu maksimāli taisnīgu un soda piemērošanu atbilstošu Administratīvās atbildības likumam. Līdz ar to lietderīgi ir noteikt sankciju diapazonā līdz 20 procentiem no nedeklarētās summas (arī nepavadītas skaidras naudas gadījumā).
Likumprojekta 8. pantā izteiktajā Likuma 7. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktais naudas sods par administratīvo pārkāpumu skaidras naudas kontroles uz valsts robežas jomā bez minimālās robežas.
Tiesību normā, kas nosaka administratīvo atbildību, piemērojamam naudas sodam ir paredzēta maksimālā soda robeža, tas nozīmē, ka amatpersonai tiek dota rīcības brīvība piemērot atbilstīgāko sodu. Šāda rīcības brīvība paredzēta, lai katrā konkrētā gadījumā sasniegtu pēc iespējas taisnīgāku tiesisko attiecību noregulējumu, tas ir, noteiktu vistaisnīgāko un piemērotāko sodu.
Tikpat individuāli kā konkrētu personu, kura ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, raksturojošie apstākļi ir arī katra konkrētā administratīvā pārkāpuma faktiskie apstākļi, kas var pamatot administratīvā soda apmēru. Tādējādi, lemjot par administratīvā soda piemērošanu, amatpersona katru gadījumu vērtē individuāli, ņemot vērā Administratīvās atbildības likumā noteikto, tas ir, ņemot vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pie atbildības saucamās personas personību (juridiskai personai – reputāciju), mantisko stāvokli, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus^[9]. Papildus, nosakot sodu, vērtē tā samērīgumu un lietderību. Piemērojot mazāku sodu tiks vērtēta mīkstinošu apstākļu esība un vienlaikus pastiprinošu apstākļu neesība.
Papildus minētajam vērtē:
- vai persona, kura pēc savas iniciatīvas nav iesniegusi deklarāciju, pēc kompetentās amatpersonas jautājuma, vai personai nav deklarējamas summas, atbild apstiprinoši un skaidras naudas deklarācijā sniedz patiesu informāciju, vai gluži pretēji – arī pēc jautājuma sniedz nepatiesu informāciju;
- vai nepatiesā informācija attiecas tikai uz skaidrās naudas summu, vai arī uz citu deklarācijā iekļaujamo informāciju.
Informācijas neatklāšana par nepavadītu skaidru naudu ir vienlīdz smags pārkāpums, neatkarīgi no tā, vai pārkāpējs ir fiziskā vai juridiskā persona. Lai izraudzītos soda veida un apmēru, pamatkritēriji ir pārkāpuma smagums un tā iespējamās sekas. Pārkāpuma smagumu citastarpā noteic arī konkrētā aizsargātā tiesiskā labuma nozīmīgums sabiedrībā. Šāds pārkāpums var radīt līdzvērtīgas sekas gan fiziskas, gan juridiskas personas izdarīta pārkāpuma gadījumā. Tāpat šajā situācijā ir vērtējama mantiskā ietekme. Tā kā soda apmērs ir atkarīgs no summas, par kuru ir pienākums atklāt informāciju, tad šajā situācijā nav pamata uzskatīt, ka sods varētu radīt nesamērīgu ierobežojumu fiziskai vai juridiskai personai.
Soda apmērs konkrētajā gadījumā tiks noteikts saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 19. panta otro daļu. Turklāt, ja fiziskajām un juridiskajām personām sankcijas būs dažādas, tad nepavadītās naudas sūtījumu, par kuru personas vēlētos labprāt neatklāt informāciju, kā tā nosūtītāju/saņēmēju norādītu tās kategorijas personu, kurai likumā par informācijas pienākuma neizpildi paredzēta mazākā sankcija.

Vairākās dalībvalstīs naudas sods ir definēts procentuāli no nedeklarētas summas, piemēram, Grieķijā 25%, Bulgārijā un Dānijā – līdz 25%, Nīderlandē – līdz 30%, Itālijā, Francijā, Maltā, Spānijā un Ungārijā – līdz 50% no nedeklarētas summas. Zviedrijā un Somijā naudas sodu uzliek atkarībā no ienākuma apjoma, bet ne mazāk par 720 euro. Austrijā – par nedeklarēšanu bez nodoma maksimālais naudas sods ir līdz 10 000 euro, ar nodomu –  līdz 100 000 euro, Čehijā – līdz 400 000 euro. Igaunijā administratīvais sods fiziskām personām ir līdz 300 soda vienībām (līdz 1200 EUR), par lieliem apmēriem ir kriminālatbildība. Beļģijā – naudas sods ir līdz 1250 euro, Slovākijā – līdz 3320 euro. Savukārt šobrīd, kopš Regulas Nr. 2018/1672 piemērošanas, aktuālā informācija par naudas soda apmēru Lietuvā, Polijā, Rumānijā, Slovēnijā, nav.

Laika periodā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim ir noformētas 17 eksporta muitas deklarācijas par sūtījumiem virs 10 000 euro ar kopējo statistisko vērtību 15 725 866,67 euro apmērā.

Noformētās eksporta muitas deklarācijas laika periodā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim sadalījumā pēc nepavadītas naudas veida un preces apraksta:
 

Gads	Preces apraksts	Deklarāciju skaits	Statistiskā vērtība EUR	Svars neto
2018	ZELTA STIEŅI	1	10628526,02	299,500000
	ZELTA SAKAUSĒJUMA STIEŅI	3	278038,18	12,135000
	ZELTA STIEŅI – NE MONITĀRAIS ZELTS	2	1036474,00	30,847000
	ZELTA MONĒTAS, INVESTĪCIJU ZELTS	4	13739,60	229,817000
2019	ZELTA STIEŅI – NE MONITĀRAIS ZELTS	4	1412563,00	32,441000
2020	ZELTA STIEŅI – NE MONITĀRAIS ZELTS	1	439380,00	8,999000
2021	ZELTA STIEŅI – NE MONITĀRAIS ZELTS	1	583812,00	11,999000
	MONETĀRAIS ZELTS	1	1333333,87	26,000000
Kopā:		17	15725866,67	651,738000

Laika periodā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim ir noformētas 13 importa muitas deklarācijas par sūtījumiem virs 10 000 euro ar kopējo statistisko vērtību 2 551 701,07 euro apmērā.

Noformētās importa muitas deklarācijas laika periodā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim sadalījumā pēc nepavadītas naudas veida un preces apraksta: 
 

Gads	Preces apraksts	Deklarāciju skaits	Statistiskā vērtība EUR	Svars neto
2018	INVESTĪCIJU ZELTS STIEŅOS	1	595450,00	14,999000
	ZELTA STIEŅI- NE MONITĀRAIS ZELTS	4	1790071,00	51,746000
2019	ZELTA STIEŅI- NE MONITĀRAIS ZELTS	1	44600,00	1,000000
2021	VAT-EXEMPT 250G GOLD BAR 999.9000	1	12728,00	0,250000
	ZELTA STIEPLE MIKROSHĒMU RAŽOŠANAI	2	12699,36	0,201500
	INVESTĪCIJU ZELTS - DAŽĀDAS ZELTA MONĒTA	1	12563,94	0,255350
	ZELTA MONĒTAS	2	65562,11	1,954830
	ZELTA MONĒTAS, INVESTĪCIJU ZELTS	1	18026,66	0,261470
		13	2551701,07	70,668150

Saskaņā ar Likuma 3.  pantu un likumprojekta 3. pantā precizēto redakciju kompetentā iestāde nedeklarētas skaidras naudas ievešanas Latvijas Republikā no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un izvešanas no Latvijas Republikas uz valstīm, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis jomā ir Valsts ieņēmumu dienests. Robežšķērsošanas vietās, kur nav izveidoti muitas kontroles punkti, kompetentās iestādes funkcijas pilda Valsts robežsardze.
Lai veidotu vienotu praksi administratīvo sodu piemērošanā, ir lietderīgi noteikt vienu kompetento iestādi attiecībā uz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu. Turklāt šāda prakse jau ir iedibināta, un nav racionāla pamata to mainīt – būtu jābūt ļoti nopietniem argumentiem, lai to darītu. Turklāt arī attiecībā uz pārkāpumiem muitas jomā šāda kārtība veiksmīgi funkcionē.
Ņemot vērā minēto, likumprojekta 8. panta trešā daļa nosaka, ka administratīvo pārkāpumu procesu par 7. panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem pārkāpumu veic Valsts ieņēmumu dienests. Savukārt, Likuma 7. panta ceturtā daļa nosaka, ja kompetentās iestādes funkcijas pilda Valsts robežsardze, administratīvā pārkāpuma procesu par šā panta pirmajā daļā minēto pārkāpumu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Valsts robežsardze. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata Valsts ieņēmumu dienests.”
Tas nozīmē, ka gadījumos, ja likumprojektā paredzētais administratīvais pārkāpums tiks konstatēts robežšķērsošanas vietā, kurā, saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumiem Nr. 704 “Noteikumi par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm”, muitas kontrole netiek veikta, skaidras naudas deklarēšanas pienākuma neizpildīšanas gadījumā Valsts robežsardze uzsāks un veiks administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai un lietas materiālus nodos izskatīšanai Valsts ieņēmumu dienestam. Savukārt, ja būs saskatāmas noziedzīgā nodarījuma pazīmes, Valsts robežsardze rīkosies saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 369. panta pirmo daļu un otrās daļas 2. punktu.

9. Pakalpojuma apraksts portālā Latvija.lv.
Pēc likumprojekta pieņemšanas tiks precizēts sniegtā pakalpojuma apraksts valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.lv. attiecībā uz valsts pārvaldes pakalpojumu “Deklarācija skaidras naudas deklarēšanai uz valsts robežas”. Pakalpojuma sniegšanas kanāls – klātiene.


Atsauces tekstā:
^[1] Latvijas Republikas robežšķērsošanas vietas noteiktas Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumos Nr. 704 “Noteikumi par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm”.

^[2] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), (OV L 119, 4.5.2016.).

^[3] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018.)

^[4] Pieejams Finanšu ministrijas interneta tīmekļvietnē: http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/noziedzigi_iegutu_lidzeklu_legalizacijas_un_terorisma_finansesanas_noversana_/pasakumu_plans_noziedzigi_iegutu_lidzeklu_legalizacijas_un_terorisma_finansesanas_risku_ierobezosanai_2017__2019_gadam_/

^[5] Administratīvās atbildības likuma 5.panta pirmā daļa

^[6] Administratīvās atbildības likuma 13.pants

^[7] (6) Valsts pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti. Tās pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā.

^[8] (10) Valsts pārvaldi organizē pēc iespējas efektīvi. Valsts pārvaldes institucionālo sistēmu pastāvīgi pārbauda un, ja nepieciešams, pilnveido, izvērtējot arī funkciju apjomu, nepieciešamību un koncentrācijas pakāpi, normatīvā regulējuma apjomu un detalizāciju un apsverot deleģēšanas iespējas vai ārpakalpojuma izmantošanu.

^[9] Administratīvās atbildības likuma ceturtajā nodaļā 19.pantā otrā daļa