Anotācija (ex-ante)

VVPP2127  secināts, ka būtiska loma valodas attīstībā un konkurētspējā ir valodas runātāju skaitam, ko ietekmē iedzīvotāju skaita izmaiņas, iedzīvotāju etniskais sastāvs. Pēdējo gadu desmitu tendences rāda, ka emigrācijas un zema dabiskā pieauguma dēļ turpina samazināties Latvijas iedzīvotāju skaits. 2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 883 008 iedzīvotāji, kas ir par 21 % mazāk kā 2000. gadā. Vienlaikus, sākot ar 2017. gadu, negatīvais migrācijas saldo samazinās un sākot ar 2022. gadu ir pozitīvs, jo pēdējos gados strauji palielinās imigrantu skaits Latvijā. Latviešu valodas lietojumu būtiski ietekmē imigrantu daudzums un to integrācijas iespējas Latvijā. 2022.gada 1.jūlijā ārzemnieku skaits, kuri uzturējās Latvijā ar uzturēšanās atļaujām, sasniedza 107 621 un 2023. gada 1. jūlijā 115 516 personas. Atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk ‒ Pārvalde) datiem Latvijā 2023. gada 1. jūlijā ar patstāvīgās uzturēšanās atļaujām uzturējās 52 953 personas. Savukārt ar termiņuzturēšanās atļaujām 2023. gada 1. jūlijā Latvijā bija reģistrēta 62 563 personas. Pēdējo gadu tendence liecina, ka būtiski palielinās ārzemnieku skaits, līdz ar to ir nepieciešamība izveidot atbalsta mehānismu valsts valodas apguvei. Stingrākas prasības par valsts valodas zināšanām Latvijā dzīvojošajiem ārzemniekiem paredz 2022. gada 22. septembrī Saeimā pieņemtās izmaiņas Imigrācijas likumā. Likums grozīts ar mērķi stiprināt valsts drošību, nosakot stingrākus nosacījumus attiecībā uz uzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem. Grozījumi saistīti ar nepieciešamību daļai cilvēku kārtot valsts valodas prasmes pārbaudi. Valsts valodas prasmes kārtošana attiecas uz personām, kurām pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir izdotas saskaņā ar Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu (pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir izsniegta Latvijas Republikā dzīvojošam ārzemniekam, kurš pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis). Pēc grozījumiem Imigrācijas likumā tiesību akta Pārejas noteikumu 58. punkts paredz, ka Krievijas Federācijas pilsonim, kas ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 24. panta pirmās daļas 8. punktu, pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir derīga līdz: 1) 2023. gada 1. septembrim, ja Pārvaldē līdz minētajam termiņam nav saņemti nepieciešamie dokumenti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai; 2) 2023. gada 31. decembrim attiecībā uz personu, kurai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi, ja Pārvaldē līdz 2023. gada 1. septembrim ir saņemta informācija par to, ka šī persona līdz 2023. gada 1. septembrim vismaz vienu reizi ir kārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi un šai personai noteikta atkārtota valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošana līdz 2023. gada 30. novembrim, bet Pārvaldē līdz 2023. gada 31. decembrim nav saņemti nepieciešamie dokumenti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai; 3) galīgā nolēmuma spēkā stāšanās dienai lietā par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanu, ja persona iesniegusi nepieciešamos dokumentus šā statusa pieprasīšanai. Lai saņemtu jaunu uzturēšanās atļauju, Pārvaldē ir jāiesniedz dokuments, kas apliecina nokārtotu valsts valodas prasmes pārbaudi vismaz pamata līmeņa 2. pakāpē (A2). Pēc Iekšlietu ministrijas aplēsēm, prasība par valsts valodas zināšanu prasmju apliecinājumu varētu attiekties uz aptuveni 21 tūkstoti ārzemnieku[1]. Līdz ar karu Ukrainā un Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu, prognozējams, ka palielināsies imigrācijas dinamika. Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu “Par aktuālo situāciju atbalsta sniegšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem” uz 2023. gada 10. janvāri Ukrainas civiliedzīvotājiem ir izsniegta 38 551 ilgtermiņa D vīza un termiņuzturēšanās atļauja[2]. Sabiedrības integrācijas fonds (turpmāk – SIF) atklātā projekta pieteikumu konkursā “Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem” nodrošināja latviešu valodas apguvi 120 stundu apjomā 2022. gadā 3507 un 2023. gadā 4378 (SIF dati) Ukrainas civiliedzīvotājiem. Konkursā tika aicinātas pieteikties dažādu juridisko formu iestādes un organizācijas visā Latvijā, tā nodrošinot pakalpojuma pieejamību iespējami tuvu izmitināšanas vietai Ukrainas civiliedzīvotājiem. „Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības pamatnostādnēs 2021.‒ 2027. gadam”[3] latviešu valoda ir noteikta kā viena no caurviju prioritātēm. Viens no biežāk minētajiem faktoriem, kas kavē ārvalstu pilsoņu iekļaušanos sabiedrībā, ir latviešu valodas nezināšana. Latviešu valodas apguves mācību organizatoru vērtējumā saglabājas augsts pieprasījums pēc latviešu valodas mācībām. Lai vienlaikus nodrošinātu ārvalstu pilsoņu integrāciju un saliedētas sabiedrības veidošanos, nepieciešama sistēmiska pieeja, kas nodrošina gan valodas apguvi, gan rada motivējošu vidi tās lietošanai, gan sniedz informāciju un zināšanas par Latvijas vēsturi, demokrātijas vērtībām, kā arī tradīcijām un latvisko kultūras telpu, tādējādi palīdzot iekļauties un piedalīties sabiedrības dzīvē. Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projektu ietvaros Kultūras Ministrija kā deleģētā iestāde administrē ES finanšu instrumentus trešo valstu pilsoņu integrācijai, kuru ietvaros tiek organizēti agrīnās integrācijas un latviešu valodas apguves pasākumi, tai skaitā bezmaksas latviešu valodas kursi. SIF nodrošina latviešu valodas programmas pieaugušajiem, ja tam ir piešķirts valsts budžeta vai ārvalstu finansējums. 2022. un 2023. gada SIF nodrošināja latviešu valodas programmas reemigrantiem un viņu ģimenes locekļiem un  pieaugušajiem – Ukrainas civiliedzīvotājiem. Latvijā katru gadu no trešajām valstīm vidēji ieceļo apmēram pieci tūkstoši cilvēku, taču ar esošajiem resursiem valodas kursus ir iespējams nodrošināt ne vairāk kā 10% no jaunpienācēju skaita[3]. Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2022.-2023.gadam 3.1.2. pasākums “Latviešu valodas lietošanas publiskajā telpā, tai skaitā daudzveidīgu pieeju latviešu valodas apguvē, attīstīšana” un 3.1.10. pasākums “Atbalsta pasākumi starptautiskās aizsardzības personām (bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss)” paredz latviešu valodas mācību nodrošināšanu trešo valstu pilsoņiem un starptautiskās aizsardzības saņēmējiem (bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss).
Nepieciešams stiprināt latviešu valodas apguves, tai skaitā latviešu valodas kā svešvalodas, nodrošinājumu arī diasporā. Diasporas likums paredz sistēmisku un pastāvīgu diasporas atbalsta politiku un pasākumus, kas veicina diasporas latvisko identitāti un saikni ar Latvijas kultūru, ekonomiku, tautsaimniecību un zinātni, latviešu valodas, kultūras un tradīciju pieejamību diasporai un nodrošina labvēlīgus apstākļus reemigrācijai. Ārpus Latvijas dzīvojošie latvieši uzskatāmi par neatņemamu Latvijas valsts nācijas daļu. Atbilstoši plānam “Plāns darbam ar diasporu 2021.–2023. gadam”[4] Izglītības un zinātnes ministrija kā svarīgu uzdevumu izvirza atbalsta sniegšanu diasporas skolotāju un izglītotāju profesionālās meistarības pilnveidei, lai  stiprinātu latviskās identitātes un piederības sajūtu Latvijai un sniegtu atbalstu latviešu valodas saglabāšanai ārpus Latvijas. Paplašinot latviešu valodas apguves iespējas, būtiski ir nodrošināt arī mītnes zemju pārstāvjiem latviskās izglītības pieprasījumam atbilstošu mūsdienīgu skolotāju sagatavošanu. Latviešu valodas saglabāšana diasporā ir būtisks valodas politikas uzdevums, jo latviešu valodas prasme bieži vien var būt pamatā lēmumam atgriezties Latvijā[5]. Lielais imigrantu skaits, Ukrainas un citu valstu civiliedzīvotāji, ārvalstu studējošie, diasporas pārstāvji un izmaiņas Imigrācijas likumā ir būtiski priekšnosacījumi valsts valodas pozīciju stiprināšanai un latviešu valodas apguves piedāvājuma paplašināšanai un aktualizēšanai, latviešu valodas (kā svešvalodas) mācīšanas metodikas pilnveidei, mācību materiālu atbilstības, pieejamības, pievilcības nodrošināšanai, kā arī jomas speciālistu – latviešu valodas kā svešvalodas skolotāju – sagatavošanai. Tā kā latviešu valodas apguve tuvākajā laikā jānodrošina vismaz 100 000 imigrantu (tai skaitā Ukrainas civiliedzīvotāji, personas ar termiņuzturēšanās atļauju un personas, kam jāapliecina latviešu valodas prasme atbilstoši izmaiņām Imigrācijas likumā) Latvijā, tad ir nepieciešams samērā īsā laika periodā sagatavot pietiekamu skolotāju skaitu. Iepriekšējā plānošanas periodā 2014.–2020. gadā ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu uzsāktais skolotāju izglītības restarts Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" 8.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu" (turpmāk – 8.2.1. SAM) 1. kārtas projektos Latvijas augstskolās ir rezultējies ar jaunu pedagogu studiju programmu izveidi, tai skaitā arī latviešu valodas kā svešvalodas skolotāju sagatavošanā. Šobrīd skolotāja, tai skaitā latviešu valodas kā svešvalodas skolotāja, kvalifikāciju var iegūt divās programmās: pēc studiju pabeigšanas citā jomā vai pēc vispārējās izglītības iegūšanas, attiecīgi studējot vienu vai četrus gadus. Kā uzsver augstskolu docētāji, priekšroka tiek dota viena gada studijām, nevis četru gadu pedagoģiskajām studijām. Šī brīža aktuālā vajadzība pēc latviešu valodas kā svešvalodas skolotājiem pieaugušajiem nosaka nepieciešamību jauno studiju programmu veidot mūsdienu prasībām atbilstošu, satura un realizācijas ziņā koncentrētu. Kā liecina projektā “Mācītspēks”[6] realizētās darba vidē balstītās studijas, tad šāda veida studijas ir iespējams apvienot ar darbu. Šobrīd netiek piedāvātas tādas studiju programmas, kur var iegūt latviešu valodas kā svešvalodas skolotāja pieaugušajiem kvalifikāciju, kā arī netiek piedāvāta latviešu filoloģijas studiju kursu koncentrēta apguve citu ar latviešu filoloģiju nesaistītu jomu speciālistiem (tai skaitā ES valodas, psiholoģija, pedagoģija, sociālais darbs u.c.), kas ļautu iespējami ātrā laikā nodrošināt nozarei vajadzīgos latviešu valodas kā svešvalodas speciālistus, kas savukārt veicinātu imigrantu ātrāku iekļaušanos darba vidē un nodrošinātu latviešu valodas lietojuma paplašināšanos un latviešu valodas ilgtspēju. 

[1] Pieejams: https://www.visc.gov.lv/lv/jaunums/valsts-valodas-prasmes-parbaude-pastavigas-uzturesanas-atlaujas-sanemsanai

[2] Iekšlietu Ministrijas informatīvais ziņojums “Par aktuālo situāciju atbalsta sniegšanā Ukrainas civiliedzīvotājiem”, 10.01.2023., Tiesību akta lietas ID 23-TA-53; Pieejams: https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/e16443ca-c251-4e80-a880-a64614b2708c

[3] Par Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam. Ministru kabineta rīkojums Nr. 72, spēkā no 2021. gada 5. februāra. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/320841-par-saliedetas-un-pilsoniski-aktivas-sabiedribas-attistibas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam

[4] Par Plānu darbam ar diasporu 2021.-2023. gadam. Ministru kabineta rīkojums Nr. 33, spēkā no 2021. gada 19. janvāra. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/320368-par-planu-darbam-ar-diasporu-20212023-gadam

[5] Pieejams: https://valoda.lv/wp-content/uploads/2022/06/LatviesuValodaDiaspora_Petijums_145x210_WEB.pdf

[6] Projekts „Mācītspēks” tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta Nr. 8.2.1.0/18/I/004 „Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena „Izglītība un pedagoģija” studiju programmas” un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas „Skolotājs” licenču ietvaros. Projektu 8.2.1. SAM ietvaros īsteno Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte un Liepājas Universitāte, to pārrauga Izglītības un zinātnes ministrija.

Lai stiprinātu latviešu valodas apguvi, 4.2.2.8.pasākuma ietvaros plānotas investīcijas jaunu latviešu valodas kā svešvalodas skolotāju sagatavošanai, kas veicinās latviešu valodas attīstību, latviešu valodas vides paplašināšanu un valodas resursu ilgtspēju, nodrošinot latviešu valodas apguves pieejamību, atbalstošu un motivējošu vidi valsts valodas lietošanai, sagatavojot atbilstošus, kvalificētus latviešu valodas kā svešvalodas skolotājus pieaugušajiem. Investīcijas tiek piešķirtas augstskolai par pirmā cikla (pēc bakalaura, profesionālā bakalaura, pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas apguves) profesionālās augstākās izglītības latviešu valodas studiju programmas (turpmāk – latviešu valodas studiju programma) izstrādi un aprobēšanu.

4.2.2.8. pasākuma mērķis ir sagatavot jaunus latviešu valodas kā svešvalodas skolotājus, lai nodrošinātu mūsdienīgas latviešu valodas mācīšanas metodes pieaugušajiem.

4.2.2.8. pasākums tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Projekta iesniedzējs ir Latvijas Universitāte (turpmāk - LU), kurai ir būtiska pieredze līdzīga atbalsta sniegšanā un kura īsteno bakalaura līmeņa studiju programmu ar apakšprogrammu latviešu filoloģijā, kas sagatavo skolotājus, un kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir arī finansējuma saņēmējs. LU izvēlēta kā projekta iesniedzējs, ņemot vērā LU lielo pieredzi pedagogu sagatavošanā un pieredzi dzimtās valodas studijās. LU īsteno visu līmeņu studiju programmas studiju virzienā „Izglītība, pedagoģija un sports” un studiju virzienā "Valodu un kultūras studijas, dzimtās valodas studijas un valodu programmas", kas ir lielākais realizējamo programmu skaits Latvijas augstskolās. LU arī ir lielākais studējošo un absolventu skaits pedagogu un latviešu filoloģijas sagatavošanas studiju programmās.  Īstenojot vienu kopīgu projektu un iesaistot citu augstskolu docētājus kā ekspertus, tiks nodrošināta kompetentu mācībspēku piesaiste un samazināts administratīvais slogs, attiecīgi arī administratīvās izmaksas, un atbalsta sniegšana mērķauditorijai notiks pēc vienotiem principiem. Projekta iesniedzējs projektu īsteno sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru (turpmāk – LVA). LVA ir uzkrāta būtiska pieredze latviešu valodas kā svešvalodas pedagogu profesionālajā pilnveidē, latviešu valodas mācīšanā pieaugušajiem imigrantiem un cittautiešiem, inovatīvu pieeju un mūsdienīgu mācību materiālu izstrādē un dažādu ar latviešu valodu saistītu pētījumu realizēšanā. Atbilstoši šo noteikumu projekta 16. punktā noteiktajam pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas finansējuma saņēmējs ar sadarbības partneri slēdz sadarbības līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. LU projekta īstenošanā nepieciešamības gadījumā var iesaistīt citu Latvijas vai ārvalstu augstskolu docētājus kā projekta ekspertus, lai efektīvāk sasniegtu projekta mērķi. Projekta sadarbības partnera eksperti un citu augstskolu docētāji kā projekta eksperti nodrošinās latviešu valodas studiju programmas satura izstrādi. 4.2.2.8. pasākuma sākumposmā (pirmais projekta realizācijas gads) tiks izstrādāts jaunas studiju programmas saturs ar divām studiju apakšprogrammām (studiju apakšprogramma 40 KP apjomā, kas paredzēta personām, kurām ir iepriekšējas zināšanas latviešu filoloģijā, un studiju apakšprogramma 60 KP apjomā, kas paredzēta personām, kurām nav iepriekšēju zināšanu latviešu filoloģijā (turpmāk, programma). Programma tiks licencēta, aprobēta un tiks veikta licencētas latviešu valodas studiju programmas iekļaušana studiju virziena akreditācijas lapā. Programmas izstrādes un aprobēšanas procesā paredzēts intensīvs studiju satura izstrādes darbs, kas veicams īsā laika periodā, tādēļ tiks piesaistīti 20 projekta eksperti ar 0.3 slodzi mēnesī. Lielāka darba slodze ekspertiem nav plānota, jo jauno studiju programmas saturu izstrādās augstskolas docētāji, kas vienlaikus būs iesaistīti arī studiju procesā pamatdarbā augstskolās un sadarbības partnera Latviešu valodas aģentūras eksperti, kas vienlaikus strādā LVA.

Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris paraksta interešu konflikta neesamības apliecinājumu, kurā obligāti ietver atsauci uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. pantu. Ievērojot projekta īstenošanas specifiku, apliecinājumā ietver atsauci arī uz likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” normām un iepirkumus regulējošiem tiesību aktiem. 

Mērķa grupa ir personas ar latviešu valodas prasmi vismaz vidējā līmeņa 2. pakāpē (B2) un vismaz vienu no šādām izglītībām:
1) vismaz pirmā cikla augstākā izglītība latviešu filoloģijā, tai skaitā, kas iegūta ārvalstu augstskolās;
2) vismaz pirmā cikla augstākā izglītība un apgūti latviešu filoloģijai atbilstoši studiju kursi vismaz 12 kredītpunktu (turpmāk – KP), (Latvijas kredītpunktu skaits) apjomā, tai skaitā, kas iegūta ārvalstu augstskolās;
3) vismaz pirmā cikla augstākā izglītība ar latviešu filoloģiju nesaistītā nozarē (tai skaitā ES un citas valodas, psiholoģija, pedagoģija, sociālais darbs u.c., kā arī dalībnieki, kas absolvējuši diasporas skolotāju profesionālās pilnveides tālmācības programmu “Latviešu valodas kā svešvalodas skolotājs” Izglītības un zinātnes ministrijas iepirkuma Nr. IZM2020/11 līguma ietvaros) un sekmīgi nokārtots finansējuma saņēmēja organizēts iestājpārbaudījums latviešu filoloģijā.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta mērķa grupa latviešu valodas kā svešvalodas studiju programmas apguves rezultātā ir apguvusi latviešu valodu vismaz augstākā līmeņa 1. pakāpē (C1) saskaņā ar MK 2022.gada 8.marta noteikumu Nr.157 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi” pielikuma prasībām par pedagogiem nepieciešamo valsts valodas prasmes līmeni.
Šo noteikumu ietvaros ar latviešu filoloģijā apgūtiem studiju kursiem apzīmē studiju kursus, kurus ietver latviešu filoloģijas studiju programma. No Ministru kabineta 2022.gada 27.septembra noteikumu Nr. 595 “Noteikumi par Latvijas zinātnes nozaru grupām, zinātnes nozarēm un apakšnozarēm” pielikuma izriet, ka latviešu filoloģijai atbilstošā zinātnes nozare atbilst Humanitāro un mākslas zinātņu nozaru grupas “Valodniecība un literatūrzinātne” zinātnes  apakšnozarei.


4.2.2.8. pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 730 800 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 115 302 euro), tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF+) finansējums – 621 180 euro (tai skaitā elastības finansējuma apjoms 98 007 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 109 620 euro (tai skaitā elastības finansējums – 17 295 euro). Maksimālais ESF+ finansējuma apmērs nepārsniedz 85% no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. 

4.2.2.8. pasākumu plānots īstenot vienā projektu iesniegumu atlases kārtā par visu pasākumam pieejamo finansējumu, projektu īstenojot  ne ilgāk kā līdz 2028. gada 31. decembrim. Mācību gads var noslēgties ne tikai jūnija beigās, bet arī gada beigās, jo studiju programmas studējošie var pieteikties studiju apakšprogrammā ar dažādu studiju ilgumu - 10 vai 14 mēneši.

4.2.2.8. pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi rādītāji:
1) iznākuma rādītājs līdz 2028. gada 31. decembrim – nacionāla, reģionāla vai vietēja mēroga valsts administrācijas vai sabiedrisko pakalpojumu iestāžu un pakalpojumu skaits, kas saņēmuši atbalstu, – 1; 
2) rezultāta rādītājs līdz 2028. gada 31. decembrim – iestādes, kas ieviesušas uzlabojumus izglītības un mācību sistēmu kvalitātei, efektivitātei un atbilstībai darba tirgum, – 1;
3) nacionālie rādītāji, par kuru izpildi finansējuma saņēmējs uzkrās informāciju – līdz 2024. gada 31. decembrim izstrādāta un licencēta latviešu valodas kā svešvalodas studiju programma un līdz 2028. gada 31. decembrim sagatavoti vismaz 100 latviešu valodas kā svešvalodas skolotāji pieaugušajiem (rādītājs noteikts par kopējo attiecināmo finansējumu ar elastības finansējuma daļu, bez elastības finansējuma – vismaz 80 latviešu valodas kā svešvalodas skolotāji), paredzot apmācīt 30 – 40 skolotājus gadā.

4.2.2.8.pasākuma projekta ietvaros tiks izstrādāta, licencēta un iekļauta akreditētā studiju virzienā latviešu valodas studiju programma ar divām apakšprogrammām: 
1) studiju apakšprogramma (vismaz 40 KP), kas paredzēta personām, kurām ir iepriekšējas zināšanas latviešu filoloģijā, tas ir, personām, kuram latviešu filoloģijā ir apgūti studiju kursi vismaz 12 KP apjomā. 
2) studiju apakšprogramma (vismaz 60 KP), kas paredzēta personām, kurām nav iepriekšēju zināšanu latviešu filoloģijā, tas ir, personām, kurām latviešu filoloģijā nav apgūti studiju kursi vismaz 12 KP apjomā, bet ir sekmīgi nokārtots finansējuma saņēmēja organizētais iestājpārbaudījums.
Mācības mērķauditorijai var tikt nodrošinātas gan klātienē, gan attālināti.

4.2.2.8. pasākuma ietvaros plānotas šādas atbalstāmās darbības: 
1) projekta īstenošana: 
a) latviešu valodas studiju programmas izstrāde un licencēšana;
b) latviešu valodas studiju programmas aprobācija;
c) licencētas latviešu valodas studiju programmas iekļaušana studiju virziena akreditācijas lapā;
d) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi latviešu valodas studiju programmas mērķauditorijas piesaistei un atlasei;
2) projekta vadība;
3) informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

Projekta īstenošanas uzraudzību, ne retāk kā divas reizes gadā, veic Izglītības un zinātnes ministrijas kā nozares ministrijas izveidota projekta uzraudzības padome (turpmāk – padome), kurā uzaicina piedalīties Kultūras ministrijas, Sabiedrības integrācijas fonda un Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvjus. Padomes darbā iesaistās IZM par latviešu valodas politikas ieviešanu, par pieaugušo un augstāko izglītību atbildīgie eksperti. Kultūras ministrijas un Sabiedrības integrācijas fonda pārstāvji tiek iesaistīti kā dažādu finanšu instrumentu nodrošinātāji trešo valstu valstspiederīgo integrācijai un latviešu valodas apguvei Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada un 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Izglītības kvalitātes valsts dienesta pārstāvji tiks iesaistīti padomes darbā, jo Latvijas izglītības sistēmā apkopo un analizē izglītības politikas ieviešanas procesus un nodrošina izglītības kvalitātes uzraudzību. Projekta uzraudzības padomes sastāvā novērotāju statusā var tikt iekļauti pārstāvji arī no citām organizācijām un institūcijām, tai skaitā no Centrālās finanšu un līgumu aģentūras. Padomes darbību nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāts un apstiprināts nolikums. Finansējuma saņēmējs ne retāk kā divas reizes gadā informē un iesniedz informāciju padomei par projekta īstenošanas progresu, par atbalstu saņēmušo projekta dalībnieku skaitu, kas pabeiguši studijas, tai skaitā par mācību satura pilnveides pasākumiem un atgriezenisko saiti no pasākuma dalībniekiem, kā arī problēmām un riskiem projekta īstenošanā un citiem jautājumiem. Informāciju par atbalstu saņēmušo un studijas pabeigušo dalībnieku skaitu, finansējuma saņēmējs iegūst, aptaujājot progammas absolventus vienu reizi gadā līdz projekta īstenošanas beigām. Pirmo projekta uzraudzības padomes sēdi sasauc ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas. Pirmajā projekta uzraudzības padomes sēdē finansējuma saņēmējs prezentē projekta kvalitātes vadības sistēmu, tostarp par atgriezeniskās saites sniegšanu un nepieciešamo izmaiņu ieviešanu, balstoties uz  kvalitātes vadības monitoringa rezultātiem. Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta kvalitātes vadības sistēma atbilst projekta iesniegumā norādītajam projekta īstenošanas un vadības aprakstam, risku izvērtējumam un uzraudzības shēmas aprakstam. Projekta uzraudzības padome var uzdot finansējuma saņēmējam veikt izmaiņas projekta īstenošanas gaitā, ja konstatēti riski projekta ieviešanas kvalitātē. Izvērtējot projekta specifiku un latviešu valodas kā svešvalodas pedagogu pieaugušajiem sagatavošanas aktualitāti, IZM uzskata par lietderīgu izveidot uzraudzības padomi pasākuma 4.2.2.8. progresa uzraudzībai kā augstākā uzraudzības iestāde padotībā esošai augstskolai – Latvijas Universitātei. Padotību IZM īsteno, pamatojoties uz “Izglītības un zinātnes ministrijas nolikumu”, 2003. gada 16. septembra MK noteikumi Nr. 528. Atbildību par uzkrāto nacionālo rādītāju datu ticamību uzņemas finansējuma saņēmējs un sadarbības iestāde neveic šo datu pārbaudi. Nacionālos rādītājus finansējuma saņēmējs ievada Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā, iesniedzot maksājuma pieprasījumu. Pasākuma 4.2.2.8. ietvaros uzkrātie dati ir informatīvi un tiek vākti nozares vajadzībām, lai konstatētu nozarei sagatavoto speciālistu skaitu un lai nodrošinātu HP prasību ieviešanu.

 Tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas: 
1) tiešās attiecināmās personāla izmaksas, kuras ietver projekta vadības personāla un īstenošanas personāla izmaksas. Personāla izmaksas plānots attiecināt atbilstoši vienkāršoto izmaksu standarta likmes metodikai. Plānots, ka vienkāršoto izmaksu metodiku atbildīgā iestāde izstrādās līdz projektu iesniegumu atlasei vai arī ne vēlāk kā līdz līguma slēgšanai ar projekta iesnieguma iesniedzēju;
2) mērķstipendijas latviešu valodas studiju programmas studējošajiem – līdz 280 euro mēnesī. Mērķstipendijas plānots izmaksāt līdz 10 mēnešiem (studiju apakšprogrammas vismaz 40 KP apjomā studējošajiem, kas paredzēta personām, kurām ir iepriekšējas zināšanas latviešu filoloģijā) vai līdz 14 mēnešiem (studiju apakšprogrammas vismaz 60 KP apjomā studējošajiem, kas paredzēta personām, kurām nav iepriekšēju zināšanu latviešu filoloģijā) atbilstoši izvēlētās latviešu valodas studiju programmas apakšprogrammas garumam. Paaugstinātā mērķstipendija korelēs ar darba slodzi formālās vai neformālās izglītības iestādē kā kompensējošs mehānisms. Lielāks stipendiju apmērs tieši ietekmē studējošos un ļauj tiem vairāk pievērsties studijām, nekā iztikas pelnīšanai, kā arī motivē turpināt studijas un tādējādi samazina studējošo atbirumu. Tā kā piesakoties studijām pedagoģijas programmās, studējošie neizvēlas vai reti izvēlas apakšprogrammu latviešu filoloģijā, tad būtiski ir piedāvāt programmas apguvi pēc iespējas pievilcīgāku studētgribētājiem, un paaugstinātā stipendija varētu būt viens no motivācijas instrumentiem studiju programmas mērķauditorijas piesaistei. Līdzvērtīgi stipendiju izmaksas noteikumi iekļauti arī 2018. gada 9. janvāra MK noteikumos Nr. 27 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu" projektā “Mācītspēks”, paredzot otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas studentam stipendiju līdz 280 euro mēnesī. Pasākumā 4.2.2.8. plānotās stipendijas apmērs atbilst arī MK noteikumos Nr.740 “Noteikumi par stipendijām” paredzētajam paaugstinātās stipendijas apjomam saskaņā ar 4.3. apakšpunktu; 
3) darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas personālam un vadības personālam un sadarbības partnera īstenošanas personālam, jaunu darba vietu radīšanai vai esošo darba vietu atjaunošanai, ne vairāk kā 3 000 euro apmērā vienai darba vietai projekta īstenošanas laikā. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai personāla izmaksām piemēro daļlaika izmaksu attiecināmības principu, darba vietas aprīkojuma izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam un nodarbinātā iesaistes periodam projektā. Paredzot darba vietas aprīkojuma izmaksas, tiks ievērots Vadlīniju Nr.1.2. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027.gada plānošanas periodā” 33. punktā noteiktais, tai skaitā ņemts vērā nodarbinātā iesaistes periods projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu; 
4) pakalpojumu izmaksas, tai skaitā tulkošanas izmaksas, latviešu valodas studiju programmas licencēšanas un licencētas latviešu valodas studiju programmas iekļaušanas studiju virziena akreditācijas lapā izmaksas, komunikācijas pasākumu latviešu valodas studiju programmas mērķauditorijas piesaistei un atlasei izmaksas šo noteikumu 18.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
5) projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī ievēro Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas nosacījumus;
6) pakalpojumu izmaksas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanai. Latviešu valodas studiju programmas izstrādes un īstenošanas laikā ne tikai studenti, bet arī mācībspēki, projekta vadības un īstenošanas personāls varētu būt personas ar ierobežotām funkcionēšanas spējām (t.sk., kustību, redzes, dzirdes vai uztveres traucējumiem), līdz ar to noteikumu projekts paredz pakalpojumu izmaksas horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanai, tai skaitā ekspertu konsultācijas, pandusu, riteņkrēslu pacēlāju noma, indukcijas cilpu noma, zīmju valodas tulka, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšana latviešu valodas studiju programmas studējošajiem vai vadības un īstenošanas personālam pēc nepieciešamības, kā arī studiju programmas mācību līdzekļu, komunikācijas un vizuālās identitātes materiālu sagatavošana un izplatīšana piekļūstamos formātos, nodrošinot to uztveramību ar vairāk kā vienu sensoro kanālu. Tāpat arī publicitātes pasākumu laikā tiks nodrošināts, ka sniegtā informācija ir uztverama ar vairāk nekā vienu sensoro kanālu. Ekspertu konsultācijas būs nepieciešamas latviešu valodas studiju programmas satura izvērtēšanai no dzimumu līdztiesības viedokļa un vai programmu saturā ir integrēti jautājumi par vienlīdzību, iekļaušanu, nediskrimināciju un pamattiesībām. Savukārt zīmju valodas tulka, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšanas izmaksas projektā var veidoties, ja latviešu valodas studiju programmas īstenošanā tiek iesaistīti studējošie, mācībspēki, projekta vadības un īstenošanas personāls ar redzes vai dzirdes traucējumiem, un ir nepieciešams nodrošināt klātienes vai tiešsaistes nodarbību piekļūstamā formātā. Ja projekta īstenošanas laikā vadošā iestāde izstrādā vienkāršoto izmaksu metodiku kādām no minētajām izmaksām, tām piemēro vadošās iestādes izstrādāto metodiku. 
Sadarbības partnera projekta īstenošanas personālu plānots iesaistīt latviešu valodas studiju programmas satura izstrādē. Attiecīgi sadarbības partnerim tiks plānotas projekta īstenošanas personāla izmaksas, darba vietu aprīkojuma izmaksas un netiešās izmaksas. Sadarbības partnerim izmaksas tiks aprēķinātas un attiecinātas pēc tiem pašiem principiem kā finansējuma saņēmējam.

Pasākuma ietvaros tiks izstrādāta vienkāršoto izmaksu metodika projekta vadības un projekta īstenošanas personāla izmaksām, jo šīs izmaksas indikatīvi sastāda 45% no visām pasākuma 4.2.2.8. izmaksām. Projekta mērķauditorijas stipendijām, kas ir fiksēta un nemainīga summa, tiek plānoti 45% no visām pasākuma izmaksām. Pārējām projekta izmaksām tiek plānoti indikatīvi 10 %, tai skaitā ir arī fiksētas izmaksas, piemēram, studiju programmas licencēšanas un licencētas latviešu valodas studiju programmas iekļaušanas studiju virziena akreditācijas lapā izmaksas, vienas darba vietas aprīkojuma izmaksas un netiešās attiecināmās izmaksas 15% apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām. Plašāka vienkāršoto izmaksu piemērošana netiek paredzēta, tai skaitā stipendijām, kas tiek maksātas kā fiksēta nemainīga summa mērķa grupai atbilstoši 2004. gada 24. augusta MK noteikumos Nr.740 “Noteikumi par stipendijām” paredzētajam paaugstinātās stipendijas apjomam (280 EUR mēnesī) saskaņā ar 4.3. apakšpunktu. Līdz ar to, IZM ieskatā pārējām izmaksām šobrīd nav paredzēts noteikt vienu samērojamu izmaksu apmēru un izstrādāt vienkāršoto izmaksu metodiku. Tomēr, ja gadījumā 4.2.2.8.pasākuma īstenošanas laikā tiks izvērtēts par efektīvu izstrādāt vienkāršotās izmaksas kādām no projekta izmaksām, tad saskaņā ar MK noteikumu projektu, gadījumā, Ja projekta īstenošanas laikā atbildīgā iestāde vai vadošā iestāde izstrādā vienkāršoto izmaksu metodiku kādām no minētajām izmaksām, tad tām piemēro atbildīgās vai vadošās iestādes izstrādāto metodiku atbilstoši metodikā noteiktajam spēkā stāšanās brīdim un nosacījumiem.
 
Izstrādājot studiju programmu, plānotas šādas darbības un izmaksas: latviešu valodas studiju programmas satura izstrāde, licencēšana, licencētas latviešu valodas studiju programmas iekļaušana studiju virziena akreditācijas lapā, komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi latviešu valodas studiju programmas mērķauditorijas piesaistei un atlasei. Latviešu valodas studiju programmas īstenošanas izmaksas (budžeta studiju vietas) IZM plāno segt no valsts budžeta finansējuma indikatīvi no 2025. gada.

Izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst noteikumu projektā minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās ne agrāk kā no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas. Finanšu plūsmas pirms projekta apstiprināšanas nodrošināšana ļauj finansējuma saņēmējam sagatavoties projekta uzsākšanai.  Pasākums tiek īstenots ierobežotas projekta iesniegumu atlases veidā, un projekta iesniedzējs ir LU, kurai ir jau iepriekšēja pieredze ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu projektu īstenošanā, līdz ar to nepastāv augsts risks, ka izmaksas, kas radušās pirms vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas, varētu netikt attiecinātas finansēšanai no ES fondiem. Kā liecina iepriekšējā prakse, parasti tās ir projekta vadības izmaksas, kā arī finansējuma saņēmējs izprot savu pašrisku. Izmaksas, kas radušās pirms vienošanās noslēgšanas nav attiecināmas pabeigtām darbībām. Sadarbības partnerim izmaksas ir attiecināmas pēc sadarbības līguma noslēgšanas, bet ne agrāk kā no dienas, kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu. 

Ņemot vērā, ka esošā projekta ietvaros kopējās attiecināmās izmaksas ir mazākas par 5 milj. EUR (ieskaitot PVN),  PVN ir attiecināms no ES fondu finansējuma saskaņā ar Regulas Nr.2021/1060 64.panta 1.punkta c)apakšpunktu i)punktu, kā arī finansējuma saņēmējs nodrošina dubultā finansējuma riska novēršanu, t.i., ka  PVN netiek atgūts no valsts līdzekļiem vai cita finansējuma.

Noteikumu projekts nosaka arī avansa piešķiršanas nosacījumus un avansa apmēru. Noteikumu projekts paredz, ja projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējam ir paredzēts avanss, to var izmaksāt pa daļām. Saskaņā ar noteikumu projektu, viens avansa maksājums nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā ESF+ finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Valsts dibinātām augstskolām avansa un starpposma maksājumu kopsumma 100 procentu apmērā noteikta, pamatojoties uz MK 2023. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 205 “Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 17. punktā ietverto regulējumu. Saskaņā ar Augstskolu likuma 7. pantu un 78. pantu šie finansējuma saņēmēji ir no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas. Šāds regulējums ir noteikts, lai valsts dibinātās augstskolas varētu nodrošināt nepārtrauktu finanšu plūsmu un mazinātu finanšu riskus, ņemot vērā to, ka laika posmā no 2023.-2027. gadam tās vienlaikus īstenos vairākus Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda projektus. Tās īsteno projektu tām deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros. To darbības tiesiskais pamats ir Augstskolu likums, Zinātniskās darbības likums, augstskolu satversmes un citi normatīvie akti. Augstskolu likumā ir noteikti augstskolu uzdevumi, kas tai skaitā paredz, ka augstskolas izstrādā studiju programmas, izraugās akadēmisko personālu, iekārto laboratorijas, darbnīcas, bibliotēkas un citas struktūras tā, lai studējošajiem dotu iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi atbilstoši zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām, turklāt iespējami koncentrētā un didaktiski pilnvērtīgā veidā. Augstskolu mērķi un pamatdarbības virzieni ir noteikti katras augstskolas satversmē.


Finansējuma saņēmējs informē mērķa grupu par projekta atbalsta pasākumiem, izmantojot mērķa grupai atbilstošus un pieejamus komunikācijas kanālus un metodes informēšanai, ko iekļauj mērķauditorijas piesaistes un komunikācijas plānā. 

Latvijas Universitāte  īstenos projektu ar saviem cilvēkresursiem, kas būs projekta vadības un īstenošanas personāls, personālam sedzot vienīgi faktiskās nepieciešamās izmaksas, kas būs pamatotas un pierādāmas. Projekta iesniedzējs sadarbībā ar projekta sadarbības partneri izstrādā latviešu valodas studiju programmas satura ieviešanas plānu. Latviešu valodas studiju programma tiks īstenota kā vispārējās izglītības sistēmas daļa un Latvijas Universitāte šī pasākuma ietvaros nav kvalificējama kā saimnieciskās darbības veicējs, un pasākumam piešķirtais atbalsts  nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu atbilstoši Eiropas Komisijas dokumenta “Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu” (2016/C 262/01) (turpmāk – EK paziņojums) 28.punktam, kurā minēts, ka valsts izglītības sistēmas ietvaros nodrošināta valsts izglītība, ko finansē un uzrauga valsts, var tikt uzskatīta par nesaimniecisko darbību. Latvijas Universitāte  īstenos projektu ar saviem cilvēkresursiem, kas būs projekta vadības un īstenošanas personāls, personālam sedzot vienīgi faktiskās nepieciešamās izmaksas, kas būs pamatotas un pierādāmas. Tāpat atbilstoši EK paziņojuma 29.punktam pasākums nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts un uz to nav attiecināms komercdarbības atbalsta regulējums, jo valsts izglītības sistēmas ietvaros nodrošinot valsts izglītību, ko finansē un uzrauga valsts, un pamatojoties uz datiem par LU studiju darbības ieņēmumu un izdevumu struktūru 2018. – 2023.gadā, studiju maksas un citi ieņēmumi no izglītības pakalpojumu sniegšanas nepārsniedz 50% robežvērtību no kopējiem studiju darbības īstenošanas izdevumiem. (2018. gadā pašu ieņēmumu attiecība pret kopējiem studiju darbības izdevumiem bija 42%, 2019. gadā – 43%, 2020. gadā – 44 %, 2021. gadā – 44%, 2022. gadā – 40%, 2023. gadā 36%). Augstākminētā informācija un skaidrojums ir pamatots LU ikgadēji sagatavotajā datu analīzē par tās kopējiem ieņēmumiem un izdevumiem dalījumā pa ekonomiskās klasifikācijas kodiem, darbības veida un rakstura, kas kalpo kā kontroles rīks par saimnieciskās darbības īpatsvaru LU kopējos ieņēmumos, izdevumos. LU apliecina, ka atbalsts nesaimnieciskai darbībai netiek novirzīts saimnieciskās darbības veikšanai, darbības raksturs (saimniecisks/nesaimniecisks) tiek nodalīts, pamatojoties uz LU Finanšu vadības un grāmatvedības politiku.

4.2.2.8. pasākuma ieviešanā tiks nodrošināta sinerģija un demarkācija ar Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda pasākumiem un 2021.–2027. gada plānošanas perioda pasākumiem. Šobrīd esošā latviešu valodas skolotāju kā svešvalodas skolotāju sagatavošana neparedz skolotāju sagatavošanu studiju programmās darbam ar pieaugušajiem, kā arī 2014.–2020. plānošanas periodā nav bijuši līdzvērtīgi projekti.  
Latviešu valodas apguve ārvalstniekiem Latvijā tiek nodrošināta vairāku finanšu instrumentu ietvaros. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam" un 14.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanās pasākumi labklājības jomā" projektos latviešu valodas apguve tiek nodrošināta bezdarba riskam pakļautajām personām un Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētajām, bezdarbnieka statusu ieguvušajām personām, tai skaitā imigrantiem, līdz 2025. gada 31. decembrim. Latviešu valodas apguvi trešo valstu valstspiederīgajiem nodrošina Kultūras ministrija kā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2021.–2027.gada plānošanas perioda deleģētā iestāde, nosakot SIF kā projekta iesniedzēju un fonda 2021.–2027.gada nacionālās programmas īstenošanas plānā apstiprinātās 13.1.aktivitātes „Vienas pieturas aģentūras izveide un darbības nodrošināšana” nodrošinātāju no 2023.gada 1.janvāra līdz 2025.gada 31.decembrim. ES fondu 2021. - 2027. gada plānošanas periodā Kultūras ministrija indikatīvi plāno nodrošināt latviešu valodas apguvi 2900 trešo valstu valstspiederīgajiem fonda aktivitātes „13.2.Trešo valstu pilsoņu iekļaušana vietējā sabiedrībā, veicinot latviešu valodas lietošanas un apguves iespējas” atklātas projektu iesniegumu atlases „Latviešu valodas kursi un sarunu valodas klubi” ietvaros.
4.2.2.8. pasākuma projekta īstenošanas rezultātā finansējuma saņēmējs būs izstrādājis un aprobējis programmu, kas sagatavo atbilstoši darba tirgus prasībām kvalitatīvus latviešu valodas kā svešvalodas pedagogus ar atbilstošu kompetenci latviešu lingvodidaktikā, Latvijas valsts studijās un pieaugušo pedagoģijā, kas paplašinātu latviešu valodas piedāvājumu un nodrošinātu latviešu valodas apguvi pieaugušajiem. Tas nodrošinās sinerģiju ar iepriekšminēto iniciatīvu ieviešanu (latviešu valodas apmācībām). Demarkācija ar līdzīgiem pasākumiem, piemēram, ar indukcijas gada atbalstu 4.2.2.7. pasākumā "Indukcijas gada ieviešana pedagogu sagatavošanas studiju programmās" tiek nodrošināta caur to, ka ir atšķirīgas mērķa grupas - pasākuma 4.2.2.7. un projekta “Mācītspēks” mērķauditorija ir vispārizglītojošo skolu pedagogi, savukārt pasākuma 4.2.2.8. tiešā mērķauditorija ir latviešu valodas kā svešvalodas pedagogi pieaugušajiem, tādējādi mērķa grupas nepārklājas.

4.2.2.8. pasākuma investīcijām būs netieša ietekme uz horizontālo principu „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”. Savukārt uz horizontālajiem principiem „Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 4.2.2.8. pasākuma projektam nav ietekmes.

4.2.2.8.pasākuma ESF+ investīcijas 621 180 euro apmērā tiek plānotas 150. intervences koda „Atbalsts augstākajai izglītībai (izņemot infrastruktūru)” ietvaros.