Anotācija (ex-ante)

I Ūdens monitoringa attīstības nodrošināšana 

1.1. Hidroloģiskā monitoringa tīkla paplašināšanas pamatojums: 
Klimata pārmaiņu ietekmē paaugstinoties vidējai gaisa temperatūrai, arvien biežāk notiks intensīvas lietusgāzes.  Sākotnējais plūdu riska novērtējums 2019. – 2024. gadam[3] norāda, ka lietus plūdu postījumi varētu būt katastrofāli kā, piemēram, 2017. gada augustā, kad applūda plašas Latvijas teritorijas. Līdz ar to regulāra un automātiska caurplūduma mērījuma veikšana reģionos ar augstu applūšanas risku varētu ievērojami paaugstināt hidroloģisko prognožu un brīdinājumu kvalitāti.  Lai paplašinātu hidroloģisko monitoringa tīklu, to ir nepieciešams papildināt ar automātiskā caurplūduma sensoriem vismaz piecās stacijās, kuru sniegtā informācija ir nozīmīga hidroloģiskajā modelēšanā, kā arī prognožu un brīdinājumu sagatavošanā sarežģītās situācijās. Šobrīd caurplūduma mērījumi lielākoties tiek veikt manuāli un neregulāri, kas nav pietiekami kvalitatīvai VSIA “Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra” (turpmāk – LVĢMC) uzturētās Plūdu riska informācijas sistēmas darbības nodrošināšanai.  

1.2. Valsts pazemes ūdeņu monitoringa tīkla modernizēšanas pamatojums: 
Esošo valsts pazemes ūdeņu monitoringa tīklu nepieciešams modernizēt, lai turpinātu nodrošināt nepārtrauktu datu plūsmu par pazemes ūdeņu kvantitatīvo un ķīmisko stāvokli. Šobrīd monitoringa tīklā ir iekļauti arī tādi monitoringa urbumi, kuru tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs vai to esošais aprīkojums ir novecojis.  
Tieši pazemes ūdeņu monitoringa ietvaros iegūtie dati ļauj uzkrāt jaunu informāciju par pazemes ūdeņus piesārņojošajām vielām, kas var radīt reālu vai potenciālu risku pazemes ūdensobjektiem, un tādējādi sekmētu šo vielu apzināšanu un robežvērtību noteikšanu. Līdz ar to regulārs un nepārtraukts pazemes ūdeņu monitorings spēj paaugstināt izstrādāto upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu kvalitāti un veicināt Ūdens struktūrdirektīvas (2000/60/EK)[4], Gruntsūdeņu Direktīvas (2006/118/EK)[5] u.c. normatīvajos aktos izvirzītās prasības. 
Tāpat Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam ir jāsniedz reprezentatīva informāciju par pazemes ūdeņu ieguves urbumu aizsardzības pasākumu plānošanu un ūdens apgādes nodrošināšanu valsts apdraudējuma gadījumā atbilstoši Valsts katastrofu medicīnas plāna pielikumam par rīcību klimata ietekmes izraisītā negadījumā. 

II Atmosfēras gaisa monitoringa tīkla uzlabojumi 

2.1. Atmosfēras gaisa kvalitātes tīkla paplašināšanas nepieciešamības pamatojums: 
Nepieciešams papildināt gaisa kvalitātes monitoringa tīklu ar četrām jaunām pilsētas fona un četrām jaunām autotransporta piesārņojuma avotu ietekmes (turpmāk - TPAIS) stacijām:  
• aglomerācijā “Rīga” - pilnvērtīgai atmosfēras gaisa kvalitātes novērtēšanai aglomerācijā Rīga nepieciešama TPAIS arī Pārdaugavā, jo šobrīd TPAIS izvietota tikai Daugavas labajā krastā. TPAIS nepieciešamību Pārdaugavā pamato Latvijas vides aizsardzības fonda pētījuma “Izvērtējums par transporta piesārņojuma staciju izvietojumu Rīgā” rezultāti. 
• zonā “Latvija” - lielākajās Latvijas pilsētās (trīs no četrām potenciālām vietām, ņemot vērā stacijas ierīkošanas prasību izpildes iespējamību - Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Valmierā). Zonā “Latvija” šobrīd gandrīz visās novērojumu stacijās ir pārsniegtas Pasaules Veselības organizācijas gaisa kvalitātes vadlīniju[6] noteiktās robežvērtībās. Potenciālo vietu novērtējums ir veikts 2021. gadā. 
Blīvāks monitoringa staciju izvietojums ļaus pilnvērtīgāk novērtēt atmosfēras gaisa kvalitāti, plašāk un savlaicīgāk informēt sabiedrību par gaisa kvalitāti Latvijā, dos iespēju kontrolēt atmosfēras gaisa piesārņojumu un tā ietekmi uz iedzīvotāju veselību.  
Tīkla pilnveidošana ļaus efektīvāk apzināt, kā gaisu piesārņojošās vielas maina vides apstākļus, ietekmē dzīvības procesus, izraisa dažādas saslimšanas, īpaši jutīgākajai iedzīvotāju daļai – bērniem, senioriem, grūtniecēm un cilvēkiem ar sirds vai plaušu slimībām. 

Atmosfēras gaisa monitoringa tīkla uzlabošanas ietvaros paredzēts iegādāties arī papildus divus speciāli pielāgotus transportlīdzekļus jeb mobilās laboratorijas, kas kopā ar iepriekš iegādāto laboratoriju nepieciešamas, lai veiktu kalibrēšanu, remontu un apkopes no jauna izveidotajās monitoringa stacijās. Pēc gaisa kvalitātes novērojuma tīkla modernizācijas un izbūves kopā tīklā darbosies 15 atmosfēras gaisa kvalitātes novērojumu stacijas un, lai tās apkalpotu, nepieciešamas kopā trīs mobilās laboratorijas. Lai nodrošinātu laicīgu mērierīču apkopes darbu izpildi un valsts atmosfēras gaisa kvalitātes monitoringa staciju infrastruktūras uzturēšanu atbilstoši standartu prasībām, no LVĢMC uz visām valsts atmosfēras gaisa kvalitātes monitoringa tīkla stacijām ir nepieciešams regulāri transportēt references mērierīces un references gāzes balonus, turklāt nodrošinot drošus un no vides faktoriem neietekmētus apstākļus, kuri reglamentēti Eiropas Komisijas direktīvā 2008/50/EK[7], kā arī references metodes gāzveidīgām gaisu piesārņojošām vielām ir aprakstītas vairākos LVĢMC darbību regulējošos standartos[8].

2.2. Atmosfēras gaisa radioaktivitātes mērījumu veikšanas nepieciešamības pamatojums: 
Nepieciešams nodrošināt radioaktīvā piesārņojuma mērījumus vismaz vienā zonas “Latvija” tīkla stacijā (potenciālā vieta – Daugavpils, ja iespējams apvienot gan atmosfēras gaisa piesārņojuma, gan radioaktīvā piesārņojuma novērojumus vienā stacijā). Līdz šim Latvijas teritorijā šāda veida stacijas ir radioaktīvo atkritumu glabātavā “Radons”, tomēr tā ir novecojusi un nepieciešams pārvērtēt stacijas atrašanās vietu, lai maksimāli ātri tiktu uztverts piesārņojums kodoliekārtu avāriju vai karadarbības gadījumā.  

2.3. Radiācijas drošība:
Saskaņā ar likuma “Par radiācijas drošību un kodoldrošību” 10. panta pirmo daļu Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs (turpmāk - VVD RDC) nodrošina vides radiācijas monitoringa staciju darbību un informācijas apmaiņu atbilstoši starptautisko līgumu prasībām vides radiācijas drošības un kodoldrošības jomā.  
Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2002. gada 9. aprīļa noteikumu Nr. 149 “Noteikumi par aizsardzību pret jonizējošo starojumu” 157. punktu VVD RDC veic gaisa radioaktīvā piesārņojuma uzraudzību un kontroli, lai novērtētu iedzīvotāju apstarošanu, un nodrošina gamma starojuma dozas jaudas monitoringu gaisā, izmantojot automātisko gamma radiācijas monitoringa sistēmu.  
Regulārs radiācijas situācijas novērtējums ir svarīgs sabiedrībai, lai pārliecinātos, ka situācija ir droša, kā arī lai varētu operatīvi novērtēt situāciju radiācijas avārijās.  
2022. gada notikumu Ukrainā saistībā ar dažādiem radiācijas objektiem vēl vairāk pierādīja nepieciešamību uzturēt kvalitatīvu šādu radiācijas monitoringa staciju sistēmu, lai tā darbotos bez pārtraukumiem, sniegtu operatīvu informāciju valsts iestādēm un sabiedrībai.  

2.4. Gaisa kvalitātes modelēšanas Latvijas teritorijā nepieciešamības pamatojums: 
Gaisa kvalitātes modelēšanas rīka izstrāde nodrošinās savlaicīgu, kvalitatīvu un vispusīgu gaisa kvalitātes datu attēlošanu sabiedrības informēšanas prasību izpildīšanai, vienlaikus modelēšanas darbi dos iespēju novērtēt gaisa piesārņojuma riskus cilvēka veselībai. Modelēšanas rīks ļaus pilnvērtīgi izvērtēt gaisa kvalitāti visā Latvijā, identificējot zonas ar piesārņojuma problēmām, un atvieglos atmosfēras gaisa monitoringa tīkla izvērtēšanu un monitoringa programmas optimizēšanu. 

III Klimata datu informācijas nodrošināšana 

3.1. Meteoroloģiskā tīkla paplašināšanas nepieciešamības pamatojums: 
Meteoroloģisko monitoringa tīklu nepieciešams papildināt ar 10 jaunām un vienu modernizētu meteoroloģisko novērojumu stacijām, lai nodrošinātu paplašinātu Latvijas teritorijas pārklājumu ar meteoroloģisko parametru novērojumu datiem atbilstoši starptautisko organizāciju prasībām un vadlīnijām, kā arī tiecoties uz Ziemeļeiropas un Baltijas valstīs esošo novērojumu tīkla pārklājuma blīvumu. Ir būtiski papildināt esošās stacijas ar jauniem apledojuma, summārās un ultravioletās radiācijas, mākoņu augstuma un daudzuma, iztvaikošanas, augsnes temperatūras un apgaismojuma sensoriem, nodrošinot vispusīgus laika apstākļu, t.sk. bīstamu parādību, novērojumus.  
Efektīva meteoroloģiskā monitoringa tīkla darbība un operatīva datu plūsma, uzlabota datu uzturēšanas un kvalitātes kontroles sistēma un infrastruktūra ir nozīmīga precīzākam laika apstākļu monitoringam, tajā skaitā savlaicīgi un ar augstu precizitāti fiksējot un prognozējot ekstremālās un lokālas meteoroloģiskās parādības. Savukārt papildu gaisa temperatūras, nokrišņu daudzuma un intensitātes, kā arī sniega segas biezuma novērojumi ir kritiski svarīgi gan pavasara, gan vasaras lietusgāžu izraisītu plūdu savlaicīgā prognozēšanā. 
Nozīmīgs informācijas avots par pērkona negaisu procesu iespējamo attīstību, intensīvu lietusgāžu iespējamību un lokālu plūdu veidošanos ir radiozonžu sniegtā informācija. Radiozonde sniedz meteoroloģiskos datus par atmosfēras apstākļiem no piezemes līdz 20 km augstumam, kas tālāk tiek integrēti skaitliskajos laika apstākļu modeļos, lai nodrošinātu savlaicīgākas un precīzākas prognozes par iespējamām lietusgāzēm un pērkona negaisiem. Atjauninājums esošai aeroloģiskās radiozondēšanas sistēmai Skrīveru novērojumu stacijā nozīmīgi uzlabos esošo radiozondēsanas procesu, mērījumu datu apstrādi un pārraidi starptautiskā datu apmaiņā.  
Papildināts un paplašināts meteoroloģiskā monitoringa tīkls ļaus precīzāk un kvalitatīvāk veikt klimatisko datu analīzi, fiksēt meteoroloģiskus un klimatiskus ekstrēmus, un analizēt to ietekmi uz dažādām tautsaimniecības nozarēm (lauksaimniecību, veselību, būvniecību, enerģētiku, civilo aizsardzību u.c.). Blīvāks novērojumu tīkls nodrošinās iespēju veikt lokālo klimatisko faktoru, piemēram, pilsētu karstuma salu, postošu pērkona negaisu un to pavadošo laika parādību analīzi. Uzkrātas datu rindas tiks izmantotas klimata pārmaiņu un tautsaimniecības nozaru pielāgošanās klimata pārmaiņu novērtējumā, kā arī augstas izšķirtspējas lokālā skaitliskā laika apstākļu modeļa izstrādē. 

3.2. Jauna meteoroloģiskā radara sistēmas uzstādīšanas nepieciešamības pamatojums: 
Meteoroloģiskais radars ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, kas sniedz informāciju par nokrišņu daudzumu, intensitāti un teritoriālo izplatību.  
LVĢMC meteoroloģiskais radars bez ievērojamiem ieguldījumiem strādā jau kopš 2006. gada un ir novecojis gan fiziski, gan programmatūras ziņā. Līdz ar to ir kritiski svarīgi iegādāties jaunākas paaudzes duālās polarizācijas radaru, kas ļautu veikt ne vien nokrišņu daudzuma aprēķinus, bet arī to fāziskā stāvokļa (piemēram, lietus, sasalis lietus, slapjš sniegs, sniegs u.c.) noteikšanu, pērkona negaisa, krusas un krasu vēja brāzmu novērošanu. Meteoroloģiskā radara sniegtie dati ir pamatinformācija, prognozējot pērkona negaisu un ar to saistītas intensīvas lietusgāzes un krasas vēja brāzmas, kas ik gadu Latvija nodara nozīmīgus sociālekonomiskos zaudējumus. 

[3]Sākotnējais plūdu riska novērtējums 2019.  -2024. gadam: https://www.meteo.lv/fs/CKFinderJava/userfiles/files/Vide/Udens/Ud_apsaimn/UBA%20plani/Sakotnejais_pludu_riska_NOVERTEJUMS.pdf [4]2000. gada 23. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā 
[5]2006. gada 12. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos 
[6]PVO vadlīnijas: https://apps.who.int/iris/handle/10665/345329
[7]2008. gada 21. maija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai
[8]LVS EN 14211: 2012 “Gaisa kvalitāte – Standartmetode slāpekļa dioksīda un slāpekļa oksīda koncentrācijas noteikšanai ar hemiluminiscenci”; LVS EN 14212: 2012 “Gaisa kvalitāte – Standartmetode sēra dioksīda koncentrācijas noteikšanai ar ultravioleto fluorescenci”; LVS EN 14625: 2012 “Gaisa kvalitāte – Standartmetode ozona koncentrācijas noteikšanai ar ultravioleto fotometriju”; LVS EN 14626: 2012 “Gaisa kvalitāte – Standartmetode tvana gāzes koncentrācijas noteikšanai ar nedisperso infrasarkano spektroskopiju”; LVS EN 14662-3: 2005 “Apkārtējais gaiss. Benzola koncentrācijas mērīšanas standartmetode. 3. daļa: Automātiska paraugu ņemšana ar sūkni un gāzes hromatogrāfiju mērījumu vietā”

2.2.3.4. pasākuma investīcijas prioritāri ir vērstas uz monitoringa tīkla paplašināšanu un modernizāciju - nepieciešamo iekārtu iegādi monitoringa staciju izveidošanai un aprīkošanai papildu mērījumu veikšanai un iegūto datu analīzei. 

Pieejamais finansējums un sasniedzamie rādītāji: 
2.2.3.4. pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros projektiem pieejams Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk -  ERAF) finansējums – 9 243 750 euro (85% līdzfinansējuma likme), valsts budžeta finansējums – vismaz 1 631 250 euro. 
Elastības finansējums netiek plānots. Tas pārlikts uz 2.2.1.1. pasākuma “Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām” 2.kārtu. 
Sākotnēji 2.2.3.4.pasākumā bija plānots cits finansējuma un projektu dalījums kārtās, tomēr saskaņā ar Veselības ministrijas kā iepriekš noteiktā projekta iesniedzēja 2023. gada februārī sniegto informāciju par ierosinājumu projekta ieceres izmaiņām tiek pārplānota 2.2.3.4.pasākuma struktūra, otro projektu iesniegumu atlases kārtu plānojot 2024./2025. gadā. 
2.2.3.4. pasākuma projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros paredzētās darbības veicinās vides monitoringa datu kvalitātes paaugstināšanu un vides aizsardzības efektivitāti, izveidojot vai modernizējot 58 vides monitoringa vietas (atbalstīto monitoringa vietu skaits tiks palielināts no 184 monitoringa vietām 2021. gadā līdz 242 monitoringa vietām 2029. gadā un uzstādītas gaisa piesārņojuma uzraudzības sistēmas divās gaisa kvalitātes novērtēšanas un pārvaldības zonās  – “Rīga” un “Latvija”) un nodrošinot monitoringa programmu pilnveidošanu vides monitoringu gaisa un ūdens jomās.  
2.2.3.4. pasākuma ietvaros investīcijas prioritāri ir vērstas uz vides monitoringa tīkla paplašināšanu - nepieciešamo iekārtu iegādi monitoringa staciju izveidošanai un aprīkošanai papildu mērījumu veikšanai un iegūto datu analīzei. Galvenās direktīvas, kurās pasākuma ietvaros tiek sniegts ieguldījums attiecībā uz to prasībām vides monitoringa jomās ir: direktīva 2007/60/EK[9], direktīva 2000/60/EK[4], direktīva 2006/118/EK[5], direktīva 2014/80/ES[10], direktīva 91/676/EEK[11], direktīva 2020/2184[12], direktīva 2008/50/EK[13], direktīva 2004/107/EK[14], direktīva 2011/850/ES[15], līgums 2016/C 203/01[16], regula 550/2004[17] u.c. Ieguldījumi tiks veikti tādu ES direktīvās iekļauto prasību nodrošināšanai, kas attiecas uz vides monitoringu un kontroli. Ar šiem MK noteikumiem netiek pārņemtas iepriekš minēto direktīvu prasības.

Projekta iesniedzējs 
Projekta ietvaros tiek organizēta ierobežota projektu iesniegumu atlase, kurā, ievērojot nozares plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos noteikto kompetenci un deleģētos uzdevumus, kā finansējuma saņēmējs noteikts LVĢMC, kā sadarbības partneri radiācijas mērījumu uzlabošanai piesaistot VVD.   
Atbilstoši VPP2027 LVĢMC ir noteikta kā vadošā iestāde par gaisa un klimata pārmaiņu monitoringa programmu un ūdeņu monitoringa programmu. Savukārt atsevišķu valsts pārvaldes uzdevumu izpilde vides kontrolei ar Vides aizsardzības likumu (19.pants) ir uzdota VVD. Konkrētus pārvaldes uzdevumus (Vides aizsardzības likums (10.pants sestā daļa)) uzdod arī LVĢMC.  
Saskaņā ar Vides aizsardzības likuma 19. pantā, 10. panta sestajā daļā un VPP2027 noteikto kā finansējuma saņēmēji nav piesaistāmas biedrības un nodibinājumi, jo tām nav deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi vai funkcijas. 
Ievērojot, ka 2.2.3.4. pasākuma ietvaros tiks finansētas tikai aktivitātes, kas nodrošina valsts pārvaldes uzdevumu vai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, MK noteikumu projekta 17. punktā tiek norādīts, ka pasākuma ietvaros iegādātās iekārtas tiek izmantotas tikai valsts pārvaldes uzdevumu un deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai.  

Atbalstāmās darbības un kopējās izmaksas 
Pasākuma īstenošanai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir vismaz 10 875 000 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 9 243 750 euro un nacionālais finansējums, ko veido valsts budžeta finansējums, – vismaz 1 631 250 euro.  

Saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulas[18] 64.panta 1.punkta c) apakšpunktu  pievienotās vērtības nodoklis nav attiecināmās izmaksas, izņemot gadījumu, kad projektiem, kuru kopējās izmaksas ir vismaz 5 milj. euro (ieskaitot PVN) tas nav atgūstams saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem PVN jomā. Līdz ar to 2.2.3.4. pasākuma pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ietvaros attiecināms ir projekta attiecināmo izmaksu pievienotās vērtības nodoklis, ja projekta iesniedzējs to nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu jomā[19]. 

Projekta vadībā un īstenošanā iesaistītajam personālam atlīdzības izmaksas tiek aprēķinātas, piemērojot vienoto likmi astoņu procentu apmērā no MK noteikumu pārējām 21. punktā noteiktajām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav atlīdzības izmaksas. Aprēķins noteikts, ievērojot finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera sniegto informāciju par projekta vadībā iesaistīto personālu, to atlīdzībai noteikto maksimālo atalgojuma slieksni u.c. apsvērumus. Tāpat izvērtēta līdzšinējā projektu īstenošanas pieredze, kas ļauj objektīvi pamatot vienotās likmes piemērošanu, iekļaujoties Kopīgo noteikumu regulas 55.panta 1.punktā noteiktajam izmaksu procentuālajam apmēram, vienlaicīgi ievērojot, ka likmes aprēķins ir taisnīgs, objektīvs un pārbaudāms. 

Finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera plānotās aktivitātes skatīt 1.tabulā. 
1.tabula. Finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera indikatīvās plānotās aktivitātes un sasniedzamie monitoringa programmu rādītāji 
 

Komercdarbības atbalsta nosacījumi 
2.2.3.4. pasākuma ietvaros netiek atbalstītas projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera aktivitātes, kurām atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Specifiskā atbalsta ietvaros ir atbalstāmas darbības, kas saistītas ar valsts pārvaldes uzdevumu izpildi.  
LVĢMC ieņēmumus no meteoroloģiskā radara veido valsts dotācija deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai (VARAM deleģēšanas līgums[20]), kā arī ieņēmumi no VAS “Latvijas Gaisa satiksme” sniegtajiem pakalpojumiem. 
Atbilstoši likuma “Par aviāciju”[21] 55.1 pantam Valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme" un LVĢMC ir meteoroloģisko pakalpojumu sniedzēji Latvijas Republikā Regulas Nr. 550/2004 izpratnē. 
Atbilstoši Regulas Nr. 550/2004 8. pantam dalībvalstis nodrošina gaisa satiksmes pakalpojumu ekskluzīvu sniegšanu īpašos gaisa telpas blokos gaisa telpā, par kuru tās atbild. Likuma “Par aviāciju” 55. pants paredz, ka meteoroloģisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina nepieciešamo meteoroloģisko informāciju par maksu vai bez maksas. 
Savukārt Ministru kabineta 2006.gada 15.augusta noteikumi Nr. 657 “Gaisa kuģu lidojumiem nepieciešamās meteoroloģiskās informācijas sniegšanas kārtība”[22], kas izdoti, pamatojoties uz likuma “Par aviāciju” 55. pantu, nosaka, ka aviācijas meteoroloģisko informāciju aviācijas meteoroloģiskās informācijas lietotājam sniedz LVĢMC.  
LVĢMC no Valsts akciju sabiedrības “Latvijas Gaisa satiksme” saņemtā maksa par aeronavigācijas pakalpojumu – meteoroloģisko informāciju nav peļņu nesoša.  
Meteoroloģiskā radara iegūtos datus tieši izmantos LVĢMC tikai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai saskaņā ar VARAM deleģēšanas līgumu[20], kā arī Valsts akciju sabiedrība “Latvijas Gaisa satiksme”, tomēr pēc datu apkopošanas un sagatavošanas, nav izslēgts, ka meteoroloģiskie dati var tikt izmantoti arī citiem lietotājiem. 

Citi nosacījumi 
MK noteikumu projekts paredz, ka nekustamais īpašums, kurā tiks veiktas projektā paredzētās darbības, ir projekta iesniedzēja vai tā sadarbības partnera (ja attiecināms) īpašumā, valdījumā, turējumā vai lietojumā projekta īstenošanas laikā un vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas. Proti, MK noteikumu projekts ir papildināts ar lietojuma tiesības regulējumu, jo pasākuma ietvaros iegādātā infrastruktūra var būt gan pārvietojama, gan arī - var tikt izmantota sezonāli, līdz ar to, var būt nepieciešams slēgt līgumu par noteiktas teritorijas izmantošanu (jānodibina personālservitūts). 
Saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 15. panta trešo daļu par finansējuma piešķiršanu atbildīgajām iestādēm jānosaka projektu enerģijas patēriņa rādītāji tām aktivitātēm, kas nav tiešā veidā vērstas uz energoefektivitātes uzlabošanu, tomēr sekmē to, savukārt Energoefektivitātes likuma 15. panta ceturtā daļa nosaka ziņošanas pienākumu. Tas attiecas, piemēram, uz  aktivitātēm, kurās tiek uzlabotas vai iegādātas ēkas, iekārtas, transportlīdzekļi, kā arī ieviesti energoresursu patērētāju izturēšanās maiņu veicinoši pasākumi. Tāpēc noteikumu projektā iekļauta prasība sniegt atbilstošu informāciju, kas ļaus novērtēt projekta rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu, kas sekmē enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa sasniegšanu. Lai palīdzētu atbildīgajām iestādēm enerģijas patēriņa un ietaupījumu ziņošanā, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Būvniecības valsts kontroles biroju, kura pārziņā ir energoefektivitātes monitorings, ir publicējusi metodiskos ieteikumus  enerģijas ietaupījumu ziņošanai un aprēķināšanai https://www.bvkb.gov.lv/lv/media/2214/download. 
MK noteikumu projekts paredz prasību finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim par saviem līdzekļiem veikt projekta rezultātu uzturēšanu un nodrošināt projekta rezultāta ilgtspēju vismaz 5 gadus pēc projekta pabeigšanas, ja vien iekārtām nav noteikts cits (ilgāks) uzturēšanas periods.  
Lai nodrošinātu, ka tiek organizēts iepirkums, kas atbilst publiskā iepirkuma principiem, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, nediskriminējošu un beznosacījumu konkursa procedūru (Eiropas Komisijas Paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu ((2016/C 262/01) 89.–96.punkts), tiek paredzēta MK noteikumu projekta norma, ka Pasākuma ietvaros iepirkums (konkrēta pakalpojuma vai preču iegāde) jāveic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru. 

Ieviešanā iesaistītas institūcijas 
Par 2.2.3.4. pasākuma īstenošanu atbildīgā iestāde ir VARAM. 
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā sadarbības iestāde (turpmāk – CFLA) un valsts tiešās pārvaldes iestādes un valsts kapitālsabiedrības kā ES fondu projektu iesniedzēji un finansējuma saņēmēji. 
2.2.3.4. pasākuma projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji tiks izskatīti ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.-2027.gada plānošanas perioda  Uzraudzības komitejā (turpmāk - Uzraudzības komiteja). 
Nav plānota jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija. 

Projektu iesniegums, tā vērtēšana un atlases process 
Vērtējot projektu iesniegumus, tiks nodrošināta 2.2.3.4.  pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību nepārklāšanās ar citiem finanšu instrumentiem vai atbalsta programmām. 
Ņemot vērā VARAM līdzšinējo pieredzi Eiropas Savienības fondu 2007.-2013.gada un 2014. – 2021. gada plānošanas perioda aktivitāšu un pasākumu ietvaros veikto gan atklātu, gan ierobežotu projektu iesniegumu atlasi, ir secināms, ka vides monitoringa infrastruktūras attīstības projektu ieviešanā piemērotākais ieviešanas mehānisms ir ierobežota projektu iesniegumu atlase, kad potenciālo projektu saraksts, piešķiramā finansējuma apmērs un sasniedzamie rezultāti tiek definēti pirms projektu iesniegumu atlases saskaņā ar VPP2027. Būtiskākās priekšrocības: 
 - atbildīgā iestāde nodrošina projektā paredzēto atbalstāmo darbību saskaņošanu ar finansējuma saņēmēju un sadarbības partneri (ja attiecināms) atbilstoši VPP2027, NAP2027, Vides monitoringa programmai 2021. - 2026. gadam un citiem plānošanas dokumentiem, līdz ar to CFLA projektu iesniegumu atlasei nav jāpiesaista lieli administratīvie resursi, jo ir zināms iesniedzamo projektu skaits; 
 - pirms projektu iesniegumu atlases ir iespējams novērtēt sagaidāmos rezultātus un pārliecināties par plānoto mērķu sasniegšanu, kā arī novērtēt pieprasīto un pieejamo investīciju savstarpējo atbilstību; 
 - ņemot vērā investīciju pieprasījumu un plānoto rezultātu atbilstību to pieejamībai un mērķiem, ir iespējams plānot papildus pasākumus mērķu sasniegšanai un investīciju pārplānošanai. 

Projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu CFLA  elektroniski vadības informācijas sistēmā. MK noteikumu projekts paredz izvērtēt projektu viena mēneša laikā no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas. Šāds nosacījums iekļauts, lai intensificētu ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda investīcijas ar mērķi nodrošināt gan 2023. gada valsts budžeta likumā paredzēto izdevumu veikšanu, gan EK noteiktā ikgadēji deklarējamo izdevumu minimālā sliekšņa (turpmāk – n+3 princips) izpildi. 
Noteikumu projektā iekļautās prasības, kas tiks ietvertas arī projektu iesniegumā un vērtēšanas kritērijos, ir atbilstošas principam “Nenodarīt būtisku kaitējumu” un horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana” un “Energoefektivitāte pirmajā vietā”. 
Ievērojot Labklājības ministrijas izstrādātos metodiskos materiālus par horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”, 2.2.3.4.pasākumam ir noteikta netieša pozitīva ietekme. Ņemot vērā atbalstāmās darbības un specifiku, projektiem tiks noteikts ievērot trīs vispārīgās un vienu specifisko horizontālā principa darbību un vienu horizontālā principa rādītāju. 
Attiecībā par iepriekš minēto kritēriju atbilstību projekta iesniedzējs sniegs informāciju projekta iesniegumā par prasību izpildi, kas atbilstoši CFLA iekšējās kontroles sistēmās paredzētajam tiks kontrolēts projekta pēcuzraudzības periodā. 

Īstenošana un uzraudzība 
Projekta uzraudzību nodrošina CFLA. 

[9]2007. gada 23. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/60/EK par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību (Dokuments attiecas uz EEZ)
[10]2014. gada 20. jūnija Komisijas Direktīva 2014/80/ES, ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos (Dokuments attiecas uz EEZ)
[11]1991. gada 12. decembra Eiropas Padomes direktīva attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti
[12]2020. gada 16. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2020/2184 par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija) (Dokuments attiecas uz EEZ)
[13] 2008. gada 21. maija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai
[14]2004. gada 15. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/107/EK, par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem apkārtējā gaisā
[15]2011. gada 12. decembris 2011/850/ES: Komisijas Īstenošanas lēmums, kurā izklāstīti noteikumi par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/107/EK un Direktīvu 2008/50/EK attiecībā uz savstarpēju informācijas apmaiņu un ziņojumiem par apkārtējā gaisa kvalitāti (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 9068) 
[16] 2016. gada 7. jūnija Konsolidēts Eiropas Atomenerģijas Kopienas dibināšanas līgums
[17] 2004. gada 10. marta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 550/2004 par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (Pakalpojumu sniegšanas regula)(Dokuments attiecas uz EEZ)
[18] 2021. gada 24. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai
[19]Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gada plānošanas periodā, pieejams: https://m.esfondi.lv/upload/2021-2027/attiec_vadl_21-27__final.pdf  
[20]https://www.varam.gov.lv/lv/delegesanas-ligumi
[21] https://likumi.lv/ta/id/57659-par-aviaciju
[22] https://likumi.lv/ta/id/141999-gaisa-kugu-lidojumiem-nepieciesamas-meteorologiskas-informacijas-sniegsanas-kartiba